māszinību teoriju un aprūpes procesa pielietojums ... - medkursi.lv

MĀSZINĪBU TEORIJU UN APRŪPES PROCESA PIELIETOJUMS PACIENTUAPRŪPĒ2010.gads 20 IKSSastādītaja: ārste, izglītības zinātľu maģistra grāds pedagoģijā Margarita RupenheiteKURSA ANOTĀCIJAStudiju kursa mērķis:- gūs ieskatu māszinību teorijās;- zinās aprūpes procesa teorijas;- pratīs realizēt aprūpes procesu;- pratīs izglītot pacientus un piederīgos par aprūpes un pašaprūpes veikšanu, veselībasuzlabošanu un saglabāšanu.Īss satura izklāsts:Kursa dalībnieki apgūst bieţāk pielietotās un nozīmīgākās māszinību teorijas, māsu praksespamatjēdzienus, iepazīstas ar māsu darbības lauku, māsu prakses un izglītības iespējām.Teorētiskajās, praktiskajās un patstāvīgajās nodarbībās apgūst aprūpes procesu un tāpielietojumu, veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus. Izglītošanas procesagaitā risina situāciju uzdevumus, sastāda pacientu aprūpes plānu, veic novērtēšana testauzdevumus un pašnovērtējumu.AdministratīviedarbiniekiĀrstiMāsasĀrsta palīgiMāsas palīgiTuviniekiPacientsSociālieaprūpētājiPsihologiSociāliedarbiniekiSociālie pedagogiPacients vienmēr ir aprūpes centrā, bet aprūpes komandā iesaistītais personāls kopā veicaprūpes procesu_________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv1

APRŪPES PROCESSAprūpes process ir sistemātiska, mērķtiecīga māsas darbība cilvēka aktuālo vaiiespējamo veselības problēmu diagnosticēšanai un novēršanai.Priekšnosacījumi veiksmīgai aprūpes procesa realizēšanai:1. māsa aprūpē 5 – 8 pacientus2. MĀSA ↔ ĀRSTS3. pilna pacienta aprūpe: fiziskā psiholoģiskā sociālā garīgā4. māsas lomas aprūpes procesā: aprūpes veicēja pedagogs koordinators pacientu aizstāve pārmaiľu vadītājaAprūpes procesa shēma1.Novērtēšana2.Problēmasnoteikšana5.AprūpesizvērtēšanaAnalīze3.Aprūpesplānošana4.Aprūpes plānarealizēšana_________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv2

APRŪPES PROCESA POSMI1. Pacienta novērtēšana – sistemātiska datu apkopošana, lai noteiktu pacienta aktuālās vaiiespējamās veselības problēmas (subjektīvie dati, piederīgo informācija par pacientu,fiziskās izmeklēšanas dati, laboratorisko un instrumentālo izmeklējumu rezultāti.2. Problēmas noteikšana jeb aprūpes diagnoze – aktuālo vai iespējamo pacienta veselībastraucējumu konstatēšana, kurus varētu novērst māsas darbība. Aprūpes diagnozes vaiproblēmas ir neapmierinātās pacienta vajadzības (pēc A. Maslova, D. Oremas).Aprūpes problēmas ir neatliekamās, aktuālās, iespējamās (potenciālās).3. Aprūpes plānošana – uzdevumu secība un aprūpes plāna veidošana, ar mērķi palīdzētnovērst pacienta aprūpes problēmas. Ietver mērķu vai prognozējamo rezultātu noteikšanu(tuvākie, starpposma, tālākie mērķi). Mērķiem jābūt konkrētiem, reāliem, ar noteiktiemtermiľiem un pacientam labvēlīgiem.Aprūpes plāns ietver: aprūpes diagnozi, gaidāmo rezultātu, rīcību, novērtējumu.4. Aprūpes darbība – koordinēt pacienta, aprūpes komandas un citu veselības aprūpesdarbinieku rīcību, izpildīt visus ārsta norādījumus, precīzi dokumentēt pacienta reakcijas uzaprūpes pasākumiem.5. Aprūpes rezultātu izvērtēšana – tiek novērtētas aprūpes sekmes un nepieciešamība mainītaprūpes plānu.Vienkāršākā aprūpes plāna paraugsAPRŪPESDIAGNOZESVĒLAMIEREZULTĀTIAPRŪPESDARBĪBAIZVĒRTĒŠANATQM – Total Quality Management -Visaptveroša kvalitātes vadīšanaAprūpes procesa vadīšana notiek līdzīgi kā kvalitātes vadīšanas procesi.Veicot pārmaiľas, vajadzētu veikt sekojošu procesu:- vispirms noskaidro esošo situāciju (ievāc vispusīgu, objektīvu informāciju, izdarot visuiesaistīto personu aptauju, novērtē arī darbinieku un klientu apmierinātību, izvērtē atskaites unfinanses, ekonomisko situāciju u.t.t.).- pēc informācijas apkopošanas izdara tās izvērtēšanu un nosaka esošās un iespējamāsproblēmas.- veic plānošanu, ľemot vērā uzstādītos mērķus.- realizē izstrādāto plānu- izvērtē rezultātusVisu laiku notiek procesa norises analīze. Tā vajadzētu ieviest jebkuras pārmaiľas darba vietās._________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv3

