2010.gada 8.jūlijs Nr.26(160) - Jelgavas Vēstnesis

2 viedokļiCeturtdiena, 2010. gada 8. jūlijsJau ilgāku laiku tiek runāts par ekonomikas sildīšanu unatbalstu uzņēmējdarbībai. Nu valdībā tapusi tā saucamāatbalsta programma mikrouzņēmējdarbībai, kas paredz atvieglotnodokļu slogu un birokrātiju, tādējādi veicinot mazouzņēmumu izveidi un mazinot bezdarba līmeni valstī. Laiprogrammu «iedarbinātu», Saeimai jāpieņem grozījumi vairākoslikumos. Vislielākās diskusijas izraisīja vienotā fiksētānodokļa apmērs – sākotnējo deviņu procentu vietā nu plānotsnoteikt 12 procentus no gada apgrozījuma. Arī šis cipars vieniemliekas pārāk mazs, bet citiem – nesamaksājams. Jelgavasuzņēmēji seko līdzi izmaiņām likumdošanā un gaida, kādstad būs likuma galīgais variants, jo daudzi atrodas situācijā,kurā varēs izvēlēties – turpināt darbu kā līdz šim vai saņemtmikrouzņēmuma statusu. Laikraksta «Jelgavas Vēstnesis»aptaujātie mazie uzņēmēji lielākoties atbalsta plānotās izmaiņas,jo, viņuprāt, tas ne vien samazinās nodokļu slogu, betarī atvieglos darbu, tomēr ir arī tādi, kas uzskata – noteiktie12 procenti ir pārāk liela nodokļu likme. Ja mikrouzņēmumaapgrozījums ir 70 000 lati, maksimālais, ko pieļauj likums,tad 12 procenti ir 8400 lati nodokļos, un tieši šis cipars ir tas,kas mazajām SIA liek šaubīties, vai likums tiešām vērsts uzuzņēmējdarbības vides uzlabošanu, īpaši laikā, kad daudzitomēr gadu noslēdz ar zaudējumiem, nevis peļņu. Valdībasizstrādāto atbalsta programmu un to, vai tā nesīs augļus,izvērtē mūsu pilsētas mazie uzņēmēji, kuri nebaidījās paustsavu viedokli publiski.Mikrouzņēmums – individuālais komersants,individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība,cita fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskāsdarbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurair izvēlējusies maksāt mikrouzņēmumu nodokli un atbilstšādiem kritērijiem: dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskas personas(sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā – vienlaikus arīvaldes locekļi), apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70000 latu, darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā piecidarbinieki, izņemot gadījumu, ja darbinieks ir prombūtnēvai atstādināts.Avots: likumprojekts «Par mikrouzņēmuma nodokli»«Pozitīvi jau tas vien, ka valdībasākusi domāt šajā virzienā»Endijs Rozenbergs, rokskolasīpašnieces SIA «BJMK»valdes loceklis:«Lai gan līdz galam vēl daudzosjautājumos skaidrības nav,jau fakts vien, ka valdība sākusine vien domāt, bet arī rīkotiesmazo uzņēmumu interešu labā,ir pozitīvs. Viennozīmīgi skaidrs,ka pārmaiņas ir nepieciešamas, jopie pašreizējās nodokļu sistēmasun politikas mazajiem ir grūtākizdzīvot nekā lielajiem, turklātpaši uzņēmēji par to, ka pārmaiņasnepieciešamas, sāka runātjau ļoti sen.Par konkrētu nodokļu likmi ganrunāt pāragri, jo nedomāju, kapie šī cipara, kas šobrīd noteikts12 procenti no apgrozījuma, vissapstāsies. Vēl nav īsti skaidrs,kā tiks sakārtots darbiniekualgu jautājums un viņu sociālienodokļi, tāpat PVN. Kā zināms,uzņēmums, kura apgrozījumspārsniedz 10 000 latu gadā, tostarparī mikrouzņēmums, automātiskikļūst par PVN maksātāju.Tāpēc ir ļoti būtiski, kāds mērķisar grozījumiem likumdošanā tikspanākts: vai izmaiņas būs vērstastikai uz nodokļu administrēšanasatvieglošanu, vai tomēr uz uzņēmējdarbībasvides sakārtošanu.Ja īstenosies pirmais scenārijs,tad gan pārmaiņas neatbalstu,jo mums tāpat ir pieredze nodokļuadministrēšanā pie esošāssistēmas. Bet, ja piepildīsies pozitīvākāsprognozes, tas, manuprāt,veicinās valsts ekonomikasattīstību.Darbs pie jaunā likumprojektair grūts, jo jānovērš lietas, kasir pretrunā ar jau spēkā esošolikumdošanu. Tāpat vajadzētupadomāt par šādu lietu: ko darītuzņēmumam, kurš strādā ar zaudējumiem?Nodoklis jāmaksā noapgrozījuma, apgrozījums viņamir, bet gada bilance – ar mīnusszīmi. No kā lai viņi samaksā šo nodokli?Tāda elementāra matemātikaun acīmredzama pretruna.»«Pārāk skaisti, laibūtu patiesība»Anatolijs Bolgovs, frizieris,individuālais komersants«A un Sali»:«Ja valdības piedāvājums irsamaksāt nodokļos 12 procentusno apgrozījuma un vairsneko, es viennozīmīgi esmupar šo priekšlikumu. Kāpēc?Tāpēc, ka tas ir reāls procents,kuru var atļauties nomaksāt,turklāt tas ir iedibinājies vēsturiski– baznīca laiku laikos irņēmusi desmito daļu. Vienotānodokļa noteikšana mazajiemuzņēmējiem atvieglos elpošanu.Tas nozīmē ne tikai mazākunodokļu slogu, bet arī laikaun resursu ekonomiju – laiku,ko līdz šim patērējām, skraidotuz VID un citām iestādēm, nuvarēsim izmantot, lai strādātuun censtos nopelnīt.Tomēr es baidos, ka tas vissizklausās pārāk skaisti, laibūtu patiesība. 12 procentitomēr šķiet pamaz, vajadzētuvarbūt kādus 15, tāpēcbaidos, vai tas nav kārtējaispriekšvēlēšanu triks. Vai tikainesanāks tā, ka valsts paņemsno mums tos 12 procentus,bet pati atbrīvosies no visiempienākumiem pret mums, joīpaši no tā, kas attiecas uzsociālajām garantijām – slimībasnaudu, pensijām, dažādaveida pabalstiem. Man ir 60gadu, bet situācija valstī irtāda, ka es pat neuzdrošinosdomāt, ka varētu iet pensijā,jo uz atbalstu no valsts mannav ko cerēt.Lai radītu kaut kādu drošībassajūtu, noteikti būtujānosaka laika sprīdis, kad šīlikuma norma būs spēkā. Laiuzņēmējdarbība attīstītos,projektam jābūt ilglaicīgamun stabilam, nav pieļaujamaspēkšņas izmaiņas. Ja šādiapstākļi tiks radīti, iespējams,ar laiku varēs sākt domāt parattīstīšanos un paplašināšanos.Un otra lieta, par ko jaurunāju, ir solījums, ka valstsneatsakās no sociālās atbildības.Kā notiek mikrouzņēmumos?!Jau gadus 20 nezinu, konozīmē slimības lapa. Privātaisuzņēmējs jūtas atbildīgspatērētāju priekšā un iet uzdarbu kaut tupus rāpus, jo,ja klients vienreiz konstatēs,ka durvis ir ciet, otrreiz vairsnenāks.»Ilūzijas neloloJānis Seikstulis, SIA«DKD tehnika», kas nodarbojasar biroja tehnikastirdzniecību un remontuun zobārstniecību, valdesloceklis:«Šobrīd gan vēl nezinu, cikjaunais likums būs izdevīgsman, jo, tā kā uzņēmumam irdivas darbības nozares, katrānodokļi atšķiras – medicīnasprecēm PVN ir desmit procenti,bet pakalpojumiem nav vispār,savukārt biroja tehnikaiPVN ir 21 procents. Pagaidāmneesam izpētījuši, vai mumsbūs izdevīgi saņemt mikrouzņēmumastatusu. Šobrīdvēl kaut kā turamies, kautnodokļu slogs ir nežēlīgs.Ja godīgi, šaubos, ka likumstiešām izstrādāts, laiveicinātu uzņēmējdarbību.Drīzāk – lai attaisnotos StarptautiskajamValūtas fondam.Visi tie aprēķini un dīvainienodokļi nepieciešami tāpēc,lai parādītu, kā pildīsies valstsbudžets. Spilgts piemērs irauto nodoklis, kurš nu nekādinav sevi attaisnojis.Līdz šim no valsts nekāduīpašo atbalstu neesam jutuši,tāpēc ilūzijas neloloju. Skaļivārdi par to, ka nu atbalstīsuzņēmējus, ir jau dzirdēti, betnācās pārliecināties, ka praksēviss ir citādāk. Piemērs:gribēju saņemt aizdevumudažus tūkstošus latu jaunuzobārstniecības iekārtu iegādei,bet valsts bankā kredītumums neiedeva. Līdzīgi ir arstruktūrfondiem. Protams,ir jauki, ka piedāvā dažādusseminārus un izglītošanāsiespējas, bet ko tas dod, jareālu atbalstu uzņēmējs saņemtnevar?Vēl viens iemesls, kāpēcneceru uz valdības atbalstu, irlielā birokrātija. Lai strādātu,zobārstniecības uzņēmumamnepieciešami neskaitāmi reģistri,izziņas, atļaujas untamlīdzīgi. Citviet EiropasSavienībā ir tā – ja Savienībāiegādājas sertificētu aparatūru,var uzreiz to uzstādīt,bet Latvijā izturas tā, it kā teievestu atombumbu. Iekārtajāapstiprina, nepieciešamineskaitāmi mērījumi, tai jāatbilstdažādiem noteikumiem.Esmu gājis tam cauri – laisakārtotu viena rentgena aparātadokumentāciju, pagājapusgads. Tiesa, varēju izmantotfirmas pakalpojumus, kaspar to prasa 1500 latus. Bet,darot pats, ietaupīju 1200latus. Tāpat ik gadu jāveicpārbaudes, kuras uzņēmumampašam jāapmaksā, bettajā pašā laikā klienti prasazemākas cenas.Mikrouzņēmuma statusukārtošu tikai tad, ja redzēšu –jaunais likums tiešām strādā.Līdz tam lai paliek, kā ir.»SagatavojaIlze Knusle-Jankevica,foto Krišjānis GrantiņšPilsētnieks vērtēKā jūs ietekmēkarstais laiks?Alberts, skolnieks:– Man ir brīvlaiks,tāpēctikai priecājos,ka laukāir karsts. Neskatotiesuzspožo sauli,tāpat spēlējam futbolu, staigājampa pilsētu. Vakarā mammamūs ved uz Ozolnieku dīķi peldēties.Karstums man netraucē,galvenais, lai nelīst.L a i m o n i s ,pensionārs:– Smags jau iršis laiks. Dienasvidū, kadir viskarstākun spožākāsaule, cenšosneiet laukā.Labāk dzīvoju pa māju. Par laimi,mana istaba ir ēnas pusē, tāpēc irvieglāk, atveru arī logus, lai būtuviegls caurvējš. Man patiktu, jalaukā būtu līdz plus 20 grādiem,jo tad būtu vieglāk elpot. Karstajālaikā man vienmēr kabatā irzāles, ja nu kļūst slikti.Ināra, pensionāre:– Esmu dzirdējusi,ka citikarstajā laikājūtas slikti,bet mani vismazpagaidāmtas nekādineietekmē. Visu, kas vajadzīgspilsētā, nokārtoju rīta pusē, betdienā dzīvoju pa mājām. Tikaivakara pusē, kad karstums norimies,dodos uz dārzu paravēt vaito aplaistīt. Galvenais ir ilgi neuzturētiessaulē un dzert daudzšķidruma, ko arī daru.VjačeslavsR o z e n e k s ,jelgavnieks:– Ko tad vargaidīt pēc tikaukstas unbargas ziemas?!Protams,karstuvasaru! Ir jau grūti, taču biežākjāiet dušā, jādzer daudz ūdens,un tad jau pārdzīvosim šo karstolaiku. Pats to visu arī cenšosievērot, turklāt izvēlos uzturētiestuvāk ūdeņiem, lai var atveldzēties.Daiga, pārdevēja:– Tikko atbraucumājāsno mitrāsĪrijas – esmusajūsmā paršo karstumu.Man tas ļotipatīk, taču ticu, ka cilvēkiem,kuri visu laiku šeit dzīvo, ir grūti.Ķeru saulīti, cik varu, jau brūnumiņšir. Priecātos, ja Jelgavā būtupeldvietas, kur karstajā laikāatpūsties.«Jelgavas Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Nedēļas jautājumsVai plānojat šogad apmeklēt Smilšu skulptūru festivālu?Jā, apmeklēju to katru gaduApmeklēšu, ja nebūs citu plānu21Iepriekšējos festivālus apmeklējis neesmu, bet šogad noteikti aiziešuVisticamāk, ka nē 23Es tādus pasākumus neapmeklēju11532www..lvIzdevējs: JPA «Zemgales INFO»Adrese: Pasta iela 47 – 214,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@info.jelgava.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Zemgales INFO» birojstālr./fakss: 63048800,e-pasts: birojs@info.jelgava.lvIespiests: SIA «Rene pluss»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Jelgavas Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un paziņojumu saturuatbild to iesniedzējs.

Ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijsZIŅAS 3Stingrāk vērsīsies pret nepilngadīgosmēķēšanu un alkohola lietošanu(No 1.lpp.)«Ja pazīmes radīs aizdomas, kaaizturētā nepilngadīgā persona irlietojusi narkotiskās vielas, informēsimValsts policiju, kas tālākpārņems lietas izskatīšanu,» tāPašvaldības policijas priekšniekavietnieks.Pašvaldības policija, konstatējotšādus pārkāpumus, sastādīs administratīvopārkāpumu protokolu,ko nosūtīs izskatīšanai Jelgavasdomes Administratīvajai komisijai.A.Lakstīgala piebilst, ka, sākot arjauno mācību gadu, tam tiks pievērstapastiprināta uzmanība, betlīdz tam sabiedrība, tostarp pašinepilngadīgie, tiks informēti parizmaiņām likumdošanā.Bargāki sodi noteikti arī parcigarešu un alkohola pārdošanunepilngadīgajiem. Ja līdz šimpar to tika sodīts pārdevējs, tadnu likums paredz, ka sodu varuzlikt arī juridiskai personai,tātad uzņēmuma īpašniekam. Tākā ar šīm lietām nodarbojas arīValsts policija, abas institūcijaspārrunājušas turpmāko darbībasstratēģiju un vienojušās, ka šajosgadījumos izvērtēs, kam uzliktsodu – pārdevējam vai juridiskajaipersonai. «Pieļauju, ka turpmāklielāka atbildība tiks prasīta tiešino īpašniekiem, jo viņi ir tie, kasnosaka kārtību savā uzņēmumā,»tā A.Lakstīgala.Jāpiebilst, ka gadījumos, japersonām vecumā no 14 līdz 18gadiem nav ienākumu, naudassods tiks piedzīts no vecākiem vaiviņu aizstājējiem. Turklāt izmaiņaslikumā paredz, ka turpmākvisi naudas sodi, kas iekasēti uzLAPK pamata, tiks ieskaitīti valstsbudžetā – līdz šim tā tika sadalītastarp valsti un pašvaldību. Nupašvaldības budžetā ienāks vientā soda nauda, kas iekasēta parpašvaldības saistošo noteikumuneievērošanu, piemēram, nenopļautuzāli, līguma par atkritumuizvešanu nenoslēgšanu, ugunskuradedzināšanu un tamlīdzīgi.Sākas balsojumspar jūnija populārāko sportistu(No 1.lpp.)«Līdzīga situācija var rasties arītad, ja augstvērtīgus sasniegumusuzrādīs, piemēram, airētāji un viņitiks nominēti populārākā sportistatitulam. Tur komandā startē nevien divi, bet pat četri sportisti, nokuriem izcelt vienu nav iespējams,bet ignorēt sasniegumus nebūtugodīgi,» tā V.Ilmers.Šoreiz arī izvirzīti divi sportisti noviena kluba – Jana Jansone un JānisLasmanis no pauerliftinga kluba«Apolons». Arī tas ir līdz šim nebijisgadījums, bet Sporta servisa centrapārstāvis skaidro: «Abi sportistiuzrādījuši līdzvērtīgus sasniegumus,tāpēc nevar pateikt, kurš noviņiem ir vai nav pelnījis populārākāsportista nosaukumu.» Arī tas, kaJ.Jansone vienreiz jau šim titulam irnominēta, nenozīmē, ka viņu nevarizvirzīt atkārtoti, jo katru mēnesi,izvirzot kandidātus, tiek izvērtētisportistu sasniegumi.Jāatgādina, ka gada beigās tiepieci mēneša populārākie sportisti,kuri būs ieguvuši visvairāk balsu,cīnīsies par gada populārākā sportistatitulu. Plānots, ka arī gadapopulārākais sportists tiks noteiktsinterneta balsojumā. Janvārī populārākaissportists bija ziemaspeldētājs Ņikita Gorbatko, februārī– peldētājs Viktors Vovruško, martā– pauerliftingiste Jana Jansone,aprīlī – futbolists Valērijs Redjko, betmaijā – svara bumbu cēlājs AndrejsMakuha.Jūnija populārākā sportista titulakandidāti: Māra Bolšteina unVelta Zjatkova, orientēšanās klubs«Alnis». Sportistes pāru grupāizcīnījušas čempionu titulu superveterānuklasē sievietēm Krievijasatklātajā čempionātā 24 stundurogainingā.Oļegs Malašenoks, FK «Jelgava»uzbrucējs, LMT virslīgas maijalabākais spēlētājs. Labākā spēlētājatitula kandidātus nosauc LatvijasFutbola federācijas treneru padome,bet nosaka interneta balsojumā.LMT virslīgā viņš ir aizvadījis 115spēles un guvis 39 vārtus, pārstāvotfutbola klubus «Jūrmala»,«Tranzīts» un «Jelgava». OļegsJelgavas klubam pievienojās tikaišīs sezonas sākumā, jau debitējisLatvijas Nacionālās izlases sastāvāun piedalījies Baltijas kausa izcīņā.Iepriekšējo sezonu futbolists aizvadījaMaltas augstākās līgas klubā«Hibernian», kura sastāvā 15 spēlēsguva sešus vārtus. Kluba treneris– Dainis Kazakevičs.Jana Jansone, pauerliftinga klubs«Apolons». Sportiste Eiropas čempionātāsvaru stieņa spiešanā guļusĪrijas pilsētā Limerikā izcīnīja 1.vietu svara kategorijā līdz 56 kilogramiem.Tas viņai ir atkārtotssasniegums, jo arī pērn jelgavnieceieguva Eiropas čempiones titulu.Jāpiebilst, ka J.Jansone ir arī pieckārtējaLatvijas čempione un rekordiste.Šī ir otrā reize, kad sportistenominēta mēneša populārā sportistatitulam. Viņa par sasniegumiemLatvijas čempionātā tika nominētamarta populārākā sportista titulam,ko arī ieguva. Toreiz par Janu tikanodotas 413 balsis. Sportistes treneris– Edmunds Jansons.Jānis Lasmanis, pauerliftingaklubs «Apolons». Arī viņš, tāpat kāJ.Jansone, Eiropas čempionātā svarustieņa spiešanā guļus Īrijas pilsētāLimerikā izcīnīja 1. vietu (svarakategorijā līdz 75 kilogramiem) unnosargāja savu pērn iegūto titulu.J.Lasmanis ir arī vairākkārtējsLatvijas un vienkārtējs pasaulesčempions. Sportista treneris – EdmundsJansons.Uldis Balbeks, BMX sporta klubs«Mītavas kumeļi». Sportists Eiropasčempionāta 9. posmā Čehijā izcīnījis5. vietu elites grupā. Turklāt šī irpirmā reize, kad U.Balbekam izdeviesiekļūt elites konkurences finālā.Sportista treneris – Olafs Lakučs.Aizsargdambja teritorijāieeja liegtaDaudziem jelgavniekiem pēdējā laikā ir vilinājums par atpūtas un pastaigu vietu izvēlētiesLielupes labo krastu, kur pašlaik turpinās intensīvi būvdarbi. Taču nepiederošām personāmpašu drošības nolūkos tur ieeja ir liegta – ne vien būvdarbu dēļ, bet arī tāpēc, ka aizsargdambjateritorijā vēl aizvien tiek atklātas sprāgstvielas.Foto: Krišjānis Grantiņš• Sintija ČepanoneKarstais laiks raizes sagādāLielupes labā krastasakārtošanā iesaistītajiembūvniekiem – pēdējāsdienās ievērojamivairāk kļuvis to cilvēku,kuri vēlas izmantot topošopludmali. Tačupašvaldības aģentūras«Pilsētsaimniecība»projektu vadītāja DzidraStaša atgādina – iedzīvotājiembūvobjektāieeja ir liegta drošībasapsvērumu dēļ un tajādrīkst atrasties tikaibūvdarbos iesaistītiedarbinieki.Finišam pamazām tuvojasbūvniecības darbi Lielupes labajākrastā, kur līdztekus aizsargdambimparedzēta arī atpūtasvieta, tostarp pludmale. Kautarī darbi tur vēl nav noslēgušies,daudzi iedzīvotāji cenšas iekļūtbūvobjektā, lai to izmantotu kāTieslietu ministrija apsolījusi sakopt Pārlielupes cietumu• Ilze Knusle-JankevicaPlānotā Pārlielupes cietumanodošana pašvaldībasīpašumā ieilgs, jopirms pieņemšanas–nodošanasakta parakstīšanasTieslietu ministrijaapņēmusies sakopt cietumateritoriju.Uzsākot bijušā Pārlielupes cietumaēku nodošanu pašvaldībai, novaldības saņemts rīkojums novērtētPārlielupes cietuma ēku tehniskostāvokli. Jelgavas pašvaldībaspreses sekretāre Līga Klismetainformē, ka to darīja pašvaldībasĪpašuma konversijas pārvaldesspeciālisti. Pēc cietuma apsekošanaspašvaldība aicinājusi Tieslietu ministrijusakārtot cietuma teritoriju,pirms pārņemt to savā īpašumā.Tieslietu ministrijas pārstāveLaura Pakalne apstiprina, ka šādsaicinājums ir saņemts un ministrijaAicina bērnus izteikt savus sapņus• Ritma GaidamovičaJelgavas Sabiedrībasintegrācijas birojs sadarbībāar biedrību «Harmonija»šovasar jelgavniekusaicina iesaistītiesjaunā akcijā «Piepildimazā jelgavnieka sapni».Pilsētas bērni neatkarīgino vecuma varrakstīt vēstules, tajāsizklāstot savus sapņuspar to, ko vēlētos redzēt,darīt vai saņemtdāvanā.