I. DAĻA. PASKAIDROJUMA RAKSTS - Smiltene

Grundzāles pagasta teritorijas plānojums
biezums mainās no 0,8 līdz 58 m. Pagasta teritorijas dienvidu daļā (uz dienvidiem no
Grundzāles ciema) mazākais kvartāra nogulumu biezums ir līdz 10 m. Atsevišķās
vietās ūdeni vāji caurlaidīgos morēnas nogulumos konstatēti līdz 10-17 m biezi smiltsgrants
slāņi, kuro sastopami gruntsūdeņi.
2.1.3. Minerālie resursi
Grundzāles pagastā teritorijas ģeoloģisko resursu kopumu veido zemes dzīļu
nogabali, kuros iespējama derīgo izrakteņu izmantošana. Pagasta dienvidu daļā
pirmskvartāra nogulumiežu segu veido devona perioda ieži. Tajā atrodas Valkas
rajonā ir vienīgā izpētītā dolomīta atradne – Dzeņu atradne. Tā nav noteikta kā valsts
nozīmes derīgo izrakteņu atradne, bet tai ir rezerves atradnes statuss. Produktīvo
slāņu kopu atradnē veido Pļaviņu svītras augšējās daļas nogulumi. Tās biezums
mainās no 13,5 - 19,4 metri, vidēji - 15,9 metri. Pļaviņu svītas nogulumus, sākot no
Palsmanes un Aumeisteriem - rietumos līdz Apei - austrumos, no 0,5 km līdz 8 km
platā joslā sedz tikai kvartāra nogulumi, kuru biezums parasti nepārsniedz 10 m [5].
Izpētītajā Dzeņu atradnes daļā slāņu kopa pārsvarā sastāv no gaišpelēka ar violetu
nokrāsu un tumšpelēka, sīkgraudaina, mazkavernoza, blīva, nereti sīkporaina
dolomīta.
Atradnes kopējā platība ir 840 ha. Rūpnieciskie krājumi aprēķināti 6,6 milj. m 3
apjomā. Dolomīts izmantojams šķembām ceļu būvniecībā, kā pildviela betonā, kā arī
augsnes kaļķošanai. Pie Lamsteriem izpētītajā 134,8 ha lielajā atradnes daļā esošais
dolomīts ir derīgs arī būvakmeņu, dekoratīvo un apdares plākšņu ražošanai [6], skat.
arī 1. tabulu.
Pagasta kūdras resursi koncentrēti divās atradnēs: Stirnu un Ragu-II, kas tikai
daļēji atrodas pagasta teritorijā. Stirnu purvā ir vairāk nekā miljons kubikmetru
kūdras, no kuras gan tikai apmēram puse ir rūpnieciski izmantojama. Iegūtā kūdra
būtu lietojama galvenokārt lauksaimniecībā. Ragu-II atradne satur augstvērtīgu
kūdru ar daudzveidīgām izmantošanas iespējām; pagasta teritorijā ir apmēram 1/3
atradnes izmantojamo krājumu. Pagaidām šo nozari pagastā attīstīt nav plānots, bet
tā ir nozīmīga ilgtermiņa perspektīvā.
Citu minerālo resursu krājumi pagastā ir maznozīmīgi un potenciālās atradnes
nelielas. Vizlas pusē atrodama fluvioglaciālie smilts un smilts grants nogulumi.
Perspektīvāka drupu iežu ieguve ceļu un citām būvniecības vajadzībām ir kaimiņu
pagastos; tuvākās un nozīmīgākās ir Lankaskalna smilts un Pūķu smilts-grants
atradnes Palsmanes pagastā.
Bijušajos Aumeisteru cepļos izmantotais glacigēnas un limnoglaciālas
izcelsmes māls satur daudz rupjgraudaino ieslēgumu - oļus, smilšmāla lēcas un
starpkārtas. Tāpēc tas nav piemērots būvkeramikas ražošanai.
Minētie minerālie resursi uzlūkojami kā pašvaldības ģeoloģiskais potenciāls un
ir vērā ņemams attīstības priekšnosacījums.
Paskaidrojuma raksts
15.lpp.