APRŪPES PLĀNS BĒRNAM AR BRONHIĀLO ASTMUNursing care of infants and children 1983. Whaley and WongNr. PROBLĒMAS MĒRĶIS MĀSAS DARBĪBA1. Iespējamas elpastrūkuma lēkmes2. Iespējamaelpošanasnepietiekamība3. Elpas trūkumalēkmes,smakšanas sajūta,bailes nosmakt4. Zināšanutrūkums par veselību5. Esošās vaiiespējamāsalerģiskāsreakcijas6. Iespējamainfekcija7. Iespējamasastmas lēkmes8. Pazeminātapašcieľa.Apgrūtinātasattiecības arcitiemNoteikt izraisītājusfaktorusNovērtēt elpošanasnepietiekamību;Novērst bailesdg. manipulāciju laikāNovērst elpas trūkumu;Novērst bronhugļotādas tūsku;Veicināt krēpu izdalīšanos;Veicināt plaušuapskābekļošanu;Novērtēt terapijasefektivitāti;Novērst baileslēkmes laikā.Izglītot parveselības optimumuKontrolētalergēnusNovērst infekcijuSavlaicīgi novērtētlēkmes tuvošanosun novērst lēkmiPozitīvapiemērošanāssaslimšanai Pēc anamnēzes datiem noteikt iespējamos alergēnus; Noskaidrot alerģiskās reakcijas dzīves laikā; Noskaidrot emocionālos faktorus; Vecāku – bērnu attiecības; Iespējamās diētas kļūdas. Piedalīties diagnostiskās procedūrās; Izskaidrot procedūras norisi unpielietojamo aprīkojumu; Pārrunāt ar bērnu procedūras gaitu. Maksimālas efektīvas plaušu ventilācijasstāvoklis (Fovlera pozīcija); Bronhodilatatoru inhalatoru lietošana; Pielietot nozīmētos kortikosteroīdu aerosolus; Lietot krēpu šķidrinošos un atkrēpošanas līdzekļus; Novērst krēpu sastrēgumu un nodrošināt to izdalīšanos; Pielietot krūšu kurvja vibrāciju, perkusiju,posturālo drenāţu, inhalācijas; Vēdināt telpu, vajadzības gadījumā dot skābekli; Vitālo rādītāju noteikšana: elpošanas tips,bieţums, ādas krāsa; Nomierināt bērnu un neatstāt vienu; Pielietot zāles, O 2 un citu th. bez satraukuma,mierīgi; Noskaidrot bērna sajūtas. Izkoriģēt veselīgu dzīves veidu: uzturs, atpūta,higiēna, elpošanas vingrinājumi, izvairīšanās no infekcijas. Izglītot vecākus un bērnus izvairīties noalergēniem, kas izraisa lēkmes; Plānot uzturu, izvairoties no alergēniem; Sekot rotaļlietu un mājdzīvnieku atbilstībai; Novērst mājas alergēnu iespējamību(segas, paklāji, spilveni, grāmatas,mīkstās mēbeles, veļas pulveris, augi u.c.) Lietot gaisa filtrus, gaisa kondicionierus,mitro telpu uzkopšanu, putekļu sūcējus. Izglītot vecākus un bērnu savlaicīgikonstatēt infekcijas pazīmes; Apmācīt higiēnas iemaľas, kā novērst infekciju Iztrādāt individuālo „Astmas vadīšanas plānu”,regulāri kontrolēt pikflometra mērījumus; Mācīt bērnam un ģimenei ievērot agrīnaspazīmes un simptomus, kas liecina par lēkmes tuvošanos; Apmācīt bērnu lietot nozīmētos inhalatorus,samazinoties maksimālās izelpas plūsmas rādītājiem. Apmācīt pareizi lietot inhalatorus, lietotprofilaktiskos medikamentus pēc ārsta nozīmējuma; Novērst fizisku pārslodzi, augstu temperatūru. Veicināt pozitīvas attiecības ģimenē; Novērst fizisko mazaktivitāti; Mācīt bērnu piedalīties visās aktivitātēsatbilstoši iespējām, bet neforsēt; Skaidrot bērniem un vecākiem par slimību un ārstēšanu;_________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv4