«Līdz šim vasaras noslēgumājau vairākus gadus jelgavniekusaicinājām piedalīties akcijā «Padalies!»,ziedojot dažādas lietasskolai, kas noderēja daudzbērnuapņēmusies sakopt cietuma teritoriju.Par to atbildīga būs ministrijaspakļautībā esošā Ieslodzījuma vietupārvalde (IeVP), kurai jāmeklēiespējas, kā to īstenot. L.Pakalnelēš, ka tas varētu prasīt kādu mēnesi,jo no teritorijas jāizvāc dažādaslietas un palikušās mēbeles,bet, tā kā ne ministrijai, ne IeVPlīdzekļu, par ko šos darbus veikt,nav, viss būs jādara pašu spēkiem.Arī IeVP pārstāve Ināra Makārovaapstiprina, ka cietuma teritorijāģimenēm. Taču šajā gadā gribamīstenot jaunu projektu – akciju«Piepildi mazā jelgavnieka sapni».Katram bērnam ir kāds krāsainsun neparasts sapnis, kuru viņšvēl nav piepildījis vai viņa vecākinevar atļauties īstenot, tieši tāpēcmēs gribam kaut nedaudz palīdzētun iepriecināt bērnus, uzsākotskolas gaitas 1. septembrī,» stāstaSabiedrības integrācijas biroja vadītājaRita Vectirāne. Lai piedalītosakcijā, pilsētas bērni neatkarīgi novecuma aicināti sūtīt vēstules une-pastus, izsakot savus sapņus. Tasvar būt viens, bet var būt arī divivai trīs sapņi. Tie jāiesūta līdz 1.augustam vai nu pa pastu uz adresi:Sabiedrības integrācijas birojs,Pulkveža Brieža iela 26, LV-3007,vai pa e-pastu: sib@dome.jelgava.lv. Vēstules ar norādi «Sabiedrībasesot palikušas gan lietojamas, gansalūzušas mēbeles, mucas un citaslietas, par kuru tālāko likteni lemspārvalde. «Ierobežotā finansējumadēļ esam spiesti meklēt kādu, kuršto izdarīs bez atlīdzības,» piebilstI.Makārova.Kad teritorija būs sakārtota, tiksparakstīts pieņemšanas–nodošanasakts. Tikai pēc tam, kad ēkas būspārņemtas, pašvaldība lems par totālāku izmantošanu.Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis»atpūtas un pastaigu vietu, arībērni bez pieaugušajiem. «Tačušī cilvēku pārgalvība var beigtiesdramatiski – pirmkārt, tas ir netikai būvobjekts, kur intensīvistrādā smagā tehnika un putekļiapgrūtina redzamību, bet arī teritorija,kur pašlaik turpinās sprādzienbīstamupriekšmetu meklēšana,»uzsver Dz.Staša, atgādinot– nepiederošām personām līdzbūvdarbu pabeigšanai aizliegtsatrasties Lielupes labajā krastāposmā no Rīgas ielas līdz dzelzceļatiltam. Iedzīvotāji aicināti ievērotizvietotās brīdinājuma un ceļazīmes, norobežojošās signāllentasun neizvēlēties būvlaukumu parpastaigu un atpūtas vietu.«Pilsētsaimniecības» projektuvadītāja skaidro, ka, jau uzsākotbūvdarbus, Lielupes labajā krastāuzietas un neitralizētas vairākasnesprāgušas kara laika munīcijasun tādas atklātas arī turpmākodarbu gaitā, jo būvobjekts atrodasOtrā pasaules kara frontes līnijasposmā. «Kaut arī vērienīgākierakšanas darbi objektā jau pabeigti,joprojām turpinās gruntspārvietošana un izlīdzināšanadambim piegulošajā teritorijā,tādējādi vēl nesen būvnieki teritorijākonstatēja vairākas karalaika sprāgstvielas – šīs nedēļassākumā vien no būvobjekta izvestičetri mīnmetēju lādiņi. Pieļaujam,ka tie nebūt nav pēdējieatklātie, tādēļ pašlaik norit intensīvsdarbs, meklējot sprādzienbīstamospriekšmetus perspektīvāparedzētajā atpūtas vietā. Proti,tur strādā Zemessardzes 54. inženiertehniskābataljona Nesprāgušāsmunīcijas neitralizēšanasrotas pārstāvji,» tā Dz.Staša,iedzīvotājus aicinot neignorēt šoapstākli un pirmām kārtām parsavu drošību parūpēties pašiem,līdz darbu noslēgumam pa šoteritoriju nestaigājot.Jāatgādina, ka Lielupes labajākrastā darbus plānots pabeigt līdzoktobra beigām – 29. oktobrim.Lai iedzīvotāju pārgalvības dēļnetiktu traucēts būvnieku darbs,šo teritoriju pastiprināti uzraugaarī Pašvaldības policija.integrācijas birojam» var arī ienestInformācijas aģentūrā Jelgavasdomes ēkā. Galvenais, jānorādapieteicēja vārds, uzvārds, tālruņanumurs un adrese, lai ar viņu būtuiespējams sazināties. «Sapņi varbūt visdažādākie. Varbūt kādambērnam sapnis ir saldumi, citam– tikšanās ar neparastu personību,vēl kādam – izjāt ar zirgu vai vienudienu redzēt, kā strādā ārsts,»stāsta R.Vectirāne. Visus iesniegtossapņus izskatīs augustā, kadakcijas organizatori gādās, lai tospiepildītu. Bet 1. septembrī bērnitiks aicināti uz īpašu pasākumu,kur daļa no sapņiem tiks īstenoti.«Protams, uz Disnejlendu biļetimēs droši vien nenodrošināsim,taču, aicinot palīgā sapņu feju,mēģināsim daļu sapņu īstenot,»tā R.Vectirāne.jau rakstīja, ka maijā Ministrukabinets pieņēma rīkojumu bijušoPārlielupes cietumu bez atlīdzībasnodot Jelgavas pašvaldības īpašumā.Pašvaldības īpašumā plānotsnodot zemesgabalu 24 138 kvadrātmetruplatībā un 13 būves. SavukārtJelgavas dome apņēmusiesvalstij bez atlīdzības nodot Jelgavastiesas ēku Dambja ielā 12.Pārlielupes cietums tika slēgts2008. gada 12. decembrī. Ieslodzītiešajā kompleksā uzturējās 51 gadu.Īsi• Pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība»informē, ka 8. jūlijābūs slēgts Būriņu ceļa posms gar kapiem.Būriņu ceļa posms būs slēgts nopulksten 9 līdz 20, un šajā laikā plānotibrauktuves asfalta seguma izbūvesdarbi. «Pilsētsaimniecība» atvainojaspar sagādātajām neērtībām.• Sociālo lietu pārvalde tikusi piegana ekskluzīva interjera priekšmeta– «Parex» bankas Jelgavas filiālespārvaldnieks Jurijs Strods, uzteicotilgstošo sadarbību, Sociālo lietupārvaldei uzdāvināja krēslu, kuršsavulaik atradās bankas valdes zālē.«Kādreizējās «Parex» bankas valdeszālē bija pieci šādi krēsli, dīvāns un skapītis,bet to, kurš no valdes locekļiemšajā krēslā sēdēja, gan nezinu,» stāstaJ.Strods. Tā ir viena no lietām, kaspalikusi pāri bankas restrukturizācijasprocesā un nav atradusi saimnieku trīsizsoles kārtās. Pēc tam krēsls nonācisbankas Jelgavas filiāles pārvaldniekarokās – kā dāvana sadarbības partneriem.Sociālo lietu pārvaldes vadītājaRita Stūrāne teic – ņemot vērā, nokurienes krēsls uz iestādi atceļojis,viņa cer, ka nu naudas nekad vairsnetrūks. Sociālo lietu pārvaldes darbiniekirīkojuši «prāta vētru», lai atrastukrēslam vislabāko pielietojumu. Laigan izskanējuši vairāki varianti, piemēram,sapulču krēsls, lēmums, kurtad īsti jaunieguvumu novietot, vēlnav pieņemts.Foto: Krišjānis Grantiņš• No nākamās pirmdienas, 12.jūlija, portālā www.latvija.lv/studijasreflektanti varēs elektroniskipieteikties studijām Latvijas Universitātes(LU), Latvijas Lauksaimniecībasuniversitātes (LLU) unRīgas Tehniskās universitātes (RTU)pamatstudiju programmām. Tas nozīmē,ka topošie studenti pieteikumustudijām varēs iesniegt jebkurā no trimuniversitātēm un pieteikties uz jebkuruno šo trīs universitāšu piedāvātajāmstudiju programmām. Pieteikšanāsstudijām notiks pēc prioritāšu sistēmas,un konkursa rezultātā katrsreflektants iegūs vienu studiju vietuvienā studiju programmā. Vienotajāpieteikumā studijām varēs norādīt līdz20 prioritātēm no LU, LLU un RTU studijuprogrammu piedāvājuma. Katraprioritāte sastāv no studiju programmas,studiju formas un studiju finansējuma– valsts budžeta vai maksas.Par vienoto pieteikumu neatkarīgi nonorādīto prioritāšu skaita reģistrācijasmaksa ir 20 lati.• 14. jūlijā stāsies spēkā izmaiņaslikumā «Par sapulcēm, gājieniem unpiketiem», kas paredz, ka sapulces,gājiena vai piketa organizētāji tārīkošanas pieteikumu pašvaldībāvarēs iesniegt ne agrāk kā četrusmēnešus un ne vēlāk kā desmit darbadienas pirms plānotā pasākuma.Līdz šim nebija noteikti ierobežojumi,cik ilgi pirms plānotā pasākumaiesniedzams pieteikums, tādējādipasākumus varēja pieteikt pat vairākusgadus iepriekš. Līdz ar to radāssituācijas, kad personu grupas pieteicapasākumu ar mērķi traucēt citu organizācijupieteiktus pasākumus, rakstaziņu aģentūra LETA. Likums paredz,ka pieteikumam jāpievieno arī kārtībasuzturētāju saraksts ar viņu parakstiem,kas apliecina piekrišanu piedalītiespasākumā kārtības uzturētāja statusā,vai līguma kopija, ja sabiedrisko kārtībuun drošību nodrošinās apsardzeskomersants.Ritma Gaidamoviča

