rīgas domes goda raksti kc „rītausma” - Latvijas Nedzirdīgo savienība

ISSN 1407 - 0170KOPSOLĪLATVIJAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBAS IZDEVUMS2011. gada aprīlis nr. 4 (1007)www.lns.lvIznāk no 1954. gadaRĪGAS DOMES GODA RAKSTIKC „RĪTAUSMA” TEĀTRA UN DEJU GRUPAIIvars Kalniņš Jānis ImmursVisiem, visiem – jaukasLIELDIENAS, skaistupavasari, līksmu prātu unprieku dvēselē!Ceram, ka to rosināsarī šajā „Kopsolī” numurāizlasītie raksti.1. Sākas raksti par diviemlieliskiemnotikumiemkultūras dzīvē – par šova„Krāsaini sapņi” noslēgumuun par Rīgas Teātruskatē iegūto atzinību!2. Kultūras centrs „Rītausma”amatierteātru festivālāapbalvots ar Godarakstiem. Lasiet par diviemuzvedumiem!3. – 4. Ievēlēti jauni vadītājiun biedrību konferenčudelegāti5. Beidzas vēstījums parLNS nekustamiem īpašumiem6. – 7. Tulki – nedzirdīgācilvēka tuvākie palīgi atzīmēKomunikācijas centradesmitgadi8. – 11. Gandrīz pustūkstotisļaužu aizpilda „Rītausmu”šova noslēgumā12. Amats – dzīvei zelta pamats!Un sociālās ziņas…13. Par Rīgas skolu. IeskatsLNS mājaslapā un„Kopsolī” lasītāju vērtējumā14. Vienmēr kaut kas interesantsnotiek arī biedrībās15. Sports un veselīgs dzīvesveids16. Raibā virknē paziņojumi– priecīgi un bēdīgi, betvisi svarīgiGalvenā redaktore:ILZE KOPMANEDatormakets:JURIS GRUNDULISNākamais numurs 18. 05KC „Rītausma” drāmasansamblis un deju kolektīvsšogad piedalījās Rīgasamatierteātru festivālā„Rīga spēlē teātri 2011”,kurā starp 26 dažādiemRīgas kolektīviem cīnījāspar galveno balvu – „LieloTomu” un noslēgumā saņēmadivus Goda rakstusno Rīgas Domes, kā arī cildinošuvērtējumu no žūrijasun skatītājiem.ŠOVS „KRĀSAINI SAPŅI” FINIŠĒZigmārs Ungurs Jānis Immurs, Juris GrundulisŠovu uzvarētāji -Juris Elbrots un Inese ImmureInese Immure un Juris Elbrotsar žūrijas lēmumu kļuvapar šova uzvarētājiem visukārtu kopvērtējumā (1.attēlā).Otrajā vietā Anda un RaivisTīdemaņi, bet trešajā – LilitaLukina un Biruta Lasmane.Viņi seši saņēma īpašo piemiņasbalvu – statueti „Dziedošāsrokas”.Lilita Lukina un BirutaLasmane saņēma skatītājusimpātiju galveno balvu saskaņāar visu kārtu balsošanaskoprezultātiem (508 balsis,2.attēlā). Otrajā vietā Inese Immureun Juris Elbrots (506).Trešajā vietā Laura KlāsupaOza Zemē tic brīnumamun Māra Kursīte (401).Prezidenta simpātiju balvusaņēma Lilita Lukina arBirutu Lasmani un Inese Immurear Juri Elbrotu.Vairākas organizācijas bijasarūpējušas balvas savam izvēlētajamsimpātiskākajam pārim.Un tā Rīgas biedrības simpātijubalva nonāca Lilitas Lukinasun Birutas Lasmanes īpašumā.Zīmju valodas centrs savu balvuatvēlēja Laurai Klāsupaiun Mārai Kursītei. Komunikācijascentra balvu izpelnījāsRitma Egle un Anita Ceple.Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācijato piešķīra Andai unTālāk lasiet nākamajā lpp.Skatītāju simpātijas -Lilita Lukina un Biruta LasmanePēc pusgadu garā melodziesmu maratona 19. martā kultūras centra „Rītausma” skatītājupārpildītajā Lielajā zālē notika šova „Krāsaini sapņi” svinīgais noslēgums ar konkursa laureātusveikšanu un visu dalībnieku sumināšanu.Raivim Tīdemaņiem. Liepājniekiarī bija sagādājuši balvusavējiem – Montai Dēbelei unAldim Ādamsonam.Pārsteiguma balvu kā objektīvākāžūrijas locekle saņēmaIveta Lāce – Miezīte.Trīs labākie pāri, kā arīabi šova vadītāji Elfa Zariņaun Vladimirs Krumins dāvanāsaņēma braucienu ar kuģi uzZviedriju, bet it visi konkursantitika apveltīti ar sponsorfirmuskaistumkopšanas precēm uncitiem pārsteigumiem.Balvas saņēma arī aktīvākiebalsotāji Janīna Lukina un JānisImmurs.Tālāk lasiet 8. lpp.

KOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4 GRUPU SAPULCES 3BIEDRĪBU GRUPU PĀRVĒLĒŠANU KOPSAPULCĒSZigmārs Ungurs un Ivars KalniņšValdis Krauklis un Zigmārs UngursRīgas RB Zemgales grupāRīgas biedrībāNedzirdīgo mākslinieku kopā „Cerība”.No esošajiem 8 biedriem uz kopsapulciieradās 6 biedri. Kopsapulci vadīja RobertsKesenfelds. Tika atzīmēti daudzi biedru veikumi.Kā viens no tiem Roberta Priedes unRoberta Kesenfelda piedalīšanās divās izstādēsMākslinieku savienības nama izstādēun Spices mēbeļu namā.Par grupas vadītāju atkārtoti ievēlējaRobertu Kesenfeldu un izvirzīja viņu pardelegātu uz Rīgas biedrības konferenci.Kurzemes priekšpilsētas grupu (203biedri) turpmāk vadīs Vita Kamare. Birojāvēl bez tam: Z.Žukauska, S.Vorslova,M.Artjomova, I.Liniņa, R.Feldmane,R.Zujevska.Uz konferenci dosies: V. Kamare,I. Liniņa, Z. Žukauska, S. Vorslova, A.Smons, J. Bočkāne, V. Kleina, S. Baure,H. Klapote un R. Šmite.Zemgales priekšpilsētas grupa (104biedri) par vadītāju ievēlēja Tatjanu Urbonieni.Uz konferenci izvirzīja T. Urbonieni,J. Grunduli (senioru), M. Piternieci, V.Kraukli, E. Zariņu.Rīgas rajona grupa. Vadītājas godsturpmāk uzticēts Feodosei Lepešai. Uzkonferenci deleģēti: F. Lepeša, R. Rizika,A. Ķeiris un I. Krama.Ziemeļu priekšpilsētas grupa (54 biedri)par vadītāju atkārtoti apstiprināja LienuČerepko, bet grupas biroja locekles būs arīS. Strazdiņa un K. Ikauniece. Konferencēgrupu pārstāvēs L. Čerepko, J. Groma unV. Strazdiņš.Grupas „Tilts” (29 biedri) pārvēlēšanusapulce notika12. martā. Atgādināšanai:grupā pirms diviem gadiem apvienoti tādiLNS biedri, kuri zīmju valodu prot vāji vaineprot nemaz.Uz pārvēlēšanu sapulci ieradās tikai astoņicilvēki. Grupas vadītājs Zigmārs Ungursatskaites ziņojumā norādīja, ka īpašipasākumi grupai nav organizēti. Galvenāproblēma: zīmju valodas barjera. Ja nav kopīgasvalodas, strādāt nav iespējams.Ikvienam biedram bija iespēja piedalītiestādos lieliskosLNS organizētospasākumoskā LNS90-gade, Nedzirdīgodiena,pašdarbības festivāliun citos.Neatbildēts palikajautājums –cik grupas biedruto izmantoja?Z. Ungurs paziņoja,ka neprotstrādāt ar cilvēkiem,kuri nezinazīmju valodu,tāpēc turpmāknegrib būt par grupas vadītāju.Debatēs runāja Viesturs Hihalovskis:par represēto tiesībām uz bezmaksas sanatorijuun to, ka vajadzētu vairāk rakstiskuinformācijuBaiba Bicēna runāja par surdotehniku:par to, ka kāda projekta ietvaros vajadzētuiegādāties speciālu aparatūru saziņai sapulcēsutt., rakstot uz liela ekrāna.Par grupas vadītāju ievēlēja B. Bicēnu.Uz LNS Rīgas biedrības konferenci kādelegātus izvirzīja Baibu Bicēnu un ZigmāruUnguru.Vidzemes un Latgales grupas atskaitesun pārvēlēšanu sapulces notika 20. martā.Vidzemes grupā pašlaik ir 167 biedri, divosgados tajā iestājās 8 biedri, bet četri aizgājamūžībā. Savukārt Latgales grupā ir 248biedri, uzņemti 12 jauni biedri, bet 9 aizgājamūžībā. Abu grupu biedri apmeklē dažādusLNS, Rīgas biedrības, KC „Rītausma”organizētos pasākumus, kā arī projekta„Klusuma pasaule” aktivitāšu nodarbības.Jaunākās ziņas KC „Rītausma” biedriemsniedz Jadviga Bočkāne, Jautrīte Groma,Brigita Aldersone un citi.Latgales grupā debatēs aktualizējāsdažādi jautājumi, neskaidrības unproblēmas. Pensionāri neapmierināti,ka viņiem nav iespējas piedalītiesprojektā „Klusuma pasaule”, kā arī radāsneskaidrības par tā saukto sarkano undzelteno karšu atšķirībām. Biedri rosinājapanākt iespējamos atvieglojumus dzirdesinvalīdiem: autostāvietās Vecrīgas teritorijā,zemes nodokļiem u.c.Biedri ir arī neizpratnē par valstssociālās apdrošināšanas sistēmu, piemēram,cilvēkam piešķir invaliditāti uz mūžu, bet,aizejot pensijā, viņš saņem tikai vecumapensiju – kur paliek invaliditātes pensija?Latgales grupas darbs tika novērtētsuz „labi”. Par priekšsēdētāju vienbalsīgiievēlēja Māru Lasmani. Delegātu sarakstāuz Rīgas biedrības konferenci iekļauti13 biedri: Aleksandra Okoleļova,Marta Valaine, Marija Priedīte, LilijaFeldberga, Dzintra Jansone, AnastasijaAndronova, Māra Lasmane, AndrisBergmanis, Nikolajs Dambergs, InitaPuhovska, Tamāra Saveika, IneseKlāsupa un Sergejs Pisarenko.Bet Vidzemes grupa debatēja parraidījumu „Kopā”, kurā varētu vairākatspoguļot arī nedzirdīgo dzīvi. Bija arīpriekšlikums laikrakstā „Kopsolī” publicētvairāk rakstu par vecākiem cilvēkiem. Šīsgrupas darbs novērtēts apmierinoši. OlguAnufrijevu atkārtoti ievēlēja par Vidzemesgrupas priekšsēdētāju. Uz Rīgas biedrībaskonferenci izvirzīti Olga Anufrijeva,Tatjana Rudoka – Osetrova, MihailsLubūzis, Līga Bauere, Harijs Rencis,Olga Lence, Nonna Zunda un BaibaMeija.LNS grupa apvieno 11 LNS galvenāsmītnes darbiniekus. Agrāk grupā regulārirīkoja tradīciju pasākumus, nu šī darbībapieklususi, iespējams, dēļ aizņemtībasdarbā projektos. Sapulcē tika runāts,ka kopā būšanas brīži tomēr jāatjaunojau šogad. Par grupas vadītāju atkārtotiievēlēja Lilitu Janševsku; viņas vietniece– Brigita Aldersone. Uz konferenci dosiesArnolds Pavlins, Brigita Aldersone, LilitaJanševska un Edgars Vorslovs.Raiņa skolas grupā sapulce notika30. martā. Grupa pārsvarā apvieno 8 turstrādājošos un pensionētos skolotājus.Raiņa skolā šobrīd mācās 34 nedzirdīgieskolēni. Šīs izglītības iestādes galvenaisdarbs joprojām ir līdzšinējais – nedzirdīgoaudzēkņu integrācija skolas saimē.Sevišķi aktīvi tas izpaužas pašdarbībā –priekšnesumi skolas sarīkojumos notiek ganzīmju valodā, gan tulkojot.Nedzirdīgie skolēni tiek aktīviinformēti par dažādām LNS aktivitātēm.Katru gadu piedalās LNS organizētajāNedzirdīgo dienas pasākumā un iespējurobežās arī citos. No šīs skolas ir ieteikumsRīgas biedrībai – padomāt, kā koordinētkolektīvos teātra apmeklējumus.Par grupas priekšsēdētāju vienbalsīgiatkārtoti ievēlēja Inesi Immuri. Viņa arīizvirzīta par delegāti uz RB konferenci.Jelgavas grupa sanāca kopā 18. martā.Šobrīd tajā ir 61 biedrs, divos gados grupāiestājušies 11 jauni biedri, bet 4 – atkārtoti.Pateicoties LNS projektam „Klusumapasaule” un Rīgas biedrības vadītājasMāras Lasmanes aktivitātei, Jelgavasgrupai bijuši daudzi interesanti pasākumi:organizētas ne vien nometnes, izbraukumiun citi tradīciju pasākumi, bet arī pārrunasun informatīvas lekcijas, kuras vadīja MāraLasmane, Jadviga Bočkāne un JautrīteGroma. Jelgavnieki piedalījās apvienotajospasākumos kopā ar rīdziniekiem untukumniekiem, piemēram, sporta spēlēsTukumā utt.Klātesošie darbu vērtēja apmierinoši.Viņus priecē saieta telpas Sarmas ielā,tomēr visi cer uz pastāvīgu mītnes vietu. ParJelgavas grupas vadītāju atkārtoti ievēlējaTālāk lasiet 4.lpp.