Mācīt bērnu izteikt bailes un sajūtas par slimību; Sadarboties ar skolas un bērnu dārza māsu,kā turpināt aprūpes plānu; Iesaistīt bērnus un vecākus „Astmas biedrībā”.ASTMAS VADĪŠANAS PLĀNSVĀRDSLABĀKAISPIKFOMETRAREZULTĀTS................... .........................1Pikflometramērījumu datiĀrstēšanaTurpināt regulāruārstēšanu2Palielināt nozīmētāmedikamenta devu43Sākt perorālo steroīdu lietošanu,sazināties ar ārstuIzsaukt neatliekamopalīdzībuDZĪVES KRĪŢU TEORIJAFaktori, kas ietekmē izeju no krīzes:1. Krīzes cēloľi2. Cilvēka paša attieksme3. Dzīves posms (pēc E. Eriksona)4. Attieksme no ģimenesG. KulbergsPsiholoģiskās krīzes fāzes:1. Šoka fāze2. Reakcijas fāze3. Adaptācijas fāze4. Jaunorientācijas fāze_________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv5

CILVĒKA PAMATVAJADZĪBU HIERARHIJA(pēc Abrahama Maslova)7 Pašaktualizācijasvajadzība: realizētsavus mērķus, spējas,realizēt sevi kā personību,atrast dzīvei jēgu6. Estētiskās vajadzības:harmonija, skaistums,kārtība...5. Izziņas vajadzība: zināt,mācēt, saprast, izmēģinātApmierinātība ar dzīvi. Laba pašizjūta. Darbs, kurā varrealizēt savas spējas un gūt gandarījumu. Iespējarealizēt vaļasprieku. Mērķi un iespējas tos sasniegt.Pašvērtības sajūta. Atbildība par savu dzīvi. Izvēlesbrīvība. Veselīga pašapziľa. Laimes izjūta.Patīkams darbs, kas reizē ir arī hobijs. Pozitīvsvizuālais tēls. Dzīve harmonijā ar sevi. Prasmepriecāties par dzīvi. Iespēja baudīt mākslu, kultūru.Darbs un atalgojums nav pašmērķis. Izglītošanās unattīstības iespējas. Stabila nervu sistēma.Vēlme nepārtraukti pilnveidoties, paaugstināt izglītībaslīmeni. Prasme izmantot zināšanas. Pilnvērtīga garīgādzīve. Iespēja izglītoties un izglītot bērnus.4. Atzīšanas (cieņas) Izjūta, ka tiec atbilstoši novērtēts darbībā un kā personība.vajadzība: gūt panākumus, Domubiedru sapratne. Stāvoklis sabiedrībā. Brīvība,atzinību, prestiţu, brīvību iespēja darīt to, kas patīk. Panākumi.3. Mīlestības un piederībasvajadzība: izjust piederībugrupai, būt pieľemtam,mīlētam, būt starpcilvēkiem2. Drošības vajadzība:būt drošam, pasargātam noneveiksmēm, bailēm,agresivitātesAbpusēja mīlestības izjūta, ka tevi mīl un tu mīli. Bērnumīlestība. Esi mīlēts bērns ģimenē. Labi draugi.Pieľemama sociālā vide. Ticība.Sadarbība ar līdzcilvēkiem: mani pieľem un es spējupieľemt citus. Dot gandarījumu līdzcilvēkiem.Labi atalgots darbs. Saticīga ģimene. Vecāku atbalsts.Līdzsvars dzīvē. Draugs, kuram var uzticēties. Sajūta „esgribu un es varu”. Spēja ietekmēt apstākļus, nevispakļauties tiem. Sapratne no citu puse. Drošības,stabilitātes sajūta. Valsts garantijas, valdība, kas domā partautu. Likumdošana: personas sociālā un politiskā drošība.Pārliecinātība par nākotni. Spēja orientēties apstākļos.1. Fizioloģiskās vajadzības:uzturs, miegs, atpūta,kustības, elpošana, izvade,sekss, komforts u.c.Laba pašsajūta un veselība. Iespēja uzturēt labu veselībuun ārstēties. Iespēja veltīt laiku sev. Ekoloģiski tīra vide.Apmierinātas materiālās vajadzības: pārtika, apģērbs,mājsaimniecības tehnika, sava dzīvesvieta. Iespēja labiatpūsties. Pilnvērtīga seksuālā dzīve._________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv6

Māsai vajadzētu izprast pašai sevi, savus līdzcilvēkus un pacientus, lai veiksmīgivarētu veikt aprūpes procesu, tādēļ vajadzētu zināt arī personības psihosociālāsattīstības teoriju. Šī teorija varētu palīdzēt labāk izprast cilvēkus daţādos attīstībasperiodos, sevišķi svarīgi tas ir bērnu vecumā, bet nav maznozīmīgi arī citos krīzesposmos (piem. dzīves vidus krīze, dzīves noslēguma posms).E. ERIKSONA PERSONĪBAS PSIHOSOCIĀLĀS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJAVecuma posmsAttīstības stadijapirmaisgadszīdainis iekļaušanās pasaulē (inkorporācijas stadija)+ uzticēšanās pasaulei- neuzticēšanās pasaulei2 – 3 gadi agrās bērnības stadija+ patstāvība- atkarība, šaubas par sevi3 – 5 gadi spēļu vecums+ iniciatīva- pastāvīga vainas apziľa(raksturīgi: „kāpēcīši”, Edipa fāze, superego6 – 11 gadi skolas vecums+ centība, ticība sev- nepilnvērtības sajūta, mazvērtība12 – 18 gadi pusaudzis+ savas identitātes atrašana- identitātes difūzijaraksturīgs: maksimālisms, identitātes krīze, negatīvā identitāte19 – 25 gadi jaunība+ intimitāte, ģimene- vientulībaDaudzi jaunieši dzīvo ar bērnības rētu dvēselē25 – 60 gadi personības brieduma stadija+ radošā produktivitāte- stagnācijaraksturīgi: dzīves vidus krīze60 un tālāk vēlais briedums+ sava „Es” apzināšanās- izmisums, bezcerībaEgo psiholoģija (E. Eriksona psihosociālās attīstības teorija)Pamatā Z. Freida psihoseksuālās attīstības teorijas idejas.E. Eriksona teorijas atšķirības:- aptver cilvēka psihologisko attīstību visā mūţa garumā- runā par ego attīstību- katrā dzīves periodā rodas psiholoģiski jaunveidojumi un krīzes. Katrs pozitīvais jaunveidojums irpamats nākošā perioda pozitīvam jaunveidojumam.- ģimene gatavo bēnu dzīvei konkrētā sabiedrībā_________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv7

Zīdaiņa stadija 1. dzīves gads iekļaušanās - inkorporācija+ pamatuzticēšanās (iekšēja drošība, paļāvība)- pamatneuzticēšanāsPamatuzticēšanās ir veselīgas personības attīstības pamats. Cilvēkam jāapzinās savas problēmas, un,būdams pieaudzis, viľš var tikt ar tām galā. Ja zīdainis pirmajā mūţa gadā fiziski un emocionāli saľemvisu, kas nepieciešams, viľš saprot” man patīk šī pasaule”. Tādēļ bērniľu vajag ľemt uz rokām, šūpot,aijāt, teikt mīļus vārdus. Ja bērnu audzina pēc agrākajām tradīcijām ‘’neľem uz rokām – izlutināsi’’,vai bērns dzīvo agresīvā vidē, netiek apmierinātas viľa vajadzības, veidojas negatīvais jaunveidojums– pamatneuzticēšanās. Tas var būt pamats negatīvam jaunveidojumam nākošajā stadijā.Pirmais mūţa gads ir pamats visai dzīvei, tādēļ ļoti svarīga sociālā vide, kura bērns aug un attīstās.Agrās bērnības stadija 2. - 3. dzīves gads+ autonomija, patstāvība- pastāvīga kauna un šaubu izjūtaŠajā vecumā svarīgi atbalstīt bērna darbošanos, veicināt patstāvību. Ja vecāki neļauj bērnam darītpašam, nedod izvēles iespējas, norāj, nepārtraukti pamāca, rodas šaubas par sevi, kauna sajūta. E.Eriksons uzskatīja, ka Rietumu kultūrā pārāk agri grib panākt tīrību, kārtību – kaunina, ja bērnsneprasās uz podiľa, nav tīrīgs, kārtīgs. Viľš uzskatīja, ka tikai apmēram no 1,5 gadu vecuma bērns arprātu saprot podiľa nozīmi. Bērna audzināšanā ļoti liela nozīme ir uzslavai. Savukārt, ja uz bērnukliedz, sit, sāpīgi soda, šinī periodā rodas agresivitāte, kas vēlāk nostiprinās kā rakstura īpašība.Vecumā no 1gada līdz 2 gadiem bērni sevišķi pārdzīvo „vecāku pazušanu”.Rotaļu vecums 4. -5. dzīves gads Lokomotorā stadija+ iniciatīva- vainas sajūtaŠinī vecumā bērni visu grib zināt, zinātkāre ir it kā uzbāzīga. Visu grib izdibināt, saprast, darīt to pašu,ko pieaugušie. Savas sajūtas realizē rotaļās. Ja bērna rotaļas ir agresīvas-sit, šauj, soda rotaļupersonāţu, jādomā, no kurienes bērnā radusies šī agresivitāte. Daţreiz vecāki paši savā starpā strīdās,kliedz, daţreiz izturas agresīvi pret bērniem. Bērnu rotaļām šinī vecumā ir it kā pašattīrošs efekts, bettikai tad, ja bērns pats izvēlas spēles noteikumus. Ja pieaugušie nemitīgi diktē, kā spēlēties, rotaļazaudē savu nozīmi. Ja bērnu nemitīgi kritizē, norāj, rodas vainas sajūta.Kas ir kauns? Tā ir neērtības sajūta citu cilvēku priekšā. Vainas izjūta ir neērtības sajūta savāpriekšā.