Izmaksu efektivitÄtes analÄ«zes metodika

Eiropas Savienības fondu 

tehniskās palīdzības projekts 

„Tehniskā palīdzība Valsts 

reģionālās attīstības aģentūras 

Eiropas Savienības fondu 

aktivitāšu administrēšanai” (Nr. 

VSID/TP/CFLA/08/12/015) 

Izmaksu efektivitātes analīzes izstrādes 

metodika 

3.6.2.1. aktivitātes „Atbalsts novadu pašvaldību 

kompleksai attīstībai” projektu iesniegumu 

sagatavošanai 

2011. gada 19. janvāris

Saturs 

Saīsinājumu un jēdzienu skaidrojums ....................................................................................................3 

1. Metodikas mērķis un pielietojums....................................................................................................4 

2. Normatīvā bāze...................................................................................................................................6 

3. Metodikas ierobežojumi ....................................................................................................................8 

4. Metodikas raksturojums....................................................................................................................9 

4.1. Projekta īstenošanas alternatīvu analīze ....................................................................................9 

4.1.1. Projekta īstenošanas alternatīvu apzināšana......................................................................9 

4.1.2. Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana ......................................10 

4.2. ES finansējuma apjoma aprēķins..............................................................................................17 

4.3. Sociālekonomiskā analīze .........................................................................................................18 

4.3.1. Sociālekonomisko un finansiālo ieguvumu un zaudējumu/ izmaksu raksturojums...........18 

4.3.2. Sociālekonomiskās analīzes rādītāji..................................................................................36 

4.4. Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins..................................................................................37 

4.5. Risku analīze .............................................................................................................................39 

Izmaksu efektivitātes analīzes izstrādes metodika 3.6.2.1. aktivitātes 

„Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” projektu iesniegumu 

sagatavošanai 2

Saīsinājumu un jēdzienu skaidrojums 

Saīsinājums 

Skaidrojums 

a 

Diskonta faktors 

B/C 

Ieguvumu un izmaksu attiecība 

CF 

Naudas plūsma 

DA 

Lēmuma summa 

DIC Diskontētās investīciju izmaksas (papildu (-)) 

DNR Diskontētie tīrie ieņēmumi 

DO Diskontētās darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai papildu (-)) 

DRv Diskontētie ieņēmumi (papildu (+) vai zaudētie (-)) 

DRes Diskontētā projekta atlikusī vērtība (papildu (+)) 

EC 

Projekta attiecināmās izmaksas 

EE 

Diskontētie projekta atbilstīgie izdevumi 

EK 

Eiropas Komisija 

ENPV Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība 

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds 

ERR Ekonomiskā ienesīguma vērtība 

ES 

Eiropas Savienība 

FM 

Finanšu ministrija 

IC Investīciju izmaksas (papildu (-)) 

IEA 

Izmaksu efektivitātes analīze 

LR 

Latvijas Republika 

MK 

Ministru Kabinets 

n 

Projekta dzīves cikls 

O Darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai papildu (-)) 

PIV 

Projekta iesnieguma veidlapa 

PVN Pievienotās vērtības nodoklis 

r 

Diskonta likme 

Res Projekta atlikusī vērtība (papildu (+)) 

t 

Laika posms 

Jēdziens 

Metodika 

MK 

noteikumi 

Nr. 843 

MK 

noteikumi 

Nr. 836 

PVN likums 

Projekta 

dzīves cikls 

Skaidrojums 

Izmaksu efektivitātes izstrādes metodika 3.6.2.1. aktivitātes projektu 

iesniegumu izstrādei 

2010.gada 14. septembra MK noteikumi Nr. 843 „Noteikumi par darbības 

programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.2.1. aktivitāti 

„Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” 

2007.gada 4.decembra MK noteikumi Nr. 836 „Noteikumi par darbības 

programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti 

"Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku 

ekvivalentu, lielāku par 2000" 

Likums par pievienotās vērtības nodokli (1995. gada 9. marts) 

Projekta dzīves cikls ir periods, kurā no projekta rezultātiem un iznākumiem 

tiek gūts ekonomisks labums vai projekta gaitā izveidotie aktīvi vai 

infrastruktūra ir ienesīgi. Projekta dzīves cikls parasti pārsniedz projekta 

īstenošanas ilgumu un izmaksu efektivitātes analīze ir jāveic par visu projekta 

dzīves ciklu. 

Projekta dzīves cikls šīs aktivitātes projektu IEA ietvaros ir 20 gadi pēc pirmā 

infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā gada. 



sagatavošanai 3

1. Metodikas mērķis un pielietojums 

Izmaksu efektivitātes analīzes metodika ir secīgu darbību kopums, kas raksturo pieeju noteikta projekta 

finanšu un sociālekonomiskās analīzes veikšanai un izmaksu efektivitātes novērtēšanai, ar mērķi: 

► novērtēt, kā projekts mijiedarbojas ar ES reģionālās politikas mērķiem (vai tiek veicināta 

attiecīgo mērķu sasniegšana); 

► novērtēt, vai projektam ir nepieciešams ES līdzfinansējums un cik liels ir nepieciešamā ES 

līdzfinansējuma apjoms; 

► novērtēt, vai projekta kopējie ieguvumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām 

visā projekta dzīves ciklā (B/C rādītājs > 1); 

► novērtēt, vai analizējamā projekta īstenošanas alternatīva ir optimālākā no izmaksu efektivitātes 

viedokļa. 

Izmaksu efektivitātes analīzes metodika ir paredzēta projektiem, kuros nav paredzēti ieņēmumi. 

Projektiem, kuros ir paredzēti ieņēmumi, obligāti veicama finanšu analīze, piemērojot atbilstošo finanšu 

analīzes metodiku 3.6.2.1. aktivitātes „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” projektu 

iesniegumu sagatavošanai. Līdz ar to projektiem, kuros ir paredzēti ieņēmumi, izmaksu efektivitātes 

analīzes metodika nav piemērojama. 

Par projektu, kurā ir paredzēti ieņēmumi (projekts, no kura gūst ieņēmumus), saskaņā ar Eiropas 

Padomes regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās 

attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu Nr.1260/1999, 55. pantu 

uzskatāma jebkura darbība, kas ir saistīta ar ieguldījumiem infrastruktūrā, kuras izmantošanas maksu 

tieši sedz lietotāji, vai jebkura darbība, kas ietver zemes vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu vai jebkādu 

citu pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. 

Izmaksu efektivitātes analīzes metodika nav piemērojama projektiem, kuros tiek paredzēti ieguldījumi 

ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras 

izbūvei satiksmes pārvadu, tiltu, ielu un ceļu būves vai rekonstrukcijas projektu ietvaros. 

Izmaksu efektivitātes analīzes un finanšu analīzes veikšanas rezultātā novērtējamais rādītājs ir projekta 

kopējie ieguvumi pret investīciju un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā. Izmaksu efektivitātes 

analīzes ietvaros papildus jāveic arī izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins (kas nav jāveic finanšu 

analīzes ietvaros). 

Kopumā izmaksu efektivitātes analīze ir vienkāršota finanšu analīze, kas neietver atsevišķus finanšu 

analīzes posmus (piem., finansiālā tagadnes ienesīguma rādītāju, finanšu iekšējās peļņas normas 

rādītāju aprēķinu, jutīguma analīzi). 

Projekta iesniedzējiem IEA metodika ietver: 

► nepieciešamās darbības un norādes IEA veikšanai visiem IEA veidojošajiem posmiem; 

► katrā IEA posmā izvērtējamos aspektus, izvērtēšanas pieejas, aprēķināmos rādītājus; 

► IEA veikšanas sagaidāmos rezultātus un to nozīmes skaidrojumu. 

Projektu iesniegumu vērtētājiem IEA metodika ietver: 

► norādes projekta iesniedzēja veiktās IEA novērtēšanai; 

► norādes vairāku projekta iesniedzēju veikto IEA salīdzināšanai. 

3. darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” (apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2007. gada 

10. decembra lēmumu K(2007)6381) 3.6. prioritātes „Policentriska attīstība” 3.6.2. pasākuma 

„Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai” ietvaros tiek īstenota 3.6.2.1. aktivitāte 

„Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”. 

3.6.2.1. aktivitātes „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” mērķis ir veicināt iedzīvotāju skaita 

ziņā lielāko novadu attīstības centru (tiem jāiekļaujas kopējā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības 

centru tīklā un jāpapildina tas) konkurētspējas nostiprināšanu un funkcionālo saišu veidošanu starp 

attīstības centriem un tiem piegulošajām teritorijām saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības 



sagatavošanai 4

programmām, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūras (dabas un fiziskās vides) sakārtošanai, 

kā arī sabiedrisko pakalpojumu pieejamības un iedzīvotāju mobilitātes sekmēšanai. 

Saskaņā ar 2010.gada 14. septembra MK noteikumu Nr. 843 „Noteikumi par darbības programmas 

„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.2.1. aktivitāti „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai 

attīstībai” 23.un 24. punkta prasībām projekta iesniedzējam ir jāveic IEA saskaņā ar šo izmaksu 

efektivitātes analīzes metodiku. 

Veicot izmaksu efektivitātes analīzi, projekta iesniedzējam jāievēro visas IEA metodikā norādītās 

prasības. Metodikas pielikumā esošajām IEA formām ir ieteikuma raksturs un projekta iesniedzēji IEA 

prasīto informāciju var sagatavot arī citā formātā, taču tajā jābūt atrunātām visām prasībām un jābūt 

aprēķinātiem visiem rādītājiem. 

Projekta iesniedzējam, iesniedzot projekta iesnieguma veidlapu, tai jāpievieno projekta izmaksu 

efektivitātes analīzes veidlapa un tās pielikumi (aprēķinu formas). 



sagatavošanai 5

2. Normatīvā bāze 

Metodika ir izstrādāta, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem normatīvajiem aktiem, dokumentiem un 

tajos noteiktajām prasībām. 

Jānorāda, ka metodika ir izstrādāta, pamatojoties uz normatīvo aktu un saistošo dokumentu aktuālajām 

redakcijām uz 20.01.2011. Projekta iesniedzējam, veicot izmaksu efektivitātes analīzi, jāņem vērā tās 

normatīvo aktu un saistošo dokumentu redakcijas, kas ir aktuālas uzaicinājuma saņemšanas brīdī. 

Normatīvo aktu un saistošo dokumentu aktuālās redakcijas lūgums skatīt VRAA mājas lapā: 

www.vraa.gov.lv. 

► LR plānošanas dokumenti: 

► Darbības programma „Infrastruktūra un pakalpojumi” (apstiprināta ar Eiropas Komisijas 

2007. gada 10. decembra lēmumu K(2007) 6381); 

► Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājums (apstiprināts ar 

Ministru kabineta 2008.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.236). 

► Eiropas Savienības tiesību akti un vadlīnijas: 

► Eiropas Padomes regula (EK) Nr.1083/2006 (2006.gada 11.jūlijs), ar ko paredz 

vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu 

un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu Nr.1260/1999; 

► Eiropas Komisijas regula (EK) Nr.1828/2006 (2006.gada 8.decembris), kas paredz 

noteikumus par to, kā īstenot Eiropas Padomes Regulu Nr.1083/2006 ar ko paredz 

vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu 

un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulu Nr.1080/2006 

par Eiropas Reģionālās attīstības fondu; 

► Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regula (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. 

jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu; 

► Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regula (EK) Nr. 1081/2006 (2006. gada 5. 

jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu; 

► Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta jaunā plānošanas perioda 

2007-2013 Metodisko darba dokumentu 4.darba dokuments „Metodiskie norādījumi 

izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai” (2006.gada augusts); 

► Eiropas Komisijas dokuments „Vadlīnijas izmaksu – ieguvumu analīzes veikšanai 

investīciju projektiem (angļu val. - Guide to Cost - Benefit Analysis of Investment 

Projects) (2008. gada jūlijs). 

