Laikraksts "Ķeipenes Vēstnesis", maijs - Ogres novads

ĶeipenesVēstnesisĶeipenes pagasta mēnešraksts Nr.224/5 2011. gada 31.maijsVanesa Elva Millere no Pelnaiņiem :„Māmiņa ir cilvēks, kuram jāspējapvienot sevī stingrumu un mīļumu. Tā irmātes panākumu atslēga. Mana māmiņa irlie-liska šajā ziņā. Mums, visām četrāmviņas meitām, ir palaimējies ar tādumammu. Gribu mammai vēlēt vēl lielākupacietību ikdienā, vēl mīļākus bērnus. Laiikdienas raizes kompensētos ar laimessajūtu ģimenē!Paldies mūsu māmiņai Ivandai,vecmāmiņām Raisai un Dainai, unvecvecmāmiņai Veltai par visu labo, koviņas mums ir devušas un turpina dāsnidot!”Vanesa Elva savai mammai ir veltījusipat dzejoli, kura fragmentu varat izlasīt.Jebkura mamma būtu priecīga par tādiemno bērna sirds nākušiem vārdiem.Maija svētkus – Mātes dienu atceroties„Mātes mīlestība ir kā aplis, kam nav ne sākuma, ne beigu. Tā apļo un apļo - aizvien plašāk, skarot ikvienu, kas ir tai pietuvojies.Aptver tuvākos kā rīta dūmaka, sasilda kā pusdienlaika saulīte un apsedz ar tik skaistu seģeni kā vakara zvaigžņotā debess. Mātesmīlestība ir kā loks, kuram nav ne sākuma, ne beigu.” (Erts Erbens)Sabīna Tīna Birkenfelde noZemzariem:„Es savu māmiņu Ivetu Mātes dienāsveicu ar pašas saplūktām puķēm unuztaisīju mammai rīta kafiju, jo manamāmiņa ir tik mīļa un laba! SveicieniTev, mammu!”Alise Rence no Ikmaņiem:„Es savai mammai Viktorijai uzdāvinājupuķes – pati izveidoju pušķīti no narcisēm,tulpēm un zaļām lapām, un noskaitījudzejolīti: „Māmiņa mīļā, Tev saku labrītun pieglaužu vaigu pie vaiga...”. Mammatagad, maijā, uz pāris dienām brauks ciemospie savas māsas uz Angliju, tad mums armāsu Rutu (Rutai jūnijā paliks 2 gadiņi)būs skumji. Es māsiņai nemaz nesaku, kamamma brauks projām, jo viņa tad raudās.Mammu, mēs ar māsu skumsim pēc Tevisun gaidīsim ātrāk mājās!”Kad atceros brīžus no bērnības,Man prātā nāk visādas atmiņas.Bet jaukākie brīži, ko atceros,Ir pasaku stāsti man vakaros.Tu sēdēji blakus mums gultiņāUn sauci mūs mīļā vārdiņā,Lēnām un mierīgi lasīji,Pirms miega buču mums iedevi.Pat rājiens, ko sacīji maziņai,Šobrīd līdzinās pasakai,Jo tik mīļu māmiņuNevienu citu es nezinu.Elza Sirsone no Viesturiem:„Es savai mammai Sigitai Māmiņu dienasrītā uzdāvināju pašas saplūktas puķītes unšokolādi. Šokolādi nopirka tētis. Manamamma ir laba. Šīs nupat saplūktās puķītesarī dāvāšu mammai.”Rebeka Marta Kļaviņa no Rājumiem:„Es savu mammu Ilgu samīļoju unapsveicu ar ziediem Māmiņu dienā! BučasTev, mīļo mammucīt!”

3maizi nevar spēt piepirkt – uzreiz jānopērk10 kukuļi, un pašu ceptā maizīte sanākgaršīgāka.Turam četras slaucamas govis – pienuizlietojam tikai pašu vajadzībām – griežamkrējumu, kuļam sviestu, taisāmbiezpienu, sienam sieru. Turam arī cūkas– ledusskapis mums vienmēr pilns argaļu. Dārzs, kurā izaudzējam visu, kasnepieciešams pašiem, – tā ir pati par sevisaprotama lieta. Dienā mums ēšanai aizietspainis kartupeļu – visiem garšo kartupeļi.Mums ir arī bišu saimes.Brīnos par tiem cilvēkiem, kas iet uzpagastu pēc pabalstiem, bet paši sev patburkānu nevīžo izaudzēt.Ja ir tik liela saimniecība, tad visiem irjāstrādā. Kristaps parasti iet uz kūti – saliekgovīm priekšā miltu spaiņus, padzirdateliņus, vasarā tos izved laukā.Vadimu tētis māca strādāt ar zāģi.Vadims ir arī galvenais malkas skaldītājs.Meitenēm arī vienmēr ir ko darīt – ganvirtuvē, gan dārzā, gan kūtī.Bet, protams, bērni darba dēļ nevaraizmirst par mācībām. Bērni mācībāsir centīgi – neko sliktu nevaru teikt. Jaarī kādam neiet tik labi, kā gribētos, tasnav tāpēc, ka neko nedara un necenšasmācīties.Kā jau teicu – bērniem ir noteiktadienas kārtība. Gulēt jāiet deviņos vakarā.Protams, ir jau arī izņēmumi šajā dienaskārtībā. Kad lielie bērni nav paspējušilīdz deviņiem visu izmācīties, tad iznākaiziet gulēt vēlāk.Lielie bērni parasti ceļas sešos no rīta,mazie ap septiņiem. Kad bērni iet uzskolu, mums ar Jāni abiem tiek pa rītabučai no viņiem un mīļš: „Čau, tēti, čau,mammu!”