ProfesionÄlÄ saskarsme pacientu aprÅ«pÄ - medkursi.lv

Profesionālā saskarsme pacientu aprūpē 

Izdales materiāls 


Mācību materiāli māsu, ārsta palīgu, vecmāšu, māsas palīgu, sociālo aprūpētāju 

izglītības programmas realizēšanai 

Kursa programma 20 stundu apjomā, aktualizēta MPIC 2008. gadā. 

Sastādītāja M. Rupenheite 

1. Saskarsmes jēdziens, definīcija, iedalījums, funkcijas. 

2. Uztvere, identifikācija, stereotipizācija, refleksija, empātija. 

3. Komunikācija, tās veidi: verbālā, ekstraverbālā, neverbālā. 

4. Verbālā komunikācija: prasme sniegt informāciju, prasme klausīties, prasme uzdot 

jautājumus. 

5. Neverbālā komunikācija: ţesti, pozas, mīmika, saskarsmes attālums, personu 

izvietojums telpā. 

6. Mijiedarbība saskarsmē. Psiholoģiskās pozīcijas. 

7. Partneru ietekmēšanas veidi: piespiešana, emocionāla iespaidošana, pārliecināšana. 

8. Uzslava un kritika. Neveiksmīgas kritikas galvenie cēloņi. 

9. Konfliktregulējošā saskarsme. Konfliktu iedalījums. Uzvedības tipi konfliktā. 

Konfliktu eskalācija. Konfliktu risināšana. Emocionālās spriedzes mazināšana. 

10. Temperamentu tipi, profesionālā saskarsme. 

11. Rakstura veidošanās, rakstura veidi, profesionālā saskarsme. 

Programmas mērķis: 

zinās saskarsmes psiholoģijas teorētiskos pamatus; 

zinās, kā labāk veidot saskarsmi ar līdzcilvēkiem; 

spēs labāk izprast sevi un līdzcilvēkus; 

spēs uzlabot savu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, ar izpratni veidojot saskarsmi; 

pratīs pielietot kompetentu, labvēlīgu profesionālo saskarsmi ikdienas darbā; 

pratīs ar iejūtību un izpratni risināt konfliktus; 

gūs vēlmi turpināt izzināt saskarsmes psiholoģijas teorijas. 

Izmantotā literatūra: 

1. Omārova S. „Cilvēks runā ar cilvēku”, Kamene, 1996. 

2. Omārova S. „Cilvēks dzīvo grupā”, Kamene, 1997. 

3. Krauklis A. „Emocionālais stress un tā optimizācija”, Zvaigzne, 1981. 

4. Karpova Ā. „Personība un individuālais stils”,- LU, 1994. 

5. Karpova Ā. „Personība. Teorijas un to radītāji” - Rīga, Zvaigzne ABC,1998. 

6. Reņģe V.„Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas” - Rīga, 

Zvaigzne ABC, 1999. 

7. Reņģe V. „Psiholoģija. Personības psiholoģija” - Rīga, Zvaigzne ABC, 2000. 

8. Dolto F. „Viss ir valoda”, Preses Nams, Rīga, 1997. 

9. LEMON 2. grāmata „Aprūpe un sociālās zinātnes” - MPIC 1997. 

10. Pīzs A. „Ķermeņa valoda”, Jumava,1995. 

11. Dubkēvičs L. „Saskarsme un pacientu aprūpe”, Rīgas 5. medicīnas skola, 1995. 

12. Hanhs T. N. „Ik solī ir miers”, Atēna, 2003. 

(c) Margarita Rupenheite 

Informācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv 

1



Kompetenta, labvēlīga saskarsme patiesi ir vienīgā, īstenā cilvēku dzīves 

greznība 

( Antuans de Sent – Ekziperī) 

Definīcija: Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir 

ietekmēt partnera (partneru) uzvedību, emocijas, attieksmes, aktivitātes pakāpi un 

darbību. 

Saskarsmes funkcijas: 

regulatīvā – saskarsmes procesā realizējas partneru savstarpējā iedarbība, ietekme 

izziņas – savstarpēju kontaktu ietekmē cilvēki iegūst zināšanas par sevi, citiem, 

apkārtējām norisēm 

ekspresīvā - saskarsme ļauj izpaust emocijas, pārdzīvojumus, izteikt savas domas, 

attieksmi 

sociālās kontroles – uzslava un kritika, ignorēšana 

socializācijas – saskarsmē ar citiem cilvēkiem cilvēks kļūst par personību, iegūst 

kontaktēšanās pieredzi, prasmi runāt, klausīties, orientēties situācijās, uzvesties un 

darboties. 

Saskarsmes struktūra: 

uztvere 

komunikācija 

mijiedarbība 

Uztvere 

1. Identifikācija 

2. Empātija: 

- kognitīvā, 

- emocionālā (egoistiskā, altruistiskā) 

- darbīgā. 

Empātija paredz: cieņu vienam pret otru, pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, radīt 

maksimāli iespējamo drošības sajūtu. 

3. Stereotipizācija 

4. Refleksija 

Pirmais iespaids par cilvēku. 

D. Karnegi (ASV) ieteikumi kā atstāt labu iespaidu par sevi sarunā ar partneri: 

- teikt „ jā ” un piekrist visam, kam iespējams (Jā, bet.....). Pēc iespējas neteikt „ nē ”; 

- smaidīt un skatīties uz partneri; 

- uzmanīgi uzklausīt partneri; 

- uzslavēt partneri; 

- uzsvērt kopīgo jūtās, domās, interesēs. 

Komunikācija 

Verbālā (vārdiskā), saistīta ar apziņu 10 % 

Ekstraverbālā (tonis, intonācija), saistīta ar priekšapziņu 30 % 



2



Neverbālā (ķermeņa valoda) saistīta ar bezapziņu 60 %. 

Verbālā komunikācija 

1. Prasme sniegt informāciju 

2. Prasme klausīties 

3. Prasme uzdot jautājumus 

Prasme sniegt informāciju 

Jāievēro psiholoģiskā pozīcija „blakus”. 

Viss, kas var tikt pārprasts, noteikti tiks pārprasts (Napoleons). 

Komunikatīvās barjeras: 

Neuzmanības barjeras pārvarēšana - D. Kārnegi pārliecinoša izklāsta noteikumi: 

- izceliet ar balss spēku svarīgākos vārdus vai frāzes; 

- nerunājiet monotoni; 

- svarīgāko izsakiet lēnāk, atkārtojiet svarīgāko; 

- pauze pirms un pēc galvenās domas. 

Autoritātes barjeras pārvarēšana ( poļu psihologs Meribruda) 

- labvēlīgas attieksme izrādīšana; 

- atklāta savu nodomu demonstrācija; 

- prasme pārliecināt partneri; 

- savaldīties un nezaudēt pašcieņu nekādos apstākļos (paškontrole). 

Nesapratnes barjera 

fonētiskā – svešvaloda, ātra, neskaidra runa; 

semantiskā – daţāda vārdu nozīme, tezauru sakritība; 

stilistiskā – neievēro gramatiku, runā augstā stilā vai noniecinoši; 

loģiskā. 

