Grundzāles pagasta teritorijas plānojums Pagasta skolotāji Daina Zupa, Jānis Teteris, Modris Ziemiņš sarakstījuši vairākas grāmatas. Spaliņu pamatskolā strādājis rakstnieks Andrejs Dripe. Grundzāles pamatskolā mācījušies pazīstamie dabas fotogrāfi Andris Eglītis un Vitauts Vilks. Paskaidrojuma raksts 60
Grundzāles pagasta teritorijas plānojums 4. RISKA FAKTORI UN TERITORIJAS Riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlama procesa varbūtība vai atkārtotības biežums. Riska teritorijās zaudējumus un seku apjomus izsaka šādās kategorijās: cilvēku veselības vai dzīvības apdraudējums; materiālie zaudējumi; kaitējums videi. Riska teritoriju apzināšana nepieciešama, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselības un mantisko vērtību aizsardzību, kā arī vides saglabāšanu ugunsnelaimju, katastrofu un dabas stihiju gadījumos. 4.1. DABAS RISKI Dabas riski Grundzāles pagastam nav raksturīgi vairāk, kā citās Latvijas teritorijas daļās. Vienīgais iespējamais risks, kas būtu attiecināms uz konkrētu teritoriju, varētu būt plūdu risks. Teritorijās ar applūšanas varbūtību, kas lielāka par 1%, būvniecība ir aizliegta. Tomēr pagastam caurplūstošajās upēs nav veikti pietiekami regulāri hidroloģiskie novērojumi, kas ļautu aprēķināt applūstošo teritoriju robežas. Pagasts arī nevar atļauties tērēt vairākus simtus latu šim nolūkam nepieciešamās reljefa informācijas ieguvei no LĢIA. Pēc pagasta iedzīvotāju ilggadīgiem novērojumiem, dažviet applūst vienīgi palieņu pļavas, bet šajās teritorijās vai to tiešā tuvumā nekāda būvniecība netiek plānota un apbūves zonu izveidošana nav paredzēta. Pie dabas riskiem nosacīti pieskaitāma mežu ugunsgrēku izcelšanās iespēja pagasta mežu masīvos, kā arī kūdras purvu degšana, iestājoties ilgstošam karsta un sausa laika periodam. Iedzīvotāju mājokļus un infrastruktūru objektus šie riski praktiski neapdraud. Cilvēka iniciēts dabas risks ir latvāņu teritorijas, kuru platības ar katru gadu strauji palielinās arī Grundzāles pagasta teritorijā. No šī invazīvās sugas auga saulainā laikā jāuzmanās, jo, pieskaroties augam, sula no tā dziedzermatiņiem var radīt smagus ādas apdegumus un alerģisku reakciju. Latvāņu audzes izplešas ceļmalās, mežmalās un jaunaudzēs, grāvmalās un intensīvi neapsaimniekotās lauksaimniecības teritorijās. Saimniecības, kuru teritorijas uzskatāmas par riska teritorijām latvāņu izplešanās dēļ ir: Jaunkurpnieki, Kurpnieki, Lezdiņi, vecā Priežkalnu skola, Grāvi, Bērzkalni Grundzāles muižā, Augstkalni, Purmaļi, u.c. Latvāņus pilnīgi iznīdēt var tikai ar pietiekami darbietilpīgu kompleksu agrotehnisku pasākumu lietošanu, bet pietiekami iedarbīga metode ir vienkārši zemes kopšana, ceļu un grāvju malu regulāra un savlaicīga izpļaušana. Paskaidrojuma raksts 61