Gandarījums par labi padarītu kopīgu darbu

2011. gada 30. septembrī 2.Dzejas un zemes draugi «Billītēs»A:Maruta LasmaneF: Dace GreižaTradicionālo Dzejas dienuBauskas novada pasākumsar iecavniekuneiztrūkstošu dalībunotika 21. septembrīEdvarta Virzas «Billītēs».Tā kā šogad Friča Bārdasdzejoļu krājumam «Zemes dēls»aprit 100 gadu kopš tā iznākšanas,bet poēmu «Straumēni» zemei,mājai un cilvēkiem radījisE. Virza, tad 10.-12. klašu skolēnigatavoja literāri muzikālukompozīciju par «Straumēnos»minētajiem lauku darbiem unF. Bārdas dzejas tēliem ar nosaukumu«Mēs zemes vārdusierunāsim zvaigznēs».Iecavas vidusskolu godampārstāvēja desmitklasnieki LīgaDobele, Kristaps Rudzītis unFrancis Lisovskis, 11. klašu skolēniSintija Urķe, Lauma Ziediņa,Marta Nolberga, MalvīneKreņģele, Sindija Mežsarga, kāarī Marta Tamule no 12. klases.Mūsu vēstījums bija par vectēvabiteniekadarbu «Straumēnu» sētā.Anna Žīgure un viņas meitaDiāna iepazīstināja ar «Billīšu»māju, muzeja istabu un dārzu,tad pāri apsētam ziemāju tīrumamdevāmies pie «Rāceņu» -E. Virzas dzimtas māju - piemiņasakmens ozolu audzē, kurA. Žīgure nolasīja Viktora Eglīšaatmiņas par seno saimniecību.Skolotāja V. Cerusa savāstāstījumā akcentēja F. Bārdasdabas un Dieva izpratni viņa lirikā,savukārt D. Greiža aicinājaaizdomāties par poēmas «Straumēni»filosofiju 21. gadsimta lasītājam.Pasākuma viesis - 2000 hektāruapsaimniekotājs AndrisGrantiņš klātesošos cienāja aršā rudens kūlumu - kviešu graudiem,uzsverot nepieciešamībupalikt savā zemē un to apstrādāt.Ieklausīties gan klusumā,gan dabas rimtajā darbīgumārudenīgi zeltainajā pēcpusdienāpalīdzēja abu novadu skolēnu,skolotāju - visu klātesošo sadziedāšanāsakordeona, arī ģitāraspavadījumā.Un tā, atgādinot latviešu zemesdarbus gadskārtu ritumāun ieklausoties krājuma «Zemesdēls» pazīstamākajos tekstos,patiešām jutām, ka«zaļajā Dieva namāar zvaigznēm dzied manasirds». (F.Bārda)Par iespēju viesoties «Billītēs»sirsnīgu paldies sakām šoferītimDainim Draudziņam. IZSkolēni piedalīsies Olimpiskās dienas pasākumos1.lpp.Otrs pasākuma balsts visāLatvijā ir stafetes. Kur dalībniekuskaits mazāks, savā starpāsacentīsies vienas klases komandas,kur vairāk, klase cīnīsiespret klasi, bet, piemēram, Ventspilī,kur pieteikušies 5000 dalībnieku,sacentīsies skolas. Iecavassporta namā pretstafetes risināsiesno pulksten 11:00 līdz12:00. Atsevišķi tiks vērtēti bērnudārzuaudzēkņi un skolēni trīsvecuma grupās (3.-4. kl.; 5.-6.kl., 7.-8. kl.).Trešais Olimpiskās dienasvienojošais elements ir mājasdarbs.Līdz 30. septembrim katrānorises vietā tiek organizēts zīmējumukonkurss Latvijas olimpiskāskomandas talismans Londonasolimpiskajās spēlēs. Trīslabākie darbi no katras vietasaizceļos uz LOK, lai tur izvēlētospašu labāko.Kamēr sporta namā «Dartija»notiks sacensību rezultātu apkopošana,pasākuma dalībniekivarēs vērot Latvijas meistarīgākogalda tenisistu, tostarp