. Bērniem pakaļ jābrauc pēcpiektās stundas.Mums mājās ir dators ar interneta pieslēgumu,bet stundām sēdēt pie datoranevienam nav laika un vēlēšanās.Ir grūti, bet no bērniem nāk tāds spēksMan dzīve ir ierauta tādā kā vāveresritenī – visu jāpaspēj. Esmu galvenāģimenes šofere, kad esmu pārgurusi, maniaizstāj Jānis.Pirmdienās un ceturtdienās veduAngelinu un Aleksandru uz MadlienasMūzikas skolu.Otrdienās un piektdienās Aleksandru,Kristapu un Kristīni un vēl piecus Ķeipenesbērnus aizvizinu uz Madlienas bērnu dejukolektīva „Lienīte” mēģinājumiem.Trešdienās Angelīnu un Aleksandruvedu uz vēderdeju nodarbībām Ķeipenē.Ceturtdienās Vadimam un AngelinaiMadlienā ir jauniešu deju kolektīva„Daina” mēģinājumi – atkal esmu ceļā .Piektdienas vakari ir manas un Jāņakopīga izbraukuma vakari – mēs dejojamĶeipenes senioru deju kolektīvā, unpiektdienās notiek mēģinājumi tautasnamā.Sestdienas ir mūsu talkas dienas, kadkopīgiem spēkiem iztīrām māju no vienagala līdz otram. Un tā katru nedēļu arnelielām izmaiņām.Ir jau brīži, kad šķiet – nemaz vairs navspēka, bet atnāk kāds no bērniem un gribparunāties par kaut ko viņam svarīgu, unman tas spēks ir jāatrod, jo ar bērniem irjārunā, jāuzklausa un jāsamīļo.Mūsu ģimenē ir izveidojusies tradīcijarīkot „sapulces”. Sapulces sasaucam tad,kad ir radusies kaut kāda problēmiņa, kasjāatrisina, jāizrunā, arī tad, kad man kautkas nepatīk bērnu uzvedībā vai rīcībā.Tad arī visi sanākam, izrunājamies,apspriežamies un rodam risinājumu.Bērni mums dod tādu spēku un dzīvesstimulu, kas atsver visas sīkās nedienasun grūtumu. Priecājamies par bērnusasniegumiem – par to, cik viņi skaistidejo, izjusti deklamē un spēlē mūziku. Arīviņu paštaisītie apsveikumi un vēstulītes,ko viņi man šad un tad uzraksta, ir tik mīļiun aizkustinoši.Nenovērtējams ir arī manu lielo bērnu,kuriem jau pašiem ir savas ģimenes,atbalsts. Mani lielie bērni palīdz maniemmazajiem bērniem, no kuriem pieci irskolnieki, sapirkt visu skolai nepieciešamo– burtnīcas, dzēšgumijas, pildspalvas,lineālus. Meitenes no lielo bērnu puses tiekpalutinātas, nopērkot viņām auskariņus,krellītes.Atbrauc mani lielie bērni no Īrijas unsaka: „Laižam, mamm, uz „Maximu”!”,un piepērk mums pilnu ledusskapi. Paratbalstu – gan materiālo, gan to – naudasizteiksmē nenovērtējamo – saku saviembērniem paldies, kā arī Jāņa meitai Ilvitaiun viņas ģimenei. Par visu liels, lielspaldies mūsu mīļajiem lielajiem bērniem!Paldies arī skolotājiem Daigai Bombāneiun Andrim Miķelsonam, kuriatbrauca pie mums uz Rubeņiem ar tortiCik labi, ka ir mammas drošais plecs, kam pieglauzties!pēc bērnu veiksmīgās piedalīšanās sportadeju sacensībās. Sporta dejas dejo visipieci mani bērni, tikai mazais Danielspagaidām griež deju riņķus vien papagalmu. Pateicoties Daigas un Andraneatlaidībai un pacietībai, bērni sportadejās ir tik daudz iemācījušies.Cilvēka laime sākas no ģimenesKad bērni ienāca mūsu ģimenē, viņiiesākumā bija pārsteigti par mūsu dzīvesmodeli. Viņi izbrīnīti vaicāja: „Un kā – vaitad tētis nedzers un nesitīs mammu? UnTurpinājums 4. lpp.