Stilistiskās barjeras pārvarēšana: 

īsi teikumi, ne vairāk kā 13 vārdi , ne vairāk kā 2 palīgteikumi; 

„Rāmja – ķēdes likums”: 

Sarunas sākums 

sarunas noslēgums 

mērķis 

secinājumi 

tēma ķēde norunas 

gaidāmie rezultāti 

vienošanās, lēmumi 

Saskanīgas komunikācijas traucētāji: 

draudi Ja tu neizdarīsi, tad........ 

pavēles Nejautā, bet dari, kā es lieku...... 

negatīva kritika Jūs vispār neko nedarāt... 

aizskaroši izteicieni Kaut ko tik muļķīgu tikai tu vari 

izdarīt.... 

vārdi „vajag”, „nevajag”, „jādara” Tev jādara ko tev liek..... 

nevajadzīga iztaujāšana Cik ilgi tu .... 

nevietā doti padomi Kāpēc tu nedarīji kā es teicu 

uzvedības motīvu piedēvēšana Tu domā, ka zini labāk kā citi.. 



3



atteikšanās apspriest Es netaisos klausīties tavas muļķības.. 

nomierinoša noliegšana Nebēdā, būs jau labi... 

Prasme uzdot jautājumus 

Jautājumi iedalās: 

atvērtie 

slēgtie 

tiešie 

netiešie 

Prasme klausīties 

1. rada labu iespaidu partnerim 

2. labāk iepazīstam partneri 

3. saņemam jaunu informāciju 

Dienas laikā: 

9 % laika rakstām 

16 % lasām 

30 % runājam 

45 % klausāmies 

Nedzirdēšanas iemesli ( ASV psihologa Jomansa pētījums) 

cilvēks domā ātrāk, kā runā (prognozē, ko partneris teiks, un neklausās) 

jaunā ideja liekas nevajadzīga un domā, kā noraidīt, vai iebilst partnerim 

 

 

nepatīk runātājs 

nesaprot domu vai tēmu (sareţģīts materiāls, slikti skaidro), izliekas, ka 

klausās 

Aktīvās klausīšanās paņēmieni 

esiet iejūtīgi un noskaņojieties uz labvēlīgu saskarsmi 

acu kontakts, pareizs saskarsmes attālums 

nepārtraukt partneri 

neizdarīt secinājumus priekšlaicīgi 

Kā atbrīvoties no agresivitātes sarunas laikā 

nedominējiet sarunas laikā (vārdi, poza) 

savaldiet emocijas 

nepārtrauciet partneri 

koncentrējieties un disciplinējiet sevi 

neieņemiet aizsardzības pozu 

ieturiet pauzes 

Atgriezeniskās saites signāli 

partneri atbalstošie 

noskaidrojošie, precizējošie 



4



 

 

 

 

apkopojošie, rezumējošie 

jūtas atspoguļojošie 

zemtekstu atspoguļojošie 

sarunas gaitu atspoguļojošie (apmierinātība, neapmierinātība) 

Neverbālā komunikācija (Ţesti, pozas, mīmika, saskarsmes attālums) 

Ţesti ir apzinātas vai neapzinātas roku, kāju, galvas kustības, kas pavada cilvēku 

saskarsmi 

ilustratori 

regulatori 

adaptori (slikti ieradumi) 

emblēmas un afektori 

Poza liecina par attieksmi pret partneri un paša emocionāli psiholoģisko stāvokli 

tuvošanās – uzmanības poza 

attālināšanās – negatīva, noraidoša poza 

izplešanās jeb ekspansija – lepna, augstprātīga, nievājoša poza 

sašaurināšanās – nomākta, depresīva poza 

Iedala arī atvērtajās un slēgtajās pozās. 

Atvērtā poza – ķermenis brīvi, nepiespiesti, kājas un rokas nekrustotas 

Slēgtā poza – aizsegta ķermeņa augšdaļa ar sakrustotām rokām, sakrustotas kājas 

Saskarsmes attālumi 

 

 

 

 

intīmais jeb higiēniskais attālums 0,15 – 0,5 m 

personiskais attālums (aprūpes procesā profesionālais attālums) 0,5 – 1,5 m 

sociālais attālums 1,5 – 3.5 m 

publiskais attālums 3,5 m un tālāk 

Mijiedarbība saskarsmē 

Psiholoģiskās pozīcijas saskarsmē 

1. No augšas (augstprātīga attieksme, dominēšana) 

2. Blakus (partnerattiecības, savstarpēja cieņa) ○↔ ○ 

3. No apakšas (apzināta pazemošanās) 

Četras dzīves pozīcijas 

1. es esmu slikts, Tu esi labs (I am not OK, you are OK) 

2. es esmu slikts, tu esi slikts (I am not OK, you are not OK) 

3. Es esmu labs, tu esi slikts (I am OK, you are not OK) 

4. Es esmu labs, Tu esi labs (I am OK, you are OK) 

Partnera ietekmēšana saskarsmē 

Jāņem vērā partnera: 

statuss 

personības īpatnības 

saskarsmes situācija 

Paša resursi: 



5



psiholoģiskās potences 

laiks 

materiālie resursi, saskarsmes līdzekļi 

statuss, vara, ietekme 

ieinteresētība saglabāt labas attiecības un labu reputāciju 

Partnera ietekmēšanas veidi: 

piespiešana 

emocionāla iespaidošana 

pārliecināšana (partnerattiecības, mērķis) 

Darbs grupā 

Uzdevums: 

Jānis nopirka automašīnu par 500 Ls, bet pārdeva par 600 Ls. Pēc mēneša viņš no Pētera aizņēmās 

100 Ls un nopirka citu automašīnu par 700 Ls, bet pārdeva par 800 Ls. Atkal aizņēmās no Pētera 100 

Ls un nopirka citu mašīnu par 900 Ls. Šo mašīnu pārdeva par 1000 Ls un atdeva parādu Pēterim. 

