UPB GALERIJÂSandra UPERîdzinieces Ilzes Avotiòas pçdâsejot, lîdz UPB galerijai Liepâjâsavu gleznu izstâdi MANAPALETE atvedis jûrmalnieksAndrejs ÌÇRMANIS.Taèu, ja iepriekðçjâs izstâdes autoreLiepâjâ ir bijusi rets putns, tad ar AndrejuÌçrmani, tâpat arî viòa dzîvesbiedri OlituGulbi-Ìçrmani un dvîòubrâli Juri Ìçrmaniliepâjnieki tikuðies bieþâk. To, ka ÌçrmaniLiepâjâ uztver kâ savçjo, apliecinâja arî kupliapmeklçtâ izstâdes atklâðana. MâkslinieksAldis Kïaviòð atzîmçja, ka Ìçrmaòa darbiradîti „latvieðu tonâlâs glezniecîbas labâkajâstradîcijâs”. Savukârt Valdis Mackars tosapveltîja ar profesora Borisa Vipera terminu– „teiksmainais reâlisms”. Pateicotieslîdzdalîbai Liepâjas plençros, neviens vienAndreja Ìçrmaòa darbs atrodams ganLiepâjas domç, gan citur. Viòa gleznotaisLiepâjas parks, tirgus un citas zîmîgas vietasiekïautas arî atklâtòu komplektos. UPB navpaslîdçjis garâm arî fakts, ka AndrejsÌçrmanis un viòa brâlis Juris ir ne tikai dvîòidzîvç, bet arî Dvîòi pçc horoskopa. Starp citu,kâ ïoti daudzi mâkslinieki.Kas jûs saista ar Liepâju?Tâ ir sadarbîba daudzu gadu garumâ.Paðos pirmsâkumos es aizbraucu uz Jûrmal-OPTIMISTISKÂJÛRMALNIEKAPALETELIELUPES GRÎVA. 2006Nebiju disidents. Domâju lîdzi, betpolitikâ nelîdu. Ne toreiz, ne tagad.DOMAS. 1993ciemu. Mums ar sievu tur tâ patika! Iepazinâmiesar vienu kundzîti, un viòa mums atïâvasavâ mâjâ dzîvot. Braucâm gadu no gadauz turieni un gleznojâm. Pçc tam sâkâm brauktarî uz mâkslinieka Aivara Kleina plençriem.Ko esat atvedis ðoreiz?Lielâkâ daïa ir pçdçjo gadu, bet arî daþivecâki darbi. Pavisam 12 gleznas – ainavas,daþi mazliet formâli eksperimenti, viensgandrîz abstrakts darbs, kurâ izmantotsjapâòu hieroglifs, kura nozîme ir – mâjas.Tomçr caurmçrâ turos pie reâlisma undomâju, ka man ir optimistisks skats uzdzîvi. Arî skatoties citu darbus, man patîkvitâla mâksla. Negâcijas cenðos paturçtiekðâ, nevis likt uz âru.Kur tapuði jûsu darbi?Es dzîvoju pie jûras lîèa Bigauòciemâ.Tur esmu noskatîjis saulrietu, pagalmusziemâ, pîlâdþus. Bet ir iespaidi arî no citâmvietâm. Viens darbs saucas Monmartra, tasgleznots pçc atgrieðanâs no Francijas.Vai jums ïoti lîdzîgais kungs gleznâ esatjûs vai arî tas ir Juris Ìçrmanis, jûsu brâlis?Tas ir paðportrets. Brâli faktiski neesmugleznojis. Tikai jaunîbâ.36
Andrejs ÌÇRMANISGleznotâjsDzimis 1941.gada 16.jûnijâ1965.gadâ beidzis Latvijas Mâkslasakadçmijas Glezniecîbas nodaïuIzstâdçs piedalâs kopð 1968.gadaLatvijas Mâkslinieku savienîbasbiedrs no 1969.gadaKâdas ir attiecîbas starp diviem brâïiemmâksliniekiem?Esam dvîòubrâïi, un starp dvîòiem ir îpaðasattiecîbas, saprotam viens otru pa gabalu,arî profesija mûs vieno.Vai taisnîba, ka pat jûsu darbus, tâpat kâjûs paðus, esot grûti atðíirt?Es tâ nedomâju. Mums abiem ir vienaun tâ pati reâlisma skola. Bet, tâ kâstrâdâjam katrs savâ darbnîcâ, tad iratðíirîba. Protams, ir daudz kas kopîgs.