2012.gada 23.februāris Nr.8(244) - Jelgavas Vēstnesis

4 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvtēmaCeturtdiena, 2012. gada 23. februārisJelgavā oficiāli reģistrēti 1043 suņi;cik ir patiesībā – var tikai minēt• Sintija Čepanonear «Pilsētsaimniecības» vai Pašvaldībaspolicijas atļauju, un šīs iestādes ir tāds kāUz jautājumu, cik pilsētā irsuņu, precīzi atbildēt nevarneviens, jo, kaut īpašnieka pienākumsir dzīvnieku reģistrēt,to dara ne visi, kuri uzskatāmipar suņu saimniekiem. Regulārasiedzīvotāju sūdzības parklaiņojošiem dzīvniekiem, pamestisuņi, dažbrīd pārpildītadzīvnieku patversme ir tikai dažisignāli, kas apliecina: diemžēlne visi suņu īpašnieki apzināsatbildību, kādu uzlicis savulaikpieņemtais lēmums uzņemtiesrūpes par dzīvnieku. No 2002.līdz 2011. gadam Jelgavā oficiālireģistrēti tikai 1043 suņi.filtrs, kas atsijā viegla risinājuma tīkotājus,līdz ar to pie mums lielākoties nokļūst tiedzīvnieki, kuriem tiešām nav kur palikt, jodaudziem ir neērti vērsties pēc atļaujas,»pieļauj patversmes darbiniece. Pašlaik dzīvniekuizolatorā mīt ap 20 suņu, galvenokārtpilsētā notvertie klaiņojošie.Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība»Apsaimniekošanas nodaļas speciālisteRita Voicehoviča norāda, ka aģentūra arLLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskoinstitūtu noslēgusi līgumu par Jelgavaspilsētā klaiņojošo suņu, kaķu un pilsētāieklīdušo dzīvnieku izmitināšanu, aprūpi,eitanāziju, kremāciju. «Klaiņojošiem dzīvniekiem14 dienas tur tiek nodrošināta izmitināšana,aprūpe un klīniskā izmeklēšana.Tikai tad, ja šajā laika posmā neatrodasdzīvnieka īpašnieks vai arī jauns īpašnieks,dzīvnieks tiek eitanizēts,» norāda speciāliste,piebilstot, ka mazo dzīvnieku izolatorāpērn ievietoti 859 dzīvnieki, tostarp 311suņi, un Jelgavas pilsētā noķerto klaiņojošodzīvnieku izmitināšana, uzturēšana, aprūpe,eitanāzija un kremācija kopumā pašvaldībaiizmaksāja 20 815,16 latus. Savukārtšajā gadā klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai,mirušo un ievainoto dzīvnieku savākšanai,ievainoto bezsaimnieka dzīvnieku ārstēšanai,bezsaimnieka kaķeņu sterilizācijai unmedikamentiem ieplānoti 38 533 lati.Kontrolējošo dienestu speciālistu skatījumsuz situāciju Jelgavā ir diezgan skarbs,jo lielākoties viņu redzeslokā nonāk ne tāspozitīvākās situācijas. «Saņēmām kādacilvēka sūdzību par to, ka kaimiņmājā novārtāatstāts suns. Izrādījās, ka saimniekijau kādu laiku dzīvo Anglijā un aizbraucotatstājuši ne tikai māju, bet arī suni,» vienuno situācijām atklāj Pārtikas un veterinārādienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldesspeciāliste Ineta Kupča. Pēdējo divu gadulaikā vien dienesta redzeslokā Jelgavānonākuši septiņi gadījumi, kad saimnieki,aizbraucot uz ārzemēm, suni pametuši. «Jā,varbūt cilvēks, kuram īpašnieki uzticējušipieskatīt māju, suni mēdz pabarot, taču kaimiņinereti norāda, ka tas notiek labi ja reizinedēļā, bet ēdiens dzīvniekam nepieciešamsvismaz divas reizes dienā... Vai atkal citsgadījums: kādā dzīvoklī jauns puisis turdivus suņus, taču pats ir bez darba, mēdzuzdzīvot un pat elementāri suņus izvestpastaigā «aizmirst». Arī par šo gadījumuziņoja kaimiņi, jo smaka kāpņutelpā kļuvaneciešama,» stāsta I.Kupča, piebilstot, kašādos gadījumos visbiežāk suņa ceļš ved uzdzīvnieku patversmi.Kopumā pagājušajā gadā PVD saņēmis24 sūdzības par suņiem Jelgavā