13.02.2015 Views

Lauki, gredzeni un grupas

Lauki, gredzeni un grupas

Lauki, gredzeni un grupas

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Mana personīgā lapa – šeit.<br />

Adrese komentāriem: Karlis.Podnieks@lu.lv<br />

Algebra:<br />

<strong>Lauki</strong>, <strong>gredzeni</strong> <strong>un</strong> <strong>grupas</strong><br />

Kārlis Podnieks, LU profesors<br />

Lekcijas<br />

This work is licensed <strong>un</strong>der a Creative Commons License and is copyrighted © 2009-2014 by<br />

me, Karlis Podnieks.<br />

Literatūra<br />

[1] E-kursa materiāli (autors: asoc.prof. Juris Smotrovs).<br />

[2] A. G. Kurošs. Vispārīgās algebras kurss. Nauka, Maskava,<br />

1971 (vai cita gada izdevums). Pieejama tiešsaistē šeit (krievu<br />

valodā).<br />

[3] WolframAlpha Wikipedia – aprēķiniem tiešsaistē.<br />

Abstraktā algebra – lauki<br />

To noskaņu, kas noved pie abstraktās algebras, labi varēja just<br />

visu algebras studēšanas laiku:<br />

a) Visa mūsu attīstītā teorija pilnībā der tikai polinomiem,<br />

kurus aplūkojam komplekso skaitļu pasaulē. Te katram<br />

polinomam eksistē kompleksas saknes <strong>un</strong> katru polinomu var<br />

sadalīt lineāros reizinātajos. Tāpat var ar Gausa metodi risināt<br />

jebkuras lineāru vienādojumu sistēmas, rēķināt determinantus,<br />

iegūt nxn matricas A inverso matricu A -1 .<br />

b) Liela daļa šīs teorijas der arī polinomiem reālo skaitļu<br />

pasaulē. Visi dalīšanas <strong>un</strong> LKD algoritmi der bez izmaiņām,<br />