4Turpinājums no 3. lpp.vai jūs abi nekausieties un nelamāsieties?”Viņu iepriekšējā dzīves pieredze uniepazītais dzīves modelis bija šķībs,greizs un nepareizs. Divu bērnu agrākādzīves pieredze ir gaužām bēdīga – viņi irdzīvojuši badā, ēduši sliekas un grauzušikokus, rakņājušies pa miskastēm, meklējotsev kaut ko ēdamu, viņi ir sisti, par viņiemneviens nav rūpējies. „Ja gribi ēst, ejzagt!” – tā mācījusi miesīgā māte. Būtulabi, ja bērni visas piedzīvotās šausmasvarētu no atmiņas izdzēst....Trīs lielajiem bērniem liktenis ir bijisnedaudz citādāks, bet arī ļoti nežēlīgs.Mans un Jāņa galvenais uzdevums iriemācīt bērnus dzīvot citādi, nekā viņidzīvojuši agrāk. Un to var iemācīt ne jau arvārdiem, bet dzīvojot mīlestībā, rūpējotiesvienam par otru, kopīgi strādājot un kopīgisvētkus svinot, visu savā starpā izrunājotun izrādot patiesu ieinteresētību vienamotra domās un problēmās. Cilvēka laimesākas no ģimenes. Es ceru, ka mūsubērni izaugs laimīgi un veidos stipras unlaimīgas ģimenes.Drīz būs Jāņi – svētki, ko mēs, visaģimene, svinam kopā. Atkal būs ko rauties,Jāņu mielastu gatavojot. Uz Jauno gadusataisītie trīs rasola spaiņi ātri iztukšojās.Bet visiem kopā mielasta gatavošana irnieks un liels prieks. –Sarunas nobeigumā Sandra parādījabērnu gatavotos apsveikumus ar labiemnovēlējumiem. Vienā no apsveikumiem,kas bija veltīts tētim, viena no meitāmbija ierakstījusi šādus vārdus: „Tavamīlestība padara mūs arvien stiprākus”.Skaisti un aizkustinoši vārdi. Šādus vārdusdzirdot, vecāku sirdīs noteikti ielīst prieks,gandarījums un lepnums par bērniem.Rubeņos maija vakarā ciemojās B.MietuleMadlienas būvvalde informē2011. gada aprīlī saņemti trīs būvniecībasiesniegumi – uzskaites kartes būvniecībaiĶeipenes pagastā:08. aprīlī no Jāņa Vaivara pirts, lapenesbūvniecībai, kūts rekonstrukcijai nekustamajāīpašumā „Ozoliņi”;28. aprīlī no Evitas Milleres-Višaspilnvarotās personas Ivara Tomsonagatera ēkas rekonstrukcijai, kokmateriālukalšu būvniecībai nekustamajā īpašumā„Pļavnieki-AM”;28. aprīlī no AS „Latvijas autoceļuuzturētājs” Ogres ceļu rajona smiltssālsnovietnes, malkas šķūņa būvniecībainekustamajā īpašumā „Ogres ceļu rajonaĶeipenes iecirknis „Ogres CR Ķeipenesiecirknis””.Būvvaldes lēmums – atbalstīt visas trīsbūvniecības ieceres un izsniegt plānošanasun arhitektūras uzdevumus.Mazā mājiņā kalna galiņā...Mazā mājiņā kalna galiņā – tepat, netāluno Ķeipenes ciema centra, Skrīveru ceļamalā Ķeipenes pag. „Augstkalnā”, dzīvoLidija Freiberga, kura svētdien, 22. maijā,nosvinējusi 90. dzimšanas dienu. Un, tākā mēs visi gribam dzīvot ilgi, skaisti unlaimīgi, tad gribas uzzināt, kāds ir Lidijasgarā mūža un optimisma noslēpums.Par savas dzīves gājumu viņa pastāstīspati. Žēl tikai, ka uz papīra uzrakstītajānevar izjust jauko latgalisko akcentu, kasbija saklausāms stāstītājas vēljoprojāmmundrajā balsī.LIDIJA FREIBERGA: - Mana dzīvenav bijusi nekāda vieglā, visādi ir gājis.Piedzimu Latgalē , Istalsnā – netālu noLudzas. Istalsnā bija viss, kā nākas, –baznīciņa, kapi, stacija. Ģimenē bijām 10bērni – deviņas māsas un viens brālis. Es- tā jaunākā, ģimenes pastarīte. Kā augām,tā izaugām; ko ēdām, ko neēdām... Tagadno visiem bērniem esmu palikusi viena...vienīgais brālis aizgāja, vēl būdams spēkagados, - noslīka...Papriekšu mūs okupēja krievs, pēc tamLatvijā ienāca vācietis. Krievu laikā visisādžas jaunieši – jauni un traki – saskrējāmkomjauniešos. Ienāca vācieši, un viņi likakrievu laika komjauniešus pie sienas. Arīmani. Faktiski – ne jau vācieši, bet pašilatvieši viens otru ēda nost. Kā gan tasvācietis varēja zināt, kas bijis komjaunietisun kas nē, un kāda viņam vispār interesepar komjauniešiem? Latvieši bija tie, kasviens otru nodeva, latvieši...Ko vācietis? Sūtīs visus komjauniešusprom darbos uz Vāciju. Bailes jau bijagan, bet beigās izrādījās vien čipuha.Vācietis mūs aizveda uz Rīgu, Rīgāiesēdināja lidmašīnā un glauni aizgādājauz Vāciju. Ne tā kā krievi latviešus sabāzalopu vagonos necilvēcīgos apstākļos, uncilvēkiem šajos drausmīgajos apstākļosbija jāiztur daudzu dienu, pat nedēļu ilgspiespiedu ceļojums.Vācijā tie spaidu darbi bija tīrāatpūta – kalpoju pie kungiem: paslaucījuputekļus, izmazgāju istabas, strādāju arīvirtuvē – mazgāju traukus, piepalīdzēju“Uzlikšu cepuri galvā kā dāmai!” pirms fotogrāfēšanās noteica jubilāre un itin veiklibija ārā pagalmā.ēst gatavošanā. Ja nebūtu saslimusi (manbija „aklās zarnas” iekaisums, nācās toizoperēt), droši vien būtu Vācijā palikusi.Tur bija cita kultūra, cita darīšana. Tačupēc operācijas nevarēju kādu laiku strādātun nācās atgriezties Latvijā.Atbraucu kā tāda kundze mājās – skaistāskurpītēs, smalkā kleitiņā – visi nevarējavien nobrīnīties. Uz dzimto Latgaligan vairs nebraucu. Apmetos pie māsasSuntažu pagastā – viņa strādāja pie kādaSuntažu saimnieka par kalponi. Sapazinosar savu Jāni – viņš nāca no Carnikavas,bija par mani 13 gadus vecāks, un tā palikušaipusē.Mani darba gadi pagājuši Ķeipenē –iesākumā slaucu ar rokām govis Jaunzemufermā. Pēc tam 30 gadus strādāju parslaucēju Dobelnieku fermā. Es biju tādapastāvīga slaucēja, bet citas slaucējas– komjaunietes – krievietes – mainījāsbieži – atnāca, brītiņu pastrādāja un prombija. Es vēl kādus 10 gadus pēc pensijas

5norāvu par slaucēju. Strādāju, strādāju,kamēr pastniece teica: „Pietiek, mammīt,pa jumtiem lēkāt! Jāiet pensijā!”Tad arī beidzot aizgāju pensijā. Manmājās daudz pateicību, godalgu un medaļupar labu darbu – biju pirmrindniece.Izslaucu pat 4000 kg no gotiņas gadā. Betko mums maksāja par to lielo skriešanukolhozā? 2 kapeiciņas par darba dienu.Kad vairākus kolhozus apvienoja unizveidoja padomju saimniecību, tad dzīvepalika mazliet vieglāka un labāka. Tadjau mēnesī varēja nopelnīt no 100 – 150rubļiem. Par pieciem rubļiem tolaik varējakurpes nopirkt. Tad nu rēķiniet paši, vai tābija liela vai maza alga...Vēl grūtāk man būtu bijis strādāt, javīrs nenāktu palīdzēt. Vīrs strādāja parbrigadieri, un, kā beidza savu darbu, tātūlīt nāca palīgā man. Viņš iztaisīja noizkapts tādu kā asu zobenu, ar ko sagrieztgabalos sasalušo skābbarību. Citādi arrokām skābbarību nevarēja ne izplēst, nesadalīt.Nu jau mans Jānis 19 gadus citā saulē.14. maijā Ķeipenes ciema centrā pavasaraTirgus diena. Diemžēl laika apstākļinebija tie iepriecinošākie– pelēki mākoņi,vējš - vēsi, vēsi, vēsi...Tirgotāju piedāvājums Ķeipenei pietiekošs– mazliet salda (medus, piparkūkas),mazliet sāļa (žāvējumi un svaiga gaļa),mazliet dārzam (stādi, košumkrūmi),mazliet skaistumam (pašdarinātas piespraudes– rozītes, matu sprādzes)un iespēja papildināt katra personīgogarderobi (apģērbi un apavi). Kopā 9tirgotāji. Pircēju rindas gan tādas paretas.Kādas domas rosījās, grozoties tirgusBez krāsainībasPar to, kā es esmu nodzīvojusi tik daudzusgadus, pati brīnos un citi ķeipenieši arī.Kādas tik es briesmīgas slimības neesmupārcietusi! Ķeipenieši dažu labu reizirunās jau sen mani aprakuši un kroni uzmana kapa uzlikuši. Bet es kā dzīvs, tādzīvs! Jumprava svētā!Jūs taču zināt, ka kalnu cilvēki ilgākdzīvo. Es arī dzīvoju kalna galiņā, tāpēcvēl turos. Dzirdēju pa televizoru, ka vienaikalnu vecenei jau 105 gadi, un viņa meklēvīru – gribot baudīt dzīvi ar kādu kopā.Redz, kas par azbesta veceni! Es ganpēc vīra nāves par citiem vīriešiem vairsnedomāju.Mans tēvs Donāts garu mūžu nodzīvoja– viņš aizgāja 95 gadu vecumā. Tēvsneslimoja un nedzēra zāles, un zobi viņamvēl vecumā bija kā krelles. Vienīgā tēvazālīte, ja gadījās kāda neliela kaite, bija100 grami šņabīša. Tēvam žuliciņi –nelielas šņabja butelītes – vienmēr bijapa rokai. Tēvs aizgāja viegli – aizgājaatpūsties, aizmiga un nepamodās.Man arī vajadzētu tēva gadus sadzīvot. Esplacī? Tādā pelēkā dienā gribējās izdzirdētuzmundrinošu mūziku, noorganizētumazu atraktīvu iznācienu, kas uzlabotuomu gan pircējiem, gan pārdevējiem. Jajau tā ir speciāli organizēta un reklamētatirgus diena, tad tai vajadzētu kaut mazlietatšķirties no parastas tirdzniecības, kasikdienā notiek ciema centrā.Kas gan padarīs dzīvi krāsaināku, ja nemēs paši? Krāsainības šajā pelēkajā