Šajā vecumā noslēdzas Superego veidošanās, vainas sajūtas veidošanās. Superego – ārējoprasību pāriešana iekšējās prasībās.Skolas vecums 6-11 gadu vecums+ spēja radīt kaut ko noderīgu- mazvērtībaNotiek spēju un interešu attīstība. Bērns instinktīvi meklē to sfēru, kas atbilst viľa spējām, pārslēdzasno vienas jomas uz citām. Vecākiem tādēļ vajadzētu piedāvāt iespējas izvēlēties daţādas jomas:mūziku, mākslu, sportu, valodas un tml. Bērns izvēlēsies sev piemērotāko nodarbi. E. Eriksonsuzsvēra: skola kompensē to, kas trūcis ģimenē.Var parādīties hiperkompensācija: pozitīvā -pārspēt citus ar labo un negatīvā - pārspēt ar slikto.Agrās jaunības stadija – pusaudža vecums 12 - 18 gadi (25)+ identitātes atrašana- identitātes difūzijaIdentitāte ir cilvēka individuālais es. Identitātes atrašana - cilvēks no bērna kļūst par pieaugušo. Ļotisareţģīts dzīves periods. Ja iepriekšējos dzīves periodos attīstība noritējusi ar pozitīvo jaunveidojumuveidošanos, identitātes krīze būs bez lieliem sareţģījumiem. Cilvēkam jāatrod atbilde uz 2jautājumiem: kas es gribu būt (profesija) un kāds es gribu būt- morālā pašnoteikšanās.Vienmēr jārespektē pusaudţiem raksturīgās īpatnības:- maksimālisms- visu vajag šeit, tagad un tūlīt- norobeţošanās, subkultūra- ideālu meklēšana- neapzināta vēlēšanās nešķirties no bērnības- apzināta vēlēšanās kļūt pieaugušam- identitātes krīze- dzīves skolotāju meklēšana- nihilisms(noliegt iepriekšējās vērtības)- saskarsmes īpatnībasJa iepriekšējos dzīves periodos bijušas problēmas, var veidoties identitātes difūzija._________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv8

Identitātes difūzijas pazīmes:- apātija- laika apstāšanās sajūta- mērķa izjūtas trūkums- interešu trūkums- svārstīgs pašvērtējums- racionalizēšanas princips (es nedaru, jo negribu, bet man ir spējas)- bailes no patiesas tuvības- subkultūraIdentitātes difūzijas periods var ilgt vairākus mēnešus un pat gadus. Izeja no identititātes difūzijas:izaug un kļūst par pieaugušo, bet daţreiz nelabvēlīgi varianti – iesaistās sociāli nelabvēlīgās grupās,betdaţreiz var arī neredzēt citu izeju kā pašnāvibu.Negatīvās identitātes veidošanās: ja pusaudzis nevar apliecināt sevi ar labo, apliecina sevi ar slikto,pievērš citu uzmanību ar to, ko sabiedrība nosoda (muļķojas, lamājas, uzkrītoši uzvedas un gērbjas untml.) Bieţi vien vecāki un skolotāji ar savu bāršanos veicina negatīvās identitātes veidošanos.Jaunības stadija 19 - 25 gadi+ spēja veidot tuvas attiecības (mīlestība)- vientulības izjūtaŠinī dzīves periodā cilvēki veido tuvas attiecības, ja iepriekšējos periodos uzkrāta pozitīva pieredze. Japārsvarā negatīvie jaunveidojumi – parādās vientulības sajūta. To novēro, ja izveidojies spēcīgsSuperego - mazvērtības kompleksi, nemitīgi sevi ierobeţo, bikli, nedroši, kautrīgi. Iekšējās vientulībassajūta.E. Eriksons rakstīja, ka daudzi jaunieši dzīvo ar bērnības rētu dvēselē: pamatneuzticēšanās, pastāvīgakauna un šaubu izjūta, vainas sajūta, mazvērtība, identitātes difūzija.Personības brieduma stadija 25 - 50(60) gadi (līdz aiziešanai pensijā)+ radošā produktivitāte- stagnācijaPeriods, kad cilvēki strādā, veido ģimenes, audzina bērnus, sasniedz dzīves mērķus. Šajā periodāraksturīga dzīves vidus krīze ( 45+5 gadi). Cilvēks saprot, ka dzīve nav bezgalīga, apjauš to attiecībāpret sevi. Ja cilvēkam izveidojies pozitīvs pašvērtējums, spēja veidot attiecības ar citiem cilvēkiem,dzīves vidus krīze var paiet tik pat kā nemanāmi. Smagos gadījumos depresija, apātija, svārstīgspašvērtējums, šaubas attiecībās ar tuviem cilvēkiem, jaunu attiecību meklējumi, paškritiski, negatīvivērtē iepriekšējo dzīvi. Izeja no dzīves