var arī uzbūvēt polinomu ar iepriekš uzdotām reālām vērtībām.<br />

Bet daļa no visas teorijas te tomēr neder: ne visiem<br />

polinomiem eksistē reālas saknes, tātad tos nevar sadalīt<br />

lineāros reizinātājos. Izvilkt saknes no pozitīviem skaitļiem<br />

tomēr var. Tāpat var ar Gausa metodi risināt jebkuras lineāru<br />

vienādojumu sistēmas, rēķināt determinantus, iegūt nxn


matricas A inverso matricu A -1 .<br />

c) Vēl mazāka, bet tomēr ievērojama daļa šīs teorijas der arī<br />

polinomiem racionālo skaitļu pasaulē. Ne vienmēr var izvilkt<br />

saknes pat no pozitīviem skaitļiem.Visi dalīšanas <strong>un</strong> LKD<br />

algoritmi der bez izmaiņām, var uzbūvēt polinomu ar iepriekš<br />

uzdotām racionālām vērtībām. Tāpat var ar Gausa metodi<br />

risināt jebkuras lineāru vienādojumu sistēmas, rēķināt<br />

determinantus, iegūt nxn matricas A inverso matricu A -1 .<br />

d) Vēl mazāka teorijas daļa derēs polinomiem veselo skaitļu<br />

pasaulē. Jo ne vienmēr ir iespējama veselo skaitļu dalīšana.<br />

Polinomu dalīšanas, LKD <strong>un</strong> Lagranža algoritmu rezultātos<br />

polinomu koeficienti parasti būs daļskaitļi, t.i. ne “sistēmas<br />

skaitļi”. Lineāru vienādojumu sistēmu atrisinājumi parasti<br />

saturēs daļskaitļus, nevarēs iegūt nxn matricas A inverso<br />

matricu A -1 (tajā parādīsies daļskaitļi). Bet var rēķināt<br />

determinatus (ar Laplasa teorēmu, ne ar Gausa metodi).<br />

Šeit mēs aplūkojām 4 dažādas skaitļu sistēmas (“pasaules”).<br />

Kādas tad ir tās būtiskās skaitļu sistēmas<br />

īpašības, lai uz tās pamata varētu risināt lineāru<br />

vienādojumu sistēmas, veidot "labu" matricu<br />

algebru <strong>un</strong> polinomu algebru<br />

“Laba” polinomu algebra – tāda, kurā polinomus vismaz var<br />

dalīt ar atlikumu, diviem polinomiem var aprēķināt LKD, var<br />

uzbūvēt polinomu ar iepriekš uzdotām vērtībām utt. “Laba”<br />

matricu algebra – tāda, kur nesingulārai nxn matricai var<br />

aprēķināt inverso matricu.<br />

Ja paskatāmies atpakaļ (“zaļie secinājumi”), tad<br />

redzam, ka algebrā ir būtiski izmantotas šādas<br />

skaitļu sistēmas īpašības:<br />

a) Sistēmā ir asociatīva <strong>un</strong> komutatīva skaitļu saskaitīšanas<br />

operācija, ir skaitlis 0 <strong>un</strong> vienmēr var izpildīt atņemšanu.<br />

b) Sistēmā ir asociatīva <strong>un</strong> komutatīva skaitļu reizināšanas


operācija, ir skaitlis 1, <strong>un</strong> vienmēr var izpildīt dalīšanu<br />

(izņemot dalīšanu ar 0).<br />

c) Reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu: a(b+c)=ab+ac.<br />

Šādu skaitļu sistēmu abstraktajā algebrā sauc<br />

par lauku. T.i. “labas algebras” var uzbūvēt jebkuram<br />

skaitļu laukam.<br />

Lauku piemēri:<br />

Komplekso skaitļu lauks C. Komplekso<br />

polinomu “algebra” P[C]. Komplekso nxn<br />

matricu “algebra” M n [C].<br />

Reālo skaitļu lauks R. Reālo polinomu<br />

“algebra” P[R]. Reālo nxn matricu “algebra”<br />

M n [R].<br />

Racionālo skaitļu lauks Q. Racionālo<br />

polinomu “algebra” P[Q]. Racionālo nxn<br />

matricu “algebra” M n [Q].<br />

Tie ir 3 dažādi lauki.<br />

Veselie skaitļi (kopa Z) lauku neveido, jo tiem ne<br />

vienmēr var izpildīt dalīšanu.<br />

[Termins “algebra” te likts pēdiņās, jo abstraktajā algebrā tam ir precīza, bet<br />

savādāka nozīme, sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Algebra_over_a_field .]<br />

Abstraktā algebra – <strong>gredzeni</strong><br />

Toties paši polinomi <strong>un</strong> matricas, tāpat kā veselie skaitļi, vairs<br />

laukus neveido, jo polinomu <strong>un</strong> matricu dalīšana “bez<br />

atlikuma” biežāk nav iespējama nekā ir iespējama.<br />

Un matricām ir vēl viena īpatnība – matricu reizināšana nav<br />

komutatīva: bieži vien, AB≠BA.<br />

Tātad veselie skaitļi, polinomi <strong>un</strong> nxn matricas, kaut arī tur ir<br />

saskaitīšanas, atņemšanas <strong>un</strong> reizināšanas operācijas, tomēr


neveido laukus, tās ir līdzīgas laukiem, bet tomēr savādākas<br />

objektu sistēmas. Šādas sistēmas sauc par<br />

<strong>gredzeni</strong>em.<br />

Katrs lauks ir arī gredzens, bet ne otrādi, t.i. prasības<br />

gredzenam ir "mīkstākas" nekā laukam – gredzenā<br />

dalīšanai ne vienmēr ir jābūt izpildamai, <strong>un</strong><br />

reizināšanai nav obligāti jābūt komutatīvai.<br />

Seko stingri formāla gredzenu definīcija, kā tas<br />

ir pieņemts abstraktajā algebrā:<br />

[Ja tā ir vieglāk, "objektu kopas G" vietā domājiet par veselajiem skaitļiem.]<br />

[Grāmatās var sastapt arī savādākas gredzena definīcijas, bet tās visas ir<br />

ekvivalentas zemāk dotajai.]<br />

Gredzens ir kāda objektu kopa G <strong>un</strong> divas<br />

divvietīgas operācijas šajā kopā: + <strong>un</strong> *, kas<br />

vienmēr ir izpildāmas (t.i. ja a, b pieder G, tad<br />

a+b <strong>un</strong> a*b eksistē, ir vienīgie, <strong>un</strong> pieder G), <strong>un</strong><br />