Ðeit izstâdîtas galvenokârt eïïas gleznas,bet jûs uzskata arî par akvarelistu.Daþos darbos izmantota kombinçtatehnika – guaða, laka, eïïa. Paðportrets irogles zîmçjums, kam tikai fonâ eïïa. Betpamatâ ir eïïas darbi. Diezgan aktîvidarbojos arî akvareïglezniecîbâ. Esmupiedalîjies Baltijas valstu akvarelistuizstâdçs, arî Dânijâ ir bijusi mana akvareïuizstâde.Jums ir vçl viena aizrauðanâs – vai senrakstât par mâkslu?Pamatâ esmu gleznotâjs, bet reizçmmani stâda priekðâ arî kâ mâkslas zinâtnieku.Interese man ir. Galu galâ esmubibliogrâfa dçls, dzîvojis mâjâ, kas pilna argrâmatâm. Mana mamma uzrakstîjusigrâmatu par logopçdiju, tçvs rakstîja GulbjaKonversâcijas vârdnîcai. Mâtes tçvs beidzapedagoìijas universitâti un rakstîja par ïotidaudzâm pedagoìiskâm un vçsturiskâmproblçmâm. Es nemaz nevarçju citâdsizaugt. Divus gadus mâcîjos arî Þurnâlistikasfakultâtç, bet neizturçju – aizmuku. Taèutas deva stimulu rakstît.PAGALMS ZIEMÂ. 2004Andrejs Ìçrmanis ar kundziOlitu Gulbi-Ìçrmani izstâdesatklâðanâ UPB galerijâTâdu mâkslinieku, kas nodarbojas arrakstîðanu, nav pârâk daudz, tomçrneesmu vienîgais. Arî pirms kara rakstîjaSkulme, Ðíilters, Bîne. Vesela rindamâkslinieku. Mana pirmâ publikâcijaLiteratûrâ un Mâkslâ bija 1967.gadâ. Nujau gadus desmit rakstu hronikas þurnâlâStudija.Esat Mâkslinieku savienîbas Jûrmalasgrupas vadîtâjs. Kâ klâjas Jûrmalasmâksliniekiem?Aktîvais kodols ir divdesmit, divdesmitpieci cilvçki, bet, kad rîkojâm 30 gaduMâkslinieks Aldis Kïaviòð atzîmçja, ka Ìçrmaòa darbiradîti „latvieðu tonâlâs glezniecîbas labâkajâs tradîcijâs”.Savukârt Valdis Mackars tos apveltîja ar profesora BorisaVipera terminu – „teiksmainais reâlisms”.jubilejas izstâdi, piedalîjâs vairâk nekâseðdesmit autori. Bija laba izstâde ar 147darbiem jaunuzceltajâ muzejâ Majoros.Tagad samazinâtâ veidâ tâ apskatâma RîgâPçtera baznîcâ. Pamatâ bâzçjamiesBulduru kultûras namâ, kur mums regulârinotiek nelielas izstâdes. Mums ir sadarbîbaar Somiju. Gandrîz visi aktîvâkie Jûrmalasmâkslinieki ar izstâdçm vai plençros bijuðivairâkâs pilsçtâs Somijâ.Vai padomju laikâ represijas neizjutât?Atceros vienu gadîjumu. Toreiz rakstîjuLiteratûrai un Mâkslai. Aizbraucu kâþurnâlists uz Viïòu, kur notika Baltijasrepubliku glezniecîbas triennâle. Bauðíenieksarî bija izstâdîjies. Kâ jau Bauðíeniekam– ironisks skats. Bija uzzîmçjistâ laika lielveikalu, kur visi stâv simts metrusgarâ rindâ pçc desâm, pârdevçja ar lieludunci tâs desas grieþ, kâds grûstâs. Bet uzizstâdi bija atnâkusi kaut kâda septiòpadsmitâgada revolucionâru kompânija unpateikusi, ka mâkslinieks nomelno padomjuîstenîbu. Par Bauðíenieku aizliedza rakstît.Kâ cara cenzûras laikâ. Visâdi bija. Tâpatar Fridhisonu, ar rakstniekiem.Nebiju disidents. Domâju lîdzi, bet politikânelîdu. Ne toreiz, ne tagad. Padomjulaikos pat bijuði vairâki manu darbu iepirkumi.Pirka mûsu Mâkslas fonds, vienaglezna – Dzejas lasîðana– ir Tretjakova galerijâ.KUR VARAPSKATÎT?UPB galerijâDzintaru ielâ 19, LiepâjâDarba laiks: 9:00 – 18:0010:00 – 15:00(brîvdienâs)Ieeja – bezmaksas37