pavasaradienā pietrūka. Domāju, ka tirgotājiun pircēji būtu arī priecājušies, ja varētusasildīties ar uz ugunskura izvārītu zupiņu.Vismaz man tā šķiet. B. Mietulearī asinsritei no rītiem ieņemu pa glāzīteibalzāma. Esmu samierinājusies ar domu,ka jaunību nevienam vairs neatgriezt unpieņemu visas likstas. Ik pa laikam manuznāk briesmīgas lēkmes. Es tās saucu parmelnās raganas uzbrukumiem. Tad manacīs satumst, trūkst elpas, tek auksti sviedri.Tad sēžu uz gultas malas, spilvenu klēpī,uz kura atbalstīties, mazdēls mani siltisasedz un kaut kā pārlaižu melno brīdi.Kājas arī sāp. Ko var darīt – diezganmūžā skriets un lekts ar tām kājiņām. Bettikai sēdēt vai gulēt – tas nekam neder.Jākustas, cik var. Ko tā istabā sēdēs – tājau sapelēs!Visu laiku gaidīju zaļu zālīti. Nu jauesmu arī sagaidījusi un tagad pa āru viendzīvoju – ganu vistas. Mazdēls uzrakadobes, un es tajās sastādīju sīpolus, sasējusalātiņus, burkānus, dillītes, puķītes... Ganjau kaut kas izaugs.Jumprava svētā! Jādzīvo vien ir...-Lidijas Freibergasstāstījumu pierakstīja B. MietuleAKTUĀLAINFORMĀCIJASakarā ar to, ka Ķeipenes bibliotēkasvadītāja Maija Kalniņa pēc 37 darbagadiem bibliotēkā izlēmusi doties pelnītāatpūtā – pensionēties, no š.g. 1. jūnijaĶeipenes bibliotēka uz laiku slēgta.Latviešu sakāmvārds vēsta, ka cilvēkamdzīvē jāizdara papriekš nepieciešamo, tadvajadzīgo un beidzot patīkamo.Bibliotēkas vadītājai Maijai ir pienācislaiks, kad viņa beidzot varēs darīt tikaipatīkamo. Lai Maija izbauda šo dzīvesperiodu, kad var nesteidzīgi un mierīginodarboties ar to, kas sirdij tīkams, unlai neaizmirst kādreiz iegriezties arībibliotēkā, jo grāmatu lasīšana taču arī irpatīkama nodarbe!Ķeipenes bibliotēka tiks atvērta apmeklētājiempēc bibliotēkas inventarizācijaspabeigšanas un pēc jaunās bibliotēkasvadītājas stāšanās amatā.Jūnijā bibliotēka būs atvērta atsevišķāsdienās, no 1. jūlija strādās ierastajā darbarežīmā. Atvainojamies par sagādātajāmneērtībām!Informācija par bibliotēkas darbalaiku jūnijā pa65033598.tālr. Nr. 65020822 vaiSLUDINĀJUMSDzīvžogu veidošana, rekonstrukcija.Aku rakšana, tīrīšana.Kapu kopiņu ierīkošana, kopšana.Izzāģē kokus, krūmus.Aigars, tālr. Nr.26363582.

6Par projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Ogres novada Ķeipenespagasta Ķeipenes ciemā”Ūdenssaimniecības attīstības projektaīstenošana jau sākusiesŠ.g. 20. maijā uzsākta ūdenssaimniecībasattīstības projekta īstenošana Ķeipenespagasta Ķeipenes ciemā.Kādi darbi projekta ietvaros tiks veikti?Tiks rekonstruēti ūdensapgādes tīkli 3601metra garumā. Vidēji ik pa 200 metriemtiks uzstādīti ugunsdzēsības hidranti(ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsējiem),tādējādi uzlabojot ugunsdrošību Ķeipenesciemā.Pie esošās rekonstruējamās pašteces kanalizācijassistēmas no jauna tiks pieslēgtasčetras mājas (Atpūtas, Jasmīni, Līdumi,Ziediņi). Līdz šim arī Zaļās ielas mājasnebija pieslēgtas kanalizācijas sistēmai, unnotekūdeņi nenonāca attīrīšanas iekārtās,bet izplūda Ķeipenes muižas parkā.Projekta īstenošanas rezultātā kanalizācijasūdeņi no Zaļās ielas mājām unno Atpūtām, Jasmīniem, Līdumiemun Ziediņiem nonāks kanalizācijaspārsūknēšanas stacijā, ar kuras palīdzībupa Zaļās ielas teritorijā izbūvētajiemcauruļvadiem tos pārsūknēs līdz Akasielai, kur ūdeņi nonāks esošajā pašteceskanalizācijas tīklā un tālāk attīrīšanasiekārtās.Rekonstrukcija skars arī attīrīšanas iekārtas.Papildus esošajam tiks izbūvēts vēlviens attīrīšanas iekārtu komplekts. Šajākomplektā varēsim pieņemt asenizācijasūdeņus (par maksu) no kanalizācijasnosēdakām, ko līdz šim nevarējām darīt.Attīrīšanas iekārtās uzstādīs mineralizatoru,kurā varēs pārstrādāt dūņas, kas rodasattīrīšanas iekārtās notekūdeņu attīrīšanasprocesā.Tiks iztīrīts nosēddīķis, kas atrodas aizattīrīšanas iekārtām. Sakārtos arī meniķi.