13.07.2015 Views

Personības psiholoģija un profesionālā saskarsme - medkursi.lv

Personības psiholoģija un profesionālā saskarsme - medkursi.lv

Personības psiholoģija un profesionālā saskarsme - medkursi.lv

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

2006/3/17


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliPsiholoģiskās aizsardzības mehānisms ir pārliecināt sevi, ka tas ko mēs darām arī ir tas, komēs gribam. Psiholoģiskā aizsardzība nevienu problēmu vai konfliktu neatrisina, bet atbrīvono satraukuma.Raksturīgākie aizsardzības mehānismi:- izstumšana - satraukuma izraisītāja impulsa izslēgšana no apziľas, aizmiršana- pretējas reakcijas veidošanās - Ego nepieľemamo tendenci uzvedībā maina uz pretējo- projekcija - nevēlamo īpašību vai vajadzību piedēvēšana citai personai- identifikācija - vientulības vai nepilnvērtības izjūtas pārvarēšana, piedēvējot sevveiksmīgākas personas īpašibas- racionalizācija - saprātīgs pamatojums tiek dots irracionālai rīcībai- regresija - nosacīta atgriešanās iepriekšējā psihiskās attīstības stadijā- sublimācija - seksuālās vai agresīvās enerģijas pārvēršana radošā darbībā.Psiholoģiskā aizsardzība darbojas neapzināti priekšapziľas līmenī.Superego - virs esUberich - vācu val.Сверх я - krievu val.Superego - angļu val.Superego saturs - iekšējie morālie aizliegumi, sirdsapziľa, ārējo prasību pārvēršana iekšējāsprasībās.Iespējami 3 varianti:- ja prasības, aizliegumi, ierobeţojumi ārkārtīgi stingri, vecāki kontrolē katru soli - veidojasspēcīgs, neelastīgs suprego, kas izpauţas nedrošībā, biklumā, neizlēmībā, bieţi vainasapziľa, mazvērtības kompleksi- stingra audzināšana, ar sodiem grib panākt paklausību, sodi pārmērīgi, bērns to uztverkā netaisnību, ka viľu apspieţ, dara pāri. ārēji uzvedas kā pieprasa pieaugušie, betiekšēji nav šo morālo prasību- vecāki neizvirza prasības - darbība kļūst impulsīva, vēlmes <strong>un</strong> iegribas grib apmierinātnekavējoši. Nav iekšējās morāles cenzūras, var būt ļoti agresīvi.Psihoseksuālās attīstības teorija1. Orālā stadija 0 -1 gads- primārais narcisms- drošības sajūta- fiksācija stadijā2. Anālā stadija 1. - 3. gadam- fiksācija stadijā - nevīţigums, netīrīgums vai pārmērīga kārtības mīlestība, skopums- sadomazohistiskais raksturs3. Falliskā stadija 4 -5 gadu vecumam- Edipa komplekss- ''kastrācijas bailes'', ''peľa skaudība''- Superego veidošanās noslēgšanās- fiksācija stadijā - izliekas par ''īstiem vīriešiem'' vai tieksme flirtēt, savaldzināt vīriešus4. Latentā stadija 6 - 11 gadiSlēpta seksuālā enerģija - tā novirzīta uz mācīšanos, ja<strong>un</strong>radi5. Ģenitālā stadija 12 - 16 gadiPieauguša ci<strong>lv</strong>ēka seksualitāteBezapziņas pētīšanas metodes- brīvo asociāciju metode - skaļi izsacīt visu, kas ienāk prātā- sapľu tulkošanaSapľu f<strong>un</strong>kcijas:- dienas''nogulsnes''- fizioloģiskās sajūtas- iekšējie konflikti, izspiestās dziľas, bioloģiskie instinkti_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>5


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliPsihoanalīze kā terapijas metodePsihoterapijas mērķis ir likt ci<strong>lv</strong>ēkam pašam labāk sevi apzināties, pašam atrast risinājumuproblēmām <strong>un</strong> atbildes uz jautājumiem.Psihoanalīzes laikā ci<strong>lv</strong>ēks ne tikai atceras bērnību, atgrieţ atmiľā izstumto materiālu, betjūtas tā, kā tajā bērnības brīdī.Jūtu pārnešana - psihoterapijas seansa laikā sajūt tās pašas emocijas, ko izjutis pret kāducitu sev nozīmīgu ci<strong>lv</strong>ēku.Analītiskā psiholoģijaPamatlicējs Karls Gustavs J<strong>un</strong>gs. Dzimis 1875.gadā Šveicē, miris 1961.gadā.Tēvs protestantu mācītājs, vectēvs ārsts, Gētes ārlaulības dēls. Studējis psihiatriju, izteiktiideālistisks pasaules uzskats.1913.gadā dibina savu virzienu - analītisko psiholoģiju. Ci<strong>lv</strong>ēka darbību virzošais spēks –reliģiskais instinkts.J<strong>un</strong>ga koncepcijaCi<strong>lv</strong>ēkā 2 psiholoģiskās virzības: introversija - uz iekšu vērsta <strong>un</strong> ekstroversija - vērsta uz āru.2 psiholoģiskie tipi: introverts <strong>un</strong> ekstraverts.INTROVERTSEKSTRAVERTSAttiecības ar Noslēgti, atturīgi, neizrāda iniciatīvu Atvērti, sabiedriski,ci<strong>lv</strong>ēkiemsaskarsmē,šaurs paziľu loks,Labprāt izrāda iniciatīvu,plašs paziľu loks,attiecības ar ci<strong>lv</strong>ēkiem vēršas attiecības virspusējasdziļumāAttieksme pret darbu Priekšroka darbam ar lietām Priekšroka darbam ar ci<strong>lv</strong>ēkiemJūtu izpausme Maz interesē, ko domā citiAtklāti izrāda savas jūtas <strong>un</strong>Neizrāda savas jūtas <strong>un</strong> emocijas,patur visu sevīemocijas, grib, lai citi piedalās viľupārdzīvojumosLaika izjūta Ga<strong>lv</strong>enais pagātne <strong>un</strong> nākotne Ga<strong>lv</strong>enais, kas notiek tagadINTROVERTSEKSTRAVERTSpasīvsaktīvsatturīgspretimnākošsvēsssiltspesimistisksoptimistisksizturētslīdzdalīgsuzmanīgsbezrūpīgstaupīgsizšķērdīgsdiskrētsatklātsprecīzsaptuvensdziļšplašssmalkspopulārsKomplementaritātes princips - savstarpēja papildināšanās - apziľa <strong>un</strong> bezapziľaVeido vienotu veselumu.Ci<strong>lv</strong>ēks, kas apziľā introverts - bezapziľā ekstraverts, apziľā ekstraverts - bezapziľāintroverts.Darbojas priekšstats kā uzvesties: latvieši, krievi, musulmaľi u.c.Psihes ga<strong>lv</strong>enās f<strong>un</strong>kcijas- Sajūtas - redze, dzirde, oţa, garša, tauste, proprioreceptīvās sajūtas (no organismaiekšienes).Vai ir redzams <strong>un</strong> dzirdams?- Domāšana - analīze, slēdzienu izdarīšana, plānošana. Kas tas ir?- Vērtēšana (feelings) - vērtējošās jūtas. Vai man tas patīk?- Intuīcija - saprotam, aptveram, no kurienes nāk, uz kurieni ved. Informācijas apstrāde,izmantojot iepriekšējo pieredzi. Intueri (lat.) - vērīgi skatīties.Psiholoģiskie tipi6_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāli1. Ekstraverts domātājs - izteikta interese par apkārtējo pasauli, ļoti precīzi,loģiski, balstās uz faktiem. Piem. Č.Darvins - 20 gadus braukā pa pasauli, vācot faktus,pierādījumus savai teorijai.2. Introverts domātājs - psihiskā enerģija vērsta uz sevis izpratni, savasdvēseles sajūtām. Mēģina izprast, kas notiek viľā pašā - pašanalīze.Piem. Imanuels Kants - visu mūţu nodzīvo Kenigsbergā. Introverto domātājuprincips ''Ja fakti neapstiprina manas idejas, jo sliktāk faktiem''. Viľu idejas irabsolūta patiesība.3. Ekstraverts vērtētājs - kas labi, kas slikti, kas svarīgs, kas mazsvarīgs.Vērtē ci<strong>lv</strong>ēkus, parādības, notikumus. Parasti vērtē atbilstoši tā laikasabiedrības normām, kategoriski spriedumos.4. Introverts vērtējošais tips - noteikta, skaidra vērtību sistēma, paši sevnoteikuši, kas dzīvē svarīgākais. Šī sistēma individuāla, pats ir vērtēšanas objekts.Augsts ideālais ''es'', paškritiski, vainas apziľa, var būt reliģiskiaskēti.5. Ekstraverts sajūtu tips - svarīgi gūt ja<strong>un</strong>us iespaidus, dzīves baudītāji.''Tāpēc jau ci<strong>lv</strong>ēks dzīvo pasaulē''6. Introverts sajūtu tips - svarīgākais ir ieklausīšanās sevī, sajūtas, kasnāk no dvēseļu dzīlēm. Grūti izteikt sajūtas vārdos - mākslinieki.7. Ekstraverts intuitīvais tips - atklāsme ir neapzinātas domāšanas rezultāts.Svarīgi visu intuitīvi izjust, apjaust, no kurienes nāk, uz kurieni virzās. Vissjāizprot, jāizjūt pašiem. Piem. Dullais Dauka.8. Introverts intuitīvais tips - atklāsmes spēja vērsta uz paša ci<strong>lv</strong>ēka dvēseli.Īpašas spējas, redz lietas <strong>un</strong> notikumus uz priekšu, pravieša tips. Saikne ar kolektīvobezapziľu, ''lieto ne tikai personīgo datu banku, bet kopīgo datu banku''K.G.J<strong>un</strong>gs - introvertais intuitīvais tipsZ.Freids - ekstravertais domātāja tipsPsihes struktūraPsihes ga<strong>lv</strong>enā sastāvdaļa ir ego t.i. apziľas centrs, apakšstruktūra ir personiskā bezapziņat.i. kompleksi, kas veidojas dzīves laikā. Komplekss ir asociāciju kopums. Asociācijas ir jūtas,tēli, idejas, kas veido kompleksus.Tos sasaista kodols - arhetipi. Personiskā bezapziľa atbilstFreida priekšapziľai <strong>un</strong> nav apzināta, bet var tikt apzināta. Personības briedumā ci<strong>lv</strong>ēks varto apzināt. Nākošā apakšstruktūra - kolektīvā bezapziņa <strong>un</strong> arhetipi.Ego---------------------------------------Individuālā bezapziľaPersonaĒna------------------------------------------Kolektīvā bezapziľaAnima AnimusPatība_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>7


