AR KÂDU KURINÂMO?Patlaban elektroenerìijas raþoðanaikoìenerâcijas iekârtâs izmanto 47% dabasgâzi un cita veida gâzes, 39% akmeòoglesun brûnogles un 4% naftas produktus.Atlikuðo 10% daïu veido bioloìiskaiskurinâmais un daþâdi atkritumi.Ar dabas gâzi vai arî ar vieglu mazutugalvenokârt darbojas nelielâs motorizçtâsstacijas. Dzinçju tehnoloìijas ir tiktâlattîstîtas, ka enerìijas raþoðana var tiktîstenota arî ar pavisam citâda veidakurinâmo, piemçram, ar notekûdeòuattîrîðanas iekârtâs vai atkritumu poligonosiegûtu gâzi, pçdçjâ laikâ arî no lauksaimniecîbasaugu atlikumu un vircasiegûtu biogâzi un akmeòogïu raktuvçsiegûtu raktuvju gâzi, iespçjams izmantotaugu eïïu un bioloìisko dîzeïdegvielu.KOÌENERÂCIJA EIROPÂAr îpaðu direktîvu ES aicina savasdalîbvalstis paplaðinât koìenerâcijastehnoloìiju pielietojumu. Parauga valstis ðajâAngela Merkele cînâs parzaïâku Eiropas SavienîbuVâcijas kanclere Angela MERKELEaicinâja pârçjo Eiropas Savienîbasvalstu lîderus apzinâties atbildîbunâkamo paaudþu priekðâ un parâdîtpârçjai pasaulei, ka Eiropa ir spçjîgauzòemties vadîbu cîòâ pret klimata pârmaiòâmun par labu zaïâkai enerìijai.UPB ENERGY raþotnçKoìenerâcijai bûs arvien lielâka lomalauksaimniecîbâ“Mums ir jâatrod saprâtîgs risinâjums,pareizais enerìijas groza sastâvs,kura augïus varçs baudît mûsu mazbçrni,”teica A.Merkele, no kuras sarunuvedçjas prasmes lielâ mçrâ atkarîga spçjaatrast kompromisu par obligâtu mçríi lîdz2020.gadam piekto daïu Eiropasenerìijas iegût no atjaunojamajiemresursiem. Starp vismaz duci skeptiskovalstu ir arî Latvija, kuras nostâju ES enerìçtikaskomisârs A.Piebalgs publiskikritizçjis, pauþot, ka neizprot atturîbuizmantot nacionâlâs dabas bagâtîbas, untâ vietâ koncentrçties uz fantastiskuapjomu un izmaksu projektiem.14
Koìenerâcijas stacijasraþoðanas ciklsziòâ ir Dânija, Somija un Nîderlande, kurâsar koìenerâcijas tehnoloìijâm iegûtâs elektroenerìijasîpatsvars ir no 35% lîdz 50%.KOÌENERÂCIJA – IESPÇJASTRADICIONÂLO SPÇKSTACIJUPÂRVEIDEIDaudzas no ðobrîd pastâvoðajâmspçkstacijâm ir novecojuðas, un pçc daþiemgadiem bûs jâslçdz. Bez tam vçlâkais lîdz2030.gadam no energoapgâdes tîkliem tiksatslçgtas arî visas vçl darbojoðâs atomelektrostacijas.Lai sasniegtu starptautiski nospraustosun lîdz 2020.gadam izziòotos klimataaizsardzîbas mçríus, jâpalielina koìenerâcijasstaciju skaits.NEKAVÇJOTIES JÂAIZSARGÂKLIMATSKlimata pçtnieki ir vienoti pârliecîbâ, kapçdçjo desmitgaþu laikâ atmosfçrassasilðanu lielâ mçrâ izraisîjusi enerìijasraþoðana. Ja turpmâk nerîkosimies citâdi,globâlâs temperatûras palielinâðanâs lîdz ðâgadsimta beigâm iespçjama pat par 4,5grâdiem, kas nâkamajâm paaudzçm radîtukatastrofâlas sekas. Tâpçc VFR valdîba,Eiropas Savienîba un pasaules sabiedrîbavienojuðâs samazinât siltumnîcas gâzuizmeðus. Pirmajâ fâzç no 2008. lîdz2012.gadam visâ pasaulç plânots samazinâtklimatam kaitîgo gâzu emisiju par5,2%. Tomçr jau tagad skaidri redzams,ka, nepaplaðinot koìenerâcijas stacijudarbîbu, ar lîdzðinçjiem pasâkumiemnepietiks, lai sasniegtu ðo mçríi.BIOMASA KÂ KURINÂMAISBiomasa pastâv cietâ formâ (koksnesðíelda), gâzveidâ (biogâze, kas iegûtarûgðanas procesâ lauksaimniecîbâ vaipârvçrðot gâzç cieto biomasu) un saðíidrinâtâveidâ. Populârâkie biomasas kâkurinâmâ veidi ir augu eïïa un etanols.Biomasa ir CO 2 neitrâla, jo sadegðanasprocesâ izdalâs tieði tik daudz oglekïa oksîda,cik tiek izmantots augu augðanas procesâ.Tâtad – noslçgts cikls. Tomçr ir svarîgi arîbiomasu izmantot pçc iespçjas efektîvâk.KOÌENERÂCIJAUN LAUKSAIMNIECÎBAKoìenerâcijai bûs arvien lielâka lomalauksaimniecîbâ. Arvien vairâk zemniekukïûst par energoraþotâjiem. 2004.gadanogalç Vâcijâ bija 2500 ar biogâzidarbinâmu staciju. Ðîs spçkstacijas,izmantojot vircas, kûtsmçslu vai arîatjaunojamo energonesçju rûgðanasprocesâ iegûto metânu, galvenokârt raþojaelektroenerìiju. Tâdçjâdi biomasa gûstarvien lielâku nozîmi kâ koìenerâcijasstaciju kurinâmais.ARÎ INDIVIDUÂLO MÂJUPAGRABOSEnergoapgâdes pârstrukturçðana no dalîtasraþoðanas uz koìenerâcijas cikla principunozîmç gigantisku jauninâjumu programmu.Tomçr arî koìenerâcijas staciju tehnoloìiskâattîstîba vçl nav pabeigta.Mazajâs koìenerâcijas stacijâs nâkotnçvarçs izmantot ne tikai gâzes mikroturbînas,bet arî Stirling tipa dzinçjus un kurinâmo,kura ieguves tehnoloìijas pamatâ ir ûdenselektrolîzes apgrieztais princips, proti, kadno skâbekïa un ûdeòraþa tiek raþotaelektroenerìija un siltums.Ðos jauninâjumus var izmantot arîpavisam mazâs koìenerâcijas stacijâs, kurujauda ir vien pâris kilovatu. Ðîs nelielâsiekârtas arvien vairâk tiek uzstâdîtas arîprivâtmâju pagrabos.Daudzu ðâdu koìenerâcijas mikrostacijuuzstâdîðana varçtu nozîmîgi izmainîtpastâvoðo energoapgâdes struktûru.Pateicoties modernajâm komunikâcijutehnoloìijâm, mazâs stacijas iespçjamssavienot vienâ centrâlâ vadîbas sistçmâ unekspluatçt to kâ vienu spçkstaciju.Sagatavots pçc Vâcijas Koìenerâcijasstaciju asociâcijas materiâliem15