Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 7.maija lēmums - KNAB

termiņos, vai arī pagarināt finanšu līdzekļu atmaksāšanas termiņu. Vienīgais obligātais
nosacījums, kas jāņem vērā KNAB - ne atmaksāšanas sadalīšanas, ne pagarināšanas termiņš
nedrīkst pārsniegt 90 dienas.
Tādējādi, tiesa secina, ka KNAB rīcības brīvību likumdevējs ir aprobežojis ar
termiņu. Proti, KNAB nav aizliegts pēc partijas motivēta lūguma sadalīt vai pagarināt finanšu
līdzekļu atmaksāšanu, bet kopējais maksimālais termiņš noteikts – ne ilgāk par 90 dienām.
Līdz ar to, tiesa nepiekrīt partijas viedoklim, ka KNAB ir tiesības sadalīt maksāšanas termiņu
līdz 90 dienām, ja iepriekš KNAB jau apmierināja partijas lūgumu pagarināt atmaksāšanas
termiņu līdz 90 dienām. Proti, ar 2009.gada 31.augusta lēmumu izpilde tika noteikta 30 dienu
laikā no minētā lēmuma spēkā stāšanās brīža – līdz 2009.gada 2.oktobrim. 2009.gada
12.oktobrī KNAB pagarināja atmaksāšanas termiņu līdz 2009.gada 1.decembrim.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka KNAB nebija tiesību pretēji likumdevēja
izteiktajai gribai apmierināt partijas lūgumu sadalīt maksāšanas termiņu vēl uz 90 dienām.
Tiesas ieskatā KNAB 2010.gada 4.marta lēmums Nr.1/2357 ir procesuāls lēmums, kas
pieņemts saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10.panta pirmo prim
daļas prasībām.
[10] Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis saskaņā ar tā 1.panta
otro daļu ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu,
likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.
Kā izriet no minētā likuma 2.panta trešās daļas, fiziskās personas drīkst iemaksāt
biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā
gadā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likuma “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” 8. un 9.pantā.
Atbilstoši minētajam mērķim, likumdevējs ir noteicis imperatīvas prasības
pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu atmaksai (skat.[9] citēto tiesību normu).
No minētā izriet, ka, iestājoties minētā likuma 10.panta pirmajā prim daļā minētajiem
noteikumiem, KNAB ir jāpieņem lēmums par pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu
ieskaitīšanu valsts budžetā. Proti, konstatējot, ka ir iestājies maksāšanas termiņš un
maksājums nav izpildīts – pretlikumīgi iegūtie finanšu līdzekļi nav ieskaitīti maksātāja kontā,
automātiski tiek pieņemts lēmums par to ieskaitīšanu valsts budžetā. Šajā gadījumā KNAB
likumdevējs nav paredzējis rīcības brīvību – izvērtēt, vai partija ir vienojusies ar maksātāju,
kādā termiņā tā pārskaitīs attiecīgo summu uz viņa kontu. Iestājoties maksāšanas termiņam,
KNAB pieņem lēmumu ar konkrētu tiesību normā noteiktu saturu.
No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka partija līdz 2009.gada 1.decembrim nebija
ieskaitījusi Ls 18191,71 apmērā M.P. kontā. Kā secināts [9], KNAB nebija tiesību pieņemt
lēmumu sadalīt maksājumu vēl uz 90 dienām. Tādējādi, KNAB lēmums par Ls 18191,71
ieskaitīšanu valsts budžetā ir tiesisks.
Tiesa noraida kā nepamatotu partijas argumentu par privātpersonas tiesību
neievērošanu, jo priekšroka konkrētajā lietā dodama tiesiskuma principa ievērošanai. Proti,
M.P. bija jāapzinās, ka viņš iemaksā biedru naudu, kas neatbilst likuma prasībām, un viņam
nav tiesību paļauties, ka viņš saņems atpakaļ pretlikumīgi iemaksāto biedru naudu, ja partija
neievēro KNAB likumīgās prasības.
[11] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa nekonstatē apstākļus, kas nepieļautu lēmuma par
pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā pieņemšanu, un secina, ka
KNAB 2010.gada 25.februāra lēmums Nr.1/2063 ir pieņemts atbilstoši likuma prasībām.
Līdz ar to partijas sūdzība kā nepamatota ir noraidāma.
tiesa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 285.-287.pantu, 363.panta otro daļu,
4