► LR normatīvie akti un vadlīnijas: 

► Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums (2007.gada 

15.februāris); 

► Likums par pievienotās vērtības nodokli (1995. gada 9. marts); 

► 2007.gada 26.jūnija MK noteikumi Nr. 419 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības 

struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas 

dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu”; 

► 2009.gada 25.augusta MK noteikumi Nr. 952 „Kārtība, kādā sniedz un pārbauda 

informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības 

struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības 

nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās”; 

► 2010.gada 14. septembra MK noteikumi Nr. 843 „Noteikumi par darbības programmas 

„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.2.1. aktivitāti „Atbalsts novadu 

pašvaldību kompleksai attīstībai”; 



sagatavošanai 6

► 2007.gada 4.decembra MK noteikumi Nr. 836 „Noteikumi par darbības programmas 

"Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti "Ūdenssaimniecības 

infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000"; 

► 2008.gada 18.aprīļa LR Finanšu ministrijas izstrādātās vadlīnijas atbildīgajām un 

sadarbības iestādēm „Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu efektivitātes 

novērtēšanas un izmaksu – ieguvumu analīzes pamatprincipi”. 



sagatavošanai 7

3. Metodikas ierobežojumi 

IEA metodika ir izstrādāta, pamatojoties uz šādiem pieņēmumiem un pamatprincipiem: 

► IEA metodika izmantojama tikai to projektu analīzē, kuros nav paredzēti ieņēmumi; 

► Projektiem, kam tiek veikta IEA, jābūt ar pozitīvu ekonomisko atdevi un jāveicina ES reģionālās 

politikas mērķu sasniegšana; 

► Projektiem, kam veic IEA, ir jāpamato ES līdzfinansējuma nepieciešamība; 

► IEA ietvaros jāaprēķina projekta sociālekonomisko un finansiālo ieguvumu un ieņēmumu 

attiecību pret sociālekonomiskajiem un finansiālajiem zaudējumiem un izmaksām (B/C rādītājs), 

kā arī rādītājus, kas ļauj novērtēt projekta izmaksu efektivitāti (izmaksu efektivitātes indikatori); 

► IEA izmantojamā projekta alternatīvu analīzes metode ir papildu naudas plūsmas metode (angļu 

val. - incremental method), kas salīdzina dažādu projekta īstenošanas alternatīvu naudas 

plūsmas. Metodes pielietojums nodrošina iespēju novērtēt īstenojamā projekta radītos 

ieguvumus / ieņēmumus un zaudējumus / izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumiem / ieņēmumiem 

un zaudējumiem / izmaksām , kas rastos situācijā, ja projekts netiktu īstenots. 

► IEA veic reālajās (salīdzināmajās) cenās, izmantojot reālās diskonta likmes; 

► IEA izmantojamās diskonta likmes un makroekonomiskās prognozes noteiktas saskaņā ar 

2007.gada 26.jūnija MK noteikumiem Nr. 419 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu 

un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu 

sagatavošanu un šo fondu ieviešanu”. 

Metodikas sagatavošanas brīdī aktuālās diskonta likmes: 

► reālā finanšu diskonta likme ir 5%; 

► reālā sociālā diskonta likme ir 5.5%. 

Projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka, veicot izmaksu efektivitātes analīzi, jāizmanto tās 

diskonta likmes, kas ir aktuālas uzaicinājuma saņemšanas brīdī un līdz ar to var atšķirties no 

šajā metodikā norādītajām. 



sagatavošanai 8

4. Metodikas raksturojums 

Izmaksu efektivitātes analīze sastāv no pieciem galvenajiem posmiem: 

1. Projekta īstenošanas alternatīvu analīze; 

2. ES finansējuma apjoma aprēķins; 

3. Sociālekonomiskā analīze; 

4. Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins; 

5. Risku analīze. 

IEA jāveic: 

► sagatavojot projekta iesniegumu – aizpildot projekta iesnieguma veidlapas 7. sadaļu; 

► aizpildot šajā metodikā iekļautās formas (skatīt metodikas pielikumu). 

IEA tiek aplūkoti divi izmaksu un ieguvumu veidi: 

► Finansiālās izmaksas un ieguvumi – projekta dzīves cikla laikā plānotās investīciju un darbības 

izmaksas, kā arī paredzamie ieguvumi (piem., izmaksu ietaupījums); 

► Ekonomiskās izmaksas un ieguvumi – projekta dzīves cikla laikā plānotās izmaksas un ieguvumi 

gan tiešajiem, gan netiešajiem projekta labuma saņēmējiem, t.sk. sabiedrībai kopumā. 

4.1. Projekta īstenošanas alternatīvu analīze 

Projekta īstenošanas alternatīvu analīzes mērķis IEA ietvaros ir noteikt projekta iespējamos iznākumus 

un ietekmi, identificēt projektu atbilstoši 3. darbības programmas mērķiem un finansēšanas 

nosacījumiem, kā arī apzināt iespējamās projekta īstenošanas alternatīvas. 

4.1.1. Projekta īstenošanas alternatīvu apzināšana 

Šis IEA solis ir jāveic, lai: 

► vispusīgāk un pilnvērtīgāk izvērtētu iespējamās projekta īstenošanas alternatīvas; 

► skaidri noformulētu projekta pamatojumu. 

Nr. 

IEA izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 

IEA rādītājs 

4.1.1.1 Alternatīvas 

„Situācija ar 

projektu” 

izvēles 

pamatojums 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

Skaidrojums / Informācija, kas jāiekļauj PIV IEA 

sadaļā 

- 1.1 sadaļa Turpmāk tiks veikta izmaksu efektivitātes 

analīze, salīdzinot divas alternatīvas - „Situācija 

ar projektu” un „Situācija bez projekta”. 

Tāpēc, ja pastāv vairākas „Situācijas ar 

projektu” apakšalternatīvas, projekta 

iesniedzējam iepriekš jābūt atsevišķi veiktam šo 

apakšalternatīvu savstarpējam salīdzinājumam 

un izvērtējumam. Turpmākajā analīzē jāiekļauj 

tā alternatīva „Situācijai ar projektu”, kuru 

projekta iesniedzējs novērtējis kā optimālāko no 

apakšalternatīvām. 

IEA veidlapas 1.1 sadaļā jāsniedz labākās 

alternatīvas „Situācijai ar projektu” izvēles 

pamatojums, t.sk., projekta iesniedzēja iepriekš 

veiktie finanšu aprēķini, veicot „Situācijas ar 

projektu” apakšalternatīvu salīdzinājumu. 

4.1.1.2 Alternatīvu - 1.2 sadaļa Nepieciešams izvērtēt iespējamos situācijas 



sagatavošanai 9

Nr. 


prasība / 

Nosakāmais 


analīze – 

salīdzinājums 

un apraksts 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 


sadaļā 

risinājumus. Nosakot optimālāko alternatīvu, 

jāsalīdzina divas alternatīvas – „Situācija bez 

projekta” un „Situācija ar projektu”. 

„Situācija bez projekta” neparedz nekādas 

izmaiņas vai ieguldījumus situācijas uzlabošanā. 

„Situācija ar projektu” jāsalīdzina ar „Situāciju 

bez projekta” gadījumos, kad projekts paredz 

ieviest jaunu risinājumu vai izveidot jaunu 

infrastruktūru (pamatlīdzekļus, aktīvus). 

Izvērtējot un salīdzinot alternatīvas, jāņem vērā 

šādi kritēriji, kas jāraksturo IEA ietvaros abām 

alternatīvām: 

► Sociālekonomiskā ietekme – piem., kādi 

attīstības mērķi tiks sasniegti, kāda būs 

ietekme uz mērķauditoriju un sabiedrību 

kopumā; 

► Finanšu izmaksas un ilgtspēja – piem., 

saistošo izmaksu veidi, iespējamās 

izmaiņas izmaksu apmēros, vai tiek 

nodrošināts infrastruktūras uzturēšanas 

izdevumu samazinājums ; 

► Tehniskā iespējamība – piem., objekta 

turpmākās attīstīšanas un uzturēšanas 

atbilstība saistošajiem standartiem, 

tehniskā kapacitāte abās alternatīvās, 

kāda ir faktiskā un sagaidāmā objekta 

tehniskā kvalitāte; 

► Institucionālā iespējamība – piem., 

atbildīgās institūcijas par noteiktu, ar 

alternatīvu īstenošanu saistītu funkciju 

īstenošanu. 

4.1.2. Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošana 

Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošanas un savstarpējās salīdzināšanas 

rezultātā tiek iegūta tā sauktā papildu naudas plūsma un detalizētas to veidojošās pozīcijas, kuras 

nepieciešamas turpmākās izmaksu efektivitātes analīzes veikšanai. 

Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošanas posms ietver šādus soļus: 

1. Naudas plūsmu sagatavošanas metodes definēšana; 

2. IEA pieņēmumu definēšana un papildu naudas plūsmas sagatavošana. 

4.1.2.1 Naudas plūsmu sagatavošanas metodes definēšana 

Naudas plūsmu sagatavošanas metode ietver šādas pazīmes: 

Vispārējās pazīmes 

► Projekta alternatīvu salīdzināšana IEA ietvaros veicama, piemērojot papildu naudas plūsmas 

metodi, atbilstoši kurai tiek salīdzinātas šādas projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmas 

– naudas plūsma alternatīvai „Situācija ar projektu” un naudas plūsma alternatīvai „Situācija bez 

projekta”. 



sagatavošanai 10

► Naudas plūsma alternatīvai „Situācija ar projektu” iekļauj visas naudas plūsmas pozīcijas, kas 

saistītas ar projekta īstenošanu. Savukārt, naudas plūsmā alternatīvai „Situācija bez projekta” 

tiek ņemtas vērā naudas plūsmas pozīcijas, kas rastos gadījumā, ja projekts netiktu īstenots. 

► Alternatīva „Situācija bez projekta” tiek izmantota kā bāze, un alternatīvas „Situācija ar projektu” 

naudas plūsma tiek salīdzināta ar šo alternatīvu, t.i., lai salīdzinātu alternatīvas, no alternatīvas 

„Situācija ar projektu” paredzamās naudas plūsmas visām pozīcijām atņem alternatīvas 

„Situācija bez projekta” attiecīgās naudas plūsmu pozīcijas. 

► Ienākošās un izejošās pozīcijas naudas plūsmā, kā arī visi finanšu dati, kas tiek izmantoti IEA, 

tiek vērtēti no finansējuma saņēmēja pozīcijas. 

► Naudas plūsmas ietver projekta dzīves ciklā plānotos ieguvumus un izdevumus / zaudējumus. 

► Naudas plūsmas aprēķina visam projekta dzīves ciklam. 

► IEA ietvaros nav nepieciešams veikt finansēšanas naudas plūsmas sagatavošanu. 

Naudas plūsmas atsevišķas pozīcijas ietekmējošās pazīmes 

► Nauda plūsmā nedrīkst iekļaut nolietojuma izmaksas (atbilstoši Latvijas grāmatvedības 

standartam Nr. 7 nolietojums ir pamatlīdzekļu sistemātisks samazinājums tā lietderīgās 

lietošanas laikā). 

► Investīciju izmaksās var ietvert neparedzētos izdevumus - atbilstoši MK noteikumiem Nr. 843 

neparedzētie izdevumi nevar pārsniegt 5% no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām 

izmaksām). 

► Naudas plūsmā iekļauj kopējos projekta izdevumus (gan attiecināmās, gan neattiecināmās 

izmaksas). 

► Projekta izmaksas, kas ir radušās līdz 2011. gada 1. janvārim, jāpieskaita izmaksām, kas 

radušās/ plānotas 2011. gadā, un IEA veidlapas 1. pielikumā (aprēķinu formā) jāiekļauj 

attiecīgajās alternatīvas „Situācija ar projektu” naudas plūsmas pozīcijās 2011. gada kolonnā. 

► Aprēķinos jāiekļauj PVN. Atkarībā no tā vai finansējuma saņēmējs atbilst PVN likuma 10. panta 

un MK noteikumu Nr. 843 17.punkta nosacījumiem, aprēķinos (naudas plūsmu pozīcijās) 

jāiekļauj vai nav jāiekļauj arī PVN atgūšana. 

Ja finansējuma saņēmējs var atgūt PVN maksājumus, tad IEA naudas plūsmu pozīcijās jāiekļauj 

PVN atgūšanas maksājumi. 

Ja finansējuma saņēmējs nevar atgūt PVN maksājumus normatīvajos aktos par pievienotās 

vērtības nodokli noteiktajā kārtībā, PVN maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir 

attiecināmās izmaksas. 

► Iekļaujot projekta naudas plūsmas aprēķinā PVN un tā atgūšanu, jāņem vērā un jāizpilda arī MK 

noteikumu Nr. 952 „Kārtība kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības 

nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem 

lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās” 

prasības. 

► Ja projekta īstenošanas laikā iegādāto vai radīto aktīvu ekonomiski derīgais periods pārsniedz 

projekta dzīves ciklu, aprēķinos iekļautās pēdējā gada naudas plūsmas ieņēmumos jānorāda 

aktīvu (investīciju) atlikusī vērtība. 

► Aprēķinos tiek izmantotas paredzamās projekta īstenošanas izmaksas. Sakarā ar to, ka 

tehniskais projekts un projekta iesnieguma veidlapa tiek sagatavoti ar zināmu laika starpību, 

tajos veiktajos aprēķinos var tikt izmantoti precizēti izmaksu apjomi. Izmaksu apjomiem, kas 

minēti tehniskajā projektā jāsakrīt ar projekta iesnieguma veidlapā uzrādītājiem. Veicot IEA, 

jāizmanto tās sagatavošanas brīdī pieejamie precīzākie dati, taču tiem nav viennozīmīgi jāsakrīt 

ar tehniskajā projektā un projektu iesniegumu veidlapā sniegtajiem datiem. 

Ar diskontēšanu saistītās pazīmes 

► IEA izmanto diskontēto naudas plūsmu pieeju (angļu val. – discounted cash flow); 

► Projekta naudas plūsmu diskontē, piemērojot diskonta faktorus. Diskonta likmes 

3.6.2.1.aktivitātes IEA veikšanai noteiktas metodikas iepriekšējā sadaļā. 



sagatavošanai 11

Daļa no šajā IEA solī paredzamajām prasībām ir iekļautas PIV 7. sadaļā, taču, lai veiktu pilnvērtīgu IEA, 

PIV 7.sadaļa jāpapildina ar vairākām prasībām, kas raksturotas turpmāk. 