kam piemīt šādas īpašības:<br />

1. Saskaitīšana ir asociatīva: (a+b)+c=a+(b+c).<br />

2. Saskaitīšana ir komutatīva: a+b=b+a.<br />

3. Kopā G eksistē nulles elements 0: visiem a,<br />

0+a=a.<br />

4. Katram a eksistē pretējais elements b: a+b=0<br />

(b apzīmēsim ar −a ).<br />

Tagad varam pierādīt teorēmas, kas der jebkuram gredzenam, tāpēc<br />

pierādījumos drīkstam izmantot tikai gredzena aksiomas 1-7:<br />

T1. Jebkurā gredzenā nulles elements ir tikai viens<br />

(tāpēc tiešām varam to apzīmēt ar 0).<br />

T2. Jebkura gredzenā, katram a pretējais elements


arī ir tikai viens (tāpēc varam apzīmēt to ar −a).<br />

T3. Jebkura gredzenā, katriem a, b vienādojumam<br />

x+b=a ir viens <strong>un</strong> tikai viens atrisinājums x=a+<br />

(−b).<br />

Tāpēc tagad mums ir arī atņemšanas operācija:<br />

a+(−b) varam apzīmēt ar a−b.<br />

T4. Jebkurā gredzenā, a−a=0.<br />

Lai pierādītu teorēmas, kas der jebkuram gredzenam, Ir jāmācās<br />

pierādīt gredzenu īpašības, izmantojot tikai gredzenu aksiomas 1-7,<br />

<strong>un</strong> neko citu!<br />

5. Reizināšana ir asociatīva: (a*b)*c=a*(b*c).<br />

Bet reizināšanai nav obligāti būt komutatīvai!<br />

6. Kopā G eksistē elements-vieninieks 1: visiem<br />

a, 1*a=a*1=a.<br />

Varam pierādīt teorēmu:<br />

T5. Jebkurā gredzenā elements-vieninieks ir<br />

tikai viens (tāpēc varam to apzīmēt ar 1).<br />

Kāpēc tagad bija jāraksta 1*a=a*1=a nevis tikai 1*a=a Tāpēc, ka<br />

(gredzenā) reizināšana var nebūt komutatīva, <strong>un</strong> tad ar 1*a=a<br />

nepietiek.<br />

Lai pierādītu teorēmas, kas der jebkuram gredzenam, Ir jāmācās<br />

pierādīt gredzenu īpašības, izmantojot tikai gredzenu aksiomas 1-7,<br />

<strong>un</strong> neko citu!<br />

7. Distributīvie likumi (divi!):<br />

a*(b+c)=(a*b)+(a*c);<br />

(b+c)*a=(b*a)+(c*a).<br />

Kāpēc divi Tāpēc, ka (gredzenā) reizināšana var nebūt<br />

komutatīva.<br />

Tikai tagad varam pierādīt teorēmu


T6. Jebkurā gredzenā jebkuram a: 0*a=a*0=0.<br />

Triviālais gredzens sastāv no viena elementa {g}, kam g+g=g,<br />

g*g=g. Visas gredzena īpašības te izpildās. [Pārbaudiet paši.]<br />

Šai gredzenā 0=1.<br />

Teorēma. Ja gredzenā ir vismaz divi dažādi<br />

elementi, tad 0≠1. [Pierādīsim to: ja x≠0, bet 0=1, tad<br />

x*0=0=x*1=x.]<br />

Gredzenā netiek prasīts, lai dalīšana būtu vienmēr izpildāma,<br />

t.i. vienādojumi a*x=b, x*a=b ne vienmēr būs atrisināmi.<br />

T7. Nenulles elementa dalīšana ar nulli nav<br />

iespējama nevienā netriviālā gredzenā.<br />

Pierādījums. 0*x=x*0=0, tātad ja b≠0, tad vienādojumiem<br />

0*x=b, x*0=b nav atrisinājumu.<br />

Vēsture – sk. šādus Wikipedia rakstus: Ring (mathematics),<br />

Richard Dedekind 1871.gadā (termins: Order-Modul), David<br />

Hilbert, 1892.gadā (termins: Ring).<br />

Sk. Wikipedia arī Ring theory (tur – arī par atšķirībām dažādās<br />

gredzenu definīcijās), Noncommutative ring (Kurošs savā<br />

grāmatā tādus nemaz nepieļauj), Commutative ring.<br />

Secinājumi.<br />

a) Veselie skaitļi veido komutatīvu gredzenu Z,<br />

bet neveido lauku (sk. tālāk).<br />

b) Jebkuram laukam K, polinomi ar<br />

koeficientiem no K veido komutatīvu<br />

gredzenu P[K], bet neveido lauku (sk. tālāk).


