Laboratorijas (praktiskais) darbs “Civilās aizsardzības pasākumu ...

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDarba un Civilās aizsardzības InstitūtsLaboratorijas (praktiskais) darbs (“Civilas aizsardzībaspasākumu plāns”) “Civilas aizsardzības” mācību priekšmeta paredzētsvisu mācību profilu RTU studentu studentiem.CA profesora grupaLaboratorijas (praktisko) darbu sastādīja:Dr.habil.sc.ing., prof. A. Jemeļjanovs,Dr.chem., doc., Ē. Pālītis,Dr.sc.ing., doc. V. JemeļjanovsLaboratorijas (praktiskais) darbs“Civilās aizsardzības pasākumu plāns”Izmantojot VUGD oficiālus dokumentus.Recenzents: Darba un civilās aizsardzības institūta direktorsDr.habil.oec., prof. V.KozlovsIzskatīts un apstiprināts CA profesora grupas sēdē 2000.06.06.,protokols N13.© Rīgas Tehniskā Universitāte - 2000Rīga, 2000ISBN 9984-681-04-1

Darba mērķis:Apmācīt topošus speciālistus teorētiskām zināšanām un praktiskāmiemaņām, kurās būs nepieciešamas lai pareizi izstrādāt objekta Civilāsaizsardzības pasākumu plānu.1. Uzdevums:1.1.Izpētīt plakāta maketi (struktūru un saturu) un izvērtēt studenta zināšanaspietiekamību lai izpildīt CA pasākumu plānu.1.2. Novērtēt atomenerģētikas objektu, ķīmiski bīstamo vielu avāriju, bīstamībuun sekas.Apgūt dozimetriskās un ķīmiskās kontroles mērinstrumentu lietošanaskārtību.1.3. Novērtēt ēkas, kurā notiek nodarbības, ugunsbīstamību.2. Metodiskie norādījumi:Lai izpildīt p.1.2. un 1.3. nepieciešams pēc pasniedzēja norādījumiematrisināt uzdevumus N 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7Izpildot laboratorijas darba uzdevumu jānoformē darba protokolu un katramstudentam ir jāaizstāv laboratorijas darbs.Laboratorijas darba protokolu jāizpilda pēc formas:CA Laboratorijas darbs.Civilās aizsardzības pasākumu plāns.1. Studenta zināšanas, kuras ir nepieciešamas plāna izpildei,pietiekamības novērtēšana un uz kādiem konkrētiem jautājumiem,saistītiem ar plāna izpildi, students nevar atbildēt un kāpēc.2. Aprēķini pēc p.1.2. un 1.3.3. Ēkas ugunsbīstamība (apraksts).4. Priekšlikumi struktūras attīstībai un plāna saturamPlāna paraugs saņemts no LR IeM Valsts Ugunsdrošības un GlābšanasDienesta.Darbs saskaņots 13.02.2000.g.ar VUGD A.MednisSaskaņotsApstiprinuVUGD rajona, pilsētas________________________Struktūrvienības priekšnieksobjekta vadītājs_______________________________________________2000. g. “ ___” __________ 2000. g. “ ___” ___________(objekta pilns nosaukums)CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU PLĀNSKoriģēts:200 __ . g. “____” _______________________________________(amats, paraksts)Z.V.200 __ . g. “____” _______________________________________(amats, paraksts)Z.V.200 __ . g. “____” _______________________________________(amats, paraksts)Z.V.

Ievads.Objekta civilās aizsardzības (CA) pasākumu plāna mērķis un uzdevums irnodrošināt objekta CA sistēmas darbību ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā, lainovērstu vai mazinātu iespējamo kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.Plāna struktūra un satursObjekta īss raksturojumsŠajā nodaļā dot objekta īsu ģeogrāfisko un ekonomisko raksturojumu.Jāuzrada galvenie rādītāji, kas raksturo objektu un tā teritoriju (pakļautība,platība, apbūve, strādājošo skaits, produkcijas veids un apjomi gan patreizējie,gan projektētie, inženiertehniskās komunikācijas, apgāde ar ūdeni, siltumu,elektroenerģiju, gāzi, izejvielām utt.).Sevišķu uzmanību pievērst tām objekta īpatnībām, kuras var iespaidotdarba organizāciju un uzdevumu veikšanu ārkārtējās situācijas.Bīstamības avoti, to raksturojumsObjekta iekšējie un ārējie bīstamības avoti, kuri var izraisīt ārkārtējāssituācijas objektā un tā teritorijas tuvumā. Sniegt iespējamo ārkārtējo situāciju īsuraksturojumu, iespējamo kaitējumu strādājošo un tuvumā esošo cilvēku veselībai,īpašumam un videi.Bīstamo vielu noplūde.Avārija, kura var notikt ar bīstamu ķīmisku, ugunsnedrošu unsprādzienbīstamu vielu izmantošanu, transportēšanu, pārstrādi unuzglabāšanu.Norādīt bīstamības avotus, koncentrāciju, iedarbības ilgumu.Novērtēt iespējamos kaitējumus cilvēkiem, īpašumam, videi.Ugunsgrēki.Iespējamie apjomi atkarībā no īpatnībām, ražotņu rakstura.4Pasākumi gatavības (draudu) periodāĀrkārtējo situāciju draudu gadījumā tiek veikti pasākumi, lai sagatavotospretdarbībai iespējamām ārkārtējām situācijām, nostiprinātu un attīstītuārkārtējās reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu efektivitāti.Pasākumu aprakstsBīstamo vielu noplūde:• Objekta vadības apziņošana, ierašanās vadības punktā;• Strādājošo un tuvumā esošo iedzīvotāju apziņošana par sagaidāmo situācijuun aizsardzības paņēmieniem;• Aizsardzības līdzekļu pārbaude un sagatavošana;• Darba un dzīvojamo telpu pielāgošana aizsardzībai, hermetizēšana (logu,durvju aizvēršana, ventilācijas atslēgšana);• Izlūkošana un novērošana;• Sagatavošanās evakuācijai vai tās veikšana;• Avārijas glābšanas vienību sagatavošanās;• Sagatavošanās medicīnisko pasākumu veikšanai;• Materiālo vērtību apsargāšana;• Sabiedriskās kārtības nodrošināšana utt.Analoģiski apraksta veicamos pasākumus citu iespējamo ārkārtējosituāciju draudu gadījumos:Ugunsgrēki.Radioaktīvais piesārņojums.Dabas katastrofas:− Plūdi;− Sniga sanesums un sniegputeņi;− Zemas temperatūras;− Viesuļvētras.Diversijas un terora akti.Radioaktīvais piesārņojums.Piesārņojumu var izraisīt: avārija kodolobjektos ārvalstīs, kuru rezultātā,atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un avārijas rakstura, var tiktpiesārņota teritorija; avārija kodolmateriālu transportēšanas laikā; avārijauzņēmumā vai iekārtā ar jonizējošā starojuma avotiem.5