4.1.2.2 IEA pieņēmumu definēšana un papildu naudas plūsmas sagatavošana 

Šī soļa ietvaros tiek definēti šādi pieņēmumi: 

► Projekta dzīves cikls; 

► Finanšu diskonta likme; 

► Darbības izmaksas; 

► Investīciju izmaksas; 

► Projekta atlikusī vērtība; 

► Neto naudas plūsma. 

Turpmāk raksturota pieeja attiecīgo pieņēmumu definēšanā un noteikšanā, kā arī to pielietojums papildu 

naudas plūsmas sagatavošanā. 

Nr. IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


4.1.2.2.1. IEA 

metodikas un 

specifisko 

pieņēmumu 

īss apraksts 

4.1.2.2.2. Pieņēmumu 

definēšana 

izmaksu 

efektivitātes 

analīzes 

veikšanai 

Vispārējie pieņēmumi 

a) Projekta 

dzīves cikls 

(gadu skaits) 

(n) 

b) Finanšu 

diskonta 

likme (r) 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

- 1.3.1 

sadaļa 

- 1.3.2 

sadaļa 

- 1.3.2 

sadaļas 1. 

punkts 

- 1.3.2 

sadaļas 2. 

punkts 


sadaļā 

IEA ietvaros jāatrunā (jāapraksta) visi 

pieņēmumi un specifiskie dati, kas tiek izmantoti 

izmaksu efektivitātes analīzē. 

- 

PIV jānorāda kopējais projekta īstenošanas 

ilgums. Projekta dzīves cikls ir periods, kurā no 

projekta rezultātiem un iznākumiem tiek gūts 

ekonomisks labums vai projekta gaitā izveidotie 

aktīvi vai infrastruktūra ir ienesīgi. 

Līdz ar to projekta dzīves cikls parasti pārsniedz 

projekta īstenošanas ilgumu un izmaksu 

efektivitātes analīze ir jāveic par visu projekta 

dzīves ciklu. 

Projekta dzīves cikls šīs aktivitātes projektu IEA 

ietvaros ir 20 gadi pēc pirmā infrastruktūras 

nodošanas ekspluatācijā gada. 

Izmaksu efektivitātes analīzes aprēķinos 

jāpiemēro reālā finanšu diskonta likme – 5%. 

Diskonta likme tiek izmantota diskonta faktora 

aprēķināšanā: 

, kur 



sagatavošanai 12

Nr. 

IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 


sadaļā 

a – diskonta faktors 

r – diskonta likme 

n – gadu skaits 

Diskonta likme un diskonta faktors tiek izmantoti 

naudas plūsmu diskontēšanā, lai aprēķinātu 

noteiktu naudas plūsmu tīro šodienas vērtību 

jeb neto tagadnes ienesīgumu (angļu val. – net 

present value (NPV)). 

Ar alternatīvu „Situācija ar projektu” un „Situācija bez projekta” naudas plūsmu pozīcijām 

saistītie pieņēmumi 

c) Darbības 

izmaksas 

7. sadaļa IEA 

veidlapas 

1. pielikums 

Alternatīva „Situācija ar projektu” 

Darbības izmaksas, kas jānosaka IEA, ietver: 

► visas īstenojamā projekta 

ekspluatācijas, apgūšanas un 

uzturēšanas izmaksas, ieskaitot 

ikdienas un neparedzamās uzturēšanas 

izmaksas. 

Darbības izmaksas, kas jānosaka IEA, neietver: 

► nolietojuma izmaksas; 

► izmaksas, kas nav izsakāmas naudas 

izteiksmē; 

► izmaksas, kas saistītas ar 

aizņēmumiem (kredītiem); 

► rezervju veidošanas izmaksas. 

Alternatīva „Situācija bez projekta” 

Ja arī situācijā, kad projekts netiek īstenots, 

rastos darbības izmaksas, tās jānorāda 

attiecīgajā darbības izmaksu pozīcijā 

alternatīvas „Situācija bez projekta” naudas 

plūsmā. 



sagatavošanai 13

Nr. IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


d) Investīciju 

izmaksas 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

7. sadaļa IEA 

veidlapas 

1. pielikums 


sadaļā 


IEA jānorāda kopējās investīciju izmaksas, kas 

ietver: 

► paredzamās kopējās investīciju 

izmaksas – gan attiecināmās, gan 

neattiecināmās. 

Visām investīciju izmaksām jāsniedz noteiktās 

vērtības pamatojums un paskaidrojums. Jāņem 

vērā, ka uz investīciju izmaksām attiecas šādi 

nosacījumi: 

► Tās radušās projekta īstenošanas laikā 

(kas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 843 

ir laika posms līdz 2015. gada 15. 

jūlijam); 

► Tās nepieciešamas projekta 

īstenošanai; 

► Tajās iekļautas gan attiecināmās 

(tiešās un netiešās izmaksas), gan 

neattiecināmās izmaksas, kas saistītas 

ar projekta ieviešanu; 

► Tās atbilst MK noteikumu Nr. 843 

nosacījumiem. 

Investīciju izmaksās var ietvert neparedzētos 

izdevumus - atbilstoši MK noteikumiem Nr. 843 

neparedzētie izdevumi nevar pārsniegt 5% no 

projekta kopējām attiecināmajām tiešajām 

izmaksām). 

Kā norādīts naudas plūsmu sagatavošanas 

metodes pazīmēs iepriekš, Projekta izmaksas, 

kas ir radušās līdz 2011. gada 1. janvārim, 

jāpieskaita izmaksām, kas radušās/ plānotas 

2011. gadā, un IEA veidlapas 1. pielikumā 

(aprēķinu formā) jāiekļauj attiecīgajās 

alternatīvas „Situācija ar projektu” naudas 

plūsmas pozīcijās 2011. gada kolonnā. 


Ja arī situācijā, kad projekts netiek īstenots, 

rastos investīciju izmaksas, tās jānorāda 

attiecīgajā investīciju izmaksu pozīcijā 


plūsmā. 



sagatavošanai 14

Nr. IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


e) Projekta 

atlikusī 

vērtība 

f) Neto naudas 

plūsma 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

- IEA 

veidlapas 

1. pielikums 

- IEA 

veidlapas 

1. pielikums 


sadaļā 


Projekta atlikušo vērtību, kas jānosaka IEA 

ietvaros, var novērtēt, izmantojot 2 pieejas: 

► finanšu grāmatvedības pieeju vai 

► vadības grāmatvedības pieeju. 

Izmantojot finanšu grāmatvedības pieeju, 

projekta atlikušo vērtību aprēķina saskaņā ar 

Latvijas grāmatvedības standartu Nr.7, t.i., 

izmantojot iegādes izmaksu metodi vai 

pārvērtēšanas metodi (pārvērtēšanas metode 

IEA naudas plūsmu sagatavošanā nav praktiski 

pielietojama ). 

Iegādes izmaksu metodes ietvaros projekta 

atlikušās vērtības aprēķinā ņem vērā vērtējamo 

pamatlīdzekļu sākotnējo bilances vērtību, 

atskaitot uzkrāto nolietojumu un jebkuru uzkrāto 

vērtības samazinājumu Projekta dzīves cikla 

beigās. 

Vadības grāmatvedības pieejas izmantošana 

ļauj definēt savu vērtējamo pamatlīdzekļu 

nolietojuma likmi, nolietojuma termiņu (atbilstoši 

prognozētajam pamatlīdzekļa kalpošanas 

periodam) un nolietojuma aprēķina metodi. 

IEA ietvaros Projekta atlikušās vērtības 

noteikšanai ieteicams izmantot vadības 

grāmatvedības pieeju, raksturojot Projekta 

atlikušās vērtības aprēķina pieņēmumus IEA 

veidlapas 1.3.1 sadaļā Īss metodikas un 

specifisko pieņēmumu apraksts. 


Ja arī situācijā, kad projekts netiek īstenots, pēc 

analizējamā dzīves cikla beigām 

pamatlīdzekļiem paredzama noteikta atgūstamā 

vērtība, tā jānorāda attiecīgajā izmaksu pozīcijā 


plūsmā. 


Neto naudas plūsmu veido iepriekš definētās 

alternatīvas „Situācija ar projektu” naudas 

plūsmu pozīcijas, t.i.: 

Neto naudas plūsma = - Darbības izmaksas - 

Investīciju izmaksas + Projekta atlikusī vērtība. 


Neto naudas plūsmu veido iepriekš definētās 

alternatīvas „Situācija bez projektu” naudas 



sagatavošanai 15

Nr. 

IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 


sadaļā 

plūsmu pozīcijas, t.i.: 

Neto naudas plūsma = - Darbības izmaksas - 

Investīciju izmaksas + Projekta atlikusī vērtība. 

Ar papildu naudas plūsmu saistītie pieņēmumi 

g) Darbības 

izmaksas 

(ietaupītās 

(+) vai 

papildu (-)) 

(O) 

h) Investīciju 

izmaksas 

(papildu (-)) 

(IC) 

i) Projekta 

atlikusī 

vērtība 

(papildu (+)) 

(Res) 

j) Neto papildu 

naudas 

plūsma 

- 1.3.2 

sadaļas 3. 

punkts 

- 1.3.2 

sadaļas 5. 

punkts 

- 1.3.2 

sadaļas 7. 

punkts 

- IEA 

veidlapas 

1. un 2. 

pielikums 

Darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai papildu (- 

)) ir starpība starp alternatīvas „Situācija ar 

projektu” un alternatīvas „Situācija bez projekta” 

darbības izmaksām. 

Investīciju izmaksas (papildu (-)) ir starpība 

starp alternatīvas „Situācija ar projektu” un 

alternatīvas „Situācija bez projekta” investīciju 

izmaksām. 

Projekta atlikusī vērtība (papildu (+)) (Res) ir 

starpība starp alternatīvas „Situācija ar projektu” 

un alternatīvas „Situācija bez projekta” vērtībām 

naudas plūsmas pozīcijā „Projekta atlikusī 

vērtība”. 

Neto papildu naudas plūsmu veido iepriekš 

raksturotās papildu naudas plūsmas pozīcijas, 

t.i.: 

Neto papildu naudas plūsma = – O – I + Res. 

Ar diskontēto papildu naudas plūsmu saistītie pieņēmumi 

k) Diskontētās 

darbības 

izmaksas 

(ietaupītās 

(+) vai 

papildu (-)) 

(DO) 

l) Diskontētās 

investīciju 

izmaksas 

(papildu (-)) 

(DIC) 

- 1.3.2 

sadaļas 4. 

punkts 

- 1.3.2 

sadaļas 6. 

punkts 

Diskontētās darbības izmaksas (ietaupītās (+) 

vai papildu (-)) aprēķina, diskontējot darbības 

izmaksas katram projekta dzīves cikla gadam. 

Aprēķinā jāpiemēro reālo finanšu diskonta likmi, 

kas tiek izmantota pārējos IEA aprēķinos. 

Diskontētās darbības izmaksas aprēķina pēc 

formulas: 

DO = O/(1+r) 1 +…..+O/(1+r) n , kur 

DO - diskontētās darbības izmaksas (ietaupītās 

(+) vai papildu (-)); 

O – darbības izmaksas (ietaupītās (+) vai 

papildu (-)) attiecīgajā gadā; 

n – projekta dzīves cikls (gadu skaits); 

r - reālā finanšu diskonta likme. 

Diskontētās investīciju izmaksas (papildu (-)) 

aprēķina katram projekta dzīves cikla gadam. 

DIC aprēķināšanai jāizmanto reālās (neņemot 

vērā inflāciju) investīciju izmaksu summas un 



sagatavošanai 16

Nr. 

IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


m) Diskontētā 

projekta 

atlikusī 

vērtība 

(papildu (+)) 

(DRes) 

n) Diskontētā 

neto papildu 

naudas 

plūsma 

Papildus skaidrojumi 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

- 1.3.2 

sadaļas 8. 

punkts 

- IEA 

veidlapas 

2. pielikums 


sadaļā 

jāpiemēro reālo finanšu diskonta likmi. 

DIC aprēķina pēc formulas: 

DIC = IC/(1+r) 1 +…..+IC/(1+r) n , kur 

DIC - diskontētās investīciju izmaksas (papildu 

(-)); 

IC - investīciju izmaksas (papildu (-)) attiecīgajā 

gadā; 


r - reālā finanšu diskonta likme. 

Diskontēto projekta atlikušo vērtību (papildu (+)) 

aprēķina pēdējā projekta dzīves cikla gadā, 

ņemot vērā pēdējā projekta dzīves cikla gada 

diskonta faktoru (diskonta faktora aprēķinā 

piemēro tādu pašu diskonta likmi, kā pārējos 

IEA aprēķinos). 

Diskontēto neto papildu naudas plūsmu veido 

iepriekš raksturotās diskontētās papildu naudas 

plūsmas pozīcijas, t.i.: 

Diskontētā neto papildu naudas plūsma = – DO 

– DIC + DRes. 

4.1.2.2.3. Skaidrojums 

par 

ieņēmumu 

negūšanu 

projekta 

ietvaros 

- 1.4 sadaļa Papildus IEA veidlapas 1.4. sadaļā jāraksturo 

iemesli, kādēļ no plānotajām projekta darbībām 

un rezultātiem nav paredzēts gūt ieņēmumus. 

