šeit - Latvijas Nedzirdīgo savienība

JAUNIE DARBINIEKI✍ ILZE KOPMANE“LEPOJOS AR SAVU NEDZIRDĪBU...”Kopsolī2009. gada 20. februārī...tā atzīst mana sarunbiedre Sigita Ķikure intervijasgaitā, kad pieskaramies nedzirdīgo identitātes tēmai un iespējāmintegrēties sabiedrībā.Sigita strādā par LNS valdes sekretāri – samērā nesen, nopagājušajā gada oktobra, taču jau pietiekami ilgi, lai jau varētunovērtēt savu darbavietu, iespējas un kolēģus. Bet iepazīstināšanusāksim šādi!Foto: No personīga arhīvaEs lepojos ar savunedzirdību,valodu, mūsu kultūruun pārdzīvoju, kadizjūtu sabiedrībasnoraidošo attieksmipret zīmju valodu...☞ Sigita, lūdzu, pastāsti, ko tudarīji līdz savai atnākšanai darbāLNS valdē! Sāksim ar skolām,zināšanu krāšanu...Esmu beigusi Valmieras unRaiņa skolu. Mācījos arī datorkursos,apguvu izšūšanas mākslu uzšujmašīnas, nu jau arī lietvedību.Bija man arī nodoms studētaugstskolā – pirmsskolaspedagoģijas specialitātē. Taču mūsar draudzeni jau pirmajā tikšanāsreizē tur kā ar aukstu ūdeni aplēja:kā pateicām – slikti dzirdam, tāapšaubīja mūsu spējas studēt.Otrreiz iet pieteikties negribējās.Tomēr saņēmāmies, bet attieksmenebija mainījusies un mums ar toarī pietika uz ilgu laiku. Kad atkalsāku skatīties pēc citas augstskolas,bija mainījušies ģimenes apstākļi,vairs nesanāca...☞ Paraksturo savas darbagaitas pēc skolas beigšanas!Dažādas vietas bija. Trīsgadus nostrādāju bērnudārzā parauklīti, par audzinātāju, pēc tamaizprecējos uz Kurzemi, dzīvojuAlsungā – pie suitiem, tā sanāk.Tur dabūju šuvējas darbutrikotāžas uzņēmumā „Māra”.Necik ilgi un – pēc trim mēnešiemfirma bankrotēja. Ja godīgi, tad6jāsaka, pat nebēdājos, tieši otrādi– nopriecājos klusībā, jo man šisdarbs negāja pie sirds.☞ Tas laikam bija bezdarbasākums un juku laiki, kad veciuzņēmumi tika privatizēti unpamazām radās arvien jauni. Kotad tu iesāki?Jā, šajā laikā daudziemnedzirdīgajiem nebija darba tāpatkā tagad. Mēs ar vīru, arī tāpat kāciti, izgudrojām savu mazo biznesu:vairumā pirkām preces no bāzēm,vadājām un izpārdevām provincē,kur to nebija. Pat mazu bodītiiekārtojām un arī reketu pārcietām:atnāca pie mums daži zeļļi,pieprasīja naudu. Kur toreiz tādadrosme mums radās – nedevām!Pēc kādas nedēļas skatāmies TV,un tur rāda tos „mūsējos”, ar veseluieroču arsenālu bija saņemti ciet.Tad gan aukstas kājas palika!Labi toreiz mums gāja, tikai jaunibijām, bez pieredzes rīkoties arnaudu. Tagad saprotu – vajadzēja tosakrāt, ieguldīt nekustamā īpašumā,nopirkt zemi vai dzīvokli...Tad lielveikali izkonkurējamūs, „maziņos”, un bijām atkalbez darba. Cik ilgi tā dzīvosi! Jurisaizbrauca uz Rīgu celtniecībasdarbos, es arī jau sāku skatīties uzto pusi, līdz beidzot pārcēlāmiesvisa ģimene (man divi dēli) uzgalvaspilsētu.Kādu laiciņu pastrādāju apavuveikalā, pēc tam nāca tulka darbapiedāvājums Jūrmalas SIC. Daudzneprātoju, pieņēmu to un tur sabijudivus gadus. Jutu, arī šis darbs tāīsti nav priekš manis, un tad jau arīdzīvesvietas maiņa pasteidzinājaaiziešanu no tā.☞ Cik noprotams, ilgi mājāsnesēdēji, jo uzzināji par iespējustrādāt LNS valdē?Tā tas bija! Es vispār visu izlemjuātri, arī toreiz pēc sarunas ar LNSprezidentu nolēmu – pieņemu šopiedāvājumu, strādāju; ko nezinu,to iemācīšos.☞ Un tā jau pagājuši četrimēneši jaunajā darbavietā. Kādsbijis šis laiks, un kā tu tagadjūties šeit?Pirmo nedēļu viegli nebija, svešiapstākļi, neiepazīti darba kolēģi, betar pirmo dienu bija jādara un jāzinaviss tā, it kā es jau ilgi strādātu.Gāju mājās un apsvēru, ko darīttālāk. Noturējos, nepadevos.Tagad te jūtos kā mājās, starpsavējiem. Kad jau iepazīti kolēģi,zinu, ko no katra var gaidīt un koviņi gaida no manis. Galvenais, kadarbs man patīk. Izdomāju, kā dokumentuslabāk noformēt, cenšosbūt precīza, visu savlaicīgi izdarītun sakārtot, lai nekrājas lietaskaudzē uz galda.Un tomēr – kaut kā pietrūkst.Liekas, ka vispār mēs par mazatļaujamies laipnību un smaidu.Kaut vai tas būtu dežūrsmaidiņšsasveicinoties, kaut ko skaidrojotiesutml. Vai gan tas būtu daudzprasīts, bet diena tā visiem kļūtugaišāka šajos krīzes apstākļos.☞ Vai pati bieži smaidi?Vispār to daru arī šeit, bet īpaši,kad esmu ārpus Latvijas. Reizēmman liekas, ka kādi tāli manipriekšteči nākuši no Anglijas. KāTālāk 7. lpp. ➥