un 20izrādījušās pamatotas: trijos gadījumosdzīvnieki, kuru saimnieki aizbraukuši uzārzemēm, pamesti; piecos – suns turētsnepiemērotos apstākļos; sešas sūdzībassaņemtas par to, ka suns netiek pienācīgibarots; četras – par antisanitāriem apstākļiem;divas – ka traucē citus iedzīvotājus.Suns ir lukss«Patiesībā jau es negribētu runāt skaitļos,jo aiz katra skaitļa ir dzīvs dzīvnieksar savu, bieži vien ne to vieglāko, likteni,»saka dzīvnieku patversmes darbinieceUnda Ģēģere. Taču viņa spriež, ka kopumāsituācija tomēr uzlabojas. «Protams,saimnieka uzdevums ir gādāt par to, laisuns būtu pieskatīts, neklaiņo, nepazūd,taču tīri cilvēcīgi – gadīties var visādi. Unir prieks par tiem saimniekiem, kuri savumīluli nekavējoties meklē un atrod, tačudiemžēl ir arī tādi, kuri pat pēc trijām nedēļāmneliekas ne zinis par pazudušo suni unpat neuzskata par vajadzību paziņot, ka nosuņa atsakās un nodod to adopcijai. Neretipat ir situācijas, kad mēs skaidri zinām, kursaimnieks dzīvo, taču to pierādīt, lai sauktuviņu pie atbildības, nevaram, jo dzīvnieksnav reģistrēts,» tā U.Ģēģere. Pēdējos gadosgan vērojama pozitīva tendence: ja agrāk10 suņi no 100 atgriezās pie saimniekiem,tad pašlaik suņu, ko izņem īpašnieki, skaitskaut nedaudz, tomēr pieaudzis.«Dzīvnieku patversme nav vieta, kurrisināt savas personīgās problēmas. Cilvēkiem,kuriem suns kaut kādu apstākļudēļ kļuvis lieks, pirmām kārtām pašiemjāmēģina tikt galā ar situāciju, taču nevisdzīvnieku atstājot patversmes teritorijāvai piesienot pie koka, bet gan aktīvimeklējot viņam jaunu saimnieku,» uzverU.Ģēģere, piebilstot, ka nereti cilvēki pirmspārcelšanās uz ārzemēm suni vienkāršivēlas «nogrūst» patversmē, pat necenšotiesmeklēt citu risinājumu. «Taču izolatorā noiedzīvotājiem uzņemam dzīvniekus tikaiPašvaldība cīnās ar sekām«Klaiņojošo dzīvnieku problēma Jelgavābūs tik ilgi, līdz cilvēki sāks saprast, ka pardzīvnieku atbild saimnieks, nevis pašvaldība.Ne jau pašvaldība cilvēkus piespiedusipaņemt mājdzīvnieku, taču tieši pašvaldībair tā, kas savu iespēju robežās spiesta cīnītiesar saimnieku neizdarības sekām,» sakaR.Voicehoviča. Viņa norāda, ka klaiņojošodzīvnieku problēma Jelgavā ir aktuāla, īpaširudens un pirmajos ziemas mēnešos, kad nodārziņu rajoniem dodas prom dārziņu īpašnieki.«Tāpat problēmas sagādā pamestiedzīvnieku mazuļi – lielākajai daļai ir bijissaimnieks, kurš savam mājas mīlulim navveicis sterilizāciju un tagad nevēlas uzņemtiesrūpes par mājdzīvnieka pēcnācējiem,uzskatot, ka labākais risinājums ir atstātviņus uz ielas, kāpņutelpās, pie atkritumuurnām – sak’, gan jau kāds viņus paņemssev. Ir arī saimnieki, kuri zvana pašvaldībaiun uzstāj, lai risinām viņu problēmu. Unjau atkal tiek vainota pašvaldība, ka tā šajājautājumā nav pietiekami pretimnākoša, laigan dzīvnieka sterilizācija vai jaunu mājumeklēšana taču ir īpašnieka pienākums,»absurdās situācijas ieskicē R.Voicehoviča.Lai nodrošinātu dzīvnieku uzskaiti unizsekojamību valstī, ir iespēja reģistrēt savumājas mīluli vienotajā valsts datu bāzē, kouztur Lauksaimniecības datu centrs. Tačupirms reģistrācijas dzīvniekam jāimplantēmikroshēma jeb mikročips, ko dara galvenokārtšķirnes suņu dzīvnieku īpašnieki.Saskaņā ar pašvaldības saistošajiemnoteikumiem suns ir jāreģistrē un jāsaņemreģistrācijas žetons, tāpat suņa īpašniekapienākums ir samaksāt ikgadējo suņaturēšanas nodevu, katru gadu