Applūduma riska izpēte un prognozēšana Jūrmalas pilsētas ...

Šajā sadaļā analizēts maksimālā ūdenslīmeņa sadalījums upes garengriezumā. Att.42 parādītas
attāluma atzīmes no grīvas pa Lielupes garengriezumu, piemēram, 14.8 km atzīme atrodas pie
Dubultu stacijas.
Attēls 43. Maksimālais ūdens līmenis dažādiem mūsdienu scenārijiem.
Ūdens līmeņa sadalījums pa garengriezumu mūsdienu klimata scenārijiem parādīts att. 43, bet
nākotnes klimata scenārijiem att. 43. Leģendās ar x apzīmēti vēja uzplūdu scenāriji, bet ar q
palu scenāriji, vienādas varbūtības palu un vēja uzplūdu scenāriji attēloti vienā krāsā.
No šiem ūdenslīmeņu sadalījumiem var izdarīt vairākus secinājumus:
(1) Palu scenārijiem ir liela ūdens līmeņu starpība starp modeļapgabala augšteci un lejteci
– no 1.2 m reizi 2 gados mūsdienās līdz pat 2.8 m reizi 100 gados nākotnē. Vēja
uzplūdu scenārijiem maksimālā ūdens līmeņa starpība modeļapgabalā ir mazāka: 10
cm reizi 2 gados mūsdienās un 50 cm reizi 100 gados nākotnē.
(2) Biežas atkārtojamības palos applūdumu lielākajā daļā teritorijas nosaka vēja uzplūdi,
bet retas atkārtojamības palos (reizi 100 gados nākotnē) pali ir noteicošais applūduma
iemesls lielākajā daļā modeļapgabala°.
(3) Ar viszemākajiem ūdens līmeņiem var rēķināties modeļapgabala vidusdaļā, kur
krustojas palu un vēja uzplūdu maksimālo ūdenslīmeņu līknes (krustpunkti atzīmēti ar
melniem punktiem). Šie minimumi atrodas starp 9 km (Dzintari) reizi 100 gados
nākotnē un 32 km (Gātciems – aiz Jūrmalas robežas) reizi 2 gados mūsdienās.
Attiecīgie aizsargbūvju augstumi pieskaņojami šiem ūdens līmeņu sadalījumiem.
(4) Vislielākais ūdens līmeņa kritums novērojams upes lejteces 10 kilometros. Galvenais
iemesls tam ir caur Babītes ezeru plūstošā ūdens tilpuma pievienošanās Lielupei caur
Varkaļu kanālu. Īpaši straujš līmeņa kritums vērojams upes grīvā (attēlā – pirmajā
39