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliPersoniskā bezapziņaSastāv no 2 ga<strong>lv</strong>eniem veidojumiem: ēna <strong>un</strong> maska.Ēna ir pretstats ego t.i. ''ne es'', tas, kas viľš negrib būt. Tās ir no apziľas izstumtās tieksmes,dzīvnieciskā agresivitāte, seksualitāte. Katrā ci<strong>lv</strong>ēkā ir personiskais ļa<strong>un</strong>ums, no ēnas nevaratsacīties vai aizbēgt. Morālā brieduma rādītājs ir konfrontācija, atklāta sadursme ar ēnu,apzināties to ļa<strong>un</strong>umu, ko nes sevī. Svarīgi ir ēnas enerģiju virzīt vēlamā virzienā, pakļaut to.Bīstama ir identifikācija ar ēnu - esmu slikts. Var būt 3 varianti:- mazvērtības komplekss, pat pašnāvība, jo esmu ļa<strong>un</strong>s;- uzskata - tāda jau ir ci<strong>lv</strong>ēka daba, nerēķinās ar citiem.- ēnas projekcija - ļa<strong>un</strong>umu, kas ir viľā, saskata citos - es labs, citi slikti. Tas parādāskonfliktsituācijās, zaudē paškritiku, savu ļa<strong>un</strong>umu redz citos.Lielākas ēnas projekcijas, ja bērnībā daudz aizliegumu, jo vairāk no apziľas izstumto vēlmju<strong>un</strong> tieksmju.Grupas darbs Kad mēs varam justies laimīgi? Vai piepildot visas vēlmes <strong>un</strong> tieksmes?Maska - persona (latīľu val.)Maska - sociālais ''es'', sociālā āda,sociālās lomas. Ēnu <strong>un</strong> masku daļēji apzināmies <strong>un</strong> daļējineapzināmies.Džohari logsIndivīds zin parotruIndivīds nezin parotruIndivīds zin par sevi1. Atvērtais"Es"3. Slēptais"Es"Indivīds nezinapar sevi2. Atklātais"Es"4. Neatklātais"Es"1. ''Es'' kādu apzināmies paši <strong>un</strong> mūs redz citi.''Tu esi tāds <strong>un</strong> tāds'' -es piekrītu2. ''Es'' - kuru mēs paši izjūtam, bet slēpjam citiem. ''Tu taču mani nepazīsti.Kurš mani labāk pazīst kā es sevi''.3. ''Es'', ko redz citi, bet neredzam paši. ''Tu mani slikti pazīsti, tu esi kautko sajaucis''. Ci<strong>lv</strong>ēkam grūti pieľemt, ka mūsos ir kaut kas tāds, par ko mēsnezinām.4. ''Es'' ko neapzināmies paši <strong>un</strong> arī citi.Problēmas:- identifikācija ar masku. Sava individuālā ''es'' zaudēšana, atdarina citus, piekrīt citiem.Cenšas būt tāds, kādu viľu grib redzēt citi ci<strong>lv</strong>ēki - konformisms - pakļaušanāsvairākuma domām izturēšanās veidā.- zaudē masku - pārāk atvērts, neaizsargāts. Ne vienmēr vajag visiem izkratīt sirdi, zaudē''sociālo ādu''._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>8


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliJ<strong>un</strong>gs personības attīstību dēvē par individuāciju - sevis iepazīšanas procesu.1. stadija - sava ''es'' atklāšana2. savas ēnas atrašana, sava personiskā ļa<strong>un</strong>uma apzināšanās3. satikšanās ar savu anima vai animus4. savas patības apzināšanās, dievišķās dzirksts atklāšanaIndividuācijas rezultātā ci<strong>lv</strong>ēks pietuvojas individuālai savdabībai kā veselumam <strong>un</strong> tārealizācijai. Individuācija ir paštapšana, kļūšana par šo individualitāti <strong>un</strong> tās pašrealizēšana.Bezapziņas pētniecības metode - sapņa interpretācijaSapni spēj izprast tikai pats sapľotājs. Analizējot sapľus var izprast nākotni.J<strong>un</strong>ga psihoterapijaSvarīgi iziet pašterapiju, atbrīvoties no saviem kompleksiem, problēmām.Zīmēšanas metode - uzzīmēt sevi, savu iekšējo pasauli, savu dvēseli.Psihodrāmas metode - problēmu izspēlēt grupā.Lai ci<strong>lv</strong>ēks labāk izprastu sevi <strong>un</strong> pasauli, svarīga bērnu mākslinieciskā audzināšana, jūtu,emociju attīstīšana.Individuālā psiholoģijaIndividuum - vienots, nedalāms. Ci<strong>lv</strong>ēka personība ir vienots, nedalāms veselums.Pamatlicējs Alfreds Ādlers. Dzimis 1870. gadā Vīnē nabadzīgā ebreju tirgotāju ģimenē,miris 1937. gadā.Otrais bērns piecu bērnu ģimenē. Bērnībā slimīgs, tuvredzīgs, slikti mācās. Agri atklāj idejupar mazvērtības kompleksu <strong>un</strong> kā atbrīvoties - kļūt par pārci<strong>lv</strong>ēku (Nīče, Markss). Izvēlas acuārsta profesiju.Atšķirīgs no Freida <strong>un</strong> J<strong>un</strong>ga teorijām:- zemapziľa ir tas, kas Freida izpratnē priekšapziľa t.i. neapzināta daļa, kas var tiktapzināta;- attiecības starp apziľu <strong>un</strong> zemapziľu: Freidam konfliktējošas, J<strong>un</strong>gam papildinošas,Ādleram paralēlisms - ci<strong>lv</strong>ēka darbība notiek gan apziľas, gan zemapziľas līmenī;- ci<strong>lv</strong>ēka darbību virzošie spēki: Freidam seksuālais instinkts, J<strong>un</strong>gam reliģiskais instinkts,Ādleram: kopības izjūta - pozitīvais spēks, tiekšanās pēc pārākuma - negatīvais spēks;- attiecības pret pagātni <strong>un</strong> nākotni: Freidam - pagātne (bērnība) nosaka tagadni <strong>un</strong>nākotni. Ādlers - ci<strong>lv</strong>ēka nākotne nosaka tagadni. Orientācija uz nākotni, pēc kā ci<strong>lv</strong>ēkstiecas, kas ir dzīves mērķis, nosaka, kā dzīvo tagad. Ci<strong>lv</strong>ēks tagad dzīvo tā, lai sasniegtudzīves mērķi. Slikti dzīvo tad, ja slikts ir dzīves mērķis.Ga<strong>lv</strong>enais Ādlera psiholoģijas jēdziens ir ''kopības izjūta''(social interest). Ci<strong>lv</strong>ēks irsabiedriska būtne, jo kopības instinkts ir bioloģiski nosacīts - sociālais instinkts.Kopības izjūtas kritēriji ir:- spēja sadarboties ar citiem ci<strong>lv</strong>ēkiem- gatavība dot ieguldījumu, necerot uz atalgojumuKopības izjūta nepieciešama 3 ga<strong>lv</strong>eno dzīves uzdevumu veikšanai: darbs, draudzība,mīlestība. Ci<strong>lv</strong>ēku psiholoģisko problēmu pamatā ir nespēja realizēt šos uzdevumus.Darbs - sevišķi nozīmīgs, ja trūkst patiesas draudzības <strong>un</strong> mīlestības. Darba zaudējumsšajos gadījumos ir patiesa traģēdija.Draudzība spēja uzturēt tuvas attiecības ar citiem ci<strong>lv</strong>ēkiem.Mīlestība - visciešākās attiecības starp ci<strong>lv</strong>ēkiem, prasa savstarpēju cieľu <strong>un</strong> abpusēju.pienākuma apziľuBioloģiski nosacīta kopības izjūta jāattīsta jau bērnībā. Kopības izjūtas attīstību traucēmazvērtības jūtas.Mazvērtības kompleksa veidošanos veicina:1. izlutināšana - ja visas iegribas tiek uzreiz izpildītas, bērns kļūst atkarīgs no apkārtējiem_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>10


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāli2. bērna apspiešana ģimenē- fiziska vardarbība- vecāku psiholoģiskā prombūtne:- nevēlams bērns- mātei psiholoģiskas problēmas - sieviete nav gatava mātes lomai, māte pārāknodarbināta, pārāk daudz problēmu- mātei nav bijis psiholoģisks kontakts ar savu māti, vecāki atkārto savu vecākukļūdas3. orgānu nepilnvērtība, var būt kompensācija <strong>un</strong> hiperkompensācija.4. kļūdains pašvērtējums - mazvērtības komplekss5. bērna pozicija ģimenē - izlutināšanaMazvērtības kompleksu cenšas pārvarēt:- kompensācijas ceļā - cenšas gūt panākumus jomā, kur ir dotības- hiperkompensācijas ceļā - mēģina sasniegt kaut ko jomā, kur ir vājā puse. Daţreiz irtieksme pēc varas.Ādlera koncepcijas pamatā - tiekšanās uz dzīves mērķi, kurš bieţi vien - ir būt pārākam parcitiem. Veidojas 4-6 gadu vecumā, sākumā vecāku ietekmē <strong>un</strong> bieţi vien citā skatījumā kāpieaugušiem, piem. ''lidotājs noskatās uz visiem no augšas''. Atbilstoši dzīves mērķim veidodzīves plānu. Nozīme bērna pozicijai ģimenē.Grupas darbs: atmiľas no bērnībasPersonības pētīšanas metodesAgrās bērnības atmiľas, ci<strong>lv</strong>ēks atceras no bērnības to, kas patreiz aktuāls.Ţestu <strong>un</strong> pozu interpretācija - Ādlers pirmais, kas pievērš uzmanību, ka ci<strong>lv</strong>ēka raksturs <strong>un</strong>dzīves stils atspoguļojas viľa kustībās <strong>un</strong> ţestos.Sapľu interpretācija -sapľos parādās nepiepildītās vēlmes pēc pārākuma.Ādlera psihoterapijaAtšķirībā no Freida <strong>un</strong> J<strong>un</strong>ga pievēršas nevis emocijām, bet prātam.Ādlera psihoterapijā 4 fāzes:- izjust atbildību par savu dzīvi. Viss, kas notiek ir atbilstoši viľa mērķiem.- diagnostiskā fāze. Terapeits cenšas noteikt pacienta individuālo dzīves stilu, plānu <strong>un</strong>mērķi, izmantojot agrās bērnības atmiľas, sapľu tulkošanu, neverbālo izturēšanos.- sevis apzināšanas fāze . Ci<strong>lv</strong>ēks mēģina apzināties savu mērķi, plānu, stilu, vai tas viľuapmierina.- reorientācijas fāze. Mēģina kaut ko mainīt savā dzīves mērķī, plānā, stilā, padarīt dzīvipilnvērtīgu.Humānistiskā psihoanalīzePamatlicējs neofreidisma pārstāvis Erihs Fromms.Dzimis 1900.gadā Frankfurtē pie Mainas ebreju tirgotāja ģimenē, miris 1980.gadā. Erihsvienīgais bērns, audzis ortodoksālo jūdaistu ģimenē, studē psiholoģiju, filozofiju, socioloģiju.1934.gadā emigrē uz Ameriku.Centrālā vieta Fromma koncepcijā ir ci<strong>lv</strong>ēka brīvības problēma. Ci<strong>lv</strong>ēka uzvedību nosaka netikai bioloģiskie instinkti. Ci<strong>lv</strong>ēks var justies brīvs vai arī vientuļš. Lai izvairītos no vientulības,pozitīvs risinājums ir cīľa par patiesu brīvību, mīlestība, radošs darbs. Pretstats - bēgšana nobrīvības - konformitāte vai agresivitāte. Konforms pakļaujas apkārtējiem. Ci<strong>lv</strong>ēka agresijaatšķiras no dzīvnieka agresijas._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>11


