Uzklikšķiniet uz attēla un jums atvērsies avīze. - Latvijas Nedzirdīgo ...

lns.lv

Uzklikšķiniet uz attēla un jums atvērsies avīze. - Latvijas Nedzirdīgo ...

2 EIROPARLAMENTĀKOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8KOSA: ZĪMJU VALODAI JĀBŪT ATZĪTAI GAN VALSTS, GAN ES LĪMENĪSākumu lasiet iepriekšējā lpp.Brauciens uz Briseli, ekskursija Eiroparlamentāun tikšanās ar vienīgo nedzirdīgoeiroparlamentārieti Adamu Kosu manbija pēkšņa un negaidīta dāvana.Atceros, kā 30. maijā mani pārsteidzazvans no „Latvijas Avīzes”: es esmu viena no12 laureātēm „Sieviete Latvijai 2012”, tāpēctieku ielūgta uz svinīgo pasākumu un man iruzdāvināts brauciens uz Briseli. Vēl pārjautāju,vai tiešām tas man, vai te nav kāds pārpratums.Viss esot pareizi, un to braucienu visām12 laureātēm dāvina Eiroparlamenta deputāteInese Vaidere.Tā kā Briseles vizītes laikā bija iekļautsEiroparlamenta apmeklējums, lūdzu mannoorganizēt tikšanos ar nedzirdīgo eiroparlamentārietiA.Kosu. Viņš ir ievēlētsno Ungārijas un darbojas EiropasParlamenta Nodarbinātības un sociālolietu un Transporta un tūrismakomitejā, rūpējas par dzīves kvalitātesuzlabošanu eiropiešiem ar īpašāmvajadzībām. Pavisam Eiroparlamentāstrādā 754 deputāti.Drīz vien e-pastā no I. Vaideresbiroja saņēmu ziņu, ka tikšanās ir izkārtota,bet no Kosas bijis jautājums,vai es protu starptautisko zīmju valodu.Un tā 20. jūnijā I. Vaideres palīgsJānis mani sagaida pie Parlamenta.Pie ieejas manu somu un mani pašupārbauda līdzīgi kā lidostā. Jau 10 minūtespirms norunātā laika – pl. 13. 45 – esam pieA. Kosas durvīm. Jānis mani informē, ka tikšanāslaiks ir apmēram 20 minūtes, jo Kosamir stingri saplānota diena. Vēlreiz pārskatusavus jautājumus, ko gribētu uzdot viņam,un saprotu, ka visu nepaspēšu, tāpēc atzīmējugalveno un tikšanās brīdim esmu gatava.Tikšanās notiek stingri pēc protokola.Vispirms birojā ieiet Jānis un Kosas palīgampiesaka mani. Tad palīgs ieiet blakustelpā uninformē Kosu par manu ierašanos. Tikai tadvaru iet iekšā.Sasveicinoties Kosa uzreiz pasaka savuvārdu zīmju valodā: „f” burts pie labās auss.Tā zīme tāpēc, ka viņa ausis nedaudz ir atvirzītas.Tad iepazīstinu ar sevi un uzdāvinu viņammūsu avīzi „Kopsolī”. Rūpīgi apskatījies tono ārpuses, uzreiz pamana ES logo un saprot,ka mūsu avīzes galvenais finansējums nāk noEiropas Sociālā fonda. Sarunas laikā Kosapiemin, ka pazīst mūsu deputātus Vaideri unKrišjāni Kariņu.Un tad sākas intervija…Vai ir mainījies jūsu priekšstats par Eiroparlamentadarbu un nozīmi kopš tā laika,kad pats esat deputāts?Jā, nebiju iedomājies, ka Eiroparlamentātik daudz būs jāstrādā. Strādāju 12 stundasdienā. Līdztekus darbam politiskajās grupās,komitejās, delegācijās un plenārsesijā vaduInvalīdu „intergrupu” (tā ir visvecākā intergrupaEP un arī vislielākā, kas apvieno vairāknekā 100 EP deputātu; intergrupa ir Eiroparlamentadeputātu neformāla starppartiju grupa–I.I.), kurā apspriežam mūs interesējošosjautājumus.Tomēr esmu gatavs kandidēt arī nākamajāsEiroparlamenta vēlēšanās.Sesiju un sēžu starplaikā nepieciešamsbieži tikties ar citu valstu pārstāvjiem. Manārīcībā ir divi palīgi, viens no viņiem ir vājdzirdīgs– un, tāpat kā es, ir ar juridisko izglītību,bet specializējies sociālās likumdošanas jomā.Trešais palīgs man ir Budapeštā.Kādas jums izveidojušās attiecības arcitiem deputātiem?Attiecības ir normālas. Sākumā deputātibija izbrīnīti par mani, bet tagad jau pieraduši.Vai jūs pats izvēlaties sev tulku, kastulko jums Eiroparlamenta debates? Vaiar tulka starpniecību spējat pilnībā izsekotlīdzi debatēm un notiekošajam?Jā, izvēlos pats. Mums Ungārijā ir vairāknekā 100 tulku. No tiem atlasīju astoņus vislabākos.Viņi darbojas uz maiņām - katru nedēļuman ir pieejami divi tulki. Viņi tulko noungāru valodas uz ungāru zīmju valodu, un tāes spēju sekot notiekošajam zālē.Bet, ja man ir kāda svarīga tikšanās ārpussēdēm Parlamentā, tad izmantoju vietējo tulkuno Beļģijas, kuram ir labas angļu valodaszināšanas. Tāda vajadzība man ir apmēram 3– 4 reizes mēnesī. Piemēram, vakar man bijatikšanās ar Dānijas pārstāvi, kur izmantoju šotulku, jo mūsu ungāru tulkiem nav tik labasangļu valodas zināšanas.Kādu tēmu apspriedāt, piemēram, vakardienastikšanās reizē?Runājām par informācijas pieejamību nedzirdīgajiembrauciena laikā lidmašīnā.Tieši par to jums arī gribēju jautāt, jo,kad lidoju uz Briseli, dzirdu, ka kaut korunā, bet nevaru saprast, ko tieši.Jā, stjuartiem būtu jānodrošina jūs ar informācijujums saprotamā veidā. Šajā ziņāparaugs ir Portugāles aviokompānija. Nesenlidoju uz turieni ar viņu lidmašīnu. Stjuaršurunas laikā lidmašīnas ejas galā atvērās monitoriun tajos varēju sekot paziņojumam zīmjuvalodā. Vienā pusē informācija portugāļuzīmju valodā, otrā – starptautiskajās zīmēs.Bet ir vēl cita problēma, kas skar nedzirdīgosaviopasažierus. Vairāku valstu aviokompānijasneļauj vienā reizē ceļot vairākpar diviem nedzirdīgiem pasažieriem. Iemesls– drošības pasākumi. Ir dzirdēts par nepatīkamiematgadījumiem Grieķijā, Francijā unBeļģijā.Droši vien zināt, ka liels skandāls izcēlāsFrancijā, kur 22 nedzirdīgo cilvēku grupa noMarseļas vēlējās doties ceļojumā uz Turciju.Viņiem neatļāva lidot kopā drošības apsvērumudēļ. Lidosta un aviokompānija uzskatīja,ka nespēs atbilstoši EP regulai šajā jomānodrošināt vajadzīgo palīdzību un iedot tikdaudz papildu darbiniekus, kas rūpētos parinvalīdiem.Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā(EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personuar ierobežotām pārvietošanās spējāmtiesībām, ceļojot ar gaisa transportu,noteikta arī palīdzības sniegšana un pasākumi,kas jāveic uz vietas lidostā unlidmašīnā, un tajā nedzirdīgie cilvēki irpielīdzināti pārējiem invalīdiem. Tāpēcšajā tikšanās reizē runāju par nepieciešamībupanākt izmaiņas šajā likumāun izteicu priekšlikumu ieviest papildnosacījumus,kas ļautu nedzirdīgajiemceļot bez ierobežojumiem.Jūs aktīvi iestājaties arī par nepieciešamībunodrošināt visiem pieejamusneatliekamās palīdzības pakalpojumu„112”. Mums Latvijā nesenieviesa iespēju izsaukt to ar īsziņaspalīdzību. Kāda situācija ir Ungārijā?Ārkārtas palīdzību ar īsziņas palīdzību šobrīdvar izsaukt tikai galvaspilsētā dzīvojošienedzirdīgie. Bet tas nav labākais variants, jošādi nevar ātri izsaukt policiju vai ātro palīdzību.Plānojam Ungārijā no nākamā gada ieviestiespēju izsaukt ārkārtas dienestus, izmantojotmesendžeru, kas nodrošina saziņu reālā laikā.Izmantojot to, saziņa noritēs ātrāk, līdzīgi kādzirdīgajiem pa telefonu.Ziņojumā par ES Invaliditātes stratēģijujūs kā galveno problēmu atzīmējāt pieejamībupakalpojumiem: izglītības ieguvē,nodarbinātībā un veselības aprūpē. Kādasproblēmas jūs redzat nedzirdīgajiem veselībasaprūpē?Ir vairākas. Galvenais – komunikācijasproblēmas ar ārstu. Pie ārsta jādodas ar tulku,bet tulkam kopā ar nedzirdīgo jāstāv rindā.Trūkst tulku, un, stāvot rindā, tiek izniekotstulka dārgais laiks. No nākamā gada Ungārijānedzirdīgie vizītē pie ārsta varēs izmantot videotulkapakalpojumu.Pie kā jūs šobrīd strādājat?ES ir 24 oficiālas valodas. Jāpanāk, lai arīvisu 27 dalībvalstu zīmju valoda būtu atzītatādā pašā līmenī. Jāpanāk vienlīdzība valodaslietojumā. Piemēram, lai katram nedzirdīgajambūtu tiesības uz 10 stundu tulka pakalpojumusavā zīmju valodā Eiropas Padomē.Raksta autore pateicas Eiroparlamentadeputātes Ineses Vaideres birojam parnoorganizēto tikšanos ar deputātu AdamuKosu.


KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8 PIEREDZE 3Zigmārs UngursInese ImmureJau rakstījām par LNS Informācijascentra darbinieci Guntu Birnīti. Tagadir ļoti labs iemesls uzrakstīt par citu šīcentra darbinieku – ziņu korespondentuIVARU KALNIŅU, jo šovasar viņšpabeidza Latvijas Universitāti, iegūstotlatviešu valodas un literatūras skolotājaspecialitāti. Tātad mūsu nedzirdīgopedagogu saimi šajā gadā papildina vēlviens diplomēts kolēģis, kurš minētajāprofesijā jau otro gadu strādā Raiņavakarskolā. Apsveicot Ivaru ar jaunonozīmīgo notikumu.Ivar, kas tevi pamudināja iestātiesaugstskolā un mācīties par latviešu valodasun literatūras skolotāju?Gadu biju studējis uzņēmējdarbību Sociālotehnoloģiju augstskolā, tad sapratu, kaesmu pieļāvis kļūdu. Biznesa lietas maniALKSTU PĒC KRASĀM PĀRMAIŅĀM...nevilināja, iespējams, toreiz man prātā bijakaudze naudas, ko varētu nopelnīt, ja manbūtu bizness. Mani vairāk interesēja medicīnaun literatūra, bet izvēlējos studēt latviešuvalodas un literatūras skolotāja programmā.Izturēju iestājeksāmenu un nu biju iekšā.Daži nedzirdīgie man teikuši, ka šīs studijaspriekš nedzirdīgajiem ir ļoti grūtas unnevarēšu izstudēt līdz galam. Es tikai pamājugalvu un ticēju tālāk savām spējām.Vai studiju gados neradās šaubas paršīs izvēles pareizību? Negribējās studijaspārtraukt?Nekad neesmu šaubījies par savas izvēlespareizību. Nekad neesmu gribējis pārtraukt šīsstudijas, tikai nācās tās atlikt uz vēlāku laikuprojektu darbu dēļ. Kādus septiņus gadus studēju.Bet tas man nav zaudējums.Kādi bija grūtākie brīži studijās? Kurimācību priekšmeti visvairāk patika? Kasbija tavs tulks?Nav noslēpums, mani vairāk saistīja literatūra,nevis latviešu valoda. Ar literatūrasapgūšanu man veicās viegli, bet valoda – ar tobija neciešami grūti un neinteresanti. Atceros,fakultātes lietvede man stāstīja, kāda studentesintakses (mācība par teikumu uzbūvi) eksāmenukārtojusi veselas deviņas reizes. Tasmani nobiedēja.Tomēr es šo eksāmenu kārtoju tikai vienureizi. Kāda gudrā studente dabūja 5 un birdinājaasaras, bet es traki nopriecājos, ka varējunolikt šo sarežģīto priekšmetu.Atceros, filozofijas lekcijā profesore sniedzagalīgi nesaprotamu lekciju, ko mēs, studenti,saucām par sviestu. Eksāmenā es arīsarakstīju „sviestu” un tomēr to noliku.Man nav ne jausmas, vai profesore sapratamanu „sviestu”, bet es pats gan, jāatzīst, tonesapratu.Jāteic, pa šiem gadiem netiku žēlots, mannedeva atlaides tāpēc, ka esmu nedzirdīgs.Piemēram, fonētikā (mācība par valodas skaņām)eksāmenu kārtoju rakstiski: vai varatiedomāties, kā tas ir – es rakstīju skaņas uzpapīra!Studiju laikā man tulkoja gan Ārija, ganBrigita, gan Dace. Sākumā par tulka darbumaksāju pats, tolaik saņēmu stipendiju noAustrālijas Latviešu biedrības.Vai būt skolotājam ir tavs aicinājums?Vai tu labāk strādātu kādu citu darbu?Jā, es jūtu, ka būt skolotājam ir mana misija.Man ļoti rūp zemais nedzirdīgo lasītprasmeslīmenis. Šī problēma pastāv visā pasaulē.Bet šis līmenis jāceļ atkarībā no skolēnuspējām. Jau otro gadu strādāju Raiņa skolā unar patiesu gandarījumu pasniedzu literatūrasstundas zīmju valodā. Skolēni tādējādi varsaņemt vairāk informācijas. Vienmēr esmugribējis strādāt tieši ar cilvēkiem. Mans otraissapnis kādreiz bija strādāt medicīnas sfērā, taslaikam mantots no mammas. Dažādu iemesludēļ tam esmu atmetis ar roku. Tomēr kādusastoņus gadus biju gids nedzirdīgo grupāmMedicīnas muzejā.Daudz laika veltīju pārdomām parsavu dzīvi, jo alkstu pēc krasām pārmaiņām.Vai tās būs? Redzēsim rudenī.Tu esi ļoti aktīvs un darbīgs cilvēks: ganstudēji, gan strādāji projektos, gan piedalījiesarī melodeklamāciju šovā un citur. Kāvisu paspēj?Bez šaubām, vēlos būt nepārtrauktā kustībā.Tagad, kad atskatos atpakaļ, vairs nevarupat atcerēties, cik daudzos projektos esmustrādājis, kādās aktivitātēs darbojies, kādi vēlradoši darbi bijuši. Kontaktēties ar daudziem,daudziem cilvēkiem ir interesanti. Nekad neesmuviņus kaut kā šķirojis, labprāt runājosar visiem – no bērniem līdz pensionāriem. Jovairāk citus iepazīstu, jo vairāk lietu apgūstu,jo dzīve vēršas interesantāka, saturā bagātākaun raibāka. Esmu laimīgs, ja varu būt noderīgsmūsu cilvēkiem.Ko tu domā par aizbraucējiem, kas pametLatviju? Vai viņi atgriezīsies? Vai patsneesi domājis par aizbraukšanu?Vai zini slaveno pasaku par Sprīdīti? Viņšnav apmierināts ar dzīvi savās mājās, paķerlāpstu un saka: „Iešu pasaulē. Vai tur vietastrūkst? Bet kas man te? Spīdzina, ķircina unnīst. Man labāk būs kaut kur citur nekā te. Izrakšunaudu, pārnākšu mājās, uzcelšu pili unapprecēšu princesi.”Viņš tā pabija pie Vējamātes, Sīkstuļa,Milža…Beigās, noguris no klejojumiem pasaulē,Sprīdītis karaļa pils pagalmā sauca:„Gulbīt, aiznes mani uz Laimīgo zemi…”. Untad nu viņš bija atpakaļ savās mājās.Esmu pārliecināts: tiklīdz mūsu valstsekonomika atveseļosies pilnībā, mums šādu„sprīdīšu”, kas lūkosies uz māju pusi, būsdaudz.No otras puses, ja jaunieši brauc kaut kur,lai gūtu zināšanas, pieredzi sev tīkamajā jomā,tā ir pat ļoti atbalstāma lieta. Un tā ir jāveicina!Latvijai taču vajag jaunus resursus.Nav noslēpums, diemžēl daudzi mūsējiejaunie arī brauc, lai dzīvotu labākos apstākļos,meitenes – kaut vai apprecoties ar kungiem,kuri ir materiāli nodrošināti. Sapņi tādējāditiek iznīcināti, arī patiesas mīlestības pietrūkst…Tā ir ļoti izplatīta parādība visā pasaulē,kuru mēs nevaram izskaust.Ja godīgi, arī es neizslēdzu iespēju, ka varētuaizbraukt.Tagad, tev būs vairāk brīva laika. Varbūtuzrakstīsi kādu grāmatu?Diez vai palikšu brīvāks. Droši vien sadomāšunodarboties vēl ar kaut ko. Dzīvē ir ļotidaudz iespēju, vēlos tās izmantot, izdarīt kojaunu. Es nespēju neko nedarīt.Grāmatu uzrakstīt? Gribētos jau. Ja būtuiedvesma, tad varētu. Diez vai tagad, kad irdaudz citu iespēju. Jāatzīst, kādus piecus sešusgadus dzeju vairs nerakstu. Agrāk parastirakstīju dzeju par mīlestību un dabu, tolaik nebijutik ļoti aizņemts ar darbiem kā tagad, līdzar to mans prāts bija brīvāks.Man šīs nodarbes pietrūkst. Kad pārlasusavas dzejas, ar nožēlu jāatzīst, ka manvairs nav dzejai nepieciešamās tēlaināsvalodas. To diemžēl nomākuši projektulietišķie teksti.Ko darīji atvaļinājumā?Atpūtos! No darba lietām atslēgties pilnībāgan nebija iespējams, bet centos. Beidzotvarēju braukt uz laukiem pie tuviniekiem,padzīvot pie mīļās Gaujas, vairāk laika veltītdraugiem, ar divriteni pabraukāt gar jūrasmalu un vērot saulrietu, palasīt grāmatas. Bijuceļojumā uz Turciju, kur izbaudīju turku viesmīlību.Kas tev vistuvāk sirdij – vai ir kāds hobijs,teiksim, kino, ceļošana…Grāmatas, grāmatas un vēlreiz grāmatas.Ceļot man arī ļoti patīk. Savlaik daudz esmuto darījis un tā pabijis gandrīz visās Eiropasvalstīs. Tagad projekta darbu dēļ man šādaiespēja ir ierobežota. Jāatzīst, interesantas izklaidesarī ir mana vājība. Pēdējā laikā sākuinteresēties par meditāciju.Patīk atrasties tuvu draugu kompānijā, kurjūtos vislabāk. Draugi man nozīmē ļoti daudz,no viņiem vienmēr saņemu morālo atbalstu.Paldies par interviju, lai veicas visāstava darba un interešu jomās!Piezīme: Pēc šīs sarunas jau notikusi pirmāpārmaiņa Ivara dzīvē – viņš iestājiesStradiņa universitātē maģistra studijuprogrammā „Sociālais darbs”.


4 BIEDRĪBU ZIŅASZigmārs UngursKĀ DZĪVO PĻAVIŅIEŠI?KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 821. jūlijā „KS” viesojās LNS Pļaviņubiedrībā. Šajā dienā tur notika informējošspasākums, uz ko sanāca četrpadsmitbiedri. Notika pārrunas gan par politiskajiemnotikumiem, gan par nedzirdīgodzīves jaunumiem un problēmām. Pļaviņiešipar dzīvi nesūdzas. Viņi ir rosīgi undarbīgi.Lasiet interviju ar biedrības vadītājuAināru Osmani par iespējām nedzirdīgajiemveidot savu biznesu, kāarī aprakstus par Manefu Uļjanovu unGenādiju Šarkeli.Pļaviņu biedrības sanākšana. Galda galā – Ainārs OsmanisManefa Uļjanova mitinās tajā pašānamā, kurā izvietojusies biedrība. Pļaviņāsviņa dzīvo jau četrdesmit deviņus gadus,četrdesmit gadus strādājusi par šuvēju. Piebiedrības nama Pļaviņās viņa iekopusi krāšņaspuķu dobes un tās aprūpē. Lieki teikt, kaarī visos biedrības pasākumos viņa ir klāt unpalīdz saimniekot.Laikrakstu „Kopsolī” Manefa lasa, betinternetu gan nelieto. Uz LNS pasākumiemRīgā vai citās biedrībās vienai viņai negribasbraukt, bet, ja būtu pasūtīts autobuss, tadROSĪGĀ MANEFA KLĀT VISOS PASĀKUMOSgan brauktu kopā ar citiem.Manefa kopā ar draudzeniMāru Auziņu biežidodas uz mežu ogot, sēņot.Ja tikai ir labs laiks, tadjau sešos no rīta katrai divispaiņi rokās, un kājām aizsoļolīdz mežam piecus kilometrus.Ogo visu dienu,tad ap sešiem vakarā pilniemspaiņiem tāpat kājāmdodas atpakaļ uz mājām.Apbrīnojama izturība tādosgados!Citi pensionāri viņasvecumā sēž un skatās televizoru, bet viņamierā nespējot nosēdēt. Visu mūžu daudzkustējusies, jaunībā gan nav īpaši nodarbojusiesar sportu, ja neskaita peldēšanu.Veselība Manefai lieliska, pie ārsta pēdējoManefai ir septiņdesmit pieci gadi. Tomēr savus gadusviņa nejūt, viņas dzīve paiet nemitīgā rosībā.reizi bijusi pirms kādiem pieciem gadiem.Ēdienu izvēle viņai ir savdabīga: zivis neēdvispār, cūkas gaļu tikai galerta veidā, tačuēd vistas gaļu, ko parasti izvāra zupā kopā ardārzeņiem. No rīta dzer kafiju, vakarā augļutēju, paretam iedzer melno balzamu. Mežāsalasītās ogas un sēnes Manefa pārdod, betLABI, KA IR DARBS UN SAVAS MĀJASarī priekš sevis visai ziemai sagatavo baravikasun ievārījumus. No ērcēm viņa nebaidās,viena iekodusi tikai kādreiz jaunībā.Tagad pirms iešanas mežā viņa iesmērējasar speciālo ziedi, varbūt tāpēc ērces viņuneaiztiek.Manefa augusi ģimenē, kurā bija astoņibērni. Pašlaik viņas māsas dzīvo Ventspilī,Daugavpilī un Pļaviņās, viens brālis Lietuvā.Viņa biežāk apciemo tikai māsu, kuradzīvo tepat Pļaviņās, jo pārējās ir par tālu.Manefai pašai bija četri bērni,bet viena vairs nav.Viens dēls dzīvo netāluno Pļaviņām, precējies,ir savi bērni. Bet meitajau desmit gadus Spānijā,kur strādā lauksaimniecībā.Otrsdēls, bijušais biedrībastulks Jurijs,kurš tagad strādāLatvijas SarkanajāKrustā, dzīvo šajāpašā mājā Manefaikaimiņos. Par toviņa priecājas, jodēls palīdz sagādātmalku, kas viņaibūtu par grūtu.Ar savu dzīvi viņair apmierināta.Genādijs Šarkelis, sastapts biedrībassanākšanā, labprāt piekrīt aizvest mani uzsavu lauku māju, jo es viņam iestāstu, ka„Kopsolī” lasītājus interesē arī tie pļaviņieši,kas dzīvo ārpus pilsētas.Braucam labu gabalu, viņa mājas ir netāluno Jēkabpils un saucas „Pūpoli”. Mūspirmie sagaida divi piesieti suņi Muhtars unPuka, taču uz mani viņi nerej. Genādijs apgalvo,ka nedzirdīgos viņi nerej, laikam atpazīstpēc zīmju valodas savējos. Bet svešusdzirdīgos gan aprej.Māju Genādijs pats uzbūvējis pirmsapmēram trīsdesmit gadiem. Tā ir no vecajiemguļbaļķiem un apmūrēta ar ķieģeļiem.Vieta ir laba, tepat blakus ir Daugavpils šosejaun autobusu pietura. Taču nelaime, kazem augsnes ir bieza māla kārta, kas traucēlietus ūdeņiem iesūkties zemē. Tāpēc zemeapkārtnē bieži ir izmirkusi, bet pēc lielākāmlietavām māja stāv ūdenī. Lai novērstu mājāplūdus, Genādijs izracis noplūdes aku, laiūdens caur to var iesūkties zemē.Atstatus no mājas ir arī pirtiņa, kas uz-


KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8 BIEDRĪBU ZIŅAS 5Sākumu lasiet iepriekšējā lpp.taisīta pirms desmit gadiem.Genādijam zeme ap māju pieder 3 haplatībā, taču viņš to neizmanto, ar lauksaimniecībunenodarbojas, ir tikai piemājasdārzs. Pa mājām viņš rosās brīvdienās, pļaujzāli un dara citus darbus.Bet darba dienās Genādijs strādā vienukilometru attālajā kokapstrādes firmā pargaldnieku. Uz darbu brauc ar velosipēdu.Savu galdnieka prasmi Genādijs izmanto arīPar svarīgu faktoru savā dzīvē Genādijs atzīstto, ka viņam ir darbs.mājās, piemēram,suņu būdasizgatavojaar lodziņu sānos,lai sunsarī no būdas var redzēt ceļu.Tagad netālu no mājas ir arī veikals, konesen uzcēla, bet agrāk gan tas bija tālu unvajadzēja braukt ar autobusu.Autobusu satiksme tagad ir ļoti reta, darbadienāsgan tie kursē biežāk.Tomēr tas nekavē Genādiju apmeklētbiedrības pasākumus, lai uzzinātu svarīgākoinformāciju un pārrunātu ar biedriem jaunumus.Genādijs pie saviem suņiemPirtiņaAinār, kādas īpašības vajadzīgas nedzirdīgamcilvēkam, lai varētu uzsāktsavu biznesu?Lai nedzirdīgie cilvēki varētu veikt uzņēmējdarbību,pirmkārt nepieciešamas ļotilabas latviešu valodas zināšanas. Jo ir labijāsaprot, ko tev uzraksta dzirdīgs klients vaisadarbības partneris vai kāds cits. Nevar turētsurdotulku sev blakus 24 stundas diennaktī,tas nav iespējams. Tāpat arī labi jāsaprotteksti, ko saņem e–pastā, jāizprot dažādidokumenti, likumi un noteikumi. Tagad ļotimaz nedzirdīgo lasa grāmatas, avīzes, visitikai grib zīmju valodā. Bet tas traucē būtuzņēmējam.Kādās biznesa jomās nedzirdīgie varētudarboties?Par darbības virzieniem. Es domāju, kavarētu nodarboties ar kokapstrādi. Protams,ir jāpārzina tā nozare, kurā grib darboties,jāzina arī vismaz grāmatvedības pamati.Labāk strādāt tādās jomās, kur nevajagdaudz kontaktēties ar dzirdīgajiem. Jatomēr bez intensīvas kontaktēšanās nevariztikt, piemēram, pasūtījumu pieņemšanā,tad labāk lai to dara dzirdīgs vai vājdzirdīgsdarbinieks. Bet pārējie var būt nedzirdīgidarbinieki. Piemēram, varētu būt automazgātava,tad viens dzirdīgais pieņem pasūtījumusun nodod tos tālāk nedzirdīgajiemdarbiniekiem, kuriem atliek tikai paveikt šopasūtījumu.Vienkāršākais veids biznesā ir būt individuālasdarbības veicējam, ko iereģistrēSARUNA PAR NEDZIRDĪGO IESPĒJĀM BIZNESĀZinot, ka biedrības vadītājam Aināram Osmanim ir pieredze uzņēmējdarbībā,aicināju viņu uz sarunu par nedzirdīgo cilvēku iespējām nodarboties ar uzņēmējdarbību.un arī viegli izreģistrē tikai VID. Tādu varsev piemērot, piemēram, friziere; var sniegtpirts pakalpojumus, ja ir pirts, un tamlīdzīgi.Arī klientus tad vieglāk atrast savu paziņulokā. Galvenais jau ir pieprasījums pēc pakalpojuma,un katrā vietā tas ir savādāks.Jāskatās, cik tuvumā konkurentu, kas sniedzto pašu pakalpojumu. Piemēram, mazāciematā, šaubos, vai būtu pieprasīts logumazgāšanas pakalpojums, bet lielā pilsētātas varētu būt. Tāpēc jāskatās uz iespējamopieprasījumu tajā vietā, kur grib dibināt savuuzņēmējdarbību.Vai nedzirdīgie spētu uzrakstīt savubiznesa plānu?Plānu, es domāju, vajag tad, ja biznesaapjoms ir paredzēts lielāks. Bet, ja plānomazo biznesu un vēlas pieņemt darbā 2 – 3cilvēkus, tad var vienkārši pats priekš sevisaprēķināt uz papīra visu, vai būs izdevīgi,kāda būs peļņa un vai vispār atmaksāsies.Vai ņemt sākuma kapitālam bankākredītu?Ar bankām grūti, šaubos, vai nedzirdīgajiembūs iespējams dabūt kredītu biznesauzsākšanai. Ļoti grūti. Labāk pašam kaut kāsadabūt naudu jeb sākt no mazumiņa ar pašulīdzekļiem un pamazām paplašināt darbību.Uzņēmējam jābūt ļoti izturīgam un neatlaidīgam. Javienreiz kaut kas neizdodas, tad nevar atmest ar roku, jāstrādātālāk un jāmeklē atkal iespējas.Ja nedzirdīgajam vajadzīgs tulks, tadtam jāmaksā, bet dzirdīgajiem šādu izdevumunav…Jautājums par tulku nav viegls. Protams,jau pašā sākumā, reģistrējot uzņēmumu,būtu labi, ja tulks būtu blakus. Jā, viņamvajadzēs maksāt, tādā ziņā nedzirdīgais uzņēmējsnav vienlīdzīgā situācijā ar dzirdīgo.Bet no valsts diez vai ko sagaidīsim. Daudzko varam prasīt, bet diez vai dos bezmaksastulku nedzirdīgajam uzņēmējam. Varbūtkaut kādu finansējumu tulkam varētu iegūtno uzņēmējdarbības atbalstam paredzētajiemlīdzekļiem, nezinu. Bet ir jautājums,cik visā Latvijā atradīsim tādus nedzirdīgos,kuri gribētu un arī spētu nodarboties arbiznesu? Viņi būs uz vienas rokas pirkstiemsaskaitāmi. Un tik maza skaita dēļ jau valstsjaunus likumus netaisīs.Kādas rakstura īpašības vajadzīgas,lai ietu biznesā?Lielākās grūtības, kas nedzirdīgos varētubiedēt: bailes no birokrātijas, likumu unnoteikumu nezināšana, otrkārt, iespēja, kadarba būs ļoti daudz, bet nopelnīs maz. Tadjau labāk strādāt kaut kādā citā firmā un nopelnītto pašu. Jo pašlaik vēl ir krīze, pakalpojumuspērk maz, pelnošākais ir eksports.Bet eksports prasa pavisam citu, ļoti augstulīmeni.Paldies par interviju!


6 LATVIEŠI PASAULĒPar pasaules skaistāko nedzirdīgo meiteni2012. gadā atzīta Karīna Keitere (KarinKeuter) – Vācijas Miss 2011. „Kadnosauca manu numuru, apskatījos savējo,kas bija piesprausts kleitas labajā pusē, laipārliecinātos, vai tiešām esmu uzvarējusi,”intervijā kādai vācu avīzei saka 20 gadusvecā Karīna. 178 cm slaidā meitene konkursāstartēja ar 47. numuru.„Vicemis Nedzirdīgā Pasaule 2012” tituluieguva Mis Gruzija Marija Sakvarelašvili.„II Vicemis Nedzirdīgā Pasaule 2012”nosaukums piešķirts Miss Ukrainai MariannaiLakevikovai. Viņa ieguva arī „MissNedzirdīgā Eiropa 2012” titulu. Par MissNedzirdīgo simpātiju atzīta Adjelija Korovičovano Melnkalnes.Konkursā, kas notika no 1. līdz 10. jūlijam,Lauru pavadīja Māra Lasmane, Rīgasbiedrības priekšsēdētāja.Konkursa fināls notika 7. jūlijā, bet, laigan tika solīta iespēja noskatīties to internetātiešraidē, tas tehnisku iemeslu dēļ neizdevās.Konkursa galvenais organizators,„Miss Deaf World” prezidents Jozefs Ulrihsto skaidroja ar interneta pārslodzi.Tagad visu pēc kārtasLaura ar Māru Prāgā ielidoja konkursaotrās dienas vakarā. Nākamajā rītā notikapreses konference, kurā uz preses jautājumiematbildēja konkursa organizatori, betmeitenēm, kas tika nostādītas vienā rindā aizgalda, vairākas stundas vajadzēja skaisti unļoti varonīgi stāvēt, labo roku turot viduklī,un smaidīt sanākušajiem preses pārstāvjiem.Laura stāsta, ka meitenēm numuri tikaiedoti, vadoties pēc auguma.1. numurs bija piešķirts vismazākajaidalībniecei – no Izraēlas, 158 cm. Pēdējonumuru (48.) saņēma visgarākā meitene(180 cm), kura bija no Šveices. Laura arsavu 168 cm augumu tika pie 30. kārtas numura.Lai gan konkursa noteikumi paredz,ka tajā var piedalīties meitenes, sākot no 160cm, organizētāji pieļāva izņēmumus attiecībāuz dažām valstīm.Mēģinājumi līdz vēlamvakaramKā pareizi staigāt uz skatuves, dalībniecēmmācīja divas pieredzējušas dzirdīgasčehu modeles. Viņas apmācīja nedzirdīgāsmeitenes arī iepriekšējos konkursos. Tulkošanuzīmju valodā visā konkursa laikānodrošināja divi tulki. Vispirms runu pārtulkojačehu zīmju valodā, pēc tam starptautiskajāszīmēs. Tulkojumu čehu zīmju valodānodrošināja sieviete, kura ir vājdzirdīga unlieto dzirdes aparātu. Savukārt tulkojumustarptautiskajās zīmēs sniedza Prāgas Nedzirdīgobiedrības vadītājs, kas pilda arīČehijas Nedzirdīgo savienības viceprezidentapienākumus. Kad bija nepieciešams,starpta utiskajās zīmēs tulkoja arī Mis Slovākija2008.„Labi, ka man bija 30. numurs, tāpēcvarēju skatīties uz meitenēm ar pirmajiemnumuriem un mācīties no viņu kļūdām, ”stāsta Laura.Bija ļoti liels dalībnieču skaits, tāpēcmēģinājumu laiku vajadzēja sadalīt divosposmos. Katru dienu brokastis bija pl. 7 –8, bet vakariņas pl. 19 – 20. Pusdienas bijazviedru galda veidā. Mēģinājumu starplaikosmeitenes pašas gāja pie galda paņemt koēdamu.Palīdzēja bitītesNedzirdīgo pasaules skaistules devās arīekskursijā pa vecpilsētu. Ekskursijas laikāKOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8SKAISTUMKONKURSĀ PRĀGĀ UZVAR VĀCIETEInese ImmureMacciani„Miss Deaf World 2012” un „Miss Deaf Europe 2012” konkursā šogad Latvijupārstāvēja 17 gadus vecā Laura Klāsupa. Konkurss Čehijas galvaspilsētā Prāgānotika jau divpadsmito reizi, un tajā piedalījās meitenes no 48 valstīm. Tā kā Laurabija vienīgā kandidāte uz šo konkursu, LNS savu nedzirdīgo skaistumkonkursušoreiz nerīkoja.notika fotosesija. Kopā ar konkursa dalībniecēmbija viņu pavadoņi un brīvprātīgāspalīdzes, kuras sauca par bitītēm un varējaatpazīt pēc īpaša svītraina apģērba. Kāpēcbitītes?Tāpēc, ka tās ir čaklas un nesavtīgas.Brīvprātīgās bija iepriekšējo gadu skaistumkonkursadalībnieces, tāpēc viņas spējasniegt lietišķus padomus un palīdzību jebkurosjautājumos, izmantojot savu iepriekšējopieredzi skaistumkonkursāKādi bija meiteņu pavadoņupienākumi?Stāsta Māra Lasmane: „Mums bija jābūtpar visu informētām. Katru dienu, no rīta unvakarā, notika sapulce, un uzmanīgi bija jāklausāsnorādījumi un plāns nākamajai dienai.Palīdzēju Laurai gan sekot savai stājaiun gaitai uz skatuves, gan saņemt iedotosapģērbus un gludināt tos. Sekoju, lai viņalaikā pieceltos.Vajadzēja arī dažām dalībniecēm unviņu pavadonēm (sevišķi no Āzijas un Āfrikasvalstīm) palīdzēt izprast informāciju,jo viņas ļoti vāji prata starptautiskās zīmes.Viņām informāciju sniedzu ļoti vienkāršotāzīmju valodā, ar pantomīmas elementiem.Jozefs pārmeta šīm meitenēm un viņu pavadonēm,ka viņas neprot starptautiskās zīmes.Savukārt citi arī viņam pašam aizrādīja:kā gan viņš 12 gadu laikā, kopšvada nedzirdīgo skaistumkonkursus,nav spējis iemācīties nevienu zīmi un nespējbez tulka sarunāties ar nedzirdīgām dalībniecēm.”Jā, konkursa noteikumi paredz, ka gandalībniecei, gan pavadonei jāprot zīmju valoda.Laura aizbrauca uz konkursu bez jebkādaspieredzes – viņa šajā ekstrēmajā situācijā visu centīgimācījās un apguva uz vietas.Fināla iznācieniFinālā visas meitenes vispirms iznācavienādās kleitās, tad peldkostīmos. Kleitabija no mežģīņu auduma, bet trīs dažādāskrāsās. Laura izvēlējās zilo krāsu. Arī peldkostīmuvisām uz vietas izsniedza vienāduun ar vienādām kurpēm. Toties pēdējā uznācienāvakarkleita līdz zemei un augstpapēžukurpes katrai bija savas.Pirms pēdējā uznāciena katra demonstrējasavu talantu, rādot priekšnesumu, kasnevarēja būt ilgāks par pusotru minūti. Lielākādaļa meiteņu savam priekšnesumam izvēlējāsrādīt deju. Tikai nedaudzas uzstājāsar melodeklamāciju vai kādu teātra etīdi.Laura uzstājās ar melodeklamāciju, rādotfragmentu no Marijas Naumovas (Latvijasdziedātāja) dziesmas „I wanna” (dziesma,kas uzvarēja Eirovīzijas konkursā 2002.gadā). Laurai šo priekšnesumu palīdzēja sagatavotkultūras nama „Rītausma” režisoreDana Kalpiņa – Geida. Viņa arī palīdzēja


KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8 LATVIEŠI PASAULĒ 7Sākumu lasiet iepriekšējā lpp.sameklēt piemērotu vakarkleitu.Pēdējās divas dienas pēc finālabija brīvas, ko dalībniecesizmantoja, lai kārtīgi apskatītuPrāgu.Ko Māra un Laura domāpar konkursa rezultātiem?„Piedalījās daudz skaistumeiteņu. Daudzi, arī mēsbijām pārsteigtas par 1.vietas ieguvēju, jo vācieteļoti vāji pārvaldīja zīmjuvalodu, komunikācijāvairāk izmantoja balsi.Šī iemesla dēļ viņai arpārējām konkursa dalībniecēmneizveidojāsciešs kontakts. Vācietevisu savu brīvo laiku pavadījakopā ar draugu,kurš bija atbraucis līdzi.Tas nav paticis arī konkursaorganizatoriem.Viņi plāno nākamgadstingrāk izvērtēt meiteņupavadoņus.Īpaši nebija saprotams,kā tika izvēlētaMis Nedzirdīgā simpātija.Mums visiem izdalījaanketu ar meiteņuvārdiem un uzvārdiem.Vajadzēja tikai ievilktķeksīti savai simpātijai(par savu valsti balsotnedrīkstēja). Kā varēja dažuminūšu laikā saskaitīt visas anketasun noteikt simpātiju? Tasšķiet aizdomīgi, ” neizpratnē irMāra.Runājot par organizatoriskopusi, Francijas pārstāvji pārmetato, ka šova vadītāji vienmērir dzirdīgi cilvēki. „Tam var tikaipiekrist, jo tagad, noskatotieskonkursa videoierakstu, atklājas,ka runas laikā vairāk tiek filmētivadītāji, ne tulki un tas nozīmē,ka nedzirdīgajiem skatītājiemnav iespējams pilnībā sekot notiekošajamuz skatuves,” atzīmēLaura un Māra.Mārai arī šķita, ka pasākumsnotiek pārāk slēgtā gaisotnē, tikainedzirdīgo vidū – par konkursuČehijā nebija nekādas informācijasdzirdīgo informācijastelpā.Interesanti, ka turpretī Ukrainaspārstāves gaitām sekoja Ukrainastelevīzijas komanda, beztam pārstāvei bija līdzi pat savafriziere, kurai gan netika atļautspalīdzēt, lai visām dalībniecēmbūtu vienlīdzīga situācija.Konkursa organizatori plānonākamajā konkursā ierobežot dalībniečuskaitu. Piemēram, 2010.gadā, kad pirmo reizi piedalījāsLatvija (Daina Platace), bija tikai31 meitene. 2011. gadā 38, bettagad jau 48 dalībnieces. Šogaduz skaistumkonkursu bija pieteikušās72 dalībnieces. Pēcrūpīgas atlases tika atstāta51 meitene, bet trijāmradās problēmas ar vīzusaņemšanu. Piemēram,šī iemesla dēļ nepiedalījāsarī Krievijaspārstāve. Konkursāatļauts piedalīties17 – 28 gadus vecāmneprecētāmmeitenēm, kurāmnav bērnu.2012. gadaskaistumkonkursskopāizmaksājis 87miljonus čehukronas (2,4 miljoniLs).K o n k u r s ad a l ī b n i e c ē mvisus ceļa unuzturēšanāsizdevumussedza organizatori,kuri bijap i e s a i s -tījuši ļotidaudz sponsoru. Atšķirībāno iepriekšējām reizēm šoreizpavadonēm, kuras bija lielākāskaitā nekā iepriekšējos gados,apmaksāja tikai uzturēšanās izdevumus,tāpēc Lauras pavadoneiMārai ceļa izdevumus sedzaLNS.Laura ar savu pavadoni bijaļoti apmierināta, jo Māra viņaibijusi kā otrā mamma.Laura priecājas par piedalīšanosšajā konkursā: „Esmu ieguvusijaunu pieredzi, jaunus draugus,iepazinos ar dažādu tautukultūru. Savu jauno pieredzi varētuizmantot, palīdzot noorganizētskaistumkonkursu Latvijā vaiarī esot par pavadoni kādai Latvijasdalībniecei nākamajos konkursos.Vai konkurss ir izmainījismanu dzīvi? Tagad, piemēram,vairāk pievēršu uzmanību savaigaitai. Centīšos vienmēr turētplecus taisni.”Ko svarīgi ņemt vērā jaunāmmeitenēm, kuras gribēs piedalītiesnākamajos konkursos?„Svarīgi būt atvērtai un komunikablai,lai var viegli izveidotattiecības un sadraudzēties arpārējām dalībniecēm. Un tomērsava nozīme ir auguma garumam,” secina Laura. PASAULES NEDZIRDĪGONOMETNE SPĀNIJĀIvars Kalniņš Edgara Veckagana personiskā arhīva2. – 9. jūnijā Spānijā, piejūras pilsētiņā Salou, netālu noBarselonas pirmo reizi norisinājās Pasaules nedzirdīgo nometne.Tajā piedalījās 72 dalībnieki no 10 dažādām pasaulesvalstīm, un to vidū arī pieci latvieši no Anglijas: Laura Igare,Mareks Kaidašs, Vitauts Urbonas, Edgars Veckagans unAnna Nikolajenko (attēlā no kreisās).Šī nometne bija izvietota kempingā „Sanguli” pie jūras. Tāsorganizēšanas brīvprātīgo iniciatoru grupā darbojās trīs amerikāņi,trīs vācieši un viens francūzis. Uz šo nometni pieteicās kādi 100dalībnieki, bet 30 dalībniekiem no Āfrikas tika atteikta vīza, tāpēcviņi nevarēja ierasties. Dalībnieku vidējais vecums bija 25 gadi, betvisvecākajam – 50 gadu.Ideja par dalību šajā nometnē pieder Marekam Kaidašam, kuršstāsta: „Informāciju par šo nometni jau agrāk biju lasījis, tomēruzreiz neienāca prātā piedalīties. Kad pieteikšanās termiņš nācatuvāk pēkšņi sapratu: no Anglijas līdz Spānijai nav tik tālu. Radāsjautājums, kāpēc gan tajā nepiedalīties. Sazinājos ar draugiem, untad mēs pieci pieteicāmies. Man negribējās, lai mēs tur būtu zemLielbritānijas karoga, jo visi taču esam no Latvijas. Tur tā arī sevipieteicām.”Daudzpusīga programmaNometnes programma piedāvāja dažādas iespējas, lai ikviensvarētu atrast sev interesantu nodarbošanos, labi atpūsties un veidotkontaktus ar citiem dalībniekiem. Tajā bija ietverta atklāšanas unnoslēguma ceremonija, katras valsts prezentācija, darba grupas, radošasnodarbības ar krāsām, improvizācija, ekskursija uz Valensiju,kā arī fiziskas aktivitātes: futbols, pludmales sporta nodarbības, netradicionālaisvolejbols, brauciens ar gumijas laivām pa upi, ekstrēmasnodarbības ūdenī utml.Dalībnieki kempingā nakšņoja teltīs, bet Latvijas piecinieks drošībaslabad izvēlējās vietējo viesnīcu un iznomāja arī auto, lai varētuapceļot apkārtni.Interesants fakts, ka šo nometni organizē nevis vietējie spāņi, betbrīvprātīgie no citām valstīm. Par to Mareks skaidro: „Man bija sarunaar vienu brīvprātīgo amerikāņu līderi. Viņa teica, ka daudzospasākumos bieži manāma šķelšanās starp amerikāņiem un eiropiešiem.Tāpēc šī nometne organizēta Eiropas vidū. Spānija ir ideālavieta, jo tā nodrošina daudzveidīgas iespējas, tāpēc, līderuprāt, nometnelabi izdevusies. Organizatori atzina vienu kļūdu – nometnesnorises datuma izvēli jūnija sākumā, tādā laikā, kad daudzi nedzirdīgievēl mācās vai strādā. Viņi to ņems vērā, apsverot domu parnometnes organizēšanu 2014. gadā, kaut arī norises vieta (valsts)vēl nav izvēlēta.”Mareks, nobeidzot stāstījumu, uzsver, ka grupas dalībnieki visiapmierināti ar šo nometni Spānijā. Īpaši jāatzīmē arī pārējie nometnesdalībnieki – visi bija jauki, ātri satuvinājās, gribēja tur paliktilgāk. Pēc nometnes latviešu grupiņa kādu laiku uzturējās Barselonāun ar auto paceļoja pa tuvējo apkārtni.


8 KULTŪRASākumu lasiet 1. lpp.Stāsta Kuldīgas biedrības tulks un pašdarbībasaktīviste ŽANETE ŠKAPARE: „Tākā tika izteikta vēlme rīkot festivālu divas dienasun brīvā dabā (sākotnēji bija plānots festivālurīkot Līgo svētkos), tad mūsu uzdevums bija atrastvietu, kur to būtu iespējams noorganizēt. Esapzvanīju visas atpūtas bāzes, kempingus u.c.vietas Kuldīgas novadā. Šādu vietu bija ganadaudz, bet tikai vienā vietā bija iespējams izguldīttik daudz dalībnieku, un šī vieta bija kempings„Nabīte”. Kad tika atrasta šī vieta, Rīgasvadība (Sandra ar Brigitu) atbrauca to apskatītun atzina par labu. Turpmāk jau notika sarunaspar līgumu sastādīšanu, tā slēgšanu, ēdienkartessastādīšanu utt. Par to galvenokārt atbildējaSandra un Dana no LNS, mans uzdevums bijavisu saraksti no kempinga „Nabīte” saimniecespārsūtīt vadībai un otrādi, vārdu sakot, kontaktuuzturēšana.Uzrakstīju arī projekta pieteikumu Kuldīgasnovada pašvaldības organizētajā konkursā uzfinansējuma saņemšanu Kultūras pasākumiem.Finansējumu piešķīra, bet ne visu prasīto summu.Meklēju firmas, kas varētu nodrošināt pasākumuar soliem, muzikantu un mūzikas aparatūru.Tur man ļoti palīdzēja Kuldīgas Kultūrascentra darbiniece Laima Skaržinska. Bija arīproblēmas. Kempingā noritēja būvniecības darbiun pat nedēļu pirms festivāla nezinājām, kātur viss izskatīsies, jo būvniecībai bija paredzētsnoslēgties 1. jūnijā, bet tā bija stipri ievilkusies.Bija arī citas problēmas. Tas viss kopumā ļotitraucēja plānošanu.Dienu pirms festivāla braucām visu kārtotun dekorēt – es, Raimonda Tabaka, SandrisLiepiņš, Guntars Jurševskis, Andis Zoldners unMāris Škapars). Lasījām pļavā ziedus, Raimondapina ozollapu vītnes, Guntars brauca pēcmeijām. Pušķojām visu, lai izskatītos skaisti.Atklāšanas dziesmu – melodeklamāciju bijagrūti sameklēt, jo tādu īstu dziesmu par Kuldīgugandrīz nav. Beigās atradu divas dziesmas.Meitenes (Līga Immure un Mudīte Hildebrante)izvēlējās R.Paula dziesmu „Tā dzīvo Kuldīgā!”.Iesaistījām arī bērnus!”Festivāla programma bija plaša. Rīgasbiedrības Jelgavas grupa bija sagatavojusi veseluspiecus priekšnesumus. Vairāk (seši) bijaKURZEMES SIRDS PUKSTĒJA KARSTI!tikai mūsu kultūras citadelei „Rītausmai”. Labumeistarību sarežģītā dejā „Salsas ritmi” parādījarītausmieši ar sprigano Danu vadībā. Jelgavnieki,lai gan bija sagatavojuši tik daudz priekšnesumu,tomēr visus bija rūpīgi iestudējuši unarī atbilstošus tērpus sameklējuši.Rēzeknietes Inese un Mārīte pārsteidza arizteiksmīgo pantomīmu „Latgales čaravneica”,Inesei nu riktīga komiskās aktrises mīmika,prieks skatīties! Interesanta priekšspēle melodeklamācijai„Es gribu vēl mīlēt” bija jaunajiemventspilniekiem. Smiltenes Aivai pārsteidzošilabi piestāvēja policista formas tērps, likās, katur tiešām īsta policiste ar žvadzošiem rokudzelžiemieradusies ieviest kārtību juceklī ar vistāmsmilteniešu priekšnesumā „Nedienas ar vistu”.Jūtami progresējuši bija daudzubiedrību pašdarbnieki. Visi rūpīgigatavojušies, ar radošu izdomu.KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8Liepājnieki savai „Dvīņu dejai” bija izdomājušiļoti savdabīgu vizuālo noformējumu,interesanti! Pirmo reizi atsevišķi piedalījās arīRīgas biedrības Tukuma grupa, un viņu skečs„Satiekas divi draugi” pirmajai reizei bija pietiekamilabs. Valmieriete Dace Vingre negaidītieleganti un izteiksmīgi izpildīja melodeklamāciju„Pēc mums vēl ilgi zeme skums”. Aroriģinālu ieceri un labu tās izpildījumu daudzussajūsmināja kuldīdznieku pantomīma „Zvaigžņuparāde”. Tajā lieliski savu lomu nospēlējajauniņais Armands Hildebrants, kuram tikaipiecpadsmit gadu. Ļoti izteiksmīga ķermeņa valoda,pavisam neraksturīga pusaudža vecumā!ŽANETE ŠKAPARE: „Šis papīra tērpupriekšnesums tika sagatavots un plānots jauLiepājas festivālam pagājušajā gadā. Bet, tā kātogad braucām ar privātajām mašīnām, nebijaiespējams papīra tērpus aizvest, tāpēc atlikāmuz šo festivālu. Kāpēc tieši šāds priekšnesums?Biedri ierosināja, ka vajadzētu repertuārā bezdejām iekļaut arī kādu teatrālu uzvedumu. Nevienamnekādu priekšlikumu nebija. Sapratu,ka jāmeklē kaut kas ar humora piesitienu unlīdzīgu pantomīmai. Tad atradu internetā itāļuizcelsmes mākslinieku, kurš uzstājas ar šādiempriekšnesumiem un sapratu, ka mums vajag tiešito. Runāju ar Līgu Immuri, vai viņa varētu uzzīmēttērpus šim priekšnesumam. Viņa paveica toizcili! Tērpi tika zīmēti citiem pašdarbniekiem,bet uzstājās pavisam citi, un uzstājās lieliski!”Savu augsto māksliniecisko līmeni melodeklamācijasžarnā atkal apliecināja jelgavnieksGints Jezdovskis. Kopumā festivāls bija interesantsun izdevies. Visas biedrības un grupas, kuraspiedalījās festivālā, no LNS vadības saņēmanelielas balvas.LNS prezidents Arnolds Pavlins pasniedzadivas savas prezidenta balvas. Viena tika Jelgavasgrupai, kura, pēc prezidenta domām, ieguldījusilielāko darbu. Bet otru balvu par oriģināloizdomu prezidents pasniedza kuldīdzniekiempar priekšnesumu „Zvaigžņu parāde”.LNS viceprezidente Sandra Gerenovskaapsveica pašdarbniekus Māri Veidemani unAndu Tīdemani, kuriem tieši festivāla dienādzimšanas diena. Sveica arī Elvīru Čaiku, kuraidzimšanas diena bija iepriekšējā dienā. Tačumazu šovu sarīkoja valmierieši ar savas ilggadējāsvadītājas Daces Lāces sveikšanu viņas 65gadu jubilejā. Vispirms Iveta Lāce – Miezīte savasmammas apsveikšanai uzstājās ar melodeklamāciju: Atziedi, dvēsele” (R. Paula dziesmaar L. Brieža vārdiem).IVETA: „Šo dziesmu izvēlējos tāpēc, katās ir manas bērnības atmiņas. Mēs ar mammubijām Valmieras kultūras namā Modo koncertā.Neatceros, cik man bija gadu, maza vēl, bet centosmammai no katras dziesmas pāris vārdus iztulkot,bet šī dziesma man aizgāja no rokas visātekstā – var teikt, tā bija mana pirmā melodeklamācija,un es redzēju, kā mammai iemirdzējāsacis, kad visu dziesmu uztvēra pilnībā.”Pēc tam daudzie apsveicēji sadāvināja Daceipuķu pilnas rokas. Noslēdzot festivālu, pateicībasbalvas par organizēšanu saņēma arīKuldīgas biedrības vadītājs Guntars Jurševskisun tulks Žanete Škapare. Par nākamā gada festivālasaimnieci tika pasludināta Daugavpilsbiedrība. Eiropas SociālaisfondsIeguldījums tavā nākotnēEiropas SavienībaValmierieši kārtojas parādeiNākamgad festivāls - Daugavpilī!


KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8 KULTŪRA 9PĀRDOMAS, VIEDOKĻI, VĒRTĒJUMI, ATSAUKSMESDejo jelgavniekiKuldīdznieku modes skateAlūksnes grupas priekšnesumsDALĪBNIEKI UN SKATĪTĀJIPAR FESTIVĀLULĪGA BAUERE: Šeit esmupirmo reizi, un man ir ļoti patīkamasizjūtas. Festivāla programma– kolosāla! Apbrīnoju visu to lielošajā pasākumā ieguldīto darbu, izdomu,centību.Ļoti labi tas, ka pašdarbniekivar palikt pa nakti, nevajag nekursteigties un var mierīgi nosvinētfestivāla vakaru. Man gan būs jābraucatpakaļ kopā ar liepājniekuautobusu uz Liepāju. No priekšnesumiemīpaši patika jelgavnieki,viņi man bija pārsteigums, nudiennegaidīju kaut ko tik lielisku. Redzams,ka visi, kas uzstājas, ļotigatavojušies un cenšas parādīt tolabāko. Patika arī kuldīdznieku papīratērpu skate „Zvaigžņu parāde”.Jauki bija arītas, ka izpalikagājiens pilsētasielās, kad jāsoļoun jāmāj sveicieniuz visām pusēm, tas vairs navinteresanti.Novēlu, lai nākamajā gadā festivālāDaugavpilī viss tikpat labiizdotos kā šodien.MAIGA ELBROTE: Šeit irsavādāk nekā agrākajos festivālos.Piemēram, Liepājā bija estrādē, tastomēr pilsētā. Tagad esam brīvādabā. Es vēlētos arī nākamo festivālutāpat brīvā dabā, kur svaigāksgaiss, plašums, brīvāka sajūta. Novēlu,lai ikviens pilnībā izbauda to,ko cilvēkam sniedz šejienes dabaum mūsu talanti.RAIVIS TĪDEMANIS: Šeitbrīvā dabā ir super, blakus ezers –ļoti labi! Par priekšnesumiem varuteikt, ka bija gan pozitīvi, gan negatīvimomenti. Es noskatījos desmitvai divpadsmit uzstāšanās un tālākjau jutos noguris, vēroju pavirši,tāpēc kopumā man grūti salīdzinātun vērtēt.Un es arī to nemaz nevēlosdarīt, jo negribu skatīties uz mūsupašdarbniekiem kā savstarpējiemkonkurentiem, sakot, kurš labāks,kurš sliktāks. Daudzi man ir labidraugi, negribu viņus vērtēt.Visi labi, visi ir mūsējie! Katrsdarījis, kā un cik spējis. Šogad parādījušiesdaudzi jauni pašdarbnieki.Biju arī pagājušajā gadā uz festivālu,šogad ir vairāk jauno talantu.Novēlu, lai nākamgad būtu vēlvairāk jauno! Lai arvien vairāk cilvēkupiedalās pašdarbībā, lai tā paplašināsun kļūst vēl interesantāka!Ja runā par festivāla rīkošanas vietu,man visvairāk patīk brīvā dabā,lai gan arī Nedzirdīgo diena Elvīrasielā bija izdevusies.MĀRIS VEIDEMANIS: Pagājušajāgadā bija festivāls Liepājā,bet labāk ir šeit, Kuldīgā, te irezers, plašums un namiņi, kuros vardzīvot pašdarbnieki un viesi. Arīlaiks skaists, man ir prieks par visu!VALDIS VOITKEVIČS: Festivālsir labs! No priekšnesumiempatika kuldīdznieku „Zvaigžņu parāde”.MARIKA ANTONOVA: Salīdzinātar iepriekšējiem festivāliemsen atpakaļ nevaru, jo vairākus gadusfestivālos nebiju. Programmaļoti plaša, tā risinājās ilgi, un faktsir tāds, ka šādā gadījumā skatītājuuzmanībunoturēt ir ļotigrūti.Šeit izvēlētāvieta irērta ne vien koncertam, bet arī kādamcitam visas Latvijas nedzirdīgosaietam. Kā novēroju, cilvēkiemšādās reizēs satikties un izrunātiesir tikpat svarīgi kā noskatīties koncertprogrammu.Tās saturā manbija patīkami pārsteigumi, vispirmsjau Kuldīgas biedrības priekšnesums„Zvaigžņu parāde” – modesskate ar papīra tērpiem. Laba, rosinošaideja! Vēl ievēroju, ka piedalījāsdaudz jauniešu.Patika arī Valmieras meiteneDace Vingre, biju pārsteigta par „Rītausmas”pašdarbnieku progresu.Šajā festivālā faktiski nebija estrādes,pašdarbnieki uzstājās daudztuvām skatītājiem, nevis, kā ierasts,uz skatuves, un tam bija savi plusi.Bija draudzīgāka, tuvinoša atmosfēra,skatītāji vieglāk varējauztvert priekšnesumus. Ja vienpaši to vēlējās...Tomēr jāatzīst, šai brīvajaidabas atmosfērai salīdzinājumā arslēgtām telpām bija arī trūkumi:daudzi skatītāji savā starpā pļāpāja,staigāja apkārt un tamlīdzīgi.Ir ļoti, ļoti grūti uzstāties, ja redzi,ka skatītāji nepievērš tev uzmanību.Es to zinu no savas pieredzes.Tas ir liels mīnuss!Pirms pasākuma sanākušosvajadzētu uzrunāt un izskaidrot,ka koncerta laikā visa uzmanībajākoncentrē uz priekšnesumiem,parādot cieņu izpildītājiem. Pašdarbniekitā cenšas, viņiem pienākasgods. Bet pļāpāt varēs pēc tam,pēc koncerta. Festivāls šeit pirmo reizinotiek brīvā dabā, un tāpēcdaudz kas ir savādāk.


10 PROJEKTIRADOŠO TALANTU NOMETNĒKOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8Zigmārs UngursŠeit vingrot ir sapnis!Nākamajā dienā pēc festivāla izvērsās Danas Kalpiņas– Geidas vadītā aktivitāte, kas projektā „Klusuma pasaule”gudri saucas „Radošās pašizteiksmes iemaņu apguvesprogrammas izstrāde un realizācija”.Patiesībā viss irdaudz vienkāršāk: šeit risinājāsradošā nometne,kur daudzie uz festivālusabraukušie pašdarbniekino visas Latvijas mācījāsdejošanu un teātra spēlēšanu.Vai tad viņi to neprata?Prata – un kā vēl!Bet vienmēr taču var vēllabāk, vai ne?Talanti ir jāattīsta!Pašdarbnieki tika sadalīti Atklājās, ka Jermolovičs ir teicams aktierisčetrās grupās. Katra grupapārmaiņus nodarbojās ar pantomīmu, teātri, dejošanu… Šādās nodarbībāsļoti labi var ieraudzīt jaunus talantus. Piemēram, pārsteidza jaunākuldīdznieka Armanda Hildebranta izteiksmīgās kustības un jelgavniekaAnatolija Jermoloviča neapšaubāmais aktiera talants.Bet labāk vienreiz ieraudzīt nekā simtreiz izlasīt, tāpēc skatieties arīfotoreportāžu LNS mājaslapas foto galerijā. Valdis KrauklisPar radošās pašizpausmes attīstībuvisa projekta „Klusuma pasaule”2.10 aktivitātes norises gaitā uz „KS”jautājumiem atbild tās vadītāja DanaKalpiņa – Geida.Vai varat pastāstīt, ciktālšī projekta aktivitāte ir attīstījusies,kādā stadijā viss irpašlaik?Šobrīd notiek projekta pirmajādarbības gadā izstrādātāssaskarsmes un radošās pašizpausmesiemaņu apguves programmasrealizācija.Nu jau uzsākts trešais realizācijasgads – viens vairs tikpalicis… – cerams, ka tas būstikpat raibs un interesants kā iepriekšējie.To nodrošinās arī no augustaparedzētās individuālās nodarbības,kas notiks jaunuzceltajāRehabilitācijas centra mājā.Katru dienu „Klusuma pasaules”klientiem būs iespējamsvērsties pie Valda Kraukļa saistībāar foto un video apstrādiPAŠIZPAUSME: DAUDZVEIDĪGA UN INTERESANTAdatorā, varēs pierakstītiesarī uz individuālāmterapijveidanodarbībām pie psiholoģesSandras Freimanes,kur klientamnodrošināta saskarsme„aci pret aci” beztulka starpniecības, jopsiholoģe pati pārzinazīmju valodu. Tas irjauns un vēl nebijissolis programmas realizācijā.Vai jūs kā programmasvadītāja varatnovērot pārmaiņasdalībnieku attīstībā,kādi viņi bija sākumā unkādi pašlaik? Kas ir mainījiesviņu varēšanā, psiholoģijā, attieksmē?Vai esat apmierinātaar rezultātiem?Ar rezultātiem esmu ļoti apmierināta,jo klienti mūsu aktivitātesuzņem ar lielu prieku –ja sākotnēji klienti bija nedrošimūsu aktivitātes sarežģītā nosaukumadēļ vien, tad droši varuapgalvot, ka jau pēc pirmajāmnodarbībām klienti izprata, kamūsu nodarbībās ir iespējamsbūt brīvam un atklāties, jo uzdevumi,ko piedāvā pasniedzēji, irpiemēroti visiem sagatavotībasun garīgās veselības stāvokļiem.Jāsaka atklāti, ka vislabākpozitīva attīstība novērojamatieši klientiem ar garīgās attīstībastraucējumiem, jo viņuuztvere un pēcāk arī atdeve irpatiesa, bez kādiem aizspriedumiemun kompleksiem.Un klienti tiešām gūst pierādījumusavai varēšanai un caurto – ticību saviem spēkiem unspējām.Vērtējot klientu dalību projektā,jāsaka, ka aktīvie kļūst vēlaktīvāki un ar vēl lielāku entuziasmumetas iekšā visās radošajāsaktivitātēs, savukārt mazākaktīvie tiek iesaistīti un paši iesaistāsarvien biežāk, turklāt nujau ar savām idejām.Nevar noliegt, ka ir tādiklienti, kuri paši tagad organizēun vada gan pasākumus, gan citaveida aktivitātes – tas ir labi, jonodrošinās sabiedriskās aktivitātesilgtspēju arī pēc projekta.Ko varat teikt par saviempalīgiem – programmas realizētājiem?Man ir uzticama komanda– šo trīs gadu laikā mūsu aktivitātēir strādājuši ļoti daudzi profesionālipasniedzēji, no kuriemšobrīd varu uzteikt teātra jomasspeciālistes Dzintru Kukšu, MarikuAntonovu, Jolantu Znotiņuun Antru Puriņu.Deju un mūzikas jomā bezmanis strādā arī Aldis Ādamsonsun AnželaBeļska. Vizuālāsmākslasjomā neatsveramsir SantasKesenfeldes unMateriālus šai lappusei gatavoja: Zigmārs UngursEiropas SociālaisfondsGunas Priedes radošais devums.Ievērību pelna arī foto un videopuišu Valda Kraukļa un AivaraSlišāna sniegums klientiem– viņi ir šīs radošās komandastehniskie cilvēki, kuri radošosmāksliniekus bieži pievelk piezemes viņu netveramā lidojumalaikā.Prieks, ka komandai atkalpievienojas viena no tās izstrādātājāmpsiholoģe S. Freimane.No aktivitātes pirmsākumiemiesaistīts patiesi daudzlabu speciālistu, kuriem visiemesmu pateicīga gan es, gan arīklienti.Kādi būs nākamie pasākumi?Varbūt jau gatavojatiesNedzirdīgo dienai? Vai būsjauni priekšnesumi?Augusta beigās notiks radošānometne, kuras laikā tiksiestudēti jauni priekšnesumi, kāarī pilnveidoti esošie, līdz ar tomūsu lielais radošais pulks nesnaužun jau sāk gatavoties Nedzirdīgodienai.Tāpat no septembra turpināsimradošās darbnīcas „Rītausmā”,kā arī dosimies viesnodarbībāsuz reģioniem. Ceram, kaklienti būs tikpat atsaucīgi kālīdz šim! Ieguldījums tavā nākotnēEiropas Savienība


KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8 ĪSAS ZIŅAS / VĒRTĒJUMS 11ĪSAS ZIŅAS NO LNS MĀJASLAPASSOCIĀLIE JAUNUMINo 1. novembra cilvēkiemar invaliditāti izsniegs jaunaparauga apliecību (26.06)Jaunās apliecības saņemšanabūs ērtāka, jo nevajadzēsiepriekš iesniegt fotogrāfiju. Tovarēs saņemt visās VDEĀVKnodaļās. Jaunā parauga apliecībāinformācija būs tulkota arī angļuvalodā, lai invalīdi, ceļojot pa ESvalstīm, varētu izmantot tajās noteiktosatvieglojumus.No 2013. gada surdotulkapakalpojums līdz 10 stundāmmēnesī (5. 07)Pakalpojums paredzēts, lainodrošinātu saskarsmi ar citiemcilvēkiem. Šī pakalpojumu nodrošināšanaivēl jāveic grozījumiInvaliditātes likumā, kas jāpieņemSaeimai. Tā par grozījumiemvarētu nobalsot septembrī.Trūcīgie Rīgas iedzīvotājivar saņemt Eiropas komisijasfinansētās pārtikas pakas(17. 07).Atbilstoši ES 2012. gadaprogrammā noteiktajam, tiesībassaņemt sešus pārtikas komplektusir ģimenēm, kuras atzītas partrūcīgām vai maznodrošinātām,uzrādot attiecīgu izziņu no pašvaldības.Piedāvā bezmaksas juridiskopakalpojumu (26. 07)IK „Edgara Šilina juridiskaisbirojs” Rēzeknē sniedzbezmaksas juridisku palīdzībuLNS biedriem civillietās un administratīvāslietās, kā arī sagatavoprocesuālos dokumentusiesniegšanai tiesā un citās valstsun pašvaldību iestādēs.Ir iespēja jautājumus iesniegtarī rakstiski un saņemt rakstiskuatbildi. Kontakttelefons:26184413, e-pasts: edavs@inbox.lvAtkārtota ekspertīze nebūsjāveic cilvēkiem ar nemainīguinvaliditāti (1. 08)Jaunā kārtība attiecas uzcilvēkiem, kuriem neatgriezeniskuveselības bojājumu dēļpiešķirtā invaliditātes grupabija regulāri jāpārskata. Invaliditātibez atkārtota ekspertīzestermiņa varēs noteikt arī cilvēkiemar neatgriezeniskiemfunkcionēšanas ierobežojumiem,piemēram, dzirdes, redzes,psihiskiem un garīga raksturatraucējumiem, kāarī citiem traucējumiem,ja veselības stāvoklis piecu gadulaikā neuzlabojas.Rehabilitācijas centrs „Līgatne”piedāvā valsts apmaksātuprogrammu (9. 08)Tā ietver apmaksātos medicīniskāsrehabilitācijas pakalpojumuspamatdiagnozes ārstēšanai.Programmas cena: Ls 44 par 10dienām.Iestājoties nepieciešams:• iepriekšējs pieteikums patālruni: 64161917 e-pastu: hotel@rehcentrs.apollo.lv,• Izziņa par atbilstību trūcīgasģimenes (personas) statusam,•ģimenes ārsta vai speciālistanosūtījums (veidlapa Nr.027/u).Arī nedzirdīgie varēs izmantotmūžiglītības programmu(videoziņas, 9.08)NVA mūžizglītības pasākumosvar piedalīties un paaugstinātsavas prasmes nodarbinātiun pašnodarbināti cilvēki no 25gadu vecuma.Šajā programmā 17 cilvēkiemar dzirdes traucējumiembūs pieejami surdotulka pakalpojumi.PROJEKTIAicina dzirdes invalīduspieteikties dalībai LNS ESFprojektā „Alternatīvie sociālāsrehabilitācijas pasākumi nedzirdīgiemLatgales reģionā”(projektu sadaļa, 20. 07)Piedalīties projektā var ikviensdzirdes invalīds, kurš dzīvoLatgales reģionā un sasniedzis18 gadu vecumu.Jāsazinās ar Mārīti Truntikutel. 28745414; 64625590,e-pasts: rezeknesbr@lns.lv vaipersonīgi jāierodas Raiņa ielā 5a,Rēzeknē, LNS Rēzeknes biedrībā)un jāiesniedz šādi dokumenti:• iesniegums (pēc parauga);• dokumenti, kas apliecinadzirdes invaliditāti;• kontaktinformācija: telefons;e-pasts u.c.Jauni piedāvājumi projekta„Klusuma pasaule”klientiem! Izmantojiet iespējutikties ar psiholoģi un foto/ videospeciālistu(31. 07)Projekta “Klusuma pasaule”2.10 aktivitātes ietvaros no 1. augustaaizsākas jauns cikls – individuālāsnodarbības, kur klientivar saņemt pasniedzēju palīdzībubez citu klientu klātbūtnes.Pieteikties Elvīras ielā 19, Rīgā,Sociālās rehabilitācijas centra Istāvā.„Arī savā pilsētā ir vēldaudz ko redzēt,”– tā domāliepājnieki (27. 06)Projekta „Klusuma pasaule”ietvaros 16. jūnijā notika liepājniekupārgājiens „Sveika, vasara!”.Viņi devās pārgājienā pasavas pilsētas apkārtni, sākot notirdzniecības kanāla līdz Liepājasezeram.Rīgas nedzirdīgiem pensionāriemsavs centrs (04. 07)2. jūlijā LNS ēkas 2.stāvāatklāja Centru, kurā sociālās rehabilitācijaspakalpojumus varsaņemt Rīgā dzīvojošie nedzirdīgiepensionāri. Tas pieejamskatru darba dienu pl. 9 –17. Tādarbību nodrošina LNS projekts„Nepalikt vieniem klusumā”, koatbalsta ESF.PASAULES ZIŅASŅujorkas Taimskvērā demonstrēsociālo reklāmu zīmjuvalodā (13.07)15 sekunžu garais video rullītisamerikāņu zīmju valodā irregulāri redzams uz ASV telesabiedrībasCBS milzīgā videoekrāna,kas izvietots Ņujorkasslavenākajā laukumā Taimskvērā,kur ik dienas paiet garām 300tūkstoši pilsētas iedzīvotāju unviesu. Sociālo reklāmu izveidojusisabiedriskā organizācija„Vardarbībā cietušo nedzirdīgosieviešu palīdzības dienests”.Nākamais Pasaules Nedzirdīgokongress Stambulā 2015.gadā (16. 07)6. jūlijā Luisvillā (ASV) PasaulesNedzirdīgo federācija unTurcijas Nacionālā nedzirdīgofederācija parakstīja līgumu parPasaules Nedzirdīgo federācijas17. Pasaules kongresa norisiStambulā, Turcijā 2015. gada 28.jūlijā – 2. augustā.Nedzirdīgā tvītotāja nododaslasīšanai no lūpām futbolačempionāta laikā (23.07)Nedzirdīgā Jūlija Probsta atklājEiropas čempionāta futbolābaumas savā Twitter profilā @EinAugenschmaus, pateicotiessavai prasmei lasīt no lūpām.Krievijā nedzirdīgie iekrītkrāpnieku tīklos, iegādājotiesnekvalitatīvus dzirdes aparātus(25. 07). Sagatavoja: Ivars Kalniņšun Ilze KopmaneLASĪTĀJIVĒRTĒLAIMA KARLŠTRĒMA:„Patīkami ņemt rokā…”Mūsu laikraksta “Kopsolī”jūlija numurā mani ieinteresējagandrīz viss, un netikai jūlija numurā, bet visoscitos arī. Es kā liela lasītāja,kolīdz paņemu tikko iznākušu,jaunu „Kopsolī” rokās, tāarī to visu izlasu no sākumalīdz beigām. Jauki tas, ka,pirmajā lappusē aprakstītssaturs. Tas arī ir pats labākais,jo var uzreiz izlasīt unpadomāt, vai ir vērts lasīt attiecīgorakstu vai ne.Rakstus, kas mazāk interesē,te atklāti negribunosaukt, jo varbūt citam cilvēkamtie savukārt interesēvisvairāk.Daudzas jūlija numuratēmas man bija interesantilasīt, piemēram: "SievieteLatvijai 2012", „Izlaidumulaiks” – man kā asistenteipersonām ar dzirdes traucējumiemvērtīgi bija uzzināt ,ko katrs audzēknis pēc skolasbeigšanas izvēlējies darīt,kur mācīsies tālāk vai ko cituiecerējis. Kā dzīvo vecie ļaudisDānijā, nedzirdīgie darbatirgū, kā saprasties bez vārdiem– žesti dažādās kultūrā– tie visi ir ļoti labi raksti.Patiktu vairāk intervijuaprakstu par lauku cilvēkudzīvi. Vērtīgi ir sludinājumibeidzamajā lappusē.Avīzes dizains ir ļoti labs,patīkami ņemt rokā, visaslappuses krāsainas un virsrakstiar lieliem burtiem, tieuzreiz krīt acīs, viegli sekotlīdzi raksta saturam.Organizēja: Zigmārs UngursFoto: no personiskā arhīva


12 BIEDRĪBĀSTĀ DZĪVO ALŪKSNIEŠIIEPAZĪST SAVU EZERU PLOSTOJOTKOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8JAUNA IESPĒJA APGŪTDATORPRASMIAlūksnes nedzirdīgo grupā 13 projekta „Klusumapasaule” klienti no jūnija līdz oktobrim apgūstdatorapmācības kursu.Tā šiem nedzirdīgajiem cilvēkiem ir jauna, vēl nebijusiiespēja teorētiski un praktiski iepazīt jauno informācijastehnoloģiju pamatjēdzienus, darbu ar tām dažādos dzīvēnepieciešamos gadījumos un veidos.Ir interesanti vērot, kā tie biedri, kuriem vispār naviepriekš vēl bijusi saskare ar datoru, internetu, e-saziņu utt.,ar lielu aizrautību un prieku atklāja sev šo jauno pasauli.Lai visiem veicas jauno zinību apguvē! 20. jūlijā Alūksnes grupas biedriem projekta „Klusuma pasauleaktivitātes ietvaros notika izziņas brauciens stundas garumā ar plostupa Alūksnes ezeru.Visus laipni sagaidīja un pa ezeru izvadāja brašaisplosta „Kaija” kapteinis Jānis ar īstu kapteiņcepuri galvā.Mēs vērojām ezera ūdeņus, tā krastu apkārtni, salas, auguun dzīvnieku valsti.Romantiskā gaisotnē apsveicām mūsu Antru Maziņuun arī tulci Ritmu vārda dienā. Nofotografējāmieskopā ar kapteini. Nemanot pagāja mums atvēlētā stunda.Mēs samirkuši, bet priecīgi devāmies pārrunāt neaizmirstamosiespaidus. Paldies visiem, kas bija kopāar mums šajā jaukajā pasākumā! Un paldies mūsukapteinim! PARĀDA, KO KATRS PROT. DZĪVĒ NODERĒSAmatniecības darbu izstādē „Parādi man” mūsu biedri demonstrējasavas praktiskās iemaņas un radošos darbus: izšuvumus,gleznas, darinājumus no dzijas un ādas utt.Piemēram, Airita Krasnā rādīja sarežģītus, smalkus kaķa attēluizšuvumus krustdūrienā, Pāvels Osetrovs meistarīgi glezno un vienudarbu uzdāvināja klubam. Ritma Egle pamācīja, kā ļoti vienkārši veidotpūkainas bumbiņas no dzijas. Bet amata meistars kurpnieks HerbertsKirķelis pamācīja, kā šūt ādas izstrādājumus. Dzīvē var noderētdažādas prasmes, tāpēc paldies visiem, kas dalījās pieredzē.Tas bija jauks un vērtīgs pasākums, kas notika 11. jūlijā projekta„Klusuma pasaule” ietvaros. Ieguldījums tavā nākotnēEiropas Sociālais fondsEiropas SavienībaTIK SKAISTI CEĻOJĀM UZ KURZEMIMateriālus un foto šai lappusei gatavoja: Anita CeplePateicoties Alūksnes novada domei arī mūsu biedri noAlūksnes grupas brauca uz Kurzemi, uz kārtējo pašdarbniekufestivālu. Abas dienas bija gaišas, saulainas, pilnasar emocijām, tikšanās prieku, jaunām idejām un arī atpūtuskaistā vietā pie ezera. Paldies organizatoriem!Mājupceļā apskatījām Kuldīgu no skatu torņa, pabradājām paVentas rumbu, izmetām līčločus pa šaurajām Kuldīgas ieliņām.Pēc biedru ieteikuma pabijām arī Riežupes alā: tur tumsārāpojām un runājām maģiskos vārdus, meklējām laimes akmentiņus.Vērtīgi bija tas, ka surdotulks visu iztulkoja un viegli sapratāmgides vēstījumu. Sabiles centrā mūs priecēja laukums ardaudzām lellēm, tik interesanti tur viņas izkārtojušās (attēlā).Un kur tad košie magoņu lauki pa ceļam! Mums bija labs šoferītis,kurš izpildīja visas mūsu vēlēšanās un ļāva priecāties parskaisto dabu. Paldies vēlreiz arī viņam!


KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8 SPORTA SPĒLES BIEDRĪBĀS 13 Mārīte Truntika Inese GedušaMĒS PIEDALĀMIES!Mūsu biedri veiksmīgi integrējas dzirdīgo sabiedrībā, aktīvi piedalotiesdažādās Rēzeknes pilsētas aktivitātēs. Šogad, tāpat kā iepriekšējosgados, mēs sevi godam apliecinājām Rēzeknes Domes Sociālāsaprūpes pārvaldes un Sporta pārvaldes rīkotajās sporta spēlēscilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuras notika jau 6. gadu. Kā labspiemērs sadarbībai – arī šie sporta svētki.Mūsējiem šogad sporta spēlēs patiešām veicās. Lūk, rezultāti: RomānamBaikovam 2. vieta – tāllēkšanā no vietas un 3. vieta glāzīšu piramīdaslikšanā; Valērijam Tuksnesim – 1. vieta galda tenisa bumbiņu mešanāspainī; Vadimam Kuprijanovam – 3. vieta tautas klasē dārtos; RaitimZvīdrim – 1. vieta 100 metru skriešanā un „ziloņa pastaigā”; 2. vieta galdatenisa bumbiņu mešanā spainī un 3.vieta lodes grūšanā; Vadimam Višņakovam– 2. vieta rinķu mešanā, glāzīšu piramīdas likšanā un 100 m skriešanā.Komandu spēlēs mūsējiem 1. vieta stafetē un virves vilkšanā. Malači! SMILTENIEŠI MĀJĀS NESĒŽ Aiva Šilinska Airita KrasnāJAUTRĀS SPORTA SPĒLES KEMPINGĀ„SNIEDZE” Juris GrundulisŠogad Smiltenes biedrība pirmoreiz organizēja netradicionālāssporta spēles ar logo „Nesēdi mājās, nāc izkusties!” Tāsnotika 14. – 15. jūlijā Jaunpiebalgā, lauku mājās „Kameņi”,kur visus laipni uzņēma šīs mājas saimnieki Sofija un AndrejsCīruļi. Paldies!Sporta spēlēs savus kauliņus izkustināja dalībnieki no Rīgas,Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Cesvaines, kā arī paši piebaldzēni.Individuālajās spēlēs piedalījās 26 dalībnieki un komandu spēlēs– 4 komandas: „ZĪLE” (Alūksne) – Pāvels un Inga Osetrovi, Anitaun Gints Cepļi, Airita Krasnā, Gaļina Mirošņičenko; „ROZE” (Smiltene)– Lida un Andris Šilinski, Santa Kušķe, Marta Ļebedeva, ViktorsŅekrasovs, Vilis Pormeisters, Daina Cīrule; „PIEBALGA” (Jaunpiebalga)– Anita Mitrovska, Aigars Aplociņš, Kristaps Razminovičs,Andris Maldonis, Andrejs un Sofija Cīruļi; „ZELTIŅI” (Cesvaine)– Andris, Inga, Ilona un Igors Cvetkovi.Individuālo sporta spēļu disciplīnās bija jāveic basketbola sodametieni, šautriņas, lidojošie šķīvīši, kofera mešana, kauliņspēle ungliemeža vilkšana. Savukārt komandu spēlēs bija paredzēts šļakatuspainis, balonu blīkšķis, draudzīgais kapteinis, malkas nešana, apslēptāmanta un lielais pārbaudījums.Basketbola soda metienus visprecīzāk veica Lida Šilinska (4 no10), seko Anita Ceple, Guntis Mālkalns. Šautriņu mešanā vislabākveicās Andrim Cvetkovam (108 p + 33 p),tālāk Airita Krasnā (108 p +28 p)un Lida Šilinska (105 p). Lidojošo šķīvīšu pavēlnieks kļuva PāvelsOsetrovs, aiz viņa Vilis Pormeisters, Gaļina Mirošņičenko. Koferamešanā uzvarēja Aigars Aplociņš, tālāk Vilis Pormeisters un AndrisŠilinskis. Kauliņspēles laureāts Vilis Pormeisters , seko Gints Ceplis,Viktors Ņekrasovs. Gliemezi visātrāk aizvilka Pāvels Osetrovs, pēctam Andris Šilinskis un Santa Kušķe.Komandu spēlēs pēc kopvērtējuma pa vietām sarindojās šādas komandas:1. „PIEBALGA” ar 74 punktiem, 2. „ZELTIŅI” ar 73,25punktiem, 3. „ZĪLE” ar 70,60 punktiem. RSK „Nedzirdīgo sports” sporta spēles šogad notika no21. līdz 22. jūlijam kempingā „Sniedze”, kas atrodas aizDaugmales. Spēlēs piedalījās 13 grupas – sportotāji bija netikai no Latvijas, bet arī no Krievijas, Šveices un Amerikas.Spēle volejbolā šoreiz bija pavisam neparasta: pretinieka bumba,kas tika raidīta pāri tīklam, bija jānotver uz gara dvieļa, kuružonglēja 2 vīrieši. Tālāk to viņi tāpat ar dvieli „piespēlēja” komandassievietei. Viņa bumbu raidīja atpakaļ uz dvieļa. Savukārt ar dvieļapalīdzību vīriešiem tā bija jādabū atkal pāri tīklam pretinieka laukumā.Ja bumba nokrīt zemē, tā zaudēta.Bija visai grūti izturēt šādu „volejbolu” 6 stundas karstumā unpalaikam arī lietusgāzēs, tāpēc dalībnieki tā pa īstam piekusa, sasāpējāsarī rokas.Pēc volejbola spēles turnīra grupas pārcēlās uz futbola laukumu,kur tāpat bija īpaši noteikumi. Futbola spēles ritēja līdz vēlamvakaram un turpinājās vēl nākamajā dienā līdz pusdienai.Pēc garās futbola spēles sekoja sacensības dažādos tūrismavingrinājumos, piemēram, telšu būvē, līdzsvara baļķa pāriešanā,pārvietošanās pa kāpnēm, beidzot arī telšu nojaukšanā un savākšanā.Spēles, protams, noslēdzās ar uzvarētāju apbalvošanu. Kausussaņēma 1. vietas ieguvēji un medaļas piešķīra 1., 2. un 3. vietai: 1.vietā grupa „AREMA” (Arturs Derjomovs, Sergejs Molotovskisun Olga Molotovska) – volejbolā; grupa „LAIMS” (Sandis Ķikurs,Maksims Mitkins un Laila Intsone) – futbolā un grupa „PUMA” (DenissSaldabalovs, Andris Otomers un Vita Riņķe) – tūrismā, bet punktukopvērtējumā visās sporta spēlēs 1. vietā grupa „PLUS” (LinardsVolkovs, Kaspars Askoļskis un Jekaterina Jasinska-Volkova),2. vietā grupa „STRIKE” (Sergejs Vorobjovs, Dmitrijs Ašmins unLīva Vaivade) un 3. vietā „AREMA”: bet šīs grupas ieguva vienādu –12 punktu skaitu.


14 SPORTSSPORTA FESTIVĀLSĀLANDU SALĀSKOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8PANĀKUMILATVIJAS III OLIMPIĀDĒ Inese Immure no Lauras Gailes personiskā arhīva no www.nbdsf.orgNo 3. līdz 7. jūlijam Ālandu salās, kas atrodasBaltijas jūrā starp Zviedriju un Somiju, notika3. Ziemeļvalstu/Baltijas sporta festivāls. Šis sportapasākums aptver 8 valstis: Norvēģiju, Īslandi, Dāniju,Zviedriju, Somiju – no Ziemeļiem un Igauniju,Latviju un Lietuvu – no Baltijas.Šajās sacensībāsKopā startēja 16 sporta klubi, kopējais dalībniekuskaits ap 300. Uzsvars, kā vienmēr, vairāk bija likts uz atpūtu,tikšanos sporta laukumā tādiem sportotgribētājiem,kam meistarības līmenis nav tik augsts. Arī vecākā gadagājumasportisti varēja ņemt dalību. Vārdu sakot, ikviensgaidīts un katram dota iespēja piedalīties.Simtgades jubilejaUz Ālandiem LNSF devās arī tāpēc, lai sveiktu Ziemeļvalstu/Baltijas valstu sporta organizāciju apaļajā 100gadu jubilejā (dibināta 1912. gadā). Tā ir visvecākā pasaulesapvienība nedzirdīgo sportā. Salīdzināšanai: CISS,vēlāk ICSD, kas organizē Nedzirdīgo olimpiādi, dibinātakrietni vēlāk – 1924. gadā, bet EDSO – 1983. gadā.Tiesa, Baltijas valstis šai Ziemeļvalstu sporta organizācijaipievienojās tikai krietni vēlāk – 1998. gadā. Bet tasnetraucē Latvijai būt pilntiesīgai tās biedrei.Jubilejas pasākumā tika demonstrēti tiešām unikālimateriāli par Ziemeļvalstu Nedzirdīgo sporta organizāciju.Tie tagad visiem pieejami LNSF birojā. Arī LNSF bijasagatavojusi materiālu par visām Latvijā notikušajām Ziemeļvalstu/Baltijas mēroga sacensībām un apspriedēm. Tosizdos nelielā brošūrā, kura iznāks gada nogalē.Rezultāti un secinājumiIvetas Krazes komentārs: Latviju sportu festivālā pārstāvējatikai sporta klubs „Nedzirdīgo boulings” 5 cilvēkusastāvā: Vladimirs Lagunovs, Ivo Mostovs, Valērijs Smirnovs,Jekaterina Jasinska – Volkova un Iveta Kraze.Vīrieši startēja gan individuāli, gan grupās – boulingāun pentankā (pāros un trio), dāmas startēja gan individuāli,gan pārī badmintonā, parkveida orientēšanās, smilšu volejbolā,iesaistījās arī florbola spēlēs un telpu futbolā. Dāmasguva 8 medaļas, arī kungi tās izcīnīja.Festivāla mērķis bija piesaistīt visa vecuma dalībniekusno dažādiem sporta klubiem, lai tie sacenstos veiklībā,ātrumā, atjautībā un citās aktivitātēs. Tātad vienkārši dotiespēju piedalīties sacensībās saviem biedriem, kuriem navaugstu sasniegumu un citu iespēju startēt, piemēram, Eiropasvai pasaules čempionātos, Olimpiādē utt.Šajā sporta festivālā LNSF guva arī jaunu pieredzisporta organizatoriskā darba attīstīšanai Latvijā. Izmantots teksts no www.lnsf.lv (saīsināti).Teksta autori: Varis Strazdiņš un Iveta KrazeLatvijas III Olimpiādē,kas notika Liepājā6. – 8. jūlijā, piedalījāsarī mūsu sportisti MārisGrēniņš un LauraGaile. Kopumā LatvijasIII Olimpiādē piedalījāsgandrīz 3000 sportistuno 81 pašvaldības. Tikaizcīnīti 228 medaļu komplekti26 sporta veidos.Māris Grēniņs, pārstāvot Rīgasnovadu, ieguva 2. vietu 110 metrubarjerskrējienā ar rezultātu 14,72 s;3. vietu tāllēkšanas disciplīnā ar rezultātu7,16 m. Vēl Māris Grēniņšar Rīgas novada komandu ieguva1. vietu 4x100 m stafetes skrējienā.Lai gan ir trīs iegūtas medaļas,ar startu Latvijas III Olimpiādē M.Grēniņš nebija īpaši apmierināts.Pirms sacensībām nometnē Mārisbija apaukstējies, tāpēc nebija vieglistartēt lielā karstumā, kas nav tipiskiLatvijai. Labākus rezultātus sasniegtMārim traucēja arī saspiestais sacensībugrafiks: visas sacensības, kurāviņš startēja, notika vienā dienā (4stundu intervālā vajadzēja piedalītiesvisās disciplīnās). Un olimpiāde noorganizatoriskā viedokļa nav bijusirūpīgi izplānota.Māris ir guvis izcilus panākumusvairākās sacensībās. Piemēram,2008. gadā viņš kļuva par četrkārtējopasaules čempionu nedzirdīgajiemsportistiem vieglatlētikā (100m skriešanā, 110 m barjerskrējienā,trīssoļlēkšanā un tāllēkšanā), 2009.gadā Taivānā – divkārtējais Nedzirdīgoolimpisko spēļu čempions(tāllēkšanā un 100 m skriešanā).Čempiona titulu tāllēkšanā Mārissaglabāja arī šogad II Pasaules čempionātāvieglatlētikā nedzirdīgajiemKanādā. Tur viņš ieguva arī sudrabamedaļu 110 m barjerskrējienā, uzstādotjaunu Eiropas rekordu.Savukārt Laura Gaile (skat.attēlā), pārstāvot Bauskas novadu,ieguva 3. vietu teikvando (svarakategorijā līdz 57 kilogrami).Laura Gaile, kas Nedzirdīgoolimpiskajās spēlēs 2009. gadā Taivānāieguva 2. vietu un Pasaulesčempionātā austrumu cīņās nedzirdīgajiem2008. gadā Francijā arī izcīnīja2. vietu.Laura ir 35 spēcīgāko teikvandosporta pārstāvju vidū no visasLatvijas. Šajā olimpiādē viņai piedalītiespiedāvāja bijušais trenerisSergejs Kristovskis no Bauskas,pie kā viņa trenējās 20 gadus. Pēcpiedāvājuma Laura uzsāka intensīvustreniņus 4 – 5 reizes nedēļā2,5 stundas. „Treniņos labi pastrādāju,gribēju sevi parādīt no labākāspuses – ar labu tehnisku izpildījumu,bet sacensībās tik labi nesanāca.Palika neliels sarūgtinājums par to,ka nenotika cīņa ar otru sāncensi,kā tam bija jānotiek pēc nolikuma.Nogurdināja gan karstais laiks, ganilgā gaidīšana: savs starts bija jāgaida5 stundas.Šoreiz notika citāda vērtēšana.Ja agrāk spēli vērtēja četri tiesnešikatrs savā stūrī, tad tagad tikai divi.Un pirmo reizi tiesāšanā izmantojaelektroniku – uz ekrāna uzreiz parādāssoda punkti, minūtes. Arī sportaapģērbs elektroniski aprīkots: aizsardzībasveste, kāju „puscimdi” unrokām „puscimdi”. Tas nozīmē, kacīņas laikā elektronika fiksē katrupretinieka pieskārienu. Neesmu vēlpie tā pieradusi, tāpēc man bija grūtisavākt vajadzīgos punktus, ” stāstaLaura. „Milzīgi liels paldies treneriemS. Kirtovskim, Jānim Pavītolamun Jānim Melderim par intensīviemtreniņiem un doto iespēju piedalītiesšajās sacensībās.”Tagad Laura atpūtīsies un oktobrīatsāks treniņus. Viņas mērķis– būt Nedzirdīgo olimpiskajās spēlēsBulgārijā 2013. gadā. Bet Laura navpārliecināta, vai tajās piedalīsies, „jotas atkarīgs no tā, vai manā svarakategorijā pieteiksies citas nedzirdīgāssportistes.Bet uz Pasaules čempionātuaustrumu cīņās nedzirdīgajiem, kasnotiks septembrī Venecuēlā, finansiāluapsvērumu dēļ man neiznāksbraukt.”Par Māra Grēniņa gaitām II Pasaulesčempionātā vieglatlētikā nedzirdīgajiemKanādā un viņa turpmākajiemsportiskajiem nodomiemlasiet nākamajā lpp.


KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8 SPORTS 15MĀRIS GRĒNIŅŠ ATVEDA LATVIJAIZELTA UN SUDRABA MEDAĻASNo 14. līdz21. jūlijam Toronto,Kanādā, notika2. Pasaules nedzirdīgočempionāts vieglatlētikā.Piedalījās253 sportisti no 27valstīm. Vislielākāsdelegācijas bija noKrievijas – 46 sportisti,Japānas, ASVun Kenijas. No Latvijasbija tikai vienssportists – MārisGrēniņš (attēlā – vidū).Māris izcīnīja vienu zelta un vienusudraba medaļu. Viņam pirmā vietatāllēkšanā 15 dalībnieku konkurencē, bet110 m barjerskrējienā Māris atpalika no zeltamedaļas ieguvēja Džosua Henba (14,28)no ASV tikai par dažām simtdaļām sekundes,sasniedzot jaunu personisko rekorduun uzstādot arī Eiropas nedzirdīgo rekordu.Neveiksme Mārim bija 100 m priekšsacīkšuskrējienā – viņam sanāca pāragrsstarts, sekoja diskvalifikācija. Arī citiemsportistiem bija šāda problēma sakarā arstarta gaismām. Tik un tā čempionāta rekords100 m paliek Mārim, kuru viņš sasniedzaiepriekšējā čempionātā Turcijā (2008).Čempionāts notika ļoti zemā organizatoriskālīmenī. Tika ignorēti daudzinoteikumi. Slikti darbojās starta gaismas,sportistiem bija jāgaida uz starta, kamēr tāssalabo, bieži tās neiedegās vispār. Sportistiemlielā karstumā bija jāstāv vai jāsēž beznojumes. Organizatori ignorēja pārstāvju untreneru iebildumus un padomus.Čempionāta gaitu pārzināja un norisiorganizēja dzirdīgie tiesneši, tāpēc trūkasavstarpējās komunikācijas. Informāciju varējaiegūt tikai vienā interneta mājaslapā. Janotika izmaiņas sacensību grafikā, tad tur tovarēja uzzināt tikai pēdējā brīdī . Nebija nevienainformatora, pie kā griezties tieši. Tā,piemēram, Mārim vajadzēja aizpildīt Eiropasrekorda veidlapu par savu jauno rekordu110 m/b – par to pajautājot, visi tikai plātījarokas, jo neko nezināja.Māri negribēja pielaist 110m/b barjerskrējienā,jo pieprasīja tūlīt iet uz dopingapārbaudi pēc tāllēkšanas uzvaras. Viss veiksmīgibeidzās, pateicoties vienai no galvenajāmdzirdīgo tiesnesēm, kas zināja noteikumus– Māris varēja piedalīties, jo sagadījās,ka Mārim gandrīz vienlaicīgi bija starti gantāllēkšanā, gan 110 m/b barjerskrējienā.Sakarā ar šīm nekārtībām lielākā daļavalstu delegāciju pārstāvju parakstīja protestaiesniegumu Starptautiskajai Nedzirdīgosporta komitejai (ICSD).Latvija kopvērtējumā medaļu skaitāir 10. vietā no 27 valstīm. Visvairāk medaļuizcīnīja Krievijas sportisti, tad Ukraina,Baltkrievija, Kenija un ASV. Igaunijai 3 medaļasieguva Kairite Olenko ( 1 sudraba un2 bronzas ) – septiņcīņā, šķēpa mešanā un100 m/b barjerskrējienā. Lietuvai 2 medaļasLarisai Voroneckai (1 sudraba un 1 bronza)diska mešanā un lodes grūšanā.Toronto šī bija viena no karstākajām vasarām.Viss izžuvis; katru dienu no +28līdz +36 grādiem, īsts tropu klimats.Sportistiem bija viena brīvdiena. Viņusaizveda ekskursijā uz Niagāras ūdenskritumu.Tika piedāvāta arī plaša nakts izklaidesprogramma, kuru gan apmeklējatikai nedzirdīgie tūristi.Māris izsaka lielupaldies LNSF parfinansiālo atbalstutreniņnometnēm unpilnvērtīgam sagatavošanāsperiodam sacensībām.Bez tā visa nebūtumedaļas un arī netiktulabots Eiropasrekords. Saīsināti izmantotsteksts un foto no LienesKleinas-Brūveresraksta: www.lnsf.lvPASAULES ČEMPIONAMPAŠAM PĀRSTEIGUMS Zigmārs UngursPēc atgriešanās Latvijā uz ziņu korespondentajautājumiem atbild pasaulesnedzirdīgo čempions un Eiropas rekordistsMĀRIS GRĒNIŅŠ.Kā tu pats vērtē savus startus tāllēkšanā,110 m/b un ķibeles ar 100 mskrējienu?Tāllēkšanā – esmu apmierināts, arkatru lēcienu jutu, ka varu lidot vēl tālāk.Žēl, ka ir tikai 6 lēcieni. Pēdējais lēciensbija ļoti labs, bet bija pārkāpums, tāpēcnemērīja un, cik tālu tas bija, – diemžēlneuzzināsim.110 m/b ļoti labi noskrēju – pat necerējulabot savu personīgo rezultātu, taspriecē.100 m – bija kas bija, jutos lieliski arī100 metros, bet nesanāca tā, kā vajadzēja.Kā tev izdevās 110 m/b uzstādītjaunu rekordu? Vai pirms sacensībāmtrenējies vairāk un cītīgāk?Pirms sacensībām speciāli aizbraucuuz vienas nedēļas nometni, tā gan bijavairāk domāta psiholoģiskās gatavībasstiprināšanai startam Kanādā. Fiziskaisdarbs jau bija ieguldīts pavasara nometnē.Un psiholoģiski biju gatavs startam,jutos lieliski Kanādā. Trenējos kā līdzšim un īpaši nedomāju par rezultātiem, tāka pašam sanāca pārsteigums .Kurās disciplīnās tu cerēji iegūtzelta medaļu?Nu, cerēju uz visām! Tomēr apzinājos,ka katrā disciplīnā ir ļoti labi sportistiun nāksies pa īstam cīnīties. Medaļasjau neviens tāpat vien par velti nedod, irsmagi jātrenējas un katra no tām jānopelna.Kā tu vērtē čempionāta organizāciju?Man personīgi īpaši nekas netraucējakā sportistam – tās bija viņu tehniskāsproblēmas ar gaismas sistēmām, kurasniķojās un nestrādāja. Ja salīdzina visuiepriekšējo čempionātu organizāciju, tadjā – organizatori ļoti vāji bija sagatavojušies,un tas vairāk rūpju sagādāja Lieneikā pārstāvei. Man kā sportistam par tonav jādomā, man galvenais ir piedalītiesun sekmīgi startēt čempionātā.Kādi būs tavi nākamie nozīmīgākiestarti, un ko vēl tu varētu sasniegtvispār un tieši nedzirdīgo sportā?Nākošajā gadā būs Nedzirdīgo sportaolimpiāde Bulgārijā. Varbūt var labotkādu pasaules rekordu, izcīnīt Latvijaivēl kādas medaļas, bet daudz kas atkarīgsno finansiālā atbalsta treniņometnēmun citām lietām, jo bez šāda atbalstapar augstiem sasniegumiem nav pat kosapņot. Šogad tie bija, pateicoties tiešidalībai treniņometnēs.


16 PAZIŅOJUMILNS projekts "KLUSUMA PASAULE"Ieguldījums tavā nākotnēEIROPAS SAVIENĪBAGalvenie pasākumi biedrībās 2012. gada augustā un septembrīRĒZEKNĒ21. VIII pl. 13 Pārrunas23. VIII pl. 13 Avīžu un žurnālukoplasīšana29. VIII pl. 13 Pasākums – Labrenčadiena30. VIII pl. 13 Izstāde „Smaržuburvībā”DAUGAVPILĪ28. VIII pl. 13 Avīžu un žurnālukoplasīšana29. VIII pl. 13 „Iekļaujies!” – ieskatsdzirdīgo pasaulē4., 11. IX pl. 13 Avīžu un žurnālukoplasīšana6., 13. IX pl. 13 Pārrunas parnedzirdīgo dzīviALŪKSNĒ22. VIII pl 14 Tematiska pēcpusdiena„Paskat, kāda ir mūsu biedrība”LNS BIEDRĪBU PASĀKUMIRĪGĀ22. VIII, 5., 12. IX pl. 16 NotikumiLatvijā un pasaulē29. VIII pl. 16 Pārrunas par nedzirdīgodzīviD/C ĀBEĻZIEDS23. VIII, 6. IX pl. 13 Rokdarbi unvingrošana13. IX pl. 15 Vingrošana un dejošanaVALMIERĀ27. VIII pl. 12 Informācijapar nedzirdīgo dzīvi3. IX pl. 14 Lekcija „Kādēļ vīrietisnevarētu dzīvot bez sievietes?”15. IX pl. 11 Dubultspēles novusāKULDĪGĀ23. VIII pl. 12 IK Novusa draugi27. VIII pl. 12 Foto izstāde „Mansmājdzīvnieks”DAUGAVPILĪ20. VIII, 11. IX pl. 16 Avīžukoplasīšana2. IX. pl. 12 Bērnu zīmējumu izstāde4. IX pl. 16 Informācijapar nedzirdīgo dienuAiz tevis dzīvība un gaisma paliek,un atmiņas kā krāšņs zieds.Mūžībā aizgājis mūsu biedrsAIVARS SŪCIS (1955.23.08 –2012.29.06). Izsakām līdzjūtību tuviniekiemun draugiem.Smiltenes biedrībaLĪDZJŪTĪBASVALMIERĀ20. VIII pl. 14 Rekomendējošākonsultācija23., 30. VIII pl. 14 Avīžu un žurnālukoplasīšana6., 13. IX pl. 14 Avīžu un žurnālukoplasīšana10. IX pl. 14 Nedzirdīgo prasmjukonkurss12. IX pl. 12 „Iekļaujies!” – ieskatsdzirdīgo pasaulēVENTSPILĪ11. VIII pl. 15 Avīžu un žurnālukoplasīšana18. VIII pl. 15 Medicīniska raksturainformācija7. IX pl. 15 „Iekļaujies!” – ieskatsdzirdīgo pasaulē14. IX pl. 15 Nedzirdīgo diena „Mēskopā!”RĒZEKNĒ21. VIII pl. 13 Prasmju konkurss,,Mana pilsēta”28. VIII pl. 13 Laikrakstu un žurnāluapskats4. IX. pl. 12 Pārrunas „Mana pasaule– klusumā”6. IX pl. 12 Piemiņas diena„Atcerēsimies… savējos”11. IX pl. 12 Prasmju konkurss „Ko tuzini? Ko tu proti”13. IX pl. 12 IK „Saimniecīte” – „Mēspie dabas”15. IX pl. 12 Senioru saiets „Kopā”PREIĻOS20. VIII pl. 12 Radošā diena „Kopā mēsvaram!”PĻAVIŅĀS15. IX pl. 12 Nedzirdīgo dienaLIEPĀJĀ13. IX pl. 12 PārrunasVENTSPILĪ15. IX pl. 12 Ventspils biedrības 60gadu jubilejaTālu gāju grūtu mūžu,Daudz darbiņu padarīju;Nu apsīka mani soļiBaltā smilšu kalniņā.Izsakām dziļu līdzjūtību REGĪNAIMIZEREI, pavadot mūžības ceļā vīru.Rēzeknes biedrībaKOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8UZMANĪBU!Par godu Nedzirdīgo dienai aicinātipieteikties dalībnieki uz līdz šim nebijušupasākumu. Kultūras namā „Rītausma”22. septembrī notiksVIENAS DIENASTALANTU ŠOVSPIETEIKTIES VAR jebkurš bezvecuma ierobežojuma, kurš vēlas citiemparādīt savu talantu, aizraušanos, vaļaspriekujebkurā dzīves jomā.Varbūt esi triku meistars, dziesmu,deju vai citu skatuves žanru izpildītājs,teicams kulinārs, dārzkopis, varbūt tev irdresēts suns, kaķis, iespējams, aizraujiesar gleznošanu, rokdarbiem vai frizierumākslu, neparastu sporta veidu utt.?TAVS UZDEVUMS – savu vaļaspriekuatraktīvi un pārliecinoši parādītarī citiem.NĀC UN PIEDALIES – varbūttieši tu kļūsi par uzvarētāju šajā talantuparādē. Pirma trīs vietu ieguvējiem būsnaudas balva.Pieteikties pie Brigitas Aldersoneslīdz 25. augustam, e-pasts: brigita.aldersone@lns.lv,mob. tel. 26446614.ĪPAŠAISSVEICIENSGodātajaiDacei LāceiVisi cildina un sveic,Jo tu labus darbus veic.Darbīga lai tava saime,Vienmēr pavada lai laime!Veselību, sparu, jautru garu, viegluroku rakstībā, veiklas kājas gājienā.Sveicam dzīves jubilejā! Sakot paldiespar sadarbību daudzu gadu garumā,vienmēr Tavi: „Kopsolī” un InformācijascentrsAICINA DARBĀMeklē palīgu ar pieredzi jaunbūvesceltniecībā (iekšējiem un ārējiem apdaresdarbiem) Ādažos.Pieteikties redakcijā personiski vaipa mobilo: 29180534.Naktsmītni nodrošina, var no laukiem.Lēni izdeg dzīves svece,Paliek mājā kaktiņš kluss.Lai sapnis balts tavu dvēseli aijā,Un miers ar saviem spārniem sedz.Skumjās noliecam galvu, mūžībā aizejotmūsu biedram JĀNIM VINDOLAM(1939. 3. 08 – 2012. 17. 07), un izsakāmlīdzjūtību piederīgajiem.Liepājas biedrībaIeguldījums tavā nākotnēLaikraksts “Kopsolī“ tiek izdots LNS projekta “Klusuma pasaule“ aktivitātes 2.12 ietvarosar Eiropas Sociālā fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) līdzfinansējumu.Atbildīgā par materiālu saturu: laikraksta “Kopsolī“ galvenā redaktore Ilze KopmaneEiropas Savienība

More magazines by this user
Similar magazines