Ķeipenes ciema centra iedzīvotāji irprivileģētā stāvoklī, ko viņi nenovērtē, –daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem navjādomā ne par sava mājokļa apkurināšanu,ne par ūdens piegādi un kanalizācijasaizvadīšanu. Par ūdeni un kanalizāciju navjālauza galva arī centra individuālo mājuīpašniekiem. Nav tā, kā lauku viensētāsdzīvojošajiem – gan jāgādā malka, ganpašiem jākurina, gan jātīra akas, ganjāievelk ūdensvads un jārisina visasar ūdens piegādi saistītās problēmas.Viensētu iedzīvotājiem ir skaidrs – ja gribikaut ko uzlabot vai saņemt, jāvelk ārānaudas maks un jāmaksā.Centra iedzīvotājiem ir tāda dīvaina domāšana.Varbūt viņi domā, ka ciema centrāir iestājies komunisms, kad nav ne par koPēc projekta būvdarbu veikšanas ūdensapgādestīkla avārijas gadījumā, paliekotbez ūdens, nebūs jācieš visiem centraiedzīvotājiem, jo ūdeni varēs atslēgtvienā atsevišķā posmā, nebūs jāatslēdzvisa sistēma.Projekta izmaksasIepirkuma procedūrā ar viszemāko piedāvātocenu par projekta būvdarbu veicējuir apstiprināta firma SIA „Siltums Jums”no Ķekavas novada Ķekavas pagastaRāmavas ciema.Kopējā būvniecības izmaksu summa ir442 943,39 lati, ieskaitot PVN. Būvdarbusplānots pabeigt līdz š.g. 01. septembrim(būvdarbu nodošanas termiņš).85% no projekta attiecināmām izmaksāmlīdzfinansēs Eiropas reģionālās attīstībasfonds (ERAF). Naudas izteiksmē tie būs298 691,70 lati.Atlikušās projekta izmaksas summasnomaksai uz 20 gadiem jau ir piešķirtskredīts no Valsts kases.Par piegādāto ūdeni un kanalizāciju būsjāmaksā vairākSaskaņā ar SIA „Profin” 2009. gadāizstrādāto „Ūdenssaimniecības attīstībaOgres novada Ķeipenes pagasta Ķeipenesciemā” tehniski ekonomisko pamatojumu,ko apstiprināja Vides ministrijasŪdenssaimniecības būvju būvniecībasprojektu vērtēšanas komisijā, plānotietarifi ūdensapgādē un kanalizācijā ir šādi:ūdensapgāde – 2011.g. 0,427 Ls/m 3 ;2012.g. 0,517 Ls/m 3 ; 2013.g. 0,528 Ls/m 3 ; 2014.g. 0,536 Ls/m 3 ; 2015.g. 0,544Ls/m 3 ;kanalizācijā – 2011.g. 0,228 Ls/m 3 ; 2012.g.0,431 Ls/m 3 ; 2013.g. 0,439 Ls/m 3 ; 2014.g.0,444 Ls/m 3 ; 2015.g. 0,450 Ls/m 3 .Šo divu gadu laikā pēc tehniski eko-nomiskā pamatojuma izstrādes ir daudzkas mainījies – gan PVN likmes, ganelektroenerģijas cenas, gan bankasprocentu likmes, gan arī darbu izmaksas,tāpēc jāsaka godīgi – plānotās tarifa likmesdiemžēl mainīsies un ne jau uz leju.Par to, cik patērētājiem būs jāmaksāpar ūdeni un kanalizāciju, būs zināmstikai pēc būvdarbu pabeigšanas un visumaksājumu par rekonstrukcijas un būvniecībasdarbiem veikšanas. Jaunos tarifusapstiprinās Ogres novada domes sēdē.Gribu atgādināt, ka pašlaik ir spēkā 2008.gadā apstiprinātie tarifi: ūdensapgādes tarifs0,42 Ls/m 3 (bez PVN) un kanalizācijastarifs 0,22 Ls/m 3 (bez PVN).Vēlams nomainīt vecās caurulesŪdens sistēmas vecās caurules pro-jekta ietvaros tiks nomainītas līdzdaudzdzīvokļu māju ūdens ievadam unindividuālajām mājām - līdz nekustamāīpašuma robežai ielas malā. Tāpēc būtuvēlams, ka individuālo māju īpašniekinomainītu vecās caurules no ielas malaslīdz mājai, citādi nāksies pieslēgties pievecajām caurulēm.Un lūdzu savlaicīgi maksājiet par patērētoūdeni un kanalizāciju, nekrājietparādus! To, ka regulāri jāmaksā parelektroenerģiju, saprot ikviens patērētājs,jo zina – ja kādu mēnesi par patērētoelektroenerģiju nesamaksā, to atslēdz.Diemžēl ar ūdens piegādes un kanalizācijaspārtraukšanu nav tik vienkārši, bet navneiespējami. Situācija izmainīsies pēcprojekta pabeigšanas – tad varēs ūdeniatslēgt atsevišķiem īpašumiem. Ceru,ka pie tik radikāliem līdzekļiem ķertiesnenāksies un parādnieki veiks savusiekavētos maksājumus!V. Sirsoņa stāstīto pierakstīja B. MietuleBeidzot jāsaprot, ka komunisms Ķeipenē nav un nebūsjāmaksā? Kā gan citādi, lai nosauc situāciju,kad cilvēkiem tiek pievadīts kvalitatīvsūdens un aizvadīta kanalizācija, bet viņipar to nemaksā? Vesels dienests strādā, laiatrisinātu viņu vietā sadzīviskās problēmasun nodrošinātu visus pakalpojumus pēciespējas kvalitatīvākus, bet daudzi cilvēkiuzskata, ka viņiem tas viss pienākas parvelti.Par velti nekas nenotiek. Nemaksātājuvietā maksā pārējie pakalpojuma saņēmēji.Bet cik ilgi tas var turpināties? Cik ilgiapzinīgie maksātāji turpinās maksātnemaksātāju vietā?Pagasta pārvaldei vēl ir brīvi dzīvokļilauku mājās. Tie, kas nav maksātspējīgipar saņemtajiem pakalpojumiem, laipnilūgti pārcelties uz šiem dzīvokļiem!Kopējie māju parādi par ūdeni unkanalizāciju uz 01.05.2011.:Atmodas – Ls 807,93 (no šīs mājas parūdeni un kanalizāciju nemaz nemaksā 7cilvēki);Akācijas – Ls 670,29 (nemaz nemaksā 5cilvēki);Atvari – Ls 692,55 (nemaz nemaksā 5cilvēki);Palejas – Ls 97,02;Kraujas – Ls 298,80 (nemaz nemaksā 5cilvēki);Vizbuļi – Ls 55,86;Zvaigznes – Ls 17,64;Vējotnes – Ls 38,22 (nemaz nemaksā 4cilvēki);Dzelmes – Ls 163,09;Viļņi – Ls 76,84;

