jēkabpils agrobiznesa koledţa tautsaimniecības attīstību ...

JĒKABPILS AGROBIZNESA KOLEDŢA 

TAUTSAIMNIECĪBAS 

ATTĪSTĪBU 

IETEKMĒJOŠO 

FAKTORU IZPĒTE UN 

ANALĪZE 

PATSTĀVĪGO – PĒTNIECĪBAS DARBU 

7. SĒJUMS 

Jēkabpils 

2009

SATURS 

Svetlana Zariņa "Attīstības prioritātes un probēmas SIA „Aizkraukles slimnīcā”" (mag.oec. Solvita 

Kozlovska) ................................................................................................................................................................ 3 

Guntars Babāns "Gaļas ražošanas un pārstrēdes nozaru attīstība Latvijā" (mag.paed. Valda Kalniņa) ............ 11 

Kristina Bogdanoviča "Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas statistika" (mag.paed. 

Valda Aizpuriete) .................................................................................................................................................... 20 

Velga Drozde "Finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze" (mag.oec. Tekla Rozentāle)......................... 27 

Ilze Švēdere "Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība" (mag.oec. Solvita Kozlovska) ........................................... 36 

Velga Akmene "Pamatlīdzekļu izmantošanas analīze Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijā" 

(mag.oec. Solvita Kozlovska) .................................................................................................................................. 41 

Ilona Gruzniņa "Cenu veidošanas metodes uzņēmuma SIA „Viesuļi” konditorejas cehā" (mag.oec. Solvita 

Kozlovska) .............................................................................................................................................................. 51 

Ligita Kadţule "Eiropas Savienības struktūrfondu loma Jēkabpils rajona salas pagasta zemnieku 

saimniecībā „Lejas”" (mag.oec. Solvita Kozlovska) .............................................................................................. 58 

Dina Krēsliņa "Valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi un sociālās nodrošināšanas iespējas Latvijā" 

(mag.oec. Mārīte Grandāne) .................................................................................................................................. 67 

Rolands Plinta "Zemnieku saimniecības saražotās produkcijas aprites automatizācijas datu bāze" 

(mag.sc.pol. Laur Rakova) ...................................................................................................................................... 75 

Raivis Ābele "Tiešie un netiešie nodokļi" (mag.paed. Eleonora Martemjanova) .................................................. 84 

Raivis Ābele "Uzņēmējdarbības sfēras un veidi" (mag.paed. Valda Aizpuriete) .................................................. 95 

Rita Upeniece "Finanšu pārskatu sastādīšana SIA „Sāgas fonds”" (mag.oec. Tekla Rozentāle) ....................... 103 

Rita Upeniece "SIA „Sāgas fonds” finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze" (mag.oec. Tekla 

Rozentāle) ............................................................................................................................................................. 110 

Ilona Ivanova "Pašizmaksu kalkulācijas būtība uzņēmumā „XXX” un analīze" (mag.paed. Inta Vaikule) ....... 116 

Eila Vaļicka "Algas nodoklis"(mag.paed. Eleonora Martemjanova) .................................................................. 128 

Eila Vaļicka "Kredīti, to veidi un izmantošanas iespējas SIA „ALBA”” (mag.biol. Ingrīda Veipa). .................. 138 

Jolanta Veigure "Ieņēmumu un izdevumu analīze zemnieku saimniecībā „Muižnieki”” (mag.oec. Mārīte 

Grandāne) ............................................................................................................................................................. 148 

Ingrīda Veipa "Studentu mārketinga pētījumu organizēšana Jēkabpils Agrobiznesa koledžā” ......................... 156 

Marika Vilciņa "Tūrisma nozares raksturojums un attīstība” (mag.oec. Solvita Kozlovska) ............................ 165 

Nijole Rukštelene, Rita Babedaite "Ūdens un gaisa piesārņojuma vērtējums Utentas pilsētā" ........................ 171 

Inta Virauska "Uzņēmuma SIA „BVR” maksātspējas analīze” (mag.paed. Valda Kalniņa) ............................. 180 

Vilima Antoņina "Latvijas makroekonomiskais stāvoklis un iespēja to stabilizēt Jēkabpils Agrobiznesa 

koledžas studentu skatījumā" ................................................................................................................................ 187 

Ainārs Pavļukevičs "Jēkabpils Agrobiznesa koledžas IT sistēmas drošības analīze” ........................................ 192 

Sanita Kļaviņa "Tūrisma statistika Latvijā" (mag.paed. Valda Aizpuriete) ........................................................ 206 

Līga Verečinska "Iedzīvotāju (demogrāfijas) statistika Latvijā” (mag.paed. Valda Aizpuriete) ........................ 213 

Gundars Ašaks "Datu bāze "Veikals-noliktava"" (mag.paed. Rafails Mamedovs) ............................................ 220

ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES UN PROBĒMAS SIA „AIZKRAUKLES 

SLIMNĪCĀ” 

DEVELOPMENT PRIORITIES AND PROBLEMS LTD. AIZKRAUKLES 

HOSPITAL 

Svetlana Zariņa 

Mag. oec., lektore Solvita Kozlovska 

ANOTĀCIJA 

Svetlana Arcihoviča- Attīstības prioritātes un problēmas SIA „Aizkraukles slimnīca‖. 

Darba mērķis: veicot padziļinātu SIA „Aizkraukles slimnīca‖ problēmu izpēti, noteikt 

iestādes attīstības prioritātes, lai sekmētu iestādes darbību nākotnē. 

Darba uzdevumi: 

1. Veikt SIA „Aizkraukle slimnīca‖ vispārējo raksturojumu. 

2. Analizēt SIA „Aizkraukles slimnīca‖ attīstību ietekmējošos faktorus. 

3. Noteikt riskus, problēmas, lai uzlabotu SIA „Aizkraukles slimnīca‖ darbību 

nākotnē. 

4. Sniegt secinājumus un priekšlikumus balstoties uz iegūto datu apstrādes un 

informācijas analīzes rezultātiem. 

Pētnieciskais darbs izstrādāts, pamatojoties uz SIA „Aizkraukles slimnīca‖ attīstības 

plānu, grāmatvedības datiem un citu pieejamo literatūru par saimniekošanu (statistika, 

nepublicētie slimnīcas dati). 

Pētnieciskais darbs sastāv no četrām nodaļām. Darba pirmajā nodaļā tiek apkopota 

vispārēja informācija par slimnīcu, tās pašreizējo un iepriekšējo darbību. 

Otrajā nodaļā tiek izpētīti un izanalizēti attīstību nosakošie un ietekmējošie faktori. 

Trešajā nodaļā tiek pētīta cenas veidošanās, ieľēmumu un izdevumu sabalansēšana un 

pašreizējā finanšu situācija. 

Ceturtajā nodaļā tiek noteikti SIA „Aizkraukles slimnīca‖ galvenie darbības mērķi un 

problēmas. 

ANNOTATION 

Svetlana Arcihoviča – Development priorities and problems in ―Aizkraukles slimnīca‖ 

Ltd. 

The object of the paper: after studying deeply the problems of ―Aizkraukles slimnīca‖ 

Ltd, to determine its development priorities in order to improve its functions in the future. 

The tasks of the paper: 

1. To make the general description of ―Aizkraukles slimnīca‖ Ltd. 

2. To analyse the factors influencing the development of „Aizkraukles slimnīca‖ Ltd. 

3. To determine risks and problems to improve the management activities of 

„Aizkraukles slimnīca‖ Ltd. 

4. To draw conclusions and to make suggestions on the basis of the results of the data 

and information analysis. 

The course paper was elaborated on the basis of the development plan, accounting data of 

„Aizkraukles slimnīca‖ Ltd and other available literature on management (statistics, hospital‘s 

unpublished data). 

The course paper consists of four chapters. In the first chapter the author summarizes the 

general information about the hospital, its present and previous activities. 

The second chapter studies and analyzes the factors influencing and determining the 

development. 

In the third chapter the author studies the formation of prices, the balance of incomes and 

expenditures and the present financial situation. 

The main risks and problems of „Aizkraukles slimnīca‖ Ltd are determined in the fourth 

chapter. 

3

IEVADS 

Saimnieciskās darbības analīze ir uzľēmuma darbības izpēte, kuras mērķis ir ar izvēlēto 

metoţu un analītisko instrumentu palīdzību noteikt faktorus un tendences, kas ietekmē 

uzľēmuma darbības rezultātus. Tā ir nepieciešama, lai noteiktu uzľēmuma finansiālās stabilitātes 

līmeni, novērtētu uzľēmējdarbības aktivitāti un efektivitāti, kā arī palīdzētu izvairīties no 

bankrota. Uzľēmumu vadītājiem ir jāiemācās sasaistīt kopā uzľēmuma finanšu analīzi un 

vadības lēmumu pieľemšanu, kapitāla struktūru un sabalansētu kredītpolitiku, finanšu, 

saimniecisko procesu plānošanu un kontroli. Tieši tāpēc uzľēmuma saimnieciskās darbības 

analīzes veikšanas tēma ir aktuāla jebkuram uzľēmumam. 

SIA „Aizkraukles slimnīca‖ ir lielākais veselības aprūpes uzľēmums rajonā ar gandrīz 42 

000 iedzīvotājiem, tāpēc ir svarīgi noteikt tās tālākās attīstības iespējas un virzienus. 

Pētnieciskā darba mērķis ir izvērtēt SIA „Aizkraukles slimnīca‖ saimniecisko darbību, 

izstrādāt uzľēmuma attīstības virzienus un sniegt priekšlikumus saimnieciskās darbības 

uzlabošanai. 

Pētījuma priekšmets ir SIA „Aizkraukle slimnīca‖. 

Pētnieciskā darba mērķa sasniegšanai autore izvirza šādus uzdevumus: 

1. Veikt SIA „Aizkraukle slimnīca‖ vispārējo raksturojumu. 

2. Analizēt SIA „Aizkraukles slimnīca‖ attīstību ietekmējošos faktorus. 

3. Noteikt riskus, problēmas, lai uzlabotu SIA „Aizkraukles slimnīca‖ saimniecisko 

darbību. 

4. Sniegt secinājumus un priekšlikumus balstoties uz iegūto datu apstrādes un 

informācijas analīzes rezultātiem. 

Pētnieciskā darba mērķis un uzdevumi noteica tā struktūru. 

Darbā tiek pielietotas statistiskās analīţu metodes, salīdzināšanas metode, ekonomiskās 

un speciālās literatūras analīze, jo uzľēmuma darbības tendenču novērtēšanai ir nepieciešams 

aprēķināt, salīdzināt, sagrupēt un izanalizēt daţādus saimnieciskās darbības rādītājus. 

Darba ietvaros analizēti dati par laika periodu no 2004.gada līdz 2007.gadm. Izvēlētais 

laika periods sniedz precīzāko apskatu par darbību jaunajā veselības aprūpes sistēmā, kad sniegto 

pakalpojumu apmaksa tiek saľemta no VOAVA un darbinieku atalgojums atkarīgs no darba 

rezultātiem. 

Darba ietvaros izmantoti slimnīcas iekšējās uzskaites dati un dokumentācija, kā arī 

saistīto iestāţu publicētie materiāli. 

1.IESTĀDES RAKSTUROJUMS 

Aizkraukles slimnīcas izveide ir cieši saistīta ar Pļaviľu hidroelektrostacijas (HES) 

celtniecību 1961. gadā. Tiklīdz sākās HES celtniecība, strādnieku telšu ciematā tika izveidots 

ārstu veselības punkts, kurš 1962. gadā 19. aprīlī tika pārveidots par medicīniski- sanitāro daļu ar 

33 štatu vietām un 1000 cilvēku apkalpes zonu. 

Līdz ar Stučkas rajona izveidi un Stučkas pilsētas pārveidošanu par rajona pakļautības 

pilsētu, 1967. gada 10. janvārī slimnīca tika pārdēvēta par rajona slimnīcu un paveras jaunas 

iespējas slimnīcas paplašināšanai. 1989. gadā Stučkas rajons kļūst par Aizkraukles rajonu un 

nosaukumu maina arī slimnīca 1 . 

Pamatojoties uz LR likumiem „Komerclikums‖, „Par valsts un pašvaldību uzľēmumu 

pārveidošanu struktūrvienībās‖, „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām‖ 

un Aizkraukles rajona padomes 2004. gada 28. janvāra lēmumu Nr. 1 „Par Aizkraukles rajona 

pašvaldības medicīniskās aprūpes uzľēmumu „Aizkraukles rajona slimnīca‖ pārveidošanu 

kapitālsabiedrībā SIA „Aizkraukles slimnīca‖ . 

SIA „Aizkraukles slimnīca‖ apstiprinātais pamatkapitāls ir Ls 298 224. Sabiedrības 

pamatkapitāls sastāda 298 224 kapitāla daļas, vienas daļas nominālvērtība ir viens lats. Kapitāla 

daļa turētājs Aizkraukles rajona pašvaldība. 

1 Aizkraukles slimnīca -vēsture 

4

Ārstniecības uzraudzību Latvijas Republikā atbilstoši Ārstniecības likumam veic 

Veselības ministrija un tās noteiktās institūcijas. 

Slimnīcas statūtos noteiktie galvenie komercdarbības veidi ir: 

1. cilvēku veselības aizsardzība; 

2. slimnīcu darbība; 

3. ārstu prakse; 

4. zobārstu prakse; 

5. sociālā aprūpe ar izmitināšanu; 

6. sava nekustāmā īpašuma izīrēšana un iznomāšana; 

7. gatavo ēdienu piegāde u.c. 

Saskaľā ar savstarpēji noslēgtajiem līgumiem ar Veselības obligātās apdrošināšanas 

valsts aģentūru par ambulatoro, stacionāro un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu 

sniegšanu un apmaksu, slimnīcai ir jānodrošina un jāsniedz valsts garantētās medicīniskās 

palīdzības apjomā ietilpstošie veselības aprūpes pakalpojumi personām, kam saskaľā ar Latvijas 

Republikas normatīvajiem aktiem un līgumu ir tiesības saľemt no valsts budţeta apmaksātus 

veselības aprūpes pakalpojumus. 

Slimnīcas vispārējais attīstības jeb stratēģiskais mērķis ir saglabāt un attīstīt 

iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu klāstu, kļūstot par kvalitatīvu un profesionālu lokālo 

daudzprofilu slimnīcu. 

Atbilstoši raksturīgajām funkcijām veselības aprūpē, slimnīcā ir izvirzīti vispārējie 

specifiskie mērķi: 

1. sniegt kvalitatīvu ambulatoro un stacionāro medicīnisko palīdzību Aizkraukles 

rajona iedzīvotājiem; 

2. sniegt efektīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību viesiem iedzīvotājiem, 

neatkarīgi no dzīves vietas; 

3. attīstīt un pilnveidot ārstēšanas tehnoloģijas atbilstoši mūsdienīgas medicīnas 

prasībām; 

4. apvienot slimnīcas personālu komandā, kura ir ieinteresēta uzľēmuma darbības 

mērķa īstenošanā un stratēģiskā mērķa sasniegšanā. 

Līdz ar jauno slimnīcas statusu, tiek uzsākti vērienīgi ēku rekonstrukcijas darbi un 

medicīniskā aprīkojuma atjaunošana. Pēdējo 3 gadu laikā veikti poliklīnikas jumta remontdarbi, 

terapijas- bērnu nodaļas korpusa rekonstrukcija un divstāvu piebūves izbūve. Ir veikti 

saimnieciskā korpusa (veļas mazgātavas, virtuves, garāţas) rekonstrukcijas darbi un sakārtotas 

ugunsdrošības, ventilācijas, apsildes, kondicionēšanas un inţenier- tīkli. 2006. un 2007. gadā 

sakārtots telpu stāvoklis administratīvās struktūrvienībās. 

1.1. Iekārtas un ēkas 

Pēdējo gadu laikā iegādātas vai saľemtas iekārtas, kas atsevišķos profilos ļauj strādāt 

atbilstoši jaunākajām prasībām. Jaunās iekārtas iegādātas uz nomaksu par slimnīcas līdzekļiem, 

valsts pārvaldes institūciju investīcijām un saľemtajiem ziedojumiem. Būtisks stimuls jauno 

iekārtu iegādei ir periodiskie sertifikācijas procesi, kurus ar vecām iekārtām nav iespējams 

nokārtot. Tomēr daudzos profilos joprojām tiek lietotas vecas iekārtas, kuru darbība nav 

apmierinoša. 

Lai novērtētu pašreizējo situāciju, atsevišķi apskatīsim stacionārā un poliklīnikā 

izmantotās iekārtas, īpašu uzmanību pievēršot iekārtu vecumam. 

Stacionārā tiek izmantotas iekārtas, kuru izgatavošanas laiks sniedzas no 1970.gada līdz 

2007.gadam. Stacionārā 4,6% iekārtu ir vecākas par 27 gadiem, bet pēdējos septiľos gados 

stacionāram iegādātas 90 iekārtas jeb 59.6% no kopskaita. Šeit manāma pozitīva tendence, kas 

izpauţas jauno iekārtu īpatsvara palielinājumā. Vēl 2002.gadā iekārtu īpatsvars, kas raţotas pēc 

2000.gada, bija tikai 19% - nu jau tas sasniedz gandrīz divas trešdaļas. Turklāt vairāk nekā 80% 

iekārtu ir jaunākas par 1990.gadu. 

Poliklīnikā izmantojamo aparātu klāstā vecuma struktūra ir savādāka – tur veco iekārtu 

īpatsvars ir lielāks: 48.6% poliklīnikas iekārtu ir vecākas par 1990.gadu, bet pēc 2000.gada 

5

poliklīnikai iegādātas tikai 26 iekārtas, jeb 24.3 % no kopējo iekārtu skaita. Iepriekšējos gados 

atbilstoši slimnīcas noteiktajām prioritātēm iekārtu attīstība notikusi galvenokārt stacionārā un 

NMP dienestā, mazāku uzmanību pievēršot poliklīnikas iekārtu klāsta uzlabošanai. Jāľem vērā, 

ka šāda situācija veicina jaunāko tehnoloģiju iepirkšanu privātpraksēs un tādejādi samazinās 

poliklīnikā veikto ambulatoro pakalpojumu apjoms. Savukārt iekārtu esamība poliklīnikā ļautu 

tās izīrēt privātprakšu vajadzībām un tādējādi gūt papildus ienākumus. Vislielākā uzmanība tiek 

pievērsta rentgena kabineta aparatūras uzlabošanai. 

Slimnīcas ēku kopums veidojas no 4 atsevišķām ēkām Aizkrauklē: poliklīnikas ēka, 

ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļu korpuss, terapijas un bērnu nodaļu korpuss un saimniecības 

ēka. Vēl slimnīcas teritorijā atrodas noliktava un šķūnis. Papildus slimnīcas teritorijā 

izvietotajām ēkām tās pārziľā arī atrodas Neretas filiāles ēka ar NMP staciju un īrētas tiek telpas 

1.2.Personāls 

Savlaicīgi nodrošināt organizāciju ar darbiniekiem nozīmē radīt pārbaudītus un drošus kadru 

atlases avotus. 2 Ja jautājums par vakanču aizpildīšanu netiek savlaicīgi plānots, tad personāla 

atlases procedūra notiek steigā. Vadībai ir jāľem vērā tas, ka personāls ir katras darbības 

pamatresurss. Personāla atlases darba efektivitāti lielā mērā nosaka tas, cik plašs ir avots. Jo 

plašāks ir personu loks, no kura tiek atlasīti darbinieki, jo vairāk iespēju katram amatam 

izvēlēties piemērotāko cilvēku. 

Personāla atlasi lietderīgāk ir uzticēt speciāli apmācītiem speciālistiem. 

Tai pašā laikā vadītājam, kurš ir atbildīgs par savas struktūrvienības darba rezultātiem, 

jādod iespēja izvēlēties tos darbiniekus, kuri nepieciešami darbā un par kuru darbības gala 

rezultātiem vadītājs uzľemas atbildību. SIA „Aizkraukles slimnīca‖ personāla atlases pilnvaras 

piešķir struktūrvienību vadītājiem. Pārsvarā struktūrvienību vadītājiem jānodarbojas ar vidējo un 

jaunāko medicīnisko personālu, ar kuriem atlases procedūrā veic pārrunas, interesējas par viľu 

nodarbošanos iepriekš un nepieciešamības gadījumā tiek lūgts iesniegt atsauksmes no 

iepriekšējām darba vietām. Tas veicina ne tikai slimnīcu nodrošināt ar darbiniekiem, kas atbilst 

ieľemamajam amatam, bet arī novērš nepieľemamu personu pieľemšanu darbā. 

Personāla atlasē notiek pārrunas starp tiešo vadītāju un pretendentu uz doto vakanci, un, 

šī tiešā saikne neapšaubāmi ir veiksmīgāks risinājums nekā darbinieku atlase slimnīcas vadības 

līmenī. Slimnīcas pamatpersonāla – ārstu atlase uz vakanto amatu notiek slimnīcas vadības 

līmenī. Ārsti – speciālisti ir svarīgākā personāla daļa, kas ar savām zināšanām un profesionālo 

darbību nodrošina slimnīcas kā veselības aprūpes iestādes mērķu sasniegšanu. 

Slimnīcas dibinātājs ir Aizkraukles rajona padome. Tai ir tiesības iecelt slimnīcas vadītāju – 

valdes priekšsēdētāju. Tāpat tai ir tiesības ar savu lēmumu apturēt slimnīcas darbu, ja tiek 

konstatēts kādu Latvijas Republikas likumdošanas aktu pārkāpums. 

Atbilstoši statūtiem slimnīcai ir jāpilda pašvaldības pasūtījums, par kuru tiek slēgts 

līgums ar VOAVA. Pēc reģionālā dalījuma slimnīca ietilpst VOAVA Zemgales nodaļā un ar to 

ik gadu tiek slēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu minimumā ietilpstošo ārstniecisko 

pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. 

Ārstniecības uzraudzību Latvijas Republikā atbilstoši Ārstniecības likumam veic 

Labklājības Ministrija un tās noteiktās institūcijas. 

Kopumā slimnīcas pārvalde veidota atbilstoši funkcionālajam principam, bet teritoriāli 

atdalīta un ar savu struktūru ir Neretas filiāle; arī NMP dienesta stacijas izdalītas pēc teritoriālā 

principa. Šis struktūras veids slimnīcai uzskatāms par lietderīgāko, jo precīzāk atspoguļo tās 

darbību. 

Slimnīcas vadību atbilstoši tās statūtiem nodrošina valde. Slimnīcas kopējo darbību 

nodrošina administrācija, kas sastāv no grāmatvedības; saimnieciskais dienests, kas veidojas no 

personāldaļas, statistikas, virtuves, garāţas, veļas mazgātavas, darbnīcām un citiem 

darbiniekiem, kas nodrošina slimnīcas darbību. 

2 UkolovsV., Mass A., Bistrjakovs I. Vadības teorija. 

6

1.2.attēls. SIA „Aizkraukles slimnīca” kopējā struktūra 3 

1.4. Pakalpojumu tirgus analīze 

Mūsdienu tirgus apstākļos ir ļoti jūtama ārējās vides ietekme uz komercsabiedrību 

saimniecisko darbību. Ekonomiskās, sociālās un politiskās izmaiľas gan pozitīvi, gan negatīvi 

ietekmē šo darbību un ir nepieciešama operatīva reakcija un lēmumu pieľemšana. 

Komercsabiedrībām ir jāveic saimnieciskās darbības analīze, kas sastāv no sistematizēta 

analītisko procedūru kopuma, ar mērķi nonākt pie secinājumiem un priekšlikumiem. 

Pakalpojumu pieejamību raksturo to telpiskais izvietojums, izmaksas un laiks. 

Aizkraukles slimnīcā sniegtais pakalpojumu klāsts atbilst veselības aprūpes pakalpojumiem, 

kas slimnīcai jāsniedz un tiks saglabāts arī turpmāk. Pakalpojumu klāsts jāpapildina atbilstoši 

slimnīcai izvirzītajām prasībām, jaunām medicīnas iespējām un pieprasījuma pēc noteikta 

pakalpojuma. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, no slimnīcas pakalpojumu klāsta ir likvidēta 

„īslaicīgā sociālā aprūpe‖, kas darīts pamatojoties uz profila neatbilstību slimnīcas 

pamatpakalpojumiem un mērķiem Lokālajai slimnīcai atbilstošus pakalpojumus SIA 

„Aizkraukles slimnīca‖ nodrošina jau šobrīd, bet datus par sniegto pakalpojumu apjomu un 

rādītājiem analizēsim katrā veselības aprūpes jomā atsevišķi. 

2.ATTĪSTĪBU NOSAKOŠIE UN IETEKMĒJOŠIE FAKTORI 

Veselības pakalpojumu tirgū darbojošos konkurentu ietekme ir būtisks faktors slimnīcas 

attīstībai. Aizkraukles rajonā 2000.-2007. gadu laikā slēgtas divi veselības aprūpes uzľēmumi, 

no kuriem viens – Neretas pagastā- kļuvis par SIA „Aizkraukles slimnīca‖ Neretas filiāli, otrs- 

Pļaviľās- pārveidots par sociālās aprūpes centru ar izmitināšanu (pansionāts). Rajonā darbojas 26 

ģimenes ārstu prakses, no kurām 6 darbojas slimnīcas ambulatorās daļas ēkā un 3- Neretas 

filiāles telpās. Līdz ar veselības aprūpes uzľēmumu slēgšana izveidojusies situācija, ka SIA 

„Aizkraukles slimnīca‖ ir vienīgā daudzprofilu veselības aprūpes iestāde rajonā un konkurenci 

tai veido ģimenes ārsti un ārstu speciālistu privātprakses, kā arī zobārstniecības prakses. 

Aizkraukles rajonā darbojas divas ambulances (Skrīveros, Vallē) divi feldšeru punkti (Klintainē, 

Rīteros) astoľi feldšeru- vecmāšu punkti (Iršos, Kurmenē, Odzienā, Stukmaľos, Rīteros, 

Sunākstē, Taurkalnē un Vietalvā). 

Kopumā partneru un konkurentu skaits šobrīd maz ietekmē SIA „Aizkraukles slimnīca‖ 

darbu, jo tā ir rajonā vienīgais veselības aprūpes uzľēmums, kas spēj sniegt visplašāko 

pakalpojumu klāstu. 

3. SAIMNIEKOŠANAS IENESĪGUMS 

3.1. Pakalpojuma cena 

Par medicīniskās palīdzības un aprūpes sniegšanu pacients vai tā likumīgais pārstāvis 

(aizbildnis) par ārstēšanos stacionārā sākot ar otro dienu maksā Ls 3.00 diennaktī. Šo pacienta 

iemaksu sastāda: 

3 Autores veidots attēls 

VALDE 

Valdes priekšsēdētājs 

Vietnieks med.darbā Valdes locekle Valdes loceklis 

Neretas 

fil. 

Stacionārs 

NMP 

dienests Statistika Ambulatorā daļa 

Grāmatvedība 

7 

Sekretariāts 

Personāla 

daļa 

Saimnieciskais 

dienests 

Garāţa 

Virtuve

1. darba alga 1.872 Ls jeb 62.4 %; 

2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 0.453 Ls jeb 15.1%; 

3. pacienta ēdināšana 0.282 Ls jeb 9.4%; 

4. medikamenti 0.15 Ls jeb 5%; 

5. pārējās izmaksas (higiēnas, saimniecības preces un citas) 0.243 Ls jeb 8.1%. 

Apkopjot faktorus, kas ietekmē pakalpojumu tirgus apjomu un kvalitāti, var secināt, ka 

kopējais pakalpojumu apjoms samazināsies, jo tikai kvalitatīva veselības aprūpes sniegšana ļaus 

slimnīcai saglabāt savu nišu veselības aprūpes jomā. Tomēr kvalitātes uzlabošanās pakāpe būs 

atkarīga no slimnīcas vadības prasmes organizēt to darbu apjoma samazināšanās apstākļus, 

spējas piesaistīt attīstībai nepieciešamos līdzekļus un optimizēt veicamos darbus. 

3.2. Ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana 

Lai sabalansētu ieľēmumus un izdevumus, nepieciešams atsevišķi izskatīt, kādi posteľi tos 

veido. Ieľēmumus var sagrupēt: 

1. ieľēmumi no saimnieciskās darbības; 

2. summas, kas saľemtas ekonomisko sankciju veidā; 

3. ieľēmumi no īpašumu izmantošanas; 

4. ārkārtas ieľēmumi. 

Saimnieciskās darbības ieľēmumus parāda peļľas vai zaudējuma aprēķina posteľos „neto 

apgrozījumi‖ un „pārējie saimnieciskās darbības ieľēmumi‖. Ieľēmumi no pamatdarbības 

uzrādās postenī- neto apgrozījums (atskaitot ieľēmumu sastāvā ietvertos nodokļus, kas tieši 

saistīti ar pārdošanu). Postenī pārējie saimnieciskās darbības ieľēmumi- uzrādīti pārējie 

ieľēmumi, kas attiecas uz saimniecisko darbību, bet netiek uzrādīti postenī – neto apgrozījums 

(piemēram, telpu īre u.c.). 

Izdevumus atbilstoši ekonomiskajam saturam var sagrupēt: 

1. darba samaksai; 

2. nodokļu maksājumiem; 

3. materiālās izmaksas; 

4. amortizācijas atskaitījumi; 

5. pārējie izdevumi. 

Zaudējumi pēc rakstura ir izdevumi, kas atspoguļo ekonomisko labumu samazinājumu. Uz 

pārējiem izdevumiem attiecina komandējuma izmaksas, remontu un citas izmaksas, kas nav 

attiecināmas uz iepriekš minētajām izmaksām. Izmaksas atzīst peļľas vai zaudējuma aprēķinā, 

balstoties uz tiešo saistību starp izmaksu un konkrēto ieľēmumu rašanos laiku. 

SIA “Aizkraukles slimnīca” darbību ietekmējošie riski: finanšu risks, politiskais risks, 

tehnoloģiskais risks, likumdošanas risks, sociālais risks. 

4. RĪCĪBAS VIRZIENI UN NEPIECIEŠAMIE PASĀKUMI ATTĪSTĪBAS MĒRĶU 

SASNIEGŠANAI 

Atbilstoši Valsts ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju 

struktūras plānam (māsterplānam), kas aptver primāro un sekundāro veselības aprūpes līmeni, lai 

nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un tirgus 

attīstības prognozēm var noteikt mērķu sasniegšanai nepieciešamos rīcības virzienus un to 

realizācijai nepieciešamos pasākumus. 

1. Mērķis: sniegt kvalitatīvus ambulatoros un stacionāros medicīniskos pakalpojumus 

Aizkraukles rajona iedzīvotājiem. 

2. Mērķis: attīstīt slimnīcas spēcīgākās nozares līdz daudzfunkcionālās veselības 

aprūpes līmenim, turpināt nepieciešamo veselības aprūpi tuvāk dzīvesvietai. 

3. Mērķis: sniegt kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību visiem iedzīvotājiem, 

neatkarīgi no dzīves vietas. 

4. Mērķis: attīstīt un pilnveidot ārstēšanas tehnoloģijas atbilstoši mūsdienīgas 

medicīnas prasībām. 

5. Mērķis: Apvienot slimnīcas personālu ieinteresētā komandā, uzľēmuma plānu 

īstenošanā. 

8

SECINĀJUMI 

1. Slimnīcas pieejamība vērtējama kā pozitīva, jo ir teritoriāli sasniedzama, 

pakalpojumu cenas tiek noteiktas atbilstoši likumdošanai un slimnīca strādā 24 stundas 

diennaktī. 

2. SIA „Aizkraukles slimnīcas‖ darbību nodrošina 313 darbinieki, no kuriem 44 ir 

sertificēti ārsti, 131 vidējais medicīniskais personāls, 67, jaunākais medicīniskais personāls un 71 

tehniskie darbinieki. 

3. Slimnīca plāno savu darbinieku ilgtermiľa piesaistīšanu, ieguldot līdzekļus 

darbinieku izglītībā, pašlaik slimnīca sedz 75 Ls gadā- pēcdiploma apmācības izmaksas, šī 

iniciatīva vērtējama kā pozitīva, jo notiek darbinieku attīstības plānošana un tiek celts māsu 

profesionālisma kopējais līmenis. Slimnīcas pieejamība vērtējama kā pozitīva, jo ir teritoriāli 

sasniedzama, pakalpojumu cenas tiek noteiktas atbilstoši likumdošanai un slimnīca strādā 24 

stundas diennaktī. 

4. SIA „Aizkraukles slimnīcas‖ darbību nodrošina 313 darbinieki, no kuriem 44 ir 

sertificēti ārsti, 131 vidējais medicīniskais personāls, 67, jaunākais medicīniskais personāls un 71 

tehniskie darbinieki. 

5. Slimnīca plāno savu darbinieku ilgtermiľa piesaistīšanu, ieguldot līdzekļus 

darbinieku izglītībā, pašlaik slimnīca sedz 75 Ls gadā- pēcdiploma apmācības izmaksas, šī 

iniciatīva vērtējama kā pozitīva, jo notiek darbinieku attīstības plānošana un tiek celts māsu 

profesionālisma kopējais līmenis. 

6. SIA „Aizkraukle slimnīca‖ pamatkapitāls ir 298 224 Ls apmērā, vienas daļas 

nominālvērtība ir viens lats. Kapitāla daļas turētājs Aizkraukles rajona pašvaldība. 

7. Daudzu gadu garumā netika ieguldīta pietiekams finansējums slimnīcas 

infrastruktūras periodiskai atjaunošanai, kas lēni, bet neapturami nolietojās. Pašlaik 

nepieciešamais finansējums iekārtu iegādei ir 322 000 Ls, daļu šo izmaksu segs Aizkraukles 

rajona padome un novada dome. 

8. Aizkraukles slimnīcas ēku kopums veidojas no 4 atsevišķām ēkām Aizkrauklē, 

poliklīnikas ēka, ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļu ēka, terapijas un bērnu nodaļu korpuss un 

saimniecības ēka. Papildus slimnīcas pārziľā ir ar Neretas filiāles ēka ar NMP staciju un īrētas 

tiek telpas Pļaviľās. No 2003.-2007. gadam daudzām ēkām ir veikti rekonstrukcijas darbi. 

Pašlaik sliktā stāvolī ir poliklīnikas fasāde, kuras atjaunošanai nepieciešams 45 000 Ls, 

nepieciešamais finansējums saľemšanai ir iesniegts projekts Finanšu ministrijai. 

9. SIA „Aizkraukles slimnīca‖ izstrādāja projekta pieteikumu uz Eiropas Savienības 

fondu 2007.-2013. gadam finansējumu par 5 660 000 eiro, ko iesniedza 2008. gada janvārī 

Veselības ministrijā. 

10. Pastāvošajā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas tirgus situācijā svarīgi ir 

spēt novērtēt esošo stāvokli, prognozēt tā attīstību un atbilstoši tam piesaistīt un noturēt 

nepieciešamo personālu, kas kvalificēta darbaspēka apstākļos ir ļoti grūti. 

11. Palielinās nepieciešamība pēc kvalitatīvas veselības aprūpes, kas ar profesionālu 

speciālistu un modernu tehnoloģiju palīdzību var iespējami īsā laikā palīdzēt cilvēkiem atgūt 

darba spējas. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Ľemot vērā iespējamo finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, jāpaātrina jauno 

medicīnisko iekārtu iegādes intensitāte, lai uzlabotu slimnīcas sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā 

arī saīsinātu slimnieku ārstēšanās ilgumu. 

2. Lai saglabātu pacientu plūsmu, nepieciešams uzlabot un attīstīt diagnostiskās 

izmeklējumu metodes ar modernu tehnoloģiju palīdzību. 

3. Jāplāno samazināt gultu skaitu (statistiski) 2009.gadā, kas vairāk palielinās to apriti un 

samazinās vidējos ārstēšanas ilgumus. 

4. Personāla resursu piesaistīšanai jāizmanto maksimāli sakārtota darba vide ar motivējošu 

atalgojumu, personāla izaugsmes iespējām, kur ļoti lielu lomu spēlē vadības personīgā attieksme 

un paraugs gan pret kolektīvu kopumā, gan pret katru indivīdu atsevišķi. 

9

5. Slimnīcai optimāli turpmākajos gados jādarbojas bezpeļľas situācijā, sabalansējot 

ieľēmumus un izdevumus gada ietvaros tā , lai nodrošinātu slimnīcas turpmāku attīstību. 

6. Saimnieciskās darbības procesu veiksmīgai regulēšanai nepieciešams izstrādāt 

orientējošu finanšu plānu saimnieciskajam gadam. Jācenšas piesaistīt pēc iespējas vairāk maksas 

pakalpojumus, jāizstrādā maksas pakalpojumu līgums gadījumiem, ja cilvēku neapmierina valsts 

garantētā aprūpe. Jāiznomā telpas rajona ārstu konferenču organizēšanai, un citiem pasākumiem 

nevis jānodarbojas ar labdarību. 

7. Nepieciešams palielināt informācijas plūsmu (masu mēdijos, ārstu konferencēs) par 

traumatoloģijas profila profesionālo līmeni gan speciālistu, gan moderno iekārtu jomā un 

piedāvātajiem pakalpojumiem, kurus var saľemt pacienti vietējā slimnīcā, netērējot laiku un 

līdzekļus Rīgas ārstniecības iestāţu apmeklēšanai. 

8. Balstoties uz Latvijā izstrādātajām e-veselības pamatnostādnēm, slimnīcai nepieciešams 

iegādāties jauna iekārtas, kas savienojamas ar datoru sistēmām un izveidot pacientu elektronisko 

datu sistēmu. 

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN CITU INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS 

1. LR Komerclikums (01.01.2002.). Latvijas Vēstnesis. 2000. 158/160. 

2. LR Ārstniecības likums (01.10.1997.). Latvijas Vēstnesis. 1997. 167/168. 

3. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1046 no 19.12.2006. „Veselības aprūpes 

finansēšanas un organizēšanas kārtība‖ 

4. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras vēstis. 2005.-2007. 

5. LR Veselības ministrijas statistikas departaments „Latvijas veselības aprūpes 

statistikas gadagrāmata, 2006.- Rīga: 2007. 

6. de Geus A. Dzīvigais uzľēmums. -Rīga: Preses nams - 312 lpp. 

