Pūt, vējiņi! - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Rainis- 99 -Pūt, vējiņi!Te nu bij bāra bērns, nožēlojamais, lūk, kādas lietas dara! zvejo sev bagātu tautietiar savu negodu!CIEPAUn ar citiem puišiem pinas, esot jau tādu ļaužu bērnam bērns. Bet nevar jau teikt,kur tā Orta dzird. Dabū tūliņ lamas par patiesību. Un pašu saimnieces meitu, toZani, tautietis atraidīja; sen esot turējis prātā. Ej nu sazin, kā bija; slepensastapušies. Nu smejas par viņu. Bet ir jau arī sliņķe tā Zane, mīksta kā taukums.Nu pati Māte no dusmām nezin, ko darīt; zem zemes pabāztu to Barbu, kadnebūtu žēl strādnieces par vēderu. To Barbu jau var nodzīt vairāk nekā zirgu.KAIMIŅU SIEVAVai tu redz kā! Bet klusāk, tur pati jau nāk.*(Ienāk M ā t e.)MĀTEKo nu stāvat un mēļojat? Vai ir tā padauze?CIEPAKo nu, mīļo Māt, mūs rāj? Ir jau citas rājamas. Bet mēs jau neko par to; mēs jausaprotam, ka tev sirds pāri iet no tādas pārestības. Visos kaimiņos jau apgājusi tāvaloda, visi nevarot ne beigt - smejoties un rājoties. Tāds skuķis, ko tu nožēlastības pacēli.MĀTEOdzi baroju pie savas krūts. Tas nu ir man par algu.CIEPATādi tie ļaudis; vēl palīdz tiem ļaunajiem, vēl pamāca, kā jādara; saved kopā arveiklu mēli!MĀTEKur tā Orta nozudusi? (Sauc.) Orta! Orta!ORTAS BALSS(Atsaucas.)Ū, ū!CIEPALatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte