08 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

JŪRMALASpašvaldības informācijas biļetensJūrmalas Pilsētas muzejā nupat atklāta Olitas Gulbes glezniecībasun Stefana Močuļska tēlniecības darbu izstāde „Četri”. Izstādeapskatāma līdz 1. septembrim.Zivju krājumiLielupē 2. augustātika papildinātiar 20 tūkstošiemzandartu mazuļu.08.08.2013. Nr. 16 (51)Olitas Gulbes un Stefana Močuļska gadalaikiPirms pieciem gadiem, kad JūrmalasPilsētas muzeja izstāžu zālēstika organizēta Olitas Gulbes 55gadu jubilejas izstāde „No... uz…”kopā ar tēlnieku Stefanu Močuļski,radās ideja pieteikt nākamo izstādipēc pieciem gadiem un veidot tokopā, jo kā teic pati māksliniece:„Ar Stefanu esam draugi, un mēslabi izskatāmies kopā (domāti darbi).Mēs viens otram netraucējam,un tāpēc ar prieku aicinu viņu piedalītiesmanās izstādēs. Man patīkMočuļska darbi, viņš ir savādnieks,nav klasisks, viņš ir tāds, kāds viņšir.”Uz jautājumu, kāpēc „Četri?”,Olita Gulbe atbild: „Pavisam vienkārši– tie ir gadalaiki, tāpēc arīskaitlis četri. Katrā gadalaikā zinu,ko vēlos gleznot, kas man ir vistuvākais.Vasarā tās ir magones,ūdensrozes, tie ir ūdeņi un manasvismīļākās ogas ķirši, ar kauliņuvidū un kātiņu. Rudenī tās ir citastēmas – rudens kolorīts, ainava.Klusā daba vijas cauri visiem gadalaikiem.Ziemā, kad gleznojutelpā un ārā tikai noskatos, dominēapsnigušie zari, sarmainie koki.Mans atklājums ziemai ir laša ādugleznošana. Tās ir neticami skaistas,tajās vizuļo pelēki lāsumainssudrabs, kas atgādina puteni un tikļoti atbilst ziemas noskaņai. Tomērziemā es jau domāju par pavasari,kad ziedēs ķirši, ābeles. Lai arī pavasarīnav krāsu, ir tikai smalkietoņi, man tas ir vismīļākais gadalaiks.Studējot akadēmijā, ievēroju,ka mani saista pelēkie toņi. Varbūttāpēc, ka kopš dzimšanas dzīvojuBigauņciemā, kur jūra blakus, unneesmu pilsētā ar tās bagātajāmkrāsām, vai arī tāpēc, ka esmu klusaun mierīga, kam svarīgākais dzīvēir harmonija? Šajā izstādē manbeidzot būs iespēja atskatīties uzLielupes ūdeņus papildina 20 tūkstoši zandartuPēc Jūrmalaspilsētas domespasūtījuma zivtiņasizaudzējusiun piegādāja audzētavas„Tome”filiāle „Pelči”. Pašvaldībaišī akcijaizmaksā 2575,18latus, kas tiek segtino budžeta līdzekļiempar rūpnieciskāszvejas tiesībunomu pašvaldībā.Zivju mazuļi izaudzētidīķos, dabīgosapstākļos,Zivju ielaišana Lielupē.un ēdienkartē tiem bijusi pilnībā barību pīlēm, turklāt pīles tās nemazdabīga pārtika – planktons, –neēdot. No lielākiem savaspastāstīja „Pelču” zivjaudzētāji. sugas brāļiem un citām plēsīgāmZivtiņas šogad augušas ļoti labi – zivīm gan būs jāuzmanās. Zandartsapmēram sprīdi garie mazuļi, šīsaug strauji, tāpēc divu gaduvasaras audzējums, esot divreiz laikā zivtiņas būs jau pieaugušas.lielāki nekā parasti un sasnieguši Makšķerniekiem gan jāatceras,līdz 4,5 g svaru.ka drīkst paturēt ne vairāk kā piecusIelaistas upē, tās tūlīt izretojāszandartus, kas sasnieguši vis-un paslēpās dziļumā Lielupes maz 45 cm garumu. Mazākas zivisūdenszālēs, tāpēc nav pamata atlaižamas atpakaļ upē!bažām, ka mazās zivtiņas kļūs par Jūrmalas pašvaldība regulāriun plānveidīgi rūpējas gan parpublisko ūdeņu tīrību, gan dabasdaudzveidību, tostarp par zivjuresursu saglabāšanu un vairošanu.Pērn sadarbībā ar pārtikasdrošības, dzīvnieku veselības unvides zinātnisko institūtu „Bior”Lielupē tika ielaists 21 tūkstotiszušu mazuļu, bet 2011. gadā –450 kilogrami divgadīgu sīgu.Sabiedrisko attiecību nodaļaZiedoši tilti un prospektiZiedu krāšņums, kas vijas caurvisai Jūrmalai – tāda tagad ir mūsupilsētas vizītkarte. Ziedi iebraucējuspilsētā sagaida jau pie Priedainescaurlaižu punkta. Tie priecē, braucotpāri Lielupes tiltam, pāri Dzintarudzelzceļa pārvadam, tālāk virzotiespa Lienes ielu, Dubultu prospektulīdz pat Talsu šosejai Kauguros.Ideja par to, lai no vasaras sākumaskaisti, sārti ziedi gaumīgos puķupodos rotātu Lielupes tiltu, Dzintaruviaduktu, visu