Smiltenes novada integrētās attīstības programma 2012.-2018.gadam

- Smiltenes novada tuvums Igaunijas un Krievijas teritorijām rada priekšnosacījumus prečuapmaiņai, vietējās produkcijas eksportam, investīciju piesaistei.- Attīstīta autoceļu esamība, ieskaitot starptautiskos tranzīta koridoru (automaģistrāle E77),reģionālās un vietējās nozīmes ceļi, ļauj efektīvi organizēt kravas un pasažieru plūsmas,nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, attīstīt loģistikas servisu.- Dabas apstākļi (mežu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju esamība) veicina mežizstrādes unpiena gaļas ražošanas, kā arī saistīto ražošanu attīstību.- Dabas resursi (kūdra, dolomīts) ir izejvielu bāze pārstrādes un būvniecības nozaru attīstībai.Smiltenes novada teritoriju šķērso maģistrālais gāzes vads. Dabas gāzes sadales infrastruktūra ir Variņu unPalsmanes pagastos. Ir potenciāla iespēja izmantot gāzi apkurei, energoietilpīgajās tehnoloģijās, kāizejvielu ražošanas procesā.Reģionālās politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadamLatvijas statistisko reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem nemainīgi irrelatīvi zems. ES NUTS 3 reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2008.gadā svārstās no 157 200 eiro (InnerLondon – West reģions Lielbritānijā) līdz 2 400 eiro (Sliven reģions Bulgārijā), savukārt Latvijas statistiskoreģionu – no 17 400 eiro Rīgas statistiskajā reģionā līdz 5 600 eiro uz vienu iedzīvotāju Latgalesstatistiskajā reģionā (sk. tabulu).27 dalībvalstu vidū NUTS 3 reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji ir 25 100 eiro. Salīdzinot Latvijasstatistikas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju ar ES-27 vidējo, vienīgi Rīgas statistiskā reģiona rādītājs irsalīdzinoši pietuvojies ES-27 vidējam rādītājam (69,3%). Pārējo reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju sastāda22-32% no ES-27 vidējā.1.5.1.2.tabula. Latvijas statistisko reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2008.gadā salīdzinājumā ar ESvidējiem rādītājiem.IKP uz vienuiedzīvotāju% no ES-27 vidējāRīga 17 400 69,3Pierīga 7 700 30,7Vidzeme 6 400 25,5Kurzeme 7 900 31,5Zemgale 6 200 24,7Latgale 5 600 22,3LATVIJA 10 200 40,6Eiropas Savienība (27 valstis) 25 100 100Datu avots: Reģionu attīstība Latvijā 2010.SecinājumiVispārējo ekonomiskās aktivitātes līmeni teritorijā var raksturot ar integrālu rādītāju - radītopievienoto vērtību. Šobrīd šī rādītāja statistikas dati reģionu griezumā ir publicēti līdz 2009.gadam.2009.gadā radītā pievienotā vērtība Vidzemes reģionā absolūtos skaitļos ir viszemākā – 811 milj. latuvai 6.9% no Latvijas kopapjoma. Aprēķinot šo rādītāju uz vienu nodarbināto, tas ir ceturtajā vietā (pēcRīgas, Pierīgas un Kurzemes reģioniem).1.4.6.3.tabula. Iedzīvotāju skaits, nodarbināto skaits un pievienotā vērtība statistiskajos reģionos, 2009.g.IedzīvotājuPievienotā vērtība, Pievienotā vērtībaNodarbinātie iedzīvotājiskaitsfaktiskajās cenās uz 1 nodarbinātocilv. cilv % no iedz. sk. tūkst.Ls LsLATVIJA 2 261 294 1 381 425 61.1% 11 794 764 8538Rīgas reģions 713 016 460 038 64.5% 6 252 063 13590Pierīgas reģions 385 507 240 980 62.5% 1 536 542 6376105