4 GRUPU SAPULCESSākumu lasiet 3. lpp."TILTS" grupāKOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4APRIL! APRIL!!NEDZIRDĪGOKOPIENASANEKDOTESMāri Veidemani, bet par delegātiem uzRīgas konferenci: Māri Veidemani, ValdiPlataci, Viju Pāni un Tatjanu Lominsku.Tukuma grupas sapulce notika 19.februārī. Tā apvieno 31 biedru, divu gadulaikā nākuši klāt trīs jauni biedri. TukumaDome šai grupai ir pretimnākoša, viņiemierādīta kluba telpa ar visām ērtībām vietējonevalstisko organizāciju mītnē, un nereti tāatbalstījusi arī ar finansējumiem.Arī šajā grupā projekta „Klusumapasaule” ietvaros ar M. Lasmanes gādībutukumniekiem organizētas daudzasaktivitātes un saistoši pasākumi. Jāpiezīmē,Tukuma grupa veiksmīgi sadarbojas arcitām vietējām nevalstiskām organizācijām,piedalās dzirdīgo pasākumos, piemēram,Pasaules invalīdu dienai veltītā koncertātukumniece Jūlija Šiškanova uzstājās arvēderdejām.Grupas priekšsēdētāja Irēna Skerškānesavā ziņojumā norādīja, ka Tukuma Domespiešķirtie līdzekļi iztērēti ceļa izdevumosuz Rīgu biedriem, lai saņemtu sociālāsrehabilitācijas pakalpojumus. Šo nauduvajadzētu virzīt uz lielākiem pasākumiem.Par Tukuma grupas priekšsēdētājuatkārtoti ievēlēja Irēnu Skerškāni, bet parvietnieku – Aivaru Kronbergu, kuri arīdeleģēti uz biedrības konferenci 21. maijāRīgā.Jūrmalas grupa sapulcējās 20. martā.Tās sastāvā ir 26 biedri. Jūrmalniekiemsavu kluba telpu nav, viņi parasti apmeklēpasākumus Rīgā. Jūrmalniekus īpašipriecēja tas, ka pērn Pasaules Nedzirdīgodienai veltītais pasākums notika viņu pilsētā,Dzintaru koncertzālē. Pastāv cita bēda,viņi kā dzirdes invalīdi joprojām vēl tikaicer uz bezmaksas braukšanu sabiedriskajātransportā Jūrmalas teritorijā.Debatēs raisījās vairāki aktuālijautājumi, piemēram, par bezmaksassabiedrisko transportu dzirdes invalīdiemne vien Jūrmalā un Rīgā, bet arī Latvijasteritorijā, par nodokļu un apdrošināšanasatvieglojumiem, pensijas un pabalstusistēmu, sociālās palīdzības saņemšanuJūrmalā. Neizpalika arī diskusijas parsubtitriem TV.Jūrmalnieki savas grupas darbu vērtējakā apmierinošu. Par grupas vadītājuvienbalsīgi iebalsoja Guļiko Kandelaki,vietniece – Zinaida Kraze, un abas tikadeleģētas uz Rīgas biedrības konferenci.Pļaviņu biedrībāPļaviņu grupā (43 biedri) sanākšananotika 12. martā, bet Līvānos (55 biedri) –15. februārī. Šo grupu sapulces bija samērāīsas, notika tikai vadības pārvēlēšanas.Līvānu grupu turpmāk vadīs V. Mauriņš,bet Pļaviņu grupu – A. Osmanis.Uz Pļaviņu biedrības konferencideleģēti: Viktors Mauriņš, PēterisSkrūderis, Natālija Jaņeviča unLeonora Skudra (no Līvāniem); GaidaZača, Ilze Gabranova, Jānis Laduzāns,Raitis Rūrāns, Ainārs Osmanis, MārisBremze, Manefa Uļjanova, LaurisRūrāns un Agita Matīsiņa (no Pļaviņām).Daugavpils biedrībāDaugavpils biedrībā arī notika 2 grupusapulces: SIA „Dane” (22. martā) unteritoriālās grupas sapulce (19. februārī).Plašāku informāciju „KS” neizdevās dabūt.Smiltenes biedrībāGulbenes grupas (14 biedri) kopsapulcēpar vadītāju ievēlēja Jeļenu Avenu, betuz Smiltenes biedrības konferenci deleģējaJ. Avenu un Airitu Krasno.Balvu grupas vairs nebūs! No šīs grupasJānis Circenis un Juris Ločmelis pārietpie Alūksnes grupas. Divi biedri mitināsiesaprūpes centros – Aloizs Logins ( Balvos)un Juris Logins (Rekavā). Uz Smiltenesgrupu pāriet Natālija Dubova un LeontīneMasule. Irenejs Piternieks pārgājis uz Rīgasbiedrību.Sapulces vēl: Alūksnes grupai 9. aprīlī,Jaunpiebalgas grupai 16. aprīlī un Smiltenesgrupai 23. aprīlī. ZINĀŠANAI!Reģionālo biedrību konferenču /kopsapulču grafiks maijā7.05. pl. 11 Pļaviņas RB7.05. pl. 14 Rēzeknes RB8.05. pl. 11 Daugavpils RB14.05. pl. 12 Smiltenes RB14.05. pl. 15 Valmieras RB21.05. pl. 11 Rīgas RBPolicists protzīmju valoduKādā vientuļā ceļa posmā nedzirdīgsautomašīnas vadītājs paņēma autostopotājuun palielināja ātrumu. Pēc īsa brīžaautomašīnu apturēja ceļu policists. Tomērnedzirdīgais nedabūja soda kvīti tikaisavas nedzirdības dēļ.Šoferis pasmaidīja un atkal palielinājaātrumu, kad policists bija pagaisis noskatiena. Drīz viņu noķēra cits policists.Un atkal nedzirdīgais izlikās nesaprotam,ko viņam saka, tāpēc tika palaists bezkvīts saņemšanas.Pēc kāda brīža nedzirdīgais jutās nogurisun piedāvāja savam pasažierim vadītauto. „Tā būs lieliska iespēja braukt,cik ātri vien grib, nedabūjot sodu,” nodomājastopotājs, un viņi apmainījās vietām.Protams, automašīna atkal tika apturēta.Nu stopotājs tēloja nedzirdīgo, kasneko nesaprot. Policists pēkšņi sākaizskaidroties zīmju valodā: „Tātad jūsesat nedzirdīgs. Man ir nedzirdīgi vecāki.Lūdzu, dodiet man savu vadītāja apliecību!”Stopotājs bija šokā…Vai tu māki rakstīt?Kāds dzirdīgs vīrietis nolēma pieietklāt nedzirdīgam cilvēkam sabiedriskāvietā un noskaidrot, vai nedzirdīgie māklasīt. Viņš uzrakstīja: „Vai tu māki lasīt?”– un iedeva zīmīti nedzirdīgajam.Sadusmots par šādu necienīgu jautājumunedzirdīgais atrakstīja: „Nē. Vai tu mākirakstīt?”Putni uz telefona līnijasBērns jautāja tēvam, kāpēc putni uztelefona līnijas sēž tik nemierīgi, jo citiputni uz citas līnijas bija rāmi. Pēc nelielaapdomas mirkļa tēvs atbildēja, ka tā bijateksta telefona līnija, kas lika putniembūt nemierīgiem.Neredzamā invaliditāteKādu dzirdīgu vīrieti apbūra nedzirdīgasieviete, kura sēdēja bārā. Viņš nolēmauzsākt sarunu, uzrakstot zīmīti. Viņampar prieku, sieviete bija pietiekamidraudzīga un uzrakstīja atbildi.Viņi tā rakstīja viens otram kādu laiku,līdz vēl cits vīrietis pievienojās sarunai,arī sākot rakstīt.Pēc mirkļa sieviete atvadījās no sarunasbiedriem un aizsteidzās. Abi vīriešipamāja ardievas un turpināja sarakstisavā starpā, kaut arī neviens no viņiemnebija nedzirdīgs.Pēc Holkombu (ASV) grāmatas„Deaf culture Our Way ” sagatavojaInese Immure

KOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4 NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI 5Sākums KS 3. numurāZigmārs Ungursno biedrību arhīvaVisi jau noteikti zina viesmīlīgo māju– namiņu VALMIERĀ, Brīvības ielā44, kur vienmēr tik patīkami viesoties,iespējams, arī tāpēc, ka tai ir labiekārtotspagalms ar dārzu un lapeni. Šeit ir divstāvuadministratīvā ēka, kuras pirmajā stāvāiekārtotas Valmieras biedrības telpas unklubs, bet otro stāvu izīrē. Kopējā platība:206,80 kvadrātmetri. Taču turpat blakusir arī otra – pusotrstāvu koka dzīvojamāmāja ar platību 92,90 kvadrātmetri, kas tiekizīrēta – tur pirmajā stāvā iekārtota aptieka,bet otrajā dzīvoklis. Ir arī ķieģeļu šķūnis(26 kvadrātmetri). Visu šo īpašumu LNSpar savu naudu nopirka no privātpersonas1961. gada 29. decembrī. Zeme tikaprivatizēta 2006. gadā, un tās platība ir3451 kvadrātmetrs.LIEPĀJĀ vienīgajās LNS piederošajāstelpās ir iekārtota LNS Surdocentra filiāle.Telpas ir pārbūvēts trīsistabu dzīvoklisGraudu ielā 43-68 ar platību 58,40kvadrātmetri. 2000. gada 5. oktobrī tas tikanopirkts no privātpersonas.Pašlaik Liepājā, 1905. gada ielā, LNSbūvē trīsstāvu sociālās rehabilitācijascentru.RĒZEKNĒ 1958. gada 29. jūlijātika nodotas ekspluatācijā jaunuzceltāsražošanas telpas-darbnīcas Raiņa ielā 5,kuras uzbūvēja par LNS līdzekļiem. Tābija divstāvu ēka ar 530,50 kvadrātmetruplatību. 2007. gada 17. janvārī noprivātīpašnieka tika atpirkta arī zeme1286 kvadrātmetru platībā. Vēl šeit irgarāža(38,50 kvadrātmetri) un šķūnis(63,60 kvadrātmetri). Tagad visas telpastiek izīrētas, tajās ir veikals, mācību klasesu.c.Blakus šai ēkai 1995. gadā tika uzceltaarī trīsstāvu administrācijas ēka ar kopējoplatību 831,60 kvadrātmetri. Šajā ēkāiekārtotas Rēzeknes biedrības telpas, betLNS NEKUSTAMIE ĪPAŠUMIpārējās telpas tiek izīrētas. Diemžēl zemezem šīs ēkas pieder citam īpašniekam.Rēzeknē bija vēl viens LNS īpašums –Rēzeknes biedrības vecais klubs: divstāvuēka, kuru LNS nopirka no privātīpašnieka1962. gada 30. augustā toreizējā Pionieruielā, bet tagad Raiņa ielā 29. Arī zeme zemēkas tika nopirkta 2003. gada 27. jūnijā.Taču telpas bija grūti apsaimniekot, tāpēc2003. gada 7. oktobrī tās pārdotas.Arī ALŪKSNĒ mums ir īpašumi. TelpasJāņkalna ielā 8-1 (75,50 kvadrātmetri),kuras iepriekš tika nomātas Smiltenesbiedrības Alūksnes grupas vajadzībām,beidzot tika nopirktas un pārgāja LNSīpašumā 2000. gada 1. septembrī. Taču šeitnav ne tualetes, ne ūdensvada.Toties labi izremontētas ir telpasHelēnas ielā 28 – 3. Bijušais trīsistabudzīvoklis (58,90 kvadrātmetri), ko LNSnopirka no privātīpašnieka 2000. gada 30.maijā, pārveidots par LNS SurdocentraAlūksnes filiāli.SMILTENĒ LNS piederēja vairākasvienģimeņu dzīvojamās mājas, kurasnācās pārdot. Pusotrstāvu dzīvojamomāju Gaujas ielā 22 ar kopējo platību112,20 kvadrātmetri pārdeva 2009. gada2. novembrī uz nomaksu 20 gados. Otrumāju Gaujas ielā 24 pārdeva 2009. gada31. martā tāpat uz nomaksu uz 20 gadiem.Māju Gaujas ielā 30 pārdeva 2010. gada 6.maijā arī uz nomaksu 20 gados.Vēl Smiltenē Gaujas ielā 26 irkopmītne trīs ģimenēm ar kopējo platību107,80 kvadrātmetri. Savukārt Gaujas ielā28 ir iekārtotas telpas Smiltenes biedrībai,kopējā platība: 120,60 kvadrātmetri, ir arīšķūnis(29,80 kvadrātmetri).KULDĪGĀ 1970. gada 13. maijā LNSnopirka trīsistabu dzīvokli Piltenes ielā 20 –154,10 kvadrātmetru platībā, samaksājot parto Kuldīgas pilsētas Dzīvokļu daļai 10 000rubļu. Līdz tam nedzirdīgajiem Kuldīgāvispār nebija savu telpu. Taču, kad pienācajaunie laiki ar privatizācijas iespējām unLNS gribēja šīs telpas privatizēt, izrādījās,ka nav iespējams pierādīt, ka esam šīstelpas kādreiz jau nopirkuši, jo trūka bankasmaksājuma ordera par toreizējo pirkumu.Neko darīt, nācās 1998. gadā atkārtoti pirktšīs telpas.LNS NEKUSTAMO ĪPAŠUMUKADASTRĀLĀ VĒRTĪBA(UZ 2009. GADU)*Atrašanās vieta Platība Ēkas kadast.m2 vērtība LsVentspils:L.Dzirnavu 24 1082,93 155813Kuldīga:Piltenes 20-1 (1 dzīvoklis) 54,10 6198Rēzekne:Administratīvā ēka 831,60 59955Ražošanas korpuss 632,60 17390Pļaviņas:1.Maija iela 7 562,80 10274Valmiera:Brīvības iela 44 325,70 49479Daugavpils:Mihoelsa 54 (biedrība) 558,30 98097Klusā iela 4 (MRU) 3646,38 14014918.Novembra 208 2172,30 244350(dzīvojamā ēka)Rīga:K/c "Rītausma" 2 372,90 319366Ražošanas korpuss 3863,1 93237Rehabilitācijas centrs 1717 131359Skolas internāts 1558,3 30533Jāņa sēta 5 263,3 139826Alūksne:LNS Alūksnes grupa 75,5 1112LNS Alūksnes SCP 58,9 4005Smiltene:Gaujas 26 (dz. ēka) 107,8 7277Gaujas 28 (biedrība) 120,6 8141Liepāja:Liepājas SPC centrs 58,4 18349* Kadastrālā vērtība nedaudz mainās katru gadu.