Dabas katastrofas:Plūdi.Iespējamie līmeņi, platības, cietušās būves un celtnes, iespējamiemateriālie zaudējumi.Sniega sanesumi un sniegputeņi.Izraisītie traucējumi.Zemas temperatūras.Komunikāciju, ēku un būvju stāvoklis, ražošanas un tehnoloģisko procesuiespējamība.Viesuļvētras.Iespējamie postījumi.Diversijas un terora akti.Iespējamība, rīcība.Objekta civilā aizsardzība‣ CA uzdevumi, to pamatojums.‣ CA organizatoriskā struktūra, vadība, ĀSOK nolikums, pienākumu sadale.‣ Resursi (spēki, līdzekļi).‣ CA pasākumu nodrošinājuma veidi:− Apziņošana, sakari, informācijas apmaiņa;− Aizsardzības līdzekļi, to nomenklatūra, skaits, glabāšanas vietas;− Transports, celtniecības tehnika;− Medicīniskā palīdzība;− Sociālais nodrošinājums;‣ Sadarbība ar:− Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;− Policiju;− Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu;− Pilsētas, rajona ārkārtējo situāciju operatīvo komisiju (ĀSOK);− NBS, Zemessardzi utt.Reaģēšanas un seku likvidēšanas īstermiņa pasākumiTiek veikti pasākumi, lai ierobežotu, likvidētu postošo faktoru un izraisītoseku apjomu, glābtu dzīvības, sniegtu neatliekamo palīdzību cietušajiem,mazinātu kaitējumu īpašumam, videi.6Reaģēšanas un seku likvidēšanas īstermiņa pasākumu izpildes laikā jāveicsekojošas funkcijas:− Vadība un kontrole;Vadības mehānisms un kārtība, vadības punkta atrašanās vieta.− Sakaru nodrošinājums, apziņošana, sabiedrības informēšana;Pamata un papildu sakaru nodrošinājums starp vadību, pasākumosiesaistītajiem dienestiem, vienībām.Strādājošo un iedzīvotāju apziņošanas kārtība un līdzekļi.Atbildīgā persona par sakaru un apziņošanas nodrošināšanu.Sadarbība ar masu informācijas līdzekļiem un atbildīgā personapar sadarbību.− Izlūkošana un novērošana;Savlaicīgas un nepārtrauktas informācijas iegūšana par ārkārtējosituāciju un tās attīstību. Atbildīgā persona par informācijasvākšanu un apkopošanu.− Ugunsgrēku dzēšana;Ugunsgrēku dzēšana iesaistāmā vienība un citu spēkupiesaistīšanas un izmantošanas kārtība.− Cietušo meklēšana, glābšana un pirmā palīdzība;Glābšanas un pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem.Glābšanas pasākumu vadība notikuma vietā, sadarbība armedicīnisko personālu neatliekamās palīdzības sniegšanā.− Sabiedriskās kārtības uzturēšana;Objekta, bīstamo zonu, īpašuma apsardze. Sadarbība ar policijuun piesaistāmajām institūcijām sabiedriskās kārtībasnodrošināšanai.− Inženiertehniskie darbi;Bīstamo gruvešu un šķēršļu novākšana, sniega sanesumulikvidēšana, lai nodrošinātu komunālo sistēmu funkcionēšanu.− Aizsardzība no bīstamajām vielām;Ķīmiski bīstamu vielu daudzums, drošības pasākumi.Aizsardzības līdzekļu izsniegšana ārkārtējā reaģēšanāiesaistītajam personālam. Telpu hermetizācija, strādājošoizvietošana aizsargbūvēs.Joda profilakses pasākumi. Dezaktivācijas pasākumi.Dozimetriskās kontroles un ķīmiskās izlūkošanas mēraparatūra.− Iedzīvotāju evakuācija un izmitināšana;Evakuējamo uzskaite, nepieciešamais transports, evakuācijasmaršruts.Sadarbība ar rajonu pašvaldībām evakuēto uzņemšanā,izmitināšanā, nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanā,veselības aprūpē.7

−−−Transporta nodrošinājums;Nepieciešamā transporta, tajā skaitā personīgā, uzskaite, ko varizmantot reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumunodrošināšanai.Pārtikas, dzeramā ūdens apgāde;Nepieciešamā dzeramā ūdens un pārtikas daudzums, to avoti,piegādes un sadales kārtība.Energoapgāde;Minimāli nepieciešamā energoapgāde. Energoresursuuzskaitījums.Pielikums Nr. 1SaskaņotsApstiprinuVUGD rajona / pilsētas_____________________Struktūrvienības priekšnieksobjekta vadītājs___________________________________________2000. g. “___” __________ 2000. g. “___” _________PamatpasākumuFunkciju izpilde plānojama visām iespējamam ārkārtējām situācijām.Plāna pielikumi:1. Pamatpasākumu izpildes plāns (grafiks).2. Objekta plāns (shēma, karte).3. Objekta CA organizatoriskās struktūras shēma.4. Pavēle par CA personālsastāvu.5. Objekta apziņošanas un sakaru shēma.6. Individuālo aizsardzības līdzekļu uzskaite.7. Aizsagbūvju (patvertne, hermetizētā telpa) izmantošanas aprēķins.8. Autotransporta, inženiertehniskas un aprīkojuma uzskaite.9. Sadarbības līgumi un plāni.Plāna izstrādē atbildīgaisObjekta darbinieks.____________________Objekta CA pasākumu plānu ārkārtējām situācijām izstrādā objektavadītāja nozīmēts darbinieks, iesaistot tā izstrādē objekta vadošos darbiniekus,speciālistus pēc nepieciešamības.Plānu pēc saskaņošanas ar VUGD struktūrvienības priekšnieku apstiprinaobjekta vadītājs.Plāna eksemplāru skaitu nosaka pēc nepieciešamības. Viens plānaeksemplārs tiek nodots VUGD struktūrpriekšniekam. Plāns tiek operatīviatjaunināts nepieciešamības gadījuma, bet sistemātiski – katra gada janvārī. Plānakorekcijas tiek saskaņotas ar VUGD struktūrvienības priekšnieku.Plāna realitāti, pilnīgumu pārbauda mācībās – treniņos.8Nr.p.k.Veicamie pasākumiIzpildestermiņšAtbildīgiepar izpildi1 2 3 4PASĀKUMI GATAVĪBAS(DRAUDU) PERIODĀBĪSTAMO VIELU NOPLŪDE.Objekta vadības apziņošana, ierašanas1vadības punktā.Strādājošo un tuvumā esošo iedzīvotāju2apziņošana.Aizsardzības līdzekļu pārbaude un3sagatavošana.Telpu pielāgošana aizsardzībai,4hermetizēšana.5 Izlūkošana un novērošana.Sagatavošanās evakuācijai vai tās6veikšana.Avārijas glābšanas vienību7sagatavošanās.Sagatavošanās medicīnisko pasākumu8veikšanai.9 Materiālo vērtību uzraudzība.10 Sabiedriskās kārtības nodrošināšana.UGUNSGRĒKI.123…9

