Smiltenes novada integrētās attīstības programma 2012.-2018.gadam

IDSugaBlomes pagasts866 Parastais ozols(Quercus robur L.)867 Parastais ozols(Quercus robur L.)376 Parastā priede(Pinus sylvestrisL.)280 Zviedrijas kadiķis(Juniperuscommunis var.suecica)Grundzāles pagasts161 Parastā liepa (Tiliacordata Mill.)465 Vīksna (Ulmuslaevis Pall.)Launkalnes pagasts466 Vīksna (Ulmuslaevis Pall.)Variņu pagasts870 Parastais ozols(Quercus robur L.)378 Parastā priede(Pinus sylvestrisL.)Smiltene413 Parastaisskābardis(Carpinus betulusL. )AizsardzībaskategorijaAtrašanās vieta Apkārtmērs AugstumsDIŽKOKS Kreiļi, pie mājas 6.08 22DIŽKOKS Rinģi, bērnudārzs. Pie mājas 8.62 14DIŽKOKS Smiltene –- Liepas – Cēsis ceļš.150m uz W no Garoziņuautobusa pieturas3.17 27DIŽKOKS Kreiļi, 250m uz W no mājām 1.33 10DIŽKOKS Alejas; Paegļi; Rožkalni, 6.8 25Palsmanes mācītājmājaDIŽKOKS Veccaunas 5.62 22DIŽKOKS Kaģi, 3.5km N no Smiltenes 3.64 24DIŽKOKS Vilciņi. 5 km no Palsmanes 8.31 24DIŽKOKSĶeņģi, 700m N no mājām, 300mNE no Gulbenes – Valmierasceļa2.94 26DIŽKOKS Smiltenes parks 1.9 11Goba Smiltene, Raiņa iela 62Datu avots: Īpaši aizsargājamo un reto koku reģistrs: http://www.meteo.lv/public/30554.htmlParki un ainavasAbulas upes ielejā ir izveidoti Smiltenes pilsētas ainaviskākie un lielākie parki. Vecajā un Jaunajā parkāir augstvērtīgākās dabiski veidojušās un koptas Smiltenes ainavas. Šajos parkos apstādījumi izvietoti uzslīpām Abula ielejas krastu nogāzēm, tāpēc iespējams veidot baudāmas skatu līnijas. Augstumustarpība starp augstāko Tepera un zemāko Tiltleju ezeru ir 25 m. Abula upe, ezeru ūdens spoguļi,slīpās nogāzes un salīdzinoši mazais attālums starp ezeriem ir piemērota vide ainaviskās telpasattīstīšanai. Mainīgais Smiltenes novada reljefs tiek uzsvērts kā vērtība un novada ainavas atšķirībaszīme.Mēru muižas parks un ēkas ir vienots kultūrvēsturisks objekts, kas veidojies 19. gs. vidū. Tā centruveido pils, stallis ar arkādi, divas kūtis, šķūnis mūra stabos. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūraceltnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem un sākotnēji tām ir augsti dakstiņu jumti. Pils celtaap 1903.-1906.g. neorenesanses stilā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir gleznieciskssiluets, iespaidīgi izmēri, celtnes būvapjomu veido divi ar stāviem zelmiņiem rotāti nevienāda lielumaflīģeļi, augsts krāniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezniinterjeri; saglabājušās durvis, koka apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā. Pie Mēru muižas izkārtotsparks ar svešzemju un vietējo koku un krūmu sugu stādījumiem, terasi un dīķu sistēmu. Netālu no pilsaug Mēru dižozols, tā stumbra apkārtmērs 5,1m. Dabas pētnieki to uzskata par kuplāko Baltijā.31