Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Skolēna dzĥve<br />
Kā skolēns izdzĥvo krĥzes laikā<br />
LĀSMA MEDAINE 12.c<br />
„Naudu cenšos taupīt kādām<br />
lietām, ko vēlos nopirkt,<br />
tāpēc cenšos daudz netērēt,<br />
tikai pašam<br />
nepieciešamākajam. Skolēni<br />
parasti tērē naudu izklaidēm,<br />
cigaretēm un pusdienām, tā<br />
esmu ievērojusi. Ja būtu<br />
jāizvēlas, tad atbalstītu to, ka<br />
vecāki apmaksā uz mēnesi<br />
pusdienas un visi ēd pie<br />
galda siltās pusdienas.”<br />
RŪTA VĪKSNIŅA 9.a<br />
Es naudu tērēju, iegādājoties<br />
pārtiku, un taupu atkarībā no<br />
cenām. Citreiz arī neēdu.Ja<br />
vecāki iedevuši visai nedēļai un<br />
jau nedēļas sākumā daudz iztērē,<br />
tad vienkārši jāiztiek ar to, kas<br />
palicis.Uzskatu, ka mūsu skolas<br />
ēdnīcā cenas ir par augstu, bet<br />
skolēnus tas neskar, jo viņi nejūt<br />
krīzi. Ja būtu jāizvēlas starp<br />
vecāku apmaksātām siltajām<br />
pusdienām vai arī kabatas naudu,<br />
es izvēlos pusdienu naudu.”<br />
KRISTĪNE ZAJECA 9.a<br />
„Īstenībā, ja ir tiešām<br />
nepieciešams taupīt naudu, tad<br />
ir dažādi veidi. Varbūt mazāk<br />
pirkt kaut kādus saldumus,<br />
mazāk apmeklēt kafejnīcas,<br />
salīdzināt cenas veikalos, ko var<br />
nopirkt lētāk to pašu citā<br />
veikalā. Man diez kā neizdodas<br />
taupīt, jo es esmu tāds cilvēks,<br />
ja man to vajag, tad es to<br />
noteikti dabūšu. Protams, katrs<br />
cilvēks mēģina kaut kā<br />
taupīt,kaut nedaudz, arī es<br />
mēģinu taupīt uz saldumiem un<br />
visādām atpūtām.”<br />
ADELĪNA KRAUKLE<br />
10.a<br />
„ Es vienkārši naudu atstāju<br />
mājās, tādā veidā<br />
iekrāju.Skolas ēdnīcas cenas<br />
ir ļoti dārgas, tāpēc skolēni<br />
iet uz iegādāties pārtiku. Es<br />
netērēju tādām lietām, bez<br />
kurām varu iztikt, Piemēram,<br />
es gribu minerālūdeni un<br />
padomāju, vai tas ir tik ļoti<br />
nepieciešams vai arī varu<br />
paciesties līdz mājām.”<br />
10<br />
DITA LAPINSKA,<br />
LLU Ekonomisko<br />
zinātņu bakalaurs<br />
(Bakalaura grāds<br />
ekonomikā)<br />
„Es noformulētu tā, krīze skar nevis pašu audzēkni,<br />
bet gan viņa vecākus, jo mūsdienās finansiāli<br />
nodrošināt skolēnam visu mācību iestādei<br />
nepieciešamo ir sarežģīti. Savā ziņā arī skolēns ir<br />
iesaistīts, jo no vecāku “maciņa” ir atkarīgs, cik liela<br />
būs kabatas nauda.<br />
Ir jāiemācās plānot, kā naudu pareizi tērēt, kas ir<br />
vajadzīgs, bet kas ne. Es ieteiktu skolēniem pirms<br />
skolas iegādāties veikalā nepieciešamo pārtiku, jo<br />
cenas ir jūtami atšķirīgas. Ir dzirdēts, ka saka:” Nu<br />
kas tad tur, piecus santīmus lētāks,” bet padomājiet<br />
– ar katru reizi no pieciem santīmiem būs jau<br />
sakrājies lats.<br />
Nauda ir tā lieta vai vērtība, ar ko skolēni izrīkojas<br />
vieglprātīgi:” Vecāki taču iedos!” Es ieteiktu<br />
vecākiem pusdienu naudu vairs nedot, bet iedot<br />
līdzi sviestmaizes, jo skolēniem ir jāiemācās, ka<br />
nauda nav tas, ko var mētāt apkārt un ka sākumā tā<br />
ir jānopelna pašam, lai var tērēt un izprast naudas<br />
īsto vērtību. Skolēni naudu pārsvarā tērē gardumos,<br />
izklaidēs un kaitīgo vielu iegādei.<br />
Tikai retais ir redzams pērkot kādu<br />
augli vai siltās pusdienas.<br />
Tas ir absurds, ka skolas ēdnīcās ar<br />
katru gadu cenas pieaug.<br />
Saprotams, ka skolēni neiegādāsies<br />
siltās pusdienas, jo citiem ar<br />
pusdienu naudu nepietiek, lai<br />
paēstu un tāpēc iet iegādāties<br />
neveselīgo pārtiku. Savā ziņā tā ir<br />
konkurence starp veikalu „Maxima”<br />
un skolas ēdnīcu. Ir manāms<br />
„mazais” bizness.<br />
Es piekrītu apgalvojumam, ka<br />
vecāki apmaksā siltās pusdienas, tā<br />
bija mūsu laikos un vajadzētu arī<br />
tagad. Tādā veidā vismaz tiek<br />
nodrošināta veselīga pārtika, un<br />
jaunieši nepaspētu iet ārā smēķēt.”<br />
√
Change language