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliAgresija iedalās:Pozitīvā agresija (beniger)- pseidoagresija - ļa<strong>un</strong>ums bez īpaša nodoma- pretenciozā agresija - nepieciešamība virzīties uz priekšu bez iemesla uzbrukt -alpinisms, sports, medicīna.- aizsardzības agresija - novērst draudus, saglabāt dzīvību, brīvību. Aizsardzības agresijaci<strong>lv</strong>ēkiem vairāk izteikta kā dzīvniekiem. Ci<strong>lv</strong>ēks redz ne tikai reālās briesmas, bet arīiedomātus draudus:- ci<strong>lv</strong>ēku var pārliecināt par briesmām, kas nedraud- ci<strong>lv</strong>ēkam vajag izdzīvot ne tikai fiziski, bet arī garīgi (brīvība,reliģija, mīti)Propoganda vieš iedzīvotājos pārliecību, ka viľus apdraud cita nācija. Īpašasociālā struktūra pārvērš neticamo ticamajā. Valdošās grupas ietekmēšanasspēks ir tieši proporcionāls tās spējai izstrādāt ideoloģisko sistēmu, kurasamazina kritiskas <strong>un</strong> neatkarīgas domāšanas spēju.- konformiskā agresija - liek agresīvi darboties - karš, armija.Visās hierarhiskās sabiedrībās paklausība ir tikums, nepaklausība - trūkums.- instrumentālā agresija - agresija ir līdzeklis mērķu sasniegšanai - postīšana,bez mērķa, cīľa par varu, slavu, karš. Jo primitīvāka civilizācija, jo mazāk karu.Negatīvā agresija- cietsirdība - sadisms- iznīcināšana- nekrofīlijaSadisms: fiziskās ciešanasgarīgās siešanas (pazemo ar vārdiem)Sadisms visās izpausmēs ir tieksme iegūt absolūtu <strong>un</strong> neierobeţotu varu pār dzīvu būtni -sievieti, bērnu, vīrieti, liekot sajust sāpes <strong>un</strong> pazemojumu. Sadismu lieto tie, kas reālā dzīvēnespēj sasniegt ne prieku, ne produktivitāti. Sadists grib būt dzīves valdnieks, tādēļ saglabādzīvību. Baidās no visa ja<strong>un</strong>ā, patiesībā gļēvi <strong>un</strong> nevarīgi, ko maskē ar varas parādīšanu,citu pazemošanu vai spīdzināšanu.Sabiedrībā jūtas izolēti, nespēj mīlēt. Sadisms <strong>un</strong>mazohisms cieši saistīti, raksturīga vitāla nespēcība. Sociālā sabiedrībā sadomazohistiskārakstura ekvivalents ir birokrātiskais raksturs. Staļinam bija raksturīgs fiziskais <strong>un</strong>psiholoģiskais sadisms.Sadistiskā rakstura veidošanās pamatā individuālie <strong>un</strong> sociālie faktori: Individuālie -cietsirdīga izturēšanās bērnībā <strong>un</strong> garīgās nabadzības atmosfēra ģimenē. Sociālais faktors -sabiedrība, kura ar pārmērīgu kontroli vājina savu locekļu neatkarību <strong>un</strong> kritisko domāšanu.Nekrofīlija - tieksme atrasties līķa tuvumā, vēlēšanās dzīvo pārvērst nedzīvajā.Nekrofīlais raksturs atklājas sapľos: redz sadalītus ķermeľus, līķus, kapus, mašīnas, kasiznīcina visu dzīvo; darbībā - lauzt, bojāt, iznīcināt. Pārliecība, ka visas problēmas varatrisināt tikai ar vardarbību. Interesējas tikai par pagātni, dod priekšroku tumšām krāsām,tieksme uz nepatīkamām smakām. Dod priekšroku sar<strong>un</strong>ām par iznīcināšanu, riebeklībām.Nekrofīlijas paveids - tehnikas pielūgsme, fotografēšana, mūzikas atskaľošana. Ja vienīgaismērķis ir mehānisma apkalpošana, zūd morālā atbildība. 20. gs. otrā pusē nāvi raksturospoţas mašīnas. Izteikts nekrofīlā rakstura piemērs Ā.Hitlers.Grupas darbs: Hitlera biogrāfija <strong>un</strong> diskusijaFromma mīlestības izpratneSarakstījis ''Mīlestības māksla''Patiesa mīlestība ir radošs process, personības pašrealizācija, kas ietver:- rūpes par otru ci<strong>lv</strong>ēku- savstarpēju atbildību- savstarpēju cieľu- otra ci<strong>lv</strong>ēka izpratni_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>12


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliLai rastos spēja mīlēt, nepieciešams:1.- 2. gadā mātes mīlestība3.- 4. gadā tēva mīlestība5 -12 gadi brāļu, māsu (vienaudţu) mīlestībapusaudţu vecumā - erotiskā mīlestība30 - 40 gadi garīgā mīlestībaPieci mīlestības veidi:- brālīgā mīlestība - vērsta uz visiem ci<strong>lv</strong>ēkiem <strong>un</strong> ir līdzcietības pamatā- mātes mīlestība - altruistiska, bez nosacījumiem. Patiesa mātes mīlestība ir prieks parbērna patstāvību. Jāmāca ne tikai saľemt mīlestību, bet arī dot.- erotiskā mīlestība :iemīlēšanās ir jūtu uzplūdi, patiesa mīlestība - saplūšana ar otru, abijūtas kā viens veselsPatiesām attiecībām jābalstās uz savstarpēju cieľu, respektu pret otra ci<strong>lv</strong>ēkapersonību, jo katrs no mums ir personība <strong>un</strong> katrs mēs esam citāds.- mīlestība pret sevi pašu. Egoists parasti ir vientuļš, nespēj mīlēt nevienu, arī sevi, jūtasdziļi vientuļi, atsvešinātības sajūta.- mīlestība pret Dievu - mīlestība pret savu ideālo ''es''.Mīlestības neirotiskās formas- mātes meklēšana sievā- tēva meklēšana vīrāDzīvesbiedrā meklē tēvu vai māti, ja bērnībā tas ir pietrūcis.- sentimentālā mīlestība - izdomāta mīlestība- elku pielūgšanaEgo psiholoģija (E. Eriksona psihosociālās attīstības teorija)Pamatlicējs Eriks Eriksons. Dzimis 1902.gadā Vācijā. Tēvs dānis, kuru zēns nekadnav saticis. Patēvs ebreju tautības bērnu ārsts, <strong>un</strong> zēns audzināts pēc ebreju ģimenestradīcijām.Tādēļ agri zēnam parādījies jautājums ”kas es esmu – dzimis Vācijā, tēvs dānis,māte ebrejiete”. Vidusskolā zēns mācījies viduvēji, viľu neapmierināja no dzīves atrautāsskolas mācību programmas. Pēc vidusskolas beigšanas patēvs vēlējās, lai zēns studēmedicīnu, bet Eriks izvēlējies meklēt sevi <strong>un</strong> devies apceļot Eiropu, pelnot iztiku kāzīmēšanas skolotājs. Vēlāk savos darbos Eriksons izsaka atzinību patēvam par to, ka viľšneiestājās pret šo audţudēla izvēli. 4 gadu laikā viľš apceļojis vairākas valstis, līdz Vīnēiepazinies ar Zigm<strong>un</strong>du Freidu <strong>un</strong> Annu Freidu (Z. Freida meitu) <strong>un</strong> apguvis bērnupsihoterapeita kursus. 1933. gadā, kad sākās ebreju vajāšana, viľš devās uz Dāniju, vēlākemigrēja uz Ameriku. Tur strādāja Harvardas <strong>un</strong>iversitātē, vēlāk ieguva profesora grādu. Viľšir vienīgais profesors ar vidusskolas izglītību. E. Eriksons uzskatīja, ka ne jau formālā izglītība<strong>un</strong> zinātnes grādi ir svarīgi, bet svarīgi ir atrast ga<strong>lv</strong>eno dzīves aicinājumu <strong>un</strong> sekot tam.Ci<strong>lv</strong>ēkam vajag dot iespēju to meklēt. Viľš bija pateicīgs patēvam, ka tas neuzspieda savugribu, bet atļāva dzīves ceļa meklējumus. E. Eriksons piedalījās arheoloģiskajās ekspedīcijās,pētījis daţādu indiāľu cilšu bērnu audzināšanas tradīcijas. Apkopojot daţādās Eiropas valstīsapgūto pieredzi <strong>un</strong> Amerikas pētījumu rezultātus izstrādāja ci<strong>lv</strong>ēka psihosociālās attīstībasteoriju, uzsverot, ka sociālā vide, ci<strong>lv</strong>ēki ap bērnu ir tie, kas ietekmē bērna attīstību. Teorijaspamatā Z. Freida psihoseksuālās attīstības teorija, papildināta ar Eriksona atziľām.Nozīmīgākais darbs 1950.gadā ''Bērnība <strong>un</strong> sabiedrība'', kurš kļuva populārs 60 gados, jopiepildījās E. Eriksona pareģojums, ka ja<strong>un</strong>atne, kas audzināta ar neizpratni, uzspiešanu,pamācīšanu, izpaudīs neapmierinātību, būs dumpis. 60 gados veidojās kontrkultūra,piemēram, hipiju kustība u.tml.E. Eriksons miris 1994. gadā Amerikā.Eriksona saistība ar psihoanalīziFreidu vairāk interesē Id, Eriksonu - Ego, sabiedrības ietekme uz ci<strong>lv</strong>ēka attīstību, adaptācijasprocesu norise._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>13


