2012.gada 23.februāris Nr.8(244) - Jelgavas Vēstnesis

jelgavasvestnesis.lv

2012.gada 23.februāris Nr.8(244) - Jelgavas Vēstnesis

2 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvintervijaCeturtdiena, 2012. gada 23. februārisEkonomikas ministrs DanielsPavļuts: «Eksportē vai mirsti!»• Jānis KovaļevskisTas nozīmē, ka ļoti liela daļaekonomiski aktīvo iedzīvotāju«Jelgava ir viena no tāmpašvaldībām, kam navnepieciešami papildustimuli uzņēmējdarbībassekmēšanai. Te jau darbojasvirkne uzņēmumu,kuri izvēlējušies investētJelgavā, pateicotiespašvaldības atbalstam.Diemžēl lielā daļā Latvijaspašvaldību tas navpašsaprotams,» uzsverekonomikas ministrs DanielsPavļuts.dzīvo zem iztikas minimumavai barojas no pelēkās ekonomikas.Kādu risinājumu šaiproblēmai piedāvā industriālāspolitikas plāns?Vienīgais veids, kā palielināt algas,ir kāpināt produktivitāti. Mumsjāaizmirst tie laiki, kad cilvēks bezizglītības un profesionālās kvalifikācijasvarēja strādāt celtniecībāun pelnīt četru ciparu algu. Tā vairsnebūs. Ja cilvēki vēlas saņemt adekvātuatalgojumu, mums jāaicinauzņēmēji strādāt produktīvāk unpašiem jābūt gataviem mācītiesPagājušās nedēļas nogalē ekonomikasstrādāt efektīvāk. Tas nebūt nenozīmē,ministrs D.Pavļuts viesojāsJelgavā, lai tiktos ar studentiem,uzņēmējiem un biznesa inkubatorapārstāvjiem. Viens no šīs vizītesmērķiem bija nepastarpināti iepazīstinātar šobrīd aktuālākajiemuzstādījumiem valsts ekonomiskajāattīstībā, tostarp skaļi pieteiktāsindustriālās politikas mērķiem.ka jāstrādā vairāk, jo mēs jau tāstrādājam pietiekami daudz, iespējams,pat pārāk daudz, lai tas būtuproduktīvi. Vienkārši mūsu potenciālsbieži tiek pielietots nelietderīgi,mēs izniekojam savu laiku. Laiceltu produktivitāti, nepieciešamasinvestīcijas izglītībā, tehnoloģijās uninovācijā. Tieši tās ir jomas, kurāsbūtu jāiegulda Eiropas nauda, laisasniegtu maksimālo ekonomiskolabumu. Papildu efektu varētu dotarī nodokļu sloga samazināšana.Jau no 2013. gada varētu paaugstinātneapliekamo minimumu.No tā lielāko ieguvumu gūtu tiešiiedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.Otrs solis varētu būt iedzīvotājuienākuma nodokļa samazināšanapar diviem procentiem. Te gan vēlnepieciešama diskusija ar Finanšuministriju un uzņēmēju organizācijām.Vienlaikus gan jāapzinās, kašobrīd viens no ekonomiskās attīstībasšķēršļiem ir tieši nevienlīdzībaun ekonomiskā noslāņošanās. Tādēļattiecībā uz izmaiņām nodokļupolitikā primāri būtu jādomā tiešipar mazo algu saņēmējiem.Ar ko industriālās politikaspieteikums atšķiras no iepriekšējāpiedāvājuma, kad runājāmpar augstas pievienotās vērtībasražošanas un pakalpojumuattīstību?Līdz šim mēs esam izgājuši vairākusekonomiskās dzīves ciklus.Pēcpadomju sabrukumam sekojavirkne reformu, kuras pakāpeniskiārējā kapitāla pieplūdes rezultātānoveda līdz tā sauktajai burbuļaekonomikai. Tagad ir pienācis laiksatgriezties pie pamatvērtībām, saprotot,ka, lai nopelnītu, kaut kas irarī jāsaražo un jāpārdod. Krīzes ietekmē,sarūkot vietējam patēriņam,uzsvaru esam likuši uz eksportu,un tā ir