4 atbildamCeturtdiena, 2010. gada 8. jūlijsNākotnes iela greiderēta bedru dēļ«Pirms pāris dienām tika nogreiderētaNākotnes iela – iela, kura bija tiešām labāstāvoklī un greiderēšana pavisam noteiktitur nebija vajadzīga. Tagad ceļa segums irsabojāts, tur ir putekļi. Kāpēc Jelgavā tiekgreiderētas ielas, kuras ir labā stāvoklī,tādējādi izšķērdējot nodokļu maksātājunaudu?!» savu viedokli «Jelgavas Vēstnesim»pauž kāda šīs ielas iedzīvotāja.«Minētajai ielai pieslēgumā pie Rūpniecībasielas asfalta seguma bija izveidojušāssatiksmei bīstamas bedres, kuras bijanepieciešams nolīdzināt, lai neapdraudētuautovadītāju drošību un automašīnutehnisko stāvokli,» nepieciešamību greiderētNākotnes ielu pamato pašvaldībasaģentūras «Pilsētsaimniecība» ieluekspluatācijas inženieris Edgars Rubenis.Viņš atgādina, ka ielu greiderēšanureglamentē Ministru kabineta noteikumipar valsts un pašvaldību autoceļu ikdienasuzturēšanas prasībām un to izpildeskontroli. «Tie paredz, ka grants segumānav pieļaujami iesēdumi un bedres, kasdziļākas par 100 milimetriem,» tā speciālists,piebilstot, ka atklātie trūkumi Ckategorijas ielām jānovērš divu nedēļulaikā. Tieši tādēļ arī bija nepieciešamsnogreiderēt Nākotnes ielu.Par īpašnieku maiņu JNĪP ir jāinformē«Jelgavas Vēstnesī» vērsās Kārlis,lūdzot izskaidrot situāciju, ar kādu jautrīs gadus viņam jāsamierinās. Proti, jautrīs gadus visi SIA «Jelgavas Nekustamāīpašuma pārvalde» (JNĪP) rēķini konsekventitiek sūtīti cilvēkam, kurš jau ir miris.«Protams, šos rēķinus es saņemu, jodzīvoju tajā adresē, taču kādēļ tie adresētinelaiķim, kurš, dzīvs būdams, šeit dzīvoja,nevis tiek sūtīti uz mana vārda?! Kātas var būt, ka tik liels apsaimniekotājskā JNĪP nav izveidojis datu bāzi, kurābūtu pieejama informācija par dzīvoklīdeklarētajām personām un īpašniekumaiņu,» neizpratnē ir jelgavnieks.«Lai līdzīgas situācijas neatkārtotos,atbildīgiem jābūt arī pašiem dzīvokļuīpašniekiem, mūs savlaicīgi informējotpar miršanas faktu un īpašnieku maiņu,»norāda JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis,skaidrojot, ka vienotas datu bāzes parmirušajiem iedzīvotājiem apsaimniekotājamnav, tādēļ tas, uz kā vārda tiekizsūtīti rēķini, atkarīgs no cilvēku atbildībasun tā, cik operatīvi viņi nokārtosavas saistības.Proti, jaunā dzīvokļa īpašnieka pienākumsir personīgi vērsties JNĪP, lai,uzrādot attiecīgus dokumentus, darītuzināmu miršanas faktu un īpašniekumaiņu. Turklāt svarīgi, lai īpašniekumaiņa būtu reģistrēta arī Zemesgrāmatā.«Tad korekcijas tiks iekļautas arī JNĪPdatu bāzē un turpmāk rēķini tiks izsūtītipašreizējam dzīvokļu īpašniekam, nevis,kā tas esot šajā gadījumā, uz mirušacilvēka vārda,» tā J.Vidžis.CSDD Jelgavas nodaļu slēgt negrasāsMāris vēlas noskaidrot, vai perspektīvānav paredzēts Ceļu satiksmes drošībasdirekcijas (CSDD) Jelgavas nodaļu pievienotRīgas pārvaldei. «Jelgavā daudzasteritoriālās iestādes tiek likvidētas, tāspievienojot Rīgas nodaļai, tāpēc vēlosnoskaidrot, vai šāds liktenis nedraud arīCSDD Jelgavas nodaļai un Tehniskāsapskates stacijai mūsu pilsētā,» raksta«Jelgavas Vēstneša» lasītājs. Viņaprāt,Zemgalē pēdējā laikā ir būtiski samazinājusiestransporta plūsma, jo cilvēki vairsnav spējīgi maksāt un mašīnas pārdod,līdz ar to arī CSDD nodaļai un Tehniskāsapskates stacijai Jelgavā ienākumisamazinās. Viņš arī vēlas noskaidrot,vai sakarā ar algu samazināšanos valstīnav paredzēts cenas samazināt arī CSDDpakalpojumiem.«Šobrīd nav plānots samazināt CSDDnodaļu skaitu vai apvienot tās ar citām.Turklāt Jelgavas nodaļa ir starp tām,kurās iespējams saņemt visus galvenosCSDD sniegtos pakalpojumus – transportlīdzekļureģistrāciju, vadītāju kvalifikācijuun transportlīdzekļu tehnisko apskati. Tākā nodaļa atrodas vietā, kur ir ērti nokļūtarī no apkārtējiem rajoniem, tās apvienošanaar citu nodaļu, piemēram, Rīgas, radītuļoti lielas neērtības mūsu klientiem,»iepazīstoties ar lasītāja jautājumu, norādaCSDD Jelgavas nodaļas priekšnieka pienākumuizpildītājs Aigars Šadurskis.Viņš akcentē, ka šobrīd arī nav ekonomiskapamatojuma tam, lai nodaļa mūsupilsētā tiktu slēgta. «Tā, piemēram, transportlīdzekļureģistrācijas apjomi pašlaiksalīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugušipar 43 procentiem, savukārt tehniskāsapskates noslogojums Jelgavas nodaļāvienmēr bijis viens no augstākajiem visāLatvijā. Arī kvalifikācijas pakalpojumujomā šogad novērojams neliels pieaugums,»komentē A.Šadurskis.Savukārt, atbildot uz jautājumu par iespējamopakalpojumu cenu samazināšanuCSDD, viņš norāda: «Pakalpojumu cenasšobrīd ir noteiktas atbilstoši resursiem,kas tiek patērēti, lai pakalpojumi tiktusniegti atbilstoši noteiktajām prasībāmun kvalitātes standartiem.»Humpalas pārtikai apdraudējumu nerada«Agrākās mazās«Maximas» vietā Katoļuielā tagad iekārtots«humpalu» veikals, betblakus tajās pašās telpāstirgo ēdienu. Smaka turir neciešama,» stāstakāds «Jelgavas Vēstneša»lasītājs, kurš vēlasnoskaidrot, vai šajāveikalā apģērbu drīksttirgot kopā ar pārtikasprecēm.Pārtikas un veterinārādienesta Dienvidzemgalespārvaldes vadītājsJānis Grosbārdisskaidro – ja apģērba unpārtikas tirdzniecība norit atbilstoši visāmprasībām, nav pamata liegt šīs precespārdot. Taču, lai pārliecinātos par lasītājaminētās tirdzniecības vietas Katoļu ielāatbilstību un precizētu situāciju, pārvaldesspeciālisti objektā veica kontroli.«Izvērtējot iedzīvotāja sūdzību par SIA«Enhars» tirdzniecības vietas atrašanosblakus lietoto apģērbu veikalam, tikakonstatēts, ka pārtikas produkti netiektirgoti kopā ar apģērbu, bet gan nodalītātirdzniecības vietā un slēgtajās aukstumaiekārtās. Turklāt telpās darbojas vilkmesventilācijas un kondicionēšanas sistēma.Kaut arī, ieejot pārtikas veikalā Katoļu ielā, jūtama specifiskasmarža, ko rada līdzās esošais lietoto apģērbu veikals,Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti šajā tirdzniecībasvietā pārkāpumus nekonstatēja – tur pārtikas tirdzniecībanorit atbilstoši prasībām. Foto: Krišjānis GrantiņšApģērba specifisko smaržu var konstatēt,ieejot telpās, bet pašā pārtikas tirdzniecībasvietā to nejūt,» tirdzniecības vietāfiksēto atklāj J.Grosbārdis, akcentējot,ka tas nerada būtisku pārtikas produktupiesārņojuma risku. Pārkāpumi šajātirdzniecības vietā netika konstatēti.Pārvaldes vadītājs atgādina, ka patērētājamvienmēr pastāv izvēle, kur dotiesiepirkties. «Un arī šajā gadījumā – japircēju neapmierina specifiskā smarža,ieejot veikalā, viņš šo tirdzniecības vietuvar neapmeklēt un izvēlēties sev tīkamāku,»tā J.Grosbārdis.Margu augstums gājējudrošību neapdraud«Uz gaisa tilta, kas ved pār dzelzceļasliedēm, ir ļoti zemas margas– cilvēkam tikai līdz jostasvietai.Manuprāt, tas būtiski apdraudgājēju drošību. Piemēram, Rīgā uzatsevišķiem tiltiem margas ir pattrīs metrus augstas,» savu viedoklilaikrakstam pauž kāds lasītājs,līdzīgu praksi rosinot ieviest arīJelgavā. «Uzskatu, ka margas vismazuz gaisa tilta ir jāpaaugstina,lai tām nevar pārvelties pāri,» tājelgavnieks.Iepazīstoties ar lasītāja ierosinājumu,pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība»direktors AndrejsBaļčūns norāda, ka tiltu, tostarpgaisa tilta, ģeometriskos parametrusreglamentē Latvijas valsts standarts,paredzot, ka minimālais tiltu marguaugstums ir 1,1 metrs. «Cilvēka vidējaisaugums ir 1,70 – 1,80 metri,līdz ar to gājēju drošība uz šī tiltanav apdraudēta,» tā A.Baļčūns.«Dzīvoju Ganību ielā 59. Man ir 70gadi, ir problēmas ar veselību, tāpēc irgrūti pārvietoties. Turklāt tāda šajā mājāneesmu es vienīgā – te dzīvo daudz vecucilvēku, kuri bez citu palīdzības nevar nokāptpa kāpnēm ielas pusē, arī jauniešiem,kas guvuši kājas traumu un pārvietojasar kruķiem, šīs kāpnes rada problēmas,jo tām nav margu,» raksta Ganību ielas59 iedzīvotāja. Viņa norāda, ka vairākkārtvērsusies pie apsaimniekotāja – SIA«Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde»(JNĪP) –, kā arī pie mājas vecākās, lūdzotsituāciju uzlabot, taču atbilde esot vienaGaisa tilta margu augstums atbilst Latvijas valsts standartam, tādēļ vismaztuvākajā laikā jautājums par margu paaugstināšanu netiks izskatīts.Labiekārtošanuvar veikt, ja ir dzīvokļu īpašnieku lēmumsVairāki jelgavnieki «Jelgavas Vēstnesim»pauduši neizpratni par SIA «JelgavasAutobusu parks» (JAP) politiku,plānojot autobusu reisus un to ietilpību 19.maršrutā, ar kuru pilsētas iedzīvotāji noViesturiem var nokļūt līdz Bērzu kapiemun atpakaļ. «Rīta un vakara stundās pasažieritajā ir saspiesti kā siļķes mucā, jodaudzi vasarā ar šo autobusu mēro ceļuuz saviem mazdārziņiem,» klāsta Silvijaskundze. Līdzīgu viedokli pauž arī kādacita jelgavniece, JAP rosinot vēlreiz izskatītiespēju 19. maršrutā organizēt lielākasietilpības autobusus un izveidot papildureisus. «Agrāk mājās varēju nokļūt divasstundas vēlāk, bet tagad pēdējais autobussšajā maršrutā man ir pulksten 18.20, untas ir krietni par agru, lai man vispārbūtu izdevīgi braukt ar šo autobusu,» tājelgavniece, atgādinot, ka pašlaik biļetepilsētas autobusos maksā 50 santīmus.«Parasti braucu kopā ar saviem trimmazbērniem, un vienā virzienā tas manizmaksā divus latus. Vai par šādu cenu19. maršrutā tomēr nevarētu nodrošinātlielākas ietilpības autobusu un vairākreisu?!» tā pasažiere.