c) Jebkuram laukam K <strong>un</strong> naturālam skaitlim<br />

n≥2 , n x n matricas ar elementiem no K veido<br />

nekomutatīvu gredzenu M n<br />

[K], bet neveido lauku<br />

(sk. tālāk).<br />

T8. Jebkurā gredzenā: (−a)*b=−(a*b) <strong>un</strong><br />

(−a)*(−b)=a*b.<br />

[Pierādiet paši – nekas vairāk kā gredzena aksiomas te nav vajadzīgs.]<br />

Summu a+a+...+a saīsināti varam apzīmēt ar<br />

na (n – naturāls skaitlis), piemēram, 2a, 3a, 4a.<br />

Tie nav reizinājumi!<br />

T9. Jebkurā gredzenā: n(−a) = −(na).<br />

[Pierādiet paši – nekas vairāk kā gredzena aksiomas te nav vajadzīgs.]<br />

Tātad varam vienoties ka (−n)a nozīmē −(na), <strong>un</strong> tāpēc ma<br />

mums tagad ir definēts jebkuram veselam skaitlim m.<br />

Reizinājumu a*a*...*a varam apzīmēt ar a n (n ir<br />

naturāls skaitlis), piemēram, a 2 , a 3 ,...<br />

T10. (−a) n =a n pāra skaitlim n,<br />

<strong>un</strong> (−a) n = −a n nepāra skaitlim n.<br />

[Pierādiet paši – nekas vairāk kā gredzena aksiomas te nav<br />

vajadzīgs.]<br />

Gredzenā mēs varētu nodefinēt arī a −n , kā 1 , bet tas ne<br />

n<br />

a<br />

vienmēr eksistēs – jo dalīšana gredzenā ne vienmēr ir izpildāma<br />

(bet laukā tas eksistētu vienmēr – ja vien a nav 0).<br />

Gredzeni ar dīvainībām<br />

Esam pieraduši pie šādas skaitļu īpašības: ja


a*b=0, tad a=0 vai b=0.<br />

Bet no gredzena definīcijas šāda īpašība<br />

neseko. Tāpēc gredzenā G divus nenulles<br />

elementus a, b, kam a*b=0, sauc par nulles<br />

dalītājiem.<br />

Veselo skaitļu gredzenā Z nav nulles dalītāju.<br />

Jebkuram laukam K polinomu gredzenā P[K] nav nulles<br />

dalītāju. [Divu nenulles polinomu reizinājums ir nenulles<br />

polinoms.]<br />

Teorēma. Ja n≥2 , tad jebkuram laukam K,<br />

nxn matricu gredzenā M n<br />

[K] eksistē nulles<br />

dalītāji.<br />

Pierādījums. Piemēram, pie n=2: {[0,1],[0,1}*{[1,1],{0,0]} =<br />

{[0,0],[0,0]}. Laukā K, 0≠1 (sk. tālāk).<br />

Galīgi <strong>gredzeni</strong><br />

1. piemērs – Būla gredzens B. Tajā ir tikai divi elementi – 0 <strong>un</strong> 1, saskaitīšanas<br />

lomu spēlē disj<strong>un</strong>kcija, reizināšanas – konj<strong>un</strong>kcija. Pārliecinieties paši, ka tas ir<br />

gredzens, kam nav nulles dalītāju. Bet vai tas ir lauks<br />

2. piemērs – divargumentu Būla f<strong>un</strong>kcijas. Tādu ir pavisam 16, t.i. gredzenā<br />

būs 16 elementi:<br />

x y f(x, y)<br />

0 0 a 1<br />

0 1 a 2<br />

1 0 a 3<br />

1 1 a 4<br />

Saskaitīšana – disj<strong>un</strong>kcija:<br />

(f+g)(x,y)=f(x,y) v g(x,y).<br />

Reizināšana – konj<strong>un</strong>kcija:<br />

(f*g)(x,y)=f(x,y) & g(x,y).