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliSekojot Freida idejām, ci<strong>lv</strong>ēki domā, ka viľi ir savu vecāku pielaisto kļūdu sakopojums. Šādapārliecība mazina atbildības sajūtu. Eriksons uzsver ci<strong>lv</strong>ēka personisko atbildību <strong>un</strong> brīvasizvēles iespējas. Ci<strong>lv</strong>ēks saistīts ar sabiedrību, kurā dzīvo, nedrīkst aplūkot ci<strong>lv</strong>ēka personībuatrauti no sabiedrības, kurā viľš dzīvo.E. Eriksona psihosociālās attīstības teorijaPamatā Z. Freida psihoseksuālās attīstības teorijas idejas.E. Eriksona teorijas atšķirības:- aptver ci<strong>lv</strong>ēka psihologisko attīstību visā mūţa garumā- r<strong>un</strong>ā par ego attīstību- katrā dzīves periodā rodas psiholoģiski ja<strong>un</strong>veidojumi <strong>un</strong> krīzes. Katrs pozitīvaisja<strong>un</strong>veidojums ir pamats nākošā perioda pozitīvam ja<strong>un</strong>veidojumam.- ģimene gatavo bēnu dzīvei konkrētā sabiedrībāZīdaiņa stadija 1. dzīves gads iekļaušanās - inkorporācija+ pamatuzticēšanās (iekšēja drošība, paļāvība)- pamatneuzticēšanāsPamatuzticēšanās ir veselīgas personības attīstības pamats. Ci<strong>lv</strong>ēkam jāapzinās savasproblēmas, <strong>un</strong>, būdams pieaudzis, viľš var tikt ar tām galā. Ja zīdainis pirmajā mūţa gadāfiziski <strong>un</strong> emocionāli saľem visu, kas nepieciešams, viľš saprot” man patīk šī pasaule”. Tādēļbērniľu vajag ľemt uz rokām, šūpot, aijāt, teikt mīļus vārdus. Ja bērnu audzina pēcagrākajām tradīcijām ‘’neľem uz rokām – izlutināsi’’, vai bērns dzīvo agresīvā vidē, netiekapmierinātas viľa vajadzības, veidojas negatīvais ja<strong>un</strong>veidojums – pamatneuzticēšanās. Tasvar būt pamats negatīvam ja<strong>un</strong>veidojumam nākošajā stadijā.Pirmais mūţa gads ir pamats visai dzīvei, tādēļ ļoti svarīga sociālā vide, kura bērns aug <strong>un</strong>attīstās.Agrās bērnības stadija 2. - 3. dzīves gads+ autonomija, patstāvība- pastāvīga ka<strong>un</strong>a <strong>un</strong> šaubu izjūtaŠajā vecumā svarīgi atbalstīt bērna darbošanos, veicināt patstāvību. Ja vecāki neļaujbērnam darīt pašam, nedod izvēles iespējas, norāj, nepārtraukti pamāca, rodas šaubas parsevi, ka<strong>un</strong>a sajūta.E. Eriksons uzskatīja, ka Rietumu kultūrā pārāk agri grib panākt tīrību, kārtību – ka<strong>un</strong>ina, jabērns neprasās uz podiľa, nav tīrīgs, kārtīgs. Viľš uzskatīja, ka tikai apmēram no 1,5 gaduvecuma bērns ar prātu saprot podiľa nozīmi. Bērna audzināšanā ļoti liela nozīme ir uzslavai.Savukārt, ja uz bērnu kliedz, sit, sāpīgi soda, šinī periodā rodas agresivitāte, kas vēlāknostiprinās kā rakstura īpašība.Rotaļu vecums 4. -5. dzīves gads Lokomotorā stadija+ iniciatīva- vainas sajūtaŠinī vecumā bērni visu grib zināt, zinātkāre ir it kā uzbāzīga. Visu grib izdibināt, saprast, darītto pašu, ko pieaugušie. Savas sajūtas realizē rotaļās. Ja bērna rotaļas ir agresīvas-sit, šauj,soda rotaļu personāţu, jādomā, no kurienes bērnā radusies šī agresivitāte. Daţreiz vecākipaši savā starpā strīdās, kliedz, daţreiz izturas agresīvi pret bērniem. Bērnu rotaļām šinīvecumā ir it kā pašattīrošs efekts, bet tikai tad, ja bērns pats izvēlas spēles noteikumus. Japieaugušie nemitīgi diktē, kā spēlēties, rotaļa zaudē savu nozīmi.Ja bērnu nemitīgi kritizē, norāj, rodas vainas sajūta.Kas ir ka<strong>un</strong>s? Tā ir neērtības sajūta citu ci<strong>lv</strong>ēku priekšā. Vainas izjūta ir neērtības sajūtasavā priekšā.Šajā vecumā noslēdzas Superego veidošanās, vainas sajūtas veidošanās.Superego – ārējo prasību pāriešana iekšējās prasībās.Skolas vecums 6-11 gadu vecums+ spēja radīt kaut ko noderīgu- mazvērtībaNotiek spēju <strong>un</strong> interešu attīstība. Bērns instinktīvi meklē to sfēru, kas atbilst viľa spējām,pārslēdzas no vienas jomas uz citām. Vecākiem tādēļ vajadzētu piedāvāt iespējas izvēlētiesdaţādas jomas: mūziku, mākslu, sportu, valodas <strong>un</strong> tml. Bērns izvēlēsies sev piemērotākonodarbi. E. Eriksons uzsvēra: skola kompensē to, kas trūcis ģimenē._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>14


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliVar parādīties hiperkompensācija: pozitīvā -pārspēt citus ar labo <strong>un</strong> negatīvā - pārspēt arslikto.Agrās ja<strong>un</strong>ības stadija – pusaudža vecums 12 - 18 gadi (25)+ identitātes atrašana- identitātes difūzijaIdentitāte ir ci<strong>lv</strong>ēka individuālais es. Identitātes atrašana - ci<strong>lv</strong>ēks no bērna kļūst parpieaugušo. Ļoti sareţģīts dzīves periods. Ja iepriekšējos dzīves periodos attīstība noritējusiar pozitīvo ja<strong>un</strong>veidojumu veidošanos, identitātes krīze būs bez lieliem sareţģījumiem.Ci<strong>lv</strong>ēkam jāatrod atbilde uz 2 jautājumiem: kas es gribu būt (profesija) <strong>un</strong> kāds es gribu būtmorālāpašnoteikšanās.Vienmēr jārespektē pusaudţiem raksturīgās īpatnības:- maksimālisms- visu vajag šeit, tagad <strong>un</strong> tūlīt- norobeţošanās, subkultūra- ideālu meklēšana- neapzināta vēlēšanās nešķirties no bērnības- apzināta vēlēšanās kļūt pieaugušam- identitātes krīze- dzīves skolotāju meklēšana- nihilisms(noliegt iepriekšējās vērtības)- <strong>saskarsme</strong>s īpatnībasJa iepriekšējos dzīves periodos bijušas problēmas, var veidoties identitātes difūzija.Identitātes difūzijas pazīmes:- apātija- laika apstāšanās sajūta- mērķa izjūtas trūkums- interešu trūkums- svārstīgs pašvērtējums- racionalizēšanas princips (es nedaru, jo negribu, bet man ir spējas)- bailes no patiesas tuvības- subkultūraIdentitātes difūzijas periods var ilgt vairākus mēnešus <strong>un</strong> pat gadus. Izeja no identititātesdifūzijas: izaug <strong>un</strong> kļūst par pieaugušo, bet daţreiz nelabvēlīgi varianti – iesaistās sociālinelabvēlīgās grupās,bet daţreiz var arī neredzēt citu izeju kā pašnāvibu.Negatīvās identitātes veidošanās: ja pusaudzis nevar apliecināt sevi ar labo, apliecina sevi arslikto, pievērš citu uzmanību ar to, ko sabiedrība nosoda (muļķojas, lamājas, uzkrītošiuzvedas <strong>un</strong> gērbjas <strong>un</strong> tml.) Bieţi vien vecāki <strong>un</strong> skolotāji ar savu bāršanos veicina negatīvāsidentitātes veidošanos.Ja<strong>un</strong>ības stadija 19 - 25 gadi+ spēja veidot tuvas attiecības (mīlestība)- vientulības izjūtaŠinī dzīves periodā ci<strong>lv</strong>ēki veido tuvas attiecības, ja iepriekšējos periodos uzkrāta pozitīvapieredze. Ja pārsvarā negatīvie ja<strong>un</strong>veidojumi – parādās vientulības sajūta. To novēro, jaizveidojies spēcīgs Superego - mazvērtības kompleksi, nemitīgi sevi ierobeţo, bikli, nedroši,kautrīgi. Iekšējās vientulības sajūta.E. Eriksons rakstīja, ka daudzi ja<strong>un</strong>ieši dzīvo ar bērnības rētu dvēselē: pamatneuzticēšanās,pastāvīga ka<strong>un</strong>a <strong>un</strong> šaubu izjūta, vainas sajūta, mazvērtība, identitātes difūzija.Personības brieduma stadija 25 - 50(60) gadi (līdz aiziešanai pensijā)+ radošā produktivitāte- stagnācijaPeriods, kad ci<strong>lv</strong>ēki strādā, veido ģimenes, audzina bērnus, sasniedz dzīves mērķus. Šajāperiodā raksturīga dzīves vidus krīze ( 45+5 gadi). Ci<strong>lv</strong>ēks saprot, ka dzīve nav bezgalīga,apjauš to attiecībā pret sevi. Ja ci<strong>lv</strong>ēkam izveidojies pozitīvs pašvērtējums, spēja veidotattiecības ar citiem ci<strong>lv</strong>ēkiem, dzīves vidus krīze var paiet tik pat kā nemanāmi. Smagosgadījumos depresija, apātija, svārstīgs pašvērtējums, šaubas attiecībās ar tuviem ci<strong>lv</strong>ēkiem,ja<strong>un</strong>u attiecību meklējumi, paškritiski, negatīvi vērtē iepriekšējo dzīvi. Izeja no dzīves viduskrīzes: ja<strong>un</strong>ā ceļa meklējumi (ja<strong>un</strong>a ģimene, ja<strong>un</strong>a izglītība, profesija, aizraušanās), sliktāksvariants – stagnācija, kad dzīve it ka apstājas tai periodā, kad sākās dzīves vidus krīze._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>15