pareiza izvēle. Kaut ganne vienmēr to varēja nosaukt parizvēli, jo atsevišķiem uzņēmumiemtā bija izšķiršanās starp eksportu unbankrotu. Pārorientācija uz ārējiemtirgiem pēdējos gados notika samērāspontāni. Industriālā politika faktiskiir ietvars, kāšīs lietas sistematizētun plānot atbilstošistarptautiskipieņemtiemstandartiem. Tasir veids, kā paskatītiesuz visutautsaimniecībukopumā un definētskaidrus mērķus.Tai pat laikāmēs runājam arkatras nozarespārstāvjiem, laisaprastu, kādā veidā virzīties uz to,lai mūsu precēm un pakalpojumiembūtu pēc iespējas augstāka pievienotāvērtība.Pēc statistikas datiem, trešdaļastrādājošo saņem minimāloalgu, bet bezdarbs tiekminēts kā problēma, kurabūtu jārisina nekavējoties.«Tas nebūt nenozīmē,ka jāstrādā vairāk, jomēs jau tā strādājampietiekami daudz, iespējams,pat pārākdaudz, lai tas būtuproduktīvi. »Vai mūsu nodokļu politikasekmē uzņēmējdarbības attīstību?Sabiedrībā diezgan populārsir viedoklis, ka Latvijā nodokļiir pārāk lieli,«Valdībā esamkonceptuāli vienojušies,ka turpmāksamazināsim toinstitūciju skaitu,kuras administrē ESfondu līdzekļus, laiprojektu iesniedzējiemun realizētājiemnebūtu jāsaskarasar katrasinstitūcijasspecifiskajāmprasībām,»uzsver ekonomikasministrsDanielsPavļuts.Foto: Ivars Veiliņštādēļ uzņēmējiir spiesti dotiespelēkās ekonomikaszonā. Citastarpā, īpaši noveiksmīgiem uzņēmumiem,izskanarī viedoklis,ka nodokļinav mazi, bet,efektīvi strādājot,ir samaksājami.Par to, kamūsu uzņēmējdarbībasvide nav nemaz tik slikta,liecina arī Pasaules Bankas uzņēmējdarbībasvides novērtējumaindekss, kurā Latvija ierindota 21.vietā pasaulē. Līdz ar to tas atkalir stāsts par mūsu uzņēmēju spējustrādāt gudri un produktīvi atbilstošistarptautiskiem standartiem.Tas ir jautājums par investīcijāmzināšanās, tehnoloģijās un personālaapmācībā. Tai pat laikāvēlreiz vēlos uzsvērt, ka nodokļuslogs darbaspēkam būtu jāsamazina.Tas ir viens no galvenajiemdarba kārtības jautājumiem. Trīsgadu laikā plānojam samazinātnodokļu slogu darbaspēkam pardeviņiem procentiem.Valdības deklarācijā esatuzņēmušies radīt stimuluspašvaldībām veidot pievilcīguuzņēmējdarbības vidisavā teritorijā, tādā veidāveicinot investīciju piesaisti.Kā tas saskan ar pašvaldībureferendumiem, jo līdzšinējāpieredze liecina, ka daudziinvestīciju projekti izgāzušiestieši sabiedrības spiedienarezultātā?Mums patiešām ir apņemšanāspārskatīt nodokļu politikuattiecībā uz pašvaldībām, laiveicinātu uzņēmējdarbības attīstību.Jelgava šajā ziņā jau šobrīdir popularizējams piemērs, tomērlielākajā daļā pašvaldību tas tānav. Daudzviet izvēle tiek izdarītapar labu klusai un mierīgai dzīvei,veidojot guļamrajonus, bet naudapašvaldībās ieplūst no citvietsaražotās pievienotās vērtības.Tas nav īsti pareizi, tādēļ nākotnēbūtu jāizstrādā jauns pašvaldībufinansēšanas modelis, lai tiešulabumu gūtu arī tās pašvaldības,kuru teritorijā tiek attīstīta uzņēmējdarbība.Savukārt attiecībā uzpašvaldību referendumiem esmuvaldībā saņēmis solījumu, ka šīiniciatīva nekļūs par slogu uzņēmējdarbībai.Tas ir ļoti svarīgsjautājums, jo