Nulle 0: f<strong>un</strong>kcija, kam 0(x,y)=0 visiem x, y.<br />

Nulle 1: f<strong>un</strong>kcija, kam 1(x,y)=1 visiem x, y.<br />

Šie objekti veido komutatīvu gradzenu. [Pārliecinieties paši.]<br />

Šajā gredzenā eksistē nulles dalītāji. [Cik pārus spēsiet saskaitīt]<br />

Šis gredzens nav lauks. [Pārliecinieties paši.]<br />

Vēlreiz par laukiem<br />

Vēsture – sk. Wikipedia rakstus Field (mathematics), Richard<br />

Dedekind 1871.gadā (termins Koerper, vācieši <strong>un</strong> franči laukus<br />

tā sauc joprojām), Eliakim Hastings Moore, 1893.gadā (termins<br />

field).<br />

Sk. arī Wikipedia Field theory (mathematics).<br />

[Grāmatās var sastapt arī savādākas lauka definīcijas, bet tās<br />

visas ir ekvivalentas zemāk dotajai.]<br />

Formālo (<strong>un</strong> precizēto!) lauka definīciju<br />

iegūsim, ja gredzena definīcijai pievienosim vēl<br />

trīs prasības:<br />

8. Reizināšana ir komutatīva: a*b=b*a.<br />

9. 0≠1.<br />

10. Katram nenulles elementam a eksistē<br />

apgrieztais elements b: a*b=1 (to apzīmēsim ar<br />

a −1 .<br />

T11. Jebkurā laukā katram nenulles a<br />

apgrieztais elements ir tikai viens (tātad varam<br />

apzīmēt to ar a −1 ).<br />

T12 Jebkurā laukā, katriem a, b, ja b≠0, tad<br />

vienādojumam x*b=a ir viens <strong>un</strong> tikai viens


atrisinājums x=a*b −1 .<br />

Tāpēc tagad mums ir arī dalīšanas operācija: a*b −1 varam<br />

apzīmēt ar a b .<br />

T13. Jebkurā laukā, katram a≠0: a a =1 .<br />

T14. Jebkurā laukā: ja a*b=0, tad a=0 vai b=0,<br />

t.i. laukos nav iespējami nulles dalītāji.<br />

T15. Jebkurā laukā vienādību var saīsināt ar<br />

kopīgu nenulles reizinātāju: ja a*c=b*c <strong>un</strong> c≠0,<br />

tad a=b.<br />

[Lai to pierādītu, pietiek ar lauka definīcijā paredzētajām<br />

aksiomām, nekas cits klāt nav jāpiedomā.]<br />

Negatīvās pakāpes: ja n>0 <strong>un</strong> a≠0, tad a −n definējam kā 1 a n .<br />

Tagad mums a m ir definēts jebkuram veselam skaitlim m.<br />

Operācijas ar daļām – jebkurā laukā ar tām var rīkoties kā<br />

pierasts no skolas laikiem [pārliecinieties paši]:<br />

a<br />

b = c d<br />

tad <strong>un</strong> tikai tad , ja a*d=b*c;<br />

a<br />

b + c b∗c<br />

=a∗d+<br />

d b∗d<br />

a<br />

b ∗ c d = a∗c<br />

b∗d ; a∗c<br />

b∗c =a b ; utt.<br />

Veselie skaitļi<br />

Z = {..., −2, −1, 0, 1, 2, ...}<br />

lauku neveido – tos ne vienmēr var dalīt bez<br />

atlikuma. Bet Z ir komutatīvs gredzens!<br />

;


Racionālo skaitļu lauks:<br />

Q = {..., −3/2, −2, −2/3, −1, −1/2, 0, 1/4, 5/6, ...}.<br />

Te vienmēr var dalīt bez atlikuma (nevar dalīt tikai<br />

ar 0), bet – ne vienmēr var izvilkt saknes<br />

(piemēram, √2 nav racionāls skaitlis).<br />

Reālo skaitļu lauks R: te jau var vilkt saknes<br />

no pozitīviem skaitļiem, konverģentām virknēm eksistē<br />

robežas, bet tomēr ne katru algebrisku<br />

vienādojumu var atrisināt (piemēram, x 2 +1=0).<br />

Komplekso skaitļu lauks C: te jau ar atrisināt<br />

jebkuru algebrisku vienādojumu.<br />

Galīgie <strong>gredzeni</strong> <strong>un</strong> lauki Z n<br />

Uzbūvēsim gredzenu Z 4<br />

, tad būs skaidrs, ko nozīmē Z n<br />

.<br />

Dalot jebkuru veselu skaitli ar 4, atlikumā<br />

iegūsim 0, 1, 2 vai 3. Šie atlikumi tad arī būs<br />

gredzena elementi: Z 4<br />

= {0, 1, 2, 3}.<br />

Kā šajā gredzenā definēsim saskaitīšanu a+b <strong>un</strong> reizināšanu<br />

a*b Cik iznāks 2+3 <strong>un</strong> 2*3<br />

2+3=5, dalām ar 4, atlikums 1, tātad uzskatīsim, ka 2+3=1.<br />

2*3=6, dalām ar 4, atlikums 2, tātad uzskatīsim, ka 2*3=2.<br />

Saskaitīšanas <strong>un</strong> reizrēķina tabulas Z 4<br />

:<br />

+ 0 1 2 3<br />

0 0 1 2 3<br />

1 1 2 3 0


2 2 3 0 1<br />

3 3 0 1 2<br />

* 0 1 2 3<br />

0 0 0 0 0<br />

1 0 1 2 3<br />

2 0 2 0 2<br />

3 0 3 2 1<br />

Z 4<br />

veido gredzenu. [Pārliecinieties paši, tas ir liels darbs, bet nav<br />

sarežģīts.]<br />

Z 4<br />

neveido lauku. Piemēram, 1 nevar izdalīt ar 2:<br />

Vienādība 2*x=1 nav iespējama, jo 2*x pēc tabulas vienmēr ir<br />

0 vai 2.<br />

Z 4<br />

ir viens nulles dalītājs: 2*2=0.<br />

Teorēma. Jebkuram n>0, Z n<br />

veido gredzenu<br />

no n elementiem. Bet Z n<br />

veido lauku tad <strong>un</strong><br />

tikai tad, ja n ir pirmskaitlis.<br />

Pierādījums: (i-iespēja) nav grūts.<br />

Tātad Z 2<br />

, Z 3<br />

, Z 5<br />

, Z 19<br />

ir lauki, bet Z 1<br />

, Z 4<br />

, Z 6<br />

,<br />

Z 16<br />

– tikai <strong>gredzeni</strong>.<br />

Par galīgo lauku vispārīgo teoriju <strong>un</strong> polinomu algebras<br />

īpatnībām šajos laukos sk. Wikipedia rakstus: Finite fields,<br />

Finite field arithmetic.<br />

Uzdevums (i-iespēja). Pierādiet, ka ja galīgā gredzenā nav


nulles dalītāju, tad tas ir lauks. Vai šo teorēmu var pieradīt arī<br />

bezgalīgiem <strong>gredzeni</strong>em<br />

Grupas<br />

Grupas ir algebriskas sistēmas, kas matemātikā parādās<br />

savādākās situācijās nekā tās, ko sastopam skolas matemātikā.<br />

Bet mūsu pieredze ar <strong>gredzeni</strong>em <strong>un</strong> laukiem jau ir pietiekama,<br />

lai mēs varētu sākt uzreiz ar formālu <strong>grupas</strong> definīciju.<br />

[Grāmatās var sastapt arī savādākas <strong>grupas</strong> definīcijas, bet tās<br />

visas ir ekvivalentas zemāk dotajai.]<br />

Vēsturi sk. Wikipedia rakstā Group (mathematics).<br />

Evariste Galois (1811-1832), gandrīz romāns par viņa dzīvi:<br />

Leopold Infeld. Whom the Gods Love: The Story of Evariste<br />

Galois (ir tulkots latviski <strong>un</strong> krieviski).<br />

Formālā <strong>grupas</strong> definīcija:<br />

Grupa ir kāda objektu kopa G <strong>un</strong> viena<br />

divvietīga operācija * šai kopā (parasti to sauc<br />

par reizināšanu), kas vienmēr ir izpildāma (t.i.<br />

ja a, b pieder G, tad a*b, jeb vienkārši ab eksistē, ir<br />

vienīgs, <strong>un</strong> pieder G), <strong>un</strong> kam piemīt šādas<br />

īpašības:<br />

1. Operācija ir asociatīva: (ab)c=a(bc).<br />

Grupas operācijai nav obligāti būt komutatīvai.<br />

Nekomutatīvas <strong>grupas</strong> <strong>un</strong> komutatīvas (jeb Ābela) <strong>grupas</strong>.<br />