1 2 3 4RADIOAKTĪVAIS PIESĀRŅOJUMS.123…PLŪDI.123…123…123…123…123…12…12…SNIGA SANESUMI UNSNIEGPUTEŅIZEMAS TEMPERATŪRASVIESUĻVĒTRASDIVERSIJAS UN TERORA AKTIREAĢEŠANAS UN SEKULIKVIDĒŠANAS ĪSTERMIŅAPASĀKUMI.Bez gatavības periodaBĪSTAMO VIELU NOPLŪDEUGUNSGRĒKIRADIOAKTĪVAIS PIESĀRŅOJUMS1 Objekta vadības apziņošana.101 2 3 42Strādājošo un tuvumā esošo iedzīvotājuapziņošana.3Uzturēšanās slēgtas (hermetizētās)telpas, aizsargbūvēs.4Individuālo aizsardzības līdzekļulietošana ārpus telpām.5 Dozimetriskā kontrole.6 Joda profilakse.7 Ierobežojumi uzturā .8 Evakuācija vai īslaicīga pārvietošana.9 Sabiedriskās kārtības uzturēšana.10 Sanitārā apstrāde.Atsevišķu objekta iekārtu speciālā11apstrāde (dezaktivācija).Avārijas seku izvērtēšana un pieredzes12apkopošana utt.PLŪDI12…12…12…12…12…Plāna izstrādē atbildīgaisObjekta darbinieksSNIEGA SANESUMI UNSNIEGPUTEŅIZEMAS TEMPERATŪRASVIESUĻVĒTRASDIVERSIJAS UN TERORA AKTI11___________________uzvārds

Pielikums Nr. 2Objekta plāns (shēma, karte).Norāda:− Viegli uzliesmojošo un ķīmiski bīstamo vielu glabāšanas vietas unbīstamās zonas;− Tehnisko iekārtu atrašanās vietas;− Dienestu, vienību dislokāciju vietas;− Ugunsdrošības hidrantus, ūdens ņemšanas vietas.Objekta CA organizatoriskās struktūras shēma.Pielikums Nr. 3Shematiski, pakļautības kārtībā, norāda objekta vadību, dienestus, vienībasun to skaitlisko sastāvu.Par pamatu shēmas izstrādei var kalpot objekta vadītāja pavēle (rīkojums)par CA personālsastāvu.Objekta apziņošanas un sakaru shēma.Pielikums Nr. 4Uzrāda, kā tiek organizēti:− Vadītāja sakari ar kontroles un uzraudzības institūcijām, dienestiem,vienībām un citiem piesaistītiem spēkiem (tel., mob. tālr., radio u.c.).−−Vadošā sastāva apziņošanas kārtību darba un ārpusdarba laikā (shēma:mājas adreses, tālr. numuri; instrukcija dežurantam).Iedzīvotāju apziņošanas, brīdināšanas kārtība un izmantotie līdzekļi.UZDEVUMI1. uzdevumsObjektā glabājas X tonnas hlora (par X pieņem uzdevumu varianta Nr.),amonjaka – 150 tonnas un akrilskābes nitrīls – 200 tonnu.Aprēķināt saindējuma zonas dziļumu objekta sagrāves gadījumā. Laiks,kas pagājis pēc objekta sabrukšanas, sastāda 3 stundas, bet gaisa temperatūra ir0 0 C.Uzdevuma risināšanas metodika un saindējuma zonu apzīmēšanas kārtībauz topogrāfiskajām kartēm un shēmām sniegta mācību pielīkumā (P1).2. uzdevumsAvārijas rezultātā, kas notikusi ķīmiski bīstamā uzņēmumā, izveidojusiessaindējuma zona, kuras D z = X km. (X tiek pieņemts saskaņā ar uzdevumavarianta numura datiem); vēja ātrums 2m/s; inversija.Aprēķināt zonas plātību, ja no avārijas sākuma pagājušas 2 stundas.Šo uzdevuma atrisinājuma kārtībā sniegta augstāk minētā mācībupielīkumā (P2).3. uzdevumsAvārijas rezultātā objektā, kas atrodas X km attālumā no pilsētas, noticishlora glabāšanas tilpnes bojājums un hlora noplūde.Meteoroloģiskie apstākļi: izotermija, vēja ātrums – 4 m/s.Aprēķināt, pēc cik ilga laika saindētā gaisa mākonis nonāks līdz pilsētasrobežai.Uzdevuma risinājuma metodika parādīta mācību pielīkumā (P3).4. uzdevumsNoteikt iespējamās saindējuma zonas izplatīšanos ķīmiskā uzņēmumātvertnes ar hloru avārijas gadījumā, kurā atradās X tonnu sašķidrināta hlora pienosacījuma, ka pēc avārijas sākuma pagājusi 1 stunda. Nepieciešams noteikt arīsaindējuma avota darbības ilgumu.Meteoroloģiskie apstākļi avārijas momentā: vēja ātrums – 5m/s; gaisatemperatūra 0 0 C; izotermija. Hlors izlijis brīvi uz apakšā esošās virsmas,izveidojot piesārņojuma avotu.Uzdevuma risināšanas metodika parādīta mācību pielīkumā (P4).1213

5. uzdevumsNovērtēt iespējamā ķīmiskā saindējuma perēkļa bīstamību ja avarē zemspiediena piepildīta amonjaka tvertne, kuras apjoms (m 3 ) – pēc dotā uzdevumuvarianta numura. Tvertne apkārt izveidots 3,5 m augsts zemes valnis.Gaisa temperatūra +20 0 C. No avārijas sākuma pagājušas 0,5 stundas.Uzdevuma risinājuma metodiku skat. mācību pielīkumā (P5).6. uzdevumsAvārijas rezultātā notikusi hlora noplūde no tilpnes, kas apjozta ar zemesvalni. Jānosaka SIIV – hlora bīstamās iedarbības laiks.Meteoapstākļi avārijas momentā: vēja ātrums – 4 m/s; gaisa temperatūra0 ° C; izotermija. Zemes vaļņa augstums - 1 m.Uzdevuma risinājuma metodiku skat. mācību pielīkumā (P6).7. uzdevumsNoteikt iespējamos radiācijas apstākļus objektā un tam tuvumā esošajāsapdzīvotajās vietas, ja AES, kura atrodas no objekta X km attālumā notiksatomreaktora VVER-440 avārija ar radioaktīvo vielu izmešanu atmosfērā.Iespējamie meteoapstākļi: apmācies; izotermija; vējš pūš no AES objektavirzienā ar ātrumu 2 m/s; 8-10m augstumā virs zemes; X km tiek no uzdevumavarianta numura datiem.Risinājums:1. Tiek noteikt saindējuma zonu izmēri (dziļums, platums) pie dotajiemmeteoapstākļiem saskaņā ar tabulas 1. datiem priekš izotermijasapstākļiem un vēja ātruma 2 m/s; nosakām: bīstamā radioaktīvāsaindējuma zonas dziļums Dz b – 30 km; platums – 2,2 km; ārkārtējibīstamā radioaktīvā saindējuma zonas dziļums Dz āb – 7,5 km; platums –0,7 km.2. Saindējuma zonas tiek atzīmētas shēmā un uz šīs shēmas nosaka tāsapdzīvotās vietas (punktus), kas nokļūst bīstamā un ārkārtēji bīstamāradioaktīvā saindējuma zonās, tiek aprēķināts radioaktīvā mākoņapienākšanas laiks. Radioaktīvā mākoņa pienākšanas laiku aprēķina pēcformulas:T penākš =RU • a • 60[ min],Kur:R – attālums no AES, m;U – vēja ātrums 8-10 m augstumā (vēja rādītāja), m/s;a – koeficients, priekš VVER-440 a=1, priekš VVER(RMBK)-1000a=1,25Piemēram, ja X=20 km, tad:T pienākš. =200002 • 1•60= 166 [min]=2st.46min.3. Iekšējā radioaktīvā apstarojuma deva (doze) bērniem, ja viņiem navaizsardzības līdzekļu, pēc tabulas 2. datiem sastāda D bērrn. =56 BER, betpieaugušajiem:D pieaug. =D bēēr2,7=56 = 20,7 BER2,74. Ārējā radioaktīvā apstarojuma deva uz radioaktīva mākoņapārvietošanās pēdas bisektrises (ass) pēc tabulas 3. datiem pielīdzināmanullei.5. Pieļaujamais atrašanās laiks saindējuma zonā būs sekojošais:T pieļauj. =T tab. -T pienākš. = 2st. 48min – 2st.46min = 2minTūlītēja hospitalizācija nav vajadzīga. Jāizstrādā savlaicīgi organizatoriskieun citi aizsardzības pasākumi.Hipotētiskās (prognozējamās) AES avārijas gadījumā radioaktīvāsaindējuma zonas tiek apzīmētas uz kartes vai shēmas elipšu veidā, bet to izmērusnosaka ar tabulu palīdzību priekš attiecīgā reaktora (jaudas), zīm.1.4 23Zīm.1. Saindējuma zonas AES avārijas gadījumā.11415

