Uzklikšķiniet uz attēla un jums atvērsies avīze. - Latvijas Nedzirdīgo ...

2 EIROPARLAMENTĀKOPSOLĪ 2012. gada augusts, nr. 8KOSA: ZĪMJU VALODAI JĀBŪT ATZĪTAI GAN VALSTS, GAN ES LĪMENĪSākumu lasiet iepriekšējā lpp.Brauciens uz Briseli, ekskursija Eiroparlamentāun tikšanās ar vienīgo nedzirdīgoeiroparlamentārieti Adamu Kosu manbija pēkšņa un negaidīta dāvana.Atceros, kā 30. maijā mani pārsteidzazvans no „Latvijas Avīzes”: es esmu viena no12 laureātēm „Sieviete Latvijai 2012”, tāpēctieku ielūgta uz svinīgo pasākumu un man iruzdāvināts brauciens uz Briseli. Vēl pārjautāju,vai tiešām tas man, vai te nav kāds pārpratums.Viss esot pareizi, un to braucienu visām12 laureātēm dāvina Eiroparlamenta deputāteInese Vaidere.Tā kā Briseles vizītes laikā bija iekļautsEiroparlamenta apmeklējums, lūdzu mannoorganizēt tikšanos ar nedzirdīgo eiroparlamentārietiA.Kosu. Viņš ir ievēlētsno Ungārijas un darbojas EiropasParlamenta Nodarbinātības un sociālolietu un Transporta un tūrismakomitejā, rūpējas par dzīves kvalitātesuzlabošanu eiropiešiem ar īpašāmvajadzībām. Pavisam Eiroparlamentāstrādā 754 deputāti.Drīz vien e-pastā no I. Vaideresbiroja saņēmu ziņu, ka tikšanās ir izkārtota,bet no Kosas bijis jautājums,vai es protu starptautisko zīmju valodu.Un tā 20. jūnijā I. Vaideres palīgsJānis mani sagaida pie Parlamenta.Pie ieejas manu somu un mani pašupārbauda līdzīgi kā lidostā. Jau 10 minūtespirms norunātā laika – pl. 13. 45 – esam pieA. Kosas durvīm. Jānis mani informē, ka tikšanāslaiks ir apmēram 20 minūtes, jo Kosamir stingri saplānota diena. Vēlreiz pārskatusavus jautājumus, ko gribētu uzdot viņam,un saprotu, ka visu nepaspēšu, tāpēc atzīmējugalveno un tikšanās brīdim esmu gatava.Tikšanās notiek stingri pēc protokola.Vispirms birojā ieiet Jānis un Kosas palīgampiesaka mani. Tad palīgs ieiet blakustelpā uninformē Kosu par manu ierašanos. Tikai tadvaru iet iekšā.Sasveicinoties Kosa uzreiz pasaka savuvārdu zīmju valodā: „f” burts pie labās auss.Tā zīme tāpēc, ka viņa ausis nedaudz ir atvirzītas.Tad iepazīstinu ar sevi un uzdāvinu viņammūsu avīzi „Kopsolī”. Rūpīgi apskatījies tono ārpuses, uzreiz pamana ES logo un saprot,ka mūsu avīzes galvenais finansējums nāk noEiropas Sociālā fonda. Sarunas laikā Kosapiemin, ka pazīst mūsu deputātus Vaideri unKrišjāni Kariņu.Un tad sākas intervija…Vai ir mainījies jūsu priekšstats par Eiroparlamentadarbu un nozīmi kopš tā laika,kad pats esat deputāts?Jā, nebiju iedomājies, ka Eiroparlamentātik daudz būs jāstrādā. Strādāju 12 stundasdienā. Līdztekus darbam politiskajās grupās,komitejās, delegācijās un plenārsesijā vaduInvalīdu „intergrupu” (tā ir visvecākā intergrupaEP un arī vislielākā, kas apvieno vairāknekā 100 EP deputātu; intergrupa ir Eiroparlamentadeputātu neformāla starppartiju grupa–I.I.), kurā apspriežam mūs interesējošosjautājumus.Tomēr esmu gatavs kandidēt arī nākamajāsEiroparlamenta vēlēšanās.Sesiju un sēžu starplaikā nepieciešamsbieži tikties ar citu valstu pārstāvjiem. Manārīcībā ir divi palīgi, viens no viņiem ir vājdzirdīgs– un, tāpat kā es, ir ar juridisko izglītību,bet specializējies sociālās likumdošanas jomā.Trešais palīgs man ir Budapeštā.Kādas jums izveidojušās attiecības arcitiem deputātiem?Attiecības ir normālas. Sākumā deputātibija izbrīnīti par mani, bet tagad jau pieraduši.Vai jūs pats izvēlaties sev tulku, kastulko jums Eiroparlamenta debates? Vaiar tulka starpniecību spējat pilnībā izsekotlīdzi debatēm un notiekošajam?Jā, izvēlos pats. Mums Ungārijā ir vairāknekā 100 tulku. No tiem atlasīju astoņus vislabākos.Viņi darbojas uz maiņām - katru nedēļuman ir pieejami divi tulki. Viņi tulko noungāru