VIDES ZINĀTNE - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi

LU 65. zinātniskā konference. KLIMATA MAINĪBA UN ŪDEŅI
(Kanlaala et al., 2002). Paredzams, ka jutīgākās sugas uz klimata pasiltināšanos
reaģēs visasāk un radīsies izmaiņas to reģionālajā izplatībā (McKee et al., 2002).
Pamatojoties uz makrofītu būtisko lomu pārējo ūdeņu ekosistēmas
komponentu funkcionēšanā, daudzās Eiropas valstīs veikti pētījumi par upju un
ezeru makrofītu sagaidāmo reakciju uz klimata izmaiņām.
Ilggadīgus pētījumus par klimata pasiltināšanās ietekmi uz boreālās zonas
saldūdeņu ekosistēmām veikusi somu zinātnieku grupa. Pētījumu ietvaros veikts
eksperiments, kurā trīs veģetācijas sezonas tika pētītas izmaiņas makrofītu sugu
sastāvā divos ezera piekrastē norobežotos dīķos, no kuriem vienā, pārklājot to ar
speciālu plēvi, tika radīts imitēts siltumnīcas efekts – temperatūra 2–3 °C
augstāka nekā otrā – references dīķī.
Eksperimenta laikā vairākas reizes veģetācijas sezonas laikā tika
pierakstīts makrofītu sugu sastāvs, dominējošajām sugām mērīts jauno dzinumu
garums, noteikta to biomasa, kopējā makrofītu biomasa tika analizēta
eksperimenta beigās. Siltumnīcas efekta ietekme bija labvēlīga vairāku makrofītu
sugu augšanai – Equisetum fluviatile, Alisma plantago-aquatica, Sparganium
erectum, Lemna minor, Spirodela polyrhiza. Turpretim Potamogeton natans
daudz labāk auga references dīķī, bet iegremdēto augu sugas – Elodea
canadensis, Potamogeton berchtoldii, Callitriche sp., sākot no otrās eksperimenta
sezonas, klāja lielāko daļu gultnes gan references, gan dīķī ar imitēto siltumnīcas
efektu, un to biomasa (īpaši references dīķī) pārsniedza virsūdens augu biomasu.
Tomēr kopējā (virsūdens, peldlapu un iegremdēto augu) biomasa bija daudz
lielāka dīķī ar imitēto siltumnīcas efektu, jo virsūdens augi – E. fluviatile,
A. plantago-aquatica un S. erectum veido lielas sakņu sistēmas, turpretī
references dīķī dominēja iegremdētie ūdensaugi, un tiem nav tādas raksturīgas
labi attīstītas sakņu sistēmas (Kankaala et al., 2000).
Sīkāk pētot upes kosas Equisetum fluviatile reakciju uz temperatūras
pasiltināšanos un pieaugošu CO 2 koncentrāciju, secināts, ka, klimatam kļūstot
siltākam E. fluviatile augs ātrāk un to kopējā biomasa pieaugs (Ojala et al., 2002).
Lielbritānijā un Francijā veiktais pētījums par klimata izmaiņu ietekmi uz
parastās niedres Phragmites australis dīgtspēju un augšanu parāda, ka pie
augstākām augusta–oktobra temperatūrām un liela nokrišņu daudzuma
P. australis jaunie dzinumi ir spēcīgāki, tomēr pētījuma autori atzīst, ka ir
nepieciešama sīkāka citu ietekmējošo faktoru izpēte (McKee, Richards, 1996).
Lielbritānijā tika veikts eksperiments, divus gadus imitējot klimata
pasiltināšanos 48 stiklaplasta baseinos un novērojot tur iestādīto trīs makrofītu
sugu (Lagarosiphon major, Elodea nutallii, Potamogeton natans) attīstību.
Baseinos tika uzturēti trīs dažādi temperatūras režīmi: temperatūra visu gadu par
3 °C augstāka, tikai vasaras mēnešos 3 °C augstāka kā apkārtējā gaisa
temperatūra, bet references baseinos tika saglabāta apkārtējā gaisa temperatūra,
bez tam ūdens tika bagātināts ar biogēniem un atsevišķos baseinos ielaistas zivis.
Eksperimenta laikā kopējais makrofītu daudzums visos baseinos saglabājās
273