Smiltenes novada integrÄtÄs attÄ«stÄ«bas programma 2012.-2018.gadam

More documents

Recommendations

Info

1.3.3.2.attēls.Apkalpoto iedzīvotāju skaita dinamika.Datu avots: Latvenergo, 2011.Elektropārvades līniju tehniskais stāvoklisAS „Latvijas elektriskie tīkli” 110 kV elektropārvades līnijas ir ekspluatācijā esošas un to tehniskaisstāvoklis ir labs. AS „Sadales tīkls” 20 kV un 0,4 kV elektrolīniju tehniskais stāvoklis atbilst SPRKizsniegto licenču prasībām. Lielākie elektroenerģijas patērētāji Smiltenes novadā ir ražošanasuzņēmumi.1.3.3.3.attēls. Lielākie elektroenerģijas lietotāji Smiltenes novadā.Datu avots: Latvenergo, 2011.Smiltenes novadā darbojas 6 hidroelektrostacijas.1.3.3.12.tabula. Hidroelektrostaciju darbība un jauda.Komersanta nosaukumsUzstādītā jauda,MWStacijas atrašanas adreseJEISKAS DZIRNAVAS ZS, Jeiskas dz.HES0,022 Smiltenes novadā, Launkalnes pagastā uz RauzasupesRAUZAS DZIRNAVAS, ZS Rauzas dz.HES0,045 Smiltenes novadā, Palsmanes pagastā uz ŠepkasupesENERGO 2000, SIA Brutuļu HES 0,06 Smiltenes novadā, Smiltenes pagastā uz AbulaupesPALSMANES ŪDENSDZIRNAVU HES, 0,13 Smiltenes novadā, Palsmane, uz Palsas upesSIA Palsmanes HESGAISMA – 97, SIA Smiltenes HES 0,095 Smiltenes novadā, Abula iela, uz Abula upesGM, SIA Tiltleju HES 0,03 Smiltenes novadā, Smiltene, Ezera iela 2, uzAbula upesDatu avots: Latvenergo, 2011.52
Tomēr darba grupās un intervijās izskanēja viedoklis, ka elektroenerģijas apgāde nav droša, ir tāspadeves pārtraukumi, jaunu pieslēgumu ierīkošanai vai esošās jaudas palielināšanai ir dārgasizmaksas.Atjaunojamie energoresursiAlternatīvie enerģijas resursu izmantošana nerada draudus apkārtējai videi vai rada tos tikai mazosapmēros, salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu. Alternatīvās enerģijas veidi galvenokārt iratjaunojamie resursi kā biokurināmais, hidroenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, viļņu enerģija, arīģeotermālā enerģija. Alternatīvās enerģijas veids ir arī sintētiskais kurināmais. Alternatīvās enerģijasterminu lieto arī attiecībā uz jaunajām, perspektīvajām tehnoloģijām, piem., siltuma sūkņi.Samazināt ietekmi uz vidi ar enerģijas izmantošanu ir iespējams, izvēloties atjaunojamoenergoresursu ražotu enerģiju. Šādu rīcību visdrīzāk būs iespējams veikt, ja dzīvo privātmājā. Pastāvun pakāpeniski attīstās tirgus ar tehnoloģiju piedāvājumu alternatīvās enerģijas izmantošanai.1.3.3.13.tabula.Alternatīvās enerģijas patērētāji un ražotāji Smiltenes novadā.Apdzīvota vieta Alternatīvais avots, Ēkas nosaukums Uzstādīšanas gadsenerģija, jaudaGrundzāle Zemes siltumsūknis Grundzāles pamatskola paredzēts uzstādīt 2012.g.Brutuļi Līdz 1 MW Kamaldas 2015.Blome Zemes siltums „Pils” 2011.Palsmane Saules kolektors Palsmanes PII 2012.Datu avots: Pagastu pārvaldes.Analizējot pieejamo informāciju par vēja ātrumiem un zemes temperatūru, konsultanti izsakapieņēmumu, ka Smiltenes novads nav teritorija, kur ģeotermālais enerģijas veids varētu būtperspektīvs. Par petrotermālo enerģiju datu publiski nav pieejami, bet urbumu dziļumi varētu būt ~5km vai pat dziļāki, salīdzinot ar Kurzemes dienvidu daļu vai Latvijas centrālo