Projekta īstenošanas alternatīvu naudas plūsmu sagatavošanas rezultātā: 

► ir sagatavotas un salīdzinātas naudas plūsmas alternatīvām „Situācija ar projektu” un „Situācija 

bez projekta”, atspoguļojot būtiskākās naudas plūsmu atšķirības un iznākumus abos gadījumos; 

► ir sagatavota papildu naudas plūsma, kas tiek izmantota turpmākajā IEA. 

4.2. ES finansējuma apjoma aprēķins 

Turpmāk raksturota ES finansējuma apjoma aprēķina pieeja. 

Nr. IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


4.2.1. Projekta 

attiecināmās 

izmaksas 

(EC) 

Atsauce uz 

PIV 

7.1. un 7.2. 

punkts 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

2. sadaļas 

1. punkts 


sadaļā 

Attiecināmās izmaksas (noteiktas PIV 7.1. 

punktā) ir daļa no kopējām investīciju izmaksām 

(IC), kas ir attiecināmas (atbilstoši MK 

noteikumu Nr. 843 14. un 15. punktam) 



sagatavošanai 17

Nr. IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


4.2.2. Maksimālais 

ES 

finansējuma 

apjoms 

(CRpa x EC 

= 85% x EC) 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

- 2. sadaļas 

2. punkts 


sadaļā 

Lai noteiktu maksimālo ES finansējuma apjomu, 

iepriekšējā solī noteiktais attiecināmo izmaksu 

apjoms, tiek reizināts ar maksimālo pieejamo 

ES līdzfinansējuma likmi konkrētajai aktivitātei. 

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 843 5. punktā 

noteiktajam maksimālā līdzfinansējuma likme 

3.6.2.1. aktivitātes projektiem ir 85%. 

Līdz ar to maksimālais ES finansējuma apjoms 

aprēķināms pēc šādas formulas: 

Maksimālais ES finansējuma apjoms = CRpa x 

EC = 85% x EC, kur 

CRpa – maksimālā līdzfinansējuma likme; 

EC – projekta attiecināmās izmaksas. 

4.3. Sociālekonomiskā analīze 

Sagatavojot projekta sociālekonomisko naudas plūsmu un aprēķinot sociālekonomiskās atdeves 

rādītājus, tiek ņemti vērā: 

► finansiālie ieguvumi un zaudējumi/ izmaksas visā projekta dzīves ciklā. 

► plānotie sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi visā projekta dzīves ciklā; 

Sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi ir projekta dzīves ciklā plānotie ieguvumi un zaudējumi 

projekta iesniedzējam un netiešajiem labuma saņēmējiem, kā arī sabiedrībai kopumā. 

Finansiālie ieguvumi un zaudējumi/ izmaksas ir sociālekonomiska rakstura, taču to finansiālā ietekme 

pēc projekta īstenošanas ir tiešāk identificējama un aprēķināma nekā sociālekonomiskajiem ieguvumiem 

un zaudējumiem. 

Sociālekonomiskās analīzes ietvaros vērā ņemamās pazīmes: 

► Sociālekonomiskās analīzes ietvaros tiek izmantota 5,5% reālā sociālā diskonta likme. 

Projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka, veicot izmaksu efektivitātes analīzi, jāizmanto tās 

diskonta likmes, kas ir aktuālas uzaicinājuma saņemšanas brīdī un līdz ar to var atšķirties no 

šajā metodikā norādītajām. 

► Sociālekonomiskie un finansiālie ieguvumi un zaudējumi var būt kvantificējami, taču gadījumos, 

kad to ietekme nav viennozīmīgi nosakāma, IEA ietveros jāveic sociālekonomisko un finansiālo 

ieguvumu un zaudējumu ietekmes apraksts – kvalitatīvs novērtējums. Kvantificējamie 

sociālekonomiskie un finansiālie ieguvumi un zaudējumi jāiekļauj finanšu un sociālekonomiskajā 

naudas plūsmā. 

4.3.1. Sociālekonomisko un finansiālo ieguvumu un zaudējumu/ izmaksu 

raksturojums 

MK noteikumu Nr. 843 14. un 15. punktā atrunātas visas projekta attiecināmās izmaksas un to veidi. 

Turpmākajās sadaļās atsevišķi raksturoti 3.6.2.1. aktivitātes iespējamie sociālekonomiskie ieguvumi un 

zaudējumi, finansiālie ieguvumi un zaudējumi/ izmaksas un to ietekme iespējamajām projektu grupām: 

► Izglītības infrastruktūra; 

► Satiksmes infrastruktūra; 

► Tūrisma infrastruktūra; 

► Sociālā infrastruktūra; 



sagatavošanai 18

► Uzņēmējdarbības infrastruktūra; 

► Kultūras infrastruktūra; 

► Pazemes komunikāciju infrastruktūra. 

3.6.2.1. aktivitātes atbalstāmajām darbībām un projektu idejām raksturīga virkne sociālekonomisko un 

finansiālo ieguvumu un zaudējumu, kurus nav iespējams precīzi un viennozīmīgi kvantificēt. Līdz ar to, 

metodikas sociālekonomiskās analīzes sadaļā šie ieguvumi un zaudējumi ir aprakstīti, noteikta to 

ietekme, kā arī iespējamie ietekmes rādītāji. Projekta iesniedzējiem jāizvēlas un jāapraksta daži no 

metodikā iekļautajiem sociālekonomiskajiem un finansiālajiem ieguvumiem/ zaudējumiem, kas attiecas 

uz konkrēto projektu, kā arī jānosaka to ietekmes apmērs. 

Aprakstā iekļautie rādītāji uzskatāmi par piemēriem un tiem ir ieteikuma raksturs. Nepieciešamības 

gadījumā projekta iesniedzējiem tie jāpapildina, atbilstoši projekta nozares specifikai. 

Rādītāji, kas uzskaitīti metodikas punktos 4.3.1.1 – 4.3.1.7 un projekta nozaru papildus rādītāji, 

jāraksturo IEA veidlapas 3.1 un 3.2 sadaļās atbilstoši šādam iedalījumam: 

► IEA veidlapas 3.1 sadaļa - Kvantitatīvie finansiālie un sociālekonomiskie ieguvumi un izmaksas/ 

zaudējumi: 

► Citi finansiālie ieguvumi; 

► Citas finansiālās izmaksas un zaudējumi; 

► Sociālekonomiskie ieguvumi; 

► Sociālekonomiskie zaudējumi; 

► IEA veidlapas 3.2 sadaļa - Kvalitatīvie finansiālie un sociālekonomiskie ieguvumi/ zaudējumi. 

Sadaļās „Citi finansiālie ieguvumi” un „Citas finansiālās izmaksas un zaudējumi” jānorāda tikai tos 

finansiālos rādītājus (finansiālos ieguvumus, finansiālās izmaksas un zaudējumus), kas nav iekļauti 

iepriekš veiktajā projekta īstenošanas alternatīvu analīzē (tādi ir, piemēram, netiešie finansiālie ieguvumi 

(piem., nekustamā īpašuma vērtības pieauguma ieguvums)). 

Raksturojot kvantificējamos finansiālo un sociālekonomisko ieguvumu un izmaksu/ zaudējumu rādītājus 

IEA veidlapas 3.1 sadaļā, Projekta iesniedzējam par katru rādītāju jāsniedz šāda informācija: 

► Rādītāja nosaukums; 

► Sociālekonomiskajā naudas plūsmā iekļautais apjoms kopā (nediskontēts) – tā ir rādītāja kopējā 

vērtība, kas tiek aprēķināta IEA veidlapas 3. pielikumā (aprēķinu formā); 

► Rādītāja aprēķina skaidrojums, t.sk.: 

► Vispārējs raksturojums – projekta iesniedzējam jāsniedz aprēķināmā rādītāja vispārējs 

raksturojums, norādot, kāpēc tas ir saistošs analizējamajam projektam; 

► Aprēķinā izmantotie pieņēmumi / informācijas avoti – jānorāda rādītāja aprēķinā 

izmantotie pieņēmumi, to skaidrojums, kā arī informācijas avoti, kas izmantoti 

pieņēmumu definēšanā; 

► Aprēķina raksturojums – jāatspoguļo rādītāja aprēķins (piem., vienam projekta dzīves 

cikla gadam, vai visam projekta dzīves ciklam), ņemot vērā definētos aprēķina 

pieņēmumus. 

Raksturojot kvalitatīvos finansiālos un sociālekonomiskos ieguvumus/ zaudējumus IEA veidlapas 3.2 

sadaļā, jānorāda kvalitatīvo rādītāju nosaukums un jāsniedz to vispārējs raksturojums, pamatojot 

rādītāja saistību ar analizējamo projektu. 

4.3.1.1 Izglītības infrastruktūra 

Izglītības infrastruktūras projektiem parasti nav raksturīgi ieņēmumi un kvantificējami ieguvumu/izmaksu 

rādītāji. Taču šīs grupas projektiem ir plašs ieguvēju loks. Tiešā projekta mērķgrupa ir apmācāmie, bet 

papildus tiem ieguvēji ir arī apmācāmo mājsaimniecības, pedagogi, potenciālie darba devēji, 

pašvaldības, kurās atrodas izglītības iestādes, un uzņēmēji, kas darbojas izglītības materiālu izstrādes 

jomā. 



sagatavošanai 19

Finansiālie ieguvumi 

Rādītājs Apraksts Ietekme Ietekmes rādītājs 

Ieguvumi no 

uzturēšanas izmaksu 

samazinājuma 

Būvējot jaunu, rekonstruējot vai 

renovējot objektu, tiek ekonomēti 

uzturēšanas izdevumi, kas rastos 

uzturot un remontējot objektu vai 

infrastruktūru, kas atrodas sliktā 

stāvoklī, gadījumā, ja projekts netiktu 

īstenots. 

Finansiālie 

ieguvumi 

Projekta darbības 

izmaksu apjoms 

salīdzinājumā ar 

iepriekšējām objekta 

vai infrastruktūras 

uzturēšanas 

izmaksām 

Ieguvumi no telpu īres 

izdevumu 

samazinājuma 

Ieguvumi no 

iedzīvotāju ienākuma 

nodokļiem 

Ieguvumi no 

efektīvākas izglītības 

iestāžu telpu 

izmantošanas 

Ieguvumi no izglītības 

materiālu pieprasījuma 

pieauguma 

Ieguvumi no uzturēšanas izmaksu 

samazinājuma tiek atspoguļoti papildu 

naudas plūsmā kā ietaupītās darbības 

izmaksas. 

Gadījumā, ja izglītības iestādē iepriekš 

bijusi izvietota citā objektā, un projekta 

rezultātā tā tiek pārcelta uz tās 

oriģinālajām telpām, vai telpām, kas 

tieši paredzētas šai iestādei, tiek 

ekonomēti iepriekšējie telpu īres 

izdevumi. Piemēram, jaunrades 

centram izmantojot kāda aktīvās 

atpūtas centra telpas jāmaksā īre, par 

telpu izmantošanu. 

Ieguvumi no telpu īres izdevumu 



izmaksas. 

Attīstot izglītības iespējas attiecīgajam 

reģionam tiek piesaistīti iedzīvotāji 

apmierinošās sociālās infrastruktūras 

dēļ. Šo iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

papildina attiecīgā reģiona pašvaldības 

ienākumus. 

Izveidojot jaunu izglītības iestādi, 

gadījumā, ja tā iepriekš atradusies un 

darbojusies citās telpās, rodas 

ieguvumi no efektīvākas telpu 

izmantošanas. Pārslogojot izglītības 

iestāžu telpas, palielinās tās 

nolietojuma izmaksas un telpu 

uzturēšanas izmaksas. Pēc jaunās 

iestādes izveides šīs izmaksas 

samazinās saistībā ar efektīvu un 

optimālu telpu izmantošanu. 




izmaksas. 


palielinās pieprasījums pēc izglītības 

materiāliem un palīgmateriāliem, līdz 

ar to palielinās ieņēmumi 

uzņēmumiem, kas tos nodrošina. 

Finansiālie 

ieguvumi 

Finansiālie 

ieguvumi 

Finansiālie 

ieguvumi 

Finansiālie 

ieguvumi 

Iepriekšējo periodu 

telpu īres izmaksu 

apjoms 

Iedzīvotāju ienākuma 

nodokļa apjoma 

palielināšanās 

reģiona pašvaldības 

budžetā. 

Izglītības iestādes 

nolietojuma un 


apjoms salīdzinājumā 

ar iepriekšējo gadu 

nolietojuma un 

uzturēšanas 

izmaksām, iestādes, 

kurā iepriekš tika 

izvietota izglītības 

iestāde, nolietojuma 

un telpu uzturēšanas 

izmaksu apjoma 

izmaiņas 

Darbības 

(apgrozījuma, 

ieņēmumu) 

palielinājums 

uzņēmumiem, kas 

nodrošina izglītības 

materiālus 



sagatavošanai 20

Finansiālās izmaksas un zaudējumi 


Izglītības iestādē 

strādājošo atalgojuma 

izmaksas 


attiecīgā reģiona pašvaldībai vai 

domei, rodas izmaksas no atalgojuma 

nodrošināšanas izglītības iestādē 

strādājošiem darbiniekiem. 

Finansiālās 

izmaksas 


strādājošo 

atalgojuma izmaksas 


pārvietošanas 

izmaksas 


strādājošo darbinieku 

piesaisties un 

apmācību izmaksas 

Mājsaimniecību 

izmaksas nodrošinot 

ģimenes locekļa 

iekļaušanu izglītības 

iestādē 


apkārtnes 

iekārtošanas izmaksas 

Investīciju izmaksas 

un turpmākās 

uzturēšanas izmaksas 

Papildu atalgojuma izmaksas, kas 

rodas projekta īstenošanas rezultātā 

(salīdzinājumā ar situāciju, kad 

projekts netiek īstenots), tiek 

atspoguļotas papildu naudas plūsmā 

kā papildu darbības izmaksas. 

Gadījumā, ja izglītības iestāde iepriekš 

tikusi izvietota citās telpās, rodas 

izmaksas no tās pārvietošanas uz 

jaunizbūvēto ēku. 

Izglītības iestādes pārvietošanas 

izmaksas uzskatāmas par papildu 

darbības izmaksām un līdz ar to tiek 

iekļautas papildu naudas plūsmā 

papildu darbības izmaksu pozīcijā. 

Izveidojot jaunu izglītības iestādi un 

piesaistot jaunus darbiniekus, rodas 

izmaksas no to piesaistes, 

iesaistīšanas iestādes darbībā, 

sākotnējo apmācību nodrošināšanas. 

Papildus personāla atlases un 

apmācību izmaksas, kas rodas 

projekta īstenošanas rezultātā 





Mājsaimniecībām parasti rodas 

papildus izmaksas no kāda 

mājsaimniecības locekļa iesaistīšanas 

apmācībās (piemēram, mācību 

materiālu un palīgmateriālu 

nodrošināšana, mācību maksas 

nodrošināšana). 

Izveidojot jaunu izglītības iestādi ar 

laiku var rasties nepieciešamība attīstīt 

satiksmes, atpūtas vai drošības 

infrastruktūru tās apkārtnē, kas veido 

papildus izmaksas reģiona vadībai. 

Projekta īstenošana ir saistīta ar 

noteiktām investīciju izmaksām (piem., 

zemes iegāde, būvprojektēšana, 

būvniecība, autoruzraudzība, 

būvuzraudzība) un turpmākās 

uzturēšanas izmaksām. 

Visas papildu investīciju izmaksas un 

Finansiālās 

izmaksas 

Finansiālās 

izmaksas 

Finansiālās 

izmaksas 

Finansiālās 

izmaksas 

Finansiālās 

izmaksas 


pamatlīdzekļu 

pārvietošanas un 

transportēšanas 

izmaksas 

Personāla atlases un 


Izmaiņas 

mājsaimniecību 

izdevumos dažādām 

precēm un 

pakalpojumiem, 

salīdzinot izdevumus 

izglītības 

materiāliem, atpūtas 

un izklaides 

pasākumiem 

Pašvaldības/ domes 

izmaksas 

infrastruktūras 

izveidei/ attīstībai, 

kas saistītas ar 

konkrēto projektu 


izmaksas 


izveidei/ attīstībai un 

turpmākai 

uzturēšanai, kas 

saistītas ar konkrēto 



sagatavošanai 21


papildu turpmākās uzturēšanas 

izmaksas (starpība starp attiecīgajām 

izmaksām alternatīvā „Situācija ar 

projektu un alternatīvā „Situācija bez 

projekta”) tiek atspoguļotas papildu 

naudas plūsmā kā papildu investīciju 

un darbības izmaksas. 

projektu 

Sociālekonomiskie ieguvumi 


Mikroekonomikas līmenī – izglītoto Sociālekonomiskie 

Uzņēmējdarbības 

iedzīvotāju finansiālie un sociālie 

aktivitātes līmeņa 

ieguvumi, līdz ar izglītības līmeņa ieguvumi pieaugums, 

paaugstināšanos pieaug, sakarā ar to 

ekonomikas un 

palielinās arī labklājības līmenis 

tautsaimniecības 

mājsaimniecību līmenī un visā 

nozaru darbības 

reģionā. Makroekonomikas līmenī – 

paplašināšanās un 

līdz ar darba spēka izglītības līmeņa 

pieaugums, 

pieaugumu uzņēmumu un valsts 

huligānisma un 

iestāžu darbības efektivitāte pieaug, 

kriminālaktivitāšu 

kā arī uzlabojas kopējais 

samazinājums 

tautsaimniecības un ekonomikas 

reģionā 

stāvoklis. Iesaistot jauniešus 

jaunrades un izglītības iestādēs, 

samazinās potenciālais huligānisma 

un kriminalitātes līmenis. 

Ieguvumi no 

izglītojamo un izglītoto 

skaita palielinājuma 

Ieguvumi no izglītoto 

iedzīvotāju 

iekļaušanas darba 

tirgū 

Ieguvumi no 

efektīvāka izglītības 

jomā strādājošo darba 

spēka izmantošanas 

Ieguvumi no papildus 

apmācības vietu 

nodrošināšanas 

Ieguvumi no jaunu 

darba vietu 


izglītības jomā 


iestāžu izveidošanas 

attiecīgajā reģionā 

Pieaugot iedzīvotāju izglītības līmenim 

un izglītoto iedzīvotāju skaitam pieaug 

to iekļaušanās darba tirgū. Līdz ar to 

samazinās bezdarba līmenis, pieaug 

reģiona ekonomiskā aktivitāte un 

pieaug mājsaimniecību finansiālā 

labklājība. 


esošais izglītības jomā strādājošais 

darba spēks tiek efektīvāk izmantots 

tādos gadījumos, ja iepriekš darbinieki 

ir bijuši pārslogoti. Līdz ar to izglītības 

kvalitāte pieaug. Palielinās arī 

izglītības jomā strādājošo 

apmierinātība ar sociālo vidi un 

apstākļiem. 

Izveidojot sākumskolas izglītības 

iestādi, tiek nodrošinātas papildus 

vietas pirmajās klasēs, piesaistot 

ekonomiski aktīvās ģimenes 

konkrētajam reģionam. 

Izveidojot jaunu izglītības iestādi tiek 

nodrošinātas jaunas darba vietas 

izglītības jomā, samazinās bezdarba 

līmenis reģionā. 

Gadījumos, kad izglītības iestādes nav 

vienlīdzīgi (vienmērīgā skaitā) 

izvietotas reģionu teritorijās, attiecīgais 

reģions iegūst no jaunas izglītības 

Sociālekonomiskie 

ieguvumi 


ieguvumi 


ieguvumi 


ieguvumi 


ieguvumi 

Bezdarba līmeņa 

samazināšanās, 


nozaru ekonomiskās 

aktivitātes 

pieaugums, 


finansiālā aktivitāte 

Izglītības līmeņa/ 

pārbaudes darbu 

rezultātu izmaiņas, 

apmācāmo skaita 

izmaiņas, izglītības 

jomā strādājošo 

skaita izmaiņas 

Ekonomiskās 



reģionā 

Izglītības jomā 

strādājošo skaita 

izmaiņas, izmaiņas 

bezdarba līmenī 

Izglītības iestāžu 

skaits reģionā, 

izglītības iestāžu 




sagatavošanai 22


iestādes izveidošanas, sakarā ar to, 

izmaiņas 

ka izglītības iespējas kļūst vairāk 

pieejamas un vienlīdzīgāk izvietotas. 


iespēju pieejamības 

palielināšanas 


izglītības iespējas tiek padarītas 

pieejamākas vairākām 

mājsaimniecībām un iedzīvotājiem. 

Tas veicina vienmērīgāka izglītības 

līmeņa izveidošanos reģiona 

iedzīvotāju vidū. 


ieguvumi 

Izglītības iestāžu 


izmaiņas, izglītoto 

(kopumā reģionā) 

skaita izmaiņas 

4.3.1.2 Satiksmes infrastruktūra 

Satiksmes infrastruktūras projekti ir dažāda mēroga, sākot no nelielu ielu izbūves un rekonstruēšanas 

līdz šoseju izbūvēm. Satiksmes infrastruktūras projekti pieejami ļoti plašam ieguvēju lokam un šo 

projektu rezultātu izmantošana praktiski nav ierobežojama. Satiksmes infrastruktūras projektu 

īstenošanai nepieciešami dažādi speciālisti - ceļu būves, inženierkomunikāciju, apgaismojuma, 

apzaļumošanas un labiekārtošanas darbiem – kas parasti ietilpst satiksmes infrastruktūras projektos. 

Satiksmes infrastruktūras projekti sniedz lielākos ilgtermiņa ieguvumus un nodrošina minimālu 

nepieciešamību pēc uzturēšanas izmaksām tikai gadījumos, kad tie tiek kvalitatīvi izbūvēti vai 

rekonstruēti. Izbūvējot vai paplašinot esošu ceļu, jāizvērtē un jānodrošina optimāla tā iekļaušana jau 

esošajā satiksmes infrastruktūrā. 



Pavadot laiku satiksmē, uz ceļiem, kas Finansiālie Automobiļu kilometru 

neefektīvi izmanto automobiļu 

ieguvumi izmaksu apjoms 

iespējas, kā arī uz nekvalitatīviem 

ceļiem, kas palielina automobiļu 

nolietojumu, rodas papildus 

automobiļu uzturēšanas izmaksas. 

Uzlabojot ceļu kvalitāti un satiksmes 

plūsmu, šīs izmaksas tiek 

samazinātas. 

Ieguvumi, kas rodas 

samazinoties 

automobiļu kilometru 

izmaksām 

Ieguvumi, kas rodas, 

samazinoties ceļu 

satiksmes negadījumu 

skaitam 

Ieguvumi no ceļu 


samazinājuma 

Satiksmes negadījumi veido 

izmaksas, kas saistītas ar bojā 

gājušajiem, ievainotajiem, satiksmes 

seku likvidēšanu u.c. Uzlabojot 

satiksmes drošību un minimizējot 

potenciālo satiksmes negadījumu 

skaitu, samazinās izmaksas un 

zaudējumi, kas saistīti ar ceļu 

satiksmes negadījumiem. 

Izveidojot jaunu vai uzlabojot esošo 

infrastruktūru, var tikt samazinātas 

uzturēšanas izmaksas, kas būtu 

nepieciešamas gadījumā, ja projekts 

netiktu īstenots. 


Finansiālie 

ieguvumi, 

sociālekonomiskie 

ieguvumi 

Finansiālie 

ieguvumi 

Satiksmes 

negadījumu seku 

likvidēšanas 

izmaksas, 

zaudējumu apjoma 

samazināšanās 

sabiedrībai, kas 

rodas no satiksmes 

negadījumos bojā 

gājušajiem, izmaksu 

apjoma 

samazināšanās, kas 

rodas no satiksmes 

negadījumos 

ievainotajiem 

iedzīvotajiem 


satiksmes 



apjoms 



sagatavošanai 23




izmaksas. 

Ieguvumi no teritorijas 


samazinājuma 

Nekustamā īpašuma 

vērtības pieauguma 

ieguvums 

Ūdens kanalizācijas ierīkošanas vai 

uzlabošanas gadījumā satiksmes 

infrastruktūras projekta ietvaros, 

samazinās izmaksas, kas saistītas ar 

teritoriju uzkopšanu nokrišņu laikā. 

Ieguvumi no attiecīgo uzturēšanas 

izmaksu samazinājuma tiek 

atspoguļoti papildu naudas plūsmā kā 

ietaupītās darbības izmaksas. 

Attīstot vai uzlabojot esošo 

infrastruktūru palielinās arī satiksmes 

infrastruktūras objekta tuvumā esošā 

nekustamā īpašuma vērtība 

Finansiālie 

ieguvumi 

Finansiālie 

ieguvumi 


ūdens kanalizācijas 

sistēmas apkopes un 


apjoms 


vērtības pieaugums 



Projekta īstenošana ir saistīta ar Finansiālās 

noteiktām investīciju izmaksām (piem., izmaksas 








Izmantotā zemes 

gabala alternatīvo 

izmantošanas iespēju 

zaudējums 








Izbūvējot vai paplašinot kādu 

satiksmes infrastruktūras objektu, tiek 

zaudētas izmantotā zemes gabala 

alternatīvās izmantošanas iespējas 

Finansiālie 

zaudējumi 


izmaksas 



turpmākai 



projektu 

Satiksmes 


objekta celtniecībā 

izmantotā zemes 

gabala vērtība 



Uzlabojot esošo vai izveidojot jaunu Sociālekonomiskie 

Vidējais satiksmē 

satiksmes infrastruktūru, tiek uzlabota 

pavadītais laiks 

satiksmes plūsma (satiksmes 

ieguvumi dažādu maršrutu 

dalībnieki var braukt ar maksimālo 

veikšanai 

pieļaujamo ātrumu, netiek traucēta 

transporta gaita, rodas jaunas 

satiksmes plūsmas), līdz ar to 

samazinās satiksmē pavadītais laiks. 