vidus krīzes: jaunā ceļa meklējumi (jauna ģimene, jaunaizglītība, profesija, aizraušanās), sliktāks variants – stagnācija, kad dzīve it ka apstājas tai periodā, kadsākās dzīves vidus krīze. Cilvēks pārstāj interesēties par jauno, dzīvē pagātnē, uzskata es visu zinu, manneviens neko neiestāstīs.Personības integrācijas stadija 50 - 60 …+ savas personības kā vienota veseluma izjūta- izmisums, bezcerībaDvēseles miers - personības kā vienota veseluma izjūta, iekšējā harmonija, saskaľa pašam ar sevi.Daţreiz nepieľem savu vecumu tādu, kāds tas ir.Izmisums, bezcerība, ja nav apmierināts ne ar sevi, ne ar citiem, redz visu drūmās krāsās. Vaino citus,uzskata, ka dzīve neizdevusies.Literatūras avoti:Reľģe V. ''Psiholoģija.Personības psiholoģiskās teorijas'' - Rīga, Zvaigzne ABC,1999Karpova Ā. ''Personība.Teorijas un to radītāji'' - Rīga, Zvaigzne ABC, 1998Torp-Jensen K., Nielsen B. ’’Nursing process theories’’, lectures, Bornholm medical college, Denmark.1995._________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv9

MĀSZINĪBU TEORIJU PAMATLICĒJAS UN VIŅU TEORIJASFlorence Naitingeile (Nightingale) Vides piemērošanās teorijaDzimusi labi izglītotā, bagātā angļu ģimenē Florencē 1820. gada 12. maijā. Ieguvaprivātu, labu izglītību, tomēr vēlējās savai dzīvei praktisku mērķi. 1851. gadā Naitingeileapmeklēja Vāciju, kur ieguva pamatus ţēlsirdīgās māsas izglītībā un kļuva par slimnīcasdirektrisi Londonā. Krimas kara laikā brīvprātīgi pieteicās strādāt ar ievainotajiem karaslimnīcā Turcijā. Tur viľa saprata un aprakstīja vides sanitāro apstākļu nozīmi ievainotoaprūpē. Pēc kara Naitingeile Anglijā noorganizēja pirmo ţēlsirdīgo māsu skolu pie SvētāTomasa slimnīcas.F. Naitingeile uzskatīja, ka māsas galvenā darbība nav medikamentu nozīmēšana unslimības ārstēšana. Māsu galvenie uzdevumi ir nodrošināt svaigu gaisu, gaismu, siltumu, tīrību,klusumu, adekvātu uzturu (F. Naitingeile 1860.) Pacienta novērošana un datu ievākšana irsaistīta ar pacienta veselības stāvokļa un vides faktoru savstarpējās iedarbības novērtēšanu.Savu pieredzi, kopjot ievainotos karavīrus Krimas kara laikā, viľa pielietoja, aprakstot higiēnasun sanitārā stāvokļa nozīmi pacientu aprūpē. Naitingeilas „Aprakstošā teorija” informēja māsasdomāt, ka aprūpes process ir akcentēts uz pacienta un vides saistību. Māsas pienākums irsagādāt pacientam vislabākos apstākļus, lai daba viľam palīdzētu.Savos darbos viľa aicināja māsas darboties klienta labā. Viľas darbības principi ietvērapraksi, pētniecību un izglītību. Naitingeila mācīja un pielietoja aprūpes procesu, uzsverot, ka„vitālo funkciju novērošana un novērtēšana nav informācijas un faktu uzkrāšana, bet ar mērķi,lai glābtu dzīvību, uzlabotu veselību un radītu komfortu”. Grāmatā „Piezīmes par māsaspraksi”(1869.) viľa uzsver, ka māsām jākoncentrē uzmanību uz pacientu, nevis slimību. Viľaaprakstīja, ka māsām savā darbā jāpielieto rokas (praktiskās iemaľas), galva (teorētiskāszināšanas) un sirds (attieksme, empātija), bet svarīgākā ir sirds, tātad iejūtīga attieksme pretpacientu.F. Naitingeile mira 1910. gada 13. aprīlī 90 gadu vecumā.FLORENSAS NAITINGEILAS MODELIS SĀPJU UZTVERŠANAIPacientu aprūpe ir vērsta uz personu↓Persona dzīvo un apzinās pasauli caur saviem sajūtu centriem↓Sajūtu centri un izjūtas rada personas subjektīvo situācijas uztveri↓Personas subjektīvam pārdzīvojumam ir tieša ietekme uz bioķīmiskām aktivitātēm CNS↓CNS atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar imūno sistēmu↓Negatīvs subjektīvs pārdzīvojums traucē imūno šūnu augšanu un palielina sāpes↓Dabīga vide veicina atveseļojošu situāciju un subjektīvu labsajūtu↓Pacientu aprūpe to veicina↓Māsa savā darbā lieto savus uztveres orgānus un radošo pieeju_________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv10