valodas uz ungāru zīmju valodu, un tāes spēju sekot notiekošajam zālē.Bet, ja man ir kāda svarīga tikšanās ārpussēdēm Parlamentā, tad izmantoju vietējo tulkuno Beļģijas, kuram ir labas angļu valodaszināšanas. Tāda vajadzība man ir apmēram 3– 4 reizes mēnesī. Piemēram, vakar man bijatikšanās ar Dānijas pārstāvi, kur izmantoju šotulku, jo mūsu ungāru tulkiem nav tik labasangļu valodas zināšanas.Kādu tēmu apspriedāt, piemēram, vakardienastikšanās reizē?Runājām par informācijas pieejamību nedzirdīgajiembrauciena laikā lidmašīnā.Tieši par to jums arī gribēju jautāt, jo,kad lidoju uz Briseli, dzirdu, ka kaut korunā, bet nevaru saprast, ko tieši.Jā, stjuartiem būtu jānodrošina jūs ar informācijujums saprotamā veidā. Šajā ziņāparaugs ir Portugāles aviokompānija. Nesenlidoju uz turieni ar viņu lidmašīnu. Stjuaršurunas laikā lidmašīnas ejas galā atvērās monitoriun tajos varēju sekot paziņojumam zīmjuvalodā. Vienā pusē informācija portugāļuzīmju valodā, otrā – starptautiskajās zīmēs.Bet ir vēl cita problēma, kas skar nedzirdīgosaviopasažierus. Vairāku valstu aviokompānijasneļauj vienā reizē ceļot vairākpar diviem nedzirdīgiem pasažieriem. Iemesls– drošības pasākumi. Ir dzirdēts par nepatīkamiematgadījumiem Grieķijā, Francijā unBeļģijā.Droši vien zināt, ka liels skandāls izcēlāsFrancijā, kur 22 nedzirdīgo cilvēku grupa noMarseļas vēlējās doties ceļojumā uz Turciju.Viņiem neatļāva lidot kopā drošības apsvērumudēļ. Lidosta un aviokompānija uzskatīja,ka nespēs atbilstoši EP regulai šajā jomānodrošināt vajadzīgo palīdzību un iedot tikdaudz papildu darbiniekus, kas rūpētos parinvalīdiem.Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā(EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personuar ierobežotām pārvietošanās spējāmtiesībām, ceļojot ar gaisa transportu,noteikta arī palīdzības sniegšana un pasākumi,kas jāveic uz vietas lidostā unlidmašīnā, un tajā nedzirdīgie cilvēki irpielīdzināti pārējiem invalīdiem. Tāpēcšajā tikšanās reizē runāju par nepieciešamībupanākt izmaiņas šajā likumāun izteicu priekšlikumu ieviest papildnosacījumus,kas ļautu nedzirdīgajiemceļot bez ierobežojumiem.Jūs aktīvi iestājaties arī par nepieciešamībunodrošināt visiem pieejamusneatliekamās palīdzības pakalpojumu„112”. Mums Latvijā nesenieviesa iespēju izsaukt to ar īsziņaspalīdzību. Kāda situācija ir Ungārijā?Ārkārtas palīdzību ar īsziņas palīdzību šobrīdvar izsaukt tikai galvaspilsētā dzīvojošienedzirdīgie. Bet tas nav labākais variants, jošādi nevar ātri izsaukt policiju vai ātro palīdzību.Plānojam Ungārijā no nākamā gada ieviestiespēju izsaukt ārkārtas dienestus, izmantojotmesendžeru, kas nodrošina saziņu reālā laikā.Izmantojot to, saziņa noritēs ātrāk, līdzīgi kādzirdīgajiem pa telefonu.Ziņojumā par ES Invaliditātes stratēģijujūs kā galveno problēmu atzīmējāt pieejamībupakalpojumiem: izglītības ieguvē,nodarbinātībā un veselības aprūpē. Kādasproblēmas jūs redzat nedzirdīgajiem veselībasaprūpē?Ir vairākas. Galvenais – komunikācijasproblēmas ar ārstu. Pie ārsta jādodas ar tulku,bet tulkam kopā ar nedzirdīgo jāstāv rindā.Trūkst tulku, un, stāvot rindā, tiek izniekotstulka dārgais laiks. No nākamā gada Ungārijānedzirdīgie vizītē pie ārsta varēs izmantot videotulkapakalpojumu.Pie kā jūs šobrīd strādājat?ES ir 24 oficiālas valodas. Jāpanāk, lai arīvisu 27 dalībvalstu zīmju valoda būtu atzītatādā pašā līmenī. Jāpanāk vienlīdzība valodaslietojumā. Piemēram, lai katram nedzirdīgajambūtu tiesības uz 10 stundu tulka pakalpojumusavā zīmju valodā Eiropas Padomē.Raksta autore pateicas Eiroparlamentadeputātes Ineses Vaideres birojam parnoorganizēto tikšanos ar deputātu AdamuKosu.