1- Mākoņa pēdas bisektrise (ass);2- Bīstamā radioaktīvā saindējuma zonas robeža ar iekšējā apstarojumadevu (dozi) 30 BER;3- Ārkārtēji bīstamā radioaktīvā saindējuma zonas robeža ar iekšējāapstarojuma devu (dozi) 250 BER;4- Sanitārās aizsardzības zona apkārt AES (3-5 km zona).Radioaktīvā saindējuma zonas izmēri kodolreaktoraVVER-440 hipotētiskās avārijas gadījumā izotermijas apstākļos.Vējaātrumsm/sekZonasgarums(dziļums)no AES, kmZonasplatumsno AES,kmZonaslaukums,km 2Tabula Nr 1.Zonasnoformēšanaslaiks, st.Bīstamā 1 34/9,5 2,5/0,95 68/7,2 10,0/3,0saindējuma 2 30/7,5 2,2/0,7 52,8/4,2 5,0/1,53 20/6 2,0/0,6 41,6/2,0 3,0/1,0Ārkārtēji 5 18/4,5 1,5/0,45 21,6/1,6 1,5/0,7bīstamā 7 14/4 1,3/0,3 14,6/0,96 1,0/0,6saindējuma 10 12/neveid. 1,1/neveid 10,6/neveid. 0,8/neveidIekšējā apstarojuma gadījumā pieaugušie, kuri saņēmusi radiācijas devu(dozi) vairāk par 400 Rad, un bērni – 250 Rad, iegūst radioaktīvo saindējumu unviņi nekavējoties jāevakuē no saindējuma zonām uz stacionārajām ārstniecībasiestādēm, lai noskaidrotu saindējuma pakāpi.Tabula Nr 2.Iekšējā radioaktīvā apstarojuma devas (dozes) bērniem uz reaktora VVER-440 mākoņa izplatīšanās pēdas bisektrises (ass), Rad, izotermija.Attālumsno AES,kmIekšējā apstarojums deva (doze)bērniem, BER.Laiks, kas pagājis kopš avārijassākuma, kura laikā veidojasiekšējā apstarojuma deva (doze)30 Rad, st., min.Vēja ātrums, m/s2 5 10 2 5 103 1026 447 230 0h24min 0h11 0h095 450 203 106 0h40min 0h19 0h167 265 123 65 0h56min 0h28 0h2410 153 74 39 1h22min 0h42 0h3816 76 39 31 2h13min 1h12 0h4820 56 31 - 2h48min 1h21 -24 43 - - 3h22min - -28 35 - - 3h58min - -30 31 - - 4h15min - -Piezīme: Lai aprēķinātu apstarojuma devu (dozi) kādu saņemspieaugušie, vajag bērnu iekšējā apstarojuma devas lielumu dalīt ar koeficienti 2,7.Tabula Nr 3.Ārējā apstarojuma deva (doze) uz radioaktīvā mākoņapārvietošanās pēdas bisektrises (ass), Rad, reaktora VVER-440 hipotētiskāsavārijas gadījumā.AtmosfērasstabilitātesAttālums no AES pa pēdas bisektrisi (sai),kmstāvoklis 0,5 1 2 3 4 5Konvekcija 2 0.86 0.36 0.21 0.10 -Izotermija 2 0.86 0.36 0.21 0.10 -Inversija 12,3 6.0 2.7 1.6 1.1 0.831617

Piezīme: Devas (dozes) jauda no attiecīgā radioaktīvā mākoņa tiek aprēķināta pēcformulas:D0P 0 =0,5Rad/st,Kur:D 0 – Ārējā apstarojuma deva (doze) uz radioaktīvā mākoņa virzīšanās pēdasbisektrises (ass), Rad;0,5 – Laiks, kas pagājis, kad radioaktīvās mākonis pārgājis pāri attiecīgajampunktam, stundas.Pie vienreizējās cilvēka ķermeņa radioaktīvā apstarošanas atkarībā noekvivalentās summārās izstarojuma devas (dozes) lieluma iespējamisekojošie bioloģiskie traucējumi: 0-25 Rad – redzamu un jūtamu traucējumunav, 25-50 Rad – iespējams izmaiņas asinis sastāvā; 50-100 Rad – izmaiņasasinis sastāvā, darbaspēju normālais stāvoklis tiek traucēts; 100-200 Rad –normālā stāvokļa traucējumi, iespējama darbaspēju zaudēšana; 200-400 Rad– darbaspēju zaudēšana, iespējams letāls iznākums, nāve; 400-500 Rad –nāves gadījumi sastādīs 50% no kopējā cietušo skaita; 600 Rad un vairāk –nāves gadījumi sniegsies līdz 100% kopējā cietušo skaita.18Pielikums P1.Piemērs.Ķīmiski bīstamā objektā tiek glabātas vairākas SIIV, tai skaitā hlors – 30 t,amonjaks – 150 t, akrilskābes nitrils – 200 t. Aprēķināt saindējuma zonas dziļumuobjekta sagrāves gadījumā. Laiks, kas pagājis pēc objekta sagrāves 4 st., gaisatemperatūra – 0 0 C.Risinājums:1. Ar formulas palīdzību nosakām SIIV iztvaikošanas laiku:T =Kh • d2• K4• K7Kur:h – SIIV slāņa biezums, m;d – SIIV īpatsvars, t/m 3 ;K 2 , K 4 , K 7 – pēc tabulas 7, 8.T =T =T =0,05 • 1,5530,052 • 1•10,05 • 0,6810,025 • 1•10,05 • 0,8060,007 • 1•0,4,= 1,49 st. – hloram= 1,36 st. – amonjakam= 14,39 st. – akrilskābes nitrilamAr tabulas 6 palīdzību nosakām koeficientu K 6 :hloram un amonjakam – 1,74;akrilskābes nitrils – 3,03.2. Ar formulas palīdzību aprēķinām ekvivalento SIIV daudzumusaindējuma mākonī:Q e = 20·K 4·K 5·∑ni=1KQi• K3i• K6i• K7i•d2 i,iKur:K 2i – koeficients, atkarīgs no fizikāli-ķīmiskajām īpašībām i-jai SIIV;K 3i – koeficients, vienlīdzīgs attiecībai starp hlora bīstamo toksodozu uni-tās SIIV bīstamo toksodozu;K 6i – koeficients, kas atkarīgs no laika, kurš pagājis pēc objekta sagrāves;K 7i – precizējums, kas atkarīgs no i-tās SIIV temperatūras;Q i – i-tās SIIV krājumi objektā, t;d i – i-tās SIIV blīvums, t/m 3 .19