Kalnāji – Ls 370,90 (nemaz nemaksā 2cilvēki).Kopējā parāda summa Ls 3289,14. Tāgan nav galīgā summa, jo ir dzīvokļu unindividuālo māju īpašnieki, kas par ūdeninorēķinās pēc skaitītāja rādītājiem. Un, jašie īpašnieki nav mēnešiem ilgi redzētipie kases un nav veikuši maksājumus, betūdeni ir patērējuši, tad skaidrs, ka arī šeitveidojas parāds.Komunālās daļas sniegto informācijupierakstīja B. MietuleĶeipenes pagastapārvaldes lēmumu apskatsOgres novada pašvaldības Ķeipenespagasta pārvalde 2011. gada maijāpieņēmusi trīs lēmumus:09. maijā lēmumu par dzīvojamās telpasīres līguma izbeigšanu ar īrnieci K.Arefjevu pēc īrnieces iniciatīvas;10. maijā lēmumu par dzīvojamās platības„Dzelzceļa māja 62.km”-3, Ķeipenes pag.,Ogres nov., izīrēšanu I. Miezim uz laikulīdz 2013. gada 09. maijam;19. maijā lēmumu par dzīvojamāstelpas īres līguma termiņa pagarināšanulīdz 2011. gada 18. novembrim ar īrniekuJ. Kokinu.Apskatu sagatavoja sekretāre B. MietuleLieli, mazi talkotāji - lielu darbu darītājiŠogad 30. aprīlī Latvijā notika pēcskaita ceturtā Lielā Talka. Tīrīšanai unlabiekārtošanai talkas laikā bija pieteiktas1337 vietas Latvijā un to skaitā arī Ķeipene.Šī gada Lielajā Talkā piedalījies neparastidaudz dalībnieku – 190000.Nevarētu teikt, ka ķeipenieši būtu ļotiaktīvi talkotāji – uz talku bija ieradušies22 cilvēki, pārsvarā skolas vecuma bērni.No pieaugušajiem kā katru gadu arī šogadtalkā piedalījās Feodosija Zemzāle, VilnisSirsonis, Velta Riekstiņa un SkaidrīteSarkalne, un, protams, pati talkaskoordinatore Maruta Grīnberga. VaicājuMarutai, kā veicies talkā un vai viņa irapmierināta ar padarīto.M. Grīnberga: - Uzskatu, ka Ķeipenētalkas dienā bija laba atsaucība. 22ķeipenieši strādāja manā vadībā, bet bijaarī trīs ģimenes - Rušiņi, Ezerkalni unIndriksoni, kas izrādīja pašiniciatīvu,veidoja savas talkotāju komandas un gājalasīt ceļmalās izmestos atkritumus. Citipagasta iedzīvotāji sakopa savu mājuapkārtnes – arī tas ir apsveicami.Ķeipenes ciema centra sakopšana nenotiektikai talkas dienā – ļoti daudz bijaizdarīts jau pirms šī lielā pasākuma. LielāsTalkas dienā savācām veco mehāniskodarbnīcu iekšpagalmā cilvēku patvaļīgiLai skaista vasara ar krāsainiem tērpiemSākot no maija, biedrības „Ķeipenesvides centrs” telpās Ķeipenes pagastaViļņos pasūtījumus sākusi pieņemt šuvējaMāra Igaune. Māra savulaik beigusi Rīgasprofesionāli tehnisko vidusskolu, iegūstotsieviešu apģērbu šuvējas – modelētājasspecialitāti.Māra aizraujas ar izšūšanu, mezglomakramē tehnikā, māk tamborēt un adīt.Ziemā Māra ķeipeniešiem vadīja izšūšanasnodarbības. Žēl tikai, ka atsaucība nebijaliela, bet tās ķeipenietes, kas apmeklējanodarbības, droši vien ir apmierinātas parpašu radītajiem darbiņiem un iegūtajāmiemaņām.Māras lielākais darbs - izšuvums„Meitene šūpolēs” ir 55 x 85 cm liels. Pietā viņa strādājusi gandrīz pusgadu.Kā šuvēja Māra pieņems apģērbuslabošanai (slēdzēju maiņa, bikšu galuatšūšana, apģērba iešūšana, ielāpuuzlikšana u.c.), kā arī pēc jūsu pasūtījumašūs apģērbus un visu ko citu (svārkus, kāzukleitas, korsetes, bikses, gultas pārklājus,dekoratīvos spilvenus u.c.)Ejot pie šuvējas Māras, varēsietapskatīt un iegādāties arī viņas rokdarbus– apsveikuma kartiņas, grāmatzīmes.Vasara ir klāt. Vēl varat paspēt uzšūtizveidoto izgāztuvi, lasījām papīrusĶeipenes muižas parkā.8 m 3 konteiners, ko bijām pasūtījuši SIA„Ķilupe”, ar atkritumiem piepildījās ātri.