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliCi<strong>lv</strong>ēks pārstāj interesēties par ja<strong>un</strong>o, dzīvē pagātnē, uzskata es visu zinu, man neviens nekoneiestāstīs.Personības integrācijas stadija50 - 60 …+ savas personības kā vienota veseluma izjūta- izmisums, bezcerībaDvēseles miers - personības kā vienota veseluma izjūta, iekšējā harmonija, saskaľa pašamar sevi. Daţreiz nepieľem savu vecumu tādu, kāds tas ir.Izmisums, bezcerība, ja nav apmierināts ne ar sevi, ne ar citiem, redz visu drūmās krāsās.Vaino citus, uzskata, ka dzīve neizdevusies.Transaktīvā analīzePamatlicējs Eriks Berns, teorija saistīta ar ci<strong>lv</strong>ēku attiecībām.Dzimis 1910.gadā Kanādā, miris 1977.gadā Kalifornijā. Profesija ārsts - psihiatrs.Nozīmīgākais darbs 1963.gadā ''Spēles, kuras spēlē pieaugušie''.Transakcija - mijiedarbība ir jebkura uzvedība, kura izsauc atbildes reakciju.Transaktīvai analīzei ir 4 stadijas:- strukturālā jeb personības analīze- mijiedarbību analīze- ''spēļu analīze''- dzīves scenārija analīze (izmanto Ādlera ideju par dzīves plānu).Strukturālā jeb personības analīzeUzsver psihes apzināto daļu. Ego ik brīdi vienā no trim stāvokļiem: ''vecāku'', ''pieaugušā,''bērna''.''Vecāku''stāvoklis''Šajā stāvoklī ci<strong>lv</strong>ēks atrodas, kad kritizē otru ci<strong>lv</strong>ēku, slavē, dod novērtējumu, padomus,izrāda rūpes par otru ci<strong>lv</strong>ēku. Veidojas 5 - 6 gadu vecumā. Sākumā mehāniska, vēlāknaapzināta atdarināšana. ''Vecāku'' stāvoklī ci<strong>lv</strong>ēki ļoti emocionāli, kategoriski, pārliecinātipar savu taisnību. Ja ci<strong>lv</strong>ēks nespēj ieľemt ''vecāku'' stāvokli, tas nozīmē, ka nespēj nekoaizrādīt, nespēj izrādīt gādību par otru ci<strong>lv</strong>ēku.''Pieaugušā'' stāvoklisVisas lietas uztver loģiski, saprātīgi, balstoties uz faktiem, argumentiem. Emocijas minimālas,ga<strong>lv</strong>enais prāts. Šo stāvokli ci<strong>lv</strong>ēks iemācās. Tikai šajā stāvoklī ci<strong>lv</strong>ēks iemācās paskatītiesuz sevi no malas, var būt paškritisks <strong>un</strong> objektīvi sevi vērtēt.''Bērna'' stāvoklisRaksturīgas spontānas, emocionālas reakcijas, izturas kā bērns 5 - 6 gadu vecumā,atgriešanās bērnībā emocionālā <strong>un</strong> psiholoģiskā ziľā.- ''dabiskais bērns'' - tāds, kā dots no dabas, temperaments,emocionalitāte,apmierinājums,tieksme pēc baudas, spēju atraisītība, neierobeţotafantāzija, spontanitāte.- ''mazais profesors'' - topošais pieaugušais. Vairāk racionālas domas, kreativitāte,izdoma, intuĪcija. Piemēram Vinnijs Pūks. Pieaugušie šajā stāvoklī tad, kad izdaramanipulatīvas darbības, lai kas nenotiktu.- ''pielāgojies bērns'' - cenšas ievērot visas prasības. Veidojas ''vecāku''loma. Paklausīgs,neuzľēmīgs, bailīgs.''Dabisks bērns'' - atbilst Freida Id, ''pieaugušais'' - ego, ''vecāki'' - superego.Freidam teorētiski izveidots, Bernam praktiskie novērojumi.Ja ci<strong>lv</strong>ēkam nav psiholoģiskas problēmas, nemitīgi maina lomas. Daţreiz ci<strong>lv</strong>ēks iestrēgstkādā lomā.''Pastāvīgi vecāki'' var būt 2 varianti:- ''dominēšanas variants'' - strādīgs, kategorisks, svarīgi just varu pār citiem- ''audzinātājs'', ''glābējs'' - tik izpalīdzīgs, ka otrs jūtas nevarīgs.''Pastāvīgi pieaugušais'' līdzīgs datoram, maz emocionāls, nav empātijas.''Pastāvīgi bērns'' -izvairās no atbildības, liek darīt citiem to, ko vajadzētu darīt pašam._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>16


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliMijiedarbības analīzeMijiedarbību līmeľi:1. ''rituālu līmenis'' pievēršam otram uzmanību2. ''kopēja laika pavadīšana'' - sar<strong>un</strong>as par laiku, paziľām, bērniem,tehniku, valdību, anekdotes, spēles. ''Sevi parādīt <strong>un</strong> uz citiem apskatīties'',laika aizpildīšanas līmenis3. ''spēles'' - manipulācijas ar otru ci<strong>lv</strong>ēku. Saka vienu, bet nolūks cits.No otra grib panākt tādā veidā, lai viľš pats to neapzinās.4. kopēja darbība - darbs, bērnu audzināšana, darbs dārzā u.c. Kad mērķis sasniegts,mijiedarbība beidzas. Ja ci<strong>lv</strong>ēkus vieno tikai bērnu audzināšana, šķiras, kad bērniizauguši.5. personisko attiecību līmenis. Ci<strong>lv</strong>ēki uzticas <strong>un</strong> paļaujas viens uz otru. Abi pieľem viensotru tādu, kāds viľš ir.Daţi ci<strong>lv</strong>ēki nespēj paceltie augstāk par 3.līmeni, bet ir ci<strong>lv</strong>ēki, kas grib vienmēr darbotiespersonīgo attiecību līmenī - ''jādomā par dzīvi, dzīves jēgu''.Var būt tiešās mijiedarbības, krustojošās <strong>un</strong> slēptās mijiedarbības.Tiešās mijiedarbības - uzbrukums no ''vecāku'' pozicijas, otrs taisnojas, vai ''vecāka'' -''pieaugušā'' pozicija.Veidojas laba saskaľa.Krustojošās mijiedarbības - cīľa, konfliktēšanaSlēptās mijiedarbības - r<strong>un</strong>ā vienu, bet zemtekstā ir pavisam cits. Manipulatīva pozicija.Spēļu analīze''Spēles'' veido ''slēpto'' transakciju virkne. Manipulācijas ar otru ci<strong>lv</strong>ēku apzināti vaineapzināti. Bieţākie ''spēļu'' veidi:- ''Jā, bet…'' lieto, lai apkārtējie nezin, ko teikt. Visbieţāk spēlē ci<strong>lv</strong>ēki, kas bērnībā bieţipamācīti. It kā atspēlējas vecākiem.- ''Nelaimes putni'' - nolūks radīt vainas apziľu apkārtējiem.Nodara pāri vienam, otram,trešam, kad visi dusmīgi, pasaka '' Jūs tikai izliekaties, patiesībā mani neciešat''.Vajadzētu savlaicīgi pārtraukt :''Tu vari plēst, gāzt, u.t.t., bet nesaki, ka noţēlo, neprasipiedošanu.- ''Sviestmaize'' - demonstrē, ka tik daudz strādā, ka nav laika pat pusdienām - bet pārējieneko nedara- ''nomocītais'' - cik tālu jūs mani esat noveduši- ''ķilda'' - uzsāk strīdu, lai izvairītos no attiecībām, liek otram justies vainīgam- ''jums abiem vajag cīnīties''- ''skaties, kas tevis dēļ iznāca'' - Spēlētājs rīkojas saskaľā ar otra ci<strong>lv</strong>ēka padomu, laineveiksmēs vainotu padomu devēju. Klausa padomam, zinot, ka nekas labs neiznāks- ''durvju aizciršana''Dzīves scenāriju analīzeKatrs ci<strong>lv</strong>ēks realizē noteiktu dzīves plānu, lai sasniegtu noteiktu mērķi.Ci<strong>lv</strong>ēks dzimis būtveiksminieks, bet pats padara dzīvi neveiksmīgu.Ci<strong>lv</strong>ēki neapzināti cenšas atkārtot to, kasnoticis bērnībā.Ja bērnībā darīts pāri, dzīvē mēģina radīt situācijas, kurās jutīšu, ka man darapāri. Dzīves scenāriju pamatā dzīves pozicija.Tomass Hariss 1969. gadā ASV saraksta darbu ''I am O.K., You are O.K.''Apraksta 4 dzīves pozicijas:- es esmu slikts, tu esi labs es -Tu- es esmu slikts,tu esi slikts es - tu- es esmu labs, tu esi slikts Es - es- es esmu labs, tu esi labs Es - TuParasti sāk ar I poziciju, jo jūt mazvērtību salīdzinājumā ar pieaugušajiem. Var saglabāties,bet parasti atbrīvojas. Ja saglabājas - neveiksminieka scenārijs - nedrošs, vainas apziľa,ţēlošanās, gaušanās, citu panākumu pārspīlēšana.Dara visu, lai pierādītu, cik viľi nelaimīgi._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>17


