Bibliogrāfiskais rādītājs - Limbažu Galvenā bibliotēka

AIVARA KĻAVJA CEĻŠ LAIKĀ, LITERATŪRĀ UN ŽURNĀLISTIKĀ
Aivars Kļavis dzimis 1953. gada 17. jūlijā Rīgā. Viņa vecāki, ienācēji no laukiem – toreizējā
Kuldīgas rajona Vārmes, šādā veidā mēģināja glābties no necilvēcīgajiem dzīves un darba
apstākļiem, kādi pēckara gados valdīja kolhozos. Tomēr arī Rīga vienkāršus, jaunus cilvēkus ar
minimālu izglītība varēja nodrošināt tikai ar mazkvalificētu darbu. Sākumā dzīves apstākļi bijuši
ļoti pieticīgi, tie uzlabojušies tikai ap 1956. gadu. Togad piedzimis nākamā rakstnieka jaunākais
brālis Gunvaldis un ģimene beidzot tikusi pie savas pastāvīgas dzīves vietas. (1.att. pielikumā
Nr.1)
No savas bērnības A. Kļavis spilgti atceras divus notikumus, kuriem, pēc viņa domām, bijusi
sava loma nākamās profesijas izvēlē. Sešdesmitajos gados, kad uzvaras gājienu sākusi televīzija,
tēvs kategoriski atteicies pirkt televizoru. Otrs notikums - tuva ģimenes paziņa strādājusi
grāmatu veikalā. Ņemot vērā, ka grāmatas padomju iekārtā, tāpat kā daudzas citas lietas, bija deficīts,
tad, pateicoties paziņai, vecāki tās pirkuši, kaut arī paši tikpat kā nav lasījuši. Arī brālis neesot
bijis nekāds lielais grāmatnieks. Toties nākamais rakstnieks jau pusaudža gados tā sauktās
„pieaugušo grāmatas” lasījis ļoti daudz, ātri un bez īpašas izvēles – sākot ar latviešu un krievu
klasiķiem, beidzot ar Heinrihu Bellu, Tomasu Mannu un Ernstu Hemingveju. Tas jau vidusskolas
laikā veidojis viņa literāro gaumi un izpratni par literatūru. Tomēr par visu laiku labāko grāmatu
viņš ilgu laiku uzskatījis amerikāņu rakstnieka Roberta Pena Vorena romānu, kas latviski iznāca
ar nosaukumu „Visā ķēniņa zemē neviens...”
Pabeidzis Rīgas 27. astoņgadīgo skolu, A. Kļavis turpināja mācības Rīgas 2. vidusskolā.
Kā vēlāk viņš atzinis vairākās intervijās, liela nozīme tam, ka pievērsies žurnālistikai un rakstniecībai,
bijusi klases kolektīvam, jo mācījies kopā ar interesantiem, mērķtiecīgiem, ambicioziem,
radošiem cilvēkiem, no kuriem gandrīz katrs bijis spilgta personība. Viņa klases biedrene Sarmīte
Baltiņa bijusi Revolūcijas muzeja direktora vietniece un vēlāk viena no Kara muzeja dibinātājām,
tagad nodaļas vadītāja. Klasesbiedrs Valdis Semjonovs „Lauku Avīzes” (vēlāk „Latvijas Avīzes”)
fotogrāfs, bet labākais draugs Aivars Liepiņš ilggadējs laikraksta „Diena” fotogrāfs un
viens no Latvijas labākajiem fotožurnālistiem.
Tieši šo kolektīvo ambīciju mudināts vidusskolas laikā A. Kļavis sāka darboties laikraksta
„Padomju Jaunatne” skolēnu klubā „Mēs plusos un mīnusos”, kam laikrakstā regulāri tika atvēlēta
sava lappuse. 1970. gadā „Padomju Jaunatnē” tika publicēti viņa pirmie raksti. Pēc vidusskolas
A. Kļavis iestājās LU Žurnālistikas fakultātes neklātienes nodaļā un tika iesaukts Padomju armijā.
Jau pirms tam viņš mēģināja rakstīt dzeju un stāstus (tēlojumus), no kuriem daļa publicēti žurnālā
„Draugs”, kur tajā laikā literārais redaktors bija dzejnieks Ojārs Vācietis. Tomēr par īsto atskaites
6