6 TULKITULKU PIRMSĀKUMIKOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4Ilze Kopmane no LNS muzeja arhīvaOficiāli tulkuštata vienībasNedzirdīgo biedrībai(LNB) tika piešķirtast.s. padomju laikā,un pirmie algotietulki arī sāka strādātpagājušā gadsimta50. – 60. gados. LNSmuzejā rodamasziņas par vairāknekā trīsdesmitšī visos laikosnedzirdīgajiem tiknepieciešamā amataAnsis Smons atzīst: „Melita Blome bija supertulks...” (1965) kalpiem.Vairāki no viņiemNekas nerodas tukšā vietā – pirms vēl tagad nedzirdīgo vecākās paaudzes vidūkatras celtnes ir plānotais būvlaukums tiek minēti ar lielu cieņu. Viņu vidū Melitaun ēkas projekts; pirms katras jaunas Blome (1959 – 1967, attēlā: vidū), Mirdzaiestādes – cilvēki, kas pamatā pārzina to Solovjova (1956 – 1974), Anita Kukuledarbu, ko veiks iestāde; pirms ikviena (1960 – 1993), Sarmīte Šemiote (1962 –pasākuma ir ideja, iecere un ļaudis, kas 1972). Atsevišķi jāmin Rīgas sporta dzīvesto realizēs.vadītāja Ērika Caune (1958 – 1991). ViņaUn, lūk, kad pašlaik Komunikācijas nebija tulks, bet no sirds tulkoja visu visiem,centram aprit desmitgade, der palūkoties kam vien vajadzēja.pagātnē – kas bija pirms tam? Bet bija – Ar atzinību tiek minēti arī tie, kuritāpat tulki! Tikai katrs savā vietā – biedrībās, kādu laiku bijuši „nedzirdīgo ausis”, betLNS valdē, uzņēmumos, kultūras namā, bet tālāk, izpelnot cieņu un uzticību ar savuneapvienoti vienā centralizētā iestādē. darbu un attieksmi, veidojuši turpmākokarjeru nedzirdīgo organizācijas ietvaros.Spilgtākais piemērs – LNS prezidentsArnolds Pavlins; arī Daugavpils MRUdirektore Marija Gedminene; arī Zīmjuvalodas centra direktore Lilita Janševska;visbeidzot arī kultūras centra „Rītausma”direktore Brigita Aldersone.Te jāmin arī visilggadīgākais tulkssavienībā Jautrīte Groma (1966 – 2000),kura, pāriedama strādāt Rīgas pašvaldībassociālajā struktūrā, saglabājusi ciešu saikniar nedzirdīgo tautu joprojām.Noteiktu darba dzīves posmu tulkastatusā aizvadījušas arī Vija Šaberte,Ausma Nagajeva, Maruta Celma,Andželika Bruže, Monika Ruņģe, MairaGončarova, Regīna Mizere un vairākascitas – jā, tieši sievietes vienmēr te bijušaspārsvarā, jo vīriešu dzimtas pārstāvis tikaiviens (!).Jāteic gan, ka reģioniem šai ziņāklājas grūtāk – nācās iztikt bez tulkiem, arbrīvprātīgajiem biedriem no pašu vidus.Lielākoties izlīdzēja cits citam. Tulku štatavienības tur parādījās tikai 80. gados.Šobrīd ilggadīgākie tulki ir: Iveta Lāce –Miezīte ( no 1986. gada) un Dace Piterniece(no 1982. gada).Šis raksts balstās uz LNS muzejamateriālos atrodamām ziņām.LNS KOMUNIKĀCIJAS CENTRAM APRIT DESMITGADEIvars Kalniņš Valdis KrauklisŠogad Komunikācijas centrs atzīmē desmit darba gadu pastāvēšanu. Svinīgaispasākums notika 25. martā KC „Rītausma”.To ievadīja visu tulku apvienotais koris ar dziesmu „Vai mēs iesim kopā?”. Ardesmit gados paveikto klātesošie iepazīties varēja, vērojot centra sagatavoto prezentāciju:centrs attīstījies un stabilizējies, tulki pilnveidojuši savu darba prasmi,izglītojušies, piedalījušies dažādos LNS un citos pasākumos.No kreisās 1. rindā: Inese Geduša, Rolands Ostvalds, Sarmīte Ķuzule, Aiva Šilinska;2. rindā: Iveta Lāce - Miezīte, Žanete Škapare, Ārija Medne, Ritma Egle, Ina Rutkovska, DacePiterniece, Gaļina Safonova (grāmatvede), Regīna Katakina.Kā tapa KC?LNB 12. kongresā (1989) radās idejapar tulku kooperatīva izveidi, bet tikai 2000.gadā Saeima piešķīra finansējumu šī centraizveidei, un 2001.gada 14. februārī tas uzsākadarbību direktora Edgara Vorslova vadībā.Pirmie darbinieki: direktors, grāmatvedeGaļina Safonova un trīs tulki: Dace Piterniece,Ārija Medne un Gunta Birnīte.Drīz vien notika tulku apmācības seminārsun viņu pirmā atestācija. 2002. gadācentrs apvienoja visus LNS tulkus, un gadabeigās to bija jau 16. 2003. gadā KC tulkisāk tulkot Latvijas un starptautiskajos pasākumosārpus LNS. KC pārstāve Iveta Lāce –Miezīte pirmo reizi piedalījās Eiropas zīmjuvalodas tulku forumā. Gadu vēlāk internetalietotāji jau var sazināties ar tulkiem, izmantojotMSN.Centra darbinieki iepazīstas ar pieredziIgaunijā un Lietuvā, piedalās Eiropas Komisijaskonferencē „Informācijas un komunikācijastehnoloģijas – iekļaujošai sabiedrībai”.2006. gadā tulki uzsāka mācībasRRC koledžā, ko arī seši veiksmīgi absolvē(2009), un mācības uzsāka otrā grupa ( tovidū 2 KC tulki).2007. gadā atvēra KC mājaslapu – www.lnskc.lv. Pēc gada KC sāk sniegt pakalpojumusNodarbinātības valsts aģentūrai (NVA).Uz šo laiku centram jau ir 18 klienti – juridiskaspersonas.2009. gadā Komunikācijas centra vadībupārņēma Ainārs Ostvalds no Liepājas.Tulki regulāri apmeklē kvalifikācijas kursusun piedalās atestācijas eksāmenos.Pirmais KC direktorsKomunikācijas centra sekmīga attīstībalielā mērā notikusi, pateicoties tā pirmajamdirektoram Edgaram Vorslovam. Viņš piekritasniegt interviju „KS”.Kā KC izdevās attīstīt savu darbību,lai strādātu ar peļņu?Sākām ar pašu mazumiņu – tukšāmtelpām un vienu nolietotu galdu, krēslu untelefonu. Pamazām sagādājām nepieciešamo,arī biroja tehniku. Vajadzēja domāt partulku piesaisti – tas bija laiks, kad pieredzē-

KOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4 TULKI 7Sākumu lasiet iepriekšējā lpp.jušie beidza savas darba gaitas un vietā nācajauni.Man nācās daudz mācīties – meklēt unanalizēt nepieciešamo informāciju, vērot,kā citi strādā, lai pieņemtu lēmumus, kasapmierinātu gan darbiniekus, gan klientus.Arī tulki nepārtraukti mācījās – individuāli,kursos, koledžā.KC peļņa gadu no gada auga, un no KC2009. gada peļņas LNS varēja savām vajadzībāmizmantot 20 000 LVL. Strādāt bezzaudējumiem tik vienkārši nemaz nav. Tākaudze „melnā darba” publiski nebija redzama– negulētas naktis, darbs brīvdienās,lobēšana, pārliecināšana, vienošanās ar sadarbībaspartneriem, rūpes par darbiniekiemun visbeidzot – arī stress, strīdi un riskēšana.Nozīmīgs darbs veikts arī ar valsts un pašvaldībuinstitūcijām, lai iegūtu sev vēlamuspolitiskus un ekonomiskus lēmumus.Kā pirmie LNS struktūrā ieviesām inovācijas,kas samazina izmaksas, sniedz laikaekonomiju utt., ko pēc tam pārņēma arī citasLNS struktūrvienības. To vidū: ziņojumapmaiņasprogrammu ieviešana saziņai arklientiem, internetbankas izmantošana u.c.Vislielākie panākumi 10 gados?Vislabākais vērtētājs jau ir klients un arīsaimnieks. Manuprāt, lielākie panākumi ir:izveidota stabila un stipra LNS kapitālsabiedrība,kas gūst peļņu LNS, un profesionālskvalificētu tulku kolektīvs ar savāmtradīcijām; iemantota atpazīstamība unklientu uzticēšanās.Tavas visspilgtākās atmiņas no KCdzīves?Stress, kreņķi, asaras – mazās darbiniekualgas sākumā, darbinieku deficīts. Stress,kad nezini, kā savilkt galus. Pārdzīvojumi,kad labus darbiniekus pārvilina citi…Kompromisi, kad izdevās savienot klientuun darbinieku intereses.Tulku izaugsme. Spilgtā atmiņā dažudarbinieku pieņemšana darbā, kad viņi atnācabailīgi, par sevi nepārliecināti un ar vājuzīmju valodas prasmi. Šobrīd viņi ir droši,pārliecināti par sevi, ar labu zīmju valodu uniemantojuši cieņu klientu vidū.Lepnums par savu kolektīvu. Tirpiņasskrēja pa muguru, kad tas ar dziesmām uzstājāspasākumos. Tādu sajūtu vēlreiz izbaudījuarī KC jubilejas pasākumā.Gandarījums, ka spēju kā nedzirdīgsvadītājs būt ne sliktāks par dzirdīgajiem unviņi ieklausās manā viedoklī; ka izdevās nostiprinātKC finanšu un materiālo bāzi, kabeidzot cilvēki paši sāka pieteikties darbāKC.Varbūt bija arī kādi nepadarītiedarbi?Protams, palika arī tādi. Dažas no iecerēm– tulki ar angļu valodas un starptautiskozīmju prasmi, jaunāko informācijas un komunikācijutehnoloģiju ieviešana nedzirdīgoklientu apkalpošanā, tulka pakalpojumupieejamība arī ārpus tām, kurās ir KC pakalpojumusniegšanas punkti, dzīvojošajiemnedzirdīgajiem. Padomā bija vēl daži jaunibiznesa virzieni un knifiņi.