Smiltenes novada integrētās attīstības programma 2012.-2018.gadam

Tomēr darba grupās un intervijās izskanēja viedoklis, ka elektroenerģijas apgāde nav droša, ir tāspadeves pārtraukumi, jaunu pieslēgumu ierīkošanai vai esošās jaudas palielināšanai ir dārgasizmaksas.Atjaunojamie energoresursiAlternatīvie enerģijas resursu izmantošana nerada draudus apkārtējai videi vai rada tos tikai mazosapmēros, salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu. Alternatīvās enerģijas veidi galvenokārt iratjaunojamie resursi kā biokurināmais, hidroenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, viļņu enerģija, arīģeotermālā enerģija. Alternatīvās enerģijas veids ir arī sintētiskais kurināmais. Alternatīvās enerģijasterminu lieto arī attiecībā uz jaunajām, perspektīvajām tehnoloģijām, piem., siltuma sūkņi.Samazināt ietekmi uz vidi ar enerģijas izmantošanu ir iespējams, izvēloties atjaunojamoenergoresursu ražotu enerģiju. Šādu rīcību visdrīzāk būs iespējams veikt, ja dzīvo privātmājā. Pastāvun pakāpeniski attīstās tirgus ar tehnoloģiju piedāvājumu alternatīvās enerģijas izmantošanai.1.3.3.13.tabula.Alternatīvās enerģijas patērētāji un ražotāji Smiltenes novadā.Apdzīvota vieta Alternatīvais avots, Ēkas nosaukums Uzstādīšanas gadsenerģija, jaudaGrundzāle Zemes siltumsūknis Grundzāles pamatskola paredzēts uzstādīt 2012.g.Brutuļi Līdz 1 MW Kamaldas 2015.Blome Zemes siltums „Pils” 2011.Palsmane Saules kolektors Palsmanes PII 2012.Datu avots: Pagastu pārvaldes.Analizējot pieejamo informāciju par vēja ātrumiem un zemes temperatūru, konsultanti izsakapieņēmumu, ka Smiltenes novads nav teritorija, kur ģeotermālais enerģijas veids varētu būtperspektīvs. Par petrotermālo enerģiju datu publiski nav pieejami, bet urbumu dziļumi varētu būt ~5km vai pat dziļāki, salīdzinot ar Kurzemes dienvidu daļu vai Latvijas centrālo daļu tie ir 3-4 km dziļiemurbumiem. Tātad tās ir lielākas izmaksas enerģijas avota ierīkošanai un ekspluatācijai.Kā atsevišķos reljefa paaugstinājumos arī Smiltenes novadā ir iespējams efektīvi izmantot vējaenerģiju, palielinoties augstumam, pieaugs vēja ātrums un iespējams, ka šajā teritorijā ir perspektīviierīkot lielus vēja parkus, drīzāk tie varētu būt atsevišķu objektu vajadzībām ierīkoti atsevišķi torņi.Vidējais vēja ātrums Smiltenes novadā 10 m augstumā ir 3,4 – 4,4 m.sek, salīdzinājumam Kurzemesreģionā ir Latvijā vislielākais vēja ātrums – virs 5,4 m.sek 10 m augstumā.Saules enerģija praktiski visā Latvijas teritorijā ir vienāda, ir veikti aprēķini. Saules enerģija, kas nonākviena gada laikā uz Zemes virsmas m 2 Latvijā ir ~1000kWh/m 2 . Līdzīgs starojums ir Dānijā unZviedrijas dienvidos. Saules kolektors ir daļa no ēkas saules enerģijas izmantošanas sistēmas, kurābūtisku lomu ieņem arī akumulācijas tvertne un regulatori. Modernas saules enerģijas izmantošanassistēmas energoefektivitāte (lietderības koeficients) ir 40 - 45%. Siltumenerģija, kuru iespējams iegūtno 1 m 2 saules kolektora virsmas, ir 400 - 450 kWh/gadā.Saules kolektors ir jānovieto tā, lai saņemtu maksimālu saules starojumu. Tas nozīmē, ka sauleskolektoriem ir jābūt orientētiem uz dienvidiem un ar minimālu noēnojumu. Saules kolektorus varintegrēt ēkas sienās un tad tie kļūst par specifiskiem dizaina elementiem. Saules enerģiju varizmantot ne tikai karstā ūdens sagatavošanai, bet arī, lai daļēji segtu apkures sistēmas siltuma slodzi.Latvijā tiek izmantota hidroenerģija un Smiltenes novads ir pirmais Baltijā, kur tika uzbūvēta pirmāhidroelektrostacija. Latvijā kopumā darbojas 150 mazās HES, no tām Smiltenes novadā 6. Pozitīvievides aspekti - netiek tērēts tāds vērtīgs energoresurss kā kurināmais, gaisa baseinu nepiesārņo53