Q e =20·1·1·[0,052·1·1,74·1·30 +0,025·0,04·1,74·1·1,5530, 681150 +0,007·0,8·3,03·0,4·Uz topogrāfiskajām kartēm un shēmām iespējamā saindējuma zona varpieņemt šādu izskatu:a) ja vēja ātrums pēc prognozes < 1m/s, tad saindējuma zonai ir apļa veids:·200 ] = 76,305 t.0,8063. No tabulas 9 ar interpolācijas palīdzību nosakām saindējuma zonasdziļumu:Dz = 65,23+81,91−65,23100 − 70·(76,3-70) = 68,7 km.D zOD z4. Pēc Dz salīdzināšanas ar tabulas 10 datiem, galīgo saind1ejuma zonasdziļumu pieņemam 20 km.Tātad, sagrūstot ķīmiski bīstamam objektam izveidojušās saindējumazonas dziļums var sastādīt 20 km.Ķīmiska saindējuma zonu apzīmēšanas kārtība uz topogrāfiskajām kartēmun shēmām0 – sakrīt ar saindējuma avotu;φ = 360 0 ;apļa radis vienāds ar zonas dziļumu DzElipses attēlojums (ar punktēto līniju) atbilst faktiskai saindējuma zonaiuz fiksēto laika momentu;b) ja vēja ātrums pēc prognozes ir 1m/s, tad saindējuma zonai ir pusapļaveids:SIIV mākoņa iespējamā saindējuma zona (rajons) uz kartēm (shēmām)norobežo ar apli, pusapli vai sektoru, kuriem ir leņķa izmēri φ un radis, vienādssaindējuma zonas dziļumam Dz. Leņķa izmēri atkarībā no vēja ātruma pēcprognozes. Apļa, pusapļa vai sektora centrs “0” sakrīt ar saindējuma avotu.Faktiskā saindējuma zona, kurai ir elipses forma, iekļaujas iespējamāsaindējuma zonā.Sakarā ar SIIV mākoņa pārvietošanās iespējamajām izmaiņām vējavirziena maiņas iedarbībā nofiksētais faktiskās saindējuma zonas apzīmējums(attēls) uz kartēm (shēmām) netiek paradīts.0D zϕU0 –sakrīt ar saindējuma avotu;φ = 180 0 ;pusapļa radis vienāds ar zonas dziļumu Dz;pusapļa bisektrise sakrīt ar mākoņa pēdas asiun orientēta vēju virzienā U;2021

c) ja vēja ātrums pēc prognozes ir ≥1m/s, tad saindējuma zonai ir sektoraforma:0ϕD zD z0 –sakrīt ar saindējuma avotu;90 0 ja vēja ātrums pēc prognozes ir no 1 līdz 2m/s;ϕ = 45 0 ja vēja ātrums pēc prognozes ir > 2m/s;sektora radis vienāds ar zonas dziļumu Dz;sektora bisektrise sakrīt ar mākoņa pēdas asi un orientēta vēja virzienā U.UFaktiskās saindējuma zonas platību km 2 nosaka pēc formulas:S fakt = K 8 ⋅ D z 2 ⋅ N 0,2 ,Kur:K 8 – koeficients, kas atkarīgs no gaisa vertikālās noturības:pie inversijas K 8 = 0,081,pie izotermijas K 8 = 0,133,pie konvekcijas K 8 = 0,235;N – laiks, kas pagājis no avārijas sākuma, st.Piemērs .Avārijas rezultātā, kas notikusi ķīmiski bīstamā uzņēmumā izveidojusiessaindējuma zona, kuras Dz = 10km; vēja ātrums – 2 m/s; inversija.Aprēķināt saindējuma zonas platību, ja no avārijas sākuma pagājušas 4 st.Atrisinājums. Ar formulas palīdzību nosakām faktiskās saindējuma zonas platību:S fakt = 0,081 ⋅ 10 2 ⋅ 4 0,2 = 10,7 km 2 .Pielikums P3.Saindējuma zonas plātības noteikšana.Pielikums P2.Saindējuma zonas platību no primārā SIIV (sekundārā) mākoņa nosakaar formulas palīdzību:S s.ie.z. = 8,72 ·10-3·Dz2·φ,Kur:S s.ie.z. – iespējamā saindējuma platība, km 2 ;Dz – saindējuma zonas dziļums, km;φ – iespējamās saindējuma zonas leņķa izmēri, grādos.Saindētā gaisa mākoņa atnākšanas laika līdz objektam noteikšana.Saindētā ar SIIV gaisa mākoņa pārnešanas laika ar gaisa plūsmu un toaprēķina ar formulu:t = X / V,kur:X – attālums no saindējuma avota līdz objektam, km;V – saindētā gaisa mākoņa priekšējās malas pārnešanas ātrums, km/st.Tabula Nr 5.Iesējamā saindējuma zonas ar SIIV leņķaIzmēri atkarībā no vēja ātrumaTabula Nr 4.m/s 2Grad. 360 180 90 4522Vējaātrums,m/sek.Pārnešanasātrums,Km/st.1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15INVERSIJA5 10 16 21 - - - - - - - - - - -IZOTERMIJA6 12 18 24 29 35 41 47 53 59 65 71 76 82 88KONVEKCIJA7 14 21 28 - - - - - - - - - - -23

Piemērs.Avārijas rezultātā objektā, kas atrodas 5 km no pilsētas, noticis hloraglabāšanas tilpnes bojājums un hlora noplūde. Meteoroloģiskie apstākļi :izotermija, vēja ātrums – 4 m/s. Aprēķināt, pēc cik ilga laika saindētā gaisamākonis nonāks līdz pilsētas robežai.Risinājums.1. Pie vēja ātruma 4 m/s no tabulas 5 atrodam saindētā gaisa mākoņa frontes(priekšējās malas) izplatīšanās ātrumu – 24 km/s.2. Saindētā gaisa mākoņa nonākšanas laiks līdz pilsētai:t = 5 / 24 = 0,2 st.Pielikums P4.Piemērs.Ķimiskajā uzņēmumā notikusi tehnoloģiskā cauruļvada avārija, kurā zemspiediena atrodas šķidrs hlors. Avārijas rezultātā izveidojies vides piesārņojumaavots ar hloru. Izplūdušā hlora daudzums nav zināms. Sistēmā atradies 40 t šķidrahlora. Nepieciešams noteikt saindējuma zonas ar hloru dziļumu un saindējumaavotu darbības ilgumu. Aprēķins darāms pie nesacījuma, ka pēc avārijas sākumapagājusi viena stunda. Meteoapstākļi avārijas momentā: vēja ātrums – 5 m/sek;gaisa temp. 0°C; izotermija. Hlors izlijis brīvi uz apakšā esošās virsmas.Risinājums.1. Tā kā avārijas laikā izplūdušā hlora daudzums nav zināms, tad saskaņā ariepriekšminēto tā daudzumu pieņemam maksimālo t.i. 40 t.2. Nosakām ekvivalento vielas daudzumu primārajā mākonī:Q e1 = K 1 ⋅ K 3 ⋅ K 5 ⋅ K 7 ⋅ Q 0 ,Kur:K 1 – koeficients, kas atkarīgs no SIIV glabāšanas apstākļiem;(saspiestām gāzēm K 1 = 1);K 3 – koeficients, kas vienlīdzīgs hlora un faktiski noplūdušā SIIVtoksodozu attiecībai (dalījumam), nosaka pēc tab. 7;K 5 - koeficients, kas atkarīgs no gaisa vertikālās stabilitātes;pie inversijas K 5 = 1;pie izotermijas K 5 = 0,23;pie konvekcijas K 5 = 0,08;K 7 – koeficients, kas atkarīgs no gaisa temperatūras, nosaka pēc tab Nr.7(saspiestām gāzēm K 7 = 1);Q 0 – noplūdušo SIIV daudzums, t.24Q e1 = 0,18 ⋅ 1 ⋅ 0,23 ⋅ 0,6 ⋅ 40 = 1 t3. Ar formulas T (no pielikuma P1) palīdzību aprēķinām hlora iztvaikošanaslaiku no izplūdušas peļķes virsmas pie vēja ātruma 5 m/s:T = (0,05 ⋅1,553) / (0,052 ⋅ 2,34 ⋅ 1) = 0,64 st = 38 min.4. Q e2 = (1-K 1 ) ⋅ K 2 ⋅ K 3 ⋅ K 4 ⋅ K 5 ⋅ K 6 ⋅ K 7 ⋅ (Q 0 / (h ⋅ d))kur:K 2 – koeficients, kas atkarīgs no SIIV fizikāli-ķīmiskām īpašībām(tabula Nr.7);K 4 – koeficients, kas atkarīgs no vēja ātruma (tabula Nr. 8);K 6 – koeficients, atkarīgs no laika, kas pagājis no avārijas sākuma N(tabula Nr. 6).Q e2 = (1 – 0,18) ⋅ 0,052 ⋅ 1 ⋅ 2,34 ⋅ 0,23 ⋅ 1⋅ 1 ⋅ 40 / (0,05 ⋅ 1,553) ==11,8 t.5. Pēc tabulas Nr 9 atrodam saindējuma zonas dziļumu no primārā mākoņa:Dz1 = 1,68 km.6. Pēc tabulas Nr 9 atrodam ar interpolācijas palīdzību saindējuma zonasdziļumu no sekundārā mākoņa:Dz 2 = 5,53 + [(8,19 – 5,53) / (20 – 10)] ⋅ 1,8 = 6 km.7. Nosakām kopējo saindējuma zonas dziļumu:Dz = Dz max 1(2) + 0,5Dz min 2(1)Dz = 6 + 0,5 ⋅ 1,68 = 6,84 km.Tātad saindējuma zonas ar hloru dziļums avārijas rezultātā var būt 6,8 km,bet saindējuma avota darbības ilgums – ap 40 min.25

Pielikums P5.Piemērs.Novērtēt, kādā attālumā saglabāsies draudi iedzīvotāju veselībai jaizveidojusies ķīmiska saindējuma zona; avārijas rezultātā amonjaka glabātuvē irnoplūdis 30 000 t amonjaka (izotermiskā glabāšana). Amonjaka glabāšanastilpnei apkārt izveidots 3,5 maugsts valnis. Gaisa temperatūra + 20°C. No avārijas sākuma pagājušas 4 stundas.Risinājums.1. Tā kā meteoroloģiskie apstākļi nav zināmi un nav zināms noplūdušāamonjaka daudzums, tad balstoties uz augstāk minēto pieņem, ka ir inversija,vēja ātrums 1 m/s.2. Pieņemam, ka noplūde notikusi visam vielas daudzumam, tātad 30 000 t.3. Nosakām ekvivalento vielas daudzumu primārajā mākonī (skat. Q e1 formulupielikumā P4):Q e1 = 0,01 ⋅ 0,04 ⋅ 1 ⋅ 1 ⋅ 30 000 = 12 t.4. Ar formulas T (no pielikuma P1) palīdzību nosakām amonjaka iztvaikošanaslaiku pie vēja ātruma 1 m/s.T = [(3,5 – 0,2) ⋅ 0,681] / [0,025 ⋅ 1 ⋅ 1] = 90 st.5. Ar formulas Q e 2 (no pielikuma P4) palīdzību nosakām ekvivalento vielasdaudzumu sekundārajā mākonī:8. Pēc aprēķinātā iespējamā saindējuma zonas dziļuma salīdzināšanas ar tab.Nr 10 kā galīgo rezultātu pieņemam 20 km.Tātad, avārijas rezultātā noplūdušā amonjaka mākonis ir bīstamsiedzīvotājiem 20 km attālumā no avārijas vietas.SIIV bīstamās iedarbības laika noteikšana.Pielikums P6.SIIV bīstamās iedarbības laiks atkarājas no tā laika, kurā notiek vielasiztvaikošana no izlietā šķidruma peļķes virsmas.Laiku, kurā SIIV iztvaiko (stundās) nosaka ar formulas T (no pielikumaP1) palīdzību.Piemērs.Avārijas rezultātā notikusi hlora noplūde no tilpnes, kas apjusta ar zemesvalni. Jānosaka hlora bīstamās iedarbības laiks. Meteoapstākļi avārijas momentā:vēja ātrums – 4 m/sek; gaisa temperatūra - 0°C; izotermija; zemes vaļņa augstums– 1m.Risinājums. Ar formulas T palīdzību nosakām laika sprīdi, kurā notiek hlorabīstamā iedarbība:T = [(1 – 0,2) ⋅ 1,553] / (0,052 ⋅ 2 ⋅ 1) = 12 st.Q e 2 = (1 –0,01) ⋅ 0,025 ⋅ 0,04 ⋅ 1 ⋅ 1 ⋅ 3,03 ⋅ 1 [30 000] // [(3,5 – 0,2) ⋅ 0,681] = 40 t.6. Pēc tabulas Nr. 9 ar interpolāciju atrodam saindējuma zonas dziļumu noprimārā mākoņa:D z1 = 19,20 + [(29,56 – 19,20) / (20 – 10)] ⋅ 2 = 21,3 km.7. Analoģiski nosakām zonas dziļumu no 40 t:D z 2 = 38,13 + [(52,67 – 38,13) / (50 – 30)] ⋅ 10 = 45,4 km.2627