Īpaši vārdi KC komandai ...Bija liels gandarījums par darbu vienotākomandā, un es ļoti lepojos ar to, ka deviņosgados kopā visi iemantojām autoritāti undaudz paveicām. Vēl jau ir kur attīstīties unpilnveidoties!Novēlu izvirzīt un sasniegt jaunus mērķus,lai arī tas dažreiz ir ļoti grūti, var pakluptaiz noguruma vai kādu punu aiz neuzmanībasdabūt. Bet, tikai virzoties uz mērķi,būs izaugsme un gandarījums par paveikto.Lai arī tagad vairs neesmu KC, tačumana sirds tur paliks vienmēr!TulkiPašlaik KC nodarbināti 12 tulki. Dažipiekrita dalīties domās par savu darbu.Viena no pirmajiem tulkiem GuntaBirnīte par savu kādreizējo darbu KC:„Sākumā uztraukusies biju ļoti, bet pirmādarba diena atstāja pozitīvu iespaidu. Lielspaldies Dacei, kura iedrošināja nedzirdīgosnebaidīties no manis un palīdzēja, ja tomērkaut ko nesapratu, sākums bija grūts,baidījos, vai visu sapratīšu, ko kāds vēlaspateikt, dažkārt bija jālūdz, lai atkārto unrunā lēnāk zīmēs. Bet mūsu cilvēkibija saprotoši, un tā pamazāmpilnveidojos: kļuvu drosmīgāka,neatlaidīgāka vajadzīgo lietusasniegšanā un attīstīju savaszīmju valodas iemaņas.”Savukārt Ārija Medne atceras:„Zīmju valodas pamatzināšanasman bija jau no bērnības, jo esmuaugusi nedzirdīgo vidē un pratuzīmju valodu. Tāpēc, kad radāsiespēja, izvēlējos tulka darbu.Atceros pirmo darba interviju:ierados ādas biksēs, cepurē,pūkainā jakā, un vēl – līdzi bija arī manamamma. Pēc pāris nedēļām ZVC vadītājaLilita Janševska mani uzaicināja uzsemināru un pēc tā sekoja pirmā atestācija.Sākumā veicu tikai vienkāršus uzdevumus –informācijas nodošanu ar saziņas līdzekļiemuz vietas. Ar laiku pilnveidoju savu zīmjuvalodu un drīz vien varēju tulkot nedzirdīgoauditorijas priekšā, apkalpot klientus uzizsaukumiem un liels izaicinājums, protams,bija tulkošanu TV. Apkalpojot klientus,reizēm esmu ierauta dažādu problēmurisinājumos un grūti palikt neitrālam, līdzar to bieži vien izjūtu nogurumu, ne vienpsiholoģisku, bet arī fizisku.”Ventspils biedrības tulks InaRutkovska, kura strādājusi par tulku jaupirms KC nodibināšanas, stāsta: „Sākustrādāt 1999.gadā.Man šis darbs ļoti patīk tādēļ, ka varupalīdzēt nedzirdīgajiem cilvēkiem. Jūtosgandarīta, ka spēju palīdzēt cilvēkiematrisināt viņu problēmas kādās grūtākāsdzīves situācijās. Manā darba pieredzēvisspilgtākais kuriozs ir šāds: man bijajāierodas bērēs tulkot. Kad sāku tulkot, kapunesēji domāja, ka esmu sajukusi prātā, josāku plātīties ar rokām, un viņi jau vēlējāssaukt ātro palīdzību. Nomierinājās tikai tad,kad viņiem izskaidroja, ka esmu nedzirdīgotulks.Grūtības sagādā būt vai strādāt kopā arļoti emocionāliem nedzirdīgajiem cilvēkiem,jo tas apgrūtina komunikācijas iespējas unpozitīvu risinājumu gala rezultātā.”Atšķirībā no citiem tulkiem IneseGeduša, no 2004. gada Rēzeknes biedrībastulks, izauga dzirdīgo ģimenē. Kā Inesekļuva par tulku? Viņa stāsta: „Tas manbija izaicinājums! Atceros, bērnībā manivilināja zīmju valoda. To skatījos TV ziņupārraidēs nelielā lodziņā un mēģināju kautko atkārtot. Mācījos alfabētu, tad skaitļusun nelielas frāzes. Pateicoties maniembiedriem un Rēzeknes biedrības vadītājaiSandrai, kuriem nepārtraukti prasījuzīmju nozīmi, iemācījos pamatus, bet pēc 3gadiem, apmeklējot arī ZVC kursus, sajutušīs interesantās un skaistās valodas spēku.Sapratu: esmu lemta šim darbam.Darbs ar cilvēkiem nav viegls, taču – zeltavērtībā.Vienmēr, kad eju tulkot kādā iestādē,kopā ar klientu, mani aicina uzgaidītgaitenī, un tad man jāskaidro īpašāsituācija. Gadās arī tā: saku, ka esmutulks, bet man jautā, kāds tulks? Gadījās,ka manu klientu uztvēra par ārzemnieku,kas atnācis ar tulku.Gribu pateikt, ka mums irvislabākais darba kolektīvs,kādos vien esmu strādājusiiepriekš. Vienotība un siltums,kāds iemājo sirdī ikreiz, kadpulcējamies klubā Rēzeknesbiedrībā, ir labākais, ko varsajust cilvēks savā darbā.Neapšaubāmi arī lielais priekspar klientu, ja viss izdodas, kāviņš vēlējies, kārtojot savaslietas.Man darbs grūtībasnesagādā, bet gribētos labāk plānot savudarba un brīvo laiku. Pati bieži brīnos, kavaru paspēt tik daudz. Stundas kā smilšupulkstenī iztek tik ātri, ka tikai vēlu vakarāsaproti, – diena jau galā!”Ainārs Ostvalds (attēlā: 1. no kreisās),KC vadītājs: „Komanda mums ir laba, betikvienam novēlu nemitīgi pašam pilnveidotsavas prasmes, negaidot no citiem, kosarīkos un pasniegs, kur uzaicinās. Jāstrādāar sevi! Mūsdienās dzīve katru dienupārsteidz ar kaut ko jaunu, un mums tasjāapgūst savā veidā, savam darbam”.Nākamajā numurā būs plaša intervijaar Valmieras biedrības tulku Ivetu Lāci –Miezīti. Nobeigums nākamajā numurā

8 KULTŪRASākumu lasiet 1.lpp.ŠOVS „KRĀSAINI SAPŅI” FINIŠĒLatvijas nedzirdīgo pašdarbnieku kultūras vēsturē navbijis daudz tādu pasākumu, kuri iezīmē jaunu pagriezienapunktu nedzirdīgo kultūras attīstībā. Pusgadu ilgušais melodeklamācijušovs „Krāsaini sapņi” noteikti ir viens no tādiemnotikumiem. Bet ar ko gan tas bija īpašs? Melodeklamācijastaču nav nekas jauns, katrā kultūras festivālā, katrāsvinīgā pasākumā tās redzam. Taču izrādījās, ka tāda uzstāšanāsfestivāla koncertā vai kādā pasākumā ir viens, bet sešumēnešu melodeklamāciju šova maratons pavisam kas cits.Šie seši mēneši bija kā īsta melodeklamācijuskola, kurā vairāki konkursantisevī atklāja un no reizes uz reizi spodrinājasavu talantu, skatītājiem par prieku, kā,piemēram, ventspilnieks Oļegs Civkunovs,no pilnīga iesācēja kļūstot gandrīz vai parīstu skatuves lauvu. Savukārt daži citi, pieredzējušiun rūdīti, nemaz neiekļuva uzvarētājutrijniekā, – arī tas bija viens no šovapārsteigumiem.Noslēguma pasākums ilga piecas stundas,bet tās paskrēja tik aizraujoši, ka daudzipēc tam brīnījās: nu nevar būt, ka piecasstundas, nesanāca pat pagarlaikoties, vissnotika tik interesanti, tādā radošā un pacilātāatmosfērā, ka varētu to visu vērot vēl un vēl!Kad nav vairs kritikas...Noslēgumā šova dalībnieki uzstājās arkādu iepriekšējās kārtās demonstrētu priekšnesumupēc pašu izvēles. Jāatzīst, visi pāribija noslīpējuši savu izvēlēto dziesmu gandrīzlīdz pilnībai un žūrijai īsti pat nebija kokritizēt.Tomēr mani īpaši pārsteidza Marija Jegorovaun Ivars Kalniņš ar dziesmu „Pieklauvē”un Lilita Lukina ar Birutu Lasmanidziesmā „Džimij, nāc”.Un vēl arī smiltenietes Lida Šilinska,Vaira Bremmere, Alise Valaine ar dziesmu„Divi eņģeļi”. Interesanti, kā gan šīs divasdzirdīgās meitenes spēja tik veiksmīgi iekļautiesšovā?Alise Valaine: „Pašā sākumā bija iecerēts,ka piedalīsies mana mamma LīgaKalnīte. Tā kā viņa atteicās, Smiltenes tulksAiva meklēja kādu citu, kas varētu piedalīties,un to piedāvāja man. Ilgi domāju, mazlietbaidījos teikt jā, bet tad pēkšņi sapratu– tas man varētu izdoties, viss būs labi.Vislielāko atbalstu saņēmu no savasmammas, jo viņa ir priecīga par to, ka atkaldziedu zīmju valodā. Viņai patīkamiatcerēties, kad mazotnēmēs ar māsu kopā ar mammuvisur uzstājāmies. Mani draugiir ļoti izpalīdzīgi un priecīgi.Viņi zina: dalība šovā un iespējaatrasties uz skatuves, sevipilnveidot kā mākslinieci manidara laimīgu! Skolā pēc katrasšova kārtas daudzi apjautājās,kā mums gājis .Noteikti nav svarīgi, vaiesmu kļuvusi slavena, par tone mirkli neesmu domājusi.Protams, jauki, ka cilvēkiuzrunā un draugos atsūtaKOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4kādu labu vēstulīti.Ja būtu iespēja, protams,atkal piedalītoskādā citā šovā. Vissbija tik pasakaini unkrāsaini! Ar lielākoprieku būtu gatava iesaistītiesvēl kaut kurcitur. „Krāsaini sapņi”mūs visus vieno!”Vaira Bremmere:„Dalība šovā man devusi daudz!Raksturā bija jāpieslīpējas un vairāk jāapdomā,kas tieši vajadzīgs noteiktajā brīdī.Labāk sapratu, kas ir mani vājie punkti.Mani tuvākie draugi ik palaikam apjautājās,kā man un Alisei sokas. Bijaarī grūti brīži un dusmas par sīkumiem,bet domu par izstāšanos nelaidu klāt, jogribējās tikt līdz galam, par spīti tam,ka bija šaubas par to, kā mums sanāks.Man nebūtu iebildumu piedalīties vēl kādālīdzīgā šovā. Galvenais, lai tas piesaistītu arvienreizēji radošām idejām!”Alūksnietes Ritma Egle un Anita Ceplebija perfekti izvēlējušās savu dziesmu„Paldies jums” kā beidzamās kārtas pēdējodziesmu, un skatītāji ritmā sita plaukstas undziedāja līdzi.Ritma Egle:„Šova laikā ieguvu daudzdraugu, arī mans pašvērtējums cēlies. Pašaiprieks par savu izturību, par spēkuneapstāties pusceļā, lai gan vienā brīdīšaubījos par savu varēšanu to visu turpināt.Arī vairāki nedzirdīgie alūksniešiskatījās internetā šova videoierakstus,uzteica, apsveica, bet nedomāju, ka mēstāpēc būtu kļuvušas slavenākas. Visvairākpriecājās mani bērni, kuri, būdamiārzemēs, arī vēroja šova videoierakstus.Tagad, kad viss beidzies, noteikti pietrūkskopības sajūtas, dziesmu meklēšanas, patstresa pirms uzstāšanās, daudz kā...Ja dzīvotu kaut kur tuvāk Rīgai, noteiktigribētu piedalīties arī citās aktivitātēs, tomērgalvenais šķērslis ir attālums, satiksme,arī finanses.Visgrūtāk bija pašās beigās, kad nācāsatvadīties no visiem dalībniekiem, tas ganbija sāpīgi....Kaut kas labs ir beidzies. Vienīgaismierinājums ir cerība: gan jau kautkas labs atkal sāksies!”

KOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4 KULTŪRA 9Sākumu lasiet iepriekšējā lpp.Šova noslēgumā žūrija dāsni dalīja augstākos novērtējumus un smaidīja vien ...Pie dāvanu kaudzesPēc priekšnesumiem visu skatieni klusāsgaidās pievērsās milzīgajai dāvanu kaudzeiuz skatuves: nu tik ies vaļā… Un tiešām, sākāsjauns šovs: runu, dāvanu pasniegšanas,uzvarētāju apbalvošanas šovs! Tas ilga gandrīzdivas stundas!Bet starplaikā skatītāji varēja noskatītiesdažus priekšnesumus, ko sniedza nesenāskaistumkonkursa Miss Deaf Latvia 2011dalībnieces Agnese Kalnāja un Laura Gaile.Organizatori piemiņas balvas bija sarūpējušiun pasniedza ne tikai katram šovadalībniekam, bet arī žūrijas locekļiem unpilnīgi visiem, kuri kaut kādā veidā darbojāsun palīdzēja, lai šovs varētu notikt. Partādu smalkjūtību un uzmanību cepuri nost„Rītausmas” direktores Brigitas priekšā!Balvu klāstā bija krūzītes ar uzrakstu „Krāsainisapņi”, diski ar visu šova kārtu videoierakstiem,Dzintara, Avon, Oriflame firmudāvanas, no AS Tallink – ceļojums un pildspalvas,goda raksti un ziedi, ziedi, ziedi…Tad uz skatuves kāpa LNS prezidentsArnolds Pavlins, sveica visus klātesošos unatklāja, ka ne tikai šova dalībnieki tika pierunātipiedalīties šovā, bet arī viņš pats, laipiedalās žūrijā, un viņš piekritis nevis skatītājudēļ, bet šova dalībnieku dēļ. Sākumādomājis, ka šovu skatīties atnāks tikai 20– 50 cilvēku, un bijis šokēts, ka vienmēr sanācapilna zāle. Tad nu vispār pirmo reizi sapratis,ko„Rītausmā” nozīmē pilna skatītājuzāle. Jāteic, ka šajā fināla pasākumā bija appustūkstoti skatītāju.Par lielo apmeklētāju skaitu liecina arīskatītāju balsojums. Izrādās, sešās kārtās pavisamsavāktas 2352 balsis par kopējo summunaudas izteiksmē ir 608.70 latu. Šī naudaizlietota piemiņas un naudas balvām pirmotrīs vietu ieguvējiem skatītāju vērtējumā uncitiem organiztoriskiem izdevumiem.Rozes mammāmŠova dalībnieku vārdā Ivars Kalniņš unpārējie puiši ar sarkanām rozēm izteica lielupateicību abām šova „mammām” – BrigitaiAldersonei un Regīnai Rizikai, kāarī visām trim režisorēm: Dzintrai Kukšai,Antrai Puriņai un Danai Kalpiņai – Geidai.Trīs labākie šova pāri, kā arī abi tā vadītājiElfa Zariņa un Vladimirs Kruminsdāvanā saņēma braucienu uz Zviedriju.Jāpiebilst, ka abiem šova vadītājiemElfai un Vladimiram daudzi runātāji veltījaļoti atzinīgus vārdus. Viņi tiešām lieliski novadījašovu, un varētu pat teikt, ka ne tikaišova dalībnieki, bet arī tā vadītāji šī pusgadalaikā atklāja un pilnveidoja savus talantus.Ar skatu no malasUz šo grandiozo fināla pasākumu bijaieradušies arī dzirdīgie cilvēki, tā sakot, nomalas. Un viņu iespaidi bija tik spilgti uninteresanti, ka pelnījuši, lai tos uzzinātu arīmūsu lasītāji.Linda Lazda: Pirmo reizi ar nedzirdīgosabiedrību plašāk saskāros nejauši, kad nesenk/c „Rītausma” noskatījos divas nedzirdīgoteātra pirmizrādes.Tad arī uzzināju par melodeklamācijušovu un nolēmu to apmeklēt. Pirmkārt, manipārsteidza tā sajūta, kas apņem, ieejot kultūrascentra telpās. Visapkārt var just siltumuun mīlestību, kas nāk no visiem. Retikur citur tā ir. Jauki bija redzēt pārpildītuzāli – mūsdienās tas kultūras centros arīir retums. Esmu vēl aizvien pārņemta ar tosajūsmu un emocijām, ko guvu no šī šova.To vārdos nevar izstāstīt, jo tas ir jāredz unjāsajūt. Protams, ir redzēti dažāda veidašovi gan televīzijā, gan dzīvē, bet tie visi irveidoti komerciāli. Bet šeit varēja redzēt, katas ir pilnīgi citā līmenī, vērsts uz cilvēkiem,lai viņiem būtu ko atcerēties.Pārsteidza visu dalībnieku mērķtiecība,izdoma un aktierspēle. Patiesu prieku, entuziasmuun gandarījumu par padarīto varējaredzēt katrā no viņiem. Bija dziesmas, kurulaikā noskrien skudriņas, nobirst asaras unpārņem laimes sajūta – lūk, tās ir emocijas,kuru dēļ tur bija vērts būt ikvienam nomums.Novēlu vēl daudz tādu šovu, pasākumuun ideju, lai varētu vairot šīs patīkamāsemocijas!”Izrādās, ka melodeklamāciju šovu kānedzirdīgo zīmju valodas nestandarta mācībstunduvar izmantot arī augstskolu sociālozinību studenti. Uz šova noslēgumu bijaieradusies grupa meiteņu no Rīgas StradiņaUniversitātes. Viņas bija tik pārsteigtaspar pieredzēto, ka pašas pieteicās pastāstītpar saviem iespaidiem. Tā sakot, emocijukatliņš bija uzvārījies un gāja pāri malām…Lūk, viņu stāstījums:„Sestdien, 19. martā mēs, topošās sociālāsdarbinieces, devāmies uz melodeklamācijasšova „Krāsaini sapņi” noslēgumapasākumu.Laiks bija apmācies un drēgns, bet tasnebija šķērslis daudziem cilvēkiem no visāmRīgas malām plūst uz k/c „Rītausma” arziediem rokās un labu garastāvokli.Ienākot telpās, pirmais pārsteigumsTālāk lasiet 10.lpp.

12 AMATPRASME / SOCIĀLĀS ZIŅASKONKURSĀ UZVAR MŪSĒJAISLaura Reisele no personiskā arhīvaNesen noslēdzies profesionālāsizglītības iestāžu jauniešu pasākuma„Amatnieku svētki 2011” logo konkurss.Konkursam bija iesūtīti 59darbi.Par labāko žūrija vienbalsīgi apstiprinājusiKristapa Legzdiņa darbu.Uzziņa: Kristaps Legzdiņš 2009.gadā beidzis Rīgas Nedzirdīgo skolu.Patlaban mācās Rīgas Amatniecībasvidusskolas Vides dizaina nodaļas IIkursā, kur apgūstmultimedijuspeciālistaamatu.K r i s t a p spats ir gandarītspar savu uzvaru.Lūk, viņa komentārs:„Pirms konkursapārdomājuto, kas mūs, amatniekus, vieno.Galvenais kopīgais – tas ir roku darbs.Tāpēc izvēlējos rokas simbolu, un tadtikai atlika visu likt kopā: gan āmuru,gan otu, gan adatu. Mūsdienu tehnoloģijulaikmetā nepieciešama arī datorpele.Protams, par uzvaru biju patīkamipārsteigts, turklāt prieks par to, kaamatnieku svētku norises vieta būs Jelgava,mana dzimtā pilsēta.Šis panākums dod gandarījumu,enerģiju un iedvesmu nākotnesdarbiem.”EIROPAS NEDZIRDĪGO KULTŪRAS FESTIVĀLS 20112011. gada 1. – 3. jūlijā Francijā, ReimsāProgrammā: Teātris. Kino. Glezniecība un tēlniecība. Mode. Ieluizrādes. Meistardarbnīcas. Mākslas izstādes, konkursi. Bērnu studija.Nedzirdīgo ballītes utt.Vairāk informācijas: http://www.clin-doeil.eu/en/ unwww.lns.lv/ Jaunumi (29.03) Šajā festivālā savus šūtos apģērbus prezentēs LNSbiedrs Valdis Voitkevičs. Viņš tirgos pašdarinātassomas, maciņus, lelles un citas mīkstās rotaļlietas. Valdisir profesionāls modes dizainers, beidzis Rīgas Dizaina unmākslas vidusskolu. Kopš 2008. gada dzīvo Francijā.VAR PĀRDOT SAVUS DARBUSZigmārs UngursOrganizācija Sustento, kurā ietilpstarī Latvijas Nedzirdīgo savienība,aicina cilvēkus ar invaliditāti, arīnedzirdīgos, piedāvāt savus amatniecībasizstrādājumus un rokdarbuspārdošanai internetā.Mājaslapā: www.meklejums.lvtiks ievietotas šo darinājumu fotogrāfijasar darba autora noteikto cenu, vārdu,telefona numuru.Sustento šajā projektā sadarbojasar Britu Tirdzniecības palātu Latvijā,cerot ar tās palīdzību piesaistīt pircējusarī no Lielbritānijas.Ieinteresētie var zvanīt pa tel.25964933 mājaslapas administratoreiAlisai Šibrovai. Piedāvājumus var sūtītarī e pastu: alisa.sibrova@gmail.comvai sustento@sustento.lv Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonāno 4. marta darbojas amatniecībasizstrādājumu veikals „Saulgrieze”.Tajā pārdošanai savus darbus var piedāvātcilvēki ar invaliditāti. Pircēji šeitvar iegādāties adījumus, tamborējumus,rotaslietas, pinumus utt. Veikalsatvērts katru dienu no pl. 10 līdz 18.Roberts Kesenfelds, nedzirdīgomākslinieku kopas „Cerība” vadītājs:„Mūsu mākslinieki vēl nav piedāvājušidarbus internetā un šai salonā.Abas iespējas apsveicamas, mums tāsjāizmanto, un tas būtu pirmais solis, laiparādītu citiem savu veikumu. Darbi ir!Piemēram, pats izgatavoju skaistukoka paplāti ar izfrēzētu šķīvi, dakšiņu,nazi un glāzi, ar to piedalījos izstādē unpēc tam šo darbu aizdāvināju. Pagājušajāgadā mēs sarīkojām mūsu darbuizstādi Brīvdabas muzejā par godu LNS-90 gadu jubilejai.Iespējams, kāds tiešām gribētusavus darbus pārdot internetāvai minētajā salonā. Varbūt vajadzētuvēlreiz paziņot par šo iespēju arīLNS mājaslapā.”KOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4ELEKTRĪBA PĒC 1. APRĪĻAZigmārs Ungurs1.aprīlī spēkā stājies “Latvenergo” jaunais tarifuplāns. Visām mājsaimniecībām par pirmajām1200 kWh būs jāmaksā līdzšinējais “Starta tarifs”– 0,0825 Ls/kWh. Savukārt no 1201. kWh piemēros“Pamata tarifu” 0,1074 Ls/kWh. Nākamā gada1.aprīlī viss atkal sāksies no sākuma.Par to, kā notiks jaunā uzskaite, skaidrojumu lūdzām“Latvenergo” ārējās komunikācijas daļas projektuvadītājai Sandrai Vējiņai.1200 kWh stundu uzskaite sāksies no rādījuma,kuru klients būs iesniedzis par martā patērētoelektroenerģiju. Jaunā tarifa uzskaite tiks sākta līdz arfaktiski iztērēto aprīlī. Tas būs apjoms, par kuru klientsnorēķināsies maijā (maksājot par iepriekšējo mēnesi).Jaunā norēķinu kārtība visvienkāršākā būs klientiem,kas norēķinās pašapkalpošanās portālā www.elatvenergo.lv.Tajā sistēma pati aprēķinās, cik daudzklients patērējis “Starta tarifa” ietvaros (pirmās 1200kWh par 0,0825 sant/kWh) un pēc cik kilovatstundupatēriņa tiks uzsākta “Pamata tarifa” uzskaite. Klientamatliks tikai ievadīt skaitītāja rādījumu.Klientiem, kuri par elektrību norēķinās skaidrānaudā Latvijas Pastā vai komercbankās, pašiem jāaprēķinakonkrētā mēneša maksājuma summa.Līdz 1200 kWh patēriņam maksājuma summa jāaprēķinapēc formulas: kWh x 0.0825 Ls. Kad kopējaispatēriņš no 1.aprīļa pārsniegs 1201 kilovatstundu,maksājuma summa jāaprēķina pēc formulas: kWh x0.1074 Ls. Visticamāk, daļa patērēto kilovatstundubūs jārēķina pēc “Starta tarifa”, daļa – jau pēc “Pamatatarifa”.Klientiem, kas reģistrējuši savu mobilo tālruņa numuruLatvenergo datu bāzē, nosūtīsim informatīvu īsziņutajā mēnesī, kad klientam tuvosies “Starta patēriņa”robeža, norādot skaitītāja rādījumu, no kura jāpiemērojaunais tarifs. Latvenergo piedāvās arī iespēju uzzināt“Starta” patēriņa atlikumu, nosūtot SMS īsziņu.“Starta patēriņa” uzskaiti turpmāk jāveic klientampašam. Visērtāk savu patēriņu var aplūkot „Latvenergo”klientu pašapkalpošanās portālā www.e-latvenergo.lv.Neskaidrību gadījumā papildu informāciju iespējamsiegūt AS „Latvenergo” klientu servisā, zvanotpa tālruni 80200400.Nākamgad 1.aprīlī sāksies jauns tarifu gads, kadatkal par pirmajām 1200k Wh maksāsim pēc “Startatarifa”– 8,25 santīmi un pēc tam – 10.74 santīmus.PAR SUŅU NODOKLIZigmārs UngursRīgā saskaņā ar RD saistošajiem noteikumiemNr. 57 no suņa turēšanas nodevas ir atbrīvoti vientuļienestrādājošie pensionāri, 1. un 2.grupas invalīdi,kā arī redzes un dzirdes invalīdi.Suņa saimniekam 2 nedēļu laikā pēc suņa iegūšanasīpašumā tas jāreģistrē pie sertificēta veterinārārsta,saņemot reģistrācijas žetonu bez maksas. Kucēnijāreģistrē pēc 3 mēnešu vecuma sasniegšanas. Žetoni,kas saņemti par reģistrāciju un turēšanas nodevu, jāpiestiprinapie suņa kaklasiksnas.Iespējams, arī citās Latvijas pašvaldībās ir līdzīgiatvieglojumi invalīdiem, pensionāriem vai trūcīgajiem.Tāpēc ieteikums: vienmēr, pirms kārtojat kādus obligātosmaksājumus, nodokļus, painteresējieties savāpašvadībā, sociālajā dienestā, vai nav paredzētas kādasatlaides invalīdiem, trūcīgām personām, vientuļiempensionāriem vai represētiem.

KOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4 SKOLU DZĪVE / ĪSUMĀ 13RĪGAS SKOLAS JAUNAJĀ MĪTNĒIlze Kopmane No personiskā arhīvaĪSAS ZIŅAS NO LNS MĀJASLAPASIvars KlaniņšUzmanību! Ir gadījums, kad dzirdes aparātunevajag lietot! (14.03.)Aleksam (ASV) noteikta nepareiza diagnoze,ka viņš cieš no dzirdes zuduma, bet patiesībāviņš dzird, tikai – skaņas ir izkropļotas.Par zemestrīci Japānā informē nedzirdīgoziņu aģentūra H3 (16.03.)Tiek piedāvāts nedzirdīgo ziņu aģentūrasH3 videosižets starptautiskajās zīmēs un amerikāņuzīmju valodā par Japānas zemestrīci.Nedzirdīgā māmiņa saraksta grāmatu(17.03.)Divu dzirdīgu bērnu mamma sarakstīja grāmatu„Gudrais koks” par nedzirdīgo kultūru.Tā stāsta par kādu zēnu, kura vecāki ir nedzirdīgi.„SoundBite” – dzirdes aparāts cilvēkamutē (17.03.)Januizgudrotā ierīce sastāv no divām daļām– viena līdzīgi citām ierīcēm paredzēta cilvēkaausij, bet otru pusi nepieciešams ievietotcilvēka mutē, pastiprinot signāla stiprumu unkvalitāti, ko uztver dzirdes nervs.ASV nedzirdīgo kopiena ietekmē sabiedriskodomu (18.03.)ASV Nacionālā nedzirdīgo asociācija uzrunājasavus biedrus un atbalstītājus iesaistītiesĀrpusprojekta pasākumiPārdesmit minūšu braucienā no Centrālāsstacijas, pāri Salu tiltam, pēc tam,izlīkumojot pa mazām ieliņām, 19. trolejbussātri vien aizved tieši līdz Graudu ielaspieturai, tieši tai vietā, kur 21. numura ēkukompleksā jaunajā mācību gadā – šī gadarudenī būs izvietota Rīgas Nedzirdīgo skolasjaunā mītne.Marta nogalē tajā varēja ielūkoties skolaspedagogi, audzēkņi, viņu vecāki un visiciti interesenti, lai iepazītos ar savu nākamodarba, mācību, brīvā laika nodarbību un arīdaļēji dzīves vietu.Skolas direktore Kristiāna Pauniņa visuslaipni sagaidīja, izrādīja, kas notiek trijāsskolai nodotajās ēkās pašlaik un kā tās plānotsizmantot pēc renovācijas (atjaunošanas)darbu pabeigšanas. Skolai klasēs un palīgtelpāsbūs arī jauns, moderns aprīkojums – mēbeles,datortehnika, sadzīves tehnika, pat 3interaktīvās tāfeles ( par 2000 Ls katra ) utt.Pirmais iespaids – daudz gaismas, plašumaun svaiguma. Iekšdarbi tuvojas noslēgumam:telpas jau izkrāsotas, logi, durvisnomainītas, tiek pievienota santehnika, gaismassignalizācija, drošības sistēmas. Ēkas jausiltina no ārpuses. Viss notiek pēc grafika, unjurģi vairs nav tālu.Skolas kolektīvs šogad speciāli plāno izlaidumusarīkot ātrāk – jūnija sākumā, lai līdzJāņiem sakravātu skolas inventāru pārvešanaiuz jauno vietu. Tad pedagogi dosies atvaļinājumā.Augustā notiks jau iekārtošanās jaunajāvietā un sagatavošanās jaunajam mācībugadam.Pašlaik skolā mācās 115 skolēnu. Jaunāskola, kurā pēc gada plānots izveidot arī vidusskolasklases, var uzņemt līdz 160 skolēniemun nodrošināt 77 vietas internātā.„Te būs labi visiem – gan skolēniem, ganskolotājiem,”– tā apstākļus vērtēja pārsvarāvisi „KS” aptaujātie apmeklētāji šajās atvērtodurvju dienās.Plašāks materiāls ar foto: www.lns.lv(24.03.) vēstuļu sūtīšanas akcijā, lai panāktu visu filmutitrēšanu kinoteātros. Pēc tam Tieslietudepartaments nolēma uzlabot likumdošanasaktus par to.Starptautiskais nedzirdīgo lesbiešu festivālsDublinā (Īrija) (25.03.)Festivāla mērķis ir iedrošināt un ļaut apzinātiessavu statusu un viņu cilvēktiesības nedzirdīgajāmlesbietēm un biseksuāli orientētāmsievietēm. Festivāla ietvaros būs dažādasaktivitātes.Aicina sniegt informāciju par cilvēkiem,kas prot zīmju valodu (31.03.)LMT dāvina Latvijas Bērnu dzirdes centrammodernu apmācību kabinetu (31.03.)Ciparu atpazīšana cieši saistīta ar valodasprasmi (01.04.)Pētījums: nedzirdīgie, kuri nav apguvuši valodu,kas satur simbolus, nav spējīgi uztvertun saprast skaitļus, kas lielāki par 3.Krievijā: Nedzirdīgo interneta pasaulearvien vairāk paplašinās (05.04.)Vispopulārākie nedzirdīgo portāli irdeafnet.ru, deafsportnews.ru, gluxix.net.Izgudrots implants nedzirdīgajiem cilvēkiem,ar kuru var gan peldēt, gan gulēt(08.04.)SMILTENĒ14. V pl.15 Atpūtas pasākums ,,Briļļuballe” (jāierodās pašgatavotāsbrillēs, līdzi groziņš)RĒZEKNĒ10. V pl. 13 Izzinoša spēle „Eiropas dienaskonkurss”12. V pl.13 Video filmu demonstrējums24. V pl. 15 Video filmu demonstrējumsVENTSPILĪ1. V pl. 15 Tematiskais pasākums „Darbasvētki”4. V pl. 15 Tematiskais pasākums „LR neatkarībasdeklarācijas pasludināšanasdiena”8. V pl. 14 Tematiskais pasākums „Mātesdiena”14. V pl. 11 Draudzības spēle basketbolāPĻAVIŅĀS21. V pl. 12 Atpūtas vakars ,, Pavasara zaļumu uzņemšana”DAUGAVPILĪ17. V pl. 16 IK „Nezinīši” – (Ko tu proti?)LIMBAŽU GRUPĀ1. V pl.10 pārgājiens gar Tūjas jūrmaluLASĪTĀJUVĒRTĒJUMSZigmārs UngursL ī g aPauniņa:S a ņ e m u„ K o p s o l ī ”par velti, joesmu projekta,,Klusuma pasaule”klientusarakstā. Kopumāfebruāranumurs irapmierinošs.Man patīk Jura Grunduļa datormakets,viņš labi un uzskatāmi izvietojisprecīzus virsrakstus, kā arī pašusrakstus no sākuma līdz beigām, izņemotpirmo lapu. Bildes arī labas unkrāsainas, tikai nevajadzētu izmantotpārāk košas krāsas, kas traucē lasīšanu.Rakstiem ieteicams maigākaskrāsas fons, kā, piemēram, bija zilā vaivioletā krāsa šajā februāra „Kopsolī”.Visinteresantākās tēmas man: kultūra,apspriestais LNS domē, vēstures jautājumi.Varētu mazāk rakstīt par projektiem,lai gan zinu, ka tas ir nepieciešams.Patika arī Ineses Immures rakstspar nedzirdīgo izglītošanas vēsturi unIvara Kalniņa raksti – viņš parasti rakstavienkārši, viegli saprotamā valodā.Taisnību sakot, man ne visai patīksports. Pēdējā lappusē noderīgiir sveicieni jubilāriem,līdzjūtības, pasākumu plāni.Būtu labi, lai Kopsolī ievietotu kautko prāta vingrināšanai, spēles priekambrīvajos brīžos utml.L i e n aČerepko:Ar lieluprieku lasu„ K o p s o l ī ” ,man tur patīkvisi raksti, navnekas tāds, konegribētu lasīt.Reizēm avīzēir ļoti interesantiārzemju jaunumi, patīkami uzzināt,cik daudz var sasniegt nedzirdīgie.Bija apraksti par nedzirdīgajiemlauksaimniekiem, arī par tiem noteiktivajag rakstīt, interesanti!Laikraksta dizains ļoti labs, manpatīk, ka mainās krāsas, katrs numurscitāds arī šajā ziņā.Fotogrāfijas labas, skaidras. Dažisaka, ka traucē tas, ka raksts sākas vienālappusē, bet turpinās citā, jāmeklē,kur tieši.Citi izteikušies, ka „Kopsolī” esotpar biezu, bet man gan tā nešķiet.Katrs var lasīt to, kas viņu interesē,nav spiesta lieta izlasīt pilnīgi visu.Vairāk varētu rakstīt par veselības uzturēšanasjautājumiem, par pareizākuēšanu utt.