Ieguvumi no satiksmes 

dalībnieku patērētā 

laika satiksmē 


Ieguvumi no 

dzīvojamās vides 

kvalitātes uzlabošanas 

Uzlabojot dzīvojamās vides kvalitāti, 

pieaug iedzīvotāju apmierinātība ar 

dzīves apstākļiem, līdz ar to attiecīgā 

reģiona pašvaldībā tiek nodrošināti 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa 


un 

finansiālie 

ieguvumi 

Pašvaldību 


nodokļa ieņēmumu 

apjoms, iedzīvotāju 

skaita pieaugums 



sagatavošanai 24


ieņēmumi. 

reģionā 

Attīstot satiksmes infrastruktūru, tiek Sociālekonomiskie 


veicināta arī citu reģionā esošo 


uzņēmējdarbības nozaru attīstība un un 

aktivitāšu pieaugums 

darbības apjoms. Piemēram, attīstās finansiālie (apgrozījums, 

piekļuve uzņēmumiem, palielinās un ieguvumi ieņēmumi) 

uzlabojas transporta un piekļuves 

iespējas u. tml. 

Ieguvumi no 

ekonomiskās un 

uzņēmējdarbības 

aktivitātes pieauguma 

Ieguvumi no 

starpreģionu 

satiksmes plūsmas 


Ieguvumi no tūrisma 

plūsmas 

piesaistīšanas 

Ieguvumi no 

sabiedriskā transporta 

pakalpojumu attīstības 

Uzlabojot satiksmes infrastruktūru, tiek 

attīstīta satiksmes intensitāte un 

plūsma starp reģioniem, līdz ar to 

palielinās reģionu savstarpējās 

uzņēmējdarbības aktivitāte. 

Attīstot satiksmes infrastruktūru, tiek 

palielināta iespēja piesaistīt tūrisma 

plūsmu un piekļūšanu tūrisma un 

kultūras objektiem. Līdz ar to tiek 

veicināta arī jaunu tūrisma objektu 

attīstība. 

Attīstot sabiedriskā transporta 

infrastruktūru, tiek piesaistīti klienti 

sabiedriskā transporta pakalpojumiem, 

iedzīvotājiem rodas papildus 

transporta alternatīvas. Līdz ar to 

pieaug arī ieņēmumi no sabiedriskā 

transporta pakalpojumu sniegšanas. 


un 

finansiālie 

ieguvumi 


un 

finansiālie 

ieņēmumi 

un ieguvumi 


ieguvumi 




(apgrozījums, 

ieņēmumi) 

Tūrisma nozares 

pieaugums, jaunu 

tūrisma un kultūras 

objektu skaita 

pieaugums 

Sabiedriskā 

transporta klientu 


Sociālekonomiskie zaudējumi 


Izmaksas no trokšņu 

līmeņa 

paaugstināšanās 

Jauna satiksmes infrastruktūras 

objekta izveidošanas gadījumā tā 

apkārtnē palielinās trokšņu līmenis, 

kas negatīvi ietekmē dzīvojamo un 

saimniecisko apkārtējo vidi. 


un 

finansiālie 

zaudējumi 

Trokšņu līmenis 

attiecīgajā pilsētā vai 

apkārtnē 

Izmaksas no vides 

piesārņojuma 

Izmaksas projekta 

īstenošanas laikā 

Jauna satiksmes objekta izbūve vai 

esošā atjaunošana, kas palielina 

satiksmes plūsmu, palielina arī vides 

piesārņojuma līmeni tā apkārtnē. Līdz 

ar to palielinās izmaksas vides 

piesārņojuma novēršanai un 

sabiedrībai rodas zaudējumi no vides 

piesārņojuma. Līdz ar vides 

piesārņojumu samazinās arī 

iedzīvotāju apmierinātība ar apkārtējo 

vidi un tie var mainīt dzīves vai 

uzņēmuma vietu. Tādējādi radot 

ienākuma nodokļu samazinājumu 

pašvaldībām, kā arī samazinot 

ekonomisko aktivitāti reģionā. 

Projekta īstenošanas laikā 

iedzīvotājiem rodas izmaksas, kas 

saistītas ar ierobežotu piekļuvi 

objektiem, traucējumiem satiksmes 

plūsmā un lielāku laiku, kas pavadīts 

satiksmē. 

un izmaksas 

Sociālekonomisikie 

un 

finansiālie 

zaudējumi, 

finansiālās 

izmaksas 


zaudējumi 

Vides piesārņojuma 

līmenis, vides 


novēršanas 

izmaksas, izmaņas 


nodokļa ieņēmumos, 

reģiona ekonomiskās 

attīstības un 


pieauguma rādītāji 

Atsevišķu 


objektu darbības 

rādītāju izmaiņas 

projekta īstenošanas 

laikā, satiksmē 



sagatavošanai 25


pavadītā laika 

izmaiņas projekta 

īstenošanas laikā, 

automobiļu 

uzturēšanas 

izmaksas projekta 


4.3.1.3 Tūrisma infrastruktūra 

Lai arī tūrisma infrastruktūras projekti nodrošina ieņēmumus no tūrisma pakalpojumu sniegšanas un 

tūrisma objektu apmeklēšanas, tūrisma infrastruktūras projektu īstenošanai nepieciešams rūpīgs un uz 

izpēti balstīts pamatojums. Papildus tam, īstenojot kultūras un vēsturiskā mantojuma atjaunošanas 

tūrisma infrastruktūras projektus nepieciešama attiecīgās jomas ekspertu piesaiste. 



Tūrisma infrastruktūras izveide vai Finansiālie Jaunu tūrisma preču 

objektu rekonstrukcija piesaista lielāku ieguvumi un pakalpojumu 

tūristu plūsmu, līdz ar to reģionā 

uzņēmumu skaita 

palielinās ekonomiskā aktivitāte 

pieaugums, tūrisma 

tūrisma nozarē un ieņēmumi no 

nozares apjoma 

papildus tūrisma pakalpojumiem un 

pieaugums, tūristu 

precēm. Tūrisma nozares attīstība 


nodrošina vairākas darba vietas šajā 

jomā strādājošiem. 


tūrisma pakalpojumu 

un preču attīstības 

Ieguvumi no 


samazināšanas 

Īstenojot tūrisma infrastruktūras 

projektus, var tikt nodrošināts 

turpmāko periodu uzturēšanas 

izmaksu samazinājums salīdzinājumā 

ar iepriekšējiem periodiem. 




izmaksas. 

Finansiālie 

ieguvumi 


tūrisma 



apjoms 






















Izbūvējot vai paplašinot kādu tūrisma 

infrastruktūras objektu, tiek zaudētas 

izmantotā zemes gabala alternatīvās 

Finansiālie 

zaudējumi 


izmaksas 



turpmākai 



projektu 

Tūrisma 





sagatavošanai 26


zaudējums izmantošanas iespējas. izmantotā zemes 




Tūrisma objektu attīstība atsevišķos Sociālekonomiskie 

Atjaunoto kultūras un 

gadījumos veicina kultūras pieminekļu 

vēsturisko objektu 

un vēsturiskā mantojuma 

ieguvumi skaits 

saglabāšanu. Attīstot kultūras un 

vēsturiskos objektus, reģiona 

iedzīvotāji un tūristi tiek informēti par 

attiecīgajiem kultūras un vēstures 

faktiem. 

Ieguvumi no kultūras 

objektu atjaunošanas 

un saglabāšanas 

Ieguvumi no 


attīstības 

Tūrisma objektu izbūve un 

rekonstrukcija veicina reģiona 

iedzīvotāju apmierinātību ar apkārtējo 

vidi, līdz ar to attiecīgā reģiona 

pašvaldībā tiek nodrošināti iedzīvotāju 

ienākuma nodokļa ieņēmumi. 


ieguvumi 

Iedzīvotāju un 

uzņēmumu ienākumu 




budžetā 






saistītas ar ierobežotu piekļuvi zaudējumi 



satiksmē. 



4.3.1.4 Sociālā infrastruktūra 

Atsevišķu 









automobiļu 

uzturēšanas 



Sociālās infrastruktūras projektiem parasti nav raksturīgi ieņēmumi un skaidri finanšu izteiksmē mērāmi 

ieguvumi. Sociālās infrastruktūras projektu ieguvēji un mērķgrupa ir pašvaldību iedzīvotāji un 

atbalstāmās sociālās grupas, līdz ar to, tas ne vienmēr nodrošina viennozīmīgus ieguvumus arī citām 

grupām – piemēram, uzņēmējiem, tūristiem. 



Īstenojot sociālās infrastruktūras Finansiālie 

projektus, var tikt samazinātas ieguvumi 

iepriekšējo periodu sociālās 

infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. 

Ieguvumi no 







sociālās 



apjoms 



sagatavošanai 27


izmaksas. 

Ieguvumi no telpu īres 

izdevumu 

samazinājuma 

Gadījumā, ja sociālās aprūpes iestādē 

iepriekš bijusi izvietota citā objektā, un 

projekta rezultātā tā tiek pārcelta uz 

tās oriģinālajām telpām, vai telpām, 

kas tieši paredzētas šai iestādei, tiek 

ekonomēti iepriekšējie telpu īres 

izdevumi. 

Finansiāli 

ieguvumi 


telpu īres izmaksu 

apjoms 

Ieguvumi no 


samazinājuma 

Ieguvumi no 

nekustamā īpašuma 

vērtības pieauguma 

Ieguvumi no telpu īres izdevumu 



izmaksas. 

Būvējot jaunu, rekonstruējot vai 

renovējot objektu, tiek ekonomēti 

uzturēšanas izdevumi, kas rastos 

uzturot un remontējot objektu, kas 

atrodas sliktā stāvoklī, gadījumā, ja 

projekts netiktu īstenots. 




izmaksas. 

Vietās, kur tiek uzlabota sociālā 

infrastruktūra, pieaug nekustamā 

īpašuma vērtība. 

Finansiāli 

ieguvumi 

Finansiālie 

ieguvumi 






uzturēšanas 

izmaksām 


vērtības pieaugums 



Sociālās aprūpes 

iestādē strādājošo 


Izveidojot jaunu sociālās aprūpes 

iestādi, attiecīgā reģiona pašvaldībai 

vai domei rodas izmaksas no 

atalgojuma nodrošināšanas sociālās 

aprūpes iestādē strādājošiem 

darbiniekiem. 

Finansiālās 

izmaksas 




Sociālās iestādes 

pārvietošanas 

izmaksas 



darbinieku piesaisties 

un apmācību izmaksas 

Papildus atalgojuma izmaksas, kas 

rodas projekta īstenošanas rezultātā 





Gadījumā, ja sociālās aprūpes iestāde 

iepriekš tikusi izvietota citās telpās, 

rodas izmaksas no tās pārvietošanas 

uz jaunizbūvēto ēku. 

Sociālās iestādes pārvietošanas 

izmaksas uzskatāmas par papildu 

darbības izmaksām un līdz ar to tiek 

iekļautas papildu naudas plūsmā 

papildu darbības izmaksu pozīcijā. 


iestādi un piesaistot jaunus 

darbiniekus, rodas izmaksas no to 

piesaistes, iesaistīšanas iestādes 

darbībā, sākotnējo apmācību 

Finansiālās 

izmaksas 

Finansiālās 

izmaksas 


iestādes 

pamatlīdzekļu 

pārvietošanas un 

transportēšanas 

izmaksas 

Personāla atlases un 




sagatavošanai 28


nodrošināšanas. 







zaudējums 

Papildus personāla atlases un 

apmācību izmaksas, kas rodas 

projekta īstenošanas rezultātā 





Projekta īstenošana ir saistīta ar 

noteiktām investīciju izmaksām (piem., 












Izbūvējot vai paplašinot kādu sociālās 

infrastruktūras objektu, tiek zaudētas 


izmantošanas iespējas. 

Finansiālās 

izmaksas 

Finansiālie 

zaudējumi 


izmaksas 



turpmākai 



projektu 

Sociālās 







Uzlabojot dzīvojamās vides kvalitāti, Sociālekonomiskie 

Pašvaldību 

pieaug iedzīvotāju apmierinātība ar 


dzīves apstākļiem, līdz ar to attiecīgā ieguvumi, nodokļa ieņēmumu 

reģiona pašvaldībā tiek nodrošināti finansiālie apjoms, iedzīvotāju 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa 

ieguvumi skaita pieaugums 

ieņēmumi. 

reģionā 

Ieguvumi no 


kvalitātes uzlabošanas 

Ieguvumi no drošības 

uzlabošanās 

dzīvojamajās zonās 

Ieguvumi no 

automobiļu 

izvietošanas 

stāvvietās 

Dzīvojamajās zonās, kurās tiek 

īstenoti sociālās infrastruktūras 

projekti uzlabojas drošība – piemēram, 

iekārtojot bērnu rotaļu laukumus, 

izveidojot ielu (mikrorajonu 

iekšpagalmu) apgaismojumu, līdz ar to 

mazinās huligānisma un kriminalitātes 

līmenis. 

Izveidojot autostāvvietas mikrorajonos, 

mazinās vides piesārņojums un 

ietekme, kas rodas, novietojot 

automobiļus tiem nepiemērotā vietā. 