– nav naudas. «Bet ir taču jāpiemetinatikai pāris cauruļu abās kāpņu pusēs, unlieta darīta,» tā iedzīvotāja.«Mēs ņemam vērā dzīvokļu īpašniekuvēlmes, taču, lai tās varētu īstenot, nepieciešamsdzīvokļu īpašnieku lēmumsun norādīts finansējuma avots,» uzsverJNĪP valdes loceklis Juris Vidžis, norādot,ka darbus bez papildu līdzekļiemnav iespējams veikt, ja mājai ir negatīvabilance, tādēļ ar iedzīvotājiem jāvienojas,par kādu naudu plānotos darbus paredzētsrealizēt, jo finansējums nāk noJAP valdes loceklis Pēteris Salkazanovsatgādina, ka lēmums samazināt reisu skaitupilsētas autobusu maršrutos ir ekonomiskāssituācijas diktēts, nevis uzņēmumaiegriba. «Jelgava, tāpat kā pārējās astoņasrepublikas nozīmes pilsētas, sabiedriskātransporta nodrošināšanai pilsētā nesaņemnekādu valsts atbalstu – tas gulstasuz pašvaldības kā pasūtītāja pleciem.Tas nozīmē, ka pašvaldībai arī jāsedzzaudējumi, kas pasažieru pārvadātājamradušies, pilsētas sabiedrisko transportuizmantojot atsevišķām iedzīvotāju kategorijām,kam pienākas atvieglojumi, kā arījāsedz izdevumu un ieņēmumu starpība.Diemžēl arī pašvaldības budžetā līdzekļušim mērķim trūkst, tādēļ likumsakarīginācās samazināt reisu skaitu. Jo mazākpasažieru, jo nerentablāks konkrētaisreiss,» norāda P.Salkazanovs, atgādinot, ka,būtiski sarūkot iedzīvotāju maksātspējaiun līdz ar to arī pasažieru plūsmai, reisuskaits par 30 procentiem samazināts pērnseptembrī. «Pasažieru skaits samazinājāspar 27 procentiem, un prognozējām, ka šītendence turpināsies. Par laimi, situācijanedaudz stabilizējusies, kritums apstājies,Foto: Krišjānis Grantiņšvisiem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļuīpašniekiem.Jāņem vērā arī apstāklis, ka dzīvokļuīpašnieku vēlmes var atšķirties – javienu apmierinātu vienkāršas cauruleskāpņu abās pusēs, tad cits varbūt vēlaspamatīgu kāpņu pārbūvi, un šīs vēlmesir jāsabalansē, tādēļ arī nepieciešamsdzīvokļu īpašnieku lēmums. «Ja iedzīvotājivēršas ar savu iniciatīvu un ir gatavinodrošināt finansējumu, mēs labprātsadarbosimies, meklējot iedzīvotājiemizdevīgāko un pieņemamāko risinājumu,»uzsver JNĪP valdes loceklis.19. maršrutā jau kursē lielākais autobussPutnu šaušana tiek pārbaudītaKāda jelgavniece «Jelgavas Vēstnesim»stāsta, ka mazdārziņos Tušķos tiek šautiputni. «Kāds acīmredzot šādā veidā vienkāršiizklaidējas, citādu izskaidrojumušādai rīcībai neredzu. Un visā mazdārziņuteritorijā, arī manā dārzā, mētājas beigtiputni – zvirbuļi, strazdi,» teic jelgavniece,vēloties noskaidrot, kā šādai rīcībai varpielikt punktu.Kā informē Valsts policijas Zemgalesreģiona pārvaldes Kārtības policijas birojaPrevencijas nodaļas priekšnieks AndrisZellis, par cietsirdīgu izturēšanos pretdzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanu,tostarp putnu, var saukt pie atbildības gansaskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumukodeksu, gan Krimināllikumu.Pirmajā gadījumā sods fiziskām personāmir 5 – 250 latu apmērā, savukārt Krimināllikumāpar cietsirdīgu izturēšanos pretdzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vaisakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanusoda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdztrim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedudarbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmitminimālajām mēnešalgām, atņemot tiesībasturēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciemgadiem vai bez tā un konfiscējot mantu vaibez tās konfiscēšanas.un pašlaik visos pilsētas autobusos kopumāpasažieru skaits dienā ir vidēji 10 000,kas ir salīdzinoši labs rādītājs,» situācijuraksturo JAP valdes loceklis, akcentējot– ja turpmāk pasažieru skaits augs, tiksizskatītas iespējas rentablākajos maršrutosizveidot papildu reisus. Savukārt, lai mazospilsētas autobusus aizvietotu ar lielākasietilpības, nepieciešama stabila pasažieruplūsma visas dienas garumā, nevis tikaiatsevišķos reisos, jo lielo autobusu degvielaspatēriņš ir divreiz lielāks, tādējādi navracionāli tos sūtīt «tukšajos» reisos.Runājot konkrēti par 19. autobusu,Pārvadājumu daļas transporta inspektorsGatis Dūmiņš norāda, ka šajā maršrutājau kursē lielas ietilpības autobusi, kasspēj uzņemt ap 100 pasažieru un kurosir vidēji 36 sēdvietas. «Lielāku autobusuuzņēmumam vienkārši nav. Protams, visisabiedriskajā transportā vēlas justies pēc iespējaskomfortablāk un sēdēt, taču diemžēlne vienmēr tas ir iespējams,» G.Dūmiņš pasažierusaicina būt savstarpēji pieklājīgiemun gādāt arī par to, lai uz mazdārziņu līdzipaņemtās mantas, piemēram, grozi, instrumentukastes, netraucētu pārējiem.«Konstatējot likumpārkāpumu, iedzīvotājiemnekavējoties jāziņo policijai. Pēcmūsu rīcībā esošās informācijas, nevienapersona policijā par šādu notikumu navziņojusi, taču lasītājas sniegtās ziņasnodotas Valsts policijas Zemgales reģionapārvaldes Jelgavas iecirknim pārbaudesorganizēšanai,» skaidro A.Zellis. Laiatvieglotu policijas darbu pārbaudes veikšanā,viņš jelgavnieci aicina ar iesniegumuvērsties policijā Pētera ielā 5 (tālrunis63004200, 63004202) un atgādina, ka parfiksētajiem likumpārkāpumiem pirmāmkārtām jāvēršas policijā.Sagatavoja Sintija Čepanone

Ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijsTV programma 78.40 «Televeikala skatlogs». «Dzīvei pa vidu».*9.00 «Ar makšķeri».*9.30 «TV motors».*10.00 «Mutanti X». Seriāls. 12.sērija.10.45 «SeMS».*12.15 «Diāna pret karalieni». Dokumentāla filma.13.10 «Sporta studija».*14.00 2008.gada Pekinas olimpiskās spēles. Vieglatlētika.16.00 «Mutanti X». Seriāls. 12.sērija.16.45 «SeMS».*18.10 «Mangusts» (ar subt.). Seriāls. 7.sērija.19.00 «Šodien». Ziņas (krievu val.).19.30 «Akvanauti». Seriāls. 7.sērija.20.00 «Mutanti X». Seriāls. 38.sērija.20.45 «Kriminālā informācija» (ar subt.).21.15 «Zveja» (ar subt.).21.45 «Čērčils» (ar subt.). Ukrainas seriāls. 3. un 4.sērija.23.20 «Pludmales volejbola apskats».*23.50 «Mangusts» (ar subt.). Seriāls. 7.sērija.LNT6.05 «Ticīgo uzvaras balss». Kristīgā programma.6.35 «Supersuns Kripto». ASV animācijas seriāls. 7.sērija.7.00 «900 sekundes». LNT rīta ziņu raidījums.8.40 «Degpunktā».*9.05 «Svešā dzīve». Latvijas seriāls. 69. un 70.sērija.10.10 «Gadījuma spiegs». Piedzīvojumu komēdija. 2001.g.12.00 «O.C. Kaislības Kalifornijā 4». ASV seriāls. 16.sērija.13.00 «Baiļu faktors 5». ASV realitātes šovs. 6.sērija.14.00 LNT dienas ziņas.14.20 «Ugunsdzēsēju stāstiņi». Animācijas seriāls. 20.sērija.14.55 «Vāverpuika 2». Animācijas seriāls. 13.sērija.15.25 «Anna un mīlestība». Vācijas seriāls. 223.sērija.15.55 «Mīlestības vārdā». Meksikas seriāls. 50.sērija.16.55 «Mans sapņu vīrietis» (ar subt.). Krievijas seriāls. 107.sērija.17.55 «Jaunākais sešos».18.05 «Mans sapņu vīrietis» (ar subt.). Krievijas seriāls. 108.sērija.19.15 «Tautas balss».20.00 LNT ziņas.20.25 Sporta un laika ziņas.20.35 «Degpunktā».21.05 «Humora festivāls» (ar subt.).22.40 «Lielceļa slepkava». ASV un Kanādas krimināltrilleris. 2004.g.0.15 «Pārdzīvot spēli». Spraiga sižeta piedzīvojumu filma. 1994.g.1.50 «Tīmeklis 2» (ar subt.). Krievijas seriāls. 9.sērija.2.40 «Lielā pastaiga» (ar subt.). Krievijas seriāls. 8.sērija.3.30 «Dabas stihiju varā». ASV dokumentāla programma.4.35 «Mans sapņu vīrietis» (ar subt.). Seriāls. 107. un 108.sērija.TV35.00 «Likums un kārtība». Seriāls. 9.sērija.5.50 «Nozieguma skelets 2». Seriāls. 27.sērija.6.55 «Sliņķu miests». Animācijas seriāls. 8.sērija.7.15 «Amuleta mednieki». Animācijas seriāls. 8.sērija.7.45 «Rozā panteras jaunie piedzīvojumi». 20.sērija.8.05 «Ūsainā aukle» (ar subt.). Seriāls. 61. un 62.sērija.9.00 «Hanna Montana. Dubultā dzīve 2». Seriāls. 9. un 10.sērija.10.00 «Kaila kods 3». Seriāls. 5.sērija.10.55 «Cīņas likums». Seriāls. 18.sērija.11.50 «Bīstamās mājsaimnieces 4». Seriāls. 1.sērija.12.40 «TV veikala skatlogs».12.55 «Smieklīgākie videokuriozi 19». 11.sērija.13.15 «Mana ģimene – citplanētieši» (ar subt.). 22. un 23.sērija.14.15 «Medikopters 5». Seriāls. 49.sērija.15.10 «Makleoda meitas 5». Austrālijas seriāls. 104.sērija.16.00 «Mīlestība. Aizspriedumi. Indija». Seriāls. 15.sērija.17.05 «UgunsGrēks». Seriāls. 29. un 30.sērija.18.15 «Ūsainā aukle» (ar subt.). Komēdijseriāls. 