I daļa. Paskaidrojuma raksts - Garkalnes novads

GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013-2024PASKAIDROJUMA RAKSTS1.redakcijaTeritorijas plānojumā atsevišķi izdalītas vizuāli nozīmīgās un jutīgās vietas, kas novadateritorijai piešķir savdabīgumu un kas turpmāk īpaši plānojamas un apsaimniekojamas - lieloautoceļu posmi vietās, kur tie šķērso atraktīvās meža ainavas, kā arī atsevišķas vizuālinozīmīgas vietas pie autoceļiem, kas var kalpot novada vizuālā tēla veidošanai. Teritorijasplānojumā konstatēts, ka novadā lauksaimnieciskai ražošanai izmantojami tikai 500 ha zemes,un apsekojot novada teritoriju, atrastas tikai kādas 10 saimniecības, kurās nodarbojas arlauksaimniecību. Tādējādi lauksaimniecības nozīme novada ekonomiskajā attīstībā ir ļotineliela.Īpaši uzsvērts, ka Garkalnes novada attīstībai nozīmīgas iespējas sniedz tās izvietojumsPierīgas areālā, tiešā robeža ar Rīgas pilsētu. Tas nosaka gan augstu pieprasījumu pēc tāsgalvenajiem dabas resursiem – zemes un pazemes ūdeņiem, gan novada augstu konkurētspējuPierīgas nekustamo īpašumu tirgū. Vienlaikus secināts, ka procesa turpināšana līdzšinējāveidā – arvien paplašinot apbūvētās platības nerūpējoties par to piemērotību un sagatavotībuapbūvei, kā arī nepietiekami nodrošinot jau uzbūvēto ciemu infrastruktūru, apdraud novadakonkurētspēju Pierīgas nekustamo īpašumu tirgū, kur kopš 2008. gada vērojams pieprasījumakritums un tirgus stagnācija. Savukārt apbūvēto platību „bezizmēra” paplašināšana, iznīcinotmežus un pieļaujot neattīrītu notekūdeņu ieplūdi gruntīs, apdraud visnozīmīgāko Rīgaspilsētas ūdensapgādes avotu Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtnēs iegūto pazemes ūdeņukvalitāti. Plānojumā norādīts uz iespējamiem konfliktiem starp dažādu iedzīvotāju grupuinteresēm, kas var rezultēties ar novada pamatresursu – tīro pazemes un virszemes ūdeņu unmežu, ilgtspējības apdraudējumu, kas uzskatāmi parādīts trīs iespējamos attīstības variantos.1.variantā apskatīta situācija, kad Teritorijas izmantošana notiek saskaņā ar katra zemesīpašnieka izteikto vēlmi, ja tādas nav – atbilstoši esošajai izmantošanai. Rezultātā veidojas tāsauktais „lupatu deķis”, ko raksturo sadrumstalota apbūves kvartālu telpiskā struktūra,nepamatota dažādu apbūves veidu mija, kurā trūkst publiskai izmantošanai paredzētu platību.Sekas: Novada ciemu apbūves tālākā attīstība līdzšinējā „atlūzu ciematu” veidā, kā vietu,kurām nav savas sejas, sabiedriskā centra un kopīgi lietojamas publiskās ārtelpas, kā arīatbilstošas tehniskās infrastruktūras.2.4.attēls. Teritorijas izmantošanas 1.variantsProjekts 3i 201312