Mira Levine Enerģijas saglabāšanas modelisM. Levaines māsas izglītība sākās Čikāgā Cook (Kuka) māsu skolā, bakalaura unmaģistra grādu ieguva Veina universitātē Detroitā. Strādājusi vispirms kā nodaļas māsa,klīniskās prakses vadītāja, veco ļauţu mītnes vadītāja, ķirurģiskās nodaļas direktrise, mācījusimāsu zinātni universitātēs Čikāgā, Laiolā, Ilinojā, un Rašā.Viľa apraksta: lai virzītu māsas darbu, jālieto četrus enerģijas saglabāšanas principus:- klienta enerģijas saglabāšana- strukturālā veseluma saglabāšana (fizioloģiskās, garīgās, reliģiskās īpašības)- personas veseluma saglabāšana- sociālā veseluma saglabāšana.Viľa apraksta pacientu kā integrētu būtni, kas atrodas mijiedarbībā ar vidi vai adaptējas tajā,saglabājot vai uzkrājot enerģiju kā primāro pamatu. Piemērošanās vai adaptēšanās ir svarīgsnosacījums cilvēka veselībai. Cilvēks piemērojas videi, lai uzturētu savu pilnvērtību. Maiľasdzīvē ir pastāvīgas un liek cilvēkam nepārtraukti piemēroties. Dzīvot nozīmē pielāgoties. Māsasprakses mērķis ir veicināt pilnību, un katram indivīdam nepieciešama individuāla pieeja, laiveicinātu spēju pielāgoties nemitīgi mainīgajai videi. Sekmīga piemērošanās rada labākosaskaľu ar vidi un to izdara veidā, kas ietaupa enerģiju, veicina struktūras pilnīgumu,personisku un sociālu pilnīgumu. Saglabāšanas mērķis ir veselībaVirginija Hendersone Pamatvajadzību teorijaVirdţinija Hendersone dzimusi 1897. gadā ASV Virdţīnijas pavalstī. Māsas izglītībuieguva Vašingtonas Armijas māsu skolā. Pēc tam ieguva bakalaura un maģistra grādus māsuzinātnes izglītībā Kolumbijas universitātē. Viľa ir definējusi māsu zinātni, izdevusi grāmatu„Principles and practice of nursing” (Māsu darba principi un prakse). Viľa definē māsudarbību, kā palīdzību indivīda slimības un veselības aktivitāšu veikšanā, veicinot veselību unatveseļošanos, ko var sasniegt, ja ir spēks un zināšanas. Aprūpes procesa mērķis ir palīdzētklientam sasniegt neatkarību, cik ātri vien iespējams. Slimību viľa apraksta kā neatkarībaszaudēšanu.V. Hendersones māszinību teorija (1955.) ietver cilvēka pamatvajadzības:1. Normāla elpošana2. Adekvāts uzturs un šķidruma uzľemšana3. Ķermenim nevajadzīgo vielu izvadīšana4. Kustēties un darboties vēlamajā pozīcijā5. Miega un atpūtas veicināšana6. Piemērota apģērba izvēle, apģērbšanās un izģērbšanās7. Normālas ķermeľa temperatūras saglabāšana, piemēroti ģērbjoties, mainot vidi8. Ķermeľa higiēnas un aizsardzības ievērošana9. Izvairīšanās no apkārtējās vides briesmām un citu ievainošanas10. Saskarsme ar citiem, emociju, vajadzību, baiļu vai domu izpaušana11. Rīkošanās saskaľā ar savu reliģiju12. Darbs, kas sniedz gandarījuma sajūtu13. Piedalīšanās daţādos atpūtas pasākumos (brīvā laika izlietošanas pasākumos)14. Mācīšanās, zinātkāres apmierināšana, kas nodrošina normālu attīstību un veselību,pieejamo veselības iestāţu izmantošana.Hendersone raksta, ka māsa ir pagaidu samaņa nesamaņas klientam, vēlme dzīvot tam, kuršvēlas pašnāvību, kājas klientam pēc amputācijas, acis tam, kurš zaudējis redzi, pārvietošanāsiespēja zīdainim, zināšanu un uzticēšanās avots jaunai mātei, valoda tam, kurš ir par vārgu, lairunātu (1966.).V. Hendersone mira gandrīz 100 gadu vecumā 1996. gadā._________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv11

