Būvniecības siltumfizika - Būvniecības fakultāte

Homogēno slāņu termiskā pretestība:
R j =
d j
λ , m2 ×K/W, (5.7)
j
kur λ j - slāņa materiāla siltumvadītspēja, W/(m×K).
Termiskās pretestības apakšējā robeža :
R T¢ = R SI + R 1 + R 2 +…+R n + R SE, m 2 ×K/W, (5.8)
kur R SI - iekšējās virsmas termiskā pretestība (6.tabula), m 2 ×K/W;
(R 1 ... R n ) - atsevišķa slāņa termiskā pretestība, aprēķināta pēc formulām (5.6) un (5.7)
atkarībā no slāņa struktūras, m 2 ×K/W;
R SE - ārējās virsmas termiskā pretestība (6.tabula), m 2 ×K/W.
Konstrukcijas siltuma caurlaidības koeficients:
U=
1 , W/(m 2 ×K), (5.9)
R T
kur R T - norobežojošas konstrukcijas termiskā pretestība, aprēķināta pēc formulas (5.1),
m 2 ×K/W.
Aprēķina piemērs
Noteikt masīvas konstrukcijas siltuma caurlaidības koeficientu (9.att.). Pamatslānis –
ķieģelis d=0,38 m, λ= 0,64 W/(m×K). Visu siltumizolācijas materiālu blīvums ρ>24 kg/m 3 .
Pretvēja izolācija it PAROC WAB5t, d=0,013 m, λ cl = 0,033 W/(m×K). Karkasa solis: 0,5 m uz
0,5 m. Pirmā no ārpuses siltumizolācijas slāņa biezums d=0,05 m, otra slāņa biezums
d=0,07 m, siltumizolācijas materiāls PAROC UNS 37, λ cl = 0,037 W/(m×K).
Gaisa slānis aiz pretvēja izolācijas ir labi ventilējams, tāpēc paša gaisa slāņa un visu
pārējo slāņu no gaisa slāņa uz ārpusi termisko pretestību aprēķinā neņem vērā, bet ārējas
virsmas termisko pretestību palielina līdz iekšējas virsmas termiskās pretestības līmenim:
R SE =R SI =0,13 m 2 ×K/W.
Konstrukcijā paliek 5 slāņi: pretvēja izolācija; 2 slāņi, kas sastāv no koka karkasa un
izolācijas; ķieģeļu mūris; iekšējā apdare.
Termiskās pretestības augšējās robežas aprēķins.
Skatoties siltuma plūsmas virzienā, konstrukcijā var izdalīt 4 zonas, kur visi slāņi ir
homogēnie. Zonu izvietojums ir parādīts 10. attēlā.
39