vakcinētdzīvnieku pret trakumsērgu. «Diemžēl irsaimnieki, kas uzskata, ka viena vakcinācijadarbojas uz visu mūžu...» tā speciāliste.Taču bezatbildīgo suņu saimnieku«audzināšana» bieži vien panākumiemnevainagojas, jo ne katram saimniekam,ne sunim klāt neizstāvēsi. Pašvaldībaspolicijas pārstāve Inga Remerte norāda, kapagājušajā gadā par dzīvnieku turēšanas,labturības, izmantošanas un pārvadāšanasprasību pārkāpšanu sastādīti 13 administratīvāpārkāpuma protokoli, savukārtpar Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošonoteikumu Nr.127 «Noteikumi par mājdzīvniekuuzturēšanu Jelgavā» pārkāpumiemsastādīti 12 administratīvā pārkāpumaprotokoli, tāpat izteikti septiņi mutiski aizrādījumi,bet naudas sods uz vietas uzlikts15 personām par kopējo summu 130 lati.Taču lielākoties pārkāpumi fiksēti, reaģējotuz iedzīvotāju sūdzībām.Kārlis un Silva nesen kļuva par haskijasaimniekiem. «Naktī ar draudzeni gājāmcauri Raiņa parkam un sadzirdējāmgaudoņu. Vadoties pēc tās, nonācāmpie rotaļu laukuma, kur bija piesiets suns– haskijs. Krūmi jau nu nav tā vieta, kurpiesiet suni uz mirkli, turklāt dzīvnieks izskatījāstik nelaimīgs, ka draudzene manipārliecināja viņu aizvest uz mājām. Jaunākamajā dienā intensīvi sākām meklēthaskija saimnieku. Lasījām sludinājumus,paši ievietojām, sekojām līdzi ziņām, līdzuzdūros ziņai par to, ka policijā pieteiktahaskija pazušana. Uzreiz zvanīju Valstspolicijai, lai informētu par to, ka haskijs,iespējams, ir atradies, bet viņi teicās nekonezinām...» stāsta Kārlis. Taču kādu dienu,vedot pastaigā suni, uz ielas klāt pienācajauniete, kuru haskijs atpazina... «Diezganjuceklīgi viņa mums stāstīja, kā sunspazudis, kā viņu meklējusi, un, protams,viņu atdevām saimniecei, taču pēc pārisnedēļām man zvanīja kaimiņi, ka pie manaskāpņutelpas jau kādas četras stundasguļ tas pats haskijs. Tikai ap kaklu viņamjau bijusi cita siksniņa ar telefonnumuru.Zvanīju jau zināmajai saimniecei, kuratajā pašā laikā pa telefonu man stāsta,ka suns priecīgs skraidot pa lauku. Bijunikns par viņas bezatbildību un piezvanījuuz telefona numuru, kas pielikts pie suņasiksniņas. Atbildēja vīrietis. Izrādās, haskijspiederējis kādai ģimenei Rīgā, un šķirotiessieva suni laikam pārdevusi minētajaijaunietei. Taču dzīvnieka dokumenti bijapalikuši pie vīrieša, kurš uzreiz bija gatavstos nogādāt man,» tā Kārlis, piebilstot, kanovērtē kaut vai to, ka pirmajam suņaīpašniekam nebija vienaldzīgs haskijaliktenis un viņš bija gatavs darīt visu, laitikai suns tiktu pie jauna saimnieka. TagadKārlis un Silva oficiāli kļuvuši par haskijaīpašniekiem. «Viņu sauc Hasis, viņš ir 2,5gadus vecs, turklāt dzimis ar mani vienā22 gadus vecā Sondra Agurjanovair Jorkšīras terjera Tobi saimniece.«Suns ir mans bērnības sapnis, kurubeidzot izdevies piepildīt. Man patnebija svarīgi, kāds suns – ka tikaibūtu dzīvnieks –, un biju laimīga, kadpirms kāda gada piezvanīja mamma,lai pateiktu, ka ir cilvēks, kurš pārdodterjeru. Līdz šim ne brīdi neesmu nožēlojusi,ka uzņēmos rūpes par suni,un nekad arī nenožēlošu,» tā Sondra,piebilstot, ka izstādēs ar suni negrasāspiedalīties, tādēļ «svarīgākais, laiviņš būtu vesels». Viņa apgalvo, kavasarā pastaigā tiekot ņemts līdzi arīmaisiņš suņa izkārnījumiem, bet ziemā...tas piemirstas, turklāt «nemaznevar redzēt, kur viņš nokārtojas»...