daļu tie ir 3-4 km dziļiemurbumiem. Tātad tās ir lielākas izmaksas enerģijas avota ierīkošanai un ekspluatācijai.Kā atsevišķos reljefa paaugstinājumos arī Smiltenes novadā ir iespējams efektīvi izmantot vējaenerģiju, palielinoties augstumam, pieaugs vēja ātrums un iespējams, ka šajā teritorijā ir perspektīviierīkot lielus vēja parkus, drīzāk tie varētu būt atsevišķu objektu vajadzībām ierīkoti atsevišķi torņi.Vidējais vēja ātrums Smiltenes novadā 10 m augstumā ir 3,4 – 4,4 m.sek, salīdzinājumam Kurzemesreģionā ir Latvijā vislielākais vēja ātrums – virs 5,4 m.sek 10 m augstumā.Saules enerģija praktiski visā Latvijas teritorijā ir vienāda, ir veikti aprēķini. Saules enerģija, kas nonākviena gada laikā uz Zemes virsmas m 2 Latvijā ir ~1000kWh/m 2 . Līdzīgs starojums ir Dānijā unZviedrijas dienvidos. Saules kolektors ir daļa no ēkas saules enerģijas izmantošanas sistēmas, kurābūtisku lomu ieņem arī akumulācijas tvertne un regulatori. Modernas saules enerģijas izmantošanassistēmas energoefektivitāte (lietderības koeficients) ir 40 - 45%. Siltumenerģija, kuru iespējams iegūtno 1 m 2 saules kolektora virsmas, ir 400 - 450 kWh/gadā.Saules kolektors ir jānovieto tā, lai saņemtu maksimālu saules starojumu. Tas nozīmē, ka sauleskolektoriem ir jābūt orientētiem uz dienvidiem un ar minimālu noēnojumu. Saules kolektorus varintegrēt ēkas sienās un tad tie kļūst par specifiskiem dizaina elementiem. Saules enerģiju varizmantot ne tikai karstā ūdens sagatavošanai, bet arī, lai daļēji segtu apkures sistēmas siltuma slodzi.Latvijā tiek izmantota hidroenerģija un Smiltenes novads ir pirmais Baltijā, kur tika uzbūvēta pirmāhidroelektrostacija. Latvijā kopumā darbojas 150 mazās HES, no tām Smiltenes novadā 6. Pozitīvievides aspekti - netiek tērēts tāds vērtīgs energoresurss kā kurināmais, gaisa baseinu nepiesārņo53
Page 2 and 3: SATURA RĀDĪTĀJSSATURA RĀDĪTĀJ
Page 4 and 5: SaīsinājumiAP Attīstības progra
Page 6 and 7: IevadsSmiltenes novada integrētās
Page 8 and 9: MetodoloģijaSmiltenes novada integ
Page 10 and 11: 1.1.2.attēls.Smiltenes novada teri
Page 12 and 13: dažādas koku un krūmu sugas no v
Page 14 and 15: Pēc LR CSP datiem 2009.gadā Smilt
Page 16 and 17: Bērnu un jauniešu skaita samazin
Page 18 and 19: 1.3.1.13.attēls.Iedzīvotāju skai
Page 20 and 21: lauksaimniecības zemju platības,
Page 22 and 23: 1.3.2.3.attēls. Zemju sadalījums
Page 24 and 25: Meži aizņem 49,41%, bet purvi 1,7
Page 26 and 27: ŪdeņiNovada centralizētajai ūde
Page 28 and 29: Nepieciešamas veikt arī citu hidr
Page 30 and 31: spēju optimizējot un stabilizējo
Page 32 and 33: Kā trūkums dabas objektu, tai ska
Page 34 and 35: Nr. Atradnes nosaukums Derīgais iz
Page 36 and 37: 1.3.3.1.attēls. Vidzemes reģiona
Page 38 and 39: Pilsētā un pagastu ciemos sakārt
Page 40 and 41: Vecpiebalgas novads 15 7 2 6Prieku
Page 42 and 43: Pasta pakalpojumiLatvijas pasts Smi
Page 44 and 45: „Ceptuves ŪAS”5. Launkalnes si
Page 46 and 47: Bilskas pagastaBilskas ciemsPalsman
Page 48 and 49: 11. Ūdenssaimniecībasattīstība
Page 50 and 51: Tomēr Smiltenes pilsētā ir jāpa
Page 54 and 55: izplūdes gāzes, zemas izmaksas -