63. un 64.sērija.19.20 «Bez tabu».19.50 «TV3 ziņas».20.20 «Majors Peins». ASV komēdija. 1995.g.22.10 «Greizais spogulis» (ar subt.). Humora šovs.0.50 «Rozenštrāse». Vācijas un Nīderlandes drāma. 2003.g.3.05 «Es un mana māsa». Francijas komēdija. 2004.g.4.35 «Lielā diena». ASV komēdijseriāls. 13.sērija.TV57.00 Animācijas filma.7.30 «Smieklu festivāls Jūrmala 2009» (ar subt.).9.00 «Televeikala skatlogs».9.15 «Sasisto lukturu ielas» (ar subt.). Krievijas seriāls.10.15 «Kamenska» (ar subt.). Krievijas seriāls.11.15 «Televeikala skatlogs».11.30 «Staļina sieva» (ar subt.). Krievijas seriāls.12.30 «Mentu kari 4» (ar subt.). Krievijas seriāls.13.20 «Meistars un Margarita» (ar subt.). Krievijas seriāls.14.15 «Televeikala skatlogs».14.30 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Krievijas seriāls.15.25 «Televeikala skatlogs».15.40 «Turecka maršs» (ar subt.). Krievijas seriāls.16.30 «Operatīvais pseidonīms» (ar subt.). Krievijas seriāls.17.30 «Sasisto lukturu ielas» (ar subt.). Krievijas seriāls.18.30 «Divas māsas» (ar subt.). Krievijas seriāls.19.30 «Ziņu vakars» (krievu val.).19.55 «Rīgas ziņas» (krievu val.).20.05 «Kriminālā Pēterburga» (ar subt.). Krievijas seriāls.21.00 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Krievijas seriāls.22.00 «Smieklu festivāls Jūrmala 2008» (ar subt.).23.40 «Smieklu festivāls Taisni jāsmejas!» (ar subt.).1.20 «Benija Hila šovs» (latviešu val.). Seriāls.17. jūlijs, sestdienaLTV18.05 «Latvji, brauciet jūriņā!»8.35 «Nūnborijs un varenais septītnieks». Animācijasfilmu seriāls. 3.sērija.9.00 «Kas te? Es te!»*9.30 «Savvaļas mazuļu aukles». Dokumentālu filmuseriāls. 7.sērija.10.00 «Edžmonta». Seriāls pusaudžiem. 65.sērija.10.30 «Kas var būt labāks par šo?»*11.00 «Goda lieta». Francijas daudzsēriju mākslas filma. 26.sērija.12.40 «Ātrā palīdzība». Francijas seriāls. 21.sērija.13.35 X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkuatklāšana.*16.50 «Cilvēku planēta. Luāras krastos». Dokumentāla filma.17.45 «Kopā» (ar subt.).*18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē».18.30 «Ielas garumā».*19.00 «Vides fakti».*19.30 «Tēvzemei un Brīvībai. Kārlis Skalbe». LTV videofilma.20.30 «Panorāma».21.08 «Latloto izloze».21.20 TDA «Līgo» lielkoncerts.23.30 «Nakts ziņas».23.40 «Moljērs». Francijas vēsturiska komēdija. 2007.g.LTV77.50 «Televeikala skatlogs». «Dzīvot labāk».8.10 «Televeikala skatlogs». «Rīta karuselis».8.30 «Televeikala skatlogs». «Skatpunkti».8.50 «Televeikala skatlogs». «Automoto raidījums nr.2».9.10 «Televeikala skatlogs». «TV mozaīka».9.30 «Televeikala skatlogs». «Brīvdienu ceļvedis».9.50 «Televeikala skatlogs». «Tādas lietas».10.10 «Televeikala skatlogs». «Dzīvei pa vidu».10.30 «Ātruma cilts».*11.00 «Zveja» (ar subt.).*11.30 «TV motors».*12.00 «Dabas taka».12.30 «Pludmales volejbola apskats».*13.00 «Makšķerēšanas noslēpumi».*13.30 «Krējums... saldais».*14.00 2008.gada Pekinas olimpiskās spēles. Vieglatlētika.16.00 «Relikviju medniece». Seriāls. 43.sērija.16.50 «Joka pēc». Seriāls. 33. un 34.sērija.17.45 27.pasaules nākotnes cirka festivāls.18.50 «Leģenda par Jūrzemi». Piedzīvojumu drāma. 2.sērija.20.25 «Lanževēna burvju triki». Francijas seriāls. 25. un 26.sērija.21.20 «Lidostas dispečers». ASV spriedzes filma. 1998.g.23.05 Pasaules kausa izcīņas futbolā Top 7.LNT6.05 «Smieklīgākie dzīvnieki pasaulē». Izklaidējoša programma.6.30 «Benija Hila šovs». Lielbritānijas komēdijseriāls. 74.sērija.7.05 «Laika komanda». ASV animācijas seriāls. 4.sērija.7.30 «Pankūciņa lieliskie negadījumi». 14.sērija.7.55 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 67. un 68.sērija.9.00 «Rīta mikslis».9.30 «Sirdsmīļā Monika». Komēdijseriāls. 6.sērija.10.10 «Bezbailīgais četrinieks». Vācijas animācijas filma. 1997.g.11.45 «Kamenska 5» (ar subt.). Krievijas seriāls. 7. un 8.sērija.13.45 «Laikmeta zvaigzne» (ar subt.). Krievijas seriāls. 3.sērija.14.50 «Jaunais vilnis 2009» (ar subt.). Starptautiskaisjauno izpildītāju konkurss. 5. koncerts.18.20 «Lampūni. Pielādētais ierocis». Parodiju komēdija. 1993.g.20.00 LNT ziņas.20.25 Sporta un laika ziņas.20.35 «Madisonas apgabala tilti». ASV melodrāma. 1995.g.22.55 «Skarbie laiki». ASV krimināltrilleris. 2005.g.0.55 «Lampūni. Pielādētais ierocis». Parodiju komēdija. 1993.g.2.15 «Lielceļa slepkava». Krimināltrilleris. 2004.g.3.35 «Kamenska 5» (ar subt.). Krievijas seriāls. 5.sērija.4.20 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 67. un 68.sērija.5.20 «Dabas stihiju varā». ASV dokumentāla programma.TV35.00 «Likums un kārtība». ASV seriāls. 10.sērija.5.50 «Nozieguma skelets 2». Seriāls. 28.sērija.6.45 «Sliņķu miests». Animācijas seriāls. 9.sērija.7.10 «Dzenis Vudijs 3». Animācijas seriāls. 13.sērija.7.35 «Zinātkārā Dora». Animācijas seriāls. 1.sērija.8.00 «Atklāj īsto!» 12.raidījums.8.55 «Simpsoni 17». Animācijas seriāls. 18. un 19.sērija.9.50 «Merlins, varenais burvis 2». Seriāls. 2009.g. 1.sērija.10.45 «Karatē bērns 3». ASV ģimenes filma. 1989.g.12.45 «TV veikala skatlogs».13.00 «Greizais spogulis» (ar subt.).15.40 «Simpsoni 17». Animācijas seriāls. 18.sērija.16.05 «Majors Peins». ASV komēdija. 1995.g.18.00 «Lampūnu brīvdienas». ASV komēdija. 2003.g.19.50 «TV3 ziņas».20.20 «Vidusskolas mūzikls 2». ASV mūzikls. 2007.g.22.25 «Māsas kurpēs». ASV traģikomēdija. 2005.g.0.50 «Ledene». ASV trilleris. 2005.g.2.40 «Ķerot lielo vilni». Dokumentāla sporta filma. 2004.g.4.20 «Nakts joki».4.35 «Mūžam kopā». ASV komēdijseriāls. 1.sērija.TV57.30 «Džoisa Maiere. Prieka pilna dzīve» (krievu val.).8.00 Animācijas filmas.9.20 «Smieklu festivāls Jūrmala 2009» (ar subt.).11.00 «Televeikala skatlogs».11.15 «Šerloks Holmss un doktors Vatsons» (ar subt.). Seriāls.12.35 Animācijas filma.13.15 «Televeikala skatlogs».13.30 «Misters Bīns» (latviešu val.). Lielbritānijas komēdijseriāls.14.30 «Turecka maršs» (ar subt.). Krievijas seriāls.15.30 «Sasisto lukturu ielas» (ar subt.). Krievijas seriāls.16.30 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Krievijas seriāls.17.30 «Ostins Pauerss un Zelta loceklis» (latviešu val., arsubt. krievu val.). Piedzīvojumu komēdija. 2002.g.19.05 «Misters Bīns» (latviešu val.). Lielbritānijas komēdijseriāls.20.00 «Smieklu festivāls Taisni jāsmejas!» (ar subt.).21.40 «Nāvējošais šovs» (ar subt.). Krievijas detektīvfilma. 1998.g.23.20 «Kriminālā Krievija» (ar subt.). Krievijas seriāls.0.15 «Smieklu festivāls Taisni jāsmejas!» (ar subt.).18. jūlijs, svētdienaLTV18.05 «Garīgā dimensija».8.35 «Nūnborijs un varenais septītnieks». Animācijasfilmu seriāls. 4.sērija.9.00 «Kas te? Es te!»*9.30 «Savvaļas mazuļu aukles». Dokumentālu filmuseriāls. 8.sērija.10.00 «Mans zaļais dārzs».10.30 «SIB Īrija». Dokumentāla filma. 2.sērija.11.00 «Cilvēku planēta. Halonas līča peldošie ciemi».Dokumentāla filma.12.00 Dievkalpojums.*13.20 «Vertikāle».13.50 «Moljērs». Francijas vēsturiska komēdija. 2007.g.15.55 «Lācis brīvībā». Vācijas un Austrijas drāma. 2009.g.17.30 «Savvaļas kaleidoskops». 26.sērija.18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē».18.20 «Zelta rokas Latvijā».18.50 «Mūķene un komisārs 2. Kritušais eņģelis». Vācijas komēdija.20.30 «Panorāma».20.59 Sporta ziņas.21.05 Laika ziņas.21.10 «Anna Kareņina». ASV drāma. 1997.g.23.00 «Nakts ziņas».23.10 «Smagākais cilvēks pasaulē». ASV dokumentāla filma.24.00 «Laika zīmes Igaunijā».*LTV78.10 «Televeikala skatlogs». «Veiksmīgas idejas».8.30 «Televeikala skatlogs». «Pie rīta kafijas».8.50 «Televeikala skatlogs». «Iespējas un risinājumi».9.10 «Televeikala skatlogs». «Nedēļas apskats».9.30 «Televeikala skatlogs». «Darbs. Izglītība. Karjera».9.50 «Televeikala skatlogs». «Aktualitātes».10.10 «Televeikala skatlogs». «Vārds uzņēmējiem».10.30 «Tavs auto».*11.00 «Ar makšķeri».11.30 «Autosporta programma nr.1».*12.00 «Laiks vīriem?»12.30 «Sporta studija».*13.15 «Joka pēc». Seriāls. 33. un 34.sērija.14.00 2009.gada pasaules meistarsacīkstes vieglatlētikā.16.00 «Relikviju medniece». Seriāls. 44.sērija.16.50 «Lanževēna burvju triki». Francijas seriāls. 25. un 26.sērija.17.45 «Čērčils» (ar subt.). Seriāls. 