7. Pelše G., Ruperte I. Uzľēmēja rokasgrāmata.- Rīga: Jumava, 2003. - 359 lpp. 

8. Ivanovs R.Aizkraukles rajona slimnīcas vēsture –Aizkraukle 1995. - 2 lpp. 

9. SIA „Aizkraukles slimnīca‖ finanšu pārskati, atskaites 2005.- 2007. nepublicētie dati. 

10. SIA „Aizkraukles slimnīca‖ attīstības plāns-Aizkrauklē 2007. -106.lpp. 

11. UkolovsV., Mass A., Bistrjakovs I. Vadības teorija. – Rīga: Jumava, 2006. – 237 lpp. 

12. Meţeckis M.Pērn 23% ārstu bija pensijas vecumā. LETA, sk.internetā (2008.11.10.) 

http:/www.apolli.lv/portal/news 

13. Ziľas: Cilvēki-Mirstība Latvijā joprojām pārsniedz dzimstību sk.internetā 

03.11.2008. 

http/64.233.183.104/searh?q=cache:IV53DQoFRmOj:news.frut.lv/lv/ppl/17207 

14. Januška M. Finanšu pārskata formu aizpildīšana. Latvijas Ekonomists. 2008.2(158) 

54.-64. lpp. 

15. Veselības ministrijas plānoto pasākumu kalendārs Sabiedriskajai apspriešnai nodoti 

projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji Savienības fondu aktivitātēm. Sk.internetā 

http:/www.vm.gov.lv/?id=122&sa=121&top 

16. Sūnīte S,Kroders K. Latvijas iedzīvotāju kvalitāte un tās uzlabošanas iespējamie 

virzieni valsts ilgspējīgās attīstības nodrošināšanā. Rīga: Latvijas Universitates raksti, 

702.sēj. 2006.-537.-549. lpp. 

17. Saksonova S. Komercbanku un uzľēmumu finanšu riski, to pārvaldīšana. Rīga: 

Latvijas Universitātes raksti,702. sēj.:Ekonomika V,2006.-471.- 482. lpp. 

18. Pettere G., VoronovaI. Riski uzľēmējdarbībā un to vadība. Rīga: Banku augstskolas 

mācību līdzeklis 2003. 

10

GAĻAS RAŢOŠANAS UN PĀRSTRĒDES NOZARU ATTĪSTĪBA LATVIJĀ 

EAT PRODUCTION AND INDUSTRY PROCESSING IN LATVIA 

Guntars Babāns 

Lektore, Mag. paed., Valda Kalniņa 

ANOTĀCIJA 

Pētījums sastāv no sešām nodaļām. Pirmajā nodaļā aprakstīti liellopu un teļa gaļas 

raţošanas nozares attīstības rādītāji, to analīze. Otrajā nodaļā ir analizēti cūkkopības nozares 

attīstības rādītāji. Trešajā nodaļā ir aprakstīti putnkopības attīstības rādītāji, kā arī veikta 

aitkopības SVID analīze. Ceturtajā nodaļā ir raksturota putnkopības nozare un veikta attīstības 

rādītāju analīze. Piektajā nodaļā ir aprakstītas SIA „Viesuļi‖ attīstības tendences pēdējos gados. 

Sestajā nodaļā analizētas gaļas pārstrādes nozares attīstības tendences un iespējas pēdējos gados. 

Darba noslēgumā sniegti secinājumi un priekšlikumi par gaļas raţošanas un pārstrādes nozaru 

attīstību Latvijā. 

ANNOTATION 

The paper consists of six chapters. The first chapter describe cattle and calf meat 

production developmental index, it analysis. The second chapter analyze pig-breeding 

developmental index. Next chapter describe poultry keeping index, as well as to realize sheepbreeding 

SVID analysis. Fourth chapter describe poultry industry and realize index analysis. 

Fifth chapter describe SIA ―Viesuļi‖ developmental tendency last years. Final chapter analyze 

meat processing developmental and potentialities last years. Tha conclusions and proposals are 

down at the end of the paper. 

IEVADS 

Gaļas raţošanas pamatā ir lauksaimniecība. Tā jau vēsturiski ir izveidojusies par vienu 

no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Savukārt, viens no svarīgākajiem 

tautsaimniecības, tai skaitā, lauksaimniecības, attīstības nosacījumiem ir saraţotās produkcijas 

realizācijas iespējas. Lauksaimniecības preču tirgū būtisku apgrozījuma daļu veido gaļas 

produkti. Gaļas un gaļas produktu raţošana Latvijā ir viena no aktuālākajām lauksaimniecības 

produkcijas pārstrādes nozarēm. 

Latvijas gaļas raţotāju un gaļas pārstrādātāju starpā ir liela konkurence. Vēl jo vairāk 

tādēļ, ka Latvijas tirgus ir atvērts arī citu valstu raţotāju piedāvājumam. Importa īpatsvars katru 

gadu pieaug, vidēji divas līdz trīs reizes pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni. Tādēļ uzľēmumiem 

svarīgi ir noturēties iekšējā tirgū, saglabāt pārdošanas apjomus un savus klientus. 

Darba mērķis ir noteikt gaļas raţošanas un pārstrādes nozaru attīstības tendences 

Latvijas tirgū laika posmā no 2004. līdz 2008. gadam. 


1. Studēt literatūru par izvēlēto tēmu. 

2. Atlasīt datus par gaļas raţošanu un pārstrādes attīstības tendencēm. 

3. Izpētīt gaļas raţošanas rādītāju dinamiku. 

4. Analizēt lopu skaita izmaiľas par pēdējiem gadiem. 

5. Formulēt secinājumus un sniegt priekšlikumus. 

Darbs veidots izmantojot Latvijas datu centra (LDC), LR centrālās statistikas pārvaldes 

CSP), Latvijas Valsts Agrārās Ekonomikas Institūta (LVAEI), Pārtikas un veterinārā dienesta 

(PVD), Zemkopības Ministrijas (ZM) datus un informāciju. 

1. GOVKOPĪBA (LIELLOPU UN TEĻA GAĻAS RAŢOŠANA) 

Pašreiz Latvijā liellopu gaļas raţošanas nozares galvenie mērķi ir pašnodrošinājuma 

nodrošināšana un liellopu gaļas kvalitātes uzlabošana. 

Pēdējos trīs gados parādās liela interese par gaļas liellopu audzēšanu. Statistikas dati 

liecina, ka valstī ir izveidoti daudz jaunu ganāmpulku, kuros ir ievesti ģenētiski kvalitatīvi 

šķirnes dzīvnieki, tuvāko divu gadu laikā Latvija būs sasniegusi noteikto zīdītāj govju skaitu 

„griestus‖ (19368 lopu, saskaľā ar Valsts un ES atbalsta lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu 

ietvaros). 

11

Nozare pakāpeniski attīstās un pilnveidojas. Lai gaļas liellopu audzēšana notiktu 

mērķtiecīgi un, lai būtu tās izsekojamība, gaļas liellopi ir pakļauti valsts uzraudzībai, kuru veic 

Ciltsdarba valsts inspekcijas (CVI) un Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas (LGLAA) 

speciālisti. 

1.1. tabula 

Liellopu un ganāmpulku skaits pa gadiem 2004. – 2007. gadā 4 

2004 2005 2006 2007 

Liellopu kopējais skaits 554 377 570 371 559 421 399 000 

Liellopu kopējais skaits 

(izľemot slaucamās 

govis) 

369 153 385 196 377 046 219 000 

Slaucamo govju skaits 185 224 185 175 182 375 180 000 

Pārraudzībā esošo gaļas 

liellopu skaits 

Kopējais ganāmpulku 

skaits 

10 568 13 373 16 048 19 667 

64 758 64 255 48 808 44 644 

Avots: CSP,LDC 

Pēc CSP un LDC datiem 2007. gadā ganāmpulku skaits un liellopu kopējais skaits, 

salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājusies par 30 % (skatīt 1.1.tabulu). Mazo ganāmpulku skaits 

(1-5 liellopi) 2007. gadā salīdzinot ar 2005. gadu ir samazinājies par 39 %, toties ir palielinājies 

liellopu skaits ganāmpulkos ar liellopu skaitu no 50 -99 un 100 – 199 par 95% (tas ir gandrīz 

dubultojies), bet ganāmpulku ar liellopu skaitu no 300 – 499 par 18 %. Tomēr vēl joprojām 

2007. gadā liels īpatsvars ganāmpulku ar 1 govi. Vislielākais dzīvnieku skaita pieaugums 

vērojams ganāmpulkos ar liellopu skaitu no 50 – 99 liellopiem, palielinājums par 58 % un 

ganāmpulkos ar liellopu skaitu 300 – 499, par 69 %. [ 2.] 

Latvijā uz 2007. gada beigām bija 30563 specializēto gaļas šķirľu un to krustojumu 

liellopi. No Latvijā audzētajiem gaļas šķirľu liellopiem procentuāli visvairāk bija gaļas šķirľu 

krustojumi (62,4%), Šarolē (14,7%), Herefordas (10,7%), Aberdinangus (4,4%), Limuzīnas 

(3,1%) (skatīt 1.2. tabulu). Kopējais pārraudzībā esošais gaļas liellopu skaits uz 2007. gadu bija 

13667 (skatīt 1.1.tabulu). 

1.2. tabula 

Gaļas šķirņu liellopi un to krustojumu skaits Latvijā 5 

Šķirnes 2004 2005 2006 2007 

Aberdinangus 4709 2673 2312 1345 

Hailandes 182 217 236 617 

Herefordas 9436 5580 5021 3268 

Limuzīns 4929 2343 1516 961 

Simentāles 173 217 240 617 

Galovejas 82 104 141 183 

Šarolē 8820 5746 5439 4389 

Salēras 21 26 46 46 

Heke 53 55 52 55 

Gaļas krustojumi (XG) 155 1321 2580 2484 

Krustojumi XX 16 114 11505 16598 

4 Latvijas datu centra (LDC) un LR Centrālās statistikas pārvaldes dati 

5 Latvijas datu centra dati 

12

KOPĀ 28022 28674 29784 30563 

Avots: LDC 

Pēdējo gadu laikā Latvijas tirgū pieaudzis pieprasījums pēc bioloģiski raţotas gaļas un 

tās produktiem, tomēr pagaidām patērētāji nav nodrošināti pietiekami ar šāda veida produkciju. 

Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu (gaļas) pārstrāde, tad galvenokārt gaļa tiek realizēta 

svaigā veidā pēc pirmapstrādes. Ar bioloģiskās produkcijas marķējumu Latvijā pārdotas: 

- 2005. gadā 7 t liellopu gaļas; 

- 2006. gadā 17 t liellopu gaļas; 

- 2007. gadā 14 t liellopu gaļas. 

Saraţotās liellopu gaļas apjomi 2007. gadā samazinājās, jo strauji palielinājās teļu 

izvešana uz citām ES dalībvalstīm (skatīt 1.3. tabulu). 

1.3. tabula 

Izvesto teļu skaits uz citām ES dalībvalstīm 2005. – 2007. gads 6 

Vecuma grupas 2005. 2006. 2007. 

Teļi līdz 3 mēnešu vecumam 

13 

2 3767 20678 

Teļi no 3 - 6 mēnešu vecumam 0 607 957 

Teļi no 6 - 8 mēnešu vecumam 

Teļi līdz 8 - 12 mēnešu vecumam 

8 281 351 

27 339 564 

KOPĀ 37 4994 22550 

Avots: LDC 

Ľemot vērā to, ka vecajās dalībvalstīs liellopu gaļas cenas ir augstākas, tad Latvijas 

gaļas liellopu audzētājiem nākotnē vajadzētu lielāku vērību veltīt tieši liellopu gaļas eksportam. 

Cenu analīze liecina, ka Latvijā 2006. gadā liellopu gaļas vidējā iepirkuma cena ievērojami 

atpalika (par 45,87 %) no vidējām ES - (25) cenām. 

Salīdzinot Latvijas vidējās iepirkuma cenas pa gadiem ir novērojama tendence cenām 

nedaudz palielināties, vidēji par 6-7 %. ES (25) vidēji liemeľu iepirkuma cena 2006. gadā 

palielinājās par 6.6 %, salīdzinot ar 2005. gadu. 

Liellopu sektorā 2006. gadā bija visstraujākais cenu pieaugums visā lauksaimniecības 

nozarē, kas bijis vēl straujāks nekā 2005. gadā. Tomēr liellopu gaļas raţošanas apjomi kopumā 

samazinājušies par 5.3 %, savukārt pēc lauksaimniecības ekonomiskā aprēķina kopējais liellopu 

gaļas produkcijas apjoms sarucis par 33.5 %, kas iespējams ir saistīts ar teļu izvešanu uz citām 

ES dalībvalstīm un līdz ar to dzīvnieku vidējā vecuma samazināšanos.[ 6.] 

Šķirnes gaļas liellopu audzēšanu Latvijā koordinē šķirnes dzīvnieku audzētāju 

savienība un Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija LGLAA, kura realizē Ciltsdarba 

programmu gaļas liellopu audzēšanā 34 šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās. 

LGLAA piedalās Latvijas – Šveices kop projektā „Kvalitatīvas liellopu gaļas raţošanas 

sistēmas izveidošana Latvijā‖. Projekta ietvaros notiek Latvijā audzēto gaļas liellopu šķirľu 

izpēte. Apsekoti vairāk kā 30 Šarolē, Herefordas, Limuzīnas, Angusu, Simentāles, Salēras, 

Tiroles pelēko un Galovejas šķirľu ganāmpulki. Iegūti produktivitātes dati par vasaras – rudens 

periodu. Šobrīd notiek darbs pie selekcijas darba tendenču apkopojuma daţādās ES dalībvalstīs 

un iespējami piemērotākā modeļa izstrādes Latvijā. Sadarbībā ar Šveices kolēģiem, notiek 

Latvijā audzēto jaunlopu nobarošanas rezultātu salīdzināšana Latvijā un citās ES dalībvalstīs uz 

kurieni ir eksportēti Latvijas jaunlopi nobarošanai, ľemot vērā daţādus barības sastāvus daţādās 

valstīs, kā arī izmaksas un, protams, klimatiskos un turēšanas apstākļus. 

Gaļas liellopu pārraudzību veic visām specializēto gaļas liellopu šķirnēm. Par vaislas 

materiāla iegādei ārvalstīs piešķirtajām subsīdijām 146944.93 LVL apmērā 2006. gadā no 

6 Latvijas datu centra dati

Vācijas, Zviedrijas un Lietuvas iepirkts kvalitatīvs vaislas materiāls – 192 gaļas šķirľu teles un 8 

vaislas buļļi. 

2. CŪKKOPĪBA 

Cūkkopības nozare ieľem ievērojamu vietu Latvijas lauksaimniecības tirgū. Galvenais 

mērķis ir cūkkopības nozares stabilizēšana un produkcijas konkurētspējas veicināšana tirgū, 

izmantojot ģenētiski augstvērtīgu vaislas materiālu un pazeminot produkcijas pašizmaksu. 

Cūkgaļas raţošanas apjomi ir stabili un ir potenciālas iespējas palielināt tirdzniecības apjomus. 

Pēc iestāšanās ES cūkkopības sektors Latvijā attīstījās samērā vienmērīgi un 2006. gada 

beigās cūkkopībā bruto peļľa bija 5 % robeţās, bet jau 2007. gada sākumā cūkkopības sektorā 

Latvijā izveidojās kritiska situācija. Negatīvās cūkgaļas tirgus tendences ir radušas augstās 

graudu cenas, cūkgaļas eksporta ierobeţojumi uz Krieviju un Ukrainu, kā arī citi faktori. 2006. 

gadā sausuma ietekmē pazeminājās graudu raţa, līdz ar to strauji paaugstinājās lopbarības 

graudu iepirkuma cenas, kas nelabvēlīgi ietekmēja cūkgaļas raţotājus. Cūku barības 

sagatavošanai izmanto no 55 – 75 % graudus, pamatā kviešus (atkarībā no receptes). Līdz 2006. 

gada oktobrim cūku barības izmaksas bija 66 – 77 %. Cūkkopības sektoram šāds graudu 

sadārdzinājums rada bankrota situāciju. 

Situāciju saimniecībās pasliktināja tas, ka kautuves ir samazinājušas dzīvu cūku 

iepirkumu, jo cūku liemeľu tālākā realizācija ir apgrūtināta. Šo situāciju saasina lētais cūkgaļas 

imports no Polijas (1.10 LVL/kg) un Vācijas (1.25 LVL/kg), jo gaļas pārstrādes uzľēmumi ir 

orientēti uz lētās gaļas izmantošanu savas produkcijas raţošanā. LDC sniegtie dati liecina, ka 

nokautu cūku skaits 2006. un 2007. gadā bija aptuveni 38000, kas ir par 20% mazāk salīdzinot ar 

2005. gadā nokauto dzīvnieku skaitu. 

Latvijā raţotājiem jābūt sagatavotiem tirgus pārmaiľām, tādēļ saimniecībām 

nepieciešams atbilstošs kvalitatīvs vaislas materiāls, kuru pēcnācēji ātri nobarojas, izlietojot maz 

barības uz produkcijas vienību, un ir ar liesu, pārstrādātāju prasībām atbilstošu kautķermeni. 

Iepriekšējos gados cūku selekcijā iegūti labi rezultāti. Iesāktais darbs jāturpina, lai panāktu cūku 

raţotspēju un ģenētiskā potenciāla vēl labāku izmantošanu. Cūkkopības nozarē augstus 

ieľēmumus garantē pareizi virzīts audzēšanas darbs, kur svarīgākais ir šķirľu izvēle un to 

krustošana, produktivitātes kontrole, dzīvnieku cilts darbības noteikšana un ātra selekcijā iegūto 

sasniegumu ieviešana raţošanā. [9.] 

2006. gadā Latvijā ar šķirnes materiāla atraţošanu nodarbojās 20 saimniecības, kuras 

ieguvušas šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu.[10] Šķirnes cūku audzētavās 

dzīvnieku ģenētisko uzlabošanu koordinē šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas: SIA „Cūku 

cilts darba centrs‖ un SIA „Agrsels‖. Organizācijas, selekcijas mērķu un uzdevumu sasniegšanai, 

ir izstrādājušas „Latvijā audzēto cūku ciltsdarba programmu‖. Ciltsdarba programma ir balstīta 

uz Latvijā audzējamām cūku šķirnēm –Jorkšīras, Landrases, Pjetrenas, Djurokas un Lielā Baltā. 

Sekmīgais selekcijas programmas realizācijai, 2006. gadā Latvijā ieveda 39 šķirnes kuiļus no 

Igaunijas, Austrijas un Zviedrijas. 

3. AITKOPĪBA 

Aitkopības nozares galvenais mērķis ir izveidot stabilu aitu audzēšanas un pārstrādes 

nozari, kura spētu raţot kvalitatīvu, konkurētspējīgu gaļas un vilnas produkciju iekšējam un 

ārējam tirgum. Aitkopībā tiek saglabāts esošā ģenētiskā daţādība, tiek atjaunoti ganāmpulki, 

vilnas raţošana un pilnveidota gaļas tirdzniecība. Aitu māšu skaita pieaugumam ir pozitīva 

ietekme uz sektoru, kas liecina, ka nākotnē jēru skaits turpinās pieaugt. 

14

Avots: CSP 

aitu skaits (tūkst.,gab.) 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

2004 2005 2006 2007 

gadi 

3.1. attēls. Aitu skaits (tūkst., gab.) 2004. – 2007. gada beigās 7 

Pēc CSP datiem 2007. gadā ir vērojams straujš aitu skaita pieaugums, attiecībā pret 

iepriekšējo gadu tas ir pieaudzis par 31.7%. Latvijā no kopējo aitu ganāmpulka 60% veido aitu 

mātes, tas ir kā labs rādītājs tam, ka aitu skaits arī nākamajos gados varētu pieaugt. Pēc LCD 

datiem lielākais aitu skaits 2007. gadā bija mazos ganāmpulkos, ar dzīvnieku skaitu no 1 līdz 5 

aitām. Vidējais aitu skaits ganāmpulkā bija 6 aitas. Aitu māšu skaita palielināšanos veicina valsts 

sniegtais finansiālais atbalsts. [1.] 

Ar šķirnes materiāla darbu 2007. gadā nodarbojās 23 saimniecības, kuras bija ieguvušas 

šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu. Biedrība „Latvijas Aitu audzētāju asociācija‖ 

organizē aitkopības nozares darbu. Tiek realizēta ciltsdarba programma, kas paredz Latvijas 

tumšgalves šķirnes aitu saimnieciski derīgo īpašību izkopšanu, kā arī plānveidīgu daţādu šķirľu 

aitu krustojumu audzēšanu. Biedrība realizē arī Latvijas tumšgalves šķirnes aitu ciltsdarba 

programmu. Realizējot šo programmu, ir iespēja saľemt Eiropas Strukturālo fondu maksājumus 

par lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu. 

Nepietiekams aitu skaits ir cēlonis tam, ka Latvijā ir apgrūtināta vaislas dzīvnieku 

izaudzēšana. Viens no vieglākajiem un ātrākajiem aitu skaita palielināšanas ceļiem ir vaislas 

materiāla ieguve ārvalstīs. Diemţēl Latvijas tumšgalves šķirnes aitas citās valstīs neaudzē, līdz ar 

to aitu iepirkšana no citām valstīm ir neizbēgami novedīs pie citu šķirľu gēnu iepludināšanas 

Latvijas tumšgalves šķirnē. Atbalstāma ir to šķirľu ievešana, kuras izmantos šķirnes veidošanā, 

un tās ir Šropširas un Oksfordšīras šķirnes. Gaļas raţošanai Latvijas tumšgalve izmantojama kā 

mātes šķirne, bet gaļas tipa šķirnes izmantojamas rūpnieciskai krustošanai. 

Aitkopības nozares attīstība pašreiz ir atkarīga no valsts atbalsta, bez tā nozare šobrīd 

neattīstītos. 

4. PUTNKOPĪBA 

Putnu gaļas raţošana notiek gan zemnieku saimniecības, kur putnkopības produkcijas 

raţošanai izmanto novecojušas tehnoloģijas, gan arī specializētos uzľēmumos. Sīksaimniecības 

raţo lielākoties pašpatēriľam, lielākās zemnieku saimniecības nelielu produkcijas daļu pārdod 

vietējā tirgū. Specializēto uzľēmumu raţošanas jaudas ir noslogotas pilnībā. 

Lielāko tirgus daļu, apmēram 35% produkcijas, izmantojot intensīvās tehnoloģijas, 

saraţo divi specializētie nozares uzľēmumi – Akciju sabiedrība „Ķekava‖ un Sabiedrība ar 

ierobeţotu atbildību „Lielzeltiľi‖. Šie uzľēmumi arī eksportē raţoto produkciju. 

Putnu gaļas ieguvei audzē galvenokārt gaļas šķirnes vistu broilerus: krosi Hibro-G, 

Ross 308, Kob. Putnu gaļas sektorā ir ļoti būtiski nodrošināt putnus ar specifisku gaismas reţīmu 

7 Autora veidota diagramma 

15 

Aitas

un gaisa temperatūru. Nepieciešams kvalificēts darbaspēks, kura atalgojums, augstās inflācijas 

dēļ, pastāvīgi tiek paaugstināts. Šie ir galvenie problemātiskie raţošanas apstākļi kam seko 

loģiska putnu gaļas cenu paaugstināšana. 

Ar iestāšanos ES, putnu gaļas tirgus Latvijā tiek aizsargāts pret importu no trešajām 

valstīm. 

Arī putnu gaļas eksports pēc iestājas ES nenotiek uz trešajām valstīm. Latvijas raţotāji 

galvenokārt eksportē gaļu uz Lielbritāniju un Igauniju. 

Putnu gaļas cenas 2007. gadā ir palielinājušās par 26%. Cenu pieaugums ir saistīts ar 

raţošanas izmaksu pieaugumu, galvenokārt barības cenu paaugstināšanos. Straujš barības cenu 

pieaugums sākās 2006. gada vasarā. 

5. SIA „VIESUĻI‖ ATTĪSTĪBAS TENDENCES 

Jēkabpils rajona Zasas pagasta ZS „Viesuļi‖ mazjaudas kautuve darbojas no 1997. gada 

03. janvāra (LR valsts veterinārā dienesta atļauja Nr. 5698-03). Tā nodarbojas ar lopu kaušanu, 

kautķermeľu iepirkšanu no lopu audzētājiem un gaļas realizāciju. 

Ir izveidojusies sadarbība ar vairākiem lopu audzētājiem, izveidots patstāvīgs 

realizācijas tīkls. 1998. gada 12. novembrī Jēkabpilī, Pasta ielā 19 tika atvērts specializētais gaļas 

veikals, kur katru rītu tiek piegādāta svaiga produkcija no SIA „Viesuļi‖ kautuves. 2001.gadā 

tika atvērti veikals „Gaļas Bode‖ (Jēkabpilī, Zaļajā ielā 22 e), kuru neilgi pēc atvēršanas 

slēdza sakarā ar dārgo telpu īri, un veikalu- kafejnīcu „Gaļas Nams‖ (Jēkabpilī, Viestura ielā 

35), kurā papildus svaigās gaļas realizācijai ir iespējams iegādāties siltos ēdienus, daţāda veida 

salātus, gaļas pusfabrikātus, konditorejas izstrādājumus, ko gatavo veikalā – kafejnīcā „Gaļas 

Nams‖. Veikalā - kafejnīcā „Gaļas Nams‖ ir daudzfunkcionāla zāle, kura izmantojama daţādiem 

mērķiem (semināriem, prezentācijām, viesībām). Uzľēmuma veikalos gaļas izstrādājumus 

regulāri iegādājas vairākas Jēkabpils kafejnīcas. Pēc „Gaļas Nama‖ darbības uzsākšanas 

sabiedriskās ēdināšanas nozare ar katru gadu dod lielāku ieguldījumu uzľēmuma neto 

apgrozījumā. 

2002.gada 03.janvārī zemnieku saimniecība „Viesuļi‖ tika reorganizēta par sabiedrību 

ar ierobeţotu atbildību, kas ir zemnieku saimniecības tiesību, pienākumu un saistību pārľēmēja. 

Ar līdzfinansējuma atbalstu 2004. gadā ekspluatācijā nodod lieljaudas cūku un liellopu 

kautuvi, kuras jauda ir 70 liellopi vai 150 cūkas dienā. 

2004. gada 14.aprīlī atklāj vēl vienu veikalu – kafejnīcu „Pie Zemnieka‖, kuras telpas 

atrodas Jēkabpils autoostā. Galvenie klienti ir cilvēki, kuri izmanto sabiedrisko transportu, 

galvenokārt tie ir lauku iedzīvotāji. Kafejnīcu ir iecienījuši arī Jēkabpils iestādēs strādājošie. 

2007. gada vasarā uzľēmumam tiek piedāvāts pārľemt skolēnu ēdināšanu Jēkabpils 3. 

vidusskolā. Uzľēmuma īpašnieki neatsakās no šī piedāvājuma un skolas ēdnīcas telpu remontā 

un daţādu iekārtu iegādē iegulda līdzekļus lai jau septembrī varētu uzsākt skolēnu ēdināšanu. 

Uzľēmums neapstājās pie sasniegtā. Šā gada maijā tika atklāta tirdzniecības vieta Rīgā, 

centrāltirgū un 25. augustā durvis vēra jaunākais uzľēmuma veikals, veikals „Viesulis‖ 

Jēkabpilī, Celtnieku ielā 11A-17. 

Šobrīd SIA „Viesuļi‖ ir septiľas struktūrvienības, kas nodarbojas ar uzľēmuma 

saraţotās produkcijas realizāciju. 

16

Nr.p. 

k. 

Ieľēmumu veids 

1. Pārtikas 

mazumtirdzniecība 

2. Gaļas realizācija 

ārpus uzľēmuma 

3. Augkopība, tehnikas 

pakalpojumi 

SIA ”Viesuļi” ieņēmumu struktūra (2005. – 2007. gads ) 8 

2005. gads 2006. gads 2007. gads 

Ls % Ls % Ls % 

709164 67 2468591 62 1276407 29 

300046 28 1483503 37 2984947 70 

43781 5 16377 1 10989 1 

4. Kopā 1052991 100 3968471 100 4272343 100 

17 

5.1. tabula 

Uzľēmuma SIA „Viesuļi‖ ieľēmumi 2007. gadā ir strauji pieauguši no gaļas 

realizācijas ārpus uzľēmuma. Ja 2006. gadā tie bija 1.48 milj. LVL un sastādīja 37% no 

uzľēmuma kopējiem ieľēmumiem, tad 2007. gadā tie bija gandrīz 3 milj. LVL un sastādīja jau 

70% no uzľēmuma kopējiem ieľēmumiem (skatīt 5.1. tabulu). 

6. GAĻAS PĀRSTRĀDES NOZARES ATTĪSTĪBA LATVIJĀ 

Viena no gaļas pārstrādes nozares attīstības problēmām ir ilgtspējīgas sadarbības 

trūkums starp gaļas audzētājiem un gaļas pārstrādātājiem. Lielai daļai gaļas pārstrādātāju 

izdevīgāk ir ievest izejvielas no citām ES dalībvalstīm, nekā izmantot vietējo gaļu. 

Tradicionāli liellopu gaļas patēriľš salīdzinot ar cūkgaļas patēriľu ir bijis ievērojami 

mazāks, to apliecina arī statistikas dati, kā arī tas ir labi redzams analizējot SIA „Viesuļi‖ 

nokauto lopu skaitu. Analizējot datus, var secināt, ka liellopu gaļas raţošana valstī ir stabila, bet 

ir nelieli tās raţošanas apjomi. Tā kā liellopu gaļas raţošanas cikls ir samērā ilgs, tad nav 

iespējams īsā laika periodā strauji kāpināt tās raţošanu. 

Latvijas gaļas liellopu nozari veido galvenokārt liellopi no piena lopkopības, kā arī 

gaļas šķirľu liellopi un to krustojumi. 

Gaļas sektorā pagaidām pastāv sadrumstalota raţošana un tirgus struktūra. Latvijā četri 

lielākie gaļas pārstrādes uzľēmumi kontrolē tikai 32% no vietējo produktu tirgus, savukārt 

apvienotā tirgus daļa, 10 lielākajiem gaļas pārstrādes uzľēmumiem, veido 61%. 

Latvijas lielākie gaļas pārstrādes uzľēmumi ir SIA „Lido‖, SIA „Triāls‖, A/s „Rīgas 

miesnieks‖, A/s „Rēzeknes gaļas kombināts‖, A/s „Putnu fabrika Ķekava‖. 

Viena no lielākajām nozares attīstības problēmām ir fakts, ka trūkst ilgtspējīgas 

sadarbības starp gaļas liellopu audzētājiem un gaļas pārstrādātājiem. Tā kā vietējie saraţoto 

liellopu gaļas resursu nepietiek, lai palielinātu pieejamo pārstrādes jaudu noslodzi, tad pārstrādei 

tiek importēti gan dzīvi lopi kaušanai, gan iepirkta svaiga, atdzesēta un saldēta gaļa. Īpaši 

uzľēmēju raţošanas tehnoloģijas ir orientētas uz gaļas atgriezumu tālāku pārstrādi gala produktā. 

2007. gadā saraţots 22.8 tūkst./t liellopu gaļas (kaut masā). No kopējā saraţotās gaļas 

apjoma tas sastāda 27%. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem liellopu gaļas pašnodrošinājums 

2007. gadā bija 79%, bet pašnodrošinājums ar cūkgaļu, pēc Zemkopības ministrijas datiem 

krītas, 2002. gadā bija 64% un 2007. gadā vairs tikai 54%.[ 2.] 

8 Autora veidota tabula pēc SIA „Viesuļi‖ grāmatvedības datiem

70 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

Avots: ZM 

64 

59 

56 55 

2002 2003 2004 2005 2006 2007 

18 

53 

6.2. attēls. Latvijas pašnodrošinājums ar cūkgaļu, % 9 

Konkurences dēļ valstī un ES kopumā gaļas kvalitāte ir uzlabojusies, palielinājies 

saraţotās produkcijas apjoms un gaļas tirgus gan tirdzniecībā starp dalībvalstīm, gan eksports uz 

trešajām valstīm. Panākta augstāka samaksa par labas kvalitātes gaļu. 

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem izriet, ka Latvijā kopā ir atzīti 197 

gaļas pārstrādes uzľēmumi (tai skaitā 85 kautuves), no tiem 98 gaļas ieguves un pārstrādes 

uzľēmumi ar tiesībām izplatīt savu produkciju ES tirgū (starp tiem arī SIA „Viesuļi‖) un 99 

gaļas un pārstrādes uzľēmumi ar tiesībām produkciju izplatīt tikai Latvijas tirgū . 

Latvijā ir atzītas kopā 85 kautuves, no tām dzīvnieku liemeľu klasifikāciju veic 14 

kautuvēs to starp arī SIA „Viesuļi‖ kautuvē. Pēc EK 10 regulām līdz 2008. gada 31. decembrim 

liellopu liemeľu klasifikācija jāveic obligāti kautuvēm, kuras nedēļā kauj vairāk kā vidēji 75 

lopus un cūkām vairāk kā 200 cūkas nedēļa. Ar 2009. gada 1. janvāri šie skaitļi liellopiem ir 40 

un cūkām 100. Tas nozīmē, ka dzīvnieku klasifikāciju neveiks tikai pašas mazākās kautuves. Lai 

attīstītu dzīvnieku liemeľu klasifikāciju PVD ar valsts līdzekļu palīdzību veica klasificētāju 

apmācību.[ 7.] 

Liellopu liemeľu klasifikācija ir nepieciešama, lai stabilizētu tirgu liellopu nozarē, lai 

sekmētu piegādes piemērošanu tirgus prasībām , intervences un privātās uzglabāšanas un valsts 

rezerves pasākumiem. Lai nodrošinātu liemeľu vienveidīgu klasificēšanu, jo īpaši , lai garantētu 

piegādātājiem taisnīgu samaksu, pamatojoties uz dzīvnieku, kurus tie nogādājuši kautuvēs, svaru 

un gaļas sastāvu, lai padarītu tirgu caurskatāmāku. Pilnveidotu cenu reģistrēšanas un ziľošanas 

sistēmu, kā arī lai iegūtu salīdzināmas iepirkuma cenas. 

SECINĀJUMI 

1. Latvijas gaļas raţotāji un pārstrādātāji pilnībā neizmanto valsts sniegto atbalstu. 

Uzľēmējiem vajadzētu uzmanīgāk sekot līdzi valsts piedāvātajām atbalsta 

programmām un nebaidīties pieľemt palīdzību no valsts. Kā pozitīvu piemēru varētu 

minēt SIA „Viesuļi‖, kas projekta ietvaros, nākamā gada sākuma, rīkos visu 

uzľēmuma darbinieku kvalifikācijas celšanas kursus. 

2. Latvijā pakāpeniski attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, par ko liecina ikgadējais 

bioloģisko dzīvnieku skaita pieaugums Latvijā. 

9 

Autora veidots attēls vadoties pēc ZM datiem 

10 

Eiropas Kopiena 

54

3. Latvijas gaļas raţotājiem nav pietiekošas sadarbības ar gaļas pārstrādātājiem. Manuprāt, 

viľiem vajadzētu slēgt savstarpējus ilgtermiľa līgumus, lai kā vieni tā otri varētu 

precīzāk un drošāk plānot savu turpmāko darbību. 

4. Valstī nav pilnībā ieviesta vienota dzīvnieku uzskaites datu bāze par nokautajiem 

dzīvniekiem, klasifikācijas rezultātiem, cenām, dzīvsvaru, kautsvaru. Ja tiktu uzturēta 

šāda datu bāze, tas uzlabotu cenu ziľošanas precizitāti, tiktu atvieglots darbs 

kautuvēm, uzlabotos kauto dzīvnieku izsekojamība. 

5. Latvijā vēl joprojām nenotiek samaksa par dzīvniekiem pēc klasifikācijas rezultātiem. 

Valstī vajadzētu veikt skaidrojošus pasākumus par šīs samaksas sistēmas 

priekšrocībām zemniekiem un kautuvēm. Tas uzlabotu saraţotās produkcijas 

kvalitāti. 

6. Viena no lielākajām gaļas raţotāju un pārstrādātāju problēmām ir tā, ka Latvijā ieplūst 

daudz lētāka gaļa un tās produkti no citām ES dalībvalstīm. Tas ir cieši saistīts ar 

Latvijas lopu kautuvēm, jo vairāk importējam gaļu no citām valstīm, jo mazāk ir 

pieprasīta Latvijā kautā un apstrādātā gaļa. Līdz ar to Latvijā ir daudz lopu kautuvju 

un visas strādā ar nepilnu jaudu, kas sadārdzina raţotās produkcijas pašizmaksu. 

Neskatoties uz daudzajiem neatrisinātajiem jautājumiem, kas uz doto brīdi mūsu 

valstī gaļas raţotāji un pārstrādātāji rod iespējas realizēt savu produkciju un kopējie 

raţošanas apjomi ir stabili un nekrītas. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Gaļas pārstrādes uzľēmumiem vajadzētu rast iespējas attīstīt savu raţošanu, lai varētu 

raţot produkciju ar pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību. Ja tagad lielākā daļa 

kautuvju tikai nokauj lopus un realizē pārstrādes cehiem, tad ideālā gadījumā varētu 

raţot produkciju, kas jau ir liekama veikalu vitrīnās un gatava pārdošanai gala 

patērētājam. 

2. Valstij būtu nepieciešams izstrādāt diferencētas kaušanas prēmijas. Tas nozīmētu, ka 

audzētājam būtu iesējams par labākas kvalitātes gaļu saľemt augstāku kaušanas 

prēmiju. Audzētājs būtu motivēts uzlabot gaļas kvalitāti. 

3. Gaļas raţotāju un pārstrādātāju asociācijai ar valsts un PVD būtu nepieciešams izstrādāt 

rokasgrāmatu, kurā būtu apkopota informācija par liellopu, teļu, cūku un aitu gaļas 

gabaliem. Pašreiz valstī nav vienas izpratnes, kurš ir filejas, steika vai antrekota gaļas 

gabals. Ļoti noderīgs būtu arī kāds informatīvais materiāls par SEUROP klasifikācijas 

principiem. 


1. ES normatīvie akti, padomes regula (EK) Nr. 1234/2007 

2. MK noteikumi Nr.443 

3. „Liellopu liemeľu klasifikācija‖, 2008., izdevējs – Latvijas Republikas 

Zemkopības ministrija 

4. Jansons I, Kaugers R. „Cūku liemeľu klasifikācijas metodes‖// „Saimnieks‖, 

01.02.2008., 

5. Nudiens J., Lujāne B. „Liemeľu klases‖// „Saimnieks‖, 04.10.2007., 

6. Latvijas statistika – htpp//www.csb.gov.lv 

7. Valsts aģentūra Latvijas datu centrs – htpp//www.ldc.gov.lv 

8. Quality Meat Scotland – htpp//www.qmscotland.co.uk 

9. English Beef & Lamb Executive – htpp//www.eblex.org.uk 

10. Latvijas valsts arhīvs – htpp//www.lvarhivs.gov.lv 

11. Zemkopības ministrija – htpp//www.zm.gov.lv 

12. Pārtikas un veterinārais dienests – htpp//www.pvd.gov.lv 

13. Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūts – htpp//www.lvaei.lv 

14. Latvijas valsts likumi – htpp//www.likumi.lv 

19

INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJU 

LIETOŠANAS STATISTIKA 

STATISTIC OF USE INFORMATIONS AND COMMUNICATIONS 

TECHNOLOGIES 

Kristina Bogdanoviča 

Mag. paed., lektore Valda Aizpuriete 

ANOTĀCIJA 

Pētnieciskais darbs tika izstrādāts, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes 

datiem, kā arī statistikas mācību literatūru. 

Darbs sastāv no trim daļām. Pirmā daļa- Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas 

(IKT), stāsta par tehnoloģiju pamatjēdzieniem un datu avotiem. Par IKT nozares statistikas 

pamatuzdevumiem un datu attēlošanas veidiem. Otrajā daļā izklāstīts jautājums par datoru un 

interneta lietošanu. Izmantojot formulas aprēķināti statistiskie dati un grafiski attēloti 

rezultāti.Treša daļa veltīta datu apstrādei un attēlošanai Latvijas daţādu nozaru uzľēmumiem. 

ANNOTATION 

Course work was produced, ground on management of the Central statistics data, as 

also literature of lessons of statistics. 

Work gotes from three departments. Information and communication of first tells for 

technologies, the basic concepts of technologies and springs of data. In the second department 

expounded for a computer and internet use. Using formulas of the statistical data are calculated 

and results graphic represented. 3 department is dedicated treatment of data and mapping 

enterprises of Latvia various industries. 

IEVADS 

Pētnieciskā darba mērķis ir padziļināti apgūt statistikas metoţu lietošanu informācijas 

un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas analīzē, balstoties uz valsts statistikas un citiem 

kopsavilkuma rādītājiem. 


1. Izpētīt datoru un interneta pieejamību, interneta lietošanas bieţumu. 

2. Veikt CSP rīcībā esošo statistiskas datu apstrādi par IKT sektoru izpēti. 

3. Izpētīt datoru un interneta lietošanu uzľēmumos. 

4. Noskaidrot interneta pieslēguma veidus mājsaimniecībās un iedzīvotāju interneta 

izmantošanas mērķus. 

5. Raksturot interneta mājaslapu skaita dinamiku daţādos uzľēmumos. 

6. Formulēt secinājumus par situāciju informācijas sabiedrības nozarē un ar to saistīto 

ekonomisko un sociālo procesu attīstību. 

Statistiskās informācijas apstrādes procesa galvenais uzdevums ir no daudzām 

iespējamām darbībām izvēlēties vispiemērotāko. Svarīga informācijas izvērtēšanas joma ir 

kvantitatīvo un kvalitatīvo attiecību noteikšana starp iegūtajiem datiem. No šī secinājuma tiek 

izvēlētas attiecīgās pētījuma metodes. 

Pētnieciskā darbs izstrādāts, pamatojoties uz Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) 

datiem, speciālo literatūru un publikācijām periodiskajos izdevumos. 

1. INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS 

Izveidot IKT nozari raksturojošo statistisko rādītāju sistēmu, kas atbilstu 

starptautiskajām metodoloģijas nostādnēm un nacionālo lietotāju vajadzībām, ievērojot datu 

iegūšanai nepieciešamo resursu ekonomiju un pēc iespējas nepalielinot respondentu noslodzi. 

Noteikt galvenos IKT sektora statistikas lietotājus un viľu vajadzības 

pēc statistiskās informācijas.. 

Veikt revīziju par CSP un citos oficiālos avotos esošo statistisko 

informāciju par IKT sektoru.. 

Salīdzināt esošos datus ar lietotāju vajadzībām, noteikt un izanalizēt 

trūkstošos rādītājus.. 

20

Izstrādāt pamatotus priekšlikumus IKT sektoru raksturojošo rādītāju 

kopumam.. 

IKT nozare veido 5,2 % no IKP. Pēc European Information Technology Observatory – 

(EITO) datiem (IT nozare) 2,29 % no IKP. 

2. DATORU UN INTERNETA LIETOŠANA MĀJSAIMNIECĪBĀS DINAMIKA 

Laikrindas raksturo parādības vai procesa izmaiľas laikā. Atsevišķi skaitļi laikrindā ir 

novērošanas līmeľi. Līmeľiem jābūt sakārtotiem hronoloģiskā secībā. To samainīšana vietām 

nav pieļaujama, jo tad zūd rindas kopsakara jēga. 

Laikrindu (dinamikas rindu) analīzi parasti sāk ar tās grafiskā attēla veidošanu. 

Gads 

2.1.attēls. Datoru un Interneta pieejamība mājsaimniecībās 

(% no mājsaimniecību kopskaita) 11 

Laikrindas rindas (absolūtās un relatīvās izmaiņas) analīzes rādītāji 12 

Datoru 

pieejamība 

mājsaimnie 

cībās (% 

no 

mājsaimnie 

-cību 

kopskaita 

Absolūtais 

pieaugums 

Augšanas temps 

(%) 

21 

Pieauguma 

temps 

(%) 

2.1. tabula 

Pieaugu 

ma 1 % 

absolūtā 

nozīme 

t (ķ ) t (b) 

T t(ķ 

) T t(b 

) t t(ķ 

) t t 

t(b 

) 

t( 

1%) 

2004 25.9 - - - 100.00 - - - 

2005 32.3 6.4 6.4 124.71 124.71 24.71 24.71 0.26 

2006 40.6 8.3 14.7 125.70 156.76 25.70 56.76 0.32 

2007 49.2 8.6 23.3 121.18 189.96 21.18 89.96 0.41 

2008 56.7 7.5 30.8 115.24 218.92 15.24 118.92 0.49 

Vidēji 40.94 7.7 121.64 21.64 

Salīdzinot 2008. gada datoru pieejamību mājsaimniecībās (% no mājsaimniecību 

kopskaita) ar 2004. gadu jāsecina, ka to pieejamība palielinājusies par 30,8%, bet salīdzinot ar 

iepriekšējo gadu pieaudzis par 7,5% (% no mājsaimniecību kopskaita). 

Sadalījuma rindas variācijas raksturošanai var izmantot stabiľu diagrammas, kas ir 

līniju diagrammu paveids. Gan līniju, gan stabiľu diagrammās attēlojamos lielumus salīdzina 

tikai pēc vienas dimensijas - līnijas vai stabiľa garuma (augstuma). To platumam nav statistiskas 

nozīmes (sk. 2.2.att.). 

Datoru lietošana iedzīvotāju vidū sadalījumā pēc dzimuma un vecuma 2008.gadā (% no 

attiecīgās grupas iedzīvotāju kopskaita ) 

11 Autores veidots attēls, izmantojot datus no http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=209 

12 Autores aprēķini, izmantojot datus no http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=209

2.2.attēls. Datoru lietošana iedzīvotāju vidū sadalījumā pēc dzimuma un vecuma 2008.gadā 13 

No diagrammas redzams, ka datoru visvairāk lieto vīrieši. Regulāri datorus lieto 

iedzīvotāji vecumā no 16-24. gadiem. Pieaugot vecumam datoru lietošanas īpatsvars samazinās. 

Lai noskaidrotu kādā vecumā visbieţāk izmanto datorus, aprēķināsim vecuma modu. 

Moda ir tā kopas elementa vērtība, kura frekvence (norāda cik bieţi atkārtojās kāda 

pazīmes vērtība) ir vislielākā. 

2.2. tabula 

Iedzīvotāji, kuri lieto datoru gada sākumā (% no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā grupā) [10] 

Vecuma grupas 16-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65-74 

% 94.6 80.4 69.5 48.4 28.5 18.4 

Izmantojot 2.2. tabulas datus aprēķināsim vecuma modu: 

Mo 

x 

0 

f 

Mo 

f 

f 

Mo 

Mo 1 

f 

Mo 1 

f 

Mo 

Mo 1 

Iedzīvotāji, kuri lieto datoru gada sākumā (% no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā 

grupā) visbieţāk būs sastopami 23,8 gadus veci. 

Ja stabiľus diagrammā atliek no ordinātu ass un tos zīmē horizontālā virzienā, tad 

iegūst lenšu diagrammu. 

Īpašu lenšu diagrammas veidu pielieto, lai attēlotu parādības daţāda rakstura 

(pozitīvas un negatīvas) izmaiľas, šādas diagrammas var izmantot, lai attēlotu interneta lietošana 

iedzīvotāju vidū sadalījumā pēc dzimuma un vecuma 2008.gadā (% no attiecīgās grupas 

iedzīvotāju kopskaita) skatīt 2.3. attēlu. 


f 

16 

22 

9 

94, 

6 

94, 

6 

94, 

6 

80, 

4 

16 

9 

94, 

6 

108, 

8 

23, 

8

2.3.attēls. Interneta lietošana iedzīvotāju vidū sadalījumā pēc dzimuma un vecuma 2008.gada 

(% no attiecīgās grupas iedzīvotāju kopskaita) 14 

No 2.3 attēla redzams, ka no visiem iedzīvotājiem uz 2008. gada sākumu 66,4% 

izmanto internetu. Tāpat kā datorus, tā arī internetu izmanto bieţāk vīrieši nekā sievietes. 

2.4.attēls. Datoru lietošana iedzīvotāju vidū sadalījumā pēc izglītības un nodarbošanās 

3. DATORU UN INTERNETA LIETOŠANA UZĽĒMUMOS 

Konstruējot radiodiagrammas, par nullpunktu jeb abscisu parasti ľem staru krustošanās 

punktu, attēla centru, un attēlojamos lielumus pēc noteikta mēroga atliek uz stariem, kas noder 

par ordinātām, no centra uz āru [4.,79.]. 


23

3.1.attēls. Datoru un Interneta lietošana uzņēmumos ar darbinieku skaitu 10 un vairāk 

(gada sākumā; % no uzņēmumu kopskaita) dinamika 15 

No 2006. – 2008. gadam 100% datoru un internetu izmantoja uzľēmumi, kas 

nodarbojas ar finanšu starpniecību. 2001. gadā vismazāk datorus un internetu lietoja – transporta, 

glābšanas un sakari (65% no uzľēmumu kopskaita). 

Plašām iedzīvotāju masām un reklāmas vajadzībām domātajos izdevumos grafiskos 

attēlus daţreiz izveido nevis uz balta pamata, bet izvieto uz kaut kāda zīmējumu (gleznojumu) 

saturoša fona, kam ir vispārpopulārs sakars ar attēlojamo parādību un kas tādējādi rada grafiskā 

attēla lasītājiem atbilstošu noskaľojumu [4.,83]. 

3.2.attēls. Interneta mājas lapa uzņēmumos ar darbinieku skaitu >=10 „gada sākumā 

(% no uzņēmumu kopskaita) dinamika 16 

3.2. attēls – statistiskā glezna uzskatāmi parāda mājas lapu skaita īpatsvara pieaugumu. 

Interneta mājas lapu skaits 2001. gadā no 13% pieaug līdz 41% 2008. gadā (% no uzľēmumu 

kopskaita). 

Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši daudz uzľēmumu, kuriem nav pieejams internets 

(12%), kamēs ES 15 vidējais rādītājs ir 5%. Šajā ziľā mēs krietni atpaliekam arī no pārējām 

Baltijas valstīm (Lietuva – 6%, Igaunija – 4%). Salīdzinoši mazāk datoru un internetu Latvijā 

lieto mazie (līdz 10 darbiniekiem) uzľēmumi, t.i., 48% no visiem mazajiem uzľēmumiem. 

Latvijas uzľēmumos visizplatītākie interneta pieslēguma veidi ir platjosla un DSL pieslēgums 

(60% gadījumu). Pārējos gadījumos pārsvarā tiek izmantota iezvanpieeja, retāk – bezvadu 

internets 17 . 

15 Autores veidota diagramma, izmantojot datus no http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=209 

16 Autores veidota diagramma, izmantojot datus no http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=209 

17 http://www.360konsultacijas.lv/noderigi/Latvijas_IKT_tirgus_potencials_2008.pdf 

24

45 

40 

35 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

2006 

2007 

2008 

12,5 

17,6 

14,7 

Bezvadu 

pieslēgums 

29,2 

36,9 

30,4 

Iezvanpieeja vai 

ISDN 

25 

41,8 

35,1 

32,6 

40,1 

37,4 

34,6 

xDSL Cits fiksēts 

pieslēgums 

3.3.attēls. Interneta pieslēgumu veidi uzņēmumos 

(gada sākumā; % no Internetu lietojošajiem uzņēmumiem) 18 

2006. gadā vispopulārākais ir bijis DSL pieslēgums. Tikai 17,6% uzľēmumu lieto 

bezvada pieslēgumu. 

3.6.attēls. IKT sektora uzņēmumu skaita dinamikas rindas pamattendeces noteikšana 19 

No 3.6 attēla redzams, ka taisnes vienādojums, kas raksturo attīstības pamattendenci. 

Tādējādi analītiskās izlīdzināšanas uzdevums ir aizstāt empīrisku dinamikas rindu ar tādu 

teorētisku rindu (y=233,25X-465173), kuras līmeľi izsaka pētāmās parādības trendu un vistiešāk 

atbilst pārveidotajai empīriskajai rindai, t. i., vispilnīgāk „apraksta‖ šo rindu visā garumā. 

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 

Padziļināti apgūstot statistikas metoţu lietošanu un izpētot CSP rīcībā esošos 

statistiskos datus par IKT sektoru secināju: 

1. Ar laikrindu (dinamikas rindu) palīdzību noskaidroju, ka datoru un interneta 

pieejamība Latvijā, pēdējo 4 gadu laikā, ir krietni palielinājusies. Ja 2004.gadā Interneta 

pieslēgums bija pieejams 14,7% no mājsaimniecību kopskaita, tad 2008.gadā šis rādītājs 

sasniedza 52.8%. Savukārt datora pieejamība mājsaimniecībās palielinājās par 30.8%. 

2. Izmantojot sadalījuma rindas izveidoju diagrammas, no kurām redzams, ka datoru 

un Internetu visvairāk lieto vīrieši, regulāri - iedzīvotāji vecumā no 16-24. gadiem. Pieaugot 

vecumam datoru lietošanas īpatsvars samazinās. Aprēķināta vecuma moda ir 23,8 gadi. Šis 

skaitlis parāda iedzīvotāju vecumu, kuri visbieţāk izmanto datorus. Gandrīz 100% no studentu 

kopskaita regulāri izmanto datoru mācībām. 

3. Radiogrammas ideāli atspoguļo parādības izmaiľu kādā slēgtā ciklā. Piemēram, no 

2006. – 2008. gadam 100% datoru un internetu izmantoja uzľēmumi, kas nodarbojas ar finanšu 

18 

Autores veidots attēls 

19 

Autores veidota diagramma, izmantojot datus no 

http://data.csb.gov.lv/DATABASE/zin/Ikgadējie%20statistikas%20dati/Datorizācija/Datorizācija.asp

starpniecību. 2001. gadā vismazāk datorus un internetu lietoja – transporta, glābšanas un sakaru 

sistēmās. (65% no uzľēmumu kopskaita). 

4. Statistiskā glezna uzskatāmi parāda mājas lapu skaita īpatsvara pieaugumu. 

Interneta mājas lapu skaits 2001. gadā no 13% pieaug līdz 41% 2008. gadā (% no uzľēmumu 

kopskaita). 

5. Latvijas uzľēmumos visizplatītākie interneta pieslēguma veidi ir platjosla un DSL 

pieslēgums (60% gadījumu). Pārējos gadījumos pārsvarā tiek izmantota iezvanpieeja, retāk – 

bezvadu internets. 

Savā darbā pēc vienādojuma aprēķināšanas prognozēju, ka pēc 3 gadiem Latvijā 

strādājošo skaits IKT sektora uzľēmumos būs 27848,45. Bet mans priekšlikums būtu objektīvāk 

skatīties uz situāciju valstī. Sakarā ar krīzi visā pasaulē un arī Latvijā, nodarbināto skaits mazinās 

ar katru mēnesi, tāpēc statistiskie prognozēšanas vienādojumi nav precīzi. 


1. Arhipova I. un S.Bāliľa. Statistika ekonomikā. Risinājumi ar SPSS un MS Excel. 

– Rīga, 2003. – 352.lpp. 

2. Arhipova I. un S.Bāliľa.Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. 1.daļa. – Rīga, 

1999. – 163 lpp.; 2.daļa (korelācija un regresija). – Rīga, 2000. – 128 lpp. 

3. Buiķis Māris, Carkovs Jevgeľijs, Siliľa Biruta. Varbūtību teorijas un statistikas 

elementi. 1.daļa. Notikumi un varbūtības. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. – 69 lpp. 

4. Goša Z. Statistika. Mācību grāmata.– Rīga: LU, 2007. – 372 lpp. 

5. Kārkliľa V. un G.Vergina, 2000. Statistika ekonomistiem. Rīga: Kamene. 91 lpp. 

6. Krastiľš O. un Ciemiľa, I. Statistika. Mācību grāmata augstskolām. – Rīga: CSP, 

2003. – 267 lpp. (9., 10. nodaļa) 

7. Krūmiľš J. un Krūmiľa I. Statistisko metoţu lietošana kvalitātes vadīšanā un 

nodrošināšanā: Mācību līdzeklis. – Rīga: LU, 2001. – 44 lpp. 

8. Lasmanis Aivars. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un 

psiholoģijas pētījumos. 1.grāmata. Rīga: Izglītības soļi, 2002. – 236 lpp. 

9. Vītols. J. Statistikas vispārīgā teorija. – Rīga: Zvaigzne, 1988. – 294 lpp. 

10. Eur 

(02.11.2008). 

11. Centrālās statistikas pārvalde – http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=209 

(02.11.2008) 

12. www.apollo.lv/portal/news/articles/140105+datoru+,+interneta+izmanto%C5%A 

1anas+statistika&hl= lv&ct=clnk&cd=5&gl=lv&lr=lang_lv 24.10.2008 - Alvils 

Zauers, Nozare.lv 

13. http://www.esfondi.lv/upload/04-kohezijas_politikas_nakotne/v3/3_op_2006-04- 

25_iumepl_1.pdf 

14. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija – 

www.likta.lv/documents /lv/kulupa.ppt (20.01.2009) 

15. http://www.360konsultacijas.lv/noderigi/Latvijas_IKT_tirgus_potencials_2008.pd 

f (20.01.2009) 

26

FINANŠU PĀRSKATU HORIZONTĀLĀ UN VERTIKĀLĀ ANALĪZE 

HORIZONTAL AND VERTICAL ANALYSIS OF FINANCIAL 

ACCOUNTING 

Velga Drozde 

Lektore mag. oec. Tekla Rozentāle 

ANOTĀCIJA 

Pētnieciskais darbs izstrādāts, balstoties uz speciālajā literatūrā pieejamo informāciju 

un tajā ieteiktajām finanšu analīzes metodēm, kā arī izmantojot uzľēmuma „X‖ sniegtos finanšu 

pārskatus par 2007. un 2008. gadu. 

Darbs sastāv no trim nodaļām. Pirmā nodaļa ir kursa darba teorētiskā daļa, tajā atklāts 

finanšu analīzes teorētiskais pamatojums. Darba analītiskā daļa ietver otro un trešo nodaļu. Otrā 

nodaļa satur SIA „X‖ finanšu pārskatu horizontālo un vertikālo analīzi, bet trešajā nodaļā 

pārskati pētīti, izmantojot finanšu koeficientu metodi. Kursa darba noslēgumā formulēti 

secinājumi un sniegti priekšlikumi. 

ANNOTATION 

The paper was based on the special literature and the methods of financial analysis 

recommended in these sourses and using financial accountings of years 2007 and 2008, given by 

director of the „X‖ Ltd.. The paper consists of three chapters. The first chapter is the theorethical 

part of the paper, it explains theorethical motivation of the financial analysis. The analitical part 

of the paper includes the second and the third chapters. The second chapter contains horizontal 

and vertical analysis of the financial accounting. In the third chapter the author has done the 

analysis of accounting using the method of financial coefficients. In the end of work the author 

gives some conclusions and advice. 

IEVADS 

Uzľēmuma finansiālā situācija ir ekonomisks kritērijs, kas ilustrē saimnieciskās 

darbības veicēja kapitāla aprites procesu, izaugsmes spēju, iztiekot bez finansējuma piesaistes no 

ārienes. Kapitāls atrodas nepārtrauktā kustībā, līdz ar to mainās līdzekļu un to avotu struktūra, kā 

arī apjoms un nepieciešamība pēc tiem. Rezultātā uzľēmuma finansiālais stāvoklis mainās, 

ietekmējot arī maksātspēju. Izmaiľas jāprot tulkot un interpretēt, izdarīt secinājumus par 

uzľēmuma dzīvotspēju. 

Pētnieciskajā darbā atklāta tematiskajā literatūrā un interneta resursos pieejamā 

teorētiskā bāze, kas pamato finanšu pārskatu analīzes lietderību un nepieciešamību, kā arī veikta 

sabiedriskās ēdināšanas nozarē funkcionējoša uzľēmuma „X‖ bilances un peļľas vai zaudējuma 

aprēķina analīze par diviem gadiem – 2007. un 2008. gadu. Pētījumā pielietotas finanšu pārskatu 

horizontālās un vertikālās analīzes, kā arī finanšu koeficientu analīzes metodes. 

Darba mērķis: apgūt finanšu pārskatu analīzes teorijas un prakses pamatus. 


1. Iepazīties ar finanšu pārskatu analīzes teorētiskajiem aspektiem. 

2. Veikt SIA „X‖ finanšu pārskatu horizontālo un vertikālo analīzi. 

3. Izpētīt bilanci, peļľas, zaudējumu aprēķinu ar koeficientu analīzes metodi. 

4. Izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus. 

1. FINANŠU PĀRSKATU ANALĪZES TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS 

Finanšu analīze ir svarīga finansiāli ekonomiskās analīzes daļa, un tās izpētes objekts ir 

uzľēmuma finansiālās darbības rezultāti, kas atspoguļoti pārskatos. 

Finanšu pārskatu kopums, kas sastādīts uz finanšu uzskaites rādītāju pamata, veido 

finanšu atskaiti, sniedzot apkopojošu informāciju ieinteresētām personām par uzľēmuma 

darbību, finansiālo stāvokli un pārskata periodā notikušām izmaiľām tajā. Finanšu uzskaite 

apkopo raţošanas uzskaites datus, ko uzkrāj un lieto uzľēmumā, un tās svarīgākais uzdevums ir 

saimnieciskās darbības peļľas vai zaudējumu noteikšana, līdzekļu, saistību un pašu īpašumu 

lieluma novērtēšana [5., 114.]. Svarīgākie pārskati ir bilance un peļľas vai zaudējumu aprēķins. 

Finanšu pārskatu informācijas lietotāju loks ir plašs (uzľēmuma vadība un darbinieki, akcionāri, 

27

piegādātāji, pircēji, kreditori, Statistikas pārvalde, VID, finanšu analītiķi un konsultanti, 

apdrošināšanas kompānijas, arodbiedrības), katrai grupai ir savas intereses un mērķi. 

Finanšu analīzei ir šāds mērķis: konstatēt uzľēmuma finansiālo stāvokli, apzināt tā 

uzlabošanas un finanšu vadības metoţu pilnveidošanas iespējas. 

Mērķa īstenošanai svarīgi veikt atbilstošus uzdevumus: saimnieciskās darbības finanšu 

rezultātu analīzes gaitā noteikt finanšu resursu izmantošanas efektivitāti, prognozēt iespējamos 

finanšu rezultātus, kuru tendences izriet no esošajiem rādītājiem, kā arī plānot pasākumus 

finanšu stāvokļa uzlabošanai un resursu izmantošanas efektivitātes celšanai. 

Horizontālā analīze ir viena no vienkāršākajām pārskatu izpētes metodēm, kuras 

procesā vērtē pārskatu posteľu salīdzinošās absolūtās un relatīvās izmaiľas (procentos) attiecībā 

pret iepriekšējo periodu (bāzes gadu). Izmanto bilances vai peļľas un zaudējuma aprēķina 

rādītājus vai arī abu pārskatu informāciju. Šādi var pamanīt uzľēmuma attīstības tendences. 

Finanšu pārskatu posteľu rādītāju izmaiľas analizē kontekstā ar peļľas un pašu kapitāla 

izmaiľām. Vislielākā ietekme uz uzľēmuma finansiālo stabilitāti ir pamatlīdzekļu, krājumu, 

debitoru, naudas līdzekļu, pašu kapitāla, īstermiľa un ilgtermiľa saistību izmaiľām. 

Vertikālā analīze vērsta uz ieľēmumu, izmaksu, līdzekļu un to avotu, kā arī bilances 

struktūras izpēti, tās izmaiľu dinamikas konstatāciju analīzes periodos. Analizējot savstarpēji 

salīdzina datus viena perioda robeţās, posteľus izsakot procentos no aktīvu vai neto apgrozījuma 

summas. Vertikālās analīzes rezultātus var attēlot grafiski uzskatāmai uzľēmuma līdzekļu un 

līdzekļu avotu struktūras demonstrācijai. 

Absolūtie lielumi, ko var aprēķināt, izmantojot finanšu pārskatu datus, atklāj vien 

uzľēmuma darbības negatīvās tendences, taču nesniedz priekšstatu par tā maksātspējas līmeni. 

Lai to varētu novērtēt, ieteicams aprēķināt un izpētīt daţādus finanšu koeficientus. 

Koeficientu analīze uz finanšu pārskatu informācijas bāzes izpauţas kā sistemātiska 

attiecību salīdzināšana, kura raksturo svarīgu saikni, proporciju divu pārskata komponentu 

starpā, uzľēmuma attīstības likumsakarību un finansiālās pozīcijas noteikšanai. Analīzi izdara ar 

mērķi noteikt svarīgākos rādītājus un sekot to izmaiľu dinamikai analīzes periodā. Aprēķinātos 

koeficientus svarīgi salīdzināt ar kādu bāzi (nozares vidējos vai konkurējošu uzľēmumu 

rādītājus, iepriekšējo gadu analoģiskos rādītājus, vispārpieľemtus vai citus datus), citādi 

aprēķinātie rādītāji nedod priekšstatu par uzľēmuma finansiālo stāvokli. Svarīgāko informāciju 

sniedz un tādēļ praksē bieţāk tiek lietoti likviditātes, rentabilitātes, maksātspējas un līdzekļu 

izmantošanas efektivitātes rādītāji, kā arī saistību īpatsvars. 

2. UZĽĒMUMA „X‖ FINANŠU PĀRSKATU ANALĪZE 

Mērķtiecīgi un prasmīgi veiktai finanšu analīzei ir būtiska nozīme, jo tā ir pamats 

secinājumu izdarīšanai par uzľēmuma darbības efektivitāti un virzīšanos uz noteikto uzdevumu 

sasniegšanu, iespējamiem attīstības virzieniem tuvākā un tālākā perspektīvā, maksimāli racionāli 

izmantojot pieejamos resursus. 

Pārskatu horizontālās analīzes pirmais posms ir daţādu posteľu izmaiľu absolūto 

vērtību aprēķināšana. Pēc tam šo rezultātu izsaka procentuāli, attiecinot pret attiecīgā posteľa 

bāzes gada vērtību. 

Izmaiņas procentos = (izmaiņu absolūtais lielums / bāzes gada lielums) * 100% 

28

SIA „X” bilances horizontālā analīze 1 

Aprēķina postenis 31. 12. 

2007., Ls 

AKTĪVS 

Ilgtermiņa ieguldījumi 

Patenti, licences, tamlīdzīgas tiesības 

Pārējie pamatlīdzekļi, inventārs 

29 

31. 12. 

2008., Ls 

Izmaiľas, 

Ls 

2.1. tabula 

Izmaiľas, 

% 

29 3388 3359 11582.8 

7213 5530 - 1683 - 23.3 

Ilgtermiņa ieguldījumi kopā 7242 8218 1676 23.1 

Apgrozāmie līdzekļi 

Gatavie raţojumi, preces pārdošanai 

Pircēju, pasūtītāju parādi 

Citi debitori 

Nākamo periodu izmaksas 

Debitori kopā 

Nauda 

661 

1146 

113 

286 

1545 

778 

1330 

1959 

57 

379 

2395 

702 

669 

813 

- 56 

93 

850 

- 76 

101.2 

70.9 

- 49.6 

32.5 

55.0 

- 9.8 

Apgrozāmie līdzekļi kopā 2984 4427 1443 48.4 

Aktīvi kopā 10226 13345 3119 30.5 

PASĪVS 

Pašu kapitāls 

Pamatkapitāls 

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļľa 

2000 2000 0 0 

- 5027 - 6225 - 1198 - 23.8 

Pārskata gada nesadalītā peļľa 

- 1197 3105 4302 359.4 

Pašu kapitāls kopā 

Ilgtermiņa kreditori 

- 4224 - 1120 3104 73.5 

Citi aizľēmumi 

7124 3624 - 3500 - 49.1 

Pārējie kreditori 

3575 1423 - 2152 - 60.2 

Ilgtermiņa kreditori kopā 

Īstermiņa kreditori 

10699 5047 - 5652 - 52.8 

Citi aizľēmumi 

1534 6009 4475 291.7 

Parādi piegādātājiem, darbuzľēmējiem 855 1174 319 37.3 

Nodokļi un VSAOI 

785 1200 415 52.9 

Pārējie kreditori 

577 1035 458 79.4 

Īstermiņa kreditori kopā 

3751 9418 5667 151.1 

Kreditori kopā 14450 14465 15 0.1 

Pasīvi kopā 10226 13345 3119 30.5 

Pētot bilances horizontālajā analīzē iegūto informāciju, var secināt: 

1) būtiski paaugstinājušies ilgtermiľa nemateriālie ieguldījumi, jo 2008. gadā 

komersants iegādājies nedzīvojamo telpu nomas tiesības jaunas struktūrvienības 

izveidei, 

2) ilgtermiľa ieguldījumu apjoms audzis par 23.1%, bet apgrozāmie līdzekļi par 

48.4%, jo palielinājies krājumu apjoms par 101.2%, pircēju parādi par 70.9%, 

kā arī nākamo periodu izmaksas par 32.5%, šīs izmaiľas arī var skaidrot ar 

jaunās struktūrvienības darbības uzsākšanu, 

3) kapitāla struktūra ir mainījusies, saistības pret ilgtermiľa kreditoriem kļuvušas stipri 

mazākas (par 52.8%), savukārt īstermiľa aizľēmumu apjoms palielinājies par 151.1%, tai 

1 Autores veidota tabula, aprēķinos izmantojot SIA „X‖ bilances datus

skaitā parādi piegādātājiem par 37.3%, nodokļu parādi par 52.9%, citu aizľēmumu 

apjoms par 291.7%, bet parādi pārējiem kreditoriem par 79.4%, 

4) pašu kapitāls pārskata gadā palielinājies par 73.5%, jo gūta neliela peļľa, 

5) kopējie aktīvi pārskata gadā auguši par 30.5%. 

2.2. tabula 

SIA „X” peļņas vai zaudējumu aprēķina horizontālā analīze 2 

Aprēķina postenis 31. 12. 31. 12. Izmaiľas, Izmaiľas, 

2007., Ls 2008., Ls Ls % 

Neto apgrozījums 34182 60910 26728 78.2 

Pārdotās produkc. raţošanas izmaksas 34953 57388 22435 64.2 

Bruto peļľa vai zaudējumi - 771 3522 4293 556.8 

Pārdošanas izmaksas 135 589 454 336.3 

Administrācijas izmaksas 378 406 28 7.4 

Pārējie saimn. darbības ieľēmumi 246 1009 763 310.2 

Pārējās saimn. darbības izmaksas 68 13 - 55 - 80.9 

Procentu un tamlīdzīgas izmaksas 91 418 327 359.3 

Pārskata gada peļņa vai zaudējumi - 1197 3105 4302 359.4 

Kā liecina šī finanšu pārskata horizontālā analīze, 

1) apgrozījums pieaudzis par 78.2%, jo darbību uzsākusi jauna struktūrvienība, 

2) šī iemesla dēļ arī pārdotās produkcijas raţošanas izmaksu pieaugums ir par 64.2%, 

3) bruto peļľa palielinājusies par 556.8%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, jo 2007. gadā 

uzrādīti zaudējumi 771 lata apmērā, bet 2008. gadā bruto peļľa ir 3522 lati, 

4) pārdošanas izmaksas augušas par 336.3% (galvenokārt degvielas tēriľu dēļ), 

administrācijas izmaksas par 7.4% (sakaru izdevumu pieauguma rezultātā), bet pārējās 

saimnieciskās darbības izmaksas kļuvušas zemākas par 80.9% (2007. gadā tās radās 

pārdoto pamatlīdzekļu vērtības norakstīšanas rezultātā), 

5) par 310.2% palielinājušies ieľēmumi no saimnieciskās darbības, kas veikta paralēli 

pamata aktivitātēm (telpu iznomāšana), 

6) procentu maksājumi kļuvuši par 359.3% apjomīgāki, ko var izskaidrot ar to, ka krasi 

pieaugušas parādsaistības pret īstermiľa kreditoriem, 

7) neto peļľa palielinājusies par 359.4%, jo izdevies stipri kāpināt apgrozījumu. 

Finanšu pārskatu vertikālā analīze ļauj konstatēt bilancē uzrādīto līdzekļu, to avotu, 

kā arī ieľēmumu un izdevumu struktūru, tās izmaiľas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. 

Izdarot bilances vertikālo analīzi, katra posteľa lielumu attiecina pret bilances 

kopsummu, bet peļľas vai zaudējumu aprēķina izpētē posteľu rādījumus attiecina pret neto 

apgrozījumu. Iegūtie dati tiek izteikti procentos. 

Bilances vertikālās analīzes formula ir šāda: 

posteņa īpatsvars bilancē = postenis naudas izteiksmē / bilances kopsumma * 

100%, 

bet peļľas vai zaudējumu aprēķina analīzē pielieto algoritmu 

posteņa īpatsvars pārskatā = postenis naudas izteiksmē / neto apgrozījums * 

100%. 

2 Autores sastādīta tabula, skaitļošanai pielietojot SIA „X‖ peļľas vai zaudējumu aprēķina informāciju 

30

Peļņas vai zaudējumu aprēķina vertikālā analīze 3 

31 

2.3. tabula 

Aprēķina postenis 31. 12. Īpatsvars, 31. 12. Īpatsvars, 

2007., Ls % 2008., Ls % 

Neto apgrozījums 34182 100 60910 100 

Pārdotās produkc. raţošanas izmaksas 34953 102.3 57388 94.2 

Bruto peļľa vai zaudējumi - 771 - 2.3 3522 5.8 

Pārdošanas izmaksas 135 0.4 589 1.0 

Administrācijas izmaksas 378 1.1 406 0.7 

Pārējie saimn. darbības ieľēmumi 246 0.7 1009 1.7 

Pārējās saimn. darbības izmaksas 68 0.2 13 0.02 

Procentu un tamlīdzīgas izmaksas 91 0.3 418 0.7 

Pārskata gada peļņa vai zaudējumi 

Veiktie aprēķini rāda šādas izmaiľas: 

- 1197 - 3.5 3105 5.1 

1) pārdotās produkcijas raţošanas izmaksu īpatsvars samazinājies par 8.1% (no 102.3% uz 

94.2%), kas skaidrojams ar raţošanas apjoma pieaugumu, 

2) lai arī nedaudz augušas pārdošanas izmaksas (par 0.6%) un procentu maksājumi (par 

0.4%), tiem, tāpat kā administrācijas izmaksām, apgrozījumā ir nenozīmīgs īpatsvars, 

3) par 1% audzis to ieľēmumu īpatsvars, kas nav gūti no pamatdarbības (telpu iznomāšana 

u. c.), 

4) 2008. gadā izdevies gūt nelielu peļľu 5.1% apmērā, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 

kad pamatdarbība radījusi zaudējumus, ir pozitīvs rādītājs. 

2.4. tabula 

Bilances vertikālā analīze 4 

Aprēķina postenis 31. 12. 31. 12. Aprēķina postenis 31. 12. 31. 12. 