bijušāsiecavnieces Baibas Bogdasarovas,paraugdemonstrējumus.LOK uz katru norises vietusūtīs olimpisko vēstnesi. Tie būsgan olimpieši, gan LOK vadībaspārstāvji, gan citas ar olimpiskokustību saistītas personības.Iecavā olimpiskais vēstnesis būsolimpisko spēļu dalībnieks, šķēpmetējsVoldemārs Lūsis, kas pasniegsLOK un atbalstītāju sarūpētāsveltes. Veiklākā klases komandasaņems biļetes uz Rīgas«Dinamo» hokeja spēli, bet veiksmīgākāskola - grozu ar futbola,basketbola un volejbola bumbām.Iecavas novada sporta skolaapbalvos stafešu skrējienu 1.-3. vietu ieguvējus.«Šogad Latvijas Olimpiskāsdienas pasākumos piedalīsiesgalvenokārt skolu jaunieši, joLOK vēlas vairot jaunās paaudzesinteresi par sportu un olimpiskokustību. Tieši kolektīvi sporta pasākumirada jauniešos kopībassajūtu, iemāca bērnus no mazotnesizprast un cienīt citus, kā arīspraigā sacensībā norūda raksturu.Jo vairāk bērnu mēsiesaistīsim sportā, jo veselākakļūs mūsu sabiedrība,» norādaolimpiskais vicečempions, LOKviceprezidents Žoržs Tikmers.«Mums visiem jāstrādā, lai jaunāpaaudze no mazotnes būtu draugosar sportu un olimpiskajiemprincipiem, lai pašvaldībās tiktuattīstīta sportam draudzīga infrastruktūra,lai olimpiskās tradīcijasun sportiskie panākumi priecētumūsu sirdis un vairotu nacionālopašapziņu arī turpmāk.» IZUZZIŅAI·Olimpiskā diena ir vienīgais vispasaules pasākums, ko ikgadus organizē Olimpiskā kustība. Lielākā daļa nacionāloOlimpisko komiteju piecos kontinentos izmanto šo iespēju,lai cilvēkos stiprinātu olimpisko garu, neskatoties uz viņuvecumu.·«Olimpiskā diena domāta ikvienam, lai vai kāda būtu viņasportiskā varēšana. Šī diena ir kas vairāk par vienkāršusportošanu, skriešanu vai vingrināšanos. Tā ir iespējaaizdomāties par olimpiskajām spēlēm tajā nozīmē, ka mumsvienmēr jācenšas parādīt pašu labāko, ko spējam, vienlaikusapzinoties, ka svarīgākais nav uzvarēšana vai zaudēšana, betsapratne, kā vislabāk spēlēt šo spēli. Filozofija, kas var noderētikdienas dzīvē.»Žaks Roge, Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents·LOK Olimpisko dienu rīko Olimpiskās kustībaspopularizēšanas nolūkā, apliecinot savu atbalstuOlimpiskajiem ideāliem, veselīgam dzīves veidamun godīgas spēles principiem sportā.·Ar katru gadu minētie sporta svētki kļūst populārāki.Sākotnēji LOK tos organizēja kā Olimpisko skrējēju dienu Rīgā.2003. gadā skrējieni tika organizēti arī Olimpiskajos sportacentros ārpus Rīgas, bet 2008. gadā tie pārauga plašākāpasākumā - Olimpiskajā dienā, kurā paralēli sporta aktivitātēmir iespēja tuvāk iepazīties ar olimpiskajiem sporta veidiem,klātienē satikt olimpiešus un kopā ar viņiem izmēģinātdažādus sporta veidus.·Olimpiskās dienas norisi Starptautiskā Olimpiskā komitejaatbalsta kopš 1987. gada, aicinot pasaules valstu nacionālāsOlimpiskās komitejas atzīmēt SOK dzimšanas dienu(117. gadadiena). LOK aicinājumam pievienojās 1992. gadā.