3. un 4.sērija.19.20 «Mīlestība ir viena» (ar subt.). Ukrainas melodrāma. 2007.g.21.00 «Londonieši». Polijas seriāls. 5.sērija.21.50 «Mežonīgā meitene». Lielbritānijas drāma. 2010.g.23.25 «Lidostas dispečers». ASV spriedzes filma. 1998.g.LNT6.10 «Smieklīgākie dzīvnieki pasaulē». Izklaidējoša programma.6.30 «Benija Hila šovs». Komēdijseriāls. 75.sērija.7.05 «Skubijs Dū bērnībā». ASV animācijas seriāls. 6.sērija.7.30 «Supervaroņu komanda». ASV animācijas seriāls. 6.sērija.7.55 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 69. un 70.sērija.9.00 «Autoziņas. Zelta izlase».9.30 «Sirdsmīļā Monika». Komēdijseriāls. 7.sērija.10.05 «Izdomātā dzīve». ASV liriska fantāzijas komēdija. 2006.g.12.10 «Latvijas stiprākie vīri».*13.05 «Avalonas miglāji». Čehijas, Vācijas un ASV seriāls. 3.sērija.14.00 «Mežrožu ieleja. Mīlestības uzvara». Vācijas melodrāma.16.00 «Laiks naudai!» Veiksmes un prāta spēle.17.00 «Dziedonis». ASV biogrāfiska drāma. 2006.g.19.00 «Komisārs Reksis 9». Vācijas un Austrijas seriāls. 4.sērija.20.00 LNT ziņas.20.15 «Kokaīns». ASV krimināldrāma. 2001.g.22.45 «Godīga spēle». ASV trilleris. 1995.g.0.25 «Skarbie laiki». ASV krimināltrilleris. 2005.g.2.15 «Madisonas apgabala tilti». ASV melodrāma. 1995.g.4.20 «Ķeriet Smārtu!» ASV seriāls. 69. un 70.sērija.5.20 «Renegāts». ASV seriāls. 43.sērija.TV35.00 «Likums un kārtība». ASV seriāls. 11.sērija.5.50 «Nozieguma skelets 2». Seriāls. 29.sērija.6.45 «Sliņķu miests». Animācijas seriāls. 10.sērija.7.10 «Dzenis Vudijs 3». Animācijas seriāls. 14.sērija.7.35 «Zinātkārā Dora». Animācijas seriāls. 2.sērija.8.00 «Mani draugi Tīģeris un Pūks». Animācijas filma.20.sērija.8.25 «Māmiņu klubs».8.55 «Smieklīgākie videokuriozi 18».10.00 «Superbingo». TV spēle.10.45 «XXL». TV3 tievēšanas šovs. 7.raidījums.11.45 «Pokemons Džirači – vēlmju izpildītājs». Japānas unASV animācijas filma. 2004.g.13.20 «Vidusskolas mūzikls 2». ASV mūzikls. 2007.g.15.25 «Māsas kurpēs». ASV traģikomēdija. 2005.g.17.50 «Dullais desmitnieks».18.50 «Neuzveicamais Banzuke». 7. un 8.raidījums.19.50 «TV3 ziņas».20.00 «Cietais rieksts 3». ASV spraiga sižeta filma. 1995.g. Lomās: B.Villiss, Dž.Aironss, S.L.Džeksons,G.Grīns u.c. Džonam Makleinam diezin koneveicas. Viņa laulība pamazām irst, viņš ir atstādinātsno amata, un nu Hansa Grūbera (vācuterorists, kuru Džons nosvieda no jumta pirmspāris gadiem) brālis draud uzspridzināt kāduskolu, ja Makleins nepiekritīs skraidīt pa pilsētu,cenšoties atrisināt Grūbera bīstamos uzdevumus.22.25 «Bembis» (ar subt.). Krievijas krimināldrāma.Lomās: M.Konovalovs, S.Gorobčenko,V.Vdovičenkovs, A.Merzļikins u.c. Pa naksnīgajāmMaskavas ielām traucas melns BMW. Tajā braucčetri draugi, kuri ir spiesti bēgt. Neviens no viņiemnav gribējis nogalināt, un neviens no viņiemnevēlas mirt. Liktenīgu sakritību dēļ četrotnimeklē policija, tādēļ viņu ceļš ved projām nogalvaspilsētas aizvien dziļāk Krievijas neizdibināmajosplašumos. Taču draugi ir izvēlējušies ceļu,kas ved uz nekurieni.0.25 «Septiņi gadi Tibetā». ASV drāma. 1997.g.2.45 «Kara migla». ASV dokumentāla a filma. 2003.g.4.40 «Nakts joki».TV58.00 Animācijas filmas.9.30 «Smieklu festivāls Jūrmala 2009» (ar subt.).11.00 «Televeikala skatlogs».11.15 «Divas māsas» (ar subt.). Krievijas seriāls.12.55 Animācijas filma.13.15 «Televeikala skatlogs».13.30 «Kontakts» (ar subt.). Kristīgais raidījums.14.00 Animācijas filma.14.30 «Turecka maršs» (ar subt.). Krievijas seriāls.15.30 «Sasisto lukturu ielas» (ar subt.). Krievijas seriāls.16.30 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Krievijas seriāls.17.30 «Misters Bīns» (latv. val.). Lielbritānijas komēdijseriāls.18.00 «Šerloks Holmss un doktors Vatsons» (ar subt.).Krievijas seriāls.20.50 «Jaunais vilnis 2009» (ar subt.). Koncerts.*0.30 «Erotiskie stāsti. Grēcīgā apsēstība». Erotisksseriāls (latv. val.).«Majors Peins»16. jūlijs, piektdiena 20.20«Lācis brīvībā»18. jūlijs, svētdiena 15.55TV3LTV1

8 NOTIKUMICeturtdiena, 2010. gada 8. jūlijsKultūras pasākumi• No 16. līdz 18. jūlijam – Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls (Uzvarasparkā). Pasākuma programmu skatīt 7. lpp.• 30. jūlijā pulksten 18 – instrumentālās kamermūzikas koncerts «Duo Francesco»(Nīderlande). Programmā – 13. gs. ērģeļmūzika, kā arī mūsdienu latviešu autorumūzika čellam un ērģelēm. Ieeja – pret ziedojumiem (Svētās Annas katedrālē).• 30. jūlijā pulksten 20 – «Muzikālais teātris 7». Muzikāla komēdija «Tas trakaisBellacord šovs». Autors un režisors V.Šoriņš. TV kanāls TV-4 izsludina kārtējodziedāšanas pasākumu koriem – «Bellacord šovu». Arī kāda pagasta kultūrascentra vadība, vietējās domes bikstīta, nolemj, ka dalība izsludinātajā šovā irvitāli svarīga. Jauniestudējumā sev neierastās lomās iejutīsies A.Auzāns un viņavadītais Oranžais koris, J.Suvorova, Riču trio, grupas «Iedomu spārni» solisteI.Zēģele, aktieri M.Martinsone, A.Robežnieks, J.Paukštello, A.Līvmane, J.Skanis unM.Brūveris. Scenogrāfs – J.Jansons, horeogrāfs – A.Kivlenieks. Biļešu cena – Ls 6;5; 4. Biļetes iepriekšpārdošanā – kultūras nama kasē un «Biļešu paradīzes» kasēs(Uzvaras parkā).• 13. augustā pulksten 19 – apvienības «Estrādes teātris» muzikāla komēdija«Optimisti nāk». Izrādē būs neticami lielas balvas (konkursantiem), pārpratumi unizlīgumi, nesaprašanas un pārprašanas, bet visiem pārpratumiem par spīti dominēssuperlabvēlīga atmosfēra un kopā dziedāšanas prieks. Izrādē skanēs grupas «Labvēlīgaistips» dziesmas aktieru izpildījumā un visu augšminēto izdzīvos O.Dreģe,D.Bonāte, L.Krivāns, E.Melbārdis, Z.Neimanis, I.Puga un H.Ozols. Literāro pamatukompilējis un režiju caurvijis Z.Neimanis. Muzikālo materiālu darinājis K.Krievkalns.Biļešu cena – Ls 6; 5; 4. Biļetes iepriekšpārdošanā – kultūras nama kasē un «Biļešuparadīzes» kasēs (Uzvaras parkā).Izstādes• Līdz 1. augustam – Ludmilas Grīnbergas gleznu izstāde «Sirds valoda» (ĢedertaEliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā).• No 10. jūlija līdz 1. augustam – Jelgavas diecēzes bīskapa Antona Justa 50gadu priesterības jubilejai veltīta izstāde (Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures unmākslas muzejā).Jau līdz sestdienai būs gatavssmilšu bārs un demo skulptūra• Ritma GaidamovičaJau vairāk nekā nedēļu Uzvarasparkā mākslinieki – lietuvietisAndrius Petkus un nīderlandietisMaksims Gazendams– būvē smilšu bāru un lielodemo skulptūru. Tā veltītagan hercogam Jēkabam, kuramšogad ir 400. dzimšanasdiena, gan mūsu pilsētai. Šīmabām skulptūrām jābūt pabeigtāmlīdz sestdienai, kadJelgavā ieradīsies pārējie 13mākslinieki.Aģentūras «Kultūra» projektu vadītājsIvars Pirvics stāsta, ka pabeigta visuskulptūru formu sagatavošana un atliekvien sākt individuālo skulptūru būvniecību.«Līdz sestdienai jābūt pabeigtamsmilšu bāram, kas veidots alus pagrabastilā. Šobrīd māksliniekiem vēl palikušassīkas detaļas. Arī lielā skulptūra tejugatava,» stāsta I.Pirvics, piebilstot, kalielajā skulptūrā attēlota Jelgava laikagriežos. «Protams, tajā akcentēta HercogaJēkaba 400. jubileja, bet kadru veidābūs atspoguļoti arī nozīmīgākie notikumiJelgavas dzīvē no hercoga Jēkaba laikiemlīdz šodienai. Cik man zināms, tajā redzēsimgan Jāni Čaksti, gan «Prāta vētru»,gan kaut ko no futbola dzīves un citaslietas,» piebilst I.Pirvics. Bet jau sestdienJelgavā ieradīsies pārējie 13 mākslinieki.Spītējot te karstai saulei, teveldzējošam lietum, lietuvietisAndrius Petkus un viņa pārinieksnīderlandietis MaksimsGazendams sparīgi turpinadarbu pie demo skulptūras,kurā būs attēlota Jelgava laikagriežos. Tai pabeigtaijābūt līdz sestdienai.Jāpiebilst, ka notikušas mazas izmaiņasdalībnieku sarakstā, proti, vīzu uz Latvijunav saņēmis kāds Krievijas mākslinieks,bet viņa vietā piedalīties piekritis jauzināmais tēlnieks Kārlis Īle.Paredzēts, ka mākslinieki skulptūrassāks veidot svētdien, 11. jūlijā, kas irvienu dienu agrāk nekā iepriekšējosgados – viena diena māksliniekiem vienmēresot pietrūkusi. Bet apmeklētājiemsmilšu skulptūru parks būs atvērts no16. jūlija pulksten 11. Šī diena būs jelgavniekudiena, kad ieejas biļetes būs