14 ZIŅAS NO BIEDRĪBĀMPAVASARI GAIDOTInese Geduša Līga PauniņaRēzeknes biedrībā projekta „Klusuma pasaule” ietvaros17. martā notika izglītojošs grupas pasākums par tēmu„Lieldienu dekors”.Pasākuma dalībniekiem tika sniegtas padziļinātas zināšanaspar mūsdienīgiem Lieldienu dekoriem un to izgatavošanu praktiskipašu rokām.Izmantojot izglītojošu slaidu demonstrējumus, dalībnieki tikaiepazīstināti ar jaunumiem svētku noformējumā: kompozīcijuveidošanu, svētku simboliku, to, kā varētu Lieldienas svinēt šogad.Dalībnieki iesaistījās kopējā praktiskā nodarbībā ar vēlmiiemācīties darināt neparastus dekorus no redzētās prezentācijas,un to viņi arī varēja veikt no iepriekš sarūpētiem materiāliem. Pēctam notika izgatavoto dekoru prezentācija un pieredzes apmaiņapar to izgatavošanas „smalkumiem”. Pasākuma apmeklētājipārliecinājās, ka patiešām var paši izgatavot skaistas lietiņas, kasrotā telpas un rada svētku noskaņu mājās.Lieldienās mūsu ļaudis varēs veidot jaukus galda klājumusatbilstoši šo svētku tradīcijām un radošām izpausmēm gan savāsmājās, gan Lieldienām veltītajā Rēzeknes biedrības kopīgāpasākumā 25. aprīlī. DZĪVESSTĀSTSŽanete Škapare Ligita Liepiņa25.martā Kuldīgas klubā notikapasākums, veltīts Komunistiskāgenocīda upuru piemiņasdienai.Ar saviem biedriem atmiņāspar viņa vecāku izsūtījumu Sibīrijādalījās Guntis Dāvids (attēlā).Gunta vecāki tika izsūtīti uz Omsku,un tur piedzima arī pats Guntis.Dzīves apstākļi bijuši smagi,taču vietējo attieksme pret viņuģimeni ļoti laba. Kā stāsta Guntis,uz Omsku bijuši izsūtīti ne tikailatvieši, bet arī citu tautību pārstāvji, un svešatnes izjūta visusvienoja. Māte strādājusi par grāmatvedi, Gunta tēvam bijaierādīts zemes mērītāja darbs, jo, veicot smagus darbus, viņš savainojiskāju un tā tika amputēta.Vecāki ļoti ilgojās pēc dzimtās Latvijas, tās dabas un valodasun krāja naudu, lai varētu atgriezties mājās: ceļš no Sibīrijas uzdzimteni bija jāapmaksā pašiem.Diemžēl pēc atgriešanās viņiem savas dzimtās mājas atgūt neizdevās,tāpēc vecāki uzbūvēja sev jaunu māju, kur Guntis dzīvovēl šobaltdien.Tāds dzīvesstāsts – kā daudziem latviešiem, kuriem vairākigadi bija jāaizvada svešas malas plašumos, tomēr nezaudējot cerībasatkal ieraudzīt savu mazo dzimteni Baltijas jūras krastā…PASĀKUMI APRĪLĪ KULDĪGĀ2. V pl. 14 Pasākums „1.maijs Lapu diena”6. V pl. 12 Pasākums „8. maijs – Mātes diena”17. V pl. 14 Konkurss „Asie prāti” (komandu sacensības)KOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4VISU CIEŅU SIEVIETĒMIvars Kalniņš Ieva VilciņaTUKUMĀ, JELGAVĀ UN RĪGĀŠogad apritēja tieši simt gadi, kopš Eiropā 8. martā sabiedrībaplaši atzīmē Sieviešu dienu. Arī LNS biedrībās sievietes tikagodinātas– ar ziediem, veltēm, labiem vārdiem, kuri ikdienassteigā paliek neizteikti.Tā tas bija arī svētku saietos Tukumā, Jelgavā un Rīgā, KC„Rītausma”. Tajos notika šai dienai veltīti pasākumi, kurosnepārprotami noskaidrojās – mūsu vīrieši prot sagādāt priekusievietēm.Īpašu pārsteigumu sagādāja jelgavnieks Gunārs Vītiņš, var teikt,čaklākais vīrietis šogad, kurš no kreppapīra izgatavoja brīnišķīgassarkanas rozes un ar tām apdāvināja visas sievietes, iespraužot šoziedu viņām matos. Sievietes teic – esot bijusi fantastiska sajūta!Pasākumi parasti noslēdzās ar rotaļām un jautriem konkursiem.Ko vīrietis gaida no sievietes? Tāds jautājums tika uzdots vīriešiem.Jāatzīst, atbildes bija bezgala dažādas, bet noderēs sieviešu iztēlesrosināšanai, kas tik nepieciešama arī ikdienā.LIEPĀJĀSieviešu dienā notika brīnišķīgs pasākums. Vispirms, protams,vīrieši dāvināja ziedus sievietēm. Pēc tam visi nedaudz pakavējāsšīs dienas vēsturē un būtībā. Liepājnieces uz klubu bija paņēmušaslīdzi dažādas rotas – gan senas, gan mūsdienīgas. Klātesošievarēja apskatīties šo rotu izstādi, un to īpašnieces pastāstīja par šogreznumlietu izcelsmi un nozīmību viņu dzīvē. Pēc tam visi izvietojāsap astoņnieka veidā izcepto kliņģeri un pie kafijas tases pakavējāsatmiņās, kā agrāk atzīmējuši Sieviešu dienu.„Gada cilvēks –liepājnieks 2010” – šistradicionālais pasākumsnorisinājās 26. martā.Tradīcija aizsākās 2008.gadā, kad nomināciju „Gadaliepājniece 2007” ieguvaLiepājas biedrības vadītājaGundega Paņķo, bet „Gadaliepājnieks 2007” bija AldisĀdamsons. Šis pasākumsnotiek martā, jo Liepājai 18.martā ir dzimšanas diena,šogad tai aprit 386 gadi.Tāpēc jau iesākumāskanēja Liepājas himna „Pilsēta, kurā piedzimst vējš”, kuru izpildījaAldis Ādamsons. Pasākums izvērsās jo plaši. Raisījās sarunas par to,kādai jābūt mūsdienīgai Liepājai un arī pašai biedrībai. Dalībniekuspriecēja Alda Ādamsona sniegums ar dziesmām no šova „Krāsainisapņi”. Alda partnere Monta Dēbele slimības dēļ šoreiz gannepiedalījās. Neizpalika arī marta mēneša vārda un dzimšanas dienasgaviļnieku sveikšana.Notikuma gaitā sanākušie aizpildīja aptaujas lapas, kuriemliepājniekiem dot nominācijas. Ar balsu vairākumu goda tituls„Gada cilvēks – liepājniece 2010” piešķirts Lilijai Golubevai(attēlā no kreisās). Liepājas biedrības vadītāja Gundega Paņkouzsvēra: „Lilija šo titulu ir pelnījusi, jo viņa aktīvi apmeklē dažādasbiedrības aktivitātes, nevienam neatsaka sniegt palīdzīgu roku. Labapadomdevēja.” Šī titula ieguvēja bija ārkārtīgi pārsteigta un priecīga,ka viņa šādi novērtēta.Titulu „Gada pašdarbniece 2010” balsotāji atvēlēja jaunajaiLiepājas biedrības biedrei Montai Dēbelei kā aktīvai pašdarbniecei,kura, par spīti visām grūtībām, sekmīgi piedalījās melodeklamācijušovā „Krāsaini sapņi”, pārstāvot Liepājas biedrību. Viņas aizraušanāsir melodziedāšana, un tas ļoti priecē visus liepājniekus.Par ievērības cienīgāko notikumu dalībnieki uzskatīja jaunākluba ēkas būvniecību, tam piešķirot trešo titulu „Gada notikums2010”.Liepājnieki 63 gadus sapņojuši par savu māju. Šis sapnis tagadacīmredzami piepildās! Biedrības vadītāja G. Paņko to apliecinājavēlreiz: „Šim mūsu tradicionālajam pasākumam nākamgad jānotiekjaunajā ēkā!”

KOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4 SPORTS 15BASKETBOLA ČEMPIONĀTĀ TIKAI TRĪSKOMANDASIvars KalniņšIkgadējais LNSF čempionāts basketbolāvīriešiem notika 12. martā sporta un kultūrascentrā „Pīlādzīši”, Spuņciemā. Tajā piedalījāstikai trīs komandas: sporta klubs „TālavasNedzirdīgo sports”, Pļaviņu Nedzirdīgo sportaklubs un Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola– attīstības centrs.Pirmajā spēlē sacentās „Tālavas Nedzirdīgosports” un Pļaviņu Nedzirdīgo sporta klubs. Visuspēles laiku tālavieši bija līderos, bet pļaviņiešipūlējās atgūt zaudēto. Iznākumā tālavieši guva uzvaruar 73:53.Otrajā spēlē Pļaviņu puiši tikās ar Valmierasskolēniem. Pirmajā puslaikā valmierieši guva pārsvaru,bet pēc tam pļaviņieši viņus panāca un uzspēles beigām starp abām komandām risinājās sīvacīņa, kas beidzās ar 70:62 pļaviņiešu labā.Pirms trešās spēles notika 3 punktu metienukonkurss, kurā piedalījās divi spēlētāji no katraskomandas. Visvairāk veiksmīgu metienu (14) bijaAivim Grāvītim no „Tālavas Nedzirdīgo sports”.Bet otram labākajam – Alvim Mālkalnam (Pļaviņas)tikai par vienu mazāk – 13, savukārt GuntimVicinskim (Pļaviņas) paveicās 10 metienosPēdējā spēlē sporta meistarībā mērojās „TālavasNedzirdīgo sports” un Valmieras skolaskomandas. Tālavieši ar pārdomāto tehniku un lieliskiemuzbrukumiem pārspēja Valmieras skolaskomandu ar 116:49.Kopvērtējumā uzvaru guva un par čempionukļuva „Tālavas Nedzirdīgo sports”, otrajāvietā Pļaviņu komanda, trešie palika valmierieši.Rezultatīvākais spēlētājs – Aivis Grāvītis ar 58punktiem.Jau otro gadu pēc kārtas SK „Tālavas Nedzirdīgosports” komanda iegūst čempiona titulu basketbolā.Šajā čempionātā pirmo reizi piedalījāsPļaviņu komanda, kuras pamatsastāvā puiši noBarkavas arodvidusskolas.Šī sporta kluba vadītājs Ainārs Osmanis komentē:„Divi pļaviņieši, kas arī spēlē basketbolu,aprunājās ar barkaviešiem par iespējamo komandu.Lieta darīta, komanda tapa un pieteicās šimčempionātam no mūsu kluba.”Bet šajā čempionātā – arī pirmo reizi – nepiedalījāsneviena komanda no Rīgas SK „Nedzirdīgosports”. Šo situāciju Rīgas SK „Nedzirdīgo sports”vadītājs Andris Bergmanis skaidro šādi: „Lielākajaidaļai mūsu basketbolistu zudusi interese piedalīties,jo viņi negūst LNSF atbalstu, piemēram,treniņu zāles nodrošināšanai, dalībai starptautiskajāssacensībās. Mūsu basketbolisti pašlaik gatavojas13. Starptautiskajam nedzirdīgo vīriešu veterānubasketbola turnīram 2. – 4. jūnijā Maskavā.”Intervija ar LNSF prezidentuVari StrazdiņuLūdzu komentēt viedokli, ka „basketbolistinegūst LNSF atbalstu, tāpēc zūd interese piedalītiesčempionātos”?Pajautāju dažiem Rīgas kluba agrāko gadu spēlētājiem,kāpēc viņi nepiedalās. Atbildes līdzīgas– neviens neorganizē komandu, nav trenera vai atbildīgā,trūkst spēlētāju.Sporta klubi darbojas pēc savām iespējām un kāatļauj finansējums. LNSF uzdevums ir organizētLatvijas nedzirdīgo čempionātus ne tikai basketbolā,bet arī citos dažādos sporta veidos.Tā tas ir visās valstīs. Par intereses zudumu –stipri šaubos, jo statistika kritumu neuzrāda. Kautarī daudz cilvēku, pārsvarā tieši sportistu, aizbraucpeļņā uz rietumiem, taču vietā nāks citi, tukšumsjau nepaliks!