10.07.2015 Views

Uzklikšķiniet uz attēla un jums atvērsies avīze. - Latvijas Nedzirdīgo ...

Uzklikšķiniet uz attēla un jums atvērsies avīze. - Latvijas Nedzirdīgo ...

Uzklikšķiniet uz attēla un jums atvērsies avīze. - Latvijas Nedzirdīgo ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

8 KULTŪRASākumu lasiet 1. lpp.Stāsta Kuldīgas biedrības tulks <strong>un</strong> pašdarbībasaktīviste ŽANETE ŠKAPARE: „Tākā tika izteikta vēlme rīkot festivālu divas dienas<strong>un</strong> brīvā dabā (sākotnēji bija plānots festivālurīkot Līgo svētkos), tad mūsu <strong>uz</strong>devums bija atrastvietu, kur to būtu iespējams noorganizēt. Esapzvanīju visas atpūtas bāzes, kempingus u.c.vietas Kuldīgas novadā. Šādu vietu bija ganadaudz, bet tikai vienā vietā bija iespējams izguldīttik daudz dalībnieku, <strong>un</strong> šī vieta bija kempings„Nabīte”. Kad tika atrasta šī vieta, Rīgasvadība (Sandra ar Brigitu) atbrauca to apskatīt<strong>un</strong> atzina par labu. Turpmāk jau notika sar<strong>un</strong>aspar līgumu sastādīšanu, tā slēgšanu, ēdienkartessastādīšanu utt. Par to galvenokārt atbildējaSandra <strong>un</strong> Dana no LNS, mans <strong>uz</strong>devums bijavisu saraksti no kempinga „Nabīte” saimniecespārsūtīt vadībai <strong>un</strong> otrādi, vārdu sakot, kontaktu<strong>uz</strong>turēšana.Uzrakstīju arī projekta pieteikumu Kuldīgasnovada pašvaldības organizētajā konkursā <strong>uz</strong>finansējuma saņemšanu Kultūras pasākumiem.Finansējumu piešķīra, bet ne visu prasīto summu.Meklēju firmas, kas varētu nodrošināt pasākumuar soliem, m<strong>uz</strong>ikantu <strong>un</strong> mūzikas aparatūru.Tur man ļoti palīdzēja Kuldīgas Kultūrascentra darbiniece Laima Skaržinska. Bija arīproblēmas. Kempingā noritēja būvniecības darbi<strong>un</strong> pat nedēļu pirms festivāla nezinājām, kātur viss izskatīsies, jo būvniecībai bija paredzētsnoslēgties 1. jūnijā, bet tā bija stipri ievilkusies.Bija arī citas problēmas. Tas viss kopumā ļotitraucēja plānošanu.Dienu pirms festivāla braucām visu kārtot<strong>un</strong> dekorēt – es, Raimonda Tabaka, SandrisLiepiņš, G<strong>un</strong>tars Jurševskis, Andis Zoldners <strong>un</strong>Māris Škapars). Lasījām pļavā ziedus, Raimondapina ozollapu vītnes, G<strong>un</strong>tars brauca pēcmeijām. Pušķojām visu, lai izskatītos skaisti.Atklāšanas dziesmu – melodeklamāciju bijagrūti sameklēt, jo tādu īstu dziesmu par Kuldīgugandrīz nav. Beigās atradu divas dziesmas.Meitenes (Līga Immure <strong>un</strong> Mudīte Hildebrante)izvēlējās R.Paula dziesmu „Tā dzīvo Kuldīgā!”.Iesaistījām arī bērnus!”Festivāla programma bija plaša. Rīgasbiedrības Jelgavas grupa bija sagatavojusi veseluspiecus priekšnesumus. Vairāk (seši) bijaKURZEMES SIRDS PUKSTĒJA KARSTI!tikai mūsu kultūras citadelei „Rītausmai”. Labumeistarību sarežģītā dejā „Salsas ritmi” parādījarītausmieši ar sprigano Danu vadībā. Jelgavnieki,lai gan bija sagatavojuši tik daudz priekšnesumu,tomēr visus bija rūpīgi iestudējuši <strong>un</strong>arī atbilstošus tērpus sameklējuši.Rēzeknietes Inese <strong>un</strong> Mārīte pārsteidza arizteiksmīgo pantomīmu „Latgales čaravneica”,Inesei nu riktīga komiskās aktrises mīmika,prieks skatīties! Interesanta priekšspēle melodeklamācijai„Es gribu vēl mīlēt” bija ja<strong>un</strong>ajiemventspilniekiem. Smiltenes Aivai pārsteidzošilabi piestāvēja policista formas tērps, likās, katur tiešām īsta policiste ar žvadzošiem rokudzelžiemieradusies ieviest kārtību juceklī ar vistāmsmilteniešu priekšnesumā „Nedienas ar vistu”.Jūtami progresējuši bija daudzubiedrību pašdarbnieki. Visi rūpīgigatavojušies, ar radošu