Sk. Wikipedia Abelian group.<br />

2. Eksistē elements-vieninieks 1: visiem a,<br />

1a=a1=a.<br />

Varam pierādīt, ka elements-vieninieks ir tikai viens (tāpēc<br />

varam to apzīmēt ar 1). Kāpēc bija jāraksta 1a=a1=a nevis tikai<br />

1a=a Tāpēc, ka <strong>grupas</strong> operācija var nebūt komutatīva, <strong>un</strong> tad<br />

ar 1a=a nepietiek. Jāmācās pierādīt grupu īpašības, izmantojot


tikai grupu aksiomas, neko citu!<br />

3. Katram a eksistē apgrieztais elements b:<br />

ab =ba=1.<br />

Varam pierādīt, ka katram a apgrieztais elements ir tikai viens<br />

(tāpēc varam apzīmēt to ar a −1 ). [Pierādīsim: ja ax=xa=1 <strong>un</strong><br />

ay=1, tad axy=xay=1y=y, bet arī xay=x(ay)=x1=x, tātad x=y.]<br />

Nekomutatīvā grupā mums ir divas dalīšanas operācijas:<br />

labējā: ja xa=b, tad rakstām: x=b/a;<br />

kreisā: ja ax=b, tad rakstām: x=a\b<br />

b/a var izpildīt kā b*a −1 [tiešām, (b*a −1 )a = b*(a −1 a) =<br />

b*1=b].<br />

a\b var izpildīt kā a −1 *b.<br />

Tagad viegli pierādīt, ka katrai no abām dalīšanām rezultāts ir<br />

viennozīmīgs. [Pierādiet paši.]<br />

Komutatīvā grupā abas dalīšanas sakrīt.<br />

Tagad sajutāt, ko nozīmē pierādīt teorēmas par grupām<br />

Teorēma: a/a=a\a=1. [Pierādiet paši.]<br />

Komutatīvā grupā abas dalīšanas<br />

Teorēma: (ab) −1 =b −1 a −1 , (abc) −1 =c −1 b −1 a −1<br />

utt. [Pierādiet paši.]<br />

Grupu piemēri<br />

Triviālā grupa {g}: gg=g. Visas <strong>grupas</strong> īpašības izpildās. Tā ir<br />

komutatīva grupa.<br />

Veselie skaitļi ar saskaitīšanu: xy vietā ir x+y,<br />

1 vietā 0, x −1 vietā −x. Visas <strong>grupas</strong> īpašības<br />

izpildās. Tā ir komutatīva grupa.<br />

Veselie skaitļi ar reizināšanu – nav grupa.<br />

Racionālie skaitļi ar reizināšanu – nav grupa (nullei nav


apgrieztā elementa).<br />

Racionālie skaitļi bez 0 ar reizināšanu. Visas <strong>grupas</strong> īpašības<br />

izpildās. Komutatīva grupa.<br />

Racionālie pozitīvie skaitļi ar reizināšanu. Visas <strong>grupas</strong><br />

īpašības izpildās. Komutatīva grupa.<br />

n x n matricas laukā K ar reizināšanu – nav grupa (nav<br />

apgrieztā elementa singulārajām matricām, t.i. tam, kuru<br />

determinants ir 0).<br />

Nesingulārās n x n matricas laukā K ar reizināšanu. Visas<br />

<strong>grupas</strong> īpašības izpildās. Nekomutatīva grupa, ja n>1.<br />

Jebkurš lauks K bez savas nulles ar reizināšanu. Visas<br />

<strong>grupas</strong> īpašības izpildās. Komutatīva grupa.<br />

Vieninieka n-tās pakāpes saknes ar reizināšanu. Visas<br />

<strong>grupas</strong> īpašības izpildās. Galīga komutatīva grupa ar n<br />

elementiem.<br />

Lauks Z n<br />

ar saskaitīšanu. Visas <strong>grupas</strong> īpašības izpildās.<br />

Galīga komutatīva grupa ar n elementiem.<br />

Ja n – pirmskaitlis, lauks Z n<br />

bez savas nulles ar reizināšanu.<br />

Visas <strong>grupas</strong> īpašības izpildās. Komutatīva grupa.<br />

Transformāciju <strong>grupas</strong>. Sk. Wikipedia Symmetry group.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!