uzpusi lētākas, tādējādi īpaši domājot parsavējiem. Pieaugušajiem ieeja maksāslatu; skolēniem, pensionāriem – 0,50latus, bet bērniem līdz septiņu gadu vecumamtā būs bez maksas. Arī vakarā ganpirms, gan pēc labāko autoru apbalvošanasuzstāsies tikai pašmāju mākslinieki,piemēram, «Koru karu 2» šovā pamanītāsoliste Anete Kotoviča ar savu grupu,šova «O!Kartes akadēmija» dalībnieksno Jelgavas Ivars Galiņš ar draugiem,dejos studijas «Intriga» meitenes. Sestdien,17. jūlijā, un svētdien, 18. jūlijā,ieejas maksa parkā pieaugušajiem būsdivi lati, bet pensionāriem un skolēniem– lats. Arī šajās dienās paredzēta plašakultūras programma (svētku programmuskatīt 7. lpp.). Jāpiebilst, ka šogad visasbiļetes ir dienas biļetes. Tas nozīmē, ka,vienreiz nopērkot biļeti, šajā dienā cilvēkspasākuma norises vietā var atgrieztiesvairākkārt.Foto: Krišjānis GrantiņšEzernieks: «2012.gads būs manējais»Gleznotājs Gunārs Ezernieks nenoliedz, kaviņš ir ļoti māņticīgs, jo tas viņam šķiet interesanti.Vēl šajos Jāņos salasījis pīlādža zarusun salicis tos ne tikai savās, bet arī meitumājās. «Lai ļaunie nenāk istabā,» piebilstG.Ezernieks.Foto: Krišjānis Grantiņš• Ritma Gaidamoviča«Patiesībā pēc dabas esmu lielssliņķis, bet ne sliktā nozīmē– tāpat visu laiku kustos un krāmējos.Vēl manī ir liela spītība.Man patīk tikties ar cilvēkiem,un es ar visiem cenšos būtpa labam, lai nebojātu savunoskaņojumu,» par sevi teicjelgavnieks gleznotājs GunārsEzernieks, kurš šobrīd aktīvibraukā pa mākslas plenēriemun gatavojas lielajai 80 gadujubilejas izstādei.Šonedēļ mākslinieks ar saviem ratiem,kuros iekrautas krāsas, pamatnes, patnaglas un āmurs, atrodas Liepājā un piedalāsmākslas plenērā. «Es nekad nevaruiedzīvoties uz citu rēķina. Vienmēr patnaglām jābūt līdzi. Tieši tāpēc es uz plenēriemkrāmējos pat vairākas dienas – sakrāmēju,šķiet, ka par smagu, kā ar autobusuaizvedīšu, tad atkal pārkrāmēju. Vismazpašam interesanti, labāk zinu, kas ir, kasnav,» teic G.Ezernieks. Mākslas plenērsLiepājā ilgs līdz 10. jūlijam, un tajā mākslinieksiecerējis gleznot jūru. G.Ezernieksteic, ka vasara ir visai darbīgs posms, joLatvijā vairākās vietās notiek plenēri, uzkuriem vienmēr gribas paspēt, jo pašumājās tādu nav, piemēram, jau jūlija beigāsviņš brauks uz Ainažiem. Taču paralēlivisiem plenēriem un izstādēm, kurās viņšvienmēr esot klāt, mākslinieks sācis gatavotiessavai lielajai 80. jubilejas izstādei.«2012. gads būs manējais. Jau tagad sākuvākt kopā gan vecās gleznas, gan gleznotko jaunu,» piebilst mākslinieks.«Ķerts» uz baznīcāmNenoliedzami, tuvākā viņam esot gleznošanadabā visos gadalaikos. «Kas var būtjaukāks par skaistu dabas skatu un putnučivināšanu?! Tā ir bauda,» atzīst mākslinieks.Mīļākā vieta Jelgavā G.Ezerniekamir Jelgavas pils un parks. «Te ir ļoti skaistasnoskaņas pat miglainā laikā. Ierodotiespils parkā, mani vienmēr pārņem radošaaura. Te ir patīkami atgriezties. Cik saullēktute man tapis! Tas ir niķis no Mākslasskolas laikiem, kad tāda dulla entuziastugrupiņa cēlāmies pulksten piecos no rītaun devāmies gleznot pie Gaujas. Tagadgan esmu vecāks, ilgāk jāpaguļ,» ar smaidupiebilst mākslinieks. Jāatzīst, ka gleznasar Jelgavas pili sienas rotā ne vienā vieniestādē un mājā. Kuras ainavas mīļākas,viņš gan nešķiro. «Ir ainavas, šķiet, it kāmaziņas, nekā nav, taču pēc kāda laika uztām paskatos, atceros tos iespaidus, kasar tām man saistās, un tad jau šķiet: nē,tomēr tur kaut kas ir,» stāsta mākslinieks,piebilstot, ka viņš esot «ķerts» arī uzbaznīcu gleznošanu. «Tās ir tik sakoptas,iekomponētas. Tās kaut ko izstaro,» tāG.Ezernieks. Viņa gleznās iemūžinātasarī Jelgavas baznīcas.«Nesmuku cilvēku nav»Vēl G.Ezernieks aizrāvies ar portretiem.«Jā, šī lieta man patīk. Vienmēr taisu divusvariantus – vispirms skicīte, kas rodasno pirmā iespaida, satiekot cilvēku, un,jāatzīst, tā nereti sanāk labāka, bet tikaitad portrets lielformātā, ja cilvēks piekrīt.Taču tagad jau cilvēki ir tik ļoti aizņemti,bieži atsakās,» tā mākslinieks. Modeļusviņš atrod sev apkārt. «Ieraugu cilvēku,aprunājos ar viņu, mazliet iepazīstu, saredzu,kas iekšā, un uzaicinu. Protams, viņijau tielējas – man nesmuks deguns, mantur tas vai tas... Taču es gribu teikt, kanav nesmuku cilvēku – kādu Dievs devis,tāds viņš ir. Galvenais ir iekšējā pasaule,»spriež mākslinieks, atceroties, kā gleznojissavu piecdesmit gadus veco kaimiņieni.«Tagad eju viņas mājai garām un skatos,ka portreta skice ir pie sienas. Smieklīgi,bet, kad viņa nāca pie manis pozēt, kaimiņijau nezin ko bija samēļojuši,» smaidotnosaka G.Ezernieks.Uz izstādēm pēc īpaša sarakstaMākslinieks atceras, ka viņa bērnībābijuši, kā viņš saka, šaubīgi laiki, un arītagad tādi ir, taču gausties negrasās. «Kādasman rūpes? Galvenais, lai miers mājās,visi rēķini samaksāti, pārējais – zālēm, jovairs neesmu tik jauns. Un vēl, protams,lai naudas manām krāsām pietiek. Svarīgikustēties. Tieši tāpēc, lai gādātu par savāmkājām, esmu sācis nūjot. Māsa uzdāvinājanūjas, un tagad jau man ir arī savs maršruts.Pa Pils salu gar Lielupi gandrīz līdzOzolpilij. Jūtos kārtīgi izkustējies un piedevāmvēl Lielupes svaigo gaisu saelpojies,»saka mākslinieks. Naudas esot mazāk, jopagājušajā gadā līdz ar likuma izmaiņāmpārtraucis darbu Kalnciema vidusskolā,bet pensija tiekot rūpīgi izdalīta. «Jā, nunevaru vairs atļauties tik daudz izstādes,bet katru mēnesi uztaisu sarakstiņu, saplānoju,lai izvēlētos izdevīgāko variantuun apskatītu pēc iespējas vairāk. Visamjau var rast risinājumu,» smaidot teicG.Ezernieks.«Nožēlojami,ka džipiņš ir visa kalngals»Taču viņu uztrauc cilvēku neieinteresētībaun dzīšanās pēc materiālāmvērtībām. «Mana augstākā vērtība ircilvēks. Ar savu domāšanu, rīcību, ar to,ko viņš dod mums, ko labu dara. Tačuir nepatīkami, ka apkārt dzīvo tik daudzskauģu. Man kundze bieži aizrāda, ka escilvēkiem novēlu labu dienu un veiksmi,kaut arī viņi ir sliktā garastāvoklī. Taču esgribu uzlabot noskaņojumu. Manuprāt,mums vajadzētu būt atvērtākiem. Ir ļotinožēlojami, ka šodien cilvēki skrien tikaipēc materiālām vērtībām. Mēs visu mērāmdārgos džipos, skaistās savrupmājās, citās«ekstrās»,» tā mākslinieks, piebilstot, kanožēlojami arī tas, ka cilvēki «rauj deķi»katrs uz savu pusi. «Cik drūmi ir noskatītiesuz mūsu daudzstāvu namu kāpņutelpām – lielākā daļa netīrītas, apķēpātas.Par laimi, iekšā dzīvokļos viss sakārtots.Bet kāpēc gan mēs nevarētu strādāt, lai arīkopējā dzīves telpa mums būtu sakopta?»tā G.Ezernieks.Pasaules dejas kongresa laikā – bezmaksas koncerts Jelgavā• Ritma GaidamovičaTūlīt pēc dziesmu un deju svētkiem – no 12. līdz 16. jūlijam – Rīgā unJelgavā norisināsies visas pasaules dejas speciālistu tikšanās jeb 26.Pasaules kongress dejas izglītībā. Tā laikā 14. jūlijā pulksten 19.30jelgavnieki aicināti uz bezmaksas koncertu Jelgavas kultūras namā,kurā uzstāsies ne tikai mūsu tautas deju kolektīvs «Vēja zirdziņš», betarī vairāki vieskolektīvi no dažādām valstīm.«Vēja zirdziņš» ir vienīgais kolektīvs, kaskongresā pārstāvēs Jelgavu, jo ir StarptautiskāsDejas padomes biedrs. «Pasākumadalībniekiem vienmēr ir vēlme redzēt arīko ārpus galvenās kongresa norises pilsētas,tieši tālab esam nolēmuši, ka būs arī viensizbraukuma koncerts, dejotājiem un dejaspasniedzējiem ļaujot paviesoties Jelgavā. Teir laba vide, jauks kultūras nams un lieliskskolektīvs, kurš uzņems ciemiņus,» tā galvenāpasākuma organizatore StarptautiskāsDejas padomes Rīgas nodaļas prezidenteRita Spalva. Paredzēts, ka Jelgavā pusstundugaru programmu, rādot latviešu tautasdejas, sniegs mūsu «Vēja zirdziņa» dejotāji.Kolektīva vadītāja Alda Skrastiņa piebilst,ka dejotāji dejos arī dziesmu un deju svētkuprogrammu. Savukārt otrajā daļā uzstāsiesciemiņi no dažādām valstīm. Kādas vēldejas – spāņu, indiešu, brazīliešu vai kādascitas – varēsim redzēt Jelgavā, šobrīd navzināms. «13. jūlijā operas Jaunajā zālēnotiks kongresa dalībnieku koncerts, pēckura izvērtēsim, kuri kolektīvi brauks uzJelgavu. Apsolu, ka tie būs labākie un pārstāvēsdažādus žanrus,» tā R.Spalva.Jāpiebilst, ka A.Skrastiņa piedalīsieskongresā un 15. jūlijā pasniegs meistarklasilatviešu tautas dejā.