Jūrmalas maģistrāliuz 120 apgaismes stabiem un tiltumargām uz Dzintaru viadukta, guvadomes priekšsēdētaja G. Trukšņaatbalstu jau pirms pāris gadiem,bet tehniski to atrisināt varēja tikaišogad, kad tika saņemti gaumīgi unizturīgi ziedu trauki no Francijas uniegādāti pret stiprām vēja brāzmām izturīgi stādi. Iecerēts, ka rudens, ziemas un pavasara periodā šajos traukos tiksiestādīti ziemcietīgi skujeņi un tūjas, lai arī vēsajā gadalaikā Jūrmalai būtu zaļa rota.notikumi pilsētāDzimtsarakstu nodaļā20. jūlijā Zelta kāzujubileju svinīgi atzīmējaRūta un Jānis GunārsŠtāmeri. Pirms 50gadiem, 1963. gada 20.jūlijā, bija Gunāra unRūtas kāzu diena.Lai gan abus liktenis dzīveslaikā bija aizvedis uzAizputi, kur pat mācījušiesvienā skolā, tomēr tikai1961. gadā 16. martā dzejasvakarā Rīgā Gunārs ieraudzījaRūtu. Tad arī aizsākāskopīgais dzīves ceļš.Pavadot no dzejas vakarameiteni mājās, visu ceļuabi jaunieši sacentušies,kurš deklamēs vairāk dzejasrindu. Izrādās – Gunārszinājis vairāk! Rūtiņa, kāviņu sauc Gunārs, dzīvojakopmītnēs, un, nākot cie-Vides pārraudzības valsts birojs informē, ka 2013. gada 1. augustā Videspārraudzības valsts birojs AS „Latvijas elektriskie tīkli” ir izsniedzis atzinumupar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu elektropārvades tīklu savienojuma„Kurzemes loks” 3. posma rekonstrukcijai. Ar ietekmes uz vidi novērtējumaziņojumu un Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu var iepazītiesTukuma novada domē, Engures novada domē, Jelgavas novada domē, Babītesnovada domē, Mārupes novada domē, Dobeles novada domē, Jūrmalaspilsētas domē, Rīgas pilsētas domē un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajāvides pārvaldē, Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē un Ventspils reģionālajāvides pārvaldē, kā arī Vides pārraudzības valsts birojā Rīgā, Rūpniecībasielā 23, tālr. 67321173, un biroja interneta mājaslapā www.vpvb.gov.lv.5O. Gulbe. Ķiršisaviem gadalaikiem – tās būs manasziemas, manas vasaras, manirudeņi un mani pavasari”.Olita Gulbe dzimusi Tukumā.1975. gadā beigusi Rīgas Lietišķāsmākslas vidusskolas Dekoratorunodaļu, 1983. gadā absolvējusiLatvijas Mākslas akadēmijas Monumentālāsglezniecības nodaļu.Kopš 1995. gada ir Latvijas Māksliniekusavienības biedre, JūrmalasMākslinieku biedrības biedre,Tukuma Mākslinieku biedrībasbiedre. 2003. gadā saņēmusi titulu„Jūrmalas gada mākslinieks”un izvirzīta gada balvai Latvijā nominācijā„Par radoši veiksmīgākopersonālizstādi”.Viņas personālizstādes organizētasG. Šķiltera muzejā Rīgā,Sv. Pētera baznīcā Rīgā, JūrmalasPilsētas muzejā, Madonas Novadpētniecībasun mākslas muzejā,Kuldīgas Novadpētniecības muzejā,galerijās Rīgā, Tukumā, Liepājā,Kandavā un citviet. Piedalījusiesgrupu izstādēs Latvijā, kā arī Somijaspilsētās un Dānijā. Māksli-S. Močuļskis. Skulptūranieces darbi atrodas Jūrmalas Pilsētasmuzeja mākslas kolekcijā unprivātkolekcijās Krievijā, Somijā,Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Holandē,Izraēlā, Ķīnā, ASV, Latvijā uncitās valstīs.Diāna Josta,Jūrmalas Pilsētas muzejsNo zelta – līdz dimantam!Rūtiņa un Gunītis savā kāzudienā 1966. gada 3. jūlijā. Mazlietnobijušies, samulsuši un tik ļotiiemīlējušies.Tikpat skaisti un joprojām iemīlējušies.2013. gada 20. jūlijā.mos, viņš allaž metis akmentiņulogā un aicinājis pastaigāties. Gunāramlīdzi vienmēr bijis kāds maziņšpārsteigums: te zemenītes, tepuķu pušķītis…Rūta un Gunārs ir mīloši vecākisaviem dēliem Mārtiņam un Jurģimun vecvecāki diviem mazbērniem– Anetei un Ričardam.Štāmeru pāris ir kultūras dzīvescienītāji un labprāt apmeklē izstādes,muzejus, koncertus. Viens otramsvarīgos dzīves brīžos dāvinamākslas grāmatas. Gunītis, kā viņumīļi sauc Rūta, pats sacer dzeju.Mūsu „zelta pārim” novēlamturpmāko saticību un izturībulīdz dimanta kāzām un lai apkārtvienmēr ir daudz radu un draugu,kam dāvināt savu sirds siltumu unmīlestību!