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliII pozicija - pesimisms, mazvērtības sajūta, neredz jēgu tam, ko dara paši <strong>un</strong> citi. Pasaule ir''bēdu ieleja''.Rodas, ja bērns pārmērīgi sodīts <strong>un</strong> pārāk augstas prasības, ka<strong>un</strong>ināts. Ci<strong>lv</strong>ēksiekšēji salūzt.III pozicija - stingrās prasības bērnībā uztver kā netaisnību. Uzpūtība, augstprātība,pašslavināšana, vērtējoša pozicija. R<strong>un</strong>ā tikai par sevi.IV pozicija - iekšēji pozitīva attieksme pret sevi. Uztver otru kā līdzīgu, spēj sadarboties.Humānistiskā psiholoģijaPamatlicēji Abrahams Maslovs 1908. - 1970.,Karls Rodţers 1902. - 1987K.Rodţers - teologs. Ci<strong>lv</strong>ēka dzīves mērķis - pašīstenošanās. Ci<strong>lv</strong>ēks var īstenot savusdzīves mērķus <strong>un</strong> pašrealizēšanos tikai tad, ja viľam ir pozitīva attieksme pret sevi, ja iraugsts pašcieľas līmenis, augsta pašapziľa. Visas ci<strong>lv</strong>ēka problēmas rodas, ga<strong>lv</strong>enokārt, nonepareiza pašvērtējuma. Personības izaugsmi traucē ''kļūdainā es'' koncepcija.Psihoterapeita ga<strong>lv</strong>enais uzdevums ir veidot ci<strong>lv</strong>ēkam pozitīvu attieksmi pret sevi. Viľapsihoterāpijas ga<strong>lv</strong>enā metode ir aktīvā klausīšanās.Svarīgākā daļa ir īss kopsavilkums,atkārtojums:1. zemākais līmenis ir vienkāršs pārstāsts2. līmenis - jūtu atspoguļošana3. līmenis - klienta domas turpināšana (zemteksta atspoguļojums)Tas palīdz ci<strong>lv</strong>ēkam apzināties savas problēmas tiešā veidā, radot pozitīvu attieksmi pretsevi. Svarīgs pozitīvi emocionālais kontakts.Psiholoģiskā palīdzība pa telefonu - aktīvā klausīšanās. Rodţers pirmais izveidojapsihoterapeitiskās grupas.Abrahams Maslovs1908. - 1970. Tēvs ebreju emigrants no Krievijas, Abrahams dzimis Amerikā, dzīvojis trūcīgāģimenē. Studējis psiholoģiju. Sāk kā biheiviorists, bet vēlākizstrādā ja<strong>un</strong>u pieeju -humānistisko psiholoģiju.1954.gadā izdod grāmatu ''Motivācija <strong>un</strong> personība'', kur apraksta,ka ga<strong>lv</strong>enais ci<strong>lv</strong>ēkā ir viľa svarīgākās vajadzības pēc kā viľš tiecas.Personības vajadzību struktūra1. Fizioloģiskās vajadzības - pamatvajadzības: uzturs, atpūta, miegs, aizsardzība noklimatiskajiem apstākļiem, vajadzība pēc mājām, seksuālā vajadzība, sensorāsvajadzības, vides ietekme uz ci<strong>lv</strong>ēku. Vienmuļa vide veicina agresivitāti, noziedzību,narkomāniju, alkoholismu.2. Vajadzība pēc drošības: to nodrošina stsbilitāte <strong>un</strong> informētība3. Vajadzība pēc piederības <strong>un</strong> mīlestības Ci<strong>lv</strong>ēks bez mīlestības ir tas pats, kasautomobilis bez degvielas. Ci<strong>lv</strong>ēkam ir vajadzīgi savējie.4. Vajadzība pēc pašcieņas Balstās uz spējām, raksturu, morālajām īpašībām5. Vajadzība pēc pašīstenošanas. Savas patības piepildīšana reālā darbībā.Savu spēju,zināšanu realizācija, likšana lietā. Pašcieľas gadījumā mums svarīgi, ko domā citi parmums, atzinībano citu puses.Pašīstenošanas gadījumā svarīgākais, ko viľš pats domāpar sevi.Daţādiem ci<strong>lv</strong>ēkiem daţāds vajadzību līmenis. Parasti viens vai divi līmeľi visbūtiskākie.- ja svarīgs fizioloģisko vajadzību līmenis, raksturīgi: fiziskās eksistences nodrošināšana.Parasti ekstravertais sajūtu līmenis- baudīt dzīvi. Visu saprot caur to, cik tas var dotviľiem baudas, ir reāli sajūtams- ja svarīga vajadzība pēc drošības - raksturīga izvairīšanās motivācija - parādās jauskolā. Negrib nepatikšanas, tādēļ paklausīgi, mācās, ievēro prasības. Ievēro cituuzspiestos mērķus <strong>un</strong> prasības. Taupīgi, mīl kārtību, noteiktību, tiecas pēc stingrasrokas. Pretstats - sasniegšanas motivācija - ci<strong>lv</strong>ēks realizē mērķus <strong>un</strong> savas vēlmes,neskatotiene uz ko, ga<strong>lv</strong>enaispārliecība, ticība sev._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>18


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāli- Vajadzība pēc mīlestības <strong>un</strong> piederēšanas - izteikti kolektīvisti, svarīgi būt starpci<strong>lv</strong>ēkiem, labas attiecībasar apkārtējiem, <strong>saskarsme</strong> - augstākā vērtība. Individuālismakultūrai raksturīga precizitāte, visam jānotiek laikā. Kolektīvisma kultūrai raksturīgi -šodien, apmēram.- Vajadzība pēc pašcieľas - mēģina sevi apliecināt. Svarīgi, lai ar viľiemrēķinās, lai noviľiem baidās.- Vajadzība pēc pašīstenošanās -to var panākt, ja nodrošina iepriekšējos līmeľusPēc A.Maslova veselīgas personības pazīmes:- augsti attīstīta realitātes izjūta, izprot situāciju <strong>un</strong> sabiedrību, kurā dzīvo- objektīvs sevis <strong>un</strong> citu vērtījums. Pašvērtējums - savu spēju, īpašibu novērtējums.Pašcieľa - attieksme pret sevi kopumā. Pareizi novērtē sevi <strong>un</strong> pieľem citus tādus, kādiviľi ir.- Spēja koncentrēties uz problēmām, kuras atrodas ārpus šaura personisku interešu loka.Darbs nozīmē vairāk kā peļľas avots.- Iekšējo īpašību atraisītība - spontanitāte. Neslēpj jūtas, emocijas.- Autonomija, patstāvība, neatkarība - apzinās <strong>un</strong> spāj ievērot pieľemtās normas- Spēj nodibināt īpaši ciešas attiecībasar citiem - Ja veidojas mīlestība, tad uzmūţu.Izvairās no īslaicīgām, paviršām attiecībām- Kreativitāte - radoši ci<strong>lv</strong>ēki.Radošs visā ko dara - pat zupu vārot.- Laba humora izjūta - nemīl ľirgāšanos, humoru, kas pazemo citus- Augsti attīstīta ētikas izjūta - viľiem ir morāles principi, no kuriem neatkāpjas- Spēja ieraudzīt ja<strong>un</strong>ā gaismā parastas lietas - izjust pilnīgu laimes apziľu, izjustlīdzjūtību pret citu ci<strong>lv</strong>ēku, ārkārtīgi spēcīgas emocijas.Jo vairāk šo īpašību, jo ci<strong>lv</strong>ēks tuvāks pašīstenošanās idejai.Motivācija darbam var būt:- nauda - fizioloģiskā vajadzība- drošība - garantēts darbs- psiholoģiskais klimats - ar labu psiholoģisko klimatu var kompensēt mazu samaksu- atzinība - pašcieľa- Iespēja likt lietā savu radošo potenciālu, apliecināt sevi, piepildīt dzīves mērķi_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>19


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliHipokrāta teorija pirms 2,5 tūkst.gadiem:Temperamentum:Temperamentsholeia - ţults -holēriskais temperamentsmelanholeia - melnā ţults - melanholiskais t.phlegma - limfa - flegmātiskais t.sanguia - asinis - sangviniskais t.I.Pavlovs - 4 augstākās nervu darbības tipiErnsts Krečmens - pēc ķermeľa uzbūves:- astēniskais - noslēgti, atturīgi, pārdzīvo sevī - šizotīmiķi (predisp.šizofrēnija)- atlētiskais - proporcionālais,- pikniskais - kom<strong>un</strong>ikabli, izteiktas garastāvokļa maiľas - ciklotīmiķi (pred. maniakālidepresīvā psihoze)Temperaments nenosaka ko ci<strong>lv</strong>ēks dara, bet kā dara.Temperaments ir bioloģiski nosacīts, jau piedzimstot.INTROVERTSEKSTRAVERTSEmocionāli nenoturīgs(jūtīgs)MHEmocionāli noturīgs(prātīgs)FSMelanholiskais temperamentsRaksturīgs izteikts emocionālais jūtīgums - sensitivitāte, kas izpauţas:- viegli aizvainojami, ilgi patur sevī aizvainojumu, bet neizsaka citiem- līdzjūtīgi, empātiski- iekšēja nedrošība, svārstīgums,neizlēmīgums, nepieciešams atbalsts- pesimisms, skumīgums (''es taču teicu, ka tā būs'')Attiecībās ar ci<strong>lv</strong>ēkiem - noslēgti, atturīgi, kautrīgi, sevišķi ar nepazīstamiem ci<strong>lv</strong>ēkiem.Ja<strong>un</strong>u attiecību veidošana ir ilgstošs process, bet izveidojušās attiecības ļoti nopietnas,pārdzīvo, ja tās izjūk. Bieţi vientulības sajūta.Darbā <strong>un</strong> mācībās viegli <strong>un</strong> ātri nogurdināmi, nespēj izturēt ilgstošu fizisku <strong>un</strong> psihiskuslodzi. Raksturīga neveiklība kustībās.Grūti pielāgoties ja<strong>un</strong>ām situācijām, iekļauties ja<strong>un</strong>āgrupā.Intelekta līmenis augstāks kā pārējiem temperamentiem, bagāta iztēle, attīstīta fantāzija.Piem., E.Dārziľš, Ā.Elksne, J.Poruks, F.Bārda. Bieţi oriģinālas idejas, kuras neizsaka, javiľiem atkārtoti nejautā.Psiholoģiskās saderības risks: H + M, M + MMelanholiķa ārējās iezīmes: sejas izteiksme -viegli skumīga, skumjš smaids, vieglaironija vai pašironija. Ģērbjas tā, lai neizceltos. Sabiedrībā stāv malā, turas pie siena. R<strong>un</strong>āklusā balsī, viegli pārtraukt.Viľiem svarīgs atbalsts. Nevēlēšanās kom<strong>un</strong>icēties. Bieţi uzdodjautājumu ''Vai drīkst?''Profesionālā <strong>saskarsme</strong>: viegli aizvainojami, nedrīkst uzkliegt vai nikni aizrādīt, sevišķiekstremālā situācijā. Bieţi nesaprot jokus, bet aizvainojumu neizrāda. Ja melanholiķis irskumjš, tas ne vienmēr nozīmē, ka kaut kas slikts noticis, tāds ir viľu dzīves stils._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>20