Šogad Lielās Talkas dalībniekiem parvelti izsniedza tikai atkritumu maisus,cimdus un atkritumu konteineruapmaksāja Ķeipenes pagasta pārvalde nosaviem līdzekļiem.7jaunu, krāsainu tērpu vasaras saulainajāmdienām. Šuvēja pieņem pasūtījumuspirmdienās un piektdienās no plkst.8. 00 –14. 00 un trešdienās no plkst.14. 00 – 19. 00 .Informācija pa tālr. Nr.26477525.Pie šuvējas Māras Igaunes bijaB. MietuleMāra un viņas darbiņi - apsveikumakartiņas un grāmatzīmes ar izšuvumiem.Lielās Talkas noslēgumā talkas dalībniekusĶeipenes komunikācijas centrāsagaidīja sātīgas pusdienas.Paldies pagasta pārvaldei par to, kašajos finansiāli grūtajos laikos bija rastaiespēja pamielot talciniekus ar garšīgāmpusdienām!-Šie skolēni noteikti nemetīs papīrus zemē un nepiesārņos Latvijas dabu.M. Grīnbergas stāstījumu pierakstīja B.Mietule

8Zaļi, skaļi, smaržīgi sveicienidzimšanas dienās visiemmaija jubilāriem!Dienu piesauciet, un diena ausīs!Prieku piesauciet, un atdzimsprieks.Vēl patiesi mūsuvārdam klausīsDažs, kas bijis mūsu pavēlnieks.Spēku pieminiet, un augsietspēkā!Drosmi pieminiet, un viņa līsDvēselēs, kas it kā ugunsgrēkāGaišu blāzmu metīs debesīs.(L.Breikšs)MŪŽĪBĀ AIZGĀJUSIVienalga, jauna diena pienāks,Līdz mūža upe pārplūdīs,Un tajā dienā melnā laivāMēs aizpeldēsim. Dzīve sāp.Š.g. 11. maijā 76 gadu vecumāmūžībā aizgājusiViktorijaBalode.Ielūdzam uz 9. klasesizlaidumu š.g. 11. jūnijāplkst.18.00Ķeipenes pamatskolassporta zālē.Ķeipenes pamatskolas9. klases skolēniLiekas – tagaddzīvot tik sāku,matus sirmumskaut devīgi sedz,īsto,patieso dzīvotmākusirds pa īstamtik vecumā redz.Sirsnīgi sveicieni cienījamāsdzīves jubilejās:Arvīdam Lasmanim75. jubilejā (10. maijā);Ziedonim Ķirsim75. jubilejā (12. maijā);Tamārai Muhinai80. jubilejā (10. maijā);Verai Perfiševai85. jubilejā (12. maijā);Lidijai Freibergai90. jubilejā (22. maijā)!Š.g. 23. jūnijāplkst.21.00Ķeipenē pie Tautas namaLīgo vakarapasākums!Pagastapašdarbībaskolektīvu koncerts.Zaļumballe.Spēlēs muzikantino Kokneses.Ieeja brīva.Priecājamies!Tu vari nokāpt tikai no tām smailēm,kurās esi uzkāpis. Bet, ja izpletīsi spārnus,tu aizlidosi tālāk. (R. Bahs)Priecājamies par Ķeipenes pamatskolasskolēniem, kuri sekmīgi startēja novadaun republikas mācību priekšmetuolimpiādēs un sacensībās! Paldiesskolotājiem par audzēkņiem sniegtajāmbagātīgajām zināšanām un ieguldītodarbu, sagatavojot skolēnus olimpiādēmun konkursiem!Ķeipenes pamatskolas skolēnu rezultātiaizvadītajā mācību gadā:Valsts olimpiādēVēstures 17. Valsts olimpiāde 9. klasei:Elīna Jēkabsone – Atzinības raksts(skolotāja Rita Šķēle);Latvijas 64.skolu spartakiādesfinālsacensības vieglatlētikā - pavasarakross 500 m distance: Edijs Renckulbergs3. vieta (skolotājs Jevgenijs Liepa).Ogres novada olimpiādēsVēstures olimpiāde: Elīna Jēkabsone1. vieta (skolotāja Rita Šķēle);Bioloģijas olimpiāde: Agnese Indriksone2. vieta (skolotājs Māris Siliņš);Fizikas olimpiāde: Dāvis Tobiass –atzinība (skolotāja Inese Grise);Matemātikas olimpiāde 5.- 8. klasēm:Margrieta Kalniņa 3. vieta (skolotājaInese Grise);Angļu valodas olimpiāde 5.-6.klasēm: Alise Sedola 3. vieta(skolotāja Baiba Sīmane);Novada skolēnu pētniecisko darbu skate:Sintija Fišmeistare 3. vieta ( skolotājaInese Grise);Ogres nov. Vides spēles: Santa Liepiņa,Elīna Jēkabsone, Agnese Indriksone –1. vieta (skolotāja Inta Oša);Starpnovadu vides un ģeogrāfijas āraolimpiāde: Lana Gurinoviča, DaigaOzoliņa, Sintija Fišmeistare, DārtaOlekša 3. vieta (skolotāja Inta Oša);Starpnovadu konkurss sociālajās zinībās:Elīna Jēkabsone un Santa Liepiņa – 2.vieta, Sintija Fišmeistere un VanesaMillere – 3. vieta (skolotāja DaigaBombāne);Novada konkurss „Asini prātu”: GerdaGurinoviča – atzinība;Angļu valodas radošās darbnīcas 7.-9.klasēm: Daiga Ozoliņa 2. vieta , ElīnaJēkabsone 3. vieta, Dārta Olekša– atzinība (skolotāja Baiba Sīmane).Lai veiksmīgs tālākais lidojums!Ķeipenes pagasta pārvaldeĶeipenes pagasta laikraksts. Tirāža 200 eks. E-pasta adrese: keippag@inbox.lvLicence Nr. 0629. Iznāk reizi mēnesī no 1991. gada 14. augusta. Tālr. 65033598.