mēs nevaram runātpar ekonomisko politiku atrautino reģionālās politikas.Esat uzsvēruši, ka turpmāk,plānojot valsts un ES investīcijuprojektus, daudz lielāksuzsvars jāliek uz plānošanasreģioniem. Kā tas izpaudīsies?Kā jau minēju, viens no industriālāspolitikas mērķiem irpanākt, lai plānošana, tai skaitāresursu plānošana, notiktu pēciespējas tuvāk pašvaldībām untām vajadzībām, kādas ir katrākonkrētā teritorijā. Līdz šimvalsts politika tika realizēta pēcnozaru ministriju plāniem, kurinav devuši vēlamo rezultātu, jokoordinācija bijusi nepietiekama.Proti, ieguldītie līdzekļi nav devušimaksimālo atdevi. Mums ir jāpaplašinaplānošanas reģionu funkcijas,ļaujot tiem pašiem noteikt,kur būtu jāiegulda nauda.Pašvaldības izaugsmes potenciālusaskata infrastruktūrasattīstībā, tomēr bieži tieksaņemti pārmetumi, ka tasnedod vajadzīgo ekonomiskoefektu.Ļoti svarīgi, lai ieguldītās investīcijasvienā vai otrā veidā sniegtuatdevi un ļautu nopelnīt naudu.Protams, arī ieguldījumi infrastruktūrāļauj nopelnīt projektētājiem,būvniekiem, būvmateriāluražotājiem un citiem iesaistītajiemuzņēmumiem, tomēr būtiski ir šīslietas sabalansēt, lai primāri investīcijastiktu novirzītas tajās jomās,kuras veicina uzņēmējdarbībasattīstību un paplašina potenciālonodokļu maksātāju loku. Īpašisvarīgas būtu tās jomas, kurasietekmē uzņēmumu darba produktivitāti.Diemžēl attiecībā uzES fondu līdzekļiem mums ir dominējusinaudas apgūšana, nevisieguldīšana, tādēļ turpmāk lielākuuzmanību pievērsīsim investīcijukoordinācijas pasākumiem.Pēc dažādiem aprēķiniem,energoresursu cena kopš2008. gada ir pieaugusi par30 līdz 40 procentiem, kas būtiskiietekmē mūsu uzņēmējukonkurētspēju. Ne mazākaktuāls jautājums ir lielasjaudas elektropieslēgumuizbūve, kas ir birokrātiski sarežģītaun dārga. Vai uzņēmējišajā ziņā var cerēt uz kādiemuzlabojumiem?Ir jārēķinās ar to, ka energoresursucenas pieaugs arī nākotnē.Tāda ir šā brīža tirgus situācija.Tādēļ ir svarīgi pēc iespējas vairākimportētos energoresursusaizstāt ar vietējiem, kā arī lielākuuzmanību pievērst energoefektivitātespasākumiem. Jāapzinās,ka varam iegūt ne tikai nopelnot,bet arī ietaupot. Kopumā esamsamērā labās pozīcijās attiecībāuz atjaunojamo energoresursuizmantošanu, lai gan vēsturiskāpieredze šajā ziņā nav bijusiveiksmīga. Daļa no pieņemtajiemlēmumiem veicinājusi spekulatīvuinteresi par tā saukto «zaļās»enerģijas nozari. Valstiski esamuzņēmušies saistības līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamoenergoresursu īpatsvaru līdz40 procentiem. Vienlaikus ganatbalsta apjoms atjaunojamāsenerģijas jomā būtu jāpārskataun jāsamazina, lai mazinātuspekulatīvo interesi. Konkurencienerģijas tirgū varētu palielinātarī tas, ka gada otrajā pusē plānojampievienoties Ziemeļvalstuenerģijas tirgum – līdz ar to patērētājambūs plašākas iespējasizvēlēties enerģijas piegādātāju.Savukārt attiecībā uz elektropieslēgumuizbūvi ir izstrādātsmehānisms, kā uzņēmējiemkompensēt tās izmaksas, kasveidojas, izbūvējot jaunus vaipaplašinot esošos elektropieslēgumus.