izdomu.KOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8Liepājnieki savai „Dvīņu dejai” bija izdomājušiļoti savdabīgu vizuālo noformējumu,interesanti! Pirmo reizi atsevišķi piedalījās arīRīgas biedrības Tukuma grupa, <strong>un</strong> viņu skečs„Satiekas divi draugi” pirmajai reizei bija pietiekamilabs. Valmieriete Dace Vingre negaidītieleganti <strong>un</strong> izteiksmīgi izpildīja melodeklamāciju„Pēc mums vēl ilgi zeme skums”. Aroriģinālu ieceri <strong>un</strong> labu tās izpildījumu daudzussajūsmināja kuldīdznieku pantomīma „Zvaigžņuparāde”. Tajā lieliski savu lomu nospēlējaja<strong>un</strong>iņais Armands Hildebrants, kuram tikaipiecpadsmit gadu. Ļoti izteiksmīga ķermeņa valoda,pavisam neraksturīga pusaudža vecumā!ŽANETE ŠKAPARE: „Šis papīra tērpupriekšnesums tika sagatavots <strong>un</strong> plānots jauLiepājas festivālam pagājušajā gadā. Bet, tā kātogad braucām ar privātajām mašīnām, nebijaiespējams papīra tērpus aizvest, tāpēc atlikām<strong>uz</strong> šo festivālu. Kāpēc tieši šāds priekšnesums?Biedri ierosināja, ka vajadzētu repertuārā bezdejām iekļaut arī kādu teatrālu <strong>uz</strong>vedumu. Nevienamnekādu priekšlikumu nebija. Sapratu,ka jāmeklē kaut kas ar humora piesitienu <strong>un</strong>līdzīgu pantomīmai. Tad atradu internetā itāļuizcelsmes mākslinieku, kurš <strong>uz</strong>stājas ar šādiempriekšnesumiem <strong>un</strong> sapratu, ka mums vajag tiešito. R<strong>un</strong>āju ar Līgu Immuri, vai viņa varētu <strong>uz</strong>zīmēttērpus šim priekšnesumam. Viņa paveica toizcili! Tērpi tika zīmēti citiem pašdarbniekiem,bet <strong>uz</strong>stājās pavisam citi, <strong>un</strong> <strong>uz</strong>stājās lieliski!”Savu augsto māksliniecisko līmeni melodeklamācijasžarnā atkal apliecināja jelgavnieksGints Jezdovskis. Kopumā festivāls bija interesants<strong>un</strong> izdevies. Visas biedrības <strong>un</strong> grupas, kuraspiedalījās festivālā, no LNS vadības saņēmanelielas balvas.LNS prezidents Arnolds Pavlins pasniedzadivas savas prezidenta balvas. Viena tika Jelgavasgrupai, kura, pēc prezidenta domām, ieguldījusilielāko darbu. Bet otru balvu par oriģināloizdomu prezidents pasniedza kuldīdzniekiempar priekšnesumu „Zvaigžņu parāde”.LNS viceprezidente Sandra Gerenovskaapsveica pašdarbniekus Māri Veidemani <strong>un</strong>Andu Tīdemani, kuriem tieši festivāla dienādzimšanas diena. Sveica arī Elvīru Čaiku, kuraidzimšanas diena bija iepriekšējā dienā. Tačumazu šovu sarīkoja valmierieši ar savas ilggadējāsvadītājas Daces Lāces sveikšanu viņas 65gadu jubilejā. Vispirms Iveta Lāce – Miezīte savasmammas apsveikšanai <strong>uz</strong>stājās ar melodeklamāciju: Atziedi, dvēsele” (R. Paula dziesmaar L. Brieža vārdiem).IVETA: „Šo dziesmu izvēlējos tāpēc, katās ir manas bērnības atmiņas. Mēs ar mammubijām Valmieras kultūras namā Modo koncertā.Neatceros, cik man bija gadu, maza vēl, bet centosmammai no katras dziesmas pāris vārdus iztulkot,bet šī dziesma man aizgāja no rokas visātekstā – var teikt, tā bija mana pirmā melodeklamācija,<strong>un</strong> es redzēju, kā mammai iemirdzējāsacis, kad visu dziesmu <strong>uz</strong>tvēra pilnībā.”Pēc tam daudzie apsveicēji sadāvināja Daceipuķu pilnas rokas. Noslēdzot festivālu, pateicībasbalvas par organizēšanu saņēma arīKuldīgas biedrības vadītājs G<strong>un</strong>tars Jurševskis<strong>un</strong> tulks Žanete Škapare. Par nākamā gada festivālasaimnieci tika pasludināta Daugavpilsbiedrība. Eiropas SociālaisfondsIeguldī<strong>jums</strong> tavā nākotnēEiropas SavienībaValmierieši kārtojas parādeiNākamgad festivāls - Daugavpilī!

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!