I. DAĻA. PASKAIDROJUMA RAKSTS - Smiltene
I. DAĻA. PASKAIDROJUMA RAKSTS - Smiltene
I. DAĻA. PASKAIDROJUMA RAKSTS - Smiltene
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Grundzāles pagasta teritorijas plānojums<br />
Horizonta biezums no 30 līdz 36 m. Aptuveni 50% no griezuma veido ūdens vāji<br />
caurlaidīgie ieži.<br />
Zem Amatas ūdens horizonta 18 - 60 m dziļumā ieguļ Gaujas ūdens horizonts,<br />
kuru veido, galvenokārt vāji un vidēji cementēti smalkgraudaini smilšakmeņi ar<br />
dzelzs-māla cementu. Horizonta biezums ir 85 - 90 m. Ūdens vāji caurlaidīgie slāņi<br />
(māli, aleirolīti) horizonta griezumā ir izplatīti mazāk kā Amatas horizontā,<br />
smilšakmeņu slāņi ir līdz 13 - 20 m biezi.<br />
Arukilas-Amatas ūdens horizontu kompleksā Gaujas ūdens horizonts ir<br />
ūdeņiem visbagātākais. Pagasta teritorijā ierīkoto urbumu jaudas ir līdz 5 l/s, īpatnējie<br />
debiti – līdz 1,5 l/s/m. 80% no pagasta teritorijā ierīkotiem urbumiem izmanto tieši šī<br />
horizonta ūdeņus. Iegūto ūdeņu kvalitāte atbilst dzeramā ūdens nekaitīguma<br />
prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs saturu.<br />
Arukilas-Burtnieku ūdens horizontu veido cieši hidrauliski saistītie Burtnieku<br />
un Arukilas ūdens horizonti, kuri ieguļ zem Gaujas horizonta un noslēdz aktīvās<br />
ūdens apmaiņas zonu. Pēc reģionālo pētījumu datiem horizontu veido smilšakmeņi,<br />
aleirolīti un māli nogulumu biezums 130-135 m. Augšējā daļā izplatīts līdz 30 m biezs<br />
mālu un aleirolītu slānis, kas kalpo kā lokāls sprostslānis.<br />
Pēc ierīkoto ekspluatācijas urbumu datiem, Gaujas-Amatas horizonta līmeņi<br />
atkarībā no reljefa atrodas 67-86 m (absolūtajās atzīmēs) vai 7-25 m no zemes virsmas.<br />
Visaugstākie līmeņi (absolūtajās atzīmēs 86 m) ir pagasta teritorijas dienvidu daļā.<br />
Pazemes ūdeņu plūsmas virziens ir uz ziemeļiem-ziemeļaustrumiem.<br />
Dzeramā pazemes ūdeņu dabiskie izmantojamie resursi Arukilas-Amatas<br />
horizontu kompleksam ir 30-70 m 3 /d/km 2 , kas pārrēķinot uz ūdens ieguves apjomu ir<br />
4550 m 3 /d. 2006. gadā tika izmantoti 3 urbumi ar kopējo ūdens ieguves apjomu 12,38<br />
tūkst. m 3 /gadā (34 m 3 /d), kas ir niecīgs, salīdzinot ar dzeramā pazemes ūdeņu<br />
izmantojamajiem resursiem.<br />
Pagasta teritorijā nevienam objektam nav aprēķināti pazemes ūdeņu<br />
ekspluatācijas krājumi.<br />
Apskatot artēzisko ūdeņu izmantošanas iespējas nelielu objektu (pie ūdens<br />
patēriņa līdz 100 m 3 /d) ūdensapgādei, nepieciešams atzīmēt, ka tāda iespēja pastāv<br />
visā pagasta teritorijā.<br />
Mineralizētie ūdeņi pagasta teritorijas robežās atrodami Pērnavas, Ķemeru un<br />
Kembrija horizontā. Tie netiek iegūti un urbumi nav ierīkoti.<br />
Pārskats par pagastā ierīkotajiem ūdens ieguves urbumiem pievienots 3.<br />
tabulā.<br />
2.1.4. Pazemes ūdeņu aizsargātība<br />
Aerācijas zonas nelielā biezuma dēļ visā Grundzāles pagasta teritorijā<br />
gruntsūdeņi ir neaizsargāti no iespējamā virszemes piesārņojuma. Jāatzīmē, ka<br />
pagasta teritorijā nav reģistrēti bīstami pazemes ūdens piesārņošanas avoti<br />
(izgāztuves u.c.), bet tomēr kā potenciāli piesārņotas ir atzīmētas divas vietas – bijusī<br />
Paskaidrojuma raksts 18