VIDES ZINĀTNE - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi

LU 65. zinātniskā konference. KLIMATA MAINĪBA UN ŪDEŅI
Šī darba mērķis ir noteikt F. vesiculosus fertilitātes indeksu (FI) dažādos
Rīgas līča rajonos ar dažādu sāļumu un antropogēno slodzi. Iegūtie rezultāti
salīdzināti ar citiem Baltijas jūras reģioniem.
Materiāls tika ievākts Rīgas līcī 2006. gada jūnijā un jūlijā Saulkrastos,
Mērsragā, Koigustē (Igaunija, Sāremā) un Baltijas jūras atklātajā daļā Gotlandes
salā (Zviedrija) no 1,5 m dziļuma ar akvalangista palīdzību. Makroaļģēm bez
morfoloģiskajām pazīmēm un fertilitātes indeksa tika novērtēta arī to apdzīvojošā
makrofauna un epifītiskās alģes.
Zems sāļums, viļņu darbība, barības vielu koncentrācija, ūdens
caurredzamība un bezmugurkaulnieku-herbivoru klātbūtne var ietekmēt
F. vesiculosus fertilitātes indeksu, veicinot resursu novirzīšanu no ģeneratīvo uz
veģetatīvo orgānu veidošanu. Kaut arī FI ievērojami atšķiras dažādos gados
ievāktajam materiālam, tomēr tendence saglabājas: Mērsragā tas ir visaugstākais,
Saulkrastos zems, bet Ainažos pavisam niecīgs.
Saulkrastos, kur ir jūtama lielo upju ietekme uz sāļumu, ūdens dzidrību un
barības vielām, ievāktais materiāls bija garumā īsāks, šaurāks, ar mazāku galotņu
skaitu un mazāku fertilitātes indeksu nekā Mērsragā ievāktajam materiālam.
Toties Saulkrastos ievāktajā materiālā sievišķo un vīrišķo īpatņu attiecība bija
tuvu tam, ko novēroja Zviedrijas piekrastes populācijā – 30/70, bet Mērsraga un
Koigustes materiālā 97% veidoja vīrišķie īpatņi.
Šis darbs tapis ar programmas „Rīgas līča biokopu funkcionālā
daudzveidība antropogēnās slodzes apstākļos” un Eiropas Sociālā fonda atbalstu.
LENTISKU HIDROEKOSISTĒMU FITOPLANKTONA
SABIEDRĪBU STRUKTURĀLI FUNKCIONĀLĀS
SEZONĀLĀS IZMAIŅAS
Ivars DRUVIETIS
LU Bioloģijas fakultāte, e-pasts: ivarsdru@latnet.lv
Fitoplanktona sabiedrības mērenā klimata joslā parasti aug (savairojās),
veidojot aļģu „ziedēšanas” sērijas vai pulsācijas. Aļģu straujā augšana galvenokārt
pamatojas uz strauju veģetatīvo savairošanos, taču pie nelabvēlīgiem apstākļiem
notiek fitoplanktona organismu savairošanās dzimumvairošanās ceļā [1].
Pavasarī fitoplanktona „augšanu” izraisa palielinātais apgaismojums,
savukārt rudenī – ierobežo gaismas intensitātes samazināšanās. Vasaras periodā to
limitē barības vielu daudzums un zooplanktona organismi, kuri izēd fitoplanktonu.
Tropos un daļā mērenās joslas ezeru ar samērā siltu klimatu fitoplanktona aļģu
augšana turpinās, kamēr ir pieejamas barības vielas. Ziemeļu platuma grādos, kur
saules gaisma un bezledus periods ir ļoti īss, ir iespējamas tikai ļoti īslaicīgas
„ziedēšanas” (aļģu masveida savairošanās). Katras aļģu sugas ikgadējais augšanas
ciklu turpmāk modificē barības vielu pieejamība, termālās stratifikācijas pakāpe,
270