«Čipus triju nedēļu laikā ir divtikizaudzis, un tagad mūs jaudancina pēc sava prāta. Tagadviņam vārām cūkas ādiņas,kauliņus, taču, kad pirms trimnedēļām viņu pieņēmām, bijapavisam izvārdzis,» stāsta ZigrīdaRuhmane, kura no kabatasizņem maisiņu, lai savāktu suņaatstāto. Viņa par Čipus saimniecikļuva, jo nespēja noskatīties uzpamesto dzīvnieku, kuru bijapamanījusi mājas sētniece unpiedāvājusi par viņu uzņemtiesrūpes. Kundze neslēpj, ka vēlnav pievērsusies formalitāšukārtošanai. «Pret trakumsērguviņu potēšu noteikti, laikam vajadzēs arī piereģistrēt, bet tā ikgadējā nodeva... Ar vīruesam pensionāri, tāpēc ar iztikšanu ir tā, kā ir, taču to es vēlāk noskaidrošu – pensionāriemlaikam pienākas kaut kādas atlaides,» tā Z.Ruhmane. Taujāta, vai, viņasprāt,visi cilvēki, kuri kļuvuši par suņu īpašniekiem, ir pelnījuši par tādiem saukties, kundzevien nosaka: «Suns atšķirībā no cilvēka par sevi pats parūpēties nevar...»Foto: Ivars Veiliņšdienā!» saka Kārlis, neslēpjot, ka līdz arsuni klāt nākušas jaunas rūpes. Viņaprāt,atbildība pret suni ir tieši tāda pati kāpret zīdaini – tu nedrīksti tā vienkāršivienā dienā no viņa atteikties. «Kur mēsdzīvojam?! Lai brauktu ar mašīnu, jāmācās,lai dabūtu tiesības, bet lai kļūtu parsuņa īpašnieku? Pat bērna vecākiem navvajadzīgs nekas, kas apliecina, ka tu tamesi gatavs!» sašutis ir Kārlis, kurš spriež,ka viņiem tomēr izdevies kļūt par labiemsaimniekiem, lai gan iepriekš to nemaznebija plānojuši. «Esam iepazinušies arcitiem suņu, tostarp haskiju, īpašniekiem,un tiešām ir prieks par apzinīgajiem unatbildīgajiem saimniekiem. Arī mēs, vedotsuni pastaigā, vienmēr līdzi ņemam maisiņu,lai savāktu Haša atstāto. Nupat par 35santīmiem nopirkām simts maisiņus – tastaču nav daudz, un vai tiešām cilvēkiem irtik grūti parūpēties ne tikai par savu suni,bet arī vidi, kurā dzīvojam?!»Reģistrētie suņi JelgavāGads Izsniegtie suņu Iekasētās suņureģistrācijas turēšanas nodevasžetoni*, gab. apmērs, Ls(Ls 1,21) (3 Ls/gadā**)2011. 150 196,802010. 105 3452009. 139 5222008. 146 433* Suni piereģistrēt un saņemt reģistrācijas žetonu var:• SIA «Rimal», Driksas ielā 1;• Zemgales veterinārajā centrā, K.Barona ielā 17;• SIA «USIVET» veterinārajā ambulancē, Satiksmes ielā 35;• JPPA «Pilsētsaimniecība», Pulkveža O.Kalpaka ielā 16a;• Veterinārajā izglītības centrā, Helmaņa ielā 8;• SIA «Sanarius», Viestura ielā 22.** Saskaņā ar Jelgavas pašvaldības saistošajiemnoteikumiem «Par Jelgavas pašvaldības nodevām» nonodevas samaksas atbrīvoti redzes invalīdi, I grupasinvalīdi, individuālo dzīvojamo māju īpašnieki; nodeva par80% samazināta II grupas invalīdiem, valsts iestādēm,kuru darbībā tiek izmantoti dienesta suņi, vientuļiemnestrādājošiem pensionāriem, kuriem ir maza izmēra suņi(skausta augstums nepārsniedz 30 cm). Suņa turēšanasikgadējā nodeva (Ls 3) jāmaksā «Pilsētsaimniecībā»,Pulkveža O.Kalpaka ielā 16a, 3. kab.Kur ziņot par klaiņojošiem dzīvniekiem?Par klaiņojošiem, atrastajiem ievainotajiem unmirušajiem dzīvniekiem jāziņo «Pilsētsaimniecībai»(63026513) vai POIC (8787).Par agresīviem klaiņojošiem dzīvniekiem, kas apdraudcilvēkus, dzīvniekus, jāziņo Pašvaldības policijai(63028550), POIC (8787).Jelgavas pilsētas teritorijā noķerto dzīvnieku skaits:2011. gadā – 311 suņi, 535 kaķi, 13 citi dzīvnieki;2010. gadā – 308 suņi, 500 kaķi, 10 citi dzīvnieki;2009. gadā – 144 suņi, 310 kaķi, 9 citi dzīvnieki;2008. gadā – 252 suņi, 535 kaķi, 3 citi dzīvnieki.