Uzlabojas transporta plūsma un 

satiksmes drošība (piemēram, 

automobiļi netiek novietoti ielas un 

ietvju malās). Papildus tam, tiek 

nodrošināta lielāka drošība, novietojot 

automobiļus autostāvvietā, kas tiek 

apsargāta vai uzraudzīta. 


ieguvumi 


un 

finansiālie 

ieguvumi 

Huligānisma un 

kriminālaktivitāšu 

samazinājums 

reģionā 


mazināšanās, zaļās 

zonas kvalitātes 

līmenis mikrorajonos, 

satiksmes 

negadījumu skaita 


dzīvojamās zonās, 

automobiļu zādzību 

skaita 


Ieguvumi no Attīstot sociālo infrastruktūru, tai skaitā Sociāl- Velosipēdistu 



sagatavošanai 29


velosipēdistu 

satiksmes drošības 

uzlabošanas 

iekārtojot veloceliņus, tiek uzlabota 

velosipēdistu satiksmes drošība, līdz 

ar to samazinās satiksmes 

negadījumu skaits, un reģionam tiek 

piesaistīti iedzīvotāji, sakarā ar 

dzīvojamās vides uzlabošanu. 

ekonomiskie 

un 

finansiālie 

ieguvumi 

satiksmes 

negadījumu skaita 


pašvaldību 



Ieguvumi no vides 


mazināšanās un zaļās 

zonas iekārtošanas 

Ieguvumi no sociālās 

aprūpes iestādes 

izveidošanas 

Ieguvumi no jaunu 

darba vietu 


sociālās aprūpes jomā 

Iekārtojot zaļās zonas, mazinās to 

esošais piesārņojuma līmenis 

(sakopjot vidi), kā arī tiek nodrošināta 

vides kvalitātes līmeņa uzturēšana 

nākotnē (piemēram, izveidojot 

gājējiem paredzētus celiņus, izvietojot 

atkritumu tvertnes). 

Sociālās aprūpes iestādes 

izveidošana uzlabo dzīves kvalitāti 

tām ģimenēm, mājsaimniecībām, vai 

atsevišķiem iedzīvotājiem, kam tas 

nepieciešams no pašvaldības, līdz ar 

to uzlabojas šo iedzīvotāju dzīves 

kvalitāte, palielinās to iespējas 

iekļauties sabiedrībā un aktīvā 

ekonomiskā darbībā. Atsevišķos 

gadījumos mazinās huligānisma un 

kriminalitātes līmenis. 


iestādi, tiek nodrošinātas jaunas darba 

vietas sociālās aprūpes jomā, 

samazinās bezdarba līmenis reģionā. 


ieguvumi 


ieguvumi 


ieguvumi 

apjoms 


mazināšanās, zaļās 

zonas kvalitātes 

līmenis 

Pašvaldību 



apjoms, iedzīvotāju 


reģionā, huligānisma 

un kriminālaktivitāšu 

samazinājums 

reģionā 


jomā strādājošo 

skaita izmaiņas, 

izmaiņas bezdarba 

līmenī 









satiksmē. 



4.3.1.5 Uzņēmējdarbības infrastruktūra 

Atsevišķu 









automobiļu 

uzturēšanas 



Izvērtējot uzņēmējdarbības infrastruktūras projekta īstenošanas alternatīvas un iespējas, kā arī 

izvēloties konkrētu uzņēmējdarbības nozari, kurā tiek realizēts uzņēmējdarbības infrastruktūras projekts, 

jāveic rūpīga analīze, lai iegūtu objektīvu pamatojumu projekta īstenošanai. 



sagatavošanai 30



Attīstot uzņēmējdarbības vidi, 

Finansiālie Iedzīvotāju un 

attiecīgajam reģionam tiek piesaistīti ieguvumi uzņēmumu ienākumu 

iedzīvotāji un uzņēmēji, līdz ar to 


palielinās pašvaldību ieņēmumi no 


iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma 


nodokļa. 

budžetā 

Ieguvumi no 


nodokļiem 

Ieguvumi no investoru 

piesaistes 

Ieguvumi no uzņēmēju 

kompetences 

attīstības 

Ieguvumi no 

konkurences 

pieauguma 

Attīstot uzņēmējdarbību, tiek piesaistīti 

potenciālie investori un veicināta 

sadarbība ar citiem nacionālajiem un 

starptautiskajiem reģioniem. 

Attīstot uzņēmējdarbības 

infrastruktūru, uzņēmēji un uzņēmumu 

darbinieki gūst plašāku pieredzi savā 

darbības jomā un uzlabo kompetenci. 

Attīstot savu darbību, palielinās arī 

uzņēmumu eksporta iespējas. 

Uzņēmējdarbības infrastruktūras 

attīstība reģionā veicina konkurenci un 

uzņēmējdarbības aktivitāti tā ietvaros 

un arī apkārtējos reģionos. 

Finansiālie 

ieguvumi 

Finansiālie 

un sociālekonomiskie 

ieguvumi 

Finansiālie 

un sociālekonomiskie 

ieguvumi 

Investīciju apjoma 

pieaugums, 


nozaru pieaugums 


nozaru pieaugums, 

jauno produktu klāsta 

pieaugums, 

uzņēmumu darbības 


pieaugums 


nozaru pieaugums, 

jauno produktu klāsta 

pieaugums, 

uzņēmumu darbības 


pieaugums 















zaudējums 








Izbūvējot vai paplašinot kādu 

uzņēmējdarbības infrastruktūras 

objektu, tiek zaudētas izmantotā 

zemes gabala alternatīvās 

izmantošanas iespējas 

Finansiālie 

zaudējumi 


izmaksas 



turpmākai 



projektu 








Ieguvumi no 


attīstības 

Mikroekonomikas līmenī – 

uzņēmējdarbībā iesaistīto iedzīvotāju 

finansiālie un sociālie ieguvumi 

pieaug, attīstoties uzņēmējdarbības 


ieguvumi 



pieaugums, 

ekonomikas un 



sagatavošanai 31


iespējām, sakarā ar to palielinās arī 

labklājības līmenis mājsaimniecību 

līmenī un visā reģionā. 

Makroekonomikas līmenī – attīstot 

uzņēmējdarbības infrastruktūru un 

iespējas, uzlabojas reģiona 

tautsaimniecības un ekonomikas 

stāvoklis. 



paplašināšanās un 

pieaugums 

Ieguvumi no 

ekonomiskās un 


aktivitātes pieauguma 

Ieguvumi no 

ekonomiski aktīvo 

iedzīvotāju 

iekļaušanas darba 

tirgū 

Attīstot atsevišķu uzņēmējdarbības 

nozari, tiek vecināta arī citu 

uzņēmumu un nozaru attīstība. 

Attīstot uzņēmējdarbību, tiek veicināta 

reģiona iedzīvotāju nodarbinātība, tie 

tiek iekļauti darba tirgū un samazinās 

bezdarba līmenis. 


un 

finansiālie 

ieguvumi 


ieguvumi 




(apgrozījums, 

ieņēmumi) 

Bezdarba līmeņa 



nozaru ekonomiskās 

aktivitātes 

pieaugums, 


finansiālā aktivitāte. 









satiksmē. 



4.3.1.6 Kultūras infrastruktūra 

Atsevišķu 









automobiļu 

uzturēšanas 



Kultūras infrastruktūras projektiem ir raksturīgi līdzīgi ieguvumi kā tūrisma infrastruktūrai, taču viens no 

to galvenajiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem ir kultūras un vēsturiskā mantojuma un objektu 

saglabāšana, attīstīšana, cilvēku informēšana un piesaistīšana kultūrai. 




kultūras pakalpojumu 

un preču attīstības 

Kultūras infrastruktūras izveide vai 

objektu rekonstrukcija piesaista lielāku 

apmeklētāju skaitu (gan reģiona 

iedzīvotājus, gan tūristus), līdz ar to 

reģionā palielinās ekonomiskā 

aktivitāte kultūras (arī tūrisma) nozarē 

un ieņēmumi no papildus kultūras 

tūrisma pakalpojumiem un precēm. 

Kultūras nozares attīstība nodrošina 

Finansiālie 

ieguvumi 

Jaunu kultūras preču 

un pakalpojumu 

uzņēmumu skaita 

pieaugums, kultūras 

nozares apjoma 

pieaugums, kultūras 

objektu apmeklētāju 

pieaugums, 

pašvaldību 



sagatavošanai 32


vairākas darba vietas šajā jomā 


strādājošiem. 



pakalpojumu 

sniegšanas 

Ieguvumi no 


samazinājuma 

Kultūras pasākumu laikā un kultūras 

objektu tuvumā tiek sniegti papildus 

pakalpojumi, kas nodrošina 

ieņēmumus attiecīgajiem 

uzņēmumiem. 

Kultūras objektu atjaunošana ietver arī 

vides labiekārtošanu, kā arī, uzlabojot 

ūdens, elektrības, energoresursu 

padevi, ventilāciju un citus 

pakalpojumus, tiek samazināti 

iepriekšējie kultūras objekta 

uzturēšanas izdevumi. 




izmaksas. 

Finansiālie 

ieguvumi 

Finansiāli 

ieguvumi 

apjoms 

Kultūras objektu un 

pasākumu papildus 

pakalpojumu 

ieņēmumi un apjoms 






uzturēšanas 

izmaksām 















zaudējums 








Izbūvējot vai paplašinot kādu kultūras 

infrastruktūras objektu tiek zaudētas 


izmantošanas iespējas 

Finansiālie 

zaudējumi 


izmaksas 



turpmākai 



projektu 

Tūrisma 







Kultūras objektu attīstība veicina Sociālekonomiskie 

Atjaunoto kultūras un 

kultūras pieminekļu un vēsturiskā 

vēsturisko objektu 

mantojuma saglabāšanu. Attīstot ieguvumi skaits 

kultūras un vēsturiskos objektus, 

reģiona iedzīvotāji un tūristi tiek 

informēti par attiecīgajiem kultūras un 

vēstures faktiem. 


objektu atjaunošanas 

un saglabāšanas 

Ieguvumi no 


kvalitātes attīstības 

Kultūras objektu izbūve un 

rekonstrukcija veicina reģiona 

iedzīvotāju apmierinātību ar apkārtējo 


ieguvumi 

Iedzīvotāju un 

uzņēmumu ienākumu 




sagatavošanai 33


vidi, līdz ar to attiecīgā reģiona 

pašvaldībā tiek nodrošināti iedzīvotāju 

ienākuma nodokļa ieņēmumi. 



budžetā 


pasākumu norises 

Kultūras infrastruktūras projektu 

īstenošana veicina kultūras pasākumu 

norisi, līdz ar to sabiedrība tiek vairāk 

informēta, izglītota un integrēta. 


ieguvumi 

Kultūras pasākumu 

skaits reģionā, 

kultūras pasākumu 

un objektu 

apmeklētāju skaits 









satiksmē. 



4.3.1.7 Pazemes komunikāciju infrastruktūra 


Ieguvumi no 



Atsevišķu 









automobiļu 

uzturēšanas 




Īstenojot pazemes komunikāciju Finansiālie 

infrastruktūras projektus, var tikt ieguvumi 

sekmēts iepriekšējo periodu attiecīgās 

infrastruktūras uzturēšanas izmaksu 

samazinājums. 




izmaksas. 


pazemes 

komunikāciju 



apjoms 



















izmaksas 



turpmākai 



projektu 



sagatavošanai 34






zaudējums 

Gadījumā, ja pazemes komunikāciju 

infrastruktūras attīstīšanas projekta 

ietvaros nepieciešama papildu 

teritorija, var rasties izmantotās papildu 

zemes gabala alternatīvās 

izmantošanas iespēju zaudējumi. 

Finansiālie 

zaudējumi 

Pazemes 

komunikāciju 


attīstīšanai izmantotā 

papildu zemes 




Pazemes komunikāciju infrastruktūras Sociālekonomiskie 


attīstīšanas projekta rezultātā var tikt 

mazināšanās 

sekmēta, piemēram, gaisa 

ieguvumi 

piesārņojuma samazināšanās 

(samazinoties kaitīgo izmešu 

daudzumam atmosfērā, attīstot 

siltumapgādes infrastruktūru), ūdens 

kvalitātes uzlabošanās (attīstot 

sadzīves kanalizācijas, notekūdeņu 

savākšanas un novadīšanas 

infrastruktūru). 

Zaudējumu novēršana 

videi 

Ieguvumi no patērētāju 

vēlēšanās maksāt par 

pakalpojumu standartu 

uzlabošanos 

Ieguvumi no 

iedzīvotāju veselības 

uzlabošanās 

Ieguvumi no 


kvalitātes attīstības 

Pazemes komunikāciju infrastruktūras 

nodrošināto pakalpojumu lietotāji var 

būt gatavi maksāt papildu maksu par 

attiecīgo pakalpojumu kvalitātes 

uzlabošanos pazemes komunikāciju 

infrastruktūras attīstīšanas projektu 

rezultātā. 

Ūdensapgādes infrastruktūras 

attīstīšanas rezultātā var tikt veicināta 

saslimstību ar slimībām, kuru cēlonis ir 

dzeramā ūdens kvalitāte, 

samazināšanās. Tā rezultātā tiek 

sekmēta nodarbinātības, ekonomiskās 

aktivitātes paaugstināšanās reģionā. 