Šiem uzņēmējiem tikspiemērots samazināts tarifs.Pilsētnieks vērtēKā jūs vērtējatreferenduma rezultātus?Inta, pārdevēja:– Pozitīvi. Tātam ir jābūt!Latviešu valodair vienīgā valstsvaloda Latvijā.Šis referendums bija kārtējā «politiskāspēlīte». Manuprāt, gan krievi,gan latvieši ikdienā spēj mierīgi sadzīvotun labi saprasties. Mēs viņussaprotam un arī komunicējam ar viņiemkrievu valodā, ja nepieciešams.Taču krieviem ir jāsaprot, ka jācienavalsts, kurā viņi dzīvo, jānovērtē, kotā dod.Igors, mežstrādnieks:– Kas gan tābūtu par valstiar divāmvalodām? Laiarī pats esmunepilsonis, pēc tautības baltkrievsun nevarēju piedalīties referendumā,ar rezultātu esmu apmierināts. Mēstaču dzīvojam Latvijā un latviešu valodaiir jābūt vienīgajai valsts valodai.Pats esmu iemācījies latviešu valoduun ticu, ka to var izdarīt jebkurš, lainebūtu problēmu.Vladimirs, bezdarbnieks:– Lai gan referendumābalsojupar krievuvalodu kā otruvalsts valodu,tomēr uzskatu, ka tai obligāti navvajadzīgs oficiāls valsts valodas statuss.Galvenais, lai varam to lietot.Patiesībā, ja tā pavērtē, ieeju bankā– tur tāpat ar mani runā krieviski,ieeju citā iestādē – arī man izpalīdz.Es saprotu latviešu valodu, bet patsnemāku runāt.Marina, topošāmāsas palīdze:– Labi. Lai ganpati esmu ukrainiete,mannav pilsonībasun nevarējubalsot, uzskatu, ka Latvijā ir tikaiviena oficiāla valoda – latviešu.Esmu mēģinājusi naturalizēties, tačugrūtības sagādā Latvijas vēsturesapguve. Ikdienā gan lietoju un arīšobrīd mācos latviešu valodā. Vīrsir latvietis, taču viņš ar mani runākrieviski. Nesaprotu, kāpēc tā ir: jakolektīvā viens krievs un divi latvieši,viņi vienmēr pielāgosies un runāskrieviski.Kristīne, auklēbērnu:– Varēja vēl vairākbūt «pret».Tomēr lielsskaits ir to cilvēku,kuri ievilkakrustiņu «par». Priecē fakts, ka latviešiparādīja savu vienotību, nostāju untik daudz tomēr aizgāja un piedalījāsšajā referendumā. Arī tiem, kuri irārzemēs, rūp, kas notiek Latvijā. Tagadvajadzētu rīkot speciālus kursustiem, kuri nemāk latviešu valodu, laiiemācās, ja te grib dzīvot.«Jelgavas Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Nedēļas jautājums62%Nē, un visvairāk to izjūtuzaļajās zonās, kur saimniekiaiz saviem suņiem nesavācizkārnījumusVai, jūsuprāt, suņu saimnieki pilsētā ir pietiekami atbildīgi?17% 14% 7%Agrāk bija vēl trakāk, bet arī šodien ir suņi,kas staigā bez uzpurņa un pavadas,nokārtojas parkos un skvēros, betsaimnieks to neuzskata par savu atbildībuJā, vismaz mantuvējā apkārtnēsuņi problēmasnesagādāPats esmu suņasaimnieks un seviuzskatu par atbildīgu,bet ne visi ir tādiSavu viedokli paudIzdevējs: JPA «Zemgales INFO»Adrese: Pasta iela 47 – 214,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@info.jelgava.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Zemgales INFO» birojstālr./fakss: 63048800,e-pasts: birojs@info.jelgava.lvIespiests: SIA «Reneprint»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Jelgavas Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un paziņojumu saturuatbild to iesniedzējs.

More magazines by this user
Similar magazines