Šogad piedalījās tikai 3 komandas, kāpēc tikmaz?Vairāk nav spēlētāju. Mākslīgi veidojot komandasar salasītiem spēlētājiem, spēļu līmeniskrītas. Ar to neapmierināti paši sportisti, jo ar vājukomandu nav interesanti spēlēt. Palikām pie tradicionālāssistēmas – katrs nedzirdīgo sporta klubs,ja spēj, veido pats savu komandu. Diemžēl klubiemgrūti savākt to pilnu.Ko sportisti gūst no dalības čempionātos?Vislabāk pajautāt pašiem! Es teikšu – ja vēlasiegūt kādu materiālo labumu, tad labāk nemaz nepiedalīties!Sporta pamatprincips ir parādīt, ka esilabāks, veiklāks un vari pārspēt pretinieku godīgāssacensībās! To diemžēl daudzi aizmirst.Pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un ziedojumu izlietojumu 2010. gadāLatvijas Nedzirdīgo sporta federācijaReģistrācijas nr. 40008022970I. Atlikumi pārskata gada sākumā Ls 0,00II. Pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsumma Ls 2636,481. Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personasNosaukumsNodokļu maksātāja Naudas ziedojums vaireģistrācijas numurs dāvinājums (Ls)AS „Latvijas valsts meži” 40003466281 2472,00SIA „Sportland” 40003530961 100,00SIA „Daba VES” 40003572310 64,48III. Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsumma Ls 857,481. Statūtos paredzētajiem noteiktiem mērķiem un uzdevumiem (sabiedriskā labuma darbībai)1.1. Ārvalstu komandējumi (ceļa izdevumi)1.1.1. 8.Eiropas Nedzirdīgo čempionāts vieglatlētikā Turcijā, Kayseri 10.– 17.07.2011 Ls 693,001.2. Dāvanu kartes1.2.1. Latvijas Nedzirdīgo čempionāts basketbolā 6.–7.03.2010 Ls 60,001.2.2. Latvijas Nedzirdīgo čempionāts telpu futbolā 8.– 9.05.2010 Ls 40,001.3. Dzeramais ūdens1.3.1. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu čempionāts orientēšanās sportā 8.–11.09.2010 Ls 38,161.3.2. Latvijas – Azerbaidžānas nedzirdīgo turnīrs telpu futbolā 08.– 15.12.2010 Ls 26,32IV. Atlikumi pārskata gada beigās Ls 1779,00LNSF prezidents Varis StrazdiņšLNSF grāmatvede Liene Kleina - BrūvereZigmārs Ungurs20. martā boulinga centrā „Bowlero”noslēdzās Latvijas Nedzirdīgočempionāts boulinga dubultspēlēs.Piedalījās 9 sieviešu un 10 vīriešu pāri.Sieviešu konkurencē uzvarējaLīga Liniņa kopā ar Mairitu Reinholdi,bet otrajā vietā – Līva Vaivadeun Ilona Ozola. Abi šie pāri no sportakluba „Nedzirdīgo boulings”. Trešovietu izcīnīja sporta kluba „Liepava”pārstāves Ilze Jaunzeme un Arita Dirnēna.Par uzvarētājiem dubultspēlēs vīriešukomandām kļuva AleksandrsLiniņš pārī ar Māri Dukuru. Otrajāvietā – Sergejs Vorobjovs un VladimirsLagunovs. Trešie palika JānisNaļivaiko un Juris Mauriņš. Visi nosporta kluba „Nedzirdīgo boulings”.Pļaviņu novadā, Mežezerā pieOdzes ezera 5. martā notika PļaviņuNedzirdīgo sporta kluba organizētāszemledus makšķerēšanas sacensības.Piedalījās 15 dalībnieki no Pļaviņām,Valkas, Rīgas, Rēzeknes unMērsraga.Pirmo vietu ieguva AleksandrsRomanovs no Rīgas, seko AndrisŽurakovskis (2.) no Mērsraga un VladislavsKravalis (3.) no Rēzeknes. Sacensībuorganizatori katru gadu šādassacensības rīko citā vietā. Pagājušajāgadā tās notika Viesītes ezerā, betpirms tam – Vīķu ezerā. ŠOGAD „ZAĻAJAIPAPARDEI” – 20Ilze KopmaneĪSUMĀGada sākumā notikusi orientēšanāssporta (OS) kluba reorganizācija,tam pārtopot par Nedzirdīgo interešuklubu ar to pašu nosaukumu.Sagatavoti jauni Statūti pārreģistrācijai.Tajos paredzēta plašāka mērogaun satura darbība – ne tikai Rīgā,bet Latvijā; ne tikai sports, bet daudzpusīgubrīvā laika pavadīšanas, atpūtasun kultūras pasākumu organizēšana.Notikusi arī kluba vadības nomaiņa.Kluba valdē: Ingūna Krama(priekšsēdētāja), Liene Kleina – Brūvere(vietniece), Pēteris Kursītis, ValdisIntsons, Agita Intsone. RevidentsRaitis Ozols. Tiek risināts jautājumspar kluba juridisko adresi.Informē Pēteris Kursītis: Šobrīdsportistu galvenais uzdevums – pienācīgisagatavoties dalībai Pasaulesnedzirdīgo orientēšanās čempionātamUkrainā jūlija beigās.25. aprīlī notiks šogad pirmaisLatvijas Nedzirdīgo čempionāts OSvienā no Rīgas parkiem. Maija beigāsbūs II kārtas sacensības Siguldas apkaimesmežā. Čempionātā var startētvisa vecuma un dažādas pieredzes (arīiesācēji) šī sporta cienītāji. Sekojietpaziņojumiem mājaslapā.Šogad „Zaļajai papardei” aprit20 gadi. Labākā dāvana mums būtu– jaunu biedru pievienošanās mūsuaktivitātēm.

16 PAZIŅOJUMIKOPSOLĪ 2011. gada aprīlis nr. 4Eiropas SavienībaRĪGĀ6.V pl. 17 Tematisks pasākums „Pavasarisziedos”JELGAVĀ14.V pl. 12 Tematisks pasākums „Manaģimene”TUKUMĀ15.V pl. 13 Tematisks pasākums „Svētkimanā ģimenē”LIEPĀJĀ7.V pl. 16 Pasākums „Mātes diena”20.V pl. 15 Iepazīsti savu pilsētu – ieskats„dzirdīgo” pasaulēRĒZEKNĒ7.V pl. 17 Tematisks pasākums „Mātesdiena”12.V pl. 13 Lekcija „Medicīniskā raksturainformācija”14.V pl. 13 Nedzirdīgo diena „Esam kopā”21.V pl. 13 Tematisks pasākums „Manapilsēta”Reģionālo biedrību klubos regulāri notiek arī avīžu, žurnālu koplasīšana, tematiskas pārrunas, lekcijas.Detalizēts plāns LNS mājaslapā www.lns.lv, pasākumu sadaļā vai uz vietas reģionālajās biedrībās.LNS AICINA PRECIZĒTLai LNS biedri varētu izsaukt ātropalīdzību, policiju vai ugunsdzēsējus,nepieciešams precizēt viņu mobilotelefona numurus.LNS aicina visus nedzirdīgosbiedrus ar dzelteno vai sarkanokartīti, kuri ir mainījuši savu mobilotelefona numuru, līdz 29. aprīlimziņot par jauno numuru LNSInformācijas centram – e –pastā vaimsn infocentrs@lns.lv, vai sūtīt smsuz 26278525, vai ziņot par to uz vietasJāņa sētā 5, Rīgā katru darba dienupl.10 – 17 (pirmdienās līdz pl.19).Tiem LNS nedzirdīgiem biedriem,kuriem nav dzeltenās/sarkanās kartītesun kuri vēlas izmantot 112 pakalpojumu,ir jāpaziņo savs mobilā telefona numurs.Izsakām mūsu visdziļākolīdzjūtību Rīgas Nedzirdīgo bērnuinternātpamatskolas 2.b klases skolēnaVITĀLIJA KOVAĻEVSKA vecākiemun domās esam kopā ar jums.Rīgas Nedzirdīgo bērnuinternātpamatskolas kolektīvs undirektore Kristiāna Pauniņa. Skumju brīdi mēs esam kopā unizsakām visdziļāko līdzjūtību LUDMILASKOVAĻEVSKAS ģimenei, dēlu Vitālijuzaudējot.Daugavpils biedrībaEiropas SavienībaGALVENIE PASĀKUMIBIEDRĪBĀS2011. gada maijāLĪDZJŪTĪBAS24.V pl. 12 Interešu klubs „Vissija”DAUGAVPILĪ8.V pl. 16 Tematiskais vakars „Mātesdiena”19.V pl. 13 Nedzirdīgo amatniecības darbuizstāde „Rokdarbi”27.V pl. 12 „Iekļaujies!” – ieskats„dzirdīgo” pasaulēVALMIERĀ7.V pl. 14 Tematiskais vakars „Manamāmiņa nedzird”9.V pl. 14 Lekcija „Krāsu nozīme unietekme”18.V pl. 12 „Iekļaujies!” – ieskats„dzirdīgo” pasaulē23.V pl. 14 Interešu klubs „Dvēseles daile”VENTSPILĪ4.V pl. 14 „Visiem – pavasara pārgājiens!”7.V pl. 14 Tematisks pasākums „Māmiņudiena arī nedzirdīgajām māmiņām”LAIPNI LŪDZAM!k/c „Rītausma” pasākumukomplekss „Gadu karuselī”4. maijā pl. 13 – Sporta spēles un atrakcijasģimenēm ar izklaides programmu5. maijā pl. 16 – Radošās darbnīcaspl. 18 – Teātra izrādes „Dzīve”un komēdija „Murmuļciema sensācija”6. maijā pl. 17 – Drāmas kolektīva 65gadu jubilejas pasākums7. maijā pl. 13 – KC „Rītausma” jauniešudeju kolektīva un Ziemeļvalstuģimnāzijas aerobikas un deju studijas„Dēka” 10 gadu jubilejas koncertsProjektu „Gadu karuselī” atbalstaRīgas Domes Izglītības, kultūras unsporta departaments„Un negrib sirds ticēt, ka cilvēks var tā – no gaišas dienas aiziet mūžībā...” Visdziļāko, vispatiesāko līdzjūtībuizsakām Rīgas Nedzirdīgo skolas 2.b klasesskolnieka VITĀLIJA KOVAĻEVSKAģimenei un tuviniekiem.2.b klases draugi: Estere, Dārta,Alens, Aivis, Oskars, Maksims, skolotājaJolanta Tauriņa, audzinātāja LīgaKrēsliņa un bērnu vecāki Mūžībā aizgājis mūsu biedrsVLADISLAVS OĻEHNOVIČS(1938.19.10 – 2011.3.03). Izsakām dziļulīdzjūtību tuviniekiem un draugiem. Laivieglas smiltis! Daugavpils biedrībaMĪĻI SVEICAM!8530. V Maija ANDRONOVA, Rīgas757. V Viktors BEINARTS, Rīgas11. V Pēteris KĀRKLIŅŠ, Rīgas18. V Agrita Vija KLUŠA, Rīgas705. V Marija STAPKEVIČA, Daugavpils28. V Antoņina MELNŪDRE,Smiltenes31. V Dzintra INTSONE, Rīgas6514. V Jānis IKAUNIEKS, Rīgas30. V Anna MARTINSONE, Valmieras609. V Marija PRIEDĪTE, Rīgas11. V Jānis KRAZE, Rīgas24. V Vilis UPMALIS, Rīgas5511. V Dzintars KALNIŠKĀNS,Smiltenes13. V Mudīte ŠVAGRE, Valmieras18. V Zina MŪRNIECE, Rīgas20. V Juris RUSMANIS, Rīgas25. V Ināra BIRNĪTE, Rīgas502. V Antra JAUNZEME, Liepājas25. V Aleksejs MIRONOVS,Daugavpils biedrībaPATEICĪBARīgas biedrības Vidzemes grupaizsaka sirsnīgu pateicību RASMAIŠTEINBERGAI par nenogurstošudarbu, organizējot biedriem ekskursijasuz skaistākajām vietām Latvijā.Lai tev saules spēks un veselība, Rasma!Priecāsimies būt atkal kopā vietās, kurasvērts iepazīt!AICINĀJUMS UZ TALKUUzaicinām LNS biedrus kopīgi arģimenēm piedalīties Zaļās kustībasrīkotajā pavasara talkā.Pasākuma norises vieta 23. aprīlīpl. 12 - 17 Ēbelmuižas parkā - Ziepniekkalnā(autobuss nr. - 40, 44 un 46līdz Graudu ielai).Vēl pasākumā tiks veikti šādi labidarbi: izvietoti putnu būrīši; dota iespējadzīvnieku patversmes iemītniekiem atrastjaunu saimnieku; pieaicināts Rīgas ZOOizbraukuma komplekts; organizēti kultūrasun sporta pasākumi.Notiks arī: ēdināšana; sadziedāšanās;koncerts; bērnu izklaides.KOPĀ DARBI VEICAS LABĀK UNJAUTRĀK! NĀCIET MŪSU PULKĀ!Jautājumu gadījumā varat griezties piepasākuma koordinatora pa tel. 29120723.Ieguldījums tavā nākotnēLaikraksts “Kopsolī“ tiek izdots LNS projekta “Klusuma pasaule“ aktivitātes 2.12 ietvaros ar EiropasSociālā fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) līdzfinansējumu.Atbildīgā par materiālu saturu: laikraksta “Kopsolī“ galvenā redaktore Ilze Kopmane