Dorothea Orem Pašaprūpes vajadzību teorijaDoroteja Orema dzimusi ASV Baltimorā. 1930. gadā beigusi Providences slimnīcasmāsu skolu Ľujorkā, 1945. gadā ieguvusi maģistra grādu māsu izglītībā Katoļu amerikāľuuniversitātē. Strādājusi kā nodaļas māsa, vadījusi māsu skolu, strādājusi Veselībasdepartamentā un ASV Veselības ministrijā, bijusi profesore māsu zinību fakultātē Katoļuamerikāľu universitātē.D. Orema apraksta trīs lielus jēdzienus māsu teorijās: pašaprūpes trūkums,pašaprūpe un māsas darbības sistēma.Teorija par pašaprūpes trūkumu satur zināšanas par pašaprūpi, pašaprūpes spēju,terapeitisko pašaprūpes nepieciešamību, attiecībām starp pašaprūpes trūkumu un māsasdarba iespējām.Pašaprūpe apraksta to rīcības daļu, kas atkarīga no pašaprūpes spējas un kas regulēcilvēka iesaistīšanos daţādās ārējās un iekšējās pašaprūpes darbībās. Pašaprūpe irpersoniska spēja, ko iemācās sabiedrībā.Māsas darbības sistēma dod struktūru māsas darbībai un klienta aprūpes ievirzei, laipalīdzētu klientam viľa pašaprūpē vai aprūpē.D. Orema definē 8 cilvēka pašaprūpes vajadzības:1. Nodrošināt pietiekošu skābekļa uzľemšanu2. Nodrošināt pietiekošu šķidruma uzľemšanu3. Nodrošināt pietiekošu barības vielu uzľemšanu4. Nodrošināt normālas izvadprocesu norises un to aprūpi5. Nodrošināt samēru starp aktivitāti un atpūtu6. Nodrošināt samēru starp vēlmi būt vienam un uzturēšanos sociālā sabiedrībā7. Novērst apstākļus, kas var kaitēt cilvēka labsajūtai, veselībai, dzīvībai8. Stimulēt savu iespēju īstenošanu un attīstību sociālā grupā saskaľā ar cilvēkapotenciāliem, ierobeţojumiem un vēlēšanos būt normālam (normalitāte)Latvijas Māsu ētikas kodekssMāsas galvenajam pienākumam ir četras sastāvdaļas: stiprināt veselību, atjaunotveselību, novērst saslimšanu, atvieglot ciešanas.Nepieciešamība pēc aprūpes ir universāla. Pacientu aprūpei būtiska ir bijība pretcilvēka dzīvību, pašcieľu, tiesībām. To neierobeţo tautība, rase, ticība, ādas krāsa,vecums, dzimums, politiskie uzskati vai sabiedriskais stāvoklis. Māsa sniedz aprūpespakalpojumus personām, ģimenēm un sabiedrībai un saskaľo tos ar citu atbilstošoprofesionālo grupu pakalpojumiem.Māsas un cilvēki Māsas pienākums pirmām kārtām attiecas uz tiem cilvēkiem,kuriem nepieciešama aprūpe. Aprūpējot cilvēku, māsa rada apstākļus, kuros izpauţascieľa pret cilvēka vērtību sistēmu, ieradumiem, ticību. Māsa rūpīgi glabā personiskarakstura informāciju un pārdomāti pieľem lēmumus par šādas informācijas izpaušanuMāsas un viņu darbs Māsa ir personiski atbildīga par savu darbu un darba iemaľu unzināšanu izkopšanu, pastāvīgi mācoties. Māsa uztur visaugstākos pacienta aprūpesstandartus, kādi reāli iespējami attiecīgajā situācijā. Māsa pārdomāti pieľem lēmumuspar personisko kompetenci gan uzľemoties, gan uzdodot citiem darba pienākumus.Pildot savus darba pienākumus, māsai ar savu uzvedību vienmēr jādara gods savaiprofesijai._________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv12

Māsas un sabiedrība Kopā ar pārējiem pilsoľiem māsa ir atbildīga par tādas darbībasierosināšanu un atbalstīšanu, kura apmierina sabiedrības veselības un sociālāsvajadzības.Māsas un viņu darba partneri Māsai jāuztur darba attiecības ar pertneriem aprūpesun citās jomās. Māsai jāpieľem atbilstošs lēmums, lai pasargātu pacientu, kura aprūpiapdraud nekompetenta, neētiska un prettiesiska darbība.Māsas un viņu profesija Māsai ir svarīga loma sava aroda prakses un izglītībasvēlamo standartu noteikšanā un ieviešanā. Māsa aktīvi papildina savas profesijaszināšanu pamatus. Māsa, darbodamās savā profesionālajā un arodorganizācijā,piedalās zinību un profesijas attīstībā, taisnīgu sociālo un ekonomisko darba apstākļunodrošināšanā._________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv13