jēkabpils agrobiznesa koledţa tautsaimniecības attīstību ...

skaitā parādi piegādātājiem par 37.3%, nodokļu parādi par 52.9%, citu aizľēmumu
apjoms par 291.7%, bet parādi pārējiem kreditoriem par 79.4%,
4) pašu kapitāls pārskata gadā palielinājies par 73.5%, jo gūta neliela peļľa,
5) kopējie aktīvi pārskata gadā auguši par 30.5%.
2.2. tabula
SIA „X” peļņas vai zaudējumu aprēķina horizontālā analīze 2
Aprēķina postenis 31. 12. 31. 12. Izmaiľas, Izmaiľas,
2007., Ls 2008., Ls Ls %
Neto apgrozījums 34182 60910 26728 78.2
Pārdotās produkc. raţošanas izmaksas 34953 57388 22435 64.2
Bruto peļľa vai zaudējumi - 771 3522 4293 556.8
Pārdošanas izmaksas 135 589 454 336.3
Administrācijas izmaksas 378 406 28 7.4
Pārējie saimn. darbības ieľēmumi 246 1009 763 310.2
Pārējās saimn. darbības izmaksas 68 13 - 55 - 80.9
Procentu un tamlīdzīgas izmaksas 91 418 327 359.3
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi - 1197 3105 4302 359.4
Kā liecina šī finanšu pārskata horizontālā analīze,
1) apgrozījums pieaudzis par 78.2%, jo darbību uzsākusi jauna struktūrvienība,
2) šī iemesla dēļ arī pārdotās produkcijas raţošanas izmaksu pieaugums ir par 64.2%,
3) bruto peļľa palielinājusies par 556.8%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, jo 2007. gadā
uzrādīti zaudējumi 771 lata apmērā, bet 2008. gadā bruto peļľa ir 3522 lati,
4) pārdošanas izmaksas augušas par 336.3% (galvenokārt degvielas tēriľu dēļ),
administrācijas izmaksas par 7.4% (sakaru izdevumu pieauguma rezultātā), bet pārējās
saimnieciskās darbības izmaksas kļuvušas zemākas par 80.9% (2007. gadā tās radās
pārdoto pamatlīdzekļu vērtības norakstīšanas rezultātā),
5) par 310.2% palielinājušies ieľēmumi no saimnieciskās darbības, kas veikta paralēli
pamata aktivitātēm (telpu iznomāšana),
6) procentu maksājumi kļuvuši par 359.3% apjomīgāki, ko var izskaidrot ar to, ka krasi
pieaugušas parādsaistības pret īstermiľa kreditoriem,
7) neto peļľa palielinājusies par 359.4%, jo izdevies stipri kāpināt apgrozījumu.
Finanšu pārskatu vertikālā analīze ļauj konstatēt bilancē uzrādīto līdzekļu, to avotu,
kā arī ieľēmumu un izdevumu struktūru, tās izmaiľas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.
Izdarot bilances vertikālo analīzi, katra posteľa lielumu attiecina pret bilances
kopsummu, bet peļľas vai zaudējumu aprēķina izpētē posteľu rādījumus attiecina pret neto
apgrozījumu. Iegūtie dati tiek izteikti procentos.
Bilances vertikālās analīzes formula ir šāda:
posteņa īpatsvars bilancē = postenis naudas izteiksmē / bilances kopsumma *
100%,
bet peļľas vai zaudējumu aprēķina analīzē pielieto algoritmu
posteņa īpatsvars pārskatā = postenis naudas izteiksmē / neto apgrozījums *
100%.
2 Autores sastādīta tabula, skaitļošanai pielietojot SIA „X‖ peļľas vai zaudējumu aprēķina informāciju
30