Jautājums: 

Vai Jānis ieguva, zaudēja vai nekas nemainījās 

Kā pārliecināt partneri, nebojājot attiecības: 

ievērot etiķeti (uzrunāt vārdā, uzvārdā vai amatā) 

pieminēt kopīgus pagātnes notikumus, līdzīgus gadījumus 

maksimāli pielietot uzskatāmību (rakstīt, zīmēt, lietot diagrammas, tabulas) 

uzslavēt partneri, pieminēt viņa panākumus, spējas 

pārliecināt par noderīgumu 

uzmanīgi uzklausīt partneri 

skaidri, lakoniski pateikt par ko gribam pārliecināt 

pārliecināt bez dominēšanas 

dot laiku pārdomām 

ļaut partnerim pašam pieņemt lēmumu 

argumentus izteikt, ņemot vērā partnera temperamenta tipu 

jāpieņem un jāciena partnera lēmums, jo katram cilvēkam ir tiesības uz savu 

viedokli 

Pārliecināšanai nepadodas: 

cilvēki ar ierobeţotu fantāziju, maz emocionāli 

egoistiskas, sevī vērstas personības 

sociāli nekontaktie, īpatņi, dīvaiņi 

personas ar spilgti izteiktu agresivitāti, vajadzību dominēt, valdīt pār citiem 

cilvēki, kas izjūt atklātu naidu pret mikrovides locekļiem 

epileptoidā rakstura personības un antisociāla rakstura personības 

Uzslava un kritika 

Uzslavējot jāievēro: 

uzslavai jābūt pamatotai 

nedrīkst pārspīlēt 

uzslavēt savlaicīgi 



6



 

 

uzslavu vienam cilvēkam neizmantot kā stimulu otram 

uzslavējot nedot padomus 

Neveiksmīgas kritikas galvenie cēloņi 

personības aizskaršana. Kritizēt rīcību nevis personību 

komunikācijas traucētāju lietošana 

totāla cilvēka nosodīšana. Kritizēt par konkrētiem pārkāpumiem vai kļūdām 

cilvēka kritizēšana par to, ko nav viņa spēkos izmainīt 

pamācīšana, moralizēšana 

pārmērīga emocionalitāte, partnera vainošana savu negatīvo emociju izcelsmē 

Katram cilvēkam, kuru kritizē ir 5 tiesības (ASV psihologu pētījums) 

tiesības tikt kritizētam vienatnē 

tiesības tikt īpaši neizdalītam citu līdzvainīgo vidū 

tiesības uz konkrētu kritiku, par konkrētiem pārkāpumiem vai kļūdām 

tiesības sarunas sākumā uzrādīt pārkāpuma vai kļūdas iemeslu 

tiesības uz nejaušu kļūdu 

Konfliktregulējošā saskarsme 

Kāpēc rodas konflikti 

1. Cīņa par varu, ietekmi, stāvokli. Augstākā stāvoklī privilēģijas, iespējas. 

2. Cilvēku vajadzību un interešu nesakritība. 

Konflikts – emocionāli tonētas vienas grupas vai cilvēka pretenzijas pret otru 

Konfliktu iedalījums 

1. Konstruktīvie konflikti (cīņa starp veco un jauno) 

2. Stabilizējošie konflikti (novērš novirzīšanos no normām) 

3. Destruktīvie konflikti (noved pie atgriešanās pie vecā) 

Iekšējie konflikti 

1. tuvošanās - tuvošanās (2 labi un vēlami mērķi) 

2. tuvošanās – novēršanās (1 mērķis vēlams un patīkams un arī nevēlams un 

nepatīkams) 

3. novēršanās – novēršanās (2 nepatīkami mērķi) 

4. dubulta tuvošanās – novēršanās (2 mērķi – abi vēlami un patīkami un arī 

nevēlami un nepatīkami) 

Starppersonu konflikti 

racionāli apzinātais konflikts 

pseidokonflikts 

irracionālais konflikts 

latentais (slēptais) konflikts 

nobīdītais konflikts 

gadījuma konflikts 

Konflikts ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu 

īstenošana reāli vai šķietami izslēdz otras puses interešu īstenošanu. 



7



Starppersonu konfliktus veicinošie faktori: 

- individuālās īpatnības; 

- informācijas nepilnība; 

- lomu nesavienojamība. 

Mazvērtības sajūtu cenšas kompensēt ar tieksmi pēc noderīguma, pārākuma, varas 

(A. Adlers) 

Uzdevums – problēma – problēmsituācija – konflikts – konfliktsituācija – stress – 

jauns konflikts - izsīkums 

Uzvedības tipi konfliktā 

Iedzimtie: 

1. Konkurence – dominēšana (uzvara par katru cenu) 

2. Aiziešana – izvairīšanās no konflikta 

3. Pielāgošanās – pakļaušanās partnerim 

Dzīves laikā iegūtie: 

4. Kompromiss – domā par rezultātu un attiecībām 

5. Sadarbība (exploration) – izpēte „par ko mēs cīnāmies” 

Mieru saglabāt ir ļoti grūti, bet karu var uzsākt vienā minūtē 

Uzvedības tipi konfliktā 

Rezultāts 

Konkurence 

Sadarbība 

Kompromiss 

Izvairīšanās 

Pielāgošanās 

Attiecības 



8



Konfliktu risināšana 

Konflikta situācijas nepareiza uztvere (ASV psihologs D.Dana) 

zaudētāja – uzvarētāja ilūzija 

sliktā cilvēka ilūzija 

strupceļa ilūzija 

Spēcīgāks tas, kurš pirmais mēģina rast risinājumu. Stiprākais sper pirmo soli 

Četru soļu metode starppersonu konflikta risināšanā (D. Dana) 

1. Vienoties par sarunām: 

neprasīt bezierunu pakļaušanos, nelietot varu 

neaiziet no sarunas bez vienošanās 

2. Radīt apstākļus komunikācijai (laiku, vietu) 

3. Sarunu gaita: 

vienoties par sarunu priekšmetu 

izteikt savas domas, vajadzības – partnerim, pašam 

atrast variantus, lai apmierinātu abu vajadzības 

kopā izvēlēties labāko variantu 

4. Vienošanās panākšana (tālākā uzvedība, rīcība) 

Konflikta attīstība (Frics Glasls) 

I fāze Abas puses apzinās savstarpējās pretrunas 

1. solis - „sišanās ar spilveniem”, savstarpēja rīvēšanās 

2. solis - polarizācija „vai nu ar mani, vai pret mani”, jāmēģina izrunāties 

3. solis – rīcība 

II fāze Subjektīvie faktori dominējošie 

4. solis – uzvarēt par katru cenu. Iesaista citus. Pretinieks „sliktais cilvēks” 

Nepieciešama psihologa , konfliktologa iejaukšanās 

5. solis – katrs cenšas pretinieku nomelnot, negodīga rīcība 

6. solis – uzvedībā dominē draudi, uzvedas kā psihopāti 

III fāze Totāla konfrontācija – novākt pretinieku 

7. solis oponenta iespēju destrukcija 

8. oponenta totāla sagrāve, pilnīga destrukcija, terors 

9. abas puses sagrauj viena otru 

Efektīgi veidi spriedzes mazināšanai 

lēna, dziļa elpošana, apzināta nomierināšanās 

vadāma iztēle, iedomāties jauku, mierīgu situāciju 

meditācija, lūgšanas, pozitīvas domas 

uzmanības centrēšana uz savu drošo un pārliecinošo patību 



9



Hipokrāta teorija pirms 2,5 tūkst.gadiem: 

Temperamentum: 

Temperaments 

holeia - ţults -holēriskais temperaments 

melanholeia - melnā ţults - melanholiskais t. 

phlegma - limfa - flegmātiskais t. 

sanguia - asinis - sangviniskais t. 

Ernsts Krečmens - pēc ķermeņa uzbūves: 

- astēniskais - noslēgti, atturīgi, pārdzīvo sevī - šizotīmiķi (predisp.šizofrēnija) 

- atlētiskais - proporcionālais, 

- pikniskais - komunikabli, izteiktas garastāvokļa maiņas - ciklotīmiķi (pred. 

maniakāli depresīvā psihoze) 

Temperaments nenosaka ko cilvēks dara, bet kā dara. 

Temperaments ir bioloģiski nosacīts, jau piedzimstot. 

INTROVERTS 

EKSTRAVERTS 

Emocionāli nenoturīgs 

(jūtīgs) M H 

Emocionāli noturīgs 

(prātīgs) F S 

Melanholiskais temperaments 

Raksturīgs izteikts emocionālais jūtīgums - sensitivitāte, kas izpauţas: 

- viegli aizvainojami, ilgi patur sevī aizvainojumu, bet neizsaka citiem 

- līdzjūtīgi, empātiski 

- iekšēja nedrošība, svārstīgums,neizlēmīgums, nepieciešams atbalsts 

- pesimisms, skumīgums (''es taču teicu, ka tā būs'') 

Attiecībās ar cilvēkiem - noslēgti, atturīgi, kautrīgi,sevišķi ar nepazīstamiem 

cilvēkiem. Jaunu attiecību veidošana ir ilgstošs process, bet izveidojušās attiecības ļoti 

nopietnas, pārdzīvo, ja tās izjūk. Bieţi vientulības sajūta. 

Darbā un mācībās viegli un ātri nogurdināmi, nespēj izturēt ilgstošu fizisku un 

psihisku slodzi. Raksturīga neveiklība kustībās.Grūti pielāgoties jaunām situācijām, 

iekļauties jaunā grupā. 

Intelekta līmenis augstāks kā pārējiem temperamentiem, bagāta iztēle, attīstīta 

fantāzija. Piem., E.Dārziņš, Ā.Elksne, J.Poruks, F.Bārda. Bieţi oriģinālas idejas, kuras 

neizsaka, ja viņiem atkārtoti nejautā. 

Psiholoģiskās saderības risks: 

H + M 

M + M 



10



Melanholiķa ārējās iezīmes: sejas izteiksme - viegli skumīga, skumjš smaids, 

viegla ironija vai pašironija. Ģērbjas tā, lai neizceltos. Sabiedrībā stāv malā, turas pie 

siena. Runā klusā balsī, viegli pārtraukt. Viņiem svarīgs atbalsts. Nevēlēšanās 

komunicēties. Bieţi uzdod jautājumu''Vai drīkst'' 

Profesionālā saskarsme: viegli aizvainojami, nedrīkst uzkliegt vai nikni aizrādīt, 

sevišķi ekstremālā situācijā. Bieţi nesaprot jokus, bet aizvainojumu neizrāda. Ja 

melanholiķis ir skumjš, tas ne vienmēr nozīmē, ka kaut kas slikts noticis, tāds ir viņu 

dzīves stils. 

Flegmatiskais temperaments 

Mierīgi, nosvērti,maz emocionāli, raksturīgs inertums, jo visi procesi CNS 

notiek lēnām. Grūti uzsākt kaut ko jaunu, konservatīvi. Izrāda neatlaidību, 

stūrgalvību, ja kaut ko uzsāk, tad izdara līdz galam. 

Attiecībās ar cilvēkiem introverti, neizjūt vajadzību pēc citiem cilvēkiem. 

Toleranti (iecietīgi) attiecībā pret citiem cilvēkiem, pieņem cilvēkus tādus, kādi tie ir, 

bez liekām emocijām. 

Darbā - labāk veicas darbs ar lietām. Ļoti izturīgi gan fiziski, gan garīgi, 

piemēroti arī vienmuļa darba veikšanai. Visu dara lēnām, bet to nevajag uztvert kā 

trūkumu. 

Flegmatiķim nav nesaderības problēmu ar citiem temperamentiem, viņš pieņem 

cilvēkus tādus, kādi tie ir. Citiem var būt problēmas flegmatiķa gausuma dēļ. 

Ārējais izskats: neitrāla sejas izteiksme, nopietni, domīga seja. Gaita lēna, it kā 

peld. Apģērbs tāds, kādu vēlas pats, vienalga, ko domā pārējie. Maznozīmīgi, ko 

domā pārējie: ''Tā ir viņu problēma''. 

Profesionālajā saskarsmē jāņem vērā noslēgtība, gausums un īpatnējais runas 

veids. Viņi domā un runā ļoti sīki, detalizēti. Flegmatiķis vēlas, lai arī viņam visu sīki 

paskaidrotu, uzdod daudz jautājumus. 

Nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot flegmatiķa nosvērtību un mierīgumu. Emocijas 

uzkrājas un arī flegmātiķis var ''uzsprāgt''. Nevajadzētu pārvērst otru cilvēku par savu 

emociju novadītāju. 

Holeriskais temperaments 

Izteikti ekstraverts, ātri uzbudināms, emocijas atspoguļojas viņa darbībā. 

Raksturīga impulsitāte, rīkojas mirkļa impulsa iespaidā. Straujas garastāvokļa un 

noskaņojuma maiņas. 

Attiecības ar cilvēkiem - viņiem nepieciešama sabiedrība, svarīgi būt uzmanības 

centrā, vēlas lai apkārtējie jūtas tāpat kā viņi. Holēriķiem visbieţāk konflikti ar 

apkārtējiem, niecīgākais iegansts ir iemesls konfliktam, ''cīnītāji par taisnību'', ''es 

saku, ko domāju''. 

Darbā dod priekšroku darbam ar cilvēkiem, aktīvi, enerģiski, cenšas sasniegt 

savus mērķus strauji un uzreiz. Nerēķinās ne ar savu, ne ar citu laiku. Nosliece uz 

organizatorisku darbību, spēj mobilizēt cilvēkus, panākt to, kas citiem liekas 

neiespējami. Vairēk reaģē uz emocijām , nav pacietības uzklausīt argumentāciju. 

Bieţi piemīt suģestijas spējas, iespaidot cilvēkus ar vārdiem, intonāciju, ţestiem, 

mīmiku. 

Psiholoģiskās saderības risks: H + M 

H + H 



11



Ārējās pazīmes: enerģiski, temperamentīgi, kustības straujas, sejā izpauţas 

emocionālais noskaņojums. Runā skaļā, drošā balsī, skaļāk par pārējiem. Viņus grūti 

pārtraukt. Uzbudinājuma laikā parādās sarkani plankumi uz kakla un krūtīm. Apģērbs 

tāds, lai varētu ievērot, košas, kontrastainas krāsas. 

Profesionālā saskarsmē jāņem vērā, ka holēriķis vēlas izprovocēt, gūt 

pārsvaru, tādēļ jācenšas neiesaistīties agresijā, neatbildēt uz jautājumiem, kas nav 

būtiski. 

Sangviniskais temperaments 

Raksturīga īpaši attīstīta komunikabilitāte - tieksme pēc saskarsmes ar citiem 

cilvēkiem un veidot labas attiecības. Prot īsā laikā atstāt labu iespaidu par sevi, 

pārslēdzot uzmanību uz otru cilvēku, prot uzklausīt partneri, izjūt viņa noskaņojumu. 

Sangviniķiem piemīt empātija un iekšējs mierīgums un emocionāls vieglums, kas 

palīdz nomierināties arī otram. Labas attiecības ar visiem cilvēkiem, daudz paziņu, 

draugu, bet šīs attiecības virspusējas. Piemēroti organizatora darbam, bieţi ir vadītāji 

un līderi, rūpējas galvenokārt par labu psihiloģisko klimatu. Strādā ātri, bet grūti veikt 

darbu, kas prasa precizitāti un ilgstošu piepūli. Viņus viegli ieinteresēt uz kaut ko 

jaunu, aizraut ar kādu ideju. 

Cenšas izvairīties no konfliktiem. Nav psiholoģiskās saderības problēmu, labi saprotas 

ar visu temperamentu cilvēkiem. Nekad neatsaka kādam palīdzēt, pazemīgi uzklausa 

kritiku. Jauki, patīkami cilvēki, bet saskarsmē var būt problēmas. 

Katrs cilvēks sevī var saskatīt iezīmes no katra temperamenta tipa, tomēr katrs 

cilvēks vairāk pieder noteiktam tipam. Vieglāk saprasties cilvēkiem, kuriem daţādi 

temperamentu tipi, bet ir kopīgas īpašības. Ja nav nekā kopīga, saprašanās nav 

iespējama. 

Dzīves laikā temperamenta tips nemainās, bet mainās temperamenta 

izpausmes. Reizēm stingras, prasīgas audzināšanas rezultatā izdodas panākt bērna 

izturēšanos, kas ir pretēja viņa temperamenta tipam. 

Bieţi lieto jēdzienu ''mentalitāte''. Tas ir kultūras un izturēšanās modelis, kas ir 

pieņemts noteiktā sabiedrībā. 

Raksturs 

Raksturs ir cilvēka individuālpsiholoģiskās īpašības, kuras ir ieaudzinātas un 

noteic viņa darbības (uzvedības, izturēšanās) individuālo stilu. Raksturs veidojas 

audzināšanas rezultatā. 

RAKSTURS = TEMPERAMENTS + AUDZINĀŠANA R= T + A 

Pirmās rakstura iezīmes veidojas 1.dzīves gada beigās, pamats izveidojas 2 - 3 

g.v., izveidojies apm. 6 gadu vecumā, rakstura veidošanās beidzas 17 - 18 gadu 

vecumā. 

Rakstura veidošanos ietekmē: 

- vecāki, pieaugušie apzināti ietekmējot 

- neapzinātas audzināšanas rezultātā, redzot pieaugušo rīcību 

- bērna pielāgošanās spējas 

Cilvēks pilnībā savu raksturu mainīt nevar, jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai citām 

acīm paskatītos uz sevi un dzīvi. Cilvēks var mainīt savas rakstura iezīmju izpausmes 

un tās ietekmēt. Vajadzētu ne tik daudz cīnīties ar trūkumiem, bet attīstīt savas labās 



12



īpašības un iekšējos resursus. Attiecību veidošana ar citiem cilvēkiem ir viņa paša 

rokās. 

Rakstura veidošanos veicinošie faktori: 

1. izlutināšana - ja visas iegribas tiek uzreiz izpildītas, bērns kļūst atkarīgs no 

apkārtējiem 

2. bērna apspiešana ģimenē: 

- fiziska vardarbība 

- vecāku psiholoģiskā prombūtne: 

- nevēlams bērns 

- mātei psiholoģiskas problēmas - sieviete nav gatava mātes lomai, māte 

pārāk nodarbināta, pārāk daudz problēmu 

- mātei nav bijis psiholoģisks kontakts ar savu māti, vecāki atkārto savu 

vecāku kļūdas 

3. orgānu nepilnvērtība, var būt kompensācija un hiperkompensācija. 

4. kļūdains pašvērtējums - mazvērtības komplekss 

5. bērna pozicija ģimenē - izlutināšana 

Mazvērtības kompleksu cenšas pārvarēt: 

- kompensācijas ceļā - cenšas gūt panākumus jomā, kur ir dotības 

- hiperkompensācijas ceļā - mēģina sasniegt kaut ko jomā, kur ir vājā puse. Daţreiz 

ir tieksme pēc varas. 

Raksturu tipu klasifikācija 

Hipertīmais tips 

Pastiprināta aktivitāte, darbīgums, iniciatīva, pacilāts garastāvoklis, optimisti, 

parasti gūst panākumus dzīvē, bieţi līderi. Slikti panes piespiedu bezdarbību, 

disciplinārus ierobeţojumus, tieksme uz neatkarību, patstāvību. Orientēti uz mērķa 

sasniegšanu, nevis attiecībām ar cilvēkiem. Šīs iezīmes spilgti parādās pusaudţu 

vecumā, 14 - 15 gadu vecumā viņi izskatās fiziski, garīgi un seksuāli nobrieduši - 

pieauguši, kā 20 gadu vecumā. Profesionālajā saskarsmē svarīgi, ka ar viņiem 

jāizturas kā ar pieaugušiem. 

Sensitīvais tips 

Izteikts emocionālais jūtīgums, viegli aizvainojami, aizskarami, smagi 

pārdzīvo aizvainojumus un pāridarījumus, viegli ieţēlināmi. Smagi pārdzīvo krīzes - 

veidojas reaktīvā depresija. Ļoti nepieciešams citu cilvēku atbalsts. Izteiktas estētiskās 

intereses, piemīt sentimentālisms. Šis tips izpauţas jau agrā bērnībā 4 - 5 gadu 

vecumā, vairāk meitenēm, sevišķi slimīgiem bērniem. Šie bērni ir kautrīgi, bailīgi, 

baidās palikt vieni, Skolā ļoti centīgi, apzinīgi, pārdzīvo neveiksmes, izteikta vainas 

apziņa, vēlāk mazvērtības kompleksi. Problēma var būt pašnāvības mēģinājumi, 

sevišķi, ja nepamatoti aizvainoti. Profesionālajā saskarsmē svarīgi dot psiholoģisko 

atbalstu, uzklausīt, mēģināt izprast, būt empātiskiem. 

Trauksmainais tips 

Sensitīvā tipa paveids, iekšēji nedroši, svārstīgi, nespēj aizstāvēt savas 

intereses, bailīgi, bieţi viņus vajā uzmācigas domas un idejas, ka notiks, kas slikts. 

Reizēm pretēja uzvedība - izaicinoša, nekaunīga, bet bieţi tā ir ārēja bravūra. 

Demonstratīvais tips 

Sabiedrība un ģimene bieţi veicina šī rakstura tipa iezīmju nostiprināšanos. 

Raksturīga vēlēšanās būt uzmanības centrā,''ja mani nemīl, lai ienīst, bet lai ievēro''. 



13



Mīl izpušķot informāciju, pielikt klāt, lai būtu iespaidīgāk, dramatizēt. Bagāta 

fantāzija,viņiem piemīt īpašs teatrālisms. Šīs iezīmes parādās jau pirmskolas vecumā, 

tie ir bērni, kas grib uzstāties, lai viņiem pievērš uzmanību, kļūst dusmīgi un skaudīgi, 

ja kādu citu uzslavē. Pusaudţu gados un daţreiz pieaugušajiem var būt problēma 

pašnāvības mēģinājumi, bet tie ir demonstratīva rakstura. Šī rakstura cilvēki 

sabiedrībā izvirzās priekšplānā, jo spēj piesaistīt sev uzmanību. 

Distīmais tips 

Pretstats hipertīmajam raksturam, nomākti, drūmi, ārkārtīgi nopietni. Bieţākā 

replika ''Es neredzu te nekā smieklīga''. Visur redz tikai ēnas puses, dzīve ir bēdu 

ieleja. Runājot par citiem, uzsver otra trūkumus. Izvirza kategoriskas prasības 

apkārtējiem, bet paši bezdarbīgi un pasīvi. 

Rigidais tips 

Neelastīga, rigida domāšana.Viņi parasti ir kādas idejas, domas pārņemti, 

cenšas to realizēt par katru cenu. Tie ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem nodarīts pāri, 

raksta sūdzības, cīnās par taisnību, neviens viņus nesaprot , bet daţreiz jau zudis 

pamats cīņai. Ne vienmēr to var vērtēt tikai negatīvi. Reizēm šie cilvēki kļūst agresīvi, 

uzskata, ka citi liek viņiem šķēršļus. Šos cilvēkus grūti pārliecināt. 

Pedantiskais tips 

Raksturīga pārspīlēta kārtības izjūta, pastiprinātas rūpes par veselību, 

hipohondrija. Kļūst agresīvi, ja izjaukta viņu ierastā dzīves kārtība. Viņus kaitina 

kārtības trūkums citos, viņi to aktīvi pārmet. Iekšēji šie cilvēki ir haotiski, juceklīgi, 

apjukuši savās jūtās.Ārējā kārtības mīlestība palīdz nomaskēt iekšējo nesakārtotību. 

Eksaltētais tips 

Eksaltācija ir nosliece uz afekta stāvokļiem. Afekts ir nonākšana tikai emociju 

varā. Sašaurinās cilvēku spriešanas, uztveres, domāšanas spējas, cilvēks ir pilnīgi savu 

emociju pārņemts. Šīs emocijas var būt bezgalīgas laimes sajūta vai dziļš traģisms. 

Raksturīgi māksliniekiem. Šis tips līdzīgs ciklotīmiskam tipam, bet atšķirība, ka 

ciklotīmijas gadījumā šīs emocijas nav tik izteiktas un garastāvokļa maiņām nav 

iemesla. Eksaltētā tipa gadījumā afekta cēlonis var būt ļoti niecīgs, kaut vai, ka spīd 

saule vai līst lietus. Šie stāvokļi parasti ir īslaicīgi. 

Uzbudināmais tips (epileptoidais tips) 

Cilvēki, kas nespēj kontrolēt savas emocijas un jūtas, parasti negatīvās 

emocijas (dusmas, niknumu). Bieţi vien ļauni, nikni, uzbrūkoši, var būt sadistiskas 

tieksmes (fiziski un psihiski), viņiem sagādā prieku citu cilvēku ciešanas. Cēlonis ir 

bioloģiskie faktori - agrīns organisks CNS bojājums, kas nedod simptomātiku. 

Izpausmes vērojamas jau agrā bērnībā: kaprīzi, spītīgi, agri parādās cietsirdība, 

ļaunums, perversas seksuālas tieksmes, vēlme apdullināties. Sociālā prognoze slikta, 

agri uzsāk kriminogēnu darbību. Raksturīga dubultā dzīve: glaimīgi, laipni pret 

vecākiem, skolotājiem, pazemo, moka vājākos, dzīvniekus, pie tam ārkārtīgi 

neţēlīgi.''Cilvēki ar Bībeli rokā, bet akmeni azotē''. 

Šizoīdais tips 

Raksturīgs autisms - atrautība no ārpasaules, īpatņi, dīvaiņi. Izteikts 

emocionāls vēsums, empātijas un intuīcijas trūkums. Nosliece uz filozofēšanu, 

abstraktām idejām, nekomunikabli. Daţreiz pārlieku sabiedriski, uzbāzīgi. Dod 

padomus, bet paši rīkojas pretēji, dīvaini, neprognozējami. Bieţi vien nevēlas citu 

cilvēku sabiedrību. Dīvainības izpauţas jau agrā bērnībā, daţreiz īpašas spējas kādā 

nozarē. Reizēm grūti pateikt, vai tā ir rakstura iezīme vai slimība. 



14



Narcistiskais tips 

It kā apvienojas demonstratīvā un šizoīdā rakstura iezīmes. Narcisti pieprasa 

tikai un vienīgi pozitīvu uzmanību - sevis cildināšanu, slavināšanu, pat dievināšanu. 

Absolūti necieš nekādu kritiku. Nereti piemīt izteiktas spējas, oriģinalitāte, pat talanti, 

kuri nekad netiek realizēti. Viņiem piemīt neadekvāti augsts pašvērtējums. Izteikts 

kontrasts starp paša lieluma māniju un skaudību, nenovīdību pret citu sasniegumiem. 

Vienmēr atrod cilvēkus, kuri viņus dievina. Šis rakstura tips vairāk izteikts vīriešu 

vidū. Citus cilvēkus piesaista sava veida ''pārcilvēka'' tēls. Vienaldzīgi pret citu 

cilvēku jūtām un pārdzīvojumiem, trūkst empātijas. Dziļi iekšēji šie cilvēki sirgst ar ar 

smagu nepilnvērtības sajūtu, kuru cenša slēpt no citiem. 

Sociāli neadaptīvais tips 

Cilvēki, kas nespēj dzīvot kā citi cilvēki sabiedrībā. Vairāk vīriešu, trūcīgo 

pilsētnieku vidū. Nespēj ilgi noturēties vienā darbavietā, aiziet bez redzama iemesla. 

Bezatbildīgi finansu lietās, nekārto regulāros maksājumus. Nosliece uz uzvedību, kas 

ir uz likuma pārkāpuma robeţas, raksturīgas agresijas izpausmes. Nedomā ne par 

savu, ne citu veselību un dzīvību. Ja ir ģimene, nespēj dzīvot, nepārkāpjot laulību, 

nespēj apmierinoši veikt vecāku lomu, nerūpējas pat par bērnu veselību. Viņi nav 

psihiski slimi, nav narkomāni, alkoholiķi, noziedznieki, tomēr nespēj normāli dzīvot. 

Pieauguši cilvēki ar infantīlu bērna domāšanu, kas atbilst 4 -6 gadu vecumam. Spēj 

atstāt patīkama cilvēka iespaidu, ja tas ir izdevīgi. Cēlonis šī rakstura veidošanās ir 

bērna psiholoģiskā atsumtība bērnībā ģimenē. 

Testi 

Konfliktējoša persona 

Tests dod iespēju noteikt jūsu vēlēšanos iejaukties, kritizēt, konfliktēt, kā arī jūsu 

taktiskuma pakāpi. Izraugieties vienu no trim atbilţu variantiem – a, b vai c. 

1. Iedomājieties, ka sabiedriskā transporta līdzeklī sākas strīds. Jūs 

a) izvairāties no iesaistīšanās tajā; 

b) varat iejaukties, aizstāvēt cietušo, tā kura pusē ir taisnība; 

c) iejaucaties vienmēr un līdz galam aizstāvat savu viedokli. 

2. Vai sapulcē jūs kritizējat vadību par tās kļūdām 

a) nē; 

b) jā, bet atkarībā no paša attieksmes pret vadošo personu; 

c) kritizējat vienmēr, kad pieļautas kļūdas. 

3. Jūsu tiešais priekšnieks izklāsta darba plānu, kas jums šķiet neracionāls. Vai jūs 

iesakāt savu plānu, kas jums liekas labāks 

a) ja citi jūs atbalsta, tad- jā; 

b) protams, jūs savu plānu aizstāvat; 

c) baidāties, ka kritikas dēļ jums var nepiešķirt prēmiju. 

4. Vai jūs strīdaties ar kolēģiem, draugiem 

a) tikai ar tiem, kuri neņem ļaunā, un tad, ja strīds nesabojā jūsu attiecības; 

b) jā, bet tikai par principiāliem, svarīgiem jautājumiem; 

c) ar visiem un jebkura iemesla dēļ. 

5. Kāds mēģina nostāties jums priekšā bez rindas. Jūs 

a) arī mēģināt tikt bez rindas, jo uzskatāt, ka neesat sliktāks par viņu; 



15



b) esat sašutis, bet skaļi to neizrādāt; 

c) atklāti pauţat sašutumu. 

6. Iedomājieties, ka tiek izskatīts jūsu kolēģa racionalizācijas priekšlikums, 

eksperimentāls darbs, kurā ir drosmīgas idejas, bet arī kļūdas. Jūs zināt, ka 

jūsu spriedums būs izšķirīgs. Jūs 

a) izteiksieties gan par projekta pozitīvajiem, gan negatīvajiem 

aspektiem; 

b) izcelsiet pozitīvo un ierosināsiet dot iespēju darbu turpināt; 

c) sāksiet projektu kritizēt, jo novators nedrīkst pieļaut kļūdas. 

7. Vīra (sievas) māte pastāvīgi atgādina, ka jāievēro taupība, ka jūs esat izšķērdīga, 

bet pati mēdz pirkt dārgas lietas. Jūs 

a) novērtējat pirkumu atzinīgi, ja jau tas viņai sagādā prieku; 

b) sakāt, ka nopirktā lieta ir bezgaumīga; 

c) pastāvīgi baraties, strīdaties ar viņu. 

8. Pusaudţi smēķē. Jūs 

a) domājiet:’’ Kāpēc man būtu jābojā sev garastāvoklis svešu, neaudzinātu 

palaidņu dēļ’’ 

a) aizrādiet viņiem; 

b) ja tas notiktu sabiedriskā vietā, tad gan sadotu viņiem. 

9. Restorānā pamanāt, ka viesmīlis jūs apkrāpis. Jūs 

a) nedodiet viņam dzeramnaudu, kuru bijāt nodomājis dot, ja viņš būtu 

rīkojies godīgi; 

b) palūdziet, lai viņš vēlreiz jūsu klātbūtnē pārskaita summu; 

c) uzskatiet, ka šis gadījums ir iemesls skandālam. 

10. Jūs esiet atpūtas namā. Administrators noņemas ar blakusdarbiem, izklaidējas, bet 

nepilda savus pienākumus: neraugās, lai istabas būtu uzkoptas, lai ēdienkarte 

nebūtu vienveidīga. Vai tas jūs uztrauc 

a) jā, bet jūsu pretenzijas diez vai līdzēs; 

b) jūs nolemjat par viņu sūdzēties, lai viņš tiktu sodīts vai pat atlaists 

no darba; 

c) jūs izgāţat savu neapmierinātību uz jaunāko personālu – apkopējām, 

viesmīlēm. 

11. Strīdā ar pusaudzi dēlu jūs pārliecināties, ka viņam ir taisnība. Jūs 

a) neatzīstat savu kļūdu; 

b) protams, atzīstat, ka esat kļūdījies; 

c) esat pārliecināts, ka zaudēsiet autoritāti, ja atzīsiet, ka jums nav bijusi 

taisnība. 

Par katru atbildi jūs saņemiet noteiktu punktu skaitu: 

a- 4 punkti, 

b- 2 punkti, 

c- 0 punktu. 

Saskaitiet iegūtos punktus. 

30 – 40 punkti. Jūs esat taktisks cilvēks. Jums nepatīk konflikti, pat tādi, kurus spējat 

izlīdzināt. Jūs viegli izvairieties no kritiskām situācijām. Ja nākas iesaistīties strīdā, 

jūs ņemat vērā, kā tas iespaidos jūsu stāvokli darbā un attiecības ar draugiem. Jūs 



16



cenšaties atstāt labu iespaidu, bet, ja apkārtējiem vajadzīga palīdzība, ne vienmēr to 

sniedzat. Vai nedomājiet, ka tā jūs zaudējat cieņu citu acīs 

15 – 29 punkti. Jūs tiekat vērtēts kā konfliktējoša persona. Jūs neatlaidīgi aizstāviet 

savu viedokli, vienalga, kā tas ietekmē jūsu attiecības ar darbabiedriem un draugiem. 

Par to jūs tiekat cienīts. 

0 – 14 punktu. Jūs meklējiet ieganstu strīdiem, kuri lielākoties ir sīki un nevajadzīgi. 

Jums patīk kritizēt, bet tikai tad, ja ir izdevīgi pašam. Jūs uzstiepjat savas domas arī 

tad, ja jums nav taisnība. Vai neapvainosieties, ja tiksiet uzskatīts par skandālistu 

Padomājiet, vai jūsu izturēšanās pamatā nav mazvērtības komplekss. 

Kenets V.Tomass un Ralfs H.Kilmans 

Attieksme pret konfliktu 

Pārdomājiet situācijas, kurās jūsu vēlmes atšķiras no kāda cita cilvēka 

vēlmēm. Kā jūs parasti reaģējat šādās situācijās 

Jums tiek doti apgalvojumu pāri, kuros aprakstīti iespējamie izturēšanās veidi. 

Katrā pārī apvelciet ar aplīti A vai B - to apgalvojumu, kas drīzāk atbilst tam, kā jūs 

šādā situācijā izturētos. 

Daţos gadījumos ne A, ne B apgalvojums var neatbilst tam, kā jūs izturētos; 

tad izvēlaties apgalvojumu, kas jums liekas vispieņemamākais. 

1. A. Reizēm es ļauju citiem uzņemties atbildību par lēmumu strīdā 

B. Tā vietā, lai pārrunātu lietas, par kurām mēs neesam vienisprātis, es 

labāk mēģinu akcentēt tās lietas, par kurām mēs esam vienisprātis. 

2. A. Es meklēju kompromisa risinājumu. 

B. Es cenšos ievērot gan savas, gan citu intereses. 

3. A. Parasti es esmu neatlaidīgs, tiecoties uz saviem galamērķiem. 

B. Reizēm otra labā es atsakos no savu interešu aizstāvēšanas. 

4. A. Es meklēju kompromisa risinājumu. 

B. Es cenšos neaizskart citu cilvēku jūtas. 

5. A. Strīdus jautājumos es vienmēr meklēju atbalstu citos. 

B. Daru visu nepieciešamo, lai izvairītos no nevajadzīga saspīlējuma. 

6. A. Cenšos izvairīties no nepatikšanām. 

B. Cenšos panākt savu mērķi. 

7. A. Strīdus jautājumu risināšanu atlieku uz vēlāku laiku. 

B. Es atsakos no daţiem nenozīmīgiem punktiem par labu citiem, ja tas 

palīdz sasniegt manu galveno mērķi. 

8. A. Vienmēr neatlaidīgi cenšos panākt savu mērķi. 

B. Es cenšos nekavējoties atklāt visas intereses un domstarpības. 

9. A. Es uzskatu, ka domstarpības ne vienmēr ir tā vērtas, lai to dēļ lieki 

uztrauktos. 

B. Lai panāktu savus mērķus daţreiz jāpieliek diezgan daudz pūļu. 

10. A. Es noteikti cenšos sasniegt savus mērķus. 

B. Es mēģinu atrast kompromisu risinājumos. 

11. A. Pats galvenais ir atklāt intereses un domstarpības. 

B. Cenšos otru nomierināt, lai nezaudētu labās attiecības. 

12. A. Es izvairos ieņemt tādu nostāju, kas var izsaukt nesaskaņas. 

B. Es piekrītu cita viedoklim, ja arī mans viedoklis tiek ņemts vērā. 



17



13. A. Es piedāvāju vidusceļa risinājumu strīda gadījumos. 

B. Es cenšos saglabāt savu viedokli. 

14. A. Es izstāstu otram savas domas, kā arī vaicāju viņa domas. 

B. Es cenšos pierādīt sava viedokļa loģiku un priekšrocības. 

15. A. Cenšos otru nomierināt, lai nezaudētu labās attiecības. 

B. Es mēģinu darīt visu iespējamo, lai izvairītos no pārmērīga 

saspīlējuma. 

16. A. Es cenšos neaizskart otra jūtas. 

B. Es mēģinu otru pārliecināt par mana viedokļa priekšrocībām. 


B. Es mēģinu darīt visu iespējamo, lai izvairītos no nevajadzīga 

saspīlējuma. 

18. A. Ja tas otru spēj darīt laimīgu, es piekrītu viņa viedoklim. 

B. Es piekrītu otra viedoklim, ja viņš daļēji piekrīt manējam. 

19. A. Es cenšos nekavējoties atklāt visas intereses un domstarpības. 

B. Strīdus jautājumu risināšanu atlieku uz vēlāku laiku. 

20. A. Es cenšos domstarpības likvidēt nekavējoši. 

B. Es mēģinu atrast vidusceļu starp zaudējumiem un ieguvumiem, kas 

apmierinātu abas puses. 

21. A. Pārrunās es cenšos ņemt vērā otra vēlmes. 

B. Es vienmēr tiecos pārrunāt problēmas atklātā ceļā. 

22. A. Es mēģinu atrast nostādni, kura apmierinātu abas puses. 

B. Es aizstāvu savu nostāju. 

23. A. Es rūpējos par to, lai abas puses būtu apmierinātas. 

B. Reizēm es ļauju citiem uzņemties atbildību par strīdīgu jautājumu 

izlemšanu. 

24. A. Ja otram viņa viedoklis šķiet ārkārtīgi svarīgs, es cenšos apmierināt 

viņa vēlmes. 

B. Es cenšos panākt, lai arī otrs piekristu kompromisam. 

25. A. Es cenšos otru pārliecināt par sava viedokļa pareizību. 

B. Pārrunās es cenšos būt uzmanīgs pret otra argumentiem. 

26. A. Es parasti piedāvāju vidusceļu. 

B. Es gandrīz vienmēr uzstādu par mērķi apmierināt abu pušu vēlmes. 

27. A. Parasti cenšos izvairīties no strīdiem. 

B. Ja tas otru dara laimīgu, tad es piekrītu viņa viedoklim. 


B. Parasti es meklēju atbalstu citos, lai rastu risinājumu. 

29. A. Es piedāvāju vidusceļu. 

B. Es uzskatu, ka atšķirības ne vienmēr ir to vērtas, lai to dēļ lieki 

uztrauktos. 

30. A. Es cenšos neaizskart citu jūtas. 

B. Strīdus jautājumos es parasti ieņemu tādu nostāju, kas sekmē kopīgus 

panākumus. 



18



Punktu skaitīšanas tabula 

Tomasa un Kilmana ``Attieksme pret konfliktiem`` 

Apvelciet burtus, kurus jūs esat atzīmējuši pie katra jautājuma punkta. 

Konkurence Sadarbība Kompromiss Izvairīšanās pielāgo-šanās 

1. A B 

2. B A 

3. A B 

4. A B 

5. A B 

6. B A 

7. B A 

8. A B 

9. B A 

10. A B 

11. A B 

12. B A 

13. B A 

14. B A 

15. B A 

16. B A 

17. A B 

18. B A 

19. A B 

20. A B 

21. B A 

22. B A 

23. A B 

24. B A 

25. A B 

26. B A 

27. A B 

28. A B 

29. A B 

30. B A 

Kopējais apvilkto burtu skaits katrā stabiņā: 

______ ______ ______ ______ _______ 

konkurence sadarbība kompromiss izvairīšanās pielāgošanās 



19



Augsts 

25% 

vidējs 

50% 

zems 

25% 

100% 

12 

11 

10 

sadar-bība 

12 

11 

12 

11 

10 

Aizie-šana 

12 

11 

10 

9 

Konkurence 

Kompromiss 

pielāgošanās 

12 

11 

10 

9 

8 

7 

90% 

9 10 

80% 8 

9 8 

9 

70% 7 

6 

8 

60% 7 

6 

8 

6 5 

50% 

7 

7 

40% 5 

4 

6 

5 

30% 4 

5 

6 

3 

20% 3 4 

5 

4 

10% 2 

3 

4 

3 

3 

2 

2 

2 

2 

0% 1 

1 

1 

1 

1 



20

ProfesionÄlÄ saskarsme pacientu aprÅ«pÄ - medkursi.lv

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

ProfesionÄlÄ saskarsme pacientu aprÅ«pÄ - medkursi.lv