Koeficienta K 6 nozīmes atkarībā no laika, kas pagājis no avārijas sākuma.Tabula Nr 6.Laiks, kas pagājis 1 2 3 4avārijas sākuma,st.K 6 1 1,74 2,41 3,03Stipras iedarbības indīgo vielu raksturojumi un saindējumazonu dziļumu noteikšanas koeficientu nozīmeTabula Nr 7.SIIVnosaukumsgāzeSIIV blīvumst/m 3ŠķidrumsVārīšanas temp.°CBīstama toksodoza,mg x min/lPalīgkoeficientu nozīmeK 1 K 2 K 3 K 7-40°C -20°C 0°C 20°C 40°C2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14Akroleins - 0,839 52,7 0,8 х 0 0,013 0,75 0,1 0,2 0,4 1 2,2Amonjaks:glabāšanazem spiediena0,00080,681-33,42150,18izotermiskā - 0.681 -33,42 15 0,01 0,025 0,04 0/0,9 1/1 1/1 1/1 1/1glabāšanaAcetonitrils 2 0,786 81,6 21,6 хх 0 0,004 0,028 0,02 0,1 0,3 1 2,6Ciānūdeņradis - 0,687 25,7 0,2 0 0,026 3,0 0 0 0,4 1 1,3Dimetilamīns 0,0020 0,680 6,9 1,2 х 0,06 0,041 0,5 0/0,1 0/0,3 0/0,8 1/1 2,5/1Broma metīls - 1,732 3,6 1,2 х 0,04 0,039 0,5 0/0,2 0/0,4 0/0,9 1/1 2,3/1Hlora metīls 0,0023 0,983 -23,76 10,8 хх 0,125 0,044 0,056 0/0,5 0,1/1 0,6/1 1/1 1,5/1Acetoncianhidrins- 0,932 120 1,9 хх 0 0,002 0,316 0 0 0,3 1 1,5Arsēnūdeņradis0,0035 - -62,47 0,7 хх 0,17 0,054 0,857 0,3/1 0,5/1 0,8/1 1/1 1,2/1Fluorūdeņradis- 0,989 19,52 4 0 0,028 0,15 0,1 0,2 0,5 1 1Hlorūdeņradis 0,0016 1,191 -85,10 2 0,25 0,037 0,30 0,64/1 0,6/1 0,8/1 1/1 1,2/1Bromūdeņražskābe0,0036 1,490 -66,77 0,1 х 0,13 0,055 6,0 0,2/1 0,5/1 0,8/1 1/1 1,2/1Metilamins 0,0014 0,699 -6,5 1,2 х 0,13 0,034 0,5 0/0,3 0/0,7 0,5/1 1/1 2,5/1Metilmerkaptāns- 0,867 5,95 1,7 хх 0,06 0,043 0,353 0/0,1 0/0,3 0/0,8 1/1 2,4/1Metilakrilāts - 0,953 80,2 2,4 х 0 0,005 0,025 0,1 0,2 0,4 1 3,1AkrilskābesnitrilsSlāpekļaoksīdi0,025- 0,806 77,3 0,75 0 0,007 0,80 0,04 0,1 0,4 1 2,4- 1,491 21,0 1,5 0 0,040 0,40 0 0 0,4 1 10,040/0,90,3/10,6/11/11,4/1

Tabula Nr 7. (turpinājums)2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14Etilēna oksīds - 0,882 10,7 2,2 хх 0,05 0,041 0,27 0/0,1 0/0,3 0/0,7 1/1 3,2/1Sēra anhidrīds 0,0029 1,462 -10,1 1,8 0,11 0,049 0,333 0/0,2 0/0,5 0,3/1 1/1 1,7/1Sērūdeņradis 0,0015 0,964 -60,35 16,1 0,27 0,042 0,036 0,3/1 0,5/1 0,8/1 1/1 1,2/1Sērogleklis - 1,263 46,2 45 0 0,021 0,013 0,1 0,2 0,4 1 2,1Sālsskābe - 1,198 - 2 0 0,021 0,30 0 0,1 0,3 1 1,6Trimetilamīns - 0,671 2,9 6 х 0,07 0,047 0,1 0/0,1 0/0,4 0/0,9 1/1 2,2/1Formaldehīds - 0,815 -19,0 0,6 х 0,19 0,034 1,0 0/0,4 0/1 0,5/1 1/1 1,5/1Fosgens 0,0035 1,432 8,2 0,6 0,05 0,061 1,0 0/0,1 0/0,3 0/0,7 1/1 2,7/1Fluors 0,0017 1,512 -188,2 0,2 х 0,95 0,038 3,0 0,7/1 0,8/1 0,9/1 1/1 1,1/1PCl 3 - 1,570 75,3 3 0 0,010 0,2 0,1 0,2 0,4 1 2,3POCl 3 - 1,675 107,2 0,06 х 0 0,003 10,0 0,05 0,1 0,3 1 2,6Hlors 0,0032 1,553 -34,1 0,6 0,18 0,052 1,0 0/0,9 0,3/1 0,6/1 1/1 1,4/1Hlorpikrīns - 1,658 112,3 0,02 0 0,002 30,0 0,03 0,1 0,3 1 2,9Hlorciāns 0,0021 1,220 12,6 0,75 0,04 0,043 0,80 0/0 0/0 0/0,6 1/1 3,9/1Etilenimīns - 0,838 55,0 4,8 0 0,009 0,125 0,05 0,1 0,4 1 2,2Etilensulfids - 1,005 55,0 0,1 х 0 0,013 5,0 0,05 0,1 0,4 1 2,2Etilmerkaptans - 0,839 35,0 2,2 х 0 0,028 0,27 0,1 0,2 0,5 1 1,71. Gāzveidīgo SIIV blīvums ailē 3 dots pie atmosfēras spiediena; gadījumā, ja tilpnē spiediens atšķirasno atmosfēras spiediena, gāzveidīgo SIIV blīvums nosakāms reizinot vērtību 3. ailē ar spiedienalielumu kgs/cm 2 .2. Ailēs no 10 līdz 14 koeficienta K 7 nozīme dota: skaitītājā – primārajam mākonim, saucējā –sekundārajam.3. Ailē 6 doto toksodozu nozīmes, kas atzīmētas ar zvaigznīti, aprēķinātas aptuveni pēc vienādojuma:toksodoza == 240 K GPK; kur toksodoza mg ⋅ min / l , G.P.K. (galējā pieļaujamā konc.) darba zonā pēcГОСТ.12.1.005-88, mg / l;x- K = 5 kairinošām indēm (viena zvaigznīte)xx - K = 9 pārējām (divas zv.).Koeficienta K 4 nozīmes atkarībā no vēja ātruma.Tabula Nr 8.Vēja ātrums, 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15m/sK 4 1 1,33 1,67 2,0 2,34 2,67 3,0 3,34 3,67 4,0 - - - - 5,68

Tabula lai noteiktu iespējamās saindējuma zonas ar SIIV dziļumu, kmTabula Nr 9.Vējaātr.,m/s0,1t 0,5t 1t 3t 5t 10t 20t 30t 50t 70t 100t 300t 500t 700t 1000t 2000t1 1,25 3,16 4,75 9,18 12,53 19,20 29,56 38,13 52,67 65,23 81,91 166 231 288 363 5722 0,84 1,92 2,84 5,35 7,20 10,85 16,44 21,02 28,73 35,35 44,09 87,79 121 150 189 2953 0,68 1,53 2,17 3,99 5,34 7,96 11,94 15,18 20,59 25,21 31,30 61,47 84,50 104 130 2024 0,59 1,33 1,88 3,28 4,36 6,46 9,62 12,18 16,43 20,05 24,80 48,18 65,92 81,17 101 1575 0,53 1,19 1,68 2,91 3,75 5,53 8,19 10,33 13,88 16,89 20,82 40,11 54,67 67,15 83,60 1296 0,48 1,09 1,53 2,66 3,43 4,88 7,20 9,06 12,14 14,79 18,13 34,67 47,09 56,72 71,70 1107 0,45 1,00 1,42 2,46 3,17 4,49 6,48 8,14 10,87 13,17 16,17 30,73 41,63 50,93 63,16 96,308 0,42 0,94 1,33 2,30 2,97 4,20 5,92 7,42 9,90 11,98 14,68 27,75 37,49 45,79 56,70 86,209 0,40 0,88 1,25 2,17 2,80 3,96 5,60 6,86 9,12 11,03 13,50 25,39 34,24 41,76 51,60 78,3010 0,38 0,84 1,19 2,06 2,66 3,76 5,31 6,50 8,50 10,23 12,54 23,49 31,61 38,50 47,53 71,9011 0,36 0,80 1,13 1,96 2,53 3,58 5,06 6,20 8,01 9,61 11,74 21,91 29,44 35,81 44,15 66,6212 0,34 0,76 1,08 1,88 2,42 3,43 4,85 5,94 7,67 9,07 11,06 20,58 27,61 33,55 41,30 62,2013 0,33 0,74 1,04 1,80 2,37 3,29 4,66 5,70 7,37 8,72 10,48 19,45 26,04 31,62 38,90 58,4414 0,32 0,71 1,00 1,74 2,24 3,17 4,49 5,50 7,10 8,40 10,04 18,46 24,69 29,95 36,81 55,2015 0,31 0,69 0,97 1,68 2,17 3,07 4,34 5,31 6,86 8,11 9,70 17,60 23,50 28,48 34,98 52,37Piezīmes:1. Pie vēja ātruma lielāka par 15 m/s saindējuma zonas izmērus pieņemt tādus pat, kā pie vēja ātruma 15m/s.2. Pie vēja ātruma mazāka par 1 m/s, saindējuma zonas izmērus pieņemt, kā pie vēja ātruma 1 m/s.Gaisa masu pārnešanas galējie attālumi 4 stundulaikā atkarībā no vēja ātrumu, km.Tabula Nr 10.Atmosfēraspiezemes slāņastāvoklisVēja ātrums, m/s1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15INVERSIJA 20 40 64 84 - - - - - - - - - - -IZOTERMIJA 24 48 72 96 116 140 164 188 212 236 260 284 304 328 352KONVEKCIJA 28 56 84 112 - - - - - - - - - - -Piezīmes:Ja pēc avārijas pagājis laiks t > 4 st., tad iegūto no tabulas Nr.9 izplatīšanās dziļumu (attālumu)nozīmes jāsalīdzina ar galējām iespējamām izplatīšanās dziļumu nozīmēm, kas nosakāmi pēcformulas:D s g = t ⋅ v,Kur:T – laiks, kas pagājis pēc avārijas, st;V – ātrums, ar kuru izplatās saindētā gaisa mākoņa priekšējā mala atkarība no vēja ātruma km/st unatmosfēras vertikālās noturības.Galīgais saindējuma zonas aprēķina dziļums jāpieņem kā mazākais no 2 – iem salīdzināmajiemlielumiem.

Izmantotie normatīvie akti, literatūra un datorprogrammas.1. LR “Civilās aizsardzības likums”, 15.12.92.;2. LR “Likums par ugunsdrošību”, 24.03.92.;3. “Norādījumi riska un ievainojamības analīzei pašvaldībās” – Oslo 1995.g.;4. APELL – Ārkārtējo situāciju apzināšana un gatavība tām vietējā līmeni –1995.g.;5. Ministriju un departamentu nolikumi;6. Likums “Par LR valsts materiālajām rezervēm”, 18.05.93.;7. MP 01.07.93. rīkojums Nr. 163– r “Par vadības punktiem un aizsargbūvēm”;8. MK 30.12.97. noteikumi Nr. 440 “Ugunsdrošības noteikumi”;9. MK 21.06.94. noteikumi Nr. 128 “Par valsts pārvaldes institūciju unpašvaldību sadarbību meža ugunsgrēku dzēšanā”;10. Likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, 01.12.94.;11. MK 06.09.94. noteikumi Nr. 194 “Teritoriālplānošanas noteikumi”;12. Likums “Par pašvaldībām”, 19.05.94.;13. MK 12.08.97. noteikumi Nr. 297 “Par aizsardzību pret jonizējošostarojumu”;14. Jelgavas dzelzceļa kravu tranzīta bīstamības ekspertīze, 1994, RTU MKI;15. Jelgavas iedzīvotāju riska samazināšanas programma 1995. - 96. g . 1994.,RTU MKI;16. Daugavas HES kaskādes pārrāvumu seku novērtējums, Latvenergo,15.05.95.;17. “Vides politikas plāns Latvijā”, LR 25.04.95.;18. MK 09.05.95. noteikumi Nr. 130 “Par bīstamajām iekārtām”;19. MK 24.10.95. noteikumi Nr. 305 “Par bīstamo iekārtu reģistrēšanu”;20. “Amonjaka saldēšanas iekārtu uzbūves un drošas ekspluatācijas noteikumi”,1995.g. Valsts tehn. inspekcija.21. “Tipveida prasības darbības plānam neparedzēta piesārņojuma gadījumosjūras ostās vai terminālos”, VARAM – 21.12.95. rīkojums Nr. 129;22. MK 30.04.96. noteikumi Nr.157 “Par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanasun uzskaites kārtību”;23. MK 20.06.96. noteikumi Nr. 223 “Kārtība, kāda izsniedzamas licencesatļaujas darbībai ar radioaktīvām vielām un citiem jonizējošā starojumaavotiem”;24. CAMEO datorizēta datu bāze;25. ALOHA datorprogramma;26. Rokasgrāmata par ķīmiski bīstamām vielām – ASV (tiek izdota katru gadu);27. MK 07.08.96. noteikumi Nr. 324 “Par aizsargjoslām”;28. Apmācību un semināru materiāli;3429. MK 17.09.96. noteikumi Nr. 353 “Kārtība, kādā noformējami dokumentidarbībām ar bīstamajiem atkritumiem”;30. Likums “Par bīstamajiem atkritumiem “, 30.03.93.;31. Likums “Par darba aizsardzību”, 04.05.93.;32. “Bīstamības avotu noteikšana un novērtēšana vietējā sabiedrībā”UNEPIE/APELL programmas izdevums 1994.g.;33. Rajona (republikas, pilsētas) uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu unorganizāciju pasākumu plāni ārkārtējo situāciju gadījumos;34. MK 14.07.98. “Noteikumi par bīstamo iekārtu sarakstu”;35. PM 22.04.99. rīkojums Nr. 265 “Kārtība, kādā izlietojami līdzekļineparedzētiem gadījumiem”;36. MK 15.12.98. noteikumi Nr. 461 “Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu(uzņēmējsabiedrību) ugunsdrošības dienesta vai brīvprātīgo ugunsdrošībasformējumu paraugnolikums”;37. MK 21.11.95. Nr. 359 “Katastrofu medicīnas nolikums”;38. Labklājības ministrijas 28.08.96. rīkojums Nr. 252 “Par ārkārtējo situācijupārvaldīšanu Labklājības ministrijas sistēmā”;39. CA kontroldarba uzdevumi un metodiskie norādījumi RTU studentiem,Rīga-1998.40. LBN 201 – 96. Ugunsdrošības normas._______________________________________Tehniskais redaktors: J.Sulojeva35