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliFlegmatiskais temperamentsMierīgi, nosvērti,maz emocionāli, raksturīgs inertums, jo visi procesi CNS notiek lēnām.Grūti uzsākt kaut ko ja<strong>un</strong>u, konservatīvi. Izrāda neatlaidību, stūrga<strong>lv</strong>ību, ja kaut ko uzsāk, tadizdara līdz galam.Attiecībās ar ci<strong>lv</strong>ēkiem introverti, neizjūt vajadzību pēc citiem ci<strong>lv</strong>ēkiem. Toleranti(iecietīgi) attiecībā pret citiem ci<strong>lv</strong>ēkiem, pieľem ci<strong>lv</strong>ēkus tādus, kādi tie ir, bez liekāmemocijām.Darbā - labāk veicas darbs ar lietām.Ļoti izturīgi gan fiziski, gan garīgi, piemēroti arīvienmuļa darba veikšanai. Visu dara lēnām, bet to nevajag uztvert kā trūkumu.Psiholoģiskā saderība. Flegmatiķim nav nesaderības problēmu ar citiemtemperamentiem, viľš pieľem ci<strong>lv</strong>ēkus tādus, kādi tie ir. Citiem var būt problēmas flegmatiķagausuma dēļ.Ārējais izskats: neitrāla sejas izteiksme, nopietni, domīga seja. Gaita lēna, it kā peld.Apģērbs tāds, kādu vēlas pats, vienalga, ko domā pārējie. Maznozīmīgi, ko domā pārējie:''Tāir viľu problēma''.Profesionālajā saskarsmē jāľem vērā noslēgtība, gausums <strong>un</strong> īpatnējais r<strong>un</strong>as veids.Viľi domā <strong>un</strong> r<strong>un</strong>ā ļoti sīki, detalizēti. Flegmatiķis vēlas, lai arī viľam visu sīki paskaidrotu,uzdod daudz jautājumus.Nevajadzētu ļa<strong>un</strong>prātīgi izmantot flegmatiķa nosvērtību <strong>un</strong> mierīgumu. Emocijas uzkrājas<strong>un</strong> arī flegmātiķis var ''uzsprāgt''. Nevajadzētu pārvērst otru ci<strong>lv</strong>ēku par savu emocij<strong>un</strong>ovadītāju.Holeriskais temperamentsIzteikti ekstraverts, ātri uzbudināms, emocijas atspoguļojas viľa darbībā. Raksturīgaimpulsitāte, rīkojas mirkļa impulsa iespaidā. Straujas garastāvokļa <strong>un</strong> noskaľojuma maiľas.Attiecības ar ci<strong>lv</strong>ēkiem - viľiem nepieciešama sabiedrība, svarīgi būt uzmanības centrā,vēlas lai apkārtējie jūtas tāpat kā viľi. Holēriķiem visbieţāk konflikti ar apkārtējiem,niecīgākais iegansts ir iemesls konfliktam, ''cīnītāji par taisnību'', ''es saku, ko domāju''.Darbā dod priekšroku darbam ar ci<strong>lv</strong>ēkiem, aktīvi, enerģiski, cenšas sasniegt savusmērķus strauji <strong>un</strong> uzreiz. Nerēķinās ne ar savu, ne ar citu laiku. Nosliece uz organizatoriskudarbību, spēj mobilizēt ci<strong>lv</strong>ēkus, panākt to, kas citiem liekas neiespējami. Vairēk reaģē uzemocijām , nav pacietības uzklausīt argumentāciju.Bieţi piemīt suģestijas spējas, iespaidot ci<strong>lv</strong>ēkus ar vārdiem, intonāciju, ţestiem, mīmiku.Psiholoģiskās saderības risks: H + MH + HĀrējās pazīmes: enerģiski, temperamentīgi, kustības straujas, sejā izpauţasemocionālais noskaľojums. R<strong>un</strong>ā skaļā, drošā balsī, skaļāk par pārējiem. Viľus grūtipārtraukt. Uzbudinājuma laikā parādās sarkani plankumi uz kakla <strong>un</strong> krūtīm. Apģērbs tāds,lai varētu ievērot, košas, kontrastainas krāsas.Profesionālā saskarsmē jāľem vērā, ka holēriķis vēlas izprovocēt, gūt pārsvaru, tādēļjācenšas neiesaistīties agresijā, neatbildēt uz jautājumiem, kas nav būtiski.Sangviniskais temperamentsRaksturīga īpaši attīstīta kom<strong>un</strong>ikabilitāte - tieksme pēc <strong>saskarsme</strong>s ar citiemci<strong>lv</strong>ēkiem <strong>un</strong> veidot labas attiecības. Prot īsā laikā atstāt labu iespaidu par sevi, pārslēdzotuzmanību uz otru ci<strong>lv</strong>ēku, prot uzklausīt partneri, izjūt viľa noskaľojumu. Sangviniķiem piemītempātija <strong>un</strong> iekšējs mierīgums <strong>un</strong> emocionāls vieglums, kas palīdz nomierināties arī otram.Labas attiecības ar visiem ci<strong>lv</strong>ēkiem, daudz paziľu, draugu, bet šīs attiecības virspusējas.Piemēroti organizatora darbam, bieţi ir vadītāji <strong>un</strong> līderi, rūpējas ga<strong>lv</strong>enokārt par labupsihiloģisko klimatu. Strādā ātri, bet grūti veikt darbu, kas prasa precizitāti <strong>un</strong> ilgstošu piepūli.Viľus viegli ieinteresēt uz kaut ko ja<strong>un</strong>u, aizraut ar kādu ideju.Cenšas izvairīties no konfliktiem. Nav psiholoģiskās saderības problēmu, labisaprotas ar visu temperamentu ci<strong>lv</strong>ēkiem. Nekad neatsaka kādam palīdzēt, pazemīgiuzklausa kritiku. Jauki, patīkami ci<strong>lv</strong>ēki, bet saskarsmē var būt problēmas._______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>21


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliKatrs ci<strong>lv</strong>ēks sevī var saskatīt iezīmes no katra temperamenta tipa, tomēr katrsci<strong>lv</strong>ēks vairāk pieder noteiktam tipam. Vieglāk saprasties ci<strong>lv</strong>ēkiem, kuriem daţāditemperamentu tipi, bet ir kopīgas īpašības. Ja nav nekā kopīga, saprašanās nav iespējama.Dzīves laikā temperamenta tips nemainās, bet mainās temperamenta izpausmes.Reizēm stingras, prasīgas audzināšanas rezultatā izdodas panākt bērna izturēšanos, kas irpretēja viľa temperamenta tipam.Bieţi lieto jēdzienu ''mentalitāte''. Tas ir kultūras <strong>un</strong> izturēšanās modelis, kas irpieľemts noteiktā sabiedrībā.RakstursRaksturs ir ci<strong>lv</strong>ēka individuālpsiholoģiskās īpašības, kuras ir ieaudzinātas <strong>un</strong> noteicviľa darbības (uzvedības, izturēšanās) individuālo stilu. Raksturs veidojas audzināšanasrezultatā.RAKSTURS = TEMPERAMENTS + AUDZINĀŠANAPirmās rakstura iezīmes veidojas 1.dzīves gada beigās, pamats izveidojas 2 - 3 g.v.,izveidojies apm. 6 gadu vecumā, rakstura veidošanās beidzas 17 - 18 gadu vecumā.Rakstura veidošanos ietekmē:- vecāki, pieaugušie apzināti ietekmējot- neapzinātas audzināšanas rezultātā, redzot pieaugušo rīcību- bērna pielāgošanās spējasCi<strong>lv</strong>ēks pilnībā savu raksturu mainīt nevar, jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai citām acīmpaskatītos uz sevi <strong>un</strong> dzīvi. Ci<strong>lv</strong>ēks var mainīt savas rakstura iezīmju izpausmes <strong>un</strong> tāsietekmēt. Vajadzētu ne tik daudz cīnīties ar trūkumiem, bet attīstīt savas labās īpašības <strong>un</strong>iekšējos resursus. Attiecību veidošana ar citiem ci<strong>lv</strong>ēkiem ir viľa paša rokās.Rakstura veidošanos veicinošie faktori:1. izlutināšana - ja visas iegribas tiek uzreiz izpildītas, bērns kļūst atkarīgs no apkārtējiem2. bērna apspiešana ģimenē:- fiziska vardarbība- vecāku psiholoģiskā prombūtne:- nevēlams bērns- mātei psiholoģiskas problēmas - sieviete nav gatava mātes lomai, māte pārāknodarbināta, pārāk daudz problēmu- mātei nav bijis psiholoģisks kontakts ar savu māti, vecāki atkārto savu vecākukļūdas3. orgānu nepilnvērtība, var būt kompensācija <strong>un</strong> hiperkompensācija.4. kļūdains pašvērtējums - mazvērtības komplekss5. bērna pozicija ģimenē - izlutināšanaMazvērtības kompleksu cenšas pārvarēt:- kompensācijas ceļā - cenšas gūt panākumus jomā, kur ir dotības- hiperkompensācijas ceļā - mēģina sasniegt kaut ko jomā, kur ir vājā puse. Daţreiz irtieksme pēc varas.Raksturu tipu klasifikācijaHipertīmais tipsPastiprināta aktivitāte, darbīgums, iniciatīva, pacilāts garastāvoklis, optimisti, parasti gūstpanākumus dzīvē, bieţi līderi. Slikti panes piespiedu bezdarbību, disciplinārus ierobeţojumus,tieksme uz neatkarību, patstāvību. Orientēti uz mērķa sasniegšanu, nevis attiecībām arci<strong>lv</strong>ēkiem. Šīs iezīmes spilgti parādās pusaudţu vecumā, 14 - 15 gadu vecumā viľi izskatās22_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiālifiziski, garīgi <strong>un</strong> seksuāli nobrieduši - pieauguši, kā 20 gadu vecumā. Profesionālajāsaskarsmē svarīgi, ka ar viľiem jāizturas kā ar pieaugušiem.Sensitīvais tipsIzteikts emocionālais jūtīgums, viegli aizvainojami, aizskarami, smagi pārdzīvo aizvainojumus<strong>un</strong> pāridarījumus, viegli ieţēlināmi. Smagi pārdzīvo krīzes - veidojas reaktīvā depresija.Ļotinepieciešams citu ci<strong>lv</strong>ēku atbalsts. Izteiktas estētiskās intereses, piemīt sentimentālisms. Šistips izpauţas jau agrā bērnībā 4 - 5 gadu vecumā, vairāk meitenēm, sevišķi slimīgiembērniem. Šie bērni ir kautrīgi, bailīgi, baidās palikt vieni, Skolā ļoti centīgi, apzinīgi, pārdzīvoneveiksmes, izteikta vainas apziľa, vēlāk mazvērtības kompleksi. Problēma var būtpašnāvības mēģinājumi, sevišķi, ja nepamatoti aizvainoti. Profesionālajā saskarsmē svarīgidot psiholoģisko atbalstu, uzklausīt, mēģināt izprast, būt empātiskiem.Trauksmainais tipsSensitīvā tipa paveids, iekšēji nedroši, svārstīgi, nespēj aizstāvēt savas intereses, bailīgi,bieţi viľus vajā uzmācigas domas <strong>un</strong> idejas, ka notiks, kas slikts. Reizēm pretēja uzvedība -izaicinoša, neka<strong>un</strong>īga, bet bieţi tā ir ārēja bravūra.Demonstratīvais tipsSabiedrība <strong>un</strong> ģimene bieţi veicina šī rakstura tipa iezīmju nostiprināšanos. Raksturīgavēlēšanās būt uzmanības centrā,''ja mani nemīl, lai ienīst, bet lai ievēro''. Mīl izpušķotinformāciju, pielikt klāt, lai būtu iespaidīgāk, dramatizēt. Bagāta fantāzija,viľiem piemīt īpašsteatrālisms. Šīs iezīmes parādās jau pirmskolas vecumā, tie ir bērni, kas grib uzstāties, laiviľiem pievērš uzmanību, kļūst dusmīgi <strong>un</strong> skaudīgi, ja kādu citu uzslavē. Pusaudţu gados <strong>un</strong>daţreiz pieaugušajiem var būt problēma pašnāvības mēģinājumi, bet tie ir demonstratīvarakstura. Var iet bojā nelaimes gadījuma dēļ. Šī rakstura ci<strong>lv</strong>ēki sabiedrībā izvirzāspriekšplānā, jo spēj piesaistīt sev uzmanību.Distīmais tipsPretstats hipertīmajam raksturam, nomākti, drūmi, ārkārtīgi nopietni. Bieţākā replika ''Esneredzu te nekā smieklīga''. Visur redz tikai ēnas puses, dzīve ir bēdu ieleja. R<strong>un</strong>ājot parcitiem, uzsver otra trūkumus. Izvirza kategoriskas prasības apkārtējiem, bet paši bezdarbīgi<strong>un</strong> pasīvi.Ciklotīmais tipsRaksturīga regulāra garastāvokļa maiľa, kas nav atkarīga no konkrētiem apstākļiem vaiiemesliem.Nomākts garastāvoklis var būt daţas dienas, nedēļas, pat mēnešus,pēc tam beziemesla pāriet.Izplatīta akcentuācija, svarīgi, lai ci<strong>lv</strong>ēks apzinās, ka tas viľam raksturīgi, katas pāries, tad viľam vieglāk tikt tam pāri.Rigidais tipsNeelastīga, rigida domāšana.Viľi parasti ir kādas idejas, domas pārľemti, cenšas to realizētpar katru cenu. Tie ir ci<strong>lv</strong>ēki, kas uzskata, ka viľiem nodarīts pāri, raksta sūdzības, cīnās partaisnību, neviens viľus nesaprot , bet daţreiz jau zudis pamats cīľai. Ne vienmēr to var vērtēttikai negatīvi.Reizēm šie ci<strong>lv</strong>ēki kļūst agresīvi, uzskata, ka citi liek viľiem šķēršļus.Šosci<strong>lv</strong>ēkus grūti pārliecināt.Pedantiskais tipsRaksturīga pārspīlēta kārtības izjūta, pastiprinātas rūpes par veselību, hipohondrija. Kļūstagresīvi, ja izjaukta viľu ierastā dzīves kārtība. Viľus kaitina kārtības trūkums citos, viľi toaktīvi pārmet. Iekšēji šie ci<strong>lv</strong>ēki ir haotiski, juceklīgi, apjukuši savās jūtās.Ārējā kārtība palīdznomaskēt iekšējo nesakārtotību.Eksaltētais tipsEksaltācija ir nosliece uz afekta stāvokļiem. Afekts ir nonākšana tikai emociju varā.Sašaurinās ci<strong>lv</strong>ēku spriešanas, uztveres, domāšanas spējas, ci<strong>lv</strong>ēks ir pilnīgi savu emocijupārľemts. Šīs emocijas var būt bezgalīgas laimes sajūta vai dziļš traģisms. Raksturīgi_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>23


