GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013-2024PASKAIDROJUMA RAKSTS1.redakcijanozīmīgākās sabiedriskās iestādes – vidusskola, bērnudārzs, dienas centrs, bibliotēka, doktorāts,muzejs un pasta nodala, veikali, dzelzceļa stacija.Otrpus dzelzceļam atrodas cita, pēc aizņemtās teritorijas tikpat liela <strong>Garkalnes</strong> ciema daļa,taču vienīgā funkcionālā sasaiste ar ciema centrālo daļu ir dzelzceļa pārbrauktuve. Šajā ciemadaļā izveidojušies divi savstarpēji nesaistīti savrupmāju apbūves rajoni, ko vienu no otra atdalaražošanas teritorijas. (4.13. attēlā apzīmēti ar nr.(2) un (3). Apbūve ir veidojusies haotiski unfragmentāri, bez teritorijas kopējas attīstības vīzijas, līdz ar to šeit nav izveidots skaidrs unloģisks ielu tīkls. Tas savukārt apgrūtina gan centralizētu inženierkomunikāciju izveidošanu, ganpakalpojumu izvietošanu. Tāpat kā iepriekšējā plānojumā, šajā ciema daļā tiek saglabātas gansavrupmāju apbūves teritorijas, gan esošās ražošanas teritorijas. Īpaši svarīgi ir saglabātražošanas teritorijas, jo to izvietojums pie dzelzceļa ir liela priekšrocība.Automaģistrāles A2 pretējā pusē atrodas vēl divas atsevišķas ciema daļas, kas nav saistītas near <strong>Garkalnes</strong> centrālo daļu, ne arī savā starpā (4.13. attēlā apzīmētas ar nr.(4) un (5). Vienīgāsaikne ir ar luksoforu regulēta gājēju pāreja un autoceļa P3 divlīmeņu šķērsojums.Lai samazinātu ielu un vietējo ceļu pieslēgumu skaitu automaģistrālei, būtu nepieciešamssavienot Sēņu un Priežu ielas ar iekšējo paralēlo ceļu. Savukārt Krievupes labajā krastā esošāsciema daļas (5) labākai sasaistei ar pārējo ciemu būtu nepieciešams vismaz gājēju tiltiņš.Esošās publiskās apbūves teritorijas, kas atrodas autoceļa A2 labajā pusē pirms satiksmespārvada, starp autoceļu A2 un Krievupes palieni, nav saistītas ar pārējo ciema teritoriju unpraktiski nav sasniedzamas, tādēļ apsverams jautājums par to izslēgšanu no ciema teritorijas.Ciema centrālajā daļā pašreiz izveidojušies divi lokāli sabiedriskās dzīves centri – ap vidusskoluun ap Dienas centru (4.14. attēls). Šīs teritorijas nākotnē ir iespējams vēl vairāk aktivizēt, tādēļteritorijas plānojumā tur paredzēts veidot jauktas apbūves teritorijas. Turpmāk liels ieguvumsbūtu arī pilnvērtīga Krievupes potenciāla izmantošana rekreācijai.4.14. attēls. Lokālo centru izvietojums <strong>Garkalnes</strong> ciemāCiema daļā otrpus autoceļam A4 būtu nepieciešams veidot savu, vietējas nozīmes pakalpojumucentru (4.14. attēls). Teritorijas plānojumā tur paredzēts veidot jauktas centra apbūves teritorijasSēņu ielas sākumā ap pašreizējo kafejnīcu.Gar autoceļu A2 jāsaglabā dabiska meža josla, ievērojot, ka trokšņa un piesārņojumaaizturēšanai īpaši svarīga loma ir pamežam.Projekts 3i 201351
GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013-2024PASKAIDROJUMA RAKSTS1.redakcija4.15. attēls. <strong>Garkalnes</strong> ciema apbūveSatiksmes uzlabošanai starp abām ciema daļām, būtu jāizveido jauns divlīmeņu šķērsojums ardzelzceļa līniju Rīga – Valka (20.km - bijusī dzelzceļa pārbrauktuve), vienlaikus nodrošinotīsāko ceļu no <strong>Garkalnes</strong> uz Ādažiem.4.5.2. BerģiValsts galvenais autoceļš A2 sadala Berģu ciemu teritoriju divās pilnīgi atšķirīgās daļās, kosavieno tikai gājēju tilts pāri automaģistrālei. Ciema daļa, kas atrodas autoceļa A2 dienvidu pusē,ir pilnībā saplūdusi ar Rīgas pilsētas Berģu apbūvi un ir tipisks savrupmāju dzīvojamais rajons araugstu zaļo teritoriju īpatsvaru. Ciema lielākā pievilcība ir apkārtējie priežu meži, labāsasniedzamība no Rīgas.4.16. attēls. Berģu ciema apbūveKā pozitīvs, attīstību veicinošs aspekts ir brīvās, neapbūvētās teritorijas ar iespēju attīstīt ganmājokļus, gan komercdarbību, gan rekreācijas teritorijas, kā arī iespēja organizēt ūdensapgādi unkanalizāciju, izmantojot Rīgas pilsētas centralizētos tīklus, kā. Kopumā šajā ciemā daļā irjāsaglabā klusa, zaļa dzīvojamā rajona raksturs. Svarīgi saglabāt arī kopējo apbūves raksturu unmērogu. Atsevišķi apjomi būtu pieļaujami kā vertikāli akcenti, nepārsniedzot 7 stāvu augstumu.Ļoti būtiski ir saglabāt pietiekami lielas neapbūvētās mežu platības, lai nodrošināturekreācijas funkcijas un mežu dabisko atjaunināšanos, kā arī mežu joslu starp dzīvojamo apbūviun autoceļu A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne).Projekts 3i 201352