Attīstot pazemes komunikāciju 

infrastruktūru noteiktā reģionā, var tikt 

piesaistīti iedzīvotāji apmierinošas 

pazemes komunikāciju infrastruktūras 

dēļ. Šo iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

papildina attiecīgā reģiona 

pašvaldības ienākumus. 


ieguvumi 


ieguvumi 

Finansiālie 

ieguvumi 

Naudas summa, ko 

patērētāji ir gatavi 

maksāt par 

nodrošināto 

pakalpojumu 

Iedzīvotāju ienākumu 




budžetā 

Iedzīvotāju ienākuma 




budžetā. 









satiksmē. 



Atsevišķu 











sagatavošanai 35


automobiļu 

uzturēšanas 



4.3.2. Sociālekonomiskās analīzes rādītāji 

Sociālekonomiskās analīzes ietvaros aprēķināmie rādītāji raksturoti nākamajā tabulā. 

Nr. IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


4.3.2.1 Ekonomiskā 

neto 

pašreizējā 

vērtība 

(ENPV) 

Atsauce 

uz PIV 

Atsauce 

uz IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

- 3.3 

sadaļas 1. 

punkts 

Skaidrojums / Informācija, kas jāiekļauj PIV IEA sadaļā 

Šis rādītājs ir diskontēto projekta finanšu un 

sociālekonomisko naudas plūsmu summa un norāda 

sociālekonomisko un finansiālo ieguvumu spēju segt ar 

projektu saistītos sociālekonomiskos un finansiālos 

zaudējumus un izmaksas. 

ENPV aprēķina pēc šādas formulas: 

4.3.2.2 Ekonomiskā 

ienesīguma 

vērtība 

(ERR) 

- 3.3 

sadaļas 2. 

punkts 

, kur 

ENPV - ekonomiskā neto pašreizējā vērtība; 


t - laika posms (piem., 1. gads, 2. gads); 

a – diskonta faktors; 

CF – ikgadējās finanšu un sociālekonomiskās neto naudas 

plūsmas projekta dzīves ciklā, t.i., naudas plūsmas, kas 

ietver gan neto papildu naudas plūsmu , gan 

sociālekonomisko neto naudas plūsmu; 

r - reālā sociālā diskonta likme. 

Šis rādītājs raksturo projekta ienesīgumu. Ja ERR ir lielāka 

par sociālo diskonta likmi, tad projekts ir ekonomiski 

izdevīgs sabiedrībai (ERR > reālā sociālā diskonta likme 

(5.50%)). 

Ekonomiskā ienesīguma vērtību izsaka no nākamās 

formulas: 

4.3.2.3 Ieguvumu 

un izmaksu 

- 3.3 

sadaļas 3. 

, kur 

ENPV - ekonomiskā neto pašreizējā vērtība; 


t - laika posms (piem., 1. gads, 2. gads); 

CF – ikgadējās finanšu un sociālekonomiskās neto 

izmaksu naudas plūsmas projekta dzīves ciklā; 

ERR - ekonomiskā ienesīguma vērtība. 

B/C rādītājs raksturo sociālekonomisko un finansiālo 

ieguvumu attiecību pret sociālekonomiskajiem un 



sagatavošanai 36

Nr. 

IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


attiecība 

(B/C) 

Atsauce 

uz PIV 

Atsauce 

uz IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

punkts 

Skaidrojums / Informācija, kas jāiekļauj PIV IEA sadaļā 

finansiālajiem zaudējumiem un izmaksām. 

Ja rādītājs B/C ir lielāks par 1, tad projekts ir ekonomiski 

ienesīgs, norādot, ka sociālekonomiskie un finansiālie 

ieguvumi ir lielāki par sociālekonomiskajiem un 

finansiālajiem zaudējumiem un izmaksām. 

4.4. Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķins 

Izmaksu efektivitātes indikatori ļauj salīdzināt analizējamās alternatīvas „Situācija ar projektu” un 

„Situācija bez projekta”, ņemot vērā prognozējamo izmaksu efektivitātes indikatoru lielumus katrā no 

alternatīvām. Salīdzināšanas rezultātā iespējams noteikt, kura alternatīva ir optimālāka no izmaksu 

efektivitātes viedokļa. 

Nr. IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


4.4.1. Labuma 

vienību 

definēšana 

4.4.2. Izmaksu 


indikatoru 

definēšana 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

- 4.1 sadaļa 

- 4.2 sadaļa 


sadaļā 

Labuma vienība šīs IEA kontekstā var būt: 

► projekta mērķa grupas pārstāvis, kura 

vajadzības tiek apmierinātas alternatīvā 

„Situācija bez projekta” un alternatīvā 

„Situācija ar projektu”, piem.: 

► izglītības infrastruktūras 

projektiem – izglītojamais, 

izglītības iestādes darbinieks; 

► satiksmes infrastruktūras 

projektiem – satiksmes 

dalībnieks, kas izmanto 

analizējamo satiksmes 

infrastruktūras objektu. 

► kvadrātmetrs kopējās (vai lietderīgās) 

telpu platības (piem., pašvaldības ēku 

renovācijas, rekonstrukcijas vai 

jaunbūves pabeigšanas projektiem); 

► analizējamā infrastruktūras objekta 

kilometrs (metrs) (piem., satiksmes 

infrastruktūras objektu būvniecības vai 

rekonstrukcijas projektos – ceļu, 

kilometrs). 

Projekta iesniedzējam jānorāda turpmākajā 

analīzē izmantotās labuma vienības (vismaz 

viena labuma vienība) un to kopējais skaits katrā 

no alternatīvām. Tāpat nepieciešams pamatot 

labuma vienību izvēli un labuma vienību skaita 

vērtību abās alternatīvās. 

Atbilstoši iepriekš norādītajām labuma vienībām, 

izmaksu efektivitātes indikatorus var definēt kā: 

► Kopējās izmaksas uz vienu projekta 



sagatavošanai 37

Nr. 

IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


4.4.3. Izmaksu 


indikatoru 

aprēķins 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

- 4.2 sadaļa 


sadaļā 

mērķa grupas pārstāvi; 

► Kopējās izmaksas uz vienu 

kvadrātmetru kopējās (vai lietderīgās) 

telpu platības; 

► Kopējās izmaksas uz vienu kilometru 

(metru) analizējamā infrastruktūras 

objekta. 

Šādu izmaksu efektivitātes indikatoru 

izmantošana ļauj novērtēt, vai projekta 

īstenošana ir pieņemama, samērojot ar projekta 

īstenošanu saistīto izmaksu apmēru ar to 

sabiedrības pārstāvju apjomu, kuru vajadzību 

apmierināšanu nodrošina šāda projekta 

īstenošana, kā arī ar attīstāmo objektu tiešajiem 

tehniskajiem rādītājiem. 

Izmaksu efektivitātes indikatoru aprēķinā ņem 

vērā: 

► alternatīvu „Situācija ar projektu” un 

„Situācija bez projekta” diskontētās neto 

naudas plūsmas (nevis diskontēto neto 

papildu naudas plūsmu); 

► aprēķināto projekta ENPV. 

Izmaksu efektivitātes indikatora aprēķins ir 

atkarīgs no tā, vai iepriekš aprēķinātā projekta 

ENPV ir pozitīva vai negatīva. 

Ja projekta ENPV ir pozitīva: 

► Izmaksu efektivitātes indikatoru 

alternatīvā „Situācija ar projektu” 

aprēķina šādi: 

Alternatīvas „Situācija ar projektu” 

diskontētā neto naudas plūsma/ 

Definēto labuma vienību skaits 

alternatīvā „Situācija ar projektu”. 


alternatīvā „Situācija bez projekta” 


(Alternatīvas „Situācija bez projekta” 

diskontētā neto naudas plūsma + 

projekta ENPV)/ Definēto labuma 

vienību skaits alternatīvā „Situācija bez 

projekta”. 

Ja projekta ENPV ir pozitīva, tā 

uzskatāma par alternatīvas „Situācija 

bez projekta” zaudētajiem ieguvumiem. 

Ja projekta ENPV ir negatīva: 




sagatavošanai 38

Nr. 

IEA 

izpildāmā 

prasība / 

Nosakāmais 


4.4.4. Alternatīvu 

savstarpējais 

salīdzinājums 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 

- 4.3 sadaļa 


sadaļā 

alternatīvā „Situācija ar projektu” 


(Alternatīvas „Situācija ar projektu” 

diskontētā neto naudas plūsma + 

projekta ENPV)/ Definēto labuma 

vienību skaits alternatīvā „Situācija ar 

projektu”; 


alternatīvā „Situācija bez projekta” 


(Alternatīvas „Situācija bez projekta” 

diskontētā neto naudas plūsma)/ 

Definēto labuma vienību skaits 

alternatīvā „Situācija bez projekta”. 

Ja projekta ENPV ir negatīva, tā 

uzskatāma par alternatīvas „Situācija ar 

projektu” zaudētajiem ieguvumiem. 

Alternatīva „Situācija ar projektu” ir efektīvāka, ja 

visas alternatīvas izmaksu efektivitātes 

indikatoru vērtības ir zemākas par attiecīgo 

indikatoru vērtībām alternatīvā „Situācija bez 

projekta”. 

4.5. Risku analīze 

Risku analīze ļauj: 

► identificēt būtiskos ar projekta īstenošanu saistītos riskus; 

► novērtēt risku iestāšanās sekas; 

► definēt risku vadības pasākumus identificēto risku mazināšanai vai novēršanai. 

Ar projekta īstenošanu saistītos riskus var iedalīt četrās grupās: 

► Tehniskie riski, piemēram: 

► Risks, ka projektēšanas posmā nepieciešamais laiks būs ilgāks par plānoto; 

► Risks, ka projektā izmantotie būvniecības tehniskie risinājumi nav piemērojami 

būvniecības objektā; 

► Risks, ka arhitektoniskais risinājums un būvdarbu kvalitāte nav atbilstoša, tādējādi 

palielinot uzturēšanas izmaksas. 

► Finanšu riski, piemēram: 

► Risks, ka rodas problēmas ar finansējuma piesaisti īstenojamajam projektam; 

► Risks, ka līguma darbības laikā būtiski mainās procentu likmes (ja projekta finansēšanā 

tiek izmantots aizņēmums). 

► Vides un sabiedrības riski, piemēram: 

► Risks, ka projekta īstenošanas rezultātā tiks radīta negatīva ietekme uz vidi; 

► Risks, ka sabiedrības prasības pret projektu vai projekta sabiedriskais novērtējums var 

negatīvi ietekmēt tā realizācijas gaitu. 



sagatavošanai 39

► Neplānotie riski, piemēram: 

► Risks, ka mainās pašvaldības politiskā nostāja pret projektu; 

► Izmaiņas ar būvniecību saistītajos standartos, kas var sadārdzināt būvniecības 

izmaksas; 

► Citi neplānotie riski (Force Majeure), kas var iestāsies no projekta iesniedzēja 

neatkarīgu apstākļu rezultātā, kuri var aizkavēt vai pārtraukt projekta ieviešanu. 

Nr. 


prasība / 

Nosakāmais 


4.5.1. Būtisko ar 

projekta 

īstenošanu 

saistīto risku 

identificēšana 

4.5.2. Riska 

iespējamības 

novērtēšana 

4.5.3. Riska 

ietekmes 

novērtēšana 

4.5.4. Riska 

pārvaldības 

pasākumu 

definēšana 

Atsauce uz 

PIV 

Atsauce uz 

IEA 

veidlapā 

aizpildāmo 

formu 


sadaļā 

- 5. sadaļa Nepieciešams definēt galvenos riskus atbilstoši 

iepriekš raksturotajām risku grupām, kas var 

ietekmēt projekta norises gaitu un 

sasniedzamos rezultātus. 

- 5. sadaļa Jānorāda riska iestāšanās varbūtība, izmantojot 

trīs līmeņu skalu – zema, vidēja vai augsta 

iespējamība. 

- 5. sadaļa Jānovērtē riska iestāšanās ietekme, izmantojot 

trīs līmeņu skalu: 

► Zema riska ietekme – riska iestāšanās 

neaizkavēs projekta īstenošanas gaitu, 

izmaksas un kvalitāti; 

► Vidēja riska ietekme – riska iestāšanās 

nebūtiski ietekmēs projekta īstenošanas 

procesa gaitu un/vai izmaksas. Riska 

iestāšanās rezultātā nepieciešams veikt 

papildus darbības saistībā ar projekta 

īstenošanas procesa norises 

nodrošināšanu; 

► Augsta riska ietekme – riska iestāšanās 

būtiski aizkavē projekta īstenošanas 

procesa gaitu un/vai izmaksas. Riska 

iestāšanās rezultātā nepieciešams veikt 

papildus darbības saistībā ar projekta 

īstenošanas procesa norises 

nodrošināšanu. 

- 5. sadaļa Jāparedz un jāraksturo risku pārvaldības 

pasākumi, ko plānots veikt projekta ietvaros, lai 

novērstu risku iestāšanos vai mazinātu to 

ietekmi. 



sagatavošanai 40

Izmaksu efektivitÄtes analÄ«zes metodika

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Izmaksu efektivitÄtes analÄ«zes metodika