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiālimāksliniekiem. Šis tips līdzīgs ciklotīmiskam tipam,bet atšķirība,ka ciklotīmijas gadījumā šīsemocijas nav tik izteiktas <strong>un</strong> garastāvokļa maiľām nav iemesla. Eksaltētā tipa gadījumāafekta cēlonis var būt ļoti niecīgs, kaut vai, ka spīd saule vai līst lietus. Šie stāvokļi parasti irīslaicīgi.Uzbudināmais tips (epileptoidais tips)Ci<strong>lv</strong>ēki, kas nespēj kontrolēt savas emocijas <strong>un</strong> jūtas, parasti negatīvās emocijas (dusmas,niknumu). Bieţi vien ļa<strong>un</strong>i, nikni, uzbrūkoši, var būt sadistiskas tieksmes (fiziski <strong>un</strong> psihiski),viľiem sagādā prieku citu ci<strong>lv</strong>ēku ciešanas. Cēlonis ir bioloģiskie faktori - agrīns organisksCNS bojājums, kas nedod simptomātiku. Izpausmes vērojamas jau agrā bērnībā: kaprīzi,spītīgi, agri parādās cietsirdība, ļa<strong>un</strong>ums, perversas seksuālas tieksmes, vēlme apdullināties.Sociālā prognoze slikta, agri uzsāk kriminogēnu darbību. Raksturīga dubultā dzīve: glaimīgi,laipni pret vecākiem, skolotājiem, pazemo, moka vājākos, dzīvniekus, pie tam ārkārtīgineţēlīgi.''Ci<strong>lv</strong>ēki ar Bībeli rokā, bet akmeni azotē''.Šizoīdais tipsRaksturīgs autisms - atrautība no ārpasaules, īpatľi, dīvaiľi. Izteikts emocionāls vēsums,empātijas <strong>un</strong> intuīcijas trūkums. Nosliece uz filozofēšanu, abstraktām idejām, nekom<strong>un</strong>ikabli.Daţreiz pārlieku sabiedriski, uzbāzīgi. Dod padomus, bet paši rīkojas pretēji, dīvaini,neprognozējami. Bieţi vien nevēlas citu ci<strong>lv</strong>ēku sabiedrību. Dīvainības izpauţas jau agrābērnībā, daţreiz īpašas spējas kādā nozarē. Reizēm grūti pateikt, vai tā ir rakstura iezīme vaislimība.Narcistiskais tipsIt kā apvienojas demonstratīvā <strong>un</strong> šizoīdā rakstura iezīmes. Narcisti pieprasa tikai <strong>un</strong> vienīgipozitīvu uzmanību - sevis cildināšanu, slavināšanu, pat dievināšanu. Absolūti necieš nekādukritiku. Nereti piemīt izteiktas spējas, oriģinalitāte, pat talanti, kuri nekad netiek realizēti.Viľiem piemīt neadekvāti augsts pašvērtējums. Izteikts kontrasts starp paša lieluma māniju<strong>un</strong> skaudību, nenovīdību pret citu sasniegumiem. Vienmēr atrod ci<strong>lv</strong>ēkus, kuri viľus dievina.Šis rakstura tips vairāk izteikts vīriešu vidū. Citus ci<strong>lv</strong>ēkus piesaista sava veida ''pārci<strong>lv</strong>ēka''tēls. Vienaldzīgi pret citu ci<strong>lv</strong>ēku jūtām <strong>un</strong> pārdzīvojumiem, trūkst empātijas. Dziļi iekšēji šieci<strong>lv</strong>ēki sirgst ar ar smagu nepilnvērtības sajūtu, kuru cenša slēpt no citiem.Sociāli neadaptīvais tipsCi<strong>lv</strong>ēki, kas nespēj dzīvot kā citi ci<strong>lv</strong>ēki sabiedrībā. Vairāk vīriešu, trūcīgo pilsētnieku vidū.Nespēj ilgi noturēties vienā darbavietā, aiziet bez redzama iemesla. Bezatbildīgi finansulietās, nekārto regulāros maksājumus. Nosliece uz uzvedību, kas ir uz likuma pārkāpumarobeţas, raksturīgas agresijas izpausmes. Nedomā ne par savu, ne citu veselību <strong>un</strong> dzīvību.Ja ir ģimene, nespēj dzīvot, nepārkāpjot laulību, nespēj apmierinoši veikt vecāku lomu,nerūpējas pat par bērnu veselību. Viľi nav psihiski slimi, nav narkomāni, alkoholiķi,noziedznieki, tomēr nespēj normāli dzīvot. Pieauguši ci<strong>lv</strong>ēki ar infantīlu bērna domāšanu, kasatbilst 4 -6 gadu vecumam. Spēj atstāt patīkama ci<strong>lv</strong>ēka iespaidu, ja tas ir izdevīgi. Cēlonis šīrakstura veidošanās ir bērna psiholoģiskā atsumtība bērnībā ģimenē.Personības psiholoģiskās īpašībasPašvērtējumsPašvērtējums ir savu spēju, īpašību vērtējums attiecībā pret kādu atskaites sistēmu. Ci<strong>lv</strong>ēkapašvērtējums ir subjektīvs, var atšķirties no citu vērtējuma <strong>un</strong> objektīviem kritērijiem.Pašvērtējums var būt augsts vai zems. Ja pašvērtējums kļūst augstāks par viľa reālajāmiespējām, no tā nav nekāda labuma.Svarīgi, kā ci<strong>lv</strong>ēks uztver to, kas ar viľu notiek, kādas ir ga<strong>lv</strong>enās vērtības.Pašvērtējums var svārstīties īsā laika posmā, tam ir liela nozīme ci<strong>lv</strong>ēku savstarpējāsattiecībās. Svarīgi, lai pašvērtējums būtu adekvāts, pēc iespējas objektīvs.Grupas darbs: mans pašvērtējumsPretenziju līmenis24_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>


Personības psiholoģija <strong>un</strong> profesionālā <strong>saskarsme</strong>izdales materiāliVar sacīt arī ''sasniegšanas līmenis''. Pretenziju līmeni raksturo maksimāli grūtie mērķi, kurusci<strong>lv</strong>ēks uzskata par reāli sasniedzamiem. Parasti izpauţas kādā konkrētā darbības sfērā.Pretenziju līmeni raksturo 3 parametri:- pretenziju līmeľa augstums (augsts, vidējs, zems)- pretenziju līmeľa elastīgums (elastīgs, neelastīgs)- pretenziju līmeľa adekvātums kā atbilstošs reālajām iespējām - adekvāts, neadekvātizems vai augsts.PašcieņaAttieksme pret sevi kopumā. Pašcieľa = sasniegumi : pretenziju līmeni_______________________________________________________________________(c) Margarita RupenheiteInformācija, jautājumi, atbildes www.<strong>medkursi</strong>.<strong>lv</strong>25

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!