Page 56 and 57: sistēmas netiek pienācīgi apsaim
Page 58 and 59: 13. Aptiekas ēka 1880. Nomainīti
Page 60 and 61: 1.3.3.20.tabula.Publisko teritoriju
Page 62 and 63: Plānotie infrastruktūras attīst
Page 64 and 65: Attīstot un labiekārtojot teritor
Page 66 and 67: Savrupmāju teritorija ir paredzēt
Page 68 and 69: Pašvaldības dialogs ar sabiedrīb
Page 70 and 71: Bibliotēkas telpas „Aptiekas mā
Page 72 and 73: Smiltenes novada pašvaldībai ir j
Page 74 and 75: Zemkopība, mežsaimniecībaVMD„Z
Page 76 and 77: Finanšu ekonomiskās krīzes rezul
Page 78 and 79: Pēc krīzes periodā (2009.-2011.g
Page 80 and 81: Sākot no 2008.gada, galvenokārt E
Page 82 and 83: Tabulas turpinājumsNr.p.k. Projekt
Page 84 and 85: Pēdējo triju gadu laikā netika s
Page 86 and 87: 1.4.1.1.tabula.Uzņēmumu reģistr
Page 88 and 89: Datu avots: LR Centrālā statistik
Page 90 and 91: 1.4.1.3.tabula.Smiltenes novada uz
Page 92 and 93: 1.4.2.2.tabula.Dzīvnieku skaits Sm
Page 94 and 95: Produkcijas pircēju lokā ir LPKS
Page 96 and 97: AS „SMILTENES PIENS”Datu avots:
Page 99 and 100: Ceļu, ielu un laukumu būveasfaltb
Page 101 and 102: 1.4.5. Tirdzniecība un citi komerc
Page 103 and 104:
Starp komercstruktūrām, kas nenod
Page 105 and 106:
- Smiltenes novada tuvums Igaunijas
Page 107 and 108:
Izglītības sistēmas darba organi
Page 109 and 110:
pirmsskolas vecuma bērnu izglīto
Page 111 and 112:
asistenta profesijas. Jāpiebilst,
Page 113 and 114:
1.5.1.7.attēls. Skolēnu skaits Sm
Page 115 and 116:
1.5.1.11.attēls. Smiltenes novada
Page 117 and 118:
Pedagogu profesionālā kompetence
Page 119 and 120:
Datu avots: Smiltenes novada pašva
Page 121 and 122:
2008 2009 20101.5.2.1.2.attēls.Smi
Page 123 and 124:
2008 2009 2010Valsts sociālais pab
Page 125 and 126:
1.5.2.1.8. Smiltenes novada pašval
Page 127 and 128:
Paralēli iegūtajai augstākajai i
Page 129 and 130:
- Smiltenes slimnīcas pārbūve, l
Page 131 and 132:
1.5.2.3.2.attēls.Smiltenes novada
Page 133 and 134:
gados nemainīgi NMP izsaukumi dzī
Page 135 and 136:
1.5.3. Kultūrvide, kultūras iest
Page 137 and 138:
Tūrisma informācijas centrs rūp
Page 139 and 140:
Populārākie pašdarbības kolekt
Page 141 and 142:
1.5.3.3.attēls.Amatiermākslas kol
Page 143 and 144:
- Ziemas un vasaras sporta svētki
Page 145 and 146:
35,81%. Intensīvs pieaugums vēroj
Page 147 and 148:
Variņu pagastā ir 3 nevalstiskās
Page 149 and 150:
Smiltenes novada pašvaldībā spor
Page 151 and 152:
- Hokeja klubs „Smiltenes vanagi
Page 153 and 154:
Dati par sportā iesaistīto iedzī
Page 155 and 156:
- pilnvērtīgu bērnu un jauniešu
Page 157 and 158:
Tehniskais sporta klubs „Smiltene
Page 159 and 160:
Smiltenes novadā aktīvākās bied
Page 161 and 162:
SecinājumiSalīdzinot ar Vidzemes
Page 163 and 164:
Nr.33.34.Reģistrācijasnumurs94908
Page 165 and 166:
SecinājumiSmiltenes novadā ir att
Page 167 and 168:
SVIDIRaksturojumsnekvalitatīvas bi
Page 169 and 170:
SVIDRaksturojumsjomāVietējaismēr
Page 171 and 172:
Bilska Pašvaldībai piederoša Mē
show all

Smiltenes novada integrÄtÄs attÄ«stÄ«bas programma 2012.-2018.gadam

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Smiltenes novada integrÄtÄs attÄ«stÄ«bas programma 2012.-2018.gadam