2007., % 2008.,% 

2007.,% 2008.,% 

AKTĪVS 

PASĪVS 

Patenti, licences, taml. 0.3 25.4 Pamatkapitāls 

19.6 15.0 

Pārējie pamalt., invent. 70.5 41.4 Iepr. g. nesad. peļľa - 49.2 - 46.6 

Ilgterm. ieguld. kopā 70.8 66.8 Pārsk. g. nesad. peļľa - 11.7 23.3 

Gatavie raţ. preces 6.5 10.0 Pašu kapitāls kopā - 41.3 - 8.4 

Pircēju parādi 

11.2 14.7 Citi ilgterm. aizľēm. 69.7 27.2 

Citi debitori 

1.1 0.4 Pārējie ilgt. kreditori 35.0 10.7 

Nāk. periodu izmaksas 2.8 2.8 Ilgterm. kredit. kopā 104.6 37.8 

Debitori kopā 

15.1 17.9 Citi īsterm. aizľēmumi 15.0 45.0 

Nauda 

7.6 5.3 Parādi, piegādātājiem 8.4 8.8 

Apgroz. līdz. kopā 29.2 33.2 Nodokļi, VSAOI 7.7 9.0 

Pārējie īsterm. kred. 5.6 7.8 

Īsterm. kred. kopā 36.7 70.6 

Kreditori kopā 141.3 108.4 

Aktīvi kopā 100 100 Pasīvi kopā 100 100 

Izpētot bilances vertikālajā analīzē iegūtos datus, var secināt, ka 

1) uzľēmuma līdzekļu avotu struktūrā notikušas izmaiľas: lai gan joprojām saimniecisko 

darbību nodrošina tikai ārējais finansējums, tā īpatsvars ir sarucis no 141.3% līdz 

108.4%, 

2) izmaiľas skārušas ilgtermiľa un īstermiľa aizľēmumu attiecību: būtiski samazinājies 

ilgtermiľa saistību apjoms (no 104.6% uz 37.8%, savukārt īstermiľa aizľēmumu 

3 Autores veidota tabula, izmantojot SIA „X‖ peļľas vai zaudējumu aprēķina datus 

4 Autores izdarīti aprēķini, pielietojot uzľēmuma „X‖ bilances informāciju

īpatsvars pieaudzis no 36.7% līdz 70.6% (pārgrāmatojot aizdevumus no ilgtermiľa uz 

īstermiľa kontu), 

3) līdzekļu struktūra pārskata gadā nav būtiski mainījusies. 

3. UZĽĒMUMA FINANSIĀLĀ STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS AR FINANŠU 

KOEFICIENTU METODI 

Finanšu koeficienti ilustrē proporcijas starp daţādiem pārskatu posteľiem, un tos 

pieľemts salīdzināt ar kādu bāzi, piemēram, iepriekšējo periodu datiem, nozares vidējie vai 

konkurentu un vispārpieľemtie rādītāji. Uzľēmumu vadībai jāzina, ka finanšu koeficienti ir 

rādītājs, pēc kuriem secinājumus par saimnieciskās darbības veicēju izdara kreditori un 

akcionāri. 

Veicot saimniecisko darbību, svarīgi aprēķināt un zināt katras izmaksu grupas īpatsvaru 

to kopējā summā jeb izskaitļot izmaksu struktūras rādītājus. 

Aprēķinos izmantojami dati no peļľās vai zaudējumu aprēķina. 

2007. gadā 2008. gadā 

Pārdotās produkcijas pašizmaksa / neto apgrozījums*100 

34953/34182*100=102.3% 57388/60910*100=94.2% 

Pārdošanas izmaksas / neto apgrozījums*100 

135/34182*100=0.4% 589/60910*100=1% 

Administrācijas izmaksas / neto apgrozījums*100 

378/34182*100=1.1% 406/60910*100=0.7% 

Procentu maksājumu un tamlīdzīgas izmaksas / neto apgrozījums*100 

91/34182*100=0.3% 418/60910*100=0.7% 

Visas izmaksas / neto apgrozījums 

5625/34182*100=104.2% 58814/60910*100=96.6% 

Izmaksu struktūras izpēte liecina, ka produkcijas pašizmaksa ir nesamērīgi augsta, 

uzľēmumā jāmeklē darbības stratēģijas maiľas iespējas, lai varētu to samazināt. Pārdošanas 

izmaksas 2007. gadā bijušas nenozīmīgas, 2008. gadā nedaudz pieaugušas, taču nav 

neatbilstošas. Pozitīvi vērtējams tas, ka administrācijas izmaksas ir minimālas. Arī procentu 

maksājumi ir zemi, ľemot vērā to, ka bilancē uzrādīti kreditoru parādi 2007. gadā 14450, bet 

pārskata gadā 14465 latu apmērā. Visu izmaksu attiecība pret neto apgrozījumu rāda, ka 

saimnieciskā darbība nesusi zaudējumus, arī 2008. gadā izmaksas bijušas nesamērīgi lielas, kas 

negatīvi ietekmējis rentabilitātes rādītājus. 

Maksātspējas rādītāji raksturo uzľēmuma finansiālo stabilitāti un ilgtermiľa 

maksātspēju, un ietver galvenokārt līdzekļu un to avotu struktūras analīzi. Kopējo kapitālu veido 

pašu kapitāls un aizľemtais kapitāls. Ja pašu kapitāla īpatsvars ir augstāks, uzľēmums ir 

finansiāli stabilāks, bet kreditoru, partneru un klientu uzticība augstāka. 

Saistību īpatsvars bilancē = saistību summa / bilances kopsumma*100 

14450/10226*100=141.3% 14465/13345*100=108.4% 

Šie aprēķini ļauj secināt, ka finansiālās atkarības koeficients 2007. gadā bijis 1.4 un 2008. gadā 

1.1, lai gan pieļaujamā robeţa ir 0.5 – 1. 

Finansiālās neatkarības koeficients = pašu kapitāls / kopējais kapitāls 

-4224/10226= -0.4 -1120/13345= -0.08 

Finanšu līdzsvara koeficients = saistības / pašu kapitāls 

14450/(-4224)= -3.4 14465/(-1120)= -12.9 

Aprēķini parāda, ka uzľēmums atrodas pilnīgā finansiālā atkarībā no aizľemtā kapitāla, 

tas izdzīvo uz kreditoru līdzekļu rēķina. Lai uzľēmums būtu finansiāli stabils, neatkarības 

koeficientam jābūt 0.5 – 0.6 robeţās, bet finanšu līdzsvara koeficienta kritiskā robeţa ir 1. 

Konkrētajam komersantam visi rādītāji ir krietni zem kritiskajiem. 

Rentabilitātes rādītāji raksturo attiecību starp peļu un faktoriem, kas to ietekmē. 

Jaunu investoru vai kreditoru piesaistē šis rādītājs ir būtisks arguments, jo uzľēmuma spēja 

32

pelnīt nozīmē stabilu finansiālo pozīciju. Tā kā rentablam uzľēmumam ir pieejams kredīts, tas 

visbieţāk ir arī maksātspējīgs. 

Realizācijas rentabilitāte = bruto peļņa / neto apgrozījums*100 

-771/34182*100= -2.3% 3552/60910*100=5.8% 

Peļľas normas rādītājs ilustrē, cik liela daļa no neto apgrozījuma ir peļľa, tātad parāda 

uzľēmuma vadības prasmi kontrolēt, vadīt un samērot izmaksu un apgrozījuma attiecības. Šis 

rādītājs ir ietekmējams, pārskatot pārdotās produkcijas daudzumu, cenu vai samazinot izmaksas. 

Peļņas normas rādītājs = tīrā peļņa / neto apgrozījums*100 

-1197/34182*100= -3.5% 3105/60910*100=5.1% 

Šie aprēķini apliecina zaudējumus no saimnieciskās darbības 2007. gadā un nelielu 

peļľu 5.1 santīma apmērā no katra lata 2008. gadā. 

Aktīvu rentabilitātes skaitļošana par 2008. gadu parāda ienesīgumu no kapitāla ļauj 

spriest par uzľēmuma spēju izmantot tā rīcībā esošos līdzekļus ieľēmumu ģenerēšanai. 

Rādītājam jāpārsniedz valsts ilgtermiľa vērtspapīru likmi, lai resursus būtu izdevīgi ieguldīt 

biznesā. 

Aktīvu rentabilitāte = peļņa pirms nodokļu un % maksājumiem / aktīvu vidējā vērtība*100 

(3105+418)/( (13345+10226)/2 )*100=29.9% 

Rezultāts liecina, ka līdzekļu iesaistīšana biznesā 2008. gadā bijusi efektīva. 

To. cik veiksmīgi 2008. gadā lietots iesaistītais uzľēmuma īpašnieku kapitāls, var 

konstatēt, veicot pašu kapitāla rentabilitātes rādītāja aprēķinu. 

Pašu kapitāla rentabilitāte = neto peļņa / pašu kapitāla gada vidējā summa*100 

3105/ ((-4224+(-1120)/2)*100= -116.2% 

Rādītājs liecina, ka katrs saimnieciskajai darbībai novirzītais lats īpašniekam nesis 

zaudējumus 16.2 santīmu apmērā. 

Likviditātes koeficientu aprēķins raksturo uzľēmuma spēju jebkurā brīdī pildīt 

saistības, kurām iestājies maksāšanas termiľš. Uzľēmuma darbības uzdevums ir pastāvīgi 

nodrošināt pietiekamu maksāšanas līdzekļu daudzumu. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā ietilpst 

naudas līdzekļi, debitoru parādi, kā arī krājumi. Šīm līdzekļu grupām ir atšķirīga likviditāte jeb 

ātrums, ar kādu tās iespējams pārvērst naudā. Vislikvīdākie ir naudas līdzekļi, savukārt 

viszemākā likviditāte ir krājumiem, kuru realizēšanai var būt nepieciešams ilgs laiks. Tādēļ 

aprēķina vairākus rādītājus. 

Absolūtās likviditātes koeficients = naudas līdzekļi / īstermiņa saistības 

778/3751=0.2 702/9418=0.07 

Šim rādītājam robeţas ir no 0.03 līdz 0.08. 

Starpseguma likv. koef. = (nauda + īsterm.. vērtspapīri + deb. parādi) / īsterm. saistības 

(778+1545)/3751=0.6 (702+2395)/9418=0.3 

Koeficients ir zem kritiskās robeţas 0.7. 

Kopējās likv. koef. = apgrozāmie līdzekļi / īstermiņa saistības 

2984/3751=0.8 4427/9418=0.5 

Šim koeficientam atkarībā no nozares jābūt robeţās no 1.8 līdz 2.2. 

Analizējot likviditātes rādītājus, var secināt, ka uzľēmuma rīcībā esošo apgrozāmo 

līdzekļu apjoms nav pietiekošs, lai segtu īstermiľa saistības, komersants darbojas ļoti augsta 

finansiālā riska apstākļos. Kredīta un papildus apgrozāmo līdzekļu nepieciešamības gadījumā 

atsaucība no investoriem un kreditoriem nav sagaidāma. Darbību iespējams aktivizēt, vien 

ieguldot dalībnieku privātos līdzekļus, jo maksātspējas un likviditātes rādītāji, kas izriet no 

finanšu pārskatos pieejamās informācijas, ir zemi. 

Līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītāji raksturo uzľēmuma vadības spēju 

pārvaldīt un efektīvi lietot aktīvus un pelnīt. Krājumu aprites koeficients rāda, cik ātri nauda 

saimnieciskās darbības rezultātā ieplūst uzľēmumā, tāpēc faktiski pieder arī pie likviditātes 

rādītājiem. 

33

Krājumu aprites koef. = pārdotās prod. raţošanas izmaksas / vidējā krājumu summa 

57388/((1330+661)/2)=57.6 

Dalot dienu skaitu gadā ar iegūto koeficientu, nosakāms dienu skaits, kurās krājumi veic 

pilu ciklu uzľēmumā un pārvēršas skaidrā naudā, konkrētajā gadījumā šis skaitlis ir 6. Ľemot 

vērā darbības sfēru (sabiedriskā ēdināšana), tas ir pieľemams, lai nodrošinātu ikdienas darbu. 

Ideālais rādītājs ir 0, jo tas liecina, ka līdzekļi tiek izmantoti maksimāli intensīvi, nav saistīti un ir 

pieejami uzľēmuma saimnieciskās darbības finansiālai nodrošināšanai. 

Aktīvu aprites koeficients = neto apgrozījums / bilances kopsumma 

34182/10226=3.3 60910/13345=4.6 

Šis rādītājs raksturo, cik lielu apgrozījumu uzľēmums nodrošina no katra aktīvos 

ieguldītā lata, konkrētajā gadījumā iekļaujas vēlamajā normā, kas rekomendē koeficienta 

lielumu, kurš lielāks vai vienāds ar 3. 

SECINĀJUMI 

1. Horizontālā analīze ir vienkārša pārskatu izpētes metode, kuras procesā vērtē pārskatu 

posteľu salīdzinošās absolūtās un relatīvās izmaiľas attiecībā pret bāzes periodu . 

Vertikālā analīze vērsta uz ieľēmumu, izmaksu, līdzekļu un to avotu, kā arī bilances 

struktūras izpēti, tās izmaiľu dinamikas konstatāciju analīzes periodos. Koeficientu 

analīze uz finanšu pārskatu informācijas bāzes izpauţas kā sistemātiska attiecību 

salīdzināšana, kura raksturo proporciju divu pārskata komponentu starpā. Analīzi izdara ar 

mērķi noteikt svarīgākos rādītājus un sekot to izmaiľu dinamikai analīzes periodā. 

2. Pētāmajā uzľēmumā „X‖ pārdošanas, administrācijas izmaksas un procentu maksājumi ir 

zemi, lai gan 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu nedaudz pieauguši realizācijas 

apjoma palielināšanās dēļ. Tomēr produkcijas pašizmaksa un kopējo izmaksu īpatsvars 

neto apgrozījumā ir nesamērīgi augsts un parāda, ka raţošanas procesā tiek tērēts vairāk 

nekā iegūts saimnieciskās darbības rezultātā. 

3. Saistību analīze liecina, ka uzľēmums atrodas pilnīgā finansiālā atkarībā no aizľemtā 

kapitāla. 

4. Rentabilitātes rādītāju izpēte apstiprina, ka 2007. gads komersantam nesis zaudējumus, 

2008. gadā gūta neliela peļľa, kopumā kapitāla rentabilitāte ir negatīva. 

5. Apgrozāmo līdzekļu apjoms ir nepietiekoša, lai segtu īstermiľa saistības, darbības 

finansiālais risks ir ļoti augsts. Kreditoru vai investoru piesaiste nepieciešamības gadījumā 

var izrādīties neiespējama. 

6. Pašu kapitāls un ilgtermiľa saistības nesedz ilgtermiľa ieguldījumus, piesaistīti īstermiľa 

aizdevumi lielā apjomā, kas neļauj stabilizēt operatīvo darbību, jo naudas līdzekļi ātri 

jāatmaksā kreditoriem. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Tā kā 2008. gadā bijusi neliela peļľa, bet vienlaikus pieauguši īstermiľa kreditoru parādi, 

īpaši uzmanīgi pētīt 2009. gada finanšu pārskatus, lai spētu saredzēt tendences jeb virzību 

uz peļľu vai zaudējumiem šajā gadā. 

2. Ľemot vērā to, ka uzľēmums nav jauns, bet darbojas jau 8 gadus, lemt par darbības 

turpināšanas lietderīgumu vai tās pārtraukšanu, lai nepieļautu tālāku parādu pieaugumu. 

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN CITI INFORMĀCIJAS AVOTI 

1. Dūdele A., Korsaka T., Finanšu vadības pamati. – Rīga: Banku augstskola, 2001. – 104 

lpp. 

2. Ludborţs A. Apgrozāmā kapitāla vadīšana nelielos uzľēmumos. – Rīga: Lietišķās 

informācijas dienests, 2007. – 288 lpp. 

3. Rurāne M. Finanšu menedţments. – Rīga: Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa 

administrācijas augstskola, 2005. – 384 lpp. 

4. Rurāne M. Finanšu pārvaldība. – Rīga: Latvijas izglītības fonds, 2000. – 288 lpp. 

5. Rurāne M. Uzľēmuma finanšu vadība. – Rīga: Turības mācību centrs, 1997. – 256 lpp. 

34

6. Saksonova S. Uzľēmuma darbības plānošanas paľēmieni. – Rīga: Izglītības soļi, 2004. 

– 106 lpp. 

7. Šneidere R. Finanšu analīzes metodes uzľēmuma maksātnespējas prognozēšanai. – 

Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2009. – 232 lpp. 

8. Avotiľa I. Kā klājas, kompānija// Direktors. – Nr. 5. – 6. (2007.), 40. – 44. lpp. 

9. http://www.ur.gov.lv/maksatnespeja.html 

10. http://www.lursoft.lv/uznemumu_finansu_analize.html 

35

BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA 

ORGANIC FARMING DEVELOPMENT 

36 

Ilze Švēdere 

Lektore Mag. oec., Solvita Kozlovska 

ANOTĀCIJA 

Pētnieciskais darbs izstrādāts pamatojoties uz interneta resursiem, speciālo literatūru, kā 

arī uz Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas attiecas uz 

bioloģisko lauksaimniecību. 

Pētnieciskais darbs sastāv no trīs nodaļām. Darba pirmajā nodaļā tiek analizēti 

bioloģiskās lauksaimniecības būtība, pamatprincipi, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības 

uzľēmumi un LIZ platības (ha). Otrajā nodaļā apskatīti likumi un citi normatīvie dokumenti, kā 

arī bioloģiskās lauksaimniecības valsts uzraudzība un kontrole. Trešajā nodaļā pētīts uzľēmums, 

kurš nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Darba izstrādes gaitā gūtās atziľas formulētas 

secinājumos un priekšlikumos. 

ANNOTATION 

The course paper has been based on Internet resources, special literature, as well as the 

Republic of Latvia laws and other normative documents relating to organic farming. 

The course consists of three chapters. In the first chapter the analysis of organic nature, 

guiding principles, are giver as well as organic farms and UAA area (ha). The second chapter 

deals with the laws and other normative documents, as well as organic state supervision and 

control. The third chapter examines the company which deals with organic farming. 

IEVADS 

Bioloģiskos produktus iegūst, saimniekojot ar dabiskām metodēm – nelietojot ķīmiski 

sintezētas vielas, piemēram, pesticīdus, minerālmēslus utml. 

Kā zināms Latvijā pēdējos gados veiksmīgi ir attīstījusies bioloģiskā lauksaimniecība, 

kuras ietvaros tiek raţota ekoloģiski tīra pārtika, domājot par cilvēku veselību un apkārtējās 

vides saglabāšanu. Ja Latvijā sāks audzēt ĢMO (ģenētiski modificēti organismi) augus, tad visas 

bioloģiskās saimniecības būs lemtas izzušanai, jo ĢMO augiem ir tieksme nomākt un iznīcināt 

mazāk spējīgos parastos augus. 

Pētnieciskā darba mērķis ir iepazīties ar bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipiem 

un būtību, kā arī tās attīstību Latvijā. 


1. Izpētīt teorētisko materiālu par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā. 

2. Iepazīties ar bioloģiskās lauksaimniecības uzľēmumu skaitu un LIZ platību (ha) 

no 2002. līdz 2008.gadam Latvijā. 

3. Izpētīt konkrētu bioloģisko saimniecību Latvijā, Vidzemes novadā. 

4. Izdarīt secinājumus un priekšlikumus. 

Darbs rakstīts pamatojoties uz: 

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem; 

Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotajiem datiem; 

1. BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ 

Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst netradicionālās lauksaimniecības nozares un 

bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no tām. Bioloģisko saimniecību skaits Latvijā pēdējo gadu 

laikā audzis rekordātrumā, viens no iemesliem varētu būt arī tas, ka nav nevienas citas 

lauksaimniecības jomas, par kuru Eiropas Savienība maksātu vēl vairāk [10.]. 

Bioloģiskā lauksaimniecība radās 20. gadsimta pirmajā pusē, galvenokārt Vācijā, 

Apvienotajā Karalistē un Šveicē. Taču patiesa interese par bioloģisko lauksaimniecību radās 

tikai 1980. gados, kad turpināja attīstīties raţošanas metodes, paralēli parādoties patērētāju 

interesei par šiem produktiem [11.]. Par bioloģiskās lauksaimniecības aizsācēju uzskata seru 

Albertu Hovardu (1873 – 1948) – britu lauksaimniecības zinātnieku, kurš lielāko daļu savas 

dzīves pavadīja Indijā. Pašlaik Latvijā bioloģiskie lauksaimnieki nodarbojas ar augkopību –

graudiem, pākšaugiem, dārzeľiem, kartupeļiem, augļiem, ogām, sēnēm, garšaugiem; ar 

lopkopību – raţo pienu, liellopu gaļu, nedaudz arī ar cūkkopību, audzē aitas, kazas, trušus, bites, 

zivis u.c. [4.,155.]. 

1. tabula 

Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi (2002. - 2008. gads) [12.] 

Gads 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 

Uzņēmumu 

skaits 

352 550 1043 2873 4105 4120 4218 

Analizējot bioloģiskās lauksaimniecības uzľēmumu skaitu var secināt, ka salīdzinot 

2008. un 2002. gadu uzľēmumu skaits palielinājies par 3866. 

Bioloģiskā lauksaimniecība pamatojas uz dabas pašregulēšanās procesu veicināšanu un 

augsnes bioloģiskās aktivitātes palielināšanu un nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski 

iegūtu minerālmēslu un pesticīdu, kā arī ģenētiski modificēto organismu un to produktu 

lietošanu. 

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības produkti tiek apzīmēti ar preču zīmi „Latvijas 

Ekoprodukts‖. Šo zīmi ir tiesīgi lietot tikai atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem 

sertificēti raţotāji. 

2. BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS VALSTS UZRAUDZĪBA UN KONTROLE 

Bioloģiskās lauksaimniecības valsts uzraudzību un kontroli Latvijā veic LR Zemkopības 

ministrija (ZM), Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Valsts augu aizsardzības dienests 

(VAAD), Latvijas nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) un akreditētas sertifikācijas 

institūcijas, bet darbu koordinē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība 

(LBLOA) (skat.1 att.). 

Zemkopības 

ministrija 

KOMPETENTĀ INSTITŪCIJA 

Pārtikas un veterinārais dienests Valsts augu aizsardzības dienests 

(VAAD) 

Pilnvarota akreditēta 

sertifikācijas institūcija 

Bioloģiskās 

lauksaimniecības produktu 

1. attēls. apritē Bioloģiskās iesaistītās lauksaimniecības personas uzraudzības un kontroles institucionālā shēma[10.] 

Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas kompetencē : 

Normatīvo aktu izstrāde; 

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības programmas izstrāde; 

Informācijas sniegšanas Eiropas Komisijai (EK). 

37 

Latvijas Nacionālais 

akreditācijas birojs 

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības 

organizāciju apvienība

Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas: 

Izveido datu bāzi par bioloģiskās lauksaimniecības uzľēmumiem; 

Apstiprina akreditētās kontroles institūcijas un veic to uzraudzību; 

Izsniedz bioloģiskās lauksaimniecības produktu importa atļaujas; 

Izsniedz atļaujas bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādē izmantojamo vielu 

lietošanu, kuras nav iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu VI pielikumā; 

Izvērtē atklātos pārkāpumus un piemērotās sankcijas; 

Aizliedz pārdot produktus ar norādēm par bioloģiskās lauksaimniecības raţošanas 

metodi, ja konstatē pārkāpumus bioloģisko produktu marķēšanā, raţošanā; 

Sagatavo atskaites Eiropas Komisijai. 

Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas: 

Izsniedz atļaujas sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālam, kas nav iegūts ar 

bioloģiskās lauksaimniecības metodi; 

Izveido un uztur pieejamo bioloģisko sēklu šķirľu datu bāzi; 

Pieľem reģistrācijas pieteikumus un veic sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, iesaiľotāju 

un tirgotāju reģistrāciju. 

Sertifikācijas institūcijas: 

Pieľem paziľojumus no personām, kuras uzsāk darbību bioloģiskajā lauksaimniecībā 

saskaľā ar regulas IV pielikumu; 

Veic bioloģiskās lauksaimniecības uzľēmumu sertifikāciju pēc regulas EK 2092/91; 

Saskaľā ar Regulu izvērtē un izsniedz atkāpes bioloģiskajā lauksaimniecībā; 

Sagatavo un iesniedz kārtējās un ikgadējās atskaites PVD par bioloģiskās 

lauksaimniecības sertificētajiem uzľēmumiem saskaľā ar normatīvo aktu prasībām [6.,10.]. 

3. PĒTĪJUMS PAR BIOLOĢISKO SAIMNIECĪBU 

Pēdējos gados bioloģiskā lauksaimniecība ir kļuvusi par diezgan izplatītu 

lauksaimniecības veidu Latvijā. Cilvēki arvien vairāk sāk apzināties, ka labas veselības pamatā ir 

veselīgas un ekoloģiski tīras pārtikas lietošana, tāpēc pieprasījums pēc tīras pārtikas ir liels. Īpaša 

uzmanība tiek pievērsta preču kvalitātes zīmēm. Tās tiek piešķirtas pārtikas produktiem, kas 

raţoti bioloģiski. 

Tāpēc kursa darba autore nolēma izpētīt bioloģisko lauksaimniecību, un uzzināt, kas 

jāievēro, lai raţotu dabiskus produktus. 

Kursa darba autore izpētīja bioloģisko zemnieku saimniecību „Vecmeţrijas‖, kura 

atrodas Cēsu rajona Taurenes pagastā. Zemnieku saimniecība izveidojusies 2002. gada 24. 

oktobrī, savukārt par bioloģisko zemnieku saimniecību kļuvusi 2004.gadā. Saimniecības 

darbības virzieni ir lauksaimniecība, piena lopkopība ar pārstrādi un realizāciju, kartupeļu 

audzēšana sabiedriskajai ēdināšanai un graudu audzēšana pašpatēriľam. Saimniecība atrodas 

labā vietā 500 m no šosejas Madona – Cēsis, savukārt savu produkciju realizē Cēsīs, kas atrodas 

36 km no z/s. 

Z/s pieder 84 ha zemes, kā arī tiek nomāti 15 ha. No visas kopplatības lauksaimniecībā 

izmantojamā zeme 37 ha, pārējie ir meţi un lauksaimniecībā neizmantojamā zeme (purvi, 

krūmi). Ēkas – lopu novietne, klēts, malkas šķūnis, šķūnis, māja, pagrabs. 

2. tabula 

Peļņas vai zaudējumu aprēķins no lauksaimnieciskās raţošanas 

Peļņa vai 

Gads Ieņēmumi (Ls) Izdevumi (Ls) 

zaudējumi (Ls) 

2005 2428,12 4652,43 -2224.31 

2006 2823,17 9917,59 -7094.42 

2007 3915,34 9086,88 -5171.54 

2008 5052,91 8518,31 -3465.40 

38

Pēc 2. tabulas datiem var secināt, ka visus gadus z/s ir strādājusi ar zaudējumiem. 

Lielākie izdevumi ir 2006. gadā (9917,59 Ls) kad uzľēmums paplašinājās iepērkot tehniku, 

remontējot raţošanas cehu. Lielākie ieľēmumi ir 2008. gadā (5052,91 Ls), kad tika realizēts 

lielākais produkcijas daudzums. 

Bioloģiskā z/s papildus ieľēmumus iegūst no piešķirtajām subsīdijām, kā arī no ES 

atbalsta Bioloģiskajai lauksaimniecībai, kas ir apmēram 67Ls par ha. 

Zemnieku saimniecība strādā pēc vienkāršās ierakstu grāmatvedības. Dokumenti, kurus 

aizpilda: 

Saimnieciskās darbības ieľēmumu un izdevumu uzskaites ţurnāls (katru mēnesi); 

Pavadzīmes; 

Kvītis; 

Maršruta lapas automašīnai; 

Pārskats par bioloģisko lauku saimniecību (1 reizi gadā); 

Vienošanās protokols (1 reizi gadā); 

Saimniecībā izaudzētās un saraţotās produkcijas uzskaites lapas (1 reizi gadā); 

Pieteikumi atļauju saľemšanai īpašos gadījumos. 

SECINĀJUMI 

1. Bioloģiskos produktus iegūst, saimniekojot ar dabiskām metodēm – nelietojot ķīmiski 

sintezētas vielas, piemēram, pesticīdus, minerālmēslus utml. 

2. Bioloģiskās lauksaimniecības uzľēmumu skaits strauji pieaug. 2008. gadā sasniedzot 

jau 4218 uzľēmumus. 

3. Tauriľzieţu iekļaušana ganību zelmenī ir pamats bioloģiskās lopkopības produkcijas 

raţošanai. 

4. Bioloģiskās lauksaimniecības vispārējs princips ir tas, ka katra dzīvā būtne ir jāciena: 

no vissīkākā augsnē dzīvojošā mikroorganisma līdz visvarenākajam kokam, kas aug virs tās. 

5. Produkti, kuri ir apzīmēti ar preču zīmi „Latvijas Ekoprodukts‖ ir Latvijas bioloģiskās 

lauksaimniecības produkti. 

6. Bioloģiskās lauksaimniecības valsts uzraudzību un kontroli Latvijā veic LR 

Zemkopības ministrija, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, 

Latvijas nacionālais akreditācijas birojs un akreditētas sertifikācijas institūcijas, bet darbu 

koordinē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība. 

7. Pēc izdarītā pētījuma var secināt, ka z/s „Vecmeţrijas‖ visvairāk realizē pienu (2300 

kg) un krējumu (103 kg). 

8. Lielākie izdevumi ir 2006. gadā (9917,59 Ls) kad uzľēmums paplašinājās iepērkot 

tehniku, remontējot raţošanas cehu. Lielākie ieľēmumi ir 2008. gadā (5052,91 Ls), kad tika 

realizēts lielākais produkcijas daudzums. 

9. Saimniecība raţo bezatlikuma produkciju, jo visus blakus produktus izmanto tālāk. 

10. Saimniecība vidēji 2009. gada aprīlī saraţo 2481 kg produkcijas realizācijai. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības paplašināšanos, tai pat laikā palielinot 

raţošanas jaudu, ir nepieciešama jauna informācija un, galvenokārt, jaunas tehnoloģijas. 

2. Ir nepieciešams stimulēt bioloģiskos lauksaimniekus pārveidot visu saimniecību par 

bioloģisku, nevis tikai tās daļu. 

3. Nodrošināt apmācību un izglītību visiem bioloģiskajā lauksaimniecībā 

nodarbinātajiem, tai skaitā raţošanā, pārstrādē un tirgdarbībā. 

4. Jāuzlabo bioloģiskās lauksaimniecības konkurētspēja, jāpalielina vietējās bioloģiskās 

lauksaimniecības raţojuma tirgus daļa, nodrošinot to pieejamību patērētājiem ar videi saudzīgu 

saimniekošanu un sniegtā atbalsta veiksmīgu izmantošanu. 

5. Jāsniedz bioloģiskiem lauksaimniekiem tādas pašas iespējas saľemt investīciju atbalstu 

kā nebioloģiskajiem lauksaimniekiem. 

39

6. Lai uzlabotu bioloģiskās lauksaimniecības „Vecmeţrijas‖ darbību un palielinātu 

ieľēmumus, nepieciešams piesaistīt vairāk klientus reklamējot sevi, kā bioloģisku 

saimniecību. 

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN CITU INFORMĀCIJAS AVOTU 

SARAKSTS 

1. Lauksaimniecības un lauku attīstības likums: LR likums 

http://www.vaad.gov.lv/sakums/normatvie-akti/biologiska-audzesana.aspx 

2. Latvijas Zemkopības ministrija, Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti 

par bioloģisko lauksaimniecību – Rīga: 2006. – 96.lpp 

3. Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība: MK noteikumi 

Nr. 379 http://www.likumi.lv/doc.php?id=158967 

4. Latvijas Avīzes gadagrāmata 2006 – Rīga: AS Lauku Avīze, 2005. – 269.lpp 

5. Ţola I., Miške I., Brutāne D. Bioloģiskās augkopības pamati – Rīga: Nordik, 

2007. – 254.lpp 

6. Ţola I.,Vaivare M., Šeļegovska E., Kreišmane D., Rokasgrāmata Bioloģiskajā 

lauksaimniecībā – Rīga: Jumi, 2004. – 187.lpp 

7. Bioloģiskā daudzveidība Latvijā - 

http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/lauksaimn 

8. Bioloģiskā lauksaimniecība - 

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/environment/soil_lv 

9. Ekoprodukti - http://www.dabatev.lv/index.php/ekoprodukti/79-ekoprodukti/73latvijas-ekoproduktu-logo-markejums.html 

10. Ekonomika un tirgzinība bioloģiskajā lauksaimniecībā 

http://www.lzuu.lt/tracoecobalt/files/outgrowth/books/lat_lv/Chapter_2/chapter_2 

.1.htm 

11. Latvijas Republikas zemkopības mājas lapa: www.zm.gov.lv 

12. Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapa - 

http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/sanitr_robeinspekcija/kontrou_veidi_un_p 

rasbas/prtikas_nekaitguma_kontrole/bioloisko_lauksaimniecbu_regla 

13. Chr. and M. Lavelle. The Organic Garden. London, hermes House, 2003. 

40

PAMATLĪDZEKĻU IZMANTOŠANAS ANALĪZE VALSTS MEŢA 

DIENESTA MEŢA PĒTĪŠANAS STACIJĀ 

ANALYSIS OF THE USE OF FIXED ASSETS IN THE STATION OF 

FOREST STUDIES OF THE STATE FOREST DEPARTMENT 

Velga Akmene 

Mag.oec., lektore, Solvita Kozlovska 

ANOTĀCIJA 

Pētnieciskais darbs sastāv no 5 nodaļām. Darba pirmajā nodaļā tiek veikts vispārējs 

stacijas raksturojums. Otrajā nodaļā tiek aprakstītas pamatlīdzekļu aprites īpatnības un struktūra, 

trešajā ir pētīts un izvērtēts pamatlīdzekļu pārvaldības process. Ceturtajā nodaļā tiek pētīta un 

pēc formulām aprēķināta MPS pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitāte, piektajā- apskatīta un 

aprakstīta pamatlīdzekļu atjaunošana un modernizācija. Darba izstrādes gaitā gūtās atziľas 

formulētas secinājumos un priekšlikumos. 

ANNOTATION 

The course paper consists of five chapters. The first chapter includes the general 

description of the station. In the second chapter the author describes the peculiarities and 

structure of circulation of fixed assets. The third chapter is devoted to the study and evaluation of 

the process of administration of fixed assets. In the fourth chapter the author studies and 

calculates the efficiency of fixed assets of SFS. The fifth chapter looks at modernization and 

renewal of fixed assets. The ideas acquired during the research are included in conclusions and 

suggestions. 

IEVADS 

MPS pamatlīdzekļu lielāko daļu aizľem zeme un meţaudzes, kam nerēķina 

nolietojumu, tāpēc pamatlīdzekļu izmantošana šajā stacijā ir ļoti specifiska. Tēmas izvēles 

motivācija - MPS specifiskā darbība un pamatlīdzekļu sastāva struktūras īpatnības šajā iestādē. 

Pētnieciskā darba mērķis ir padziļināt zināšanas studiju priekšmetā „Uzľēmējdarbības 

analīze‖, pielietojot finanšu analīzē iegūto rezultātu novērtēšanas metodes. Šī mērķa sasniegšanai 

tiek veikta MPS pamatlīdzekļu izmantošanas analīze. 


1. Raksturot MPS izveides vēsturi, darbības virzienus un struktūru; 

2. Apkopot un sistematizēt teorētisko materiālu un izziľas avotu informāciju par 

pamatlīdzekļiem, to veidiem, aprites un izmantošanas īpatnībām; 

3. Aprēķināt un analizēt rādītājus, kas saistīti ar MPS pamatlīdzekļu struktūru un 

izmantošanu; 

4. Formulēt secinājumus un sniegt priekšlikumus, balstoties un iegūto datu apstrādes 

un informācijas analīzes rezultātiem. 

Darbā izmantota monogrāfiskā, sintēzes, analīzes metodes un statistiskās pētīšanas 

metodes : dinamikas rindas (laikrindas), veidotas tabulas un diagrammas. 

Pētījuma bāze - Meţa pētīšanas stacijas pamatlīdzekļu kustības pārskatu dati laika 

periodā no 2006.g.– līdz 2008. gadam. 

1. MPS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS, TĀS VĒSTURE UN STRUKTŪRA 

Meţa pētīšanas stacija ir Valsts meţa dienesta struktūrvienība īpašu uzdevumu 

veikšanai, kuras darbības mērķis ir pārvaldīt zinātniskās izpētes meţus un nodrošināt ilglaicīgo 

zinātnisko pētījumu nepārtrauktību. Meţa pētīšanas stacijas funkcijas ir pārvaldīt zinātniskās 

izpētes meţus ilglaicīgo zinātnisko pētījumu un meţa monitoringa veikšanai nodrošināt 

zinātniskās izpētes meţu apsaimniekošanu un to infrastruktūras atbilstību izvirzītajiem mērķiem, 

koordinēt zinātnisko programmu realizāciju zinātniskajos meţos ar mērķi koncentrēt un racionāli 

izmantot izpētei iedalītos resursus, realizēt Valsts meţa dienesta pasūtītās atbalsta programmas 

izglītībā un zinātnē, veikt meţa sēklu kvalitātes kontroli un realizēt meţa un medību resursus. 

41

MPS vēsture. Meţu pētīšanas stacija tika nodibināta 1928. gadā Zemkopības 

ministrijas Meţa departamenta pārziľā. Savas darbības sākumā stacija atradās Rīgā, bet no 

1930.gada līdz 1943.gadam – Baloţu muiţā pie Juglas ezera. 

1931.gadā tika izveidota un pakļauta Meţu pētīšanas stacijai izmēģinājumu 

meţniecība, tai piešķirot 424,2ha no Berģu muiţas zemēm, Inčukalna virsmeţniecības Ādaţu 

iecirkni un Skrīveru dendroloģisko parku. 

Meţu pētīšanas stacijas statūtos tika noteikts, ka pētniecības darba uzdevumus tā 

saľems no Meţa departamenta, bet pētnieciskā darba tematus no Meţu lietu padomes, kas 

darbojās pie Meţa departamenta. 

Meţa pētīšanas stacija savu darbību pārtrauca Otrā pasaules kara laikā 1943.gadā, un 

Latvijas meţzinātnē uz vairākiem gadiem iestājās apsīkums. 

Latvijas PSR Zinātľu Akadēmijas sastāvā 1946.gadā tika nodibināts Meţsaimniecības 

problēmu zinātniskās pētniecības institūts, kam bija nepieciešama izmēģinājumu bāze, tāpēc 

1953.gadā Meţu pētīšanas stacijas darbību atjaunoja. Staciju izvietoja Latvijas centrālajā daļā 

Austrumlatvijas līdzenuma dienvidrietumu malā Jaunkalsnavā. Tai tika dots nosaukums Meţu 

pētīšanas stacija ―Kalsnava‖. Izmēģinājumu veikšanai Meţu pētīšanas stacijai (MPS) ―Kalsnava‖ 

apsaimniekošanā piešķīra 5247ha meţu. 

1964.gadā MPS ―Kalsnava‖ no Zinātľu Akadēmijas pakļautības pārgāja 

Meţsaimniecības un meţrūpniecības ministrijas pakļautībā. 1976.gadā pēc Zinātnes un raţošanas 

apvienības ―Silava‖ izveidošanas MPS ―Kalsnava‖ tika iekļauta tās sastāvā. Šāda struktūra 

pastāvēja līdz 1991.gadam, kad ZRA ―Silava‖ tika reorganizēta par Latvijas Valsts meţzinātnes 

institūtu ―Silava‖. Pēc šīs reorganizācijas Meţu pētīšanas stacija ―Kalsnava‖ tika pakļauta Meţa 

ministrijai, pēc tam nonāca Valsts meţa dienesta struktūrā. 

No 1953.gada Meţu pētīšanas staciju ―Kalsnava‖ vadījuši direktori Rūdolfs Sacenieks 

Vladimirs Bakke Broľislavs Rokjānis, Gunārs Igaunis, Antons Kaţemaks, Edgars Šmaukstelis 

(no1993.). 

Meţu pētīšanas stacija ―Kalsnava‖ pastāvēja līdz 2000.gadam, kad meţa nozares 

institucionālās reformas rezultātā tā tika likvidēta un uz tās bāzes, kā iepriekšējās stacijas tiesību 

pārmantotāja tika izveidota Meţa pētīšanas stacija. 

2000.gadā Meţa likums noteica zinātniskās izpētes meţu statusu un to, ka tos pārvalda 

un apsaimnieko Valsts meţa dienests. 

Ministru kabinets ar 2001.gada 27.jūnija rīkojumu Nr.322 piešķīra valsts meţa zemi 

zinātniskā izpētes vajadzībām. Tā rezultātā Meţa pētīšanas stacijai pie iepriekšējām meţa zemju 

platībām Kalsnavā tika pievienotas bijušās Latvijas lauksaimniecības universitātes mācību un 

pētījumu meţsaimniecības meţa zemju platības Jelgavas, Auces un Talsu rajona Šķēdes 

apkārtnē, kā arī Pasaules dabas fonda Meţoles projektā iesaistīto meţu platības Smiltenes 

apkārtnē, un bijušo integrālo meţa monitoringu poligonu teritorijas Rucavā un Taurenē. 

Patreiz Meţa pētīšanas stacijas tiesiskajā valdījumā ir 28,9 tūkst.ha valsts zinātniskās 

izpētes meţu un Valsts meţa dienesta likums nosaka, ka Meţa pētīšanas stacija ir Valsts meţa 

dienesta struktūrvienība, kas izveidota zinātniskās izpētes meţu pārvaldīšanai un zinātnisko 

pētījumu nepārtrauktības nodrošināšanai. 

MPS struktūra. Meţa pētīšanas stacijas administrācija atrodas Madonas rajonā 

Jaunkalsnavā. Tās pakļautībā ir trīs informācijas centri un meţu sēklu kontroles laboratorija. 

Informācijas centru valdījumā ir zinātniskās izpētes meţi, kuri pēc to atrašanās vietām 

veido septiľus meţu novadus. MPS strādā 44 darbinieki. 

Kalsnavas informācijas centra valdījumā ir valsts zinātniskās izpētes meţi Kalsnavas un 

Taurenes meţu novados ar kopējo platību 7432,2ha. Jelgavas informācijas centra valdījumā ir 

valsts zinātniskās izpētes meţi Jelgavas, Auces, Šķēdes un Rucavas meţu novados ar kopējo 

platību 11523,9ha. Smiltenes informācijas centra valdījumā ir valsts zinātniskās izpētes meţi 

Meţoles meţu novadā ar kopējo platību 9980,8ha. Meţa sēklu kontroles laboratorija veic meţa 

un dekoratīvo koku un krūmu sēklu kvalitātes analīzes atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles 

42

asociācijas (ISTA) metodikai. Analīţu rezultātā laboratorija izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus 

dokumentus. 

Normatīvo aktu bāze, kas regulē MPS darbību. MPS ir Valsts meţa dienesta 

struktūrvienība, tāpēc tās darbību nosaka un regulē Valsts meţa dienests ar plašu normatīvo aktu 

bāzi. 

Valsts meţa dienesta likums. Šis likums nosaka un regulē Valsts meţa dienesta 

struktūru un funkcijas, Dienesta amatpersonu tiesības un tiesisko aizsardzību, dienesta 

amatpersonu lēmumu izpildi un to apstrīdēšanas kārtību un dienesta nodrošinājumu. 

Valsts meţa dienesta nolikums. Šis likums nosaka un regulē dienesta funkcijas, 

uzdevumus un kompetenci, dienesta struktūru un amatpersonu kompetenci, dienesta darbības 

tiesiskuma nodrošināšanu un pārskati par dienesta funkciju pildīšanu un līdzekļu izlietojumu. 

Valsta meţa dienesta reglaments. Šis reglaments nosaka dienesta struktūru, dienesta 

darba organizāciju, dienesta amatpersonu un darbinieku kompetenci, tiesības un pienākumus, 

pārvaldes lēmumu pārvaldi 

Meţa pētīšanas stacijas reglaments. Nosaka MPS kompetenci, darba organizāciju un 

MPS struktūru. 

Meţa likums. Šis likums nosaka un regulē atbildību par meţa apsaimniekošanas 

izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem, meţa valsts pārvaldi, meţa zemes transformāciju, 

meţa ciršanas apliecinājumu izsniegšanu un dabas aizsardzību meţā. 

Medību likums. Šis likums nosaka un regulē mednieku apliecības, tiesības medīt, 

medību platības, nomedīšanas apjomu, medību uzraudzību un kontroli, medību saimniecības 

attīstības fondu. 

Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Šis likums nosaka aizsargājamo 

teritoriju kategorijas, to izveidošanas kārtību, aizsargājamo teritoriju saglabāšanas 

nodrošināšanu, uzturēšanu un aizsardzības finansēšanu. Ar šī likuma palīdzību tiek noteikta 

starptautiskā sadarbība aizsargājamo teritoriju izveidošanās un saglabāšanā. 

Darba aizsardzības prasības meţsaimniecībā. Šis likums nosaka un regulē darba 

aizsardzības sistēmas organizēšanu un meţsaimniecības darbu plānošanu. Darba aizsardzības 

prasības meţsaimniecības darbos. 

2. PAMATLĪDZEKĻU APRITES ĪPATNĪBAS UN STRUKTŪRA 

Lai uzľēmums uzsāktu uzľēmējdarbību, raţotu preces, sniegtu pakalpojumus un gūtu 

peļľu, tam ir nepieciešami līdzekļi. Uzľēmuma līdzekļus atkarībā no to pielietojuma iedala 

pamatlīdzekļos un apgrozāmajos līdzekļos. 

Pamatlīdzekļi ir tā uzľēmuma līdzekļu daļa, kura uzľēmējdarbības veikšanas procesā 

piedalās ilgstoši, saglabājot savu sākotnējo formu, bet to vērtību pakāpeniski, pa daļām, pārnes 

uz izgatavojamo produktu vai pakalpojumu visā to lietderīgās izmantošanas laikā[14., 10]. 

Pamatlīdzekļi ir ilgstošas lietošanas objekti, kas piedalās raţošanā ilgāk par gadu. Pie 

pamatlīdzekļiem pieder: nekustamais īpašums (ēkas, zeme) un kustamais īpašums (transporta 

līdzekļi, iekārtas, darbgaldi, mēbeles, datori, utt.). 

Pamatlīdzekļiem ir šādas aprites īpatnības: 

o tie ilgstoši piedalās raţošanas, pakalpojumu sniegšanas procesā, daudzos vai vairākos 

aprites ciklos; 

o ir ticams, ka nākotnē no to izmantošanas uzľēmumā ir sagaidāms saimnieciskais labums, 

to izmaksas var ticami novērtēt[8., 10 ]; 

o tie nolietojas pakāpeniski; 

o to vērtība tiek ieskaitīta raţošanas, pakalpojumu sniegšanas izmaksās pakāpeniski, 

atbilstoši savam nolietojumam; 

o pamatlīdzekļu elementu vērtība tiek kompensēta pakāpeniski, līdz ar produkcijas, 

pakalpojumu realizāciju[2., 10 ]. 

Pamatlīdzekļu sastāvs uzľēmumā ir daudzveidīgs, un tā elementi savstarpēji atšķiras 

galvenokārt ar izmantošanas mērķi un kalpošanas ilgumu. Tāpēc rodas nepieciešamība 

pamatlīdzekļus klasificēt pēc noteiktām grupām. 

43

MPS pamatlīdzekļu sastāva uzskaitījumā lielāko daļu (pēc vienību skaita) aizľem 

zeme, saimniecības pamatlīdzekļi, datortehnika, sakari u.c. biroja tehnika, meţaudzes, 

datorprogrammas un licences. Pamatlīdzekļu vienību skaits šajos trīs pēdējos gados ir 

palielinājies. Ja 2006. gadā tie bija 624 vienības, tad 2008. gadā tās jau ir 815 vienības. 

Palielinājies ir nedzīvojamo ēku , zemes, mērinstrumentu, tehnoloģisko iekārtu un mašīnu un 

meţaudţu skaits. Savukārt nedaudz samazinājies ir datorprogrammu un licenču, 

transportlīdzekļu, laboratorijas mēriekārtu un mēraparatūras un inţenierbūvju skaits. Manuprāt, 

laboratorijas iekārtu skaita samazinājums ir ļoti pozitīvs rādītājs, jo novecojušās daudzās iekārtas 

tiek nomainītas ar jaunām, kompaktām, modernām un daudzfunkcionālām iekārtām. Jaunā 

klimata kamera sēklu diedzēšanai un augsnes paraugu ţāvējamais skapis analīţu rezultātu 

precizitāti paaugstina par 30%. Zemes, meţaudţu un ēku skaita palielinājums liecina par MPS 

darbības paplašināšanos. 

Atkarībā no piedalīšanās lomas uzľēmējdarbības procesā pamatlīdzekļu struktūru var 

iedalīt šādās grupās: aktīvā daļa un pasīvā daļa[3., 10]. 

Aktīvā daļa ir tā pamatlīdzekļu daļa, kas apkalpo svarīgākos pakalpojumu sniegšanas 

iecirkľus. Pamatlīdzekļu aktīvo daļu veido iekārtas, darbagaldi, datortehnika utt. 

Izpētot MPS pamatlīdzekļu kustības pārskatus, redzams, ka MPS pamatlīdzekļu aktīvās 

daļas 2006.g. struktūras lielāko īpatsvaru sastāda datortehnika(21%), transportlīdzekļi(22%) un 

mērinstrumenti(12%). Savukārt struktūras vismazāko daļu aizľem laboratorijas mēriekārtas un 

mēraparatūra(1%). Apskatot 2008. gada rezultātus, ir redzams, ka situācija ir mainījusies. 2008. 

gada pamatlīdzekļu aktīvās daļas struktūras lielāko tiesu aizľem transportlīdzekļi(34%), pārējās 

tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas(23%) un laboratorijas mēriekārtas un mēraparatūra(21%). 

Savukārt struktūras vismazāko daļu aizľem bibliotēkas fondi(1%). 

Pētot MPS pamatlīdzekļu aktīvās daļas dinamiku, ir vērojams pieaugums. Īpaši straujš tas 

ir bijis 2008. gadā. Laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam tā ir pieaugusi no Ls 27650,51 līdz 

Ls 105369,38. Pieauguma apjoms ir Ls 77718,87. 

Pasīvā daļa ir tā pamatlīdzekļu daļa, kas nodrošina aktīvās daļas elementu normālu 

funkcionēšanu. Pie pasīvās daļas pieder nekustamais īpašums, būves, zemesgabali utt. 

MPS pamatlīdzekļu pasīvās daļas 2006.g. struktūras lielāko īpatsvaru sastāda 

meţaudzes(74%) un pārējā zeme(28%). Savukārt struktūras vismazāko daļu aizľem zeme zem 

ēkām un būvēm( 0,004%) un dzīvojamās ēkas( 0,17%). Apskatot 2008. gada rezultātus, ir 

redzams, ka situācija ir ļoti līdzīga, meţaudţu vērtības īpatsvars pasīvās daļas kopējā vērtībā ir 

palielinājies par 4%. 

Jo augstāka ir aktīvās daļas vērtība kopējā pamatlīdzekļu vērtībā, jo augstāks(ar citiem 

vienādiem nosacījumiem) ir kapitāla atdeves koeficients[3., 10 ]. Pasīvās daļas vērtība kopējā 

pamatlīdzekļu vērtībā ir lielāka, nekā aktīvās daļas vērtības. Manuprāt, tas ir sasaistīts ar 

specifisko MPS darbību un lielo meţaudţu vērtības īpatsvaru. 

Pētot MPS pamatlīdzekļu pasīvās daļas vērtības dinamiku, ir vērojams tās pieaugums. 

Īpaši straujš tas ir bijis 2007. gadā, bet 2008. gadā pieaugums ir bijis ļoti neliels. Laika posmā no 

2006. līdz 2008. gadam tā ir pieaugusi no Ls 13016245,12 līdz Ls 18508887,12. Pieauguma 

apjoms ir Ls5492642. 

3. PAMATLĪDZEKĻU PĀRVALDĪBAS PROCESS 

Pamatlīdzekļu pārvaldības galvenais mērķis ir nodrošināt to efektīvāku izmantošanu. 

Pamatlīdzekļu pārvaldības process sastāv no šādiem galvenajiem posmiem: pamatlīdzekļu 

struktūras analīze, pamatlīdzekļu pieauguma apjoma nodrošināšana, pamatlīdzekļu izmantošanas 

efektivitātes paaugstināšanas nodrošināšana. 

MPS pamatlīdzekļu struktūras analīze. Pamatlīdzekļu struktūru un sastāvu ietekmē 

vairāki faktori: uzľēmējdarbības īpatnības un apjoms, automatizācija un mehanizācijas līmenis 

uzľēmumā, specializācija un kooperācijas līmenis, klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi. 

Ja pamatlīdzekļu vērtība bilancē pieaug, tam iespējamais iemesls var būt: iegādāti jauni 

pamatlīdzekļi vai arī esošie pamatlīdzekļi ir pārvērtēti. 

44

Ja pamatlīdzekļu vērtība bilancē strauji samazinās, tam iemesls varētu būt 

pamatlīdzekļu: amortizācijas process, likvidēšana, pārdošana(norakstīšana) vai arī pārvērtēšana( 

nocenošana). 

MPS pamatlīdzekļu struktūru un sastāvu galvenokārt ietekmē stacijas darbības 

īpatnības un specifika. Stacijas darbības mērķis nav peļľas gūšana, bet gan zinātniskās izpētes 

meţu pārvaldīšana un ilglaicīgo zinātnisko pētījumu nepārtrauktības nodrošināšana. 

MPS pamatlīdzekļu sastāva lielāko daļu sastāda meţaudzes un zemes gabali, jo stacijas 

darbība balstās uz šo pamatlīdzekļu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. 

MPS nolietojumu nerēķina šādām pamatlīdzekļu grupām: 

o Zeme zem ēkām un būvēm; 

o Pārējā zeme; 

o Bibliotēku fondi; 

o Pārējie bioloģiskie aktīvi(meţaudzes). 

MPS pamatlīdzekļu kopējai vērtībai pēdējos trijos gados ir tendence pieaugt. Īpaši 

straujš pieaugums ir bijis 2007. gadā. Iemesls šā rādītāja pieaugumam ir tas, ka MPS ik gadu ir 

iegādājusies jaunus pamatlīdzekļus( pārsvarā zemi un meţaudzes). 2006. gadā ir iegādāti 

pamatlīdzekļi Ls 11265300,05 vērtībā, 2007. gadā Ls 4664290,35, savukārt 2008. gadā vairs 

tikai Ls 1289049,37 vērtībā. Ir paredzams, ka pamatlīdzekļu iegāde 2009. gadā vēl krasi 

samazināsies, jo Valsts meţa dienests ir ieplānojis samazināt MPS budţetu līdz pat 40%. Līdz ar 

to samazināsies pamatlīdzekļu iegādes. Manuprāt, MPS šī situācija būtiskus zaudējumus neradīs, 

taču budţeta samazināšana būs par iemeslu stacijas saimnieciskās darbības rezultātu un 

ieľēmumu samazināšanai. 

MPS pamatlīdzekļu struktūras dinamikas analīze. Šajā analīzes posmā tiek pētīta 

pamatlīdzekļu sastāva un atsevišķu elementu dinamika. Šajā analīzē būtiska nozīme ir aktīvās 

pamatlīdzekļu daļas īpatsvaram un izmaiľu dinamikai[3., 10]. 

Šī analīze tiks veikt izmantojot dinamikas rindas līmeľu absolūto un relatīvo pārmaiľu 

raksturošanas ķēdes metodi. Šī statistikas metode tiek izmantota, jo, manuprāt, tā visuzskatāmāk 

raksturo parādības vai procesa izmaiľas laikā. 

Absolūtais pieaugums – raksturo MPS pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu salīdzinājumā 

ar iepriekšējo gadu. Ķēdes absolūto pieaugumu aprēķina, no dinamikas rindas kāda līmeľa, 

atľemot šīs rindas iepriekšējo līmeni. 

Augšanas temps – rāda, cik reiţu MPS pamatlīdzekļu vērtība ir lielāka par iepriekšējā 

gada vērtību. Ķēdes augšanas tempu aprēķina, dalot dinamikas rindas līmeni ar šīs rindas 

iepriekšējo līmeni. 

Pieauguma temps – izsaka par cik % MPS pamatlīdzekļu vērtība ir palielinājusies 

attiecībā pret iepriekšējo gadu. 

MPS pamatlīdzekļu kopējai vērtībai ir tendence palielināties, pamatlīdzekļu vērtība un 

apjomi pieaug, sevišķi strauji tas ir bijis 2007.g. 

Pamatlīdzekļu pasīvās daļas pieauguma temps īpaši straujš ir bijis 2007. gadā(34,92%). 

Tas ir saistīts ar meţaudţu un zemes gabalu iegādi. Šī pamatlīdzekļu elementa vērtības 

pieauguma temps ir bijis pozitīvs 2007. gadā, bet 2008. gadā tas jau ir negatīvs. Savukārt aktīvās 

daļas straujš pieauguma temps ir bijis 2008. gadā(163,39%). Tas ir saistīts ar Sēklu kontroles 

laboratorijas jauna aprīkojuma un mēraparatūras iegādi. 2007. gadā tiek izslēgtas praktiski visas 

laboratorijas iekārtas, savukārt 2008. gadā tiek iegādātas pilnīgi jaunas(sēklu klimata kameras, 

pārbaudes iekārtas, diedzējamās kastes, dzesēšanas iekārtas, u.c.). 

Salīdzinot pamatlīdzekļu aktīvās un pasīvās daļas vērtības, var secināt, ka neizpildās 

nosacījums, ka aktīvās daļas vērtībai ir jābūt lielākai par pasīvās daļas vērtību[3., 10]. Šis rādītājs 

ir saistīts ar MPS specifisko darbību, stacijas pamatlīdzekļu lielāko vērtību sastāda zemes gabalu 

un meţaudţu vērtības. Šie divi pamatlīdzekļu elementi ir sagrupēti pamatlīdzekļu pasīvajā daļā. 

MPS pamatlīdzekļu nolietojuma pakāpe. Šajā analīzes daļā tiek noteikta 

pamatlīdzekļu nolietojuma pakāpe, kas raksturo to „vecumu‖[3., 10]. Šim nolūkam aprēķina 

45

pamatlīdzekļu nolietojuma( nolietojuma summa / sākotnējā pamatlīdzekļu vērtība[3., 10]) un 

lietderības koeficientus( pamatlīdzekļu atlikusī vērtība / sākotnējā pamatlīdzekļu vērtība[ 3.,10]. 

Šos koeficientus var rēķināt par visiem pamatlīdzekļiem kopumā, gan arī pa 

atsevišķiem to veidiem. Pēc šo koeficientu lieluma var spriest par tehniskā nodrošinājuma līmeni 

uzľēmumā. 

Analizējot MPS pamatlīdzekļu nolietojuma pakāpi, var secināt, ka MPS pamatlīdzekļu 

lietderības koeficients šos trīs iepriekšējos gadus ir bijis stabils, un praktiski nemainīgs. Šī 

koeficienta lielumam normatīvs nepastāv, jo katra uzľēmuma darbības īpatnības nosaka atšķirīgu 

nepieciešamo pamatlīdzekļu daudzumu un kopējo vērtību. Tātad, lai spriestu vai lietderības 

koeficienta lielums ir pieľemams, ir nepieciešams, lai tas nesamazinātos. Svarīgi, lai šis 

koeficients palielinās. 

Nolietojuma koeficients ir mainīgs, bet kopējā tendence ir pozitīva- pieaugoša. 

Visaugstākais koeficients ir bijis 2008. gadā, savukārt viszemākais- 2007. gadā. Šis rādītāja 

rezultāts liecina par tehniskā nodrošinājuma līmeľa paaugstināšanu MPS. Vecie, nolietotie 

pamatlīdzekļi tiek nomainīti ar jauniem. MPS darbinieki tiek nodrošināti ar jaunākajām 

tehnoloģiskajām iekārtām, kas paaugstina stacijas darbības efektivitāti un nodrošina ienākuma 

līmeľa paaugstināšanu. 

4. MPS PAMATLĪDZEKĻU IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE 

Svarīgākie rādītāji, ko lieto pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitātes novērtēšanai, ir: 

atdeves rādītājs; pārdotās produkcijas kapitālietilpība, relatīvā pamatlīdzekļu ekonomija un darba 

raţīguma pieaugums. Ľemot vērā, ka MPS nav raţojošs uzľēmums un stacijas darbībai nav 

peļľas( pastāv tikai budţeta plāns un plāna izpilde), tad pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitātes 

novērtēšanai ir iespējams izrēķināt tikai pamatlīdzekļu atdeves rādītāju. 

Pamatlīdzekļu atdeves rādītājs parāda, cik latu neto apgrozījuma devis viens 

pamatlīdzekļu vērtības lats. Jo augstāks ir šis rādītājs, jo efektīvāka pamatlīdzekļu izmantošana 

noris uzľēmumā[3., 10]. Šī rādītāja lielumam nav normatīva, svarīgi, lai tas būtu lielāks. To 

aprēķina gada neto apgrozījumu dalot ar vidējo pamatlīdzekļu vērtību gadā. 

Pamatlīdzekļu atdeves rādītāja lielumu un dinamiku ietekmē vairāki, no uzľēmuma 

darbības atkarīgi un neatkarīgi faktori. Pamatlīdzekļu atdeves rādītāja pieaugumu var sekmēt, 

samazinot iekārtu dīkstāves, optimāli noslogojot mašīnas, tehniski tos pilnveidojot un 

modernizējot. 

MPS pamatlīdzekļu atdeves rādītāja lielumam ir tendence samazināties. Šis rādītāja 

samazinājums ir negatīva tendence. Manuprāt, tas varētu būt izskaidrojams ar MPS 

pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu, proti, meţaudţu un zemesgabalu vērtības un apjomu 

pieaugumu. Šo rādītāju varētu uzlabot, cenšoties palielināt gada neto apgrozījumu. To varētu 

panākt samazinot uzľēmuma pamatlīdzekļu dīkstāvi, palielināt piedāvāto pakalpojumu klāstu un 

paplašinot meţa sēklu kontroles laboratorijas darbību. Laboratorijas rīcībā esošās modernās 

iekārtas ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, nodrošinot gada neto apgrozījuma palielināšanu. 

Pamatlīdzekļu rentabilitātes līmenis raksturo peļľas summu, kas pienākas uz katra 

pamatlīdzekļu vērtības latu. Šo rādītāju aprēķina dalot peļľu pārskata periodā ar pamatlīdzekļu 

vidējo gada vērtību. 

Pamatlīdzekļu rentabilitātes analīzi veic par visiem uzľēmuma pamatlīdzekļiem 

kopumā. Stacijas darbības mērķis nav peļľas gūšana, bet gan meţu apsaimniekošanas 

nodrošināšana. Ieľēmumi no zinātniskās izpētes meţiem tiek izmantoti šo meţu 

apsaimniekošanai saskaľā ar Valsts meţa dienesta budţetu. MPS bilancē neparādās tāds postenis 

kā peļľa, tāpēc pamatlīdzekļu rentabilitātes rādītāju nav iespējams izrēķināt. 

Pamatlīdzekļu efektivitātes raksturošanai izmanto arī tādu rādītāju, kā pamatlīdzekļu 

ietilpība. Tā parāda, cik liela pamatlīdzekļu vērtība pienākas uz vienu apgrozījuma latu. Jo 

lielāka ir kapitāla atdeve, jo zemāka ir pamatlīdzekļu ietilpība. MPS kapitāla atdeves rādītājs 

samazinās, tāpēc sagaidāms ietilpības koeficienta palielinājums, kas liecina par pamatlīdzekļu 

neefektīvu izmantošanu. To var aprēķināt dalot vidējo pamatlīdzekļu vērtību gadā ar gada neto 

46

apgrozījumu[3., 10]. Šī rādītāja dinamika parāda, kāda ir bijusi pamatlīdzekļu izmantošanas 

efektivitāte[3., 10]. 

MPS pamatlīdzekļu ietilpības rādītājam ir tendence palielināties, kas uzskatāms kā 

negatīva parādība. Pamatlīdzekļu ietilpība paaugstinās, bet pamatlīdzekļu atdeve samazinās, kas 

liecina par pamatlīdzekļu neefektīvu izmantošanu. 

5. PAMATLĪDZEKĻU ATJAUNOŠANA UN MODERNIZĀCIJA 

Raţojošā uzľēmumā raţošanas iekārtu atjaunošana vai nomaiľa ir sareţģīts process. 

Lai atjaunotu vai nomainītu iekārtas, ir jāapstādina vai jāsamazina raţošanas apjomi, kas būtiski 

ietekmēs uzľēmuma ienākumu līmeni. 

MPS pamatlīdzekļu atjaunošanas process var ritēt bez būtiskiem sareţģījumiem, tomēr 

uzsākot šo procesu, būtu lietderīgi izvērtēt šādus apstākļus: 

o vai iekārtas un pārējos pamatlīdzekļus modernizēs, vai vecos nomainīs pret jauniem; 

o jāizlemj, uz kādu līdzekļu rēķina veiks pamatlīdzekļu atjaunošanu- pašu, vai aizľemtā 

kapitāla; 

o Jāizpēta uzľēmuma ieguvumus. Jāizvērtē kāds ieguvums būs vecās iekārtas 

modernizējot, kāds būs ieguvums nomainot vecās pret jaunām; 

o Jāizvērtē, kāds ieguvums uzľēmumam šobrīd ir svarīgākais un nepieciešamākais- 

pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, darba raţīguma pieaugums, saimnieciskās 

darbības apjoma pieaugums, ienākuma paaugstināšana, u.c. ieguvumi. 

Pamatlīdzekļu atsevišķu elementu atjaunošana MPS. Dzīvojamo ēku vērtība šajos 

gados ir krasi samazinājusies( it īpaši 2008.g.), ēku skaits ir samazinājies. Šis pamatlīdzekļu 

elements nav ne modernizēts, ne arī nomainīts pret jauniem. Šajās ēkās nav veikts nedz 

kapitālais, nedz arī kosmētiskais remonts, ir veikta tikai iekšējās telefonu centrāles uzstādīšana 

un gaisa kondicionēšanas sistēmas sakārtošana. 

Nedzīvojamo ēku vērtības un vienību skaits ir ievērojami palielinājies. Esošajās ēkās ir 

veikts remonts, nomainīti logi un jumta segums, veikti daţāda veida remontdarbi, kas ir 

paaugstinājuši šo ēku vērtību. 2008. gadā tiek iegādātas un no jauna uzceltas kopā 24 

nedzīvojamās ēkas. Šis pieaugums ir pozitīvs rādītājs, jo palielinoties apsaimniekojamo teritoriju 

lielumam un skaitam, ir nepieciešamas arī šāda veida ēkas. Nedzīvojamās ēkās tiek rīkoti daţādi 

mācību pasākumi, tiek glabāts meţu apsaimniekošanai nepieciešamais inventārs. 

Inţenierbūvju vērtība un vienību skaits ir palielinājies 2008. gadā, kad tika iegādāts 

īpašums ar tam piederošu ceļu 2997 Ls vērtībā. 

Zemes zem ēkām un būvēm vērtība un vienību skaits ir palielinājies. Šo pieaugumu 

nodrošinājis ir jaunu nedzīvojamo ēku iegāde un celtniecība. 

Pārējās zemes vērtības un vienību skaits šajos gados ir bijis ļoti mainīgs. Zemes vienību 

skaits ir palielinājies sakarā ar lielo zemes gabalu sadalīšanu mazākos gabalos. Ik gadu tiek 

iegādāti jauni zemes gabali. Īpaši liela iegādes vērtība ir bijusi 2008. gadā. 

Mērinstrumentu vērtības un vienību skaits ir palielinājies. Ik gadu novecojušos 

mērinstrumentus nomaina ar modernākiem. Novecojušie tiek nomainīti pret jauniem, un papildus 

vēl arī tiek iegādāti jauni, vēl nebijuši mūsdienīgi mērinstrumenti, tādējādi atvieglojot MPS 

darbinieku pienākumu veikšanu un paaugstinot darba raţīgumu. 

Motorzāģu vienību skaits ir diezgan nemainīgs. Jauni zāģi iegādāti tikai 2007. gadā. 

2009. gadā ir paredzēts 40% no visiem motorzāģiem nomainīt ar pilnīgi jauniem, bet zāģu 

vienību skaits netiks palielināts. 

Pārējo tehnoloģisko iekārtu un mašīnu vērtība un skaits ļoti progresīvi ik gadu pieaug. 

Šo pieaugumu nodrošina daţādu iekārtu iegāde. 2007. gadā tiek iegādāts ļoti moderns 

mēslojuma inţektors, kura izmantošana nodrošina meţaudţu pilnvērtīgu un pareizu mēslošanu. 

2008. gadā tiek nopirkts granulu apkures katls, kas nodrošina efektīvāku siltumenerģijas 

izmantošanu. Iegādātā augsnes sagatavošanas iekārta paaugstina meţa atjaunošanas rādītājus. 

Salīdzinot mākslīgi atjaunotā meţa apjomu 2008.g. ar 2007.g. gada rādītājiem, ir redzams 

apjoma pieaugums par 18%. Tātad jaunā iekārta ir nodrošinājusi meţaudţu atjaunošanas apjoma 

47

pieaugumu par 18%, tādējādi nodrošinot meţaudţu ātrāku, kvalitatīvāku un raţīgāku 

atjaunošanos. 

MPS Meţa sēklu laboratorijas iekārtas pilnībā tiek atjaunotas 2008. gadā. Līdz šim 

iekārtu vienību skaits ir bijis ļoti liels, bet to vērtība niecīga. 2007. gadā visas vecās iekārtas tiek 

norakstītas, 10 vienību vērtība sasniedz 4.50 Ls. 2008. gadā tiek iegādātas pilnīgi jaunas, 

modernas, jaudīgas un ļoti precīzas mēriekārtas un mēraparatūra ar kopējo vērtību 22764.56 Ls. 

Laboratorijas modernizācija, manuprāt, ir ļoti noderīga MPS saimnieciskās darbības uzlabošanai 

un paplašināšanai. Pateicoties laboratorijas modernizācijai, tā spēs veikt precīzas analīzes, 

palielināt ienākumu līmeni un gūs atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robeţām. 

Transportlīdzekļu vienību skaits ir nedaudz svārstīgs, bet kopumā diezgan stabils. Katru 

gadu esošās automašīnas tiek remontētas, taču nolietojuma summa tām ir ļoti liela. 2008. gadā tā 

bija 62041,07 LVL( salīdzinājumam datortehnikai tikai 12985,77, laboratorijas iekārtām 

12123,56 LVL). Budţeta iestāţu pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma 

normu noteikšanai skatīt 5. pielikumā. Jauna automašīna tiek iegādāta 2008. gadā- Peugeot 406. 

Saimniecības pamatlīdzekļu skaits ir praktiski nemainīgs. 2007. gadā tiek iegādāti jauni 

saimniecības pamatlīdzekļi 8780.08 Ls vērtībā- virtuves iekārta, videoiekārta un grāmatu plaukti. 

Saimniecības pamatlīdzekļu lieluma pieaugums nav nepieciešams, jo nepalielinās MPS 

darbinieku un dzīvojamo ēku skaits. MPS nav bijusi nepieciešamība iegādāties papildus galdus, 

krēslus, lampas, vai citus saimniecības pamatlīdzekļus. 

Ik gadu daļu vecās datortehnikas nomaina pret jaunu, novecojušie datori tiek nomainīti 

pret jauniem, jaudīgākiem. Ik gadu papildus tiek iegādātas jaunas sakaru un biroja tehnikas 

vienības. 2006. gadā tiek iegādāts multimediju projektors, jaudīgs kopētājs un nepārtrauktas 

barošanas bloks. 2007. gadā tiek iegādāta iekšējā telefona centrāle un jauni telefona aparāti, kas 

nodrošina operatīvu un efektīvu informācijas plūsmu uzľēmuma iekšējā vidē. 2008. gadā tiek 

iegāgāta un uzstādīta iekšējā gaisa kondicionēšanas sistēma, kas uzlabo MPS darbinieku 

pašsajūtu un paaugstina darba raţīgumu. 

Meţaudţu vienību un vērtības pieaugums ir ļoti progresīvs. 2006. un 2007. gadā ir 

iegādātas meţaudzes ar kopējo vērtību 12605263 Ls. Šī pamatlīdzekļa pieaugums ir ļoti pozitīvs 

rādītājs, jo palielinoties meţaudţu apjomam, palielinās saimnieciskās darbības apjomi, tādējādi 

palielinot MPS ieľēmumus. 

Datorprogrammu un licenču vērtība un vienību skaits šajos trīs gados ir samazinājies. 

Jauni šīs pamatlīdzekļu grupas elementi ir iegādāti 2006. un 2007. gadā. Šī rādītāja 

samazinājums skaidrojams ar mūsdienu piedāvāto datorprogrammu plašajām izmantošanas 

iespējām. Lai attiecīgo darbu veiktu, ir nepieciešamas mazāk programmas, jo esošās piedāvā 

plašu izmantošanas iespēju spektru. 

Lai novērtētu MPS pamatlīdzekļu modernizācijas un atjaunošanas rezultātā 

paaugstinātās pamatlīdzekļu vērtības lietderībai, tiek salīdzināta pamatlīdzekļu kopējā vērtība ar 

attiecīgā pārskata gada neto apgrozījumu. 

Visaugstākā pamatlīdzekļu vērtība ir 2007. gadā un arī visaugstākais neto apgrozījums 

ir 2007. gadā. Savukārt viszemākā pamatlīdzekļu vērtība ir 2008. gadā un arī viszemākais neto 

apgrozījums ir bijis 2008. gadā. Tātad var secināt, ka šajos trīs gados(2006.- 2008.g.) līdz ar 

pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu MPS ir palielinās arī ienākumu līmenis. 

MPS pamatlīdzekļu pieaugums ir nodrošināts galvenokārt ar meţaudţu un zemes 

apjomu palielināšanu, kas savukārt nodrošina meţsaimnieciskās darbības paplašināšanu un 

ienākuma līmeľa paaugstināšanu. 

SECINĀJUMI 

1. Valsts meţa dienesta Meţa pētīšanas stacijas darbības pamats ir pakalpojumu 

sniegšana, zinātniskās izpētes meţu pārvaldīšana, to apsaimniekošana un meţa sēklu kontroles 

veikšana . MPS pamatlīdzekļu lielāko daļu aizľem zeme un meţaudzes, jo stacijas darbība 

balstās un šo pamatlīdzekļu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Šiem pamatlīdzekļu elementiem 

nerēķina nolietojumu, tāpēc pamatlīdzekļu izmantošana šajā stacijā ir ļoti specifiska. 

48

2. Īpaši straujš pamatlīdzekļu pieaugums ir bijis 2007. gadā( pateicoties jaunu 

meţaudţu un zemes gabalu iegādei), taču 2009. gadā ir paredzams, ka pamatlīdzekļu iegādes 

pieaugošā tendence mainīsies, jo ieplānots MPS budţeta samazinājums līdz pat 40%. Šīs 

izmaiľas stacijas darbībai neizraisīs zaudējumus, bet finansējuma samazinājums radīs stacijas 

saimnieciskās darbības rezultātu apjomu un ieľēmumu daļas samazinājumu. 

3. Aprēķinot MPS pamatlīdzekļu nolietojuma koeficientu, tiek izdarīt secinājums, ka 

stacijas tehniskā nodrošinājuma līmenis paaugstinās. Šī rādītāja pieaugumu nodrošina stacijas 

darbības efektivitātes un ienākumu līmeľa paaugstināšana pateicoties tehnoloģisko iekārtu un 

mašīnu regulārai nomaiľai un modernizācijai. 

4. Aprēķinot MPS pamatlīdzekļu lietderības koeficientu, tiek izdarīt secinājums, ka 

MPS pamatlīdzekļi nenoveco, tie tiek atjaunoti, jo lietderības koeficients laika posmā no 2006.g. 

-2008.g. ir ļoti stabils. Tas mainās robeţā no 0,988- 0,991. 

5. Pētot pamatlīdzekļu atdeves rādītāja dinamiku, ir vērojams rādītāja samazinājums, 

kas pēc literatūrā pieejamās informācijas ir negatīva tendence. Manuprāt, tas varētu būt 

izskaidrojams ar meţaudţu un zemesgabalu vērtības un apjomu lielo pieaugumu. Šo rādītāju 

varētu uzlabot, cenšoties palielināt gada neto apgrozījumu, samazinot uzľēmuma pamatlīdzekļu 

dīkstāvi, palielinot piedāvāto pakalpojumu klāstu un paplašinot meţa sēklu kontroles 

laboratorijas darbību. 

6. MPS pamatlīdzekļu ietilpības koeficients paaugstinās, bet pamatlīdzekļu atdeves 

koeficients samazinās. Šī tendence ir uzskatāma kā negatīva. Tas, manuprāt, varētu būt 

izskaidrojams ar straujo pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu un ne tik straujo neto apgrozījuma 

pieaugumu. 

7. Izpētot un analizējot MPS pamatlīdzekļu atjaunošanas un modernizācijas rezultātus, 

tiek izdarīts secinājums, kas uzskatāms kā ļoti pozitīvs rādītājs. Pamatlīdzekļu atjaunošanas un 

modernizācijas process šajā stacijā tiek veikts tikai un vienīgi uz pašu kapitāla rēķina. MPS 

pamatlīdzekļu atjaunošana norisinās vecās iekārtas un pārējos pamatlīdzekļus nomainot pret 

jauniem un iegādājoties papildus jaunus. Veco iekārto modernizācija vai uzlabošana nenotiek. 

Vēlos uzsvērt svarīgākos pamatlīdzekļu elementus, kuru atjaunošana, manuprāt, ir bijusi MPS 

visnoderīgākā. 2008. gadā pilnībā tiek nomainīts Sēklu kvalitātes kontroles laboratorijas 

aprīkojums, iekārtas un mēraparatūra, kuru kopējā vērtība sasniedza 22 764,56 LVL. 

Laboratorijas modernizācija, manuprāt, nodrošinās MPS ar saimnieciskās darbības apjomu 

paplašināšanu un gada neto apgrozījuma palielināšanu ilgtermiľā. Tā gūs atzinību ne tikai 

Latvijā, bet arī ārpus tās robeţām. 

8. Ļoti progresīvs un ,manuprāt, noderīgs ir meţaudţu vienību un to vērtību 

pieaugums. 2006. un 2007. gadā ir iegādātas meţaudzes ar kopējo vērtību 12 605 263LVL. 

Palielinoties meţaudţu apjomam, palielināsies stacijas saimnieciskās darbības apjomi, tādējādi 

palielinot MPS ieľēmumus. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Turpināt rūpēties par stacijas augstā tehniskā nodrošinājuma līmeľa saglabāšanu. 

Sekot, lai pateicoties tehniskā nodrošinājuma paaugstināšanai, palielinātos arī stacijas gada neto 

apgrozījums. 

2. Arī pēc stacijas budţeta samazinājuma, iespēju robeţās, censties palielināt 

pamatlīdzekļu skaitu un vērtību. Paralēli meţaudţu un zemes gabalu iepirkšanai, iesaku 

paplašināt stacijas piedāvāto pakalpojumu klāstu ar nolūku palielināt ieľēmumus. Tādējādi 

nodrošinot, ka relatīvais peļľas pieaugums ir lielāks nekā pamatlīdzekļu vērtības 

paaugstināšanās. 

3. Turpināt pamatlīdzekļu vērtības palielināšanu veikt uz pašu kapitāla rēķina. 

Neizmantojot svešo kapitālu tiek nodrošināta stacijas spēja noteiktā termiľā atmaksāt savas 

saistības. Tiek nodrošināts, ka saistību īpatsvars bilancē ir normatīva robeţās. 

4. Pielietot reklāmu, lai iepazīstinātu interesējošās personas ar Meţa sēklu kvalitātes 

kontroles laboratorijas piedāvātajiem pakalpojumiem un analīţu precizitāti. Svarīgi būtu iegūt 

49

klientus arī ārpus Latvijas robeţām. Pateicoties neto apgrozījuma palielināšanai, paaugstinātos 

arī stacijas pamatlīdzekļu atdeves rādītājs. 


1. Tiesību aktu portāls– http://www.likumi.lv/doc.php?id=65818&from=off 

(06.05.2009.) 

2. Marita Rurāne, „Uzľēmuma finansu vadība‖, Turības mācību centrs, 1997.g., 

18.lpp. 

3. Marita Rurāne, „Uzľēmuma finanses‖, Jumava, 2007.g., 57.-67.lpp. 

4. Marina Januška, „Finansu un grāmatvedības kontrole firmā‖, Rīga Merkūrijs LAT, 

1993.g., 44.- 51.lpp. 

5. Jēkabpils Agrobiznesa koledţa, Statistikas darba burtnīca, Jēkabpils, 2004.g., 24.- 

26.lpp 

6. MPS pamatlīdzekļu kustības pārskati 2006., 2007., un 2008.gadam. 

7. MPS gada bilances 2006., 2007., un 2008.gadam. 

8. Ţurnāls „Bilance‖‖, 03.2007., Nr.6(162), 5. lpp. 

9. Ţurnāls „Bilance‖‖, 07.2008., Nr.13(193), 23.lpp. 

10. Ţurnāls „Bilance‖‖, 01.2009., Nr.1(205), 10.- 13.lpp. 

11. Ţurnāls „Bilance‖‖, 03.2009., Nr.5(209), 6.-7.lpp. 

12. Ţurnāls „Bilance‖‖, 12.2008., Nr.23(203), 6.-8.lpp. 

13. Meţa pētīšanas stacija- http://www.mps.gov.lv/struktura.htm 

14. Virtuālo grāmatveţu klubshttp://www.vgk.lv/index.php?setgc=articles&setarid=94&pid=1324 

15. Valsts meţa dienests- http://www.vmd.gov.lv/?sadala=298 

16. LR Zemkopības ministrija–http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=732&id=1020 

(25.04.2009.) 

50

CENU VEIDOŠANAS METODES UZŅĒMUMA SIA „VIESUĻI” 

KONDITOREJAS CEHĀ 

METHODS OF PRICE FORMATION IN THE PASTRY SHOP OF 

THE ENTERPRISES LTD „ VIESULI” 

Ilona Gruzniņa 

Lektore Mag.oec., Solvita Kozlovska 

ANOTĀCIJA 

Pētījums izstrādāts, vadoties pēc uzľēmuma grāmatvedības uzkaites un pārskata 

dokumentiem. 

Pētījums sastāv no 4 nodaļām. Pirmajā nodaļā ir apskatīti uzľēmuma SIA „Viesuļi‖ 

saimnieciskās darbības veidi. Otrajā nodaļā ir iepazīti cenu ietekmējošie faktori, balstoties uz 

cenu veidošanas teoriju. Trešajā nodaļā tika pētītas cenu noteikšanas metodes un pašizmaksas 

kalkulācijas, balstoties uz cenu veidošanas teoriju. Ceturtajā nodaļā tika apskatītas uzľēmuma 

SIA „Viesuļi‖ konditorejas ceha produkcijas cenu notekšanas metodes, pašizmaksas un 

pārdošanas cenas aprēķins, vadoties pēc uzľēmuma grāmatvedības uzkaites un pārskata 

dokumentiem. 

ANNOTATION 

The report contains four parts: On the first part are inspected forms of economic 

activities; On the second part are revised price influencing factors, basing on the price forming 

theory; On the third part had been inspected methods of price fixing and calculations of actual 

costs, basing on the price forming theory; On the fourth part has been inspected methods of price 

determination, calculation of the actual costs and sales costs of the pastry shop of the enterprises 

Ltd. ―Viesuli‖. 

IEVADS 

Patreizējā situācija pasaules tirgū ir izveidojusies ļoti saspringta. Arī Latvijā pastāv ļoti 

liela konkurence starp uzľēmumiem. Katra uzľēmuma svarīga īpašība ir spēja elastīgi reaģēt uz 

pārmaiľām apkārtējā vidē un situācijā. Šajos diezgan smagajos tirgus ekonomikas krīzes 

apstākļos spēj izdzīvot tas uzľēmums, kura vadība pratīs pareizi sastādīt sava uzľēmuma 

raţošanas programmu, un nepārtraukti meklēs sava uzľēmuma saraţotās produkcijas 

pašizmaksas pazemināšanas iespējas. Spēs pareizi izveidot tādu produkcijas raţošanu, kura būs 

ļoti pieprasīta, un nesīs uzľēmumam ienākumus. Lai to veiksmīgi izdarītu, ir jāizvērtē visi ceļi 

un iespējas, jāmāk izplānot visus paredzamos ienākumus un izdevumus savā uzľēmumā, tāpat 

arī noteikt savu cenu, lai uzľēmums būtu konkurētspējīgs ar savu saraţoto produkciju lielajā 

tirgū. 

Darba mērķis: Izpētīt, kā tiek veidotas produkcijas pārdošanas cenas konditorejas 

izstrādājumiem SIA „Viesuļi‖. 


1. Sniegt uzľēmuma SIA „Viesuļi‖ saimnieciskās darbības raksturojumu, un 

apskatīt tā darbības veidus; 

2. Iepazīt, kā notiek cenu veidošana, un kādi ir cenas veidošanas ietekmējošie 

faktori; 

3. Izpētīt cenu noteikšanas metodes un pašizmaksas kalkulācijas; 

4. Apskatīt SIA „Viesuļi‖ konditorejas ceha produkcijas cenu noteikšanas 

metodes, pašizmaksas un pārdošanas cenas. 

Darbā izmantotās analīzes metodes: monogrāfiskā, sintēzes un analīzes, grafiskās 

metodes. 

Darba pētījuma objekts ir uzľēmuma SIA ‖ Viesuļi‖ grāmatvedības uzskaites un 

pārskata dokumenti. 

Pētījuma periods – 2006.-2008.gads 

51

1. SIA „VIESUĻI‖ DARBĪBAS RAKSTUROJUMS 

SIA ―Viesuļi‖ dibināts 1996.gada 05.martā Jēkabpilī kā zemnieku saimniecība 

„Viesuļi‖. Uzľēmuma juridiskā un faktiskā adrese: „Viesuļi‖, Zasas pagasts, Jēkabpils rajons. 

Reģistrācijas numurs 45401013287. 2002. gada 03. janvārī zemnieku saimniecība ―Viesuļi‖ tika 

reorganizēta par sabiedrību ar ierobeţotu atbildību, kas ir zemnieku saimniecības tiesību, 

pienākumu un saistību pārľēmēja.1998.gada oktobrī Jēkabpilī, Pasta ielā 19 tika atvērts 

specializētais gaļas veikals „Gaļa‖. 2001.gadā atvērti vēl divi veikali: „Gaļas Bode‖ un „Gaļas 

Nams‖. 2004. gadā tika atvērta kafejnīca „Pie zemnieka‖, kuras telpas atrodas Jēkabpils 

autoostā. 2006. gada sākumā ar automātiskajām iekārtām tika papildināta cūku kaušanas līnija, 

kas ļauj palielināt cūku kaušanas ātrumu līdz 60 cūkām stundā.2007. gadā SIA ―Viesuļi‖ uzsāk 

skolēnu ēdināšanu 3. vidusskolā.2008. gadā tiek atvērts veikals „Viesulis‖, Celtnieku 

mikrorajonā, Jēkabpilī.2009.gadā SIA „Viesuļi‖ ir septiľas struktūrvienības, kas nodarbojas ar 

uzľēmuma saraţotās produkcijas realizāciju 

SIA ―Viesuļi‖ palīgdarbības veidi: 

sabiedriskā ēdināšana; 

konditoreja; 

kulinārija; 

transportēšana; 

mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība 

gaļas pārstrāde. 

Uzľēmuma neto apgrozījums pēdējos gados ir attēlots 1.2. attēlā. Redzams, ka trīs gadu 

laikā neto apgrozījums ir trīskāršojies, kas nozīmē, ka uzľēmums strauji attīstās un pilnveidojas. 

Neto apgrozījums ir uzľēmuma pamatdarbības ieľēmumi no preču, produkcijas vai 

pakalpojumu realizācijas, no kuriem atskaitīti nodokļi (PVN, akcīzes, muitas), kurus aprēķina, 

par pamatu ľemot realizācijas apgrozījumu, atpakaļ atdoto preču vērtību, kā arī atlaides [1.,101.]. 

1.1. attēls SIA „Viesuļi” neto apgrozījums 2006. – 2008. gadā, tūkst. Ls 

1.2. formula 

2007. g. = neto apgrozījums 2007. gadā : ar neto apgrozījumu 2006. gadā x 100-100 ; 

2008. g. = neto apgrozījums 2008. gadā : ar neto apgrozījumu 2007. gadā x 100 – 100. 

SIA „Viesuļi‖ neto apgrozījums 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājās par 

136 %, bet neto apgrozījums 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājās par 53%. 

52

2. CENU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI UN IZSTRĀDE 

Cenu veidošanas faktorus iedala iekšējos un ārējos. Galvenie iekšējie faktori ir: 

uzľēmuma un t.sk. mārketinga mērķi; 

mārketinga stratēģija; 

uzľēmuma izmaksas; 

mārketinga darbības organizācija [7.,425]. 

Galvenie iespējamie uzľēmējdarbības mērķi, kas sasniedzami, nosakot optimālas cenas: 

nodrošināt izdzīvošanu tirgū; 

maksimāli palielināt peļľu; 

iegūt līdera pozīcijas produktu kvalitātes ziľā; 

nodrošināt lielāko produkta realizācijas apjomu; 

nodrošināt lielāko tirgus daļu. 

Cenu veidošana ir tikai viens no mārketinga pasākumiem, kas ļauj īstenot uzľēmuma 

mērķus. Tāpēc cenu veidošanas koncepcija jākoordinē un ir jāsaskaľo ar produkta 

raksturlielumiem (kvalitāte, dizains u.c.), produkta sadales kanāliem, pasākumiem produkta 

virzīšanai tirgū u.c. līdz ar to veidojas tiešas un atgriezeniskas saites: cenu veidošanas ietekme uz 

citiem mārketinga pasākumiem, un pretēji – visi pārējie mārketinga pasākumi ietekmē 

uzľēmuma koncepciju un veidošanu. Balstoties uz savu darbības stratēģiju, uzľēmums var 

plānot un īstenot aktīvo cenu veidošanas stratēģiju. Tas nozīmē, ka uzľēmums veido cenas 

samēru autonomi, neatkarīgi no konkurentiem. Šo stratēģiju izmanto uzľēmumi – līderi tirgū, 

jauno produktu raţotāji un tirgotāji, jaunie uzľēmumi, kuri izmanto modernas tehnoloģijas u.c. 

Pie tam, tie var lietot daţādus aktīvo cenu veidošanas stratēģijas veidus. 

Produkta raţošanai un realizācijai ir vajadzīgas pastāvīgas un mainīgas izmaksas. 

Pastāvīgās izmaksas nemainās, līdz ar produkta raţošanas apjoma vai realizācijas 

palielināšanos (samazināšanos). 

Tādas izmaksas ir, piemēram, nomas maksa par telpām vai iekārtu, maksa par apkuri un 

elektroenerģiju. Protams, nomas maksa vai apkures izmaksas var palielināties nākamajā periodā, 

beidzoties līgumtermiľam, taču tas nenotiek raţošanas apjoma maiľas dēļ. 

Vidējās pastāvīgās izmaksas uz produkta vienību aprēķina, dalot pastāvīgo izmaksu 

summu ar saraţoto (realizēto) produkta daudzumu. 

Mainīgās izmaksas mainās līdz ar produkta raţošanas apjoma vai realizācijas 

palielināšanos (samazināšanos). 

Tādas ir, piemēram, izmaksas par izejvielām un materiāliem, par iesaiľojumu un 

gabaldarba alga. Līdz ar raţošanas apjoma palielināšanos, pieaug arī vajadzība pēc izejvielām, 

materiāliem, darbaspēka, un pretēji – samazinoties raţošanai, samazinās arī raţošanas izmaksas. 

Vidējās mainīgās izmaksas uz produkta vienību aprēķina, dalot mainīgo izmaksu 

summu ar saraţoto (realizēto) produkta daudzumu. 

Bruto izmaksas ir produkta raţošanas (realizācijas) pastāvīgo un mainīgo izmaksu 

summa. 

Vidējās bruto izmaksas vienlīdzīgas vidējo pastāvīgo un vidējo mainīgo izmaksu 

summai. 

Papildizmaksas ir izmaksu pieaugums, kas nepieciešams, lai palielinātu raţošanu par 

vienu produkcijas vienību [7.,433.]. 

Kā cenu veidošanas ārējais faktors pastāv daţādi tirgus tipi: 

tīrās konkurences tirgus; 

monopolistiskās konkurences tirgus; 

oligopolistiskās konkurences tirgus; 

tīrā monopola tirgus. 

Cenu izstrādes process notiek pa posmiem. Var izdalīt 8 posmus (etapus): 

1. cenu veidošanas mērķu un uzdevumu noteikšana. Tie atkarīgi no uzľēmuma cenu 

politikas un taktikas izvēles ātrā realizācijā, tirgus iekarošana, firmas prestiţs, u.t.t.; 

53

2. pieprasījuma izpēte. Jānosaka savas preces pieprasījuma iespējas un pieprasījuma 

elastība. Jāizpēta pircēju struktūra, noieta apjomi un ātrums; 

3. raţošanas izmaksu novērtējums. Jāaprēķina mainīgās, fiksētās (pastāvīgās) un 

kopējās bruto izmaksas pie daţādiem raţošanas apjomiem. 

4. konkurentu cenu un preču īpašību analīze. Jāizpēta, vai konkurentu cenas iekļaujas 

vērtības amplitūdā no firmas pašizmaksas cenas līdz maksimālajai cenai. Jāsalīdzina, vai 

firmas precei kvalitātes ir zemākas, līdzīgas vai augstākas par konkurentu precēm. 

5. cenu veidošanas metodes izvēle. Jāizvēlas vispiemērotākā no augstākminētajām 

cenas metodēm. 

6. pamata (sākuma) cenas aprēķins. Balstoties uz izvēlēto metodi tiek aprēķināta 

sākotnējā cena. 

7. papildus cenu ietekmējošo faktoru apzināšana. Jāizskata, kādi tiešie un netiešie 

faktori ietekmēs cenas līmeni. Kāda reakcija uz cenu būs pircējiem, starpniekiem, 

konkurentiem, valstij u.c. 

8. galējās cenas noteikšana. Koriģējot sākuma cenu ar papildus faktoriem tiek noteikta 

galējā realizācijas cena. To fiksē aprēķinu dokumentos [12.]. Cenu veidošanas metodes un 

pašizmaksas kalkulācija 

Cenu veidošanas metode ir noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma 

risināšanas veids. 

Cenai ir jābūt ne zemākai par tādu līmeni, kāds dod iespēju segt izmaksas, un ne 

augstākai par līmeni, virs kura vairs nav pieprasījuma pēc piedāvātajiem produktiem. Posmā 

starp abām galējībām var noteikt daţādas cenas – tās lielā mērā atkarīgas no izvēlētas metodes. 

Cenu veidošanas metodes 

Cenu veidošanas pamatā ir 

Izmaksas Vajadzības un 

Vidējās izmaksas + peļľa 

(uzcenojums) 

Vidējās izmaksas + mērķpeļľa 

pieprasījums 

Produkta cenu 

diferencēšana pēc tirgus 

segmentiem 

Produkta patēriľvērtības 

noteikšana 

54 

Konkurence 

Proporcionālas cenas 

Gaidāmās peļľas aprēķins 

1.tabula 

Vidējās izmaksas + peļņa (uzcenojums) ir cenu veidošanas metode, kuras pamatā ir 

vidējās izmaksas uz vienu produkcijas vienību un standarta peļľas (uzcenojuma) pieskaitījums. 

Vidējās izmaksas + mērķpeļņa ir cenu veidošanas metode, kas orientēta uz ieguldītā 

kapitāla izmaksām un mērķpeļľas normu. 

Produkta cenas diferencēšana pēc tirgus segmentiem ir cenu veidošanas metode, kura 

paredz vairākas cenas vienam un tam pašam produktam, ľemot vērā pircēju segmentus, produkta 

izvietošanu un citus faktorus. 

Produkta patēriņvērtības noteikšana ir cenu veidošanas metode, kura pamatota ar 

produktu īpašību salīdzinājumiem. 

Proporcionālas cenas ir cenu veidošanas metode, pēc kuras cenu nosaka, pamatojoties 

galvenokārt uz konkurentu rīcību, mazāk ľemot vērā raţošanas izmaksas un patēriľīpašību 

vērtējumu. 

Gaidāmās peļņas aprēķins ir cenu veidošanas metode, pēc kuras cenu nosaka, 

pamatojoties uz konkurentu cenām un preces realizēšanas varbūtību [7.,450.]. 

Pašizmaksa ir vienas produkta vai pakalpojuma vienības visu izmaksu kopsumma 

[6.,71.]. 

Vadības grāmatvedībā izšķir sekojošus pašizmaksas kalkulācijas paľēmienus: 

1) kalkulācija ar dalīšanu; 

2) kalkulācija ar ekvivalences skaitļiem (pārrēķina koeficientu)

3) kalkulācija ar izslēgšanu; 

4) kalkulācija ar pieskaitījuma likmēm. 

Kalkulācija ar dalīšanu. Pašizmaksas kalkulācijas paľēmienu ar dalīšanu izmanto tad, 

ja uzľēmums raţo tikai viena veida produkciju. Ja uzľēmums, raţo vairākus produkcijas veidus, 

tad izmaksām vispirms ir jābūt sadalītām un izskaitītām pa izmaksu nesējiem (pašizmaksas 

kalkulācijas objektiem). 

Kalkulācija ar ekvivalences skaitļiem. Kalkulāciju ar dalīšanu nevar lietot tad, ja 

vienlaikus vienā raţošanas procesā iegūst vairākus noderīgus produkcijas veidus, ar daţādām 

vērtību (cenām) un pat daţādu lietošanas veidu. Pēc raţošanas procesā iegūtās produkcijas 

nozīmīguma, to pieľemts sadalīt: 

Kalkulācija ar izslēgšanu. Šī pašizmaksas kalkulācijas paľēmiena būtība ir tā, ka 

kalkulē tikai pamatprodukcijas pašizmaksu. 

3. SIA „VIESUĻI‖ KONDITOREJAS CEHA CENU VEIDOŠANA 

3.1. attēls SIA „Viesuļi”konditorejas ceha ieņēmumi 2006. – 2008. gadā, tūkst. Ls 

4.1. formula 

2007. g. = realizācijas ieľēmumi 2007. gadā : ar realizācijas ieľēmumiem 2006. gadā x 

100-100 ; 

2008. g. = realizācijas ieľēmumi 2008. gadā : ar realizācijas ieľēmumiem 2007. gadā x 

100 – 100. 

SIA „Viesuļi‖ realizācijas ieľēmumi 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājās 

par 16 %, bet realizācijas ieľēmumi 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājās par 10 %. 

Salīdzinot šos realizācijas ieľēmumu rādītājus, varam secināt, ka 2008. gadā 

realizācijas ieľēmumi ir pieauguši, sakarā ar jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu, jaunu 

tehnoloģiju ieviešanu konditorejas cehā, kā arī konditorejas izstrādājumu sortimenta 

paplašināšanu. 

SIA „Viesuļi‖ konditorejas cehā izmanto cenu noteikšanas metodi, kas balstās uz 

izmaksām. 

Gatavās produkcijas pārdošanas cena ietver sevī ne tikai produktu izmaksas (mainīgās 

izmaksas), bet arī pārējās uzľēmuma nemainīgās, jeb pastāvīgās izmaksas. 

Izmaksas, kas saistītas ar gatavā produkta radīšanu nosaka cenas zemāko robeţu, par 

kuru produkts būtu jāpārdod. 

55

Tādejādi SIA „Viesuļi‖ konditorejas cehā produktam uzcenojums tiek noteikts vadoties 

no uzľēmuma izmaksām. Konkrētā laika periodā tiek aprēķinātas produktu izmaksas, raţošanas 

izmaksas, apkalpošanas izmaksas un pieskaitīta plānotā peļľa. 

Konditorejas ceha produkcijas raţošanā sastopamas visas galvenās izmaksu grupas: 

� materiālu izmaksas, iegādes izmaksas, personāla izmaksas, nodokļi, 

amortizācijas izmaksas, ekspluatācijas izmaksas, finanšu izmaksas, administratīvās izmaksas, 

pieskaitāmās jeb kalkulatorās izmaksas. 

Izmaksas ir vērtību patēriľš uzľēmumā, kas saistīts ar preču raţošanu un pakalpojumu 

sniegšanu [1., 101.]. 

3.2. attēls SIA „Viesuļi” pārd. produkcijas raž. izmaksas 2006. – 2008. gadā, tūkst. Ls 

4.2. formula 

2007. g. = pārdotās produkcijas raţ. izmaksas 2007. gadā : pārdotās produkcijas raţ. 

izmaksām 2006. gadā x 100-100; 

2008. g. = pārdotās produkcijas raţ. izmaksas 2008. gadā : ar pārdotās produkcijas raţ. 

izmaksām 2007. gadā x 100 – 100. 

SIA „Viesuļi‖ raţošanas izmaksas 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājās par 

134%, bet raţošanas izmaksas 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājās par 49%. 

Uzľēmumam, paplašinot darbību, pieaug arī pārdošanas izmaksas. 

Tas izskaidrojams ar lieljaudas lopu kautuves nodošanu ekspluatācijā, kā rezultātā 

palielinājās raţošanas apjomi un realizācijas apjomi, kā arī ar jauno tehnoloģiju iegādi raţošanas 

vajadzībām [9.]. 

56

kopa. 

SECINĀJUMI 

1. Cenu veidošana ir cenu noteikšanas faktoru, principu, metoţu un aprēķinu 

2. Cenu veidošanas metode ir noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma 

risināšanas veids. 

3. Cenu veidošanas 8 posmi: 

cenu veidošanas mērķu un uzdevumu noteikšana; 

pieprasījuma izpēte; 

raţošanas izmaksu novērtējums; 

konkurentu cenu un preču īpašību analīze; 

cenu veidošanas metodes izvēle; 

pamata (sākuma) cenas aprēķins; 

papildus cenu ietekmējošo faktoru apzināšana; 

galējās cenas noteikšana. 

4. Vadības grāmatvedībā izšķir daţādus pašizmaksas kalkulācijas paľēmienus, t.i., 

kalkulācija ar dalīšanu; kalkulācija ar ekvivalences skaitļiem (pārrēķina koeficientu); 

kalkulācija ar izslēgšanu; kalkulācija ar pieskaitījuma likmēm. 

5. SIA „Viesuļi‖ konditorejas cehā izmanto cenu noteikšanas metodi, kas balstās 

uz izmaksām. 

6. SIA ―Viesuļi‖ konditorejas ceha izstrādājumiem pašizmaksas un produkcijas pārdošanas 

cenas tiek aprēķinātas ar kalkulācijas kartes palīdzību. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Organizēt struktūrvienības darbu, nodrošināt maksimāli efektīvu preču 

raţošanu un realizāciju. 

2. Lai nodrošinātu uzľēmuma SIA „Viesuļi‖ konditorejas produkcijas kvalitāti, 

uzľēmuma vadībai jāmeklē speciālisti ar augstu kvalifikāciju šajā jomā. 

3. Lai palielinātu konditorejas produkcijas apjomus un nodrošinātu pircējus ar 

lielāku sortimentu, uzľēmumam būtu nepieciešams iegādāties ekonomiskas un praktiskas 

konditorejas iekārtas, ar atbilstošu jaudu. 

4. Kvalitatīva (svaiga, garšīga) produkcija pati par sevi ir pircēju vislielākais 

piesaistīšanas veids. 

5. Meklēt piegādātājus, kuri varētu uzľēmumu nodrošināt ar lētākām izejvielām, 

tādā veidā veicinot produkta pašizmaksas samazināšanos. 

6. Motivēt konditorejas ceha vadītāju un darbiniekus pievērst uzmanību resursu 

(elektroenerģijas, ūdens, gāzes) ekonomiju. 


1. Abizāre V. Ievads uzľēmējdarbībā. – Rīga: 2004. -140 lpp. 

2. Blaits Dţ. Mārketings. –Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. – 284 lpp. 

3. Briģe A. Lietišķais mārketings. Rīga: 2003. -108 lpp. 

4. Forands I. Biznesa vadības tehnoloģijas. – Rīga: 2004. – 330 lpp. 

5. Korsaka T., Raľķevica V. Ievads grāmatvedībā. – Rīga: 2006.-266 lpp. 

6. Nešpors V. Ievads ekonomikā. – Rīga: 2003. – 193 lpp. 

7. Praude V. Mārketings. – Rīga: 2004. -665 lpp. 

8. Rūrāne M. Uzľēmuma finansu vadība. – Rīga: 1997. -254 lpp. 

9. SIA „Viesuļi‖ grāmatvedības uzskaites un pārskata dokumenti 

10. Tirgzinības pamati Jumava, 2002. -305 lpp. 

11. Vītola Ī., Soopa A. Vadības grāmatvedība. – Jelgava: 2002.- 222 lpp. 

12. http://is.ev.lu.lv/ Cena4.pdf 

57

EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDU LOMA JĒKABPILS 

RAJONA SALAS PAGASTA ZEMNIEKU SAIMNIECĪBĀ „LEJAS” 

EUROPEAN UNION STRUCTURAL FUNDS INVESTMENT IN FARM 

„LEJAS” IN THE JEKABPILS REGION IN THE SALAS DISTRICT 

Ligita Kadţule 

Lektore Mag.oec., Solvita Kozlovska 

ANOTĀCIJA 

Pētījums izstrādāts, pamatojoties uz zemnieku saimniecības „Lejas‖ uzskaites 

dokumentiem , Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta informāciju. Pētījums sastāv 

no 3 nodaļām. Pirmajā nodaļā apskatīta vispārēji lauksaimniecības loma tautsaimniecībā, 

saimniecību ekonomiskā darbība Salas pagastā. 

Otrajā nodaļā tiek raksturota zemnieku saimniecība „Lejas‖. Trešajā nodaļā tiek 

aprakstīta Eiropas Savienības struktūrfondu iespējas zemniekiem, šķēršļi un birokrātiskās 

barjeras un ZS „Lejas‖ pieredze un realizētie struktūrfondu projekti. Darba izstrādes gaitā gūtās 

atziľas formulētas secinājumos un priekšlikumos. 

ANNOTATION 

The research project is produced to repose on financial documentation of farm ―Lejas‖, 

information from the Ministry of Agriculture and the Rural Support Service. The project consists 

of three chapters: The first chapter describes the main role of agriculture in the national 

economy and farms economic activity in the district Sala. 

The second chapter describes farm ―Lejas‖. The third – possibilities from European 

Union Structural Funds to farmers, obstacles and bureaucratic barriers, farm ―Lejas‖ realized 

projects and experience.The inferences are summarized in conclusions and suggestions. 

IEVADS 

Ikvienai zemnieku saimniecībai ir svarīga attīstība. Lai veicinātu to, nepieciešami 

līdzekļi un zināšanas. Attīstības plānu pamatā ir rūpīgi un visaptveroši situācijas pētījumi, 

analizējot gan saimniecības vajadzības, gan iekšējos un ārējos resursus, gan ekonomisko 

situāciju valstī. Eiropas struktūrfondi, kas domāti tiešām investīcijām lauksaimniecībā, ļoti ātri 

rada tālāku ķēdes reakciju. Tiek nodrošinātas darba algas un pievienotās vērtības nodokļa 

samaksa valsts budţetā. Jebkurš projekts sastāv no daudziem komponentiem, kas kopumā 

veicina ekonomisko attīstību. Struktūrfondi ir tikai viens no veidiem, kā atbalstīt 

lauksaimniecisko raţošanu, lai tā veiksmīgi attīstīto. Lauksaimnieciskās raţošanas modernizācija 

ir pirmais solis, kas būtu jāveic tiem lauksaimniekiem, kuri grib noturēties pašmāju tirgū un 

attīstīties tiktāl, lai iekarotu arī Eiropas tirgu. ZS „Lejas‖ ir neliela saimniecība, kas realizējusi 

nelielus projektus, bet guvusi labu pieredzi Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē- meţu 

atjaunošanā un tehnikas iegādē- 6 gadu garumā. 

Darba mērķis: analizēt Jēkabpils rajona, Salas pagasta zemnieku saimniecības „Lejas‖ 

darbību, problēmas, attīstības perspektīvas, iesaistoties Eiropas Savienības fondu apguvē un 

realizācijā. 


1. Apkopot informāciju par lauksaimniecības lomu tautsaimniecībā. 

2. Raksturot saimniecību ekonomisko darbību Jēkabpils rajona Salas pagastā. 

3. Raksturot zemnieku saimniecību „Lejas‖ . 

4. Analizēt ZS „Lejas‖ pieredzi ES fondu finansējuma apguvē un izlietojumā. 

5. Sniegt secinājumus un priekšlikumus par darbā aplūkotajiem jautājumiem. 

Darbā pielietota pētīšanas metode, saimniekošanas ienesīguma analīze, novērtējot, 

veicot aprēķinus un intervijas metode. 

ZS „Lejas‖ pētījumu esmu izvēlējusies no 2002.gada līdz 2008.gadam. 

1. LAUKSAIMNIECĪBAS LOMA TAUTSAIMNIECĪBĀ 

Lauksaimniecība ir lielākais lauku zemes izmantotājs, kā arī noteicošais lauku vides un 

apkārtējās vides kvalitātes faktors. Katru gadu ir vērojams lauksaimniecības nozares attīstības 

58

kāpums, tomēr lauksaimniecības loma iekšzemes kopproduktā ar katru gadu samazinās, un to 

veicina citu nozaru pievienotās vērtības straujāks pieaugums. Lauku uzľēmējdarbības 

nozīmīgākā īpatnība ir- tās saistība ar lauksaimniecību un laukiem, tātad ar paaugstinātu risku. 

Darbojoties ES vienota tirgus apstākļos, uzľēmējiem jārēķinās ar četrām brīvībām- ar 

preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla brīvu pārvietošanos starp ES dalībvalstīm. Stāvoklis 

lauksaimniecības nozarē Latvijā ir kritisks, sakarā ar augsto inflāciju, lēno subsīdiju naudas 

aprites ātrumu un vieniem no mazākajiem ES maksājumiem visā Eiropas Savienībā. 

Salas pagasta teritorija ir 19516,1 ha. Iedzīvotāju skaits uz 2008.gada 1.aprīli 3300 

iedzīvotāji, Salas pagasts ir ar pozitīvu attīstības līmeni, [3.,45.]. Salas pagastā ir Salas 

Kooperatīvā Krājaizdevu sabiedrība, kas izsniedz kredītus Salas pagasta iedzīvotājiem. Salas 

pagasta teritorijā 83% lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek izmantota lauksaimnieciskās 

produkcijas raţošanai. Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes kopplatība pašvaldībā ir 17 % no 

6831,5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pagastā zemnieku saimniecībās un piemāju 

saimniecībās ir attīstīta augkopības produkcijas raţošana, bet mazāk lopkopība. 

2. ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS „LEJAS‖ RAKSTUROJUMS 

Zemnieku saimniecības „Lejas‖ reģistrēta Latvijas Republikas Uzľēmumu (UR) 

reģistrā 1998.gada 5.janvārī un ir IIN maksātāja. ZS reģistrējusies kā PVN maksātāja no 

1998.gada februāra. ZS „Lejas‖ ir biedrības „Lauku partnerība Sēlija‖ biedre. 

Saimniecības grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmu. Reģistrētie darbības 

veidi: 

� augkopība un lopkopība (jauktā saimniecība); 

� lauksaimnieciskie un ar lopkopību saistītie pakalpojumi, izľemot veterināro 

darbību; 

� mazumtirdzniecība ārpus veikaliem; 

� meţsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi; 

� koka zāģēšana, ēvelēšana un galdniecības izstrādājumu raţošana; 

� būvniecība; 

� pārējais pasaţieru sauszemes transports, 

� kravu transports ar automobiļiem; 

� darbība, kas saistīta ar tūrisma apkalpošanu; 

� fiziskās labsajūtas uzlabošana. 

ZS Lejas ir daţādojusi savu saimniecisko darbību, bet pamatā ir specializējusies meţu 

apsaimniekošanā. No 2005. gada ZS piedalās Latvijas Valsts meţa dienesta rīkotajās izsolēs, lai 

paātrinātu bojāto audţu novākšanu, likvidējot orkāna sekas. Saimniecība apsaimnieko 49.6 ha 

meţa. Tiek veiktas sanitārās cirtes, kā arī meţa atjaunošana, jaunaudţu kopšanu. Visus darbus 

saimniecība veic ar saimniecības tehniku un iegādātajiem instrumentiem. Iegūtie kokmateriāli 

tiek realizēti vietējiem uzľēmējiem, kā arī izmantoti saimniecības tūrisma mītnes celtniecībā. 

Saimniecība nelielos daudzumos audzē lopbarības graudus. Tiek audzēti kartupeļi. Saimniecībā 

pastāvīgi strādā 2 strādājošie un 2 sezonas strādnieki. 

Saimniecība saľem ES platību maksājumus, jo apstrādā LIZ, veic lauksaimniecisko 

darbību ( produkcijas raţošanu, audzēšanu, novākšanu utt.) vai uztur zemi labā lauksaimniecības 

un vides stāvoklī (neatkarīgi no tā, vai zeme ir īpašumā, lietošanā vai nomā), kā arī uzľemas 

visus ar to saistītos ekonomiskos riskus, ieguldot līdzekļus zemes apsaimniekošanā vai 

lauksaimniecības produkcijas raţošanā. Saimniecībā ir trīs traktori un cita tehnika, kura ir 

amortizējusies (nolietojusies), taču tiek rūpīgi remontēta un kopta . 

59

1.attēls. ZS „Lejas” organizēšanas shēma, darbinieki [17.] 

Kā redzams shēmā, tad ZS „Lejas‖ organizēšanai ir raksturīga vienkārša struktūra, 

proti, pilnvaras, uzdevumi, daţādi rīkojumi tiek nodoti tieši no vadītāja katram darbiniekam šai 

struktūrai ir zināmas priekšrocības: 

� darba dalīšana; 

� paaugstinās darbinieku kvalifikācija, prasme, zināšanas un pieredze konkrētajā 

darbībā; 

� atvieglots vadīšanas process, jo ZS vada tikai viens vadītājs; 

� vadītājs var stingri uzraudzīt savu rīkojumu izpildi; 

� vadītājs savu rīcību izsver pats un nerodas pretrunas; 

� precīza pienākumu sadale; 

� dod iespēju katram darbiniekam saprast savu vietu, pakļautību, pienākumus, 

tiesības un atbildību.; 

� izslēdz funkciju dublēšanās iespēju; 

� palielinās darba efektivitāte, jo darbiniekiem nav nepārtraukti jārisina jauni 

uzdevumi. 

Zemes resursu vērtējums zemnieku saimniecībā „Lejas „ [17] 

60 

1.tabula 

Kopējās zemes platības LIZ 

Zemes lietošanas veidi Platība , ha struktūra, % struktūra, % 

1.Kopējā zemes platība 87,3 100 X 

2.LIZ 32,1 37 100 

Aramzeme 20,5 64 

Pļavas, ganības 11,6 36 

3.Apsaimniekotās LIZ 

platības 

32,1 

4.Nomātās LIZ platības 5,2 

5.Lauksaimniecībā 55,2 

neizmantotās platības 

Meţi 49,6 

Zeme zem ēkām 0,9 

Ceļi, grāvji 2,6 

Krūmāji 2,1 

6.LIZ kvalitatīvais 

vērtējums (ballēs) 1027 

Vadītājs= Īpašnieks 

Grāmatvedis Sezonas strādnieki 2 

Informācijai- no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas par 

teritoriālo vienību vidējo svērto lauksaimniecībā izmatojamās zemes kvalitatīvo novērtējumu 

(2008.gada 5.marts)- vidējais svērtais LIZ kvalitatīvais novērtējums, Salas pagastā- 37 balles/ha. 

63

Saimniecībā esošā zeme ir meliorēta. Veikta augšľu analīţu noteikšana. 

2.attēls .ZS „Lejas” kopējās zemes platības struktūra, ha [17.] 

ZS zemi īpašumā ir iegādājusies par privatizācijas sertifikātiem. Vidējais viena hektāra 

novērtējums zemes nacionalizācijas brīdī Salas pagastā bija 2,2 rudzu vienības vai 32 balles. 

3. attēls ZS „Lejas” LIZ struktūra, ha [17.] 

ZS atrašanās vieta ir Salas pagasts Jēkabpils rajons, 300 metru attālumā no Daugavas. 

Saimniecība atrodas 3 km attālumā no Latvijas valsts autoceļa Aizkraukle- Jēkabpils un 10 km 

attālumā no Jēkabpils centra. 157 km attālumā no Rīgas. Ģeogrāfiskās vides ietekmi uzľēmējs 

parasti izjūt transporta izmaksās, kvalitatīva darbaspēka pieejamībā un produkta noieta 

organizēšanā. ZS tuvākie īpašumi atrodas 1km attālumā no saimniecības centra, bet tālākie 40 

līdz 60 km attālumā. Sadarbības partneri atrodas 10- 15 km attālumā no zemnieku saimniecības. 

ZS atrodas ekonomiski aktīvā reģionā: Salas pagastā reģistrēts: 114 ZS, 79 SIA, 18 IK, 862 

piemājas saimniecības, 1 krājaizdevu sabiedrība. 

Infrastruktūras objektu vērtējums: piebraucamie ceļi uz produkcijas realizācijas vietām- 

daļēji apmierinošā stāvoklī jo nolietojušies (nelielais attālums to kompensē). Valsts institūcijas 

atrodas 3- 55 km attālumā no ZS ( Salas pagasta padome, VID, LAD,VZD,VMD, AS LVM). 

ZS „Lejas‖ specializējusies meţsaimniecībā. Saimniecības vadītājs, veiksmīgi 

organizējot meţizstrādes darbus ir spējis attīstīt saimniecisko darbību, neieguldot lielus kapitālos 

un darbaspēka resursu ieguldījumus. „Lejās‖ strādā ar MTZ markas traktoriem un iztiek bez 

koridoriem, jo traktori ir manevrētspējīgi. Saimniecība koku gāšanā, atzarošanā un sagarināšanā 

strādā ar motorzāģiem Husqvarna. ZS ‗Lejas‖ realizē apaļkokus. 

Laukos, manuprāt, šodien labāk veicas tiem, kas paši ir aktīvi, visam seko līdzi un 

iesaistās. Mūsdienās vairs nepietiek tikai ar interesi par savu saimniecību vien. Regulāri 

apmeklējot seminārus, Viduslatvijas attīstības lauku birojā un Salas pagastā ,tiek iegūta 

nepieciešamā informācija. ZS izmanto Salas pagasta lauku attīstības speciālista pakalpojumus. 

Saimniecība ierīkojusi interneta pieslēgumu, informācijas saľemšanai, un sadarbībai ar klientiem 

un valsts iestādēm. Arī norēķini tiek veikti caur internetbanku, kas nedaudz mazina 

saimnieciskās darbības izdevumus- ietaupās laiks un nauda. 

61

4.attēls. ZS „Lejas” realizācijas bruto ieņēmumi atsevišķiem produkcijas veidiem, LVL[17.] 

5.attēls. ZS „Lejas” realizācijas ieņēmumu struktūra,% [17.] 

Realizācijas ieľēmumu struktūra (nozares īpatsvars) aprēķina pēc formulas 

1. formula 

I = (Vpr/Q) * 100, [25] kur 

I - realizāc ijas ieľēmumu struktūra , % 

Vpr realizācijas ieľēmumi atsevišķiem produkcijas veidiem, LVL 

Q realizācijas ieľēmumi saimniecības kopā, LVL 

6.attēls. ZS „Lejas” realizācijas ieņēmumi, LVL [17.] 

Raţošana ir process, kurā cilvēks pārstrādā dabas priekšmetus, lai piedotu tiem jaunas 

lietošanas īpašības un vērtības un padarītu tiem noderīgus savu vajadzību apmierināšanai. 

ZS Lejas analizējot 2007.gada seguma summu saraţotajiem zāģbaļķiem veicu 

aprēķinus. 

2. formula 

SG = pārdošanas ieľēmumi (Aprēķinātie) – kopējās mainīgās izmaksas (TVC) [5.,27.]. 

SG = 31048,06 – 21630.14= 9417,92 Ls 

ZS Lejas produkcijas realizācijas ieľēmumu pieaugums 2007.gadā ir pieaudzis sakarā 

ar cenu kāpumu- cenas 2007.gadā apaļkokiem bija ļoti augstas. Seguma summas noteiktā 

rentabilitāte (%) jeb seguma summu var noteikt uz vienu pārdošanas ieľēmumu 1 latu 

62

3. formula 

Rr = kopējā SG summa/ pārdošanas ieľēmumi (Aprēķinātie) x 100 [5., 27.], kur 

Rr seguma summas noteiktā rentabilitāte 

SG kopējā seguma summa 

Rr = 9417.92 Ls /31048.06Ls x 100= 30 % 

2007.gadā produkcijas cena ir augusi, tādēļ saimniecība var kļūt konkurētspējīga, kā 

rezultātā var samazināt apgrozījumu. Izdevumi ir ekonomiski izdevīgi , raţošana ir rentabla. 

Pārdošanas metodes un vietas- darbības, kas nodrošina preces pieejamību mērķpatērētājam. 

Tātad uzľēmumā ir pareizi izstrādāts mārketinga komplekss jeb mārketinga mix. 

Lai projekti tiktu apstiprināti, projektu iesniedzējam nepieciešams, ievērot visus LAD 

izvirzītos nosacījumus, nepaļauties uz nepieredzējušu projektu rakstītājiem, bet rakstīt projektus 

pašiem. Tie projekti, kurus ir rakstījuši nepieredzējuši konsultanti, pārsvarā ir ļoti līdzīgi – jo 

konsultantiem ir gluţi vienalga, ko viľi projektā raksta. Saimniekiem ir jāiedrošinās- tieši viľi 

paši būs tie, kas projektus realizēs. Plānojot projektu aktivitātes, cilvēkam ir iespēja padomāt, ko 

viľš grib sasniegt, lai pēc tam, realizējot projektu, šo paredzēto darbiľu varētu labāk paveikt. Tā 

kā, rakstot projektu, nav jāveic sareţģīti finanšu aprēķini (veidlapas ir izstrādātas Microsoft 

Excel), domāju – katram cilvēkam ir pa spēkam uzrakstīt projektu. Ja projekts ir paša rakstīts, 

tad tas nav tikai formalitāte. Tāpēc konsultantu algošana ir naudas izšķiešana, ekonomiski 

nepareiza saimniekošana, mikro uzľēmumiem ļoti svarīgi mazināt saimnieciskās darbības 

izdevumus. Arī VMD darbinieki projekta izstrādāšanas laikā labprāt palīdz zemes un meţa 

īpašniekam izlemt, kā labāk ieplānot darbu meţā vai lauksaimniecības zemju apmeţošanā. 

Normāli plānot savas saimniecības attīstību zemnieki vienkārši nevar, jo finansējums 

jāizmanto tad, kad tas jāizmanto. Turklāt iepriekš nav zināms, kad tieši šis atbalsts parādīsies un 

cik liels tas būs. Un šajā neziľas ķēdē saslēgti visi – gan zemnieki, gan tehnikas tirgotāji, gan arī 

šo atbalsta fondu administrētāji. Šodien lauksaimniecībā ir tikpat liels juceklis kā citās 

tautsaimniecības nozarēs, jo Eiropā iestājāmies faktiski no nulles punkta, pat lāgā nesaprazdami, 

ko tas nozīmē. 

Investīcijas rudenī sākas un trīs kārtas gadā tiek nodrošinātas. Turklāt tās saplānotas tā, 

ka tiek izmaksātas visu paredzēto septiľu gadu garumā. 2008.gadā finansējums tiks sadalīts pa 

prioritātēm, un tas nozīmē, ka netiks finansēts gluţi viss. Faktiski tas jau tagad notiek – 

zemniekam, kas uzsāk, piemēram, fermas būvniecību, atbalsts ir 40% apmērā, bet tehnikas 

iegādei tikai 25%. Izvērtējot finansējuma izlietojumu, diemţēl jāsecina, ka pārsvarā nav veiktas 

ilgtermiľa investīcijas, bet gan notikusi tehnikas pirkšana. Tādēļ turpmāk, piešķirot finansējumu, 

priekšroka noteikti tiks dota būvniecībai, nevis traktora iegādei. Tos, kas investē ilgtermiľa 

attīstībā, arī uzskata par nopietnākiem tirgus dalībniekiem. 

Jo vairāk parādījās projektu par tehnikas iegādi, jo dārgāka kļuva šī tehnika. Tāpēc 

bieţi vien bez atbalsta pie daudzām lietām varēja tikt gan lētāk, gan ātrāk. Paradokss, bet fakts. 

Un šis sadārdzinājums ir iedzinis stūrī ne vienu vien investīciju veicēju, jo parasti tas bija jāiznes 

zemniekam pašam uz saviem pleciem. Iegādāties lētākus traktorus no bijušajām Neatkarīgās 

Valstu savienības nevar, jo atsevišķi rādītāji neatbilst ES izstrādātajiem nosacījumiem. 

Vai nelielajām saimniecībām nepieciešama lieljaudīgā tehnika- viss ir plānveidīgi 

jāizvērtē, jo pieteikumā jāizstrādā naudas plūsma vairākiem gadiem, kurā jāparāda, kā 

saimniecība paaugstinās savu rentabilitāti. Ir gadījumi, ka tiek iegūta rekordaugsta raţa (naudas 

plūsmā) , bet izdevumos nav iegādāti minerālmēsli. 

Konsultanti nereti tikai uzraksta projektu pēc klienta pasūtījuma, neiedziļinoties tajā 

pēc būtības - vai tas būs ilgtspējīgs vai ne. Daţreiz pats zemnieks nezina, kas īsti tajā projektā 

rakstīts. Tas ir tāpēc, ka visi minētie speciālisti ar zemnieku ir tikai īstermiľa attiecībās – katrs 

paveic savu darbu, un viss. 

Lai iesaistītos ES struktūrfondu realizēšanā ZS „Lejas‖ ir reģistrējusies Viduslatvijas 

reģionālā lauksaimniecības pārvaldē kā klients. Salas pagasts nav īpaši atbalstāmajā reģionā. Par 

īpaši atbalstāmajām teritorijām tiek uzskatīti reģioni, kuros ilgstoši saglabājas negatīvas 

ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kuriem saskaľā ar 

63

šo likumu piešķirts īpašs statuss. Par īpaši atbalstāmo teritoriju var noteikt valsts teritorijas daļu 

(pagastu, pagastu kopumu, pilsētu, pagastu un pilsētu kopumu, rajonu, rajonu un pilsētu kopumu, 

rajonu kopumu), bet ne mazāku kā atsevišķs pagasts vai pilsēta. Īpaši atbalstāmo reģionu 

attīstība tiek veicināta ar reģionālās attīstības līdzekļiem - valsts ieguldījumiem infrastruktūrā, 

īpašu kredītpolitiku, ieguldījumu dotācijām, vienreizējiem maksājumiem uzľēmumiem 

(uzľēmējsabiedrībām) un pašvaldībām, ekonomiskās izglītības pasākumiem, brīvo (speciālo) 

ekonomisko zonu izveidošanu, administratīviem un citiem pasākumiem, kuri pamatojas uz īpaši 

atbalstāmo reģionu attīstības programmām un kuros tiek lietots kopīgās finansēšanas princips. 

Īpaši atbalstāmajos reģionos ir piemērojami likumos noteiktie nodokļu atvieglojumi. Kārtību, 

kādā piešķirams un atceļams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, nosaka Ministru kabinets, 

pamatojoties uz statistikas datiem, ekspertu vērtējumu par attiecīgā reģiona attīstības iespējām un 

citiem rādītājiem. 

ZS „Lejas‖ īpašnieks uzskata , ka meţs ir dzimtas vērtība, kura jāglabā no paaudzes uz 

paaudzi, meţs ir atjaunojamie energo resursi , no ekoloģiskā viedokļa – absorbē CO2 (izmešus ) 

tādēļ nocērtot kokus – jāiestāda vietā. Lai paātrinātu šo procesu saimniecība iesaistās ES 

struktūrfondos. 

2002.gadā ZS „Lejas‖ realizēja 1.atbalsta programmas SAPARD 1.2. 

Apakšprogrammas „Lauksaimniecības zemju apmeţošana‖. Lai īstenotu projektu vajadzēja veikt 

LIZ transformāciju, jo platība neatbilda plānotajai darbībai lauksaimniecības vajadzībām. Zemes 

sastrādāšanas darbus nevarēja veikt optimālajos sējas termiľos un iegūt plānoto raţu. Projektu 

saimniecība izstrādāja pati, jo iemaľas apgūtas, apmeklējot informatīvos seminārus . Meţa 

ieaudzēšanas plāns tika apstiprināts Jēkabpils virsmeţniecībā. Ar ES līdzfinansējumu 50 % 

apmērā un ZS 50 % līdzfinansējumu, projekta mērķis ir īstenots- iestādīti 3 ha meţa, kas 

palielina Latvijas meţa platības un pēc gadiem kokrūpniecības produkcijas apjomu. 

2007.gadā ZS „Lejas‖ realizēja Eiropas Savienības struktūrfondu Eiropas 

Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektu Vienotā programmdokumenta 4. 

prioritātes "Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana" 4.5.pasākuma "Meţsaimniecības 

attīstība" Aktivitātes: ―Lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmeţošana‖ "Atbalsts mazvērtīgo 

meţaudţu vai koku sugu nomaiľai, lai paaugstinātu bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko 

vērtību‖ ―Meţsaimniecības raţošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu 

radīto postījumu vietās, attiecīgu profilaktisko pasākumu ieviešana (apakšaktivitāte 

―Meţsaimniecības raţošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu radīto 

postījumu vietās‖)‖. Projekts realizēts dabas katastrofu radīto postījumu vietā ZS „Lejas‖ 

īpašumā. Pasākuma mērķis ir veicināt meţa platību nesamazināšanos, meţa zemju raţības un 

vērtības saglabāšanu un paaugstināšanu caur investīcijām meţsaimniecības produktu 

konkurētspējas uzlabošanā kā vietējā, tā ārējā tirgū, kā arī ekoloģisko, sociālo un ekonomisko 

standartu paaugstināšanu meţsaimniecības uzľēmumos, bioloģiskās daudzveidības un vides 

saglabāšanu. Šī pasākuma mērķa grupa ir zemes īpašnieki lauku teritorijās. 

Aktivitāšu mērķis ir veicināt racionālāku zemes izmantošanu, nesamazināt meţa zemju 

kopplatību, paaugstināt meţaudţu produktivitāti un kvalitāti, kā arī zemes vērtību. 

Pamatojoties uz to, ka ekonomiskā dzīvotspēja ir viens no būtiskajiem atbilstības 

kritērijiem, pirms projekta iesniegšanas vajadzēja pārliecināties par uzľēmuma atbilstību 

ekonomiskās dzīvotspējas rādītājiem. ZS „Lejas‖ atjaunoja meţa stādījumus meţa zemēs 1.3 ha 

platībā. 2007.gadā tika realizēts projekts ( ELVGF) VPD 4. prioritātes "Lauku un 

zivsaimniecības attīstības veicināšana" 4.5. pasākuma "Meţsaimniecības attīstība" Aktivitātes 

Ieguldījumi meţos, ar mērķi uzlabot to ekonomisko, ekoloģisko vai sociālo vērtību: 

„Ieguldījumi meţizstrādes, koksnes pirmapstrādes uzlabošanā un racionalizācijā‖. Ar ES 

līdzfinansējumu 35% apmērā un Latvijas Valsts budţeta līdzfinansējumu 15 % un ZS 

finansējumu 50% apmērā, tika iegādāti pamatlīdzekļi, zemnieku saimniecības meţizstrādes un 

pakalpojumu sniegšanai, skatīt 7.pielikumu. Ja dabū līdzekļus pats savai saimniecībai, kur 

noteicējs ir viens, tad ir vienkārši. Rakstīt projektu vairākām saimniecībām kopā būtu sareţģītāk, 

uzskata ZS „Lejas‖ īpašnieks, ne vienmēr var paļauties uz sadarbības partneriem. „Kooperēšanās 

64

nav labākais risinājums – laikam mums, latviešiem, ir tāda mentalitāte‖, tā domā ZS „Leju‖ 

īpašnieks. Projekti minētajās trīs aktivitātēs pārsvarā nav lieli un līdzekļu ietilpīgi. 

resursi 

7.attēls.ZS „Lejas” saņemtās subsīdijas un ES līdzfinansējums struktūrfondu 

projektos ,LVL[17] 

SECINĀJUMI 

1. Iegādājoties jaunu tehnoloģisko iekārtu vai tehniku ekonomiskāk tiek izlietoti 

2. Izmantojot un apgūstot , ES struktūrfondus, iespējams ātrāk attīstīt un modernizēt 

raţošanu, tā paātrinot saimnieciskās darbības ieľēmumus, kā rezultātā uzľēmums var 

paplašināties un radīt jaunas darbavietas. 

3. Realizētie ES projekti ilgtermiľā (ilgāk par gadu, vairākus gadus pēc kārtas) uzlabo 

cilvēku dzīves līmeni un ceļ labklājību. Iegādājoties modernu tehniku paaugstinās darba 

raţīgums, darba kvalitāte un uzlabojas darba apstākļi ( samazinās troksnis, vibrācija). Tehnika 

vismaz trīs gadus nav jāremontē ( samazinās izdevumi), nav jāiegādājas rezerves daļas. 

Rūpnīcas garantijas vismaz trīs gadi- tehnikas izplatītāji ar lielāku atbildības sajūtu attiecas šajos 

jautājumos, jo svarīgi pildīt rakstiskos solījumus. Projekti tiks rakstīti arī nākošajās kārtās, 

pozitīvais tēls tehnikas izplatītajam ir ļoti svarīgs. ( ķēdes reakcija). 

4. ES struktūrfonda līdzfinansējums faktiski palielina uzľēmuma peļľu, naudas 

plūsmā tas ir ļoti pozitīvi , jo kreditoram ir pozitīvs vērtējums , garants kredīta izsniegšanai. 

5. ES finansējums samazina apliekamo ienākumu, jo ES atbalsts lauksaimniecībai un 

lauku attīstībai ir neapliekams ienākums. 

6. Iesaistīšanās, ES struktūrfondu apguvē, zemnieku saimniecību īpašniekus, mobilizē 

veikt saimniecisko darbību ļoti precīzi, jo pēc projektu īstenošanas ir LAD fiziskā ( 

pamatlīdzekļu pārbaude un dokumentālā 

7. Ļoti labi , ka grāmatvedība kārtota precīzi - pa saimnieciskās darbības nozarēm, 

atbilstoši likumdošanas prasībām, viegli analizēt saimnieciskās darbības rādītājus, nav jābaidās 

no kontrolējošām iestādēm. 

8. Svarīga – precīza uzskaites informācija, par katru realizēto struktūrfondu, jo 

atskaites jānodod LAD 5 gadus pēc projekta realizēšanas. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Mans priekšlikums- veikt zemnieku saimniecībā, realizēto projektu arhivēšanu, lai 

saimnieciskajā darbībā varētu analizēt projektu pieļautās kļūdas vai otrādi – veiksmes, lai varētu 

veiksmīgi iesaistīties ES struktūrfondu nākošajās kārtās. 

2. Ľemot vērā ZS „Lejas‖ pieredzi ES struktūrfondu rakstīšanā un realizēšanā, iesaku 

visiem lauksaimniekiem apmeklēt rīkotās informatīvās dienas pagastos, biroju rīkotos seminārus, 

lai gūtu pieredzi. 

3. Zemnieku saimniecībām novērtēt iepriekšējās kārtās rakstīto projektu investīciju 

salīdzinošo izdevīgumu. Vai investīcijas sevi attaisnojušas ,vai bijis vērts maksāt lielu naudu , 

iegādājoties vismodernāko tehniku. 


1. Leibuss I. Individuālā uzľēmēja grāmatvedība un nodokļi: lietišķās informācijas 

dienests/- Rīga, 2006.- 191 lpp. 

65

2. Špoģis , Mihejeva . Kooperācija lauku uzľēmējdarbībā: Mācību līdzeklis/ LR ZM 

MMC.- Rīga.- 1997. – 102 lpp. 

3. Mainoties saglabājies, daţādā Latvija: zinātnisko rakstu krājums/ Latvijas 

Republikas Centrālā statistikas pārvalde; vad. Vanags.- Rīga: Latvijas Republikas 

Centrālā statistikas pārvalde, 2008.- 318.lpp. 

4. Krūklīte Z. Netradiocionālā saimniekošana laukos/ Latvijas Lauksaimniecības 

konsultāciju un izglītības atbalsta centrs. - Ozolnieki, 1997. - 24 lpp. 

5. Saimniekošanas mācība: mācību līdzeklis/ Latvijas lauksaimniecības konsultāciju 

un izglītības atbalsta centrs; red.M.Cīrule.- Ozolnieki: LLKC,1999.- 344 lpp. 

6. Uzľēmējdarbība laukos : Mācību līdzeklis/; Latvijas Republikas Zemkopības 

ministrija ; Latvijas Lauksaimniecības universitāte ; atb. red. K.Špoģis .- Rīga: 

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 1993. – 339 lpp. 

7. Ekonomiskie rādītāji: Statistika //http://www.vzd.gov.lv/sakums/publikacijas-unstatistika/citas-publikacijas/?id=135 

8. Galvenie rādītāji lauksaimniecībā: Statistika //http://www.csb.gov.lv/ 

9. Komerclikums: LR likums //http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490 

10. 2008.gada ziľojums par 2007.gadu: LR Zemkopības ministrija// 

http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=33 

11. Lauku attīstības programmas pasākumi (2007-2013.gads: Lauku atbalsta dienests// 

http://www.lad.gov.lv/index.php?s=197 

12. Lauksaimniecības politika ES: //http://publications.europa.eu/ 

13. Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli: LR likums 

//http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8 

14. Uzľēmējdarbība: MVK //http://www.em.gov.lv/un piem. 14. ; 13. avotā nav 

jāraksta ko jūs no tā resursa atradāt 

15. Reģionālā attīstība: Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija 

http://www.raplm.gov.lv/pub/ 

16 Jēkabpils rajona padome. Informatīvais izdevums. Jēkabpils rajons 2007.gadā- 

Jēkabpils, 2008.- 5., 24.-30.lpp. 

17. Zemnieku saimniecības „Lejas‖ uzskaites un informācijas dokumenti. 

66

VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS MAKSĀJUMI UN SOCIĀLĀS 

NODROŠINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ 

PAYMENTS OF THE STATE SOCIAL INSURANCE AND POSSIBILITIES 

OF SOCIAL GUARANTEES IN LATVIA 

Dina Krēsliņa 

Lektore Mag.oec., Mārīte Grandāne 

ANOTĀCIJA 

Pētnieciskais darbs izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem, Ministru 

Kabineta noteikumiem, valsts ieľēmumu dienesta metodiskajiem norādījumiem un speciālo 

literatūru saistībā ar valsts sociālo apdrošināšanu. 

Pētnieciskais darbs sastāv no četrām nodaļām. Darba pirmajā nodaļā tiek raksturotas 

valsts sociālās iemaksas, iemaksu objekts, sociālās apdrošināšanas veidi Latvijā, VSAOI 

maksātāji un analizētas iemaksu likmes. Otrajā nodaļā tiek apkopoti valsts sociālās 

apdrošināšanas obligāto iemaksu uzskaiti reklamējošie normatīvie akti. Trešajā nodaļā ir izpētīta 

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu grāmatvedības uzskaite. Ceturtajā nodaļā tiek 

raksturotas VSAOI kontrolējošās iestādes. Darba izstrādes gaitā gūtās atziľas formulētas 

secinājumos un priekšlikumos. 

ANNOTATION 

The course paper was written on the basis of the laws of the Latvia Republic, 

stipulations of the Cabinet, methodical indications of the state revenue department and special 

literatures related to the state social insurance. 

The course paper consists of four chapters. In the first chapter state social payments, 

object of payments, types of the social insurance in Latvia, payers of the obligatory payments of 

the state social insurance are characterized and the rates of payments are analysed. The second 

chapter summarizes normative acts regulating accounting of the obligatory payment of the state 

social insurance. In the third chapter the author studies accounting of the obligatory payments of 

the social insurance. In the fourth the author characterizes institutions controlling obligatory 

payments of the state social insurance .The ideas acquired during the research are formulated in 

the conclusions and suggestions. 

IEVADS 

Sociālās drošības sistēma ietver sevī sociālo apdrošināšanu un sociālo palīdzību, un 

balstās gan uz valsts pamatbudţetu un valsts speciālo budţetu, gan uz pašvaldību budţeta 

finansējumu. Sociālā drošība ir stāvoklis, kurā cilvēks jūtas sociāli aizsargāts un drošs par 

atbalstu sociālā riska iestāšanās gadījumā. 

Viena no sociālās drošības sistēmas jomām ir valsts sociālā apdrošināšana, kuras 

mērķis ir nodrošināt fiziskās personas ar nepieciešamajiem līdzekļiem (sociālajiem 

pakalpojumiem) gadījumos, kad tās attaisnojošu iemeslu dēļ nespēj strādāt un gūt ienākumus. 

Pētnieciskā darba mērķis: 

Izpētīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, to uzskaiti, kontroli un 

analīzi. 


1. Apkopot materiālus un noskaidrot, kas ir valsts sociālā apdrošināšana un 

valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, to maksātāji, kā arī raksturot 

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidus, elementus un 

likmes Latvijā. 

2. Apkopot normatīvos aktus, kas regulē valsts sociālās apdrošināšanas 

obligāto iemaksu uzskaiti Latvijā. 

3. Raksturot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaiti. 

4. Aprakstīt VSAOI kontroles sistēmu. 


67

Pētnieciskais darbs sastāv no teorētiskā materiāla apskata par valsts sociālo 

apdrošināšanu Latvijā, statistikas datu apkopojuma. 

Darba izstrādē izmantoti Latvijas Republikas likumi, Ministru kabineta noteikumi, 

Valsts ieľēmumu dienesta metodiskie norādījumi, statistikas dati, Latvijas institūciju mājas lapas 

internetā, kas saistītas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un to uzskaiti. 

Pētījumā pielietotās metodes: monogrāfiskā jeb aprakstošā metode, analīzes metode, 

grafiskā metode. 

Pētījuma objekts: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iemaksu likmes, 

sociāla apdrošināšana. Pētījuma periods: no 2005.gada līdz 2009.gadam. 

1. VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS IEMAKSU BŪTĪBA LATVIJĀ 

Obligātā apdrošināšanas iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā 

budţeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai, saľemt likumā noteiktos sociālās 

apdrošināšanas pakalpojumus. 

Darba devēja un darba ľēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā 

aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo 

minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir 

tiesības samazināt apliekamo ienākumu. 

Sociālās apdrošināšanas veidi ir šādi: 

1) valsts pensiju apdrošināšana (turpmāk - pensiju apdrošināšana); 

2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk - apdrošināšana pret bezdarbu); 

3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk - 

darba negadījumu apdrošināšana); 

4) invaliditātes apdrošināšana; 

5) maternitātes un slimības apdrošināšana; 

6) vecāku apdrošināšana. 

1.1. tabula 

2009. gada sociālais budţets 1 

Valsts pensijas Ls 1 102 021 023 72,56% 

Nodarbinātības speciālais budţets Ls 72 484 270 4,77% 

Darba negadījumu speciālais budţets Ls 11 076 259 0,73% 

Invaliditātes, maternitātes, slimības speciālais budţets Ls 333 231 153 21,94% 

68 

Kopā: Ls 1 518 812 705 100% 

2009.gada sociālā budţeta sadalē vislielākās naudas summas tiek novirzītas valsts 

pensijām – 1 102 021 023 lati (72,56%), invaliditātes, maternitātes, slimības speciālajām 

budţetam tiek 333 231 153 lati (21,94%). Vismazāk naudas tiek piešķirts nodarbinātības 

speciālajam budţetam – 72 484 270 lati (4,77%) un darba negadījumu speciālajam budţetam – 

11 076 259 lati (0,73%). 

Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie 

iekšzemes darba ľēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ľēmēji pie darba devēja 

- ārvalstnieka. 

Saskaľā ar likumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmes katram 

kalendārajam gadam nosaka Ministru kabinets. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās 

iemaksas likmju lielums ir atkarīgs no tā, kādiem sociālās apdrošināšanas veidiem katrs 

konkrētais nodokļu maksātājs ir pakļauts saskaľā ar likuma nosacījumiem, kā arī, atkarībā no 

apdrošinātās personas statusa. Atsevišķi ir izdalīta darba ľēmēja un darba devēja valsts sociālās 

apdrošināšanas obligātās iemaksas likmes daļa. 

1 Autora veidota tabula, izmantojot VSAA statistikas datus.

Periodā no 2005.gada līdz 2009.gadam obligāto iemaksu likme, ja darba ľēmējs tiek 

apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 33,09 procenti, no kuriem 24,09 

procentus maksā darba devējs un 9 procentus – darba ľēmējs. 

Periodā no 2005.gada līdz 2009.gadam obligāto iemaksu likme, ja darba ľēmējs ir 

sasniedzis vecumu, kas dod tiesības uz valsts vecuma pensiju, ir palielinājusies no 27,38% līdz 

28,30%, bet, nodokļu maksātāju kategorijā – namīpašnieki, zemes iznomātāji, likme ir pat 

samazinājusies no 28,43% līdz 25,24%. 

Kopējā apdrošināšanas likmē ir ietverti visi apdrošināšanas veidi, taču ik gadu Ministru 

kabinets pieľem noteikumus, kā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme tiek sadalīta pa 

apdrošināšanas veidiem. 

1.2. tabula 

Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem, ja darba ņēmējs tiek 

apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos ( obligāto iemaksu likme 2005.-2009.g. ir vienāda 33,09% 

(darba dev.-24,09%; darba ņēm.-9%)) 2 

Sociālās apdrošināšanas veidi 

2005.g. 

likmes 

69 

2006.g. 

likmes 

2007.g. 

likmes 

2008.g. 

likmes 

2009.g. 

likmes 

1. Valsts pensiju apdrošināšanai 25,26% 24,79% 24,49% 23,65% 22,86% 

2. 

3. 

Sociālajai apdrošināšanai bezdarba 

gadījumam 

Sociālajai apdrošināšanai pret 

nelaimes gadījumiem darbā un 

arodslimībām 

1,80% 1,86% 1,80% 1,75% 1,70% 

0,09% 0,25% 0,25% 0,24% 0,26% 

4. Invaliditātes apdrošināšanai 3,17% 3,03% 2,55% 2,92% 2,95% 

5. 

Maternitātes un slimības 

apdrošināšanai 

2,77% 3,16% 4,00% 3,45% 3,47% 

6. Vecāku apdrošināšanai _ _ _ 1,08% 1,85% 

Šī nodokļu maksātāju kategorija ir vienīgā, kurai tiek izmantoti visi seši sociālās 

apdrošināšanas veidi. Vislielākā likme tiek piešķirta pensiju apdrošināšanai, kaut gan, aplūkojot 

periodu no 2005.gada līdz 2009. gadam, likme ir samazinājusies no 25,26% līdz 22,86%. 

No 2008.gada 1.janvāra ir ieviests jauns valsts sociālās apdrošināšanas veids – vecāku 

apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka jaundzimušā māte vai tēvs varēs saľemt vecāku pabalstu 70% 

apmērā no algas, no kuras tika veiktas sociālās iemaksas. Pabalsta apjoms līdzināsies algai, ko 

cilvēks saľem uz „rokas‖. 

2. VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS OBLIGĀTO IEMAKSU UZSKAITI 

REGLAMĒJOŠO NORMATĪVO AKTU RAKSTUROJUMS 

Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Spēkā esošs no 01.01.1998. Pēdējie 

grozījumi 11.12.2008. 

Šis likums nosaka valsts sociālās apdrošināšanas vispārīgos principus, kā arī regulē tās 

finansiālo un organizatorisko struktūru [7.]. 

Ministru kabineta noteikumi Nr.164 „Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas 

pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas”. Spēkā esošs no 06.05.2000. 

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts 

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās 

iemaksas [8.]. 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 192 „Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos 

valsts sociālajai apdrošināšanai”. Spēkā esoši no 09.06.2000. 

2 Autora veidota tabula, izmantojot MK noteikumus Nr.1027; Nr.853; Nr.1029; Nr.968 un Nr.1017

Šie noteikumi nosaka: 

1. kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā tiek reģistrētas personas, kuras 

brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un 

slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai; 

2. valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu objektu, tā minimālo un 

maksimālo apmēru un noteikšanas kārtību [9.]. 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 942 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas 

obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas 

obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Spēkā esoši no 01.01.2009. 

Noteikumi nosaka kārtību, kādā: 

1) reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus – darba devējus, 

darba ľēmējus, pašnodarbinātos, kā arī personas, kuras Latvijas Republikas teritorijā nodarbina 

darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs; 

2) iesniedz darba devēja ziľojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām 

iemaksām no darba ľēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un 

uzľēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, kā arī ziľojumu par pašnodarbinātā vai 

iekšzemes darba ľēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ľēmēja pie darba 

devēja – ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī; 

3) iesniedz ziľas par darba ľēmējiem; 

4) precizē darba ľēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas, kā arī nosaka īpašus 

gadījumus, kuros darba devējs precizē darba ľēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par 

iepriekšējiem pārskata mēnešiem [17.]. 


obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību 

pašnodarbinātajam”. Spēkā esoši no 01.01.2009. 

Noteikumi nosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo 

apmēru un tā noteikšanas kārtību pašnodarbinātajam [16.]. 


iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2009.gadā”. Spēkā 

esoši no 01.01.2009. 

Noteikumi nosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli 

apdrošināmajām personām un valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu likmi 

personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī minēto likmju 

sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2009.gadā [14.]. 

3. VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS OBLIGĀTO IEMAKSU 

GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITE 

Darba ľēmējs veic obligātās iemaksas ar darba devēja starpniecību. Darba devējs ietur 

iemaksas, kas jāveic darba ľēmējam, un iemaksā tās speciālā budţeta kontā reizi mēnesī 

termiľos, kādi norādīti Valsts ieľēmumu dienesta izsniegtajā paziľojumā. 

Darba devēja pienākums atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 942 „Noteikumi 

par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziľojumiem par valsts 

sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ (20.11.2008.) 

ir reģistrēt katru darba ľēmēju Valsts ieľēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas 

līdz tā mēneša piektajam datumam, kas seko mēnesim, kad persona ir ieguvusi darba ľēmēja 

statusu. Valsts ieľēmumu dienestā jāsniedz arī citas ziľas par darba ľēmēja statusa maiľu (darba 

ľēmēja statusa zaudēšana, pensijas vecuma sasniegšana, invaliditātes grupas iegūšanu u.c.). Šim 

nolūkam ir speciāla veidlapa – Ziľas par darba ľēmējiem (1.pielikums). Ja statuss mainās 

pārskata perioda laikā, tad jaunā likme piemērojama ar nākamo mēnesi. 

Darba devējs, iesniedzot Valsts ieľēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziľas par darba 

ľēmējiem, iesniedz tā darba ľēmēja dzimšanas datus (datums, mēnesis, gads), kuram nav 

Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra piešķirtā personas koda. Valsts ieľēmumu dienesta 

teritoriālā iestāde šādam darba ľēmējam piešķir unikālu reģistrācijas numuru, kuru paziľo darba 

70

devējam turpmākai izmantošanai šajos noteikumos noteiktās informācijas iesniegšanai par 

attiecīgo darba ľēmēju. 

Darba devējs iemaksā valsts budţetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 

par katru darba ľēmēju reizi mēnesī – datumā, kāds norādīts Valsts ieľēmumu dienesta 

izsniegtajā Paziņojumā (2.pielikums ) , uzľēmumam reģistrējoties kā nodokļu maksātājam. 

Darba devēja pienākums atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.397 ir iesniegt 

katru mēnesi Valsts ieľēmumu dienestā Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas 

obligātajām iemaksām no darba ņēmēja ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un 

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (3. pielikums ). Ziľojums Valsts 

ieľēmumu dienestā jāiesniedz līdz datumam, kas norādīts paziľojumā. Darba devēja ziľojums ir 

jāiesniedz par visiem darba ľēmējiem, jāiesniedz atsevišķi par katru darba ľēmēju statusa grupā 

(tādas var būt četras). Ziľojumā ir jānorāda visi darba ľēmēji, arī tādi: 

kuriem attiecīgajā mēnesī nav aprēķināti darba ienākumi (atrodas bezalgas 

atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā); 

kuru ienākumi ir sasnieguši tādu ienākumu apjomu, virs kura valsts sociālās 

apdrošināšanas obligātās iemaksas vairs nav jāmaksā (to nosaka Ministru kabinets). 

Aizpildot ziľojumu, jāievēro, ka tajā ir jānorāda: 

aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba ienākumiem 

pārskata mēnesī; 

aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attiecīgajā pārskata mēnesī 

izmaksātajiem darba ienākumiem (t.i., ieturētais nodoklis no darba ienākumiem par 

iepriekšējo mēnesi). 

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kad tās aprēķina vai pārskaita 

budţetā, obligāti ir jāiegrāmato. Grāmatvedības uzskaitē tiek izmantoti šādi grāmatojumi: 

1. Aprēķināta darba alga (šeit ietilpst darba alga, piemaksas, prēmijas, slimības nauda 

un atvaļinājuma nauda). 

D-7210 (strādnieku algas) vai 7220 (administrācijas algas) 

K-5610 (norēķini par darba algu) 

2. Aprēķināti sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi (darba ľēmēja daļa). 

D-5610 (norēķini par darba algu) 

K-5724 (norēķini par VSAOI maksājumiem (darba ľēmēja daļa)) 

3. Aprēķināti sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi (darba devēja daļa). 

D-7310 (valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) 

K-5725 (norēķini par VSAOI maksājumiem (darba devēja daļa)) 

4. Aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (algas nodoklis). 

D-5610 (norēķini par darba algu) 

K-5720 (norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli) 

5.Izmaksāta no kases darba alga. 

D-5610 5610 (norēķini par darba algu) 

K-2610 (kase) 

6. Pārskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (algas nodoklis) budţetam (tas ir obligāti 

jāizdara tajā pašā dienā, kad tiek izmaksāta alga). 

D-5720 (norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli) 

K-2620 (norēķinu konts bankā) 

7. Pārskaitīti sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi budţetā. 

D-5724 (norēķini par VSAOI maksājumiem (darba ľēmēja daļa)) 

D-5725 (norēķini par VSAOI maksājumiem (darba devēja daļa)) 

K-2620 (norēķinu konts bankā) 

8. Aprēķināta uzľēmējdarbības riska valsts nodeva (Ls 0.25 par vienu cilvēku). 

D-7250 (riska valsts nodevas izmaksas) 

K-5727 (norēķini par uzľēmējdarbības riska valsts nodevu) 

4. VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS OBLIGĀTO IEMAKSU 

71

KONTROLĒJOŠĀS IESTĀDES 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts 

iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo 

pabalstu jomā. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Labklājības ministrijas starpniecību. 

Aģentūra sniedz pakalpojumus valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā 

[26.]. 

Valsts ieņēmumu dienests (saīsinājums VID) ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās 

pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts 

nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas 

teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības 

budţetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. Izveidots 1993. g., apvienojot Muitas 

departamentu un Valsts finanšu inspekciju [25.]. 

SECINĀJUMI 

1. Valsts sociālā apdrošināšana ir viena no sociālās drošības sistēmas jomām, kuras 

mērķis ir nodrošināt fiziskās personas ar nepieciešamajiem līdzekļiem (sociālajiem 

pakalpojumiem) gadījumos, kad tās attaisnojošu iemeslu dēļ nespēj strādāt un gūt ienākumus. 

2. Obligātā apdrošināšanas iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā 

budţeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai, saľemt likumā noteiktos sociālās 

apdrošināšanas pakalpojumus. 

3. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir viens no 12 nodokļiem Latvijā. 

Ar šo nodokli saskaras ikviena Latvijā strādājoša persona. 

4. Darba devēja un darba ľēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā 

aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo 

minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir 

tiesības samazināt apliekamo ienākumu. 

5. Latvijā ir noteikti seši sociālās apdrošināšanas veidi, kas sociālā riska iestāšanās 

situācijā garantē sociāli apdrošinātām personām noteiktu ienākuma aizvietojumu. Tie ir valsts 

pensiju apdrošināšana, sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam, sociālā apdrošināšana pret 

nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un 

slimības apdrošināšana un no 2008.gada 1.janvāra - vecāku apdrošināšana. 

6. Lielākā daļa pensionāru (82,78%) Latvijā saľem pensiju no 100-200 Ls apmērā, un 

tikai 8,71% saľem vairāk par 200 Ls mēnesī. Šokējošs fakts ir tas, ka ir pensionāri, kas saľem 

pat mazāk par 50 Ls mēnesī. 

7. Vecuma pensijas saľēmēju skaitam ir tendence ar katru gadu samazināties.To 

varētu izskaidrot ar to, ka Latvijā ir ļoti liels cilvēku mirstības rādītājs. 

8. Invaliditātes pensijas saľēmēju skaits ir ļoti mainīgs – tas var kādu brīdi 

nemainīties, bet tad piedzīvot strauju kāpumu, kā, piemēram, 2008.gada vasaras mēnešos. 

2009.gadā varētu prognozēt, ka šis skaits lēnām samazināsies, jo DEĀK, sakarā ar slikto 

ekonomisko situāciju valstī, izvirzīs daudz stingrākus noteikumus. 

9. Līdz 2008.gada sākumam bezdarbnieku skaits samazinājās, bet pēc tam 

sāka strauji palielināties. Salīdzinot ar 2008.gada martu, kad bezdarba līmenis bija 4,6%, tas ir 

pieaudzis par 6,1% un sasniedzis jau 10,7%. 

10. Maternitātes pabalsta vidējais apmērs ar katru gadu palielinās. Tas ir saistīts ar 

straujo inflācijas celšanos un darba algu palielināšanos. 2009.gadā tam varētu prognozēt lēnu 

lejupslīdi, jo tiek samazinātas strādājošo algas. 

11. Slimības pabalstu vidējam apmēram šajā laika posmā ir tendence palielināties. 

Divu gadu laikā tas ir palielinājies par divām reizēm – no 150 latiem līdz pat 300 latiem. Sākot ar 

2009.gadu, pabalstu vidējais apmērs strauji sāk kristies. 

12. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmes katram kalendārajam 

gadam nosaka Ministru kabinets. To lielums ir atkarīgs no tā, kādiem sociālās apdrošināšanas 

72

veidiem katrs konkrētais nodokļu maksātājs ir pakļauts saskaľā ar likuma nosacījumiem, kā arī, 

atkarībā no apdrošinātās personas statusa. 

13. Periodā no 2005.gada līdz 2009.gadam obligāto iemaksu likme, ja darba ľēmējs 

tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 33,09 procenti, no kuriem 24,09 

procentus maksā darba devējs un 9 procentus – darba ľēmējs. 

14. Periodā no 2005.gada līdz 2009.gadam obligāto iemaksu likme, ja darba ľēmējs ir 

sasniedzis vecumu, kas dod tiesības uz valsts vecuma pensiju, ir palielinājusies no 27,38% līdz 

28,30%, bet, nodokļu maksātāju kategorijā – namīpašnieki, zemes iznomātāji, likme ir pat 

samazinājusies no 28,43% līdz 25,24%. 

15. Pašnodarbināta persona netiek apdrošināta pret šādiem apdrošināšanas veidiem: 

sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes 

gadījumiem darbā un arodslimībām. 

16. Darba devēja pienākums ir reģistrēt katru darba ľēmēju Valsts ieľēmumu 

dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas līdz tā mēneša piektajam datumam, kas seko 

mēnesim, kad persona ir ieguvusi darba ľēmēja statusu. 

17. Darba devējs iemaksā valsts budţetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās 

iemaksas par katru darba ľēmēju reizi mēnesī – datumā, kāds norādīts Valsts ieľēmumu dienesta 

izsniegtajā paziľojumā, uzľēmumam reģistrējoties kā nodokļu maksātājam. 

18. Darba devēja pienākums ir iesniegt katru mēnesi Valsts ieľēmumu dienestā 

ziľojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ľēmēja 

ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzľēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata 

mēnesī. 

19. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša 

valsts iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo 

pabalstu jomā. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Labklājības ministrijas starpniecību. 

20. Valsts ieľēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes 

iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, 

nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijā, kā arī iekasē nodokļus, 

nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budţetam, īsteno muitas politiku un 

kārto muitas lietas. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Latvijā vajadzētu sekmēt uzľēmējdarbības attīstību, jo tad rastos jaunas darba 

vietas un palielinātos sociālās apdrošināšanas iemaksu ieľēmumi valsts sociālajā budţetā. 

2. Pašreizējā valsts ekonomiskajā situācijā nedrīkstētu palielināt iemaksu likmi, jo 

palielinātos nodokļu maksātāju (darba devēju) noslodze ar nodokļiem, kas negatīvi ietekmētu 

darbinieku algas paaugstināšanas iespējas un ierobeţotu iespēju ieguldīt līdzekļus raţošanā, kā 

arī samazinātos iedzīvotāju neto darba ienākumi. 


1. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums: LR likums // 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=62539 (03.04.2009.) 

2. Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam: LR likums // 


3. Par maternitātes un slimības apdrošināšanu: LR likums 

//http://www.likumi.lv/doc.php?id=38051 (03.04.2009.) 

4. Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un 

arodslimībām: LR likums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=37968 

(03.04.2009.) 

5. Par Valsts ieľēmumu dienestu: LR likums // 


6. Par valsts pensijām: LR likums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=38048 

(03.04.2009.) 

73

7. Par valsts sociālo apdrošināšanu: LR likums // 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=45466&from=off (02.04.2009.) 

8. Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās 

apdrošināšanas iemaksas // LR MK noteikumi Nr.164 // 


9. Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai // LR 

MK noteikumi Nr.192 // http://www.likumi.lv/doc.php?id=7818 (04.04.2009.) 

10. Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts 

sociālās apdrošināšanas veidiem 2005.gadā // LR MK noteikumi Nr. 1017 // 



sociālās apdrošināšanas veidiem 2006.gadā // LR MK noteikumi Nr.968 // 



sociālās apdrošināšanas veidiem 2007.gadā // LR MK noteikumi Nr.1029 








15. Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo 

apmēru un tā noteikšanas kārtību pašnodarbinātajam // LR MK noteikumi Nr.992 

// http://www.likumi.lv/doc.php?id=184808 (18.04.2009.) 

16. Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo 

un maksimālo apmēru // LR MK noteikumi Nr.193 // Latvijas Vēstnesis. 

Dokumenti.- 2007., 157.nr. 

17. Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju 

reģistrāciju un ziľojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām 

iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli // LR MK noteikumi Nr.942 // 


18. Finanšu grāmatvedība : mācību līdzeklis : - Rīga : Izdevniecība RaKa, 2004.- 169 

lpp. 

19. Kodoliľa-Miglāne I. Nodokļi Latvijā 2007:- Rīga :Biznesa augstskola "Turība", 

2007. - 105 lpp. 

20. Rešina G. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2003 (Rīga:Elpa-2).-263 lpp. 

21. Rozentāle T. Nodokļi, nodevas: metodiskais materiāls – Jēkabpils Agrobiznesa 

koledţa, 2006. – 91 lpp. 

22. Sociālā apdrošināšana : metodika un normatīvie dokumenti : - Rīga : SIA "Beno 

Prese", 2008. – 126 lpp. 

23. Latvijas avīze – 

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=42320 

(16.05.2009.) 

24. Valsts ieľēmumu dienests - http://www.vid.gov.lv/ (02.04.2009.) 

25. Valsts ieľēmumu dienests - 

http://lv.wikipedia.org/wiki/Valsts_ie%C5%86%C4%93mumu_dienests 

(01.04.2009.) 

26. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra - http://www.vsaa.lv/ (01.04.2009.) 

74

ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS SARAŢOTĀS PRODUKCIJAS APRITES 

AUTOMATIZĀCIJAS DATU BĀZE 

FARM OUTPUT PRODUCTION CIRCULATION AUTOMATIZATION 

DATABSE 

Rolands Plinta 

Lektore Mag. sc.pol., Laura Rakova 

ANOTĀCIJA 

Rolands Plinta – Zemnieku saimniecības saraţotās produkcijas aprites automatizācijas 

datu bāze. 

Darba mērķis: Izveidot zemnieku saimniecības saraţotās produkcijas aprites 

automatizācijas datu bāzi. 

Pētnieciskais darbs izstrādāts pamatojoties uz gūtajām zināšanām kursa laikā, kā arī 

izmantojot speciālo literatūru atrodamo internetā. 

Pētnieciskais darbs sastāv no piecām galvenajām nodaļām – 1) Situācijas izpēte; 2) 

Projekta izstrāde; 3) Datu bāzes izstrāde; 4) Lietotāja pamācības; 5) Ieteikumi. Pirmajā nodaļā 

tiek aprakstīta pašlaik esošā situācija tautsaimniecībā un tas, kā šī datubāze palīdz 

tautsaimniecībā. Projekta izstrādes nodaļā tiek izklāstīts par datu bāzes tabulām, to laukiem, 

relāciju saitēm. Datu bāzes izstrādes nodaļā tiek parādīts tas, kā praktiski tiek veidota datu bāze. 

Lietotāja pamācības nodaļā tiek izklāstīta neliela pamācība darbam ar datu bāzes formām un 

atskaitēm. Savukārt ieteikumu nodaļā ir informācija par to, ko varētu uzlabot datu bāzē. 

ANNOTATION 

Rolands Plinta – Farm output production circulation automatization databse. 

Work target: Make farm output production circulation automatization databse. 

Research work was made using my knowledge, what was get in college course time, 

and using literature founded in the internet. 

Research work consists of five main chapters – 1) Executive update; 2) Project 

development; 3) Data base development; 4) User guide; 5) Suggestions. 

In the first chapter is described at this moment actual national economy and how can 

help my datebase in national economy. In the second chapter is described about database tables, 

fields, and relation ships. Data base development chapter shows, how practicaly is develop data 

base tables, forms, queries and reports. User guide chapter contain instructive information about 

data base and how to use it. Fifth chapter, suggestions, contain information about data base 

improvements in future. 

IEVADS 

Mūsdienās tautsaimniecību produkcijas raţošanas apjomi strauji pieaug un pārdotās 

produkcijas darījumu skaits ir diezgan liels, kas prasa diezgan lielus laika resursus, lai tos 

piefiksētu. 

Pētnieciskā darba mērķis ir izveidot zemnieku saimniecības saraţotās produkcijas 

aprites automatizācijas datu bāzi. 

Pētnieciskā darba uzdevumi ir: 

1) Situācijas izpēte; 

2) Projekta izstrāde; 

3) Datu bāzes izstrāde; 

4) Lietotāja pamācības; 

5) Ieteikumi. 

Pamata informācija, kas apgrozās datubāzē, ir produkcijas veids un sadarbības partneri, kas 

šo produkciju iepērk. Datu bāzē eksistē arī cita informācija, piemēram, produkcijas iesētais un 

rezultātā izaugušais produkcijas vienību skaits, sadarbības partneru adrese, uzľēmuma 

nosaukums, uzľēmuma reģistrācijas numurs, norēķinu konta numurs, kontaktpersonas vārds un 

uzvārds, kā arī tālruľa numurs. Datu bāzē tiek iekļauti dati arī par produkcijas tirdzniecību – 

kāda veida produkcija tiek pārdota, kuram no sadarbības partneriem tiek pārdota produkcija, cik 

75

daudz produkcijas tiek pārdots, un par kādu cenu konkrēta produkcijas vienība tiek pārdota. Vēl 

datu bāzē tiek iekļauta informācija par to, cik daudz produkcijas tiek pārdots konkrētajam 

sadarbības partnerim un kurā datumā tā tika pārdota. 

Datu bāze ir arī droša, jo to var lietot tikai attiecīgās personas, kurām tiek izsniegta datu 

bāzes piekļuves parole. 

Datu bāzei ir plašas iespējas atskaišu veidošanā, kur lietotājs pats ievada vēlamos kritērijus 

atskaites veidošanai. 

1. SITUĀCIJAS IZPĒTE 

Mūsdienās Latvijas tautsaimniecībā zemnieku saimniecības palielina savus raţošanas 

un darījumu apjomus, kas prasa lielu laika atdevi šo darījumu fiksēšanai. Lielākā daļa standarta 

zemnieku saimniecību, kuru gada apgrozījums nav lielāks par 500 000Ls, neizmanto nekāda 

veida datu bāzes, bet visus darījumus piefiksē rakstveidā speciālā ţurnālā. 

Lai atvieglotu zemnieku saimniecību darbinieku darbu rakstveidā uzskaitot darījumus 

un produkciju, tiek piedāvāts izmantot elektronisko datu bāzi. Datu bāzes izmantošanas 

galvenais labums ir tas, ka tiek automatizēta produkcijas uzskaite, vienkāršota datu atlase ar 

vajadzīgajiem kritērijiem un to izdrukāšana atskaites formā, kā arī automātiska produkcijas datu 

aprēķināšana pēc lietotāja dotajiem kritērijiem, kas padara darbu ar produkcijas datiem vieglāku, 

ātrāku, efektīvāku un automatizētāku. Pašlaik Latvijas tirgū nav daudz tādu datu bāţu 

piedāvājumu, bet to cena ir, apmēram, sākot no 400 Ls gabalā. Šīs datu bāzes pārsvarā ir 

veidotas uz SQL programmēšanas valodas bāzes. 

Pētot pašlaik esošo situāciju Latvijas tautsaimniecībā, tiek intervēti 3 zemnieku 

saimniecību īpašnieki, sakarā ar to, vai viľiem ir vajadzība izmantot datu bāzi. ZS. „Rūķīši‖ 

īpašnieks, kurš nodarbojas ar dārzeľu audzēšanu un to realizēšanu vietējā tirgū, pārliecinoši 

piekrīt izmantot šāda veida datu bāzi savā īpašumā. Arī pārējo divu zemnieku saimniecību (ZS. 

„Voveri‖ un ZS. „Dilbas‖) īpašnieki, kuri nodarbojas ar piena raţošanu un liellopu gaļas 

raţošanu, atbalsta šādu datu bāzes izmantošanu savās saimniecībās. 

Projekta izstrādē tiek izmantotas Koledţā gūtās zināšanas, kā arī interneta resursos 

atrodamā literatūra. 

2. PROJEKTA IZSTRĀDE 

Datu bāzes prasības ir dators ar iepriekš uzstādītu MS Windows operētājsistēmu (2000, 

XP, Vista, 7), Intel vai AMD procesors ar vismaz 1.6GHz lielu takts frekvenci, vismaz 512 MB 

operatīvās atmiľas un vismaz 40 GB lielu cieto disku. Datoram nav nepieciešams obligāts 

internet pieslēgums, kā arī antivīrusa programmatūra. 

Datu bāze sastāv no vairākiem informācijas blokiem, kuros galvenā informācija būs par 

produkciju un uzpircējiem, kā arī par pārdotās produkcijas apjomu un iegūto peļľu. 

Datu bāzē būs 4 tabulas: 1) Produkts; 2) Produkta specifikācija; 3) Uzpircēju 

kontaktinformācija; 4) Pārdotās produkcijas uzskaite. 

Tabula „Produkts‖ satur tikai vienu lauku „Produkts‖, kas ir arī primārās atslēgas lauks. 

Šajā laukā tiek norādīts produkta nosaukums un šī lauka datu tips ir „text‖. Tabulas „Produkta 

specifikācija‖ lauki ir „Produkts‖, kurš izmanto tabulas „Produkts‖ lauka „Produkts‖ 

informāciju, „Produkta šķirne‖, kura datu tips ir „text‖ un kurā norāda attiecīgā produkta 

šķirni/veidu, „Iesētais produkta daudzums‖, kura datu tips ir „number‖ un kurā norāda iesēto 

produkta vienību skaitu, un „Izaugušais produkta daudzums‖ lauks, kura datu tips arī ir 

„number‖ un kurā tiek ievadīta informācija par beigās izaugušajiem, gatavajiem darbam 

dārzeľiem. Tabulā „Uzpircēju kontaktinformācija‖ ir 6 lauki: Firmas nosaukums; adrese; 

kontaktpersonas vārds, uzvārds, uzľēmuma reģistrācijas numurs, uzľēmuma konta numurs un 

telefona numurs. Visi lauki izmanto „text‖ datu tipu, savukārt laukā ‖ Telefona numurs‖ ir 

uzstādīta obligāta informācijas ievade. Visbeidzot tabulā „Pārdotās produkcijas uzskaite‖ ir 5 

lauki, no kuriem 2 izmanto tabulas „Produkts‖ lauka „Produkts‖ informāciju un tabulas 

„Uzpircēju kontaktinformācija‖ lauka „Firmas nosaukums‖ datus. Savukārt pārējie tabulas 

„Pārdotās produkcijas uzskaite‖ lauki ir „Produkcijas daudzums (kg/litri/skaits)‖, „Cena par 

kg/litru/skaitu‖, „Datums, kad tika pārdots‖, kura datu tips ir „Date/time‖. 

76

Datu bāzes projekta tabulu, lauku un saišu struktūra ir parādīta 2.1 attēlā. 

2.1. attēls – datu bāzes projekta tabulu, lauku un saišu struktūra 

3. DATU BĀZES IZSTRĀDE 

Zemnieku saimniecības datu bāze ir faktogrāfiska datu bāze (Datu bāzē ir strukturēti 

dati). Zemnieku saimniecības datu bāze ir veidota izmantojot Microsoft Access 2003 vidi, bet šī 

datu bāze spēj pilnvērtīgi strādāt arī Microsoft Access 2007, un datu bāzes faila paplašinājums ir 

*.mdb. 

Datubāzē ir 4 tabulas, kuras savā starpā ir savienotas ar relāciju saitēm. 

Datubāzē ir 6 formas, kur 4 formas tiek izmantotas datu ievadei, viena forma ir galvenā 

forma, ar kuras palīdzību var atvērt pārējās formas un 1 forma ir paredzēta palīdzībai, kurā 

glabājas informācija par datu bāzes navigācijas ekrānpogām – ko nozīmē attiecīgā poga. 

Zemnieku saimniecības datu bāzē ir 4 vaicājumi, ar kuru palīdzību ir izveidotas 

atskaites. Šie vaicājumi nodrošina pareizas informācijas attēlošanu, kas satur datus no vairākām 

tabulām, un nodrošina iespēju lietotājam ievadīt kritērijus, pēc kuriem tiks atlasīti dati un 

izveidota gatava atskaite, kuru lietotājs varēs aplūkot datora monitorā vai pa taisno nosūtīt uz 

printeri. 

Datu bāzē ir pieejamas 5 atskaites. Viena no atskaitēm izveido atskaiti par pašlaik 

esošajiem sadarbības partneriem – to adresēm, uzľēmuma nosaukumiem, reģistrācijas 

numuriem, konta numuriem, kontaktpersonu vārdiem un uzvārdiem, kā arī telefonu numuriem. 

Pārējās atskaites veido sarakstu par pārdoto produkciju, kā arī ļaujot lietotājam pašam ievadīt 

kritērijus, pēc kuriem tiks veidota atskaite, piemēram, ievadīt laika periodu, par kuru ir jāatfiltrē 

veiktā produkcijas tirdzniecība, vai var ievadīt konkrētu produkcijas veidu un atfiltrēt tieši tās 

produkcijas veiktos tirdzniecības darījumus. Vēl ir pieejamas atskaites, kas ļauj atlasīt darījumus 

tieši ar konkrētu uzľēmumu. Visas šīs atskaites papildus informācijas attēlošanai parāda arī 

pārdotās produkcijas peļľu katrā no darījuma reizēm un parāda arī kopējo peļľu par visu 

produkciju kopā. 

3.1.Datu bāzes tabulas 

Datu bāzē ir 4 tabulas – „darzena_veids‖, „darzen_specifikacija‖, „darzen_pardos‖ un 

„klient_kontakti‖. 

Tabula „darzena_veids‖ satur divus laukus – ID un dārzenis. Lauks „ID‖ datu tips ir 

„Autonumber‖ un šis „ID‖ lauks ir arī tabulas primārā atslēga. 

Tabulas „darzena_veids‖ lauks „darzenis‖ datu tips ir text un tā lielums ir maksimums 

20 simboli, jo produkcijas nosaukums maz ticams, ka aizľems vairāk kā 20 simbolus. Ērtākam 

apskatam tabulas „darzena_veids‖ parametri ir parādīti 3.1.1. tabulā. 

77

Tabulas „dazrena_veids” lauki un to parametri 

3.1.1. tabula 

Lauks Parametrs Vērtība Komentārs 

Šis lauks ir produkta identificējošais lauks, tāpēc 

tam ir jābūt unikālam un tieši tāpēc tiek 

ID Datu tips Autonumber izmantots Autonumber datu tips un šis ID tiek 

uzstādīts kā primārās atslēgas lauks (Primary 

key). 

Maksimālais 20 simbolu garums vienam laukam ir pilnībā 

darzenis Text garums – 20 pietiekošs, lai tajā ietilptu informācija dārzeľa 

simboli veidu. 

Otra tabula ir „darzen_specifikacija‖. Šajā tabulā glabājas sīkāka informācija par 

iepriekšējā tabulā „darzena_veids‖ minēto produkciju (dārzeni vai augļiem). Tabulas lauku 

uzstādītie parametri ir parādīti 3.1.2. tabulā. 

3.1.2. tabula 

Tabulas „darzen_specifikacija” lauki un to parametri 


Šis lauks ir sasaistīts ar tabulas 

darzena_veids_id Number Integer 

„darzena_veids‖ lauku „ID‖, tāpēc šajā 

gadījumā der tikai Number datu tips. 

darzena_spefifik 

acija_ID 

Autonumber 

Šis ir primārās atslēgas lauks un šis lauks 

identificē katru produkcijas 

specifikācijas kopumu. 

skirne text 

Maksimālais 

garums – 20 

simboli 

Produkcijas šķirnes aprakstam pilnība 

pietiek ar 20 simboliem. 

iest_daudzums number 

integer – aizľem 

2 baitus 

Iespējams ievadīt līdz pat 32767 

simboliem 

Izaug_daudzums number 

Integer – aizľem 

2 baitus 

Iespējams ievadīt līdz pat 32767 

simboliem 

Trešā tabula ir „klient_kontakti‖, kura satur informāciju par sadarbības partneriem, 

kuriem tiek pārdota produkcija. Tabulas lauki ir „ID‖, „firmas_nosaukums‖, „adrese‖, 

„kontaktpersona‖, „uzn_reg_nr‖, „uzn_kkonta_nr‖ un „talruna_nr‖. Smalkāka informācijas par 

tabulas lauku parametriem ir parādīta 3.1.3. tabulā. 

3.1.3. tabula 

Tabulas „klient_kontakti” lauki un to parametri 


Šis ir primārās atslēgas lauks un tas 

ID autonumber 

identificē katru unikālu sadarbības 

partneri 

firmas_nosaukums text 

Maksimālais 

simbolu skaits - 

25 

25 simboli ir pilnībā pietiekoši, lai 

nodefinētu uzľēmuma nosaukumu 

adrese text 

Maksimālais 

simbolu skaits 

– 45 

45 simboli ir pilnībā pietiekoši, lai tajos 

varēt saglabāt adreses informāciju 

Ir nepieciešama obligāta vērtības ievade, 

required yes 

jo sadarbības partnera atrašanās vieta ir 

svarīgs parametrs, kuru vajadzētu 

saglabāt datu bāzē 

kontaktpersona text 

Maksimālais 

simbolu skaits 

78 

25 simbolu ir pilnībā pietiekoši, lai tajā 

varētu ievadīt kontaktpersonas vārdu un

equired yes 

uzn_reg_nr text 15 

uzn_konta_nr text 21 

talruna_nr text 15 

required yes 

– 25 uzvārdu 

79 

Nepieciešama obligāta vārda un/vai 

uzvārda ievade kontaktpersonai, jo tā ir 

svarīga informācija 

Nepieciešama obligāta telefona numura 

ievadīšana 

Ceturtajā tabulā („darzen_pardos‖) glabājas informācija par pārdoto produkciju, kuram 

no sadarbības partneriem (uzpircējiem) tā tika pārdota un datums kad tika pārdots, kā arī apjoms 

un cena par vienu kilogramu. Smalkāka informācija par tabulas laukiem un tiem uzstādītajiem 

parametriem ir parādīta 3.1.4. tabulā. 

3.1.4. tabula 

Tabulas „darzen_pardos” lauki un to parametri 


ID Autonumber 

Šis ir primārās atslēgas lauks un tas identificē 

katru unikālu pārdošanas gadījumu 

Šis lauks ir sasaistīts ar tabulas 

darzena_veids_ID number Integer „darzena_veids‖ lauku „ID‖, kas nosaka, kāds 

produkcijas veids tiek pārdots 

required Yes Nepieciešama obligāta vērtības ievade 

daudzums_kg number Integer Kilogramu skaitam ir skaitļu datu tips 

required Yes Nepieciešama obligāta informācijas ievade 

Cena_kg currency 

Datu tips ir „Currency‖, kurš nosaka 

ievadāmo vērtību kā naudu (valūtu) 

Decimal places 2 Pēc komata tiks attēloti līdz 2 skaitļi 

required yes 

Nepieciešama obligāta ievade, lai varētu veikt 

pilnvērtīgus aprēķinus par iegūto peļľu 

vieta number 

Long 

integer 

Dati tiek ľemti no tabulas „klient_kontakti‖ 

lauka „fimas_nosaukums‖ 

datums Date/time Datums, kad tika pārdota konkrētā produkcija 

Nepieciešams obligāti ievadīt datumu, kad 

required yes tika pārdota produkcija, tas nepieciešams, lai 

varētu veikt pilnīgāku informācijas analīzi 

3.2. Relāciju saites 

Starp zemnieku saimniecības datu bāzes laukiem ir relāciju saites, kas „savieno‖ 

attiecīgos laukus. 

Šajā datubāzē tabulas „darzena_veids‖ ID lauks ir piesaistīts vēl divām tabulām – 

tabulai „darzen_pardos‖ laukam „darzena_veids_ID‖ ar relācijas saiknes veidu viens pret 

daudziem, un, ar otru tabulu – „darzen_specifikacija‖ lauku „darzena_veids_ID‖ ar saiknes veidu 

– viens pret daudziem, kas nozīmē to, ka viena tabulas „darzena_veids‖ ID lauka vērtība var 

atkārtoties vairākās vietās tabulās „darzen_pardos‖ laukā „darzena_veids_ID‖ un tabulas 

„darzen_specifikacija‖ laukā „darzena_veids_ID‖. 

Trešā un beidzamā saikne datubāzē ir starp tabulas „klient_kontakti‖ lauku „ID‖ un 

tabulas „darzen_pardos‖ lauku – „vieta‖. Relāciju saiknes veids ir viens pret daudziem, kas 

nozīmē to, ka viena tabulas „klient_kontakti‖ lauka „ID‖ vērtība var atkārtoties vairākas reizes 

tabulas „darzen_pardos‖ laukā „vieta‖. Relāciju saites starp datu bāzes laukiem ir redzamas 

2.2.1. attēlā.

3.2.1. attēls - Relāciju saites starp datu bāzes laukiem 

3.3. Vaicājumi 

Datu bāze ir 4 vaicājumi: 

1. Produkcijas pārdošanas vaicājums (atlasa visu pārdoto produkciju ar pareiziem 

lauku vērtību nosaukumiem); 

2. Produkcijas pārdošanas vaicājums ar datuma intervāla izvēli (ļauj atlasīt tikai tās 

pārdošanas operācijas, kas tika veiktas lietotāja ievadītā noteiktā datuma intervālā 

no – līdz. Vaicājuma kods datuma ievadei un atlasei pēc tā izskatās šādi: >[No kura 

datuma:] And

4.1. attēls – Galvenās izvēlnes logs 

Loga augšējā daļā tiek rādīts pašreizējais datums un laiks, bet zemāk 2 cilnes: Datu 

ievade un Atskaites. 

Lai veiktu jaunus ierakstus datu bāzē, izvēlamies cilni ar nosaukumu „Datu ievade‖ 

(Tiek atvērta pēc noklusējuma), bet lai apskatītu vai izdrukātu atskaites, tad izvēlamies cilni ar 

nosaukumu „Atskaites‖. 

Lai veiktu jaunu produkcijas reģistrāciju datu bāzē, izvēlamies cilni „Datu ievade‖ un 

spieţ pirmo pogu „Produkcijas veidi‖, tad atvērsies jauns logs „Produkcijas veids‖ un tur 

nospieţ uz pogu „Jauns ieraksts‖, tad datu ievades baltajā laukā ievadam mums nepieciešamo 

produkcijas nosaukumu un aizveram logu nospieţot uz krustiľa. Logs „Produkcijas veids‖ ir 

parādīts 4.2 attēlā. 

4.2. attēls – logs – „Produkcijas veids” 

Kad ir piereģistrēts jaunais produkts, var ķerties klāt tā raksturojumam, ko palīdz izdarīt 

poga „Produkcijas raksturojums‖, pēc kā atveras logs, kurā nospieţ pogu „Jauns ieraksts‖, tāpat 

kā iepriekšējā logā. Tad no lauka Produkts izkrītošajā laukā izvēlas tikko piereģistrēto produktu 

un nākamajos laukos norāda tā šķirni, iesēto un izaugušo vienību skaitu. Tāpat ir iespējams jau 

esošajam produktam pievienot jaunu šķirni un arī iesēto un izaugušo vienību skaitu. Lai 

pārvietotos un mainītu informāciju kādā no konkrētās produkcijas raksturojumiem, izmantojam 

zilās navigācijas pogas (pa labi vai kreisi). To var pielietot visos Datu ievades logos. 

81

Lai piereģistrētu datu bāzē jaunu uzpircēju (kas iepērk zemnieku saimniecības 

produkciju), galvenajā izvēlnē, Datu ievades cilnē, spieţ uz pogu „Uzpircēju kontaktinformācija‖ 

un spieţ pogu „Jauns ieraksts‖, kur ailītēs saraksta prasīto informāciju. 

Savukārt, lai piefiksēt datu bāzē pārdošanas darījumu, galvenajā izvēlnē spieţ pogu 

„Pārdotās produkcijas uzskaite‖ un tur atverošajā logā atkal spieţ uz „Jauns ieraksts‖ un no 

izkrītošā saraksta izvēlas produkcijas veidu, kuru pārdevām, uzpircēju, kuram pārdeva, kā arī 

norāda cenu, datumu un daudzumu, cik tika pārdots. 

Lai apskatītu vai izdrukātu atskaites, galvenajā izvēlnē spieţ uz cilnes „Atskaites‖ un 

tur ir 2 slejas ar pogām – viena sleja paredzēta atskaišu apskatei datorā, bet otra sleja – 

drukāšanai uz papīra. Atskaišu cilnes attēls ir parādīts 4.3 attēlā. 

4.3. attēls – Atskaišu izvēlne 

Nospieţot pogu „Pārdotā produkcija‖, tiks automātiski izveidota pilna atskaite par 

visiem datu bāzē fiksētajiem darījumiem – tiks iekļauti visi produkcijas veidi, kam tika pārdoti, 

kad tika pārdoti, pa cik tika pārdoti, cik daudz tika pārdoti un peļľa (cik naudas ieguva par 

konkrēto darījumu) kā arī atskaites augšējā labajā stūrī tiks parādīta kopējā peļľa par visiem 

atskaitē attēlotajiem darījumiem. 

Visas datu bāzē piedāvātās atskaites tiek veidotas uz viena lauku aiļu izkārtojuma, t.i. 

katrā atskaitē būs lauks „Produkcija‖, „Datums‖, „Daudzums‖, „Cena‖, „Uzpircējs‖, „Kopējā 

peļľa‖ un „Kopā‖, kurš aprēķinās kopējo peļľu par visiem darījumiem kopā. 

Tāpat atskaišu cilnē nospieţot uz jebkuru citu pogu, tiks piedāvāts ievadīt kritēriju 

pirms atskaites izveidošanas un kad kritērijs tiks ievadīts, piemēram, firmas nosaukums (SIA 

„deni N‖) un nospieţot uz „OK‖, tiks parādīta atskaite ar tikai tiem pārdošanas darījumiem, 

kuros produkcija tika pārdota tieši tai norādītajai firmai (SIA „Deni N‖). Tāpat ir iespēja izveidot 

atskaiti par pašlaik datu bāzē fiksētajiem uzpircējiem – to kontaktinformāciju. 

Galvenās izvēlnes loga apakšdaļā ir poga ar nosaukumu „Palīdzība‖, kuru nospieţot, 

tiek jaunā logā parādīta pamata palīdzība, kā strādāt ar datu bāzi, ko nozīmē zilās navigācijas 

pogas, ko var redzēt katrā datu ievades logā. 

Savukārt poga „Beigt darbu‖ aizver datu bāzi. 

82

IETEIKUMI 

1. Jaunākajās datu bāzes versijās tiks iekļauta produkcijas izdevumu datu ievade 

un atskaišu izveide par tiem. 

2. Ir paredzams, ka atskaitēs tiks pievienotas jaunas funkcijas, kā, piemēram, 

parādīs kopējo pārdoto produkcijas apjomu grupējot pēc atsevišķa produkta vaida un firmas, kas 

to produkciju uzpērk. 

3. Atskaitē tiks veidots lauks, kas aprēķinās kopējos ieľēmumus no pārdotās 

produkcijas veida. 

4. Jaunākajās datu bāzes versijās tiks iekļauta iespēja izveidot atskaiti, kura arī ar 

diagrammām parādīs konkrētā produkta izdevumu un ieľēmumu attiecību, kas ļaus vieglāk 

pārskatīt un noteikt, kurš produkts ir izdevīgāks un rentablāks realizācijai. 

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS 

1. Uzľēmumu saraksts http://meklesanasrezultats.zl.lv/%22%C4%92din%C4%81%C5%A1anas+uz%C5%86%C4%93mum 

i%22/-/%22Kr%C4%81slavas+rajons%22/ (12.05.2009 – 18:29); 

2. Uzľēmuma zs „Skaidas‖ informācija http://skaidas-zs.infolapa.zl.lv/ (12.05.2009 – 

18:30); 

3. Uzľēmuma zs „Papardes‖ informācija http://papardes-zs.infolapa.zl.lv/ (12.05.2009 

– 18:31); 

4. Uzľēmuma SIA „Deni-N‖ informācija http://deni-n-sia.infolapa.zl.lv/ (12.05.2009 

– 18:33) 

5. Reģistrācijas numura garums https://digi.parex.lv/ibhelp/pmtax_lv_lv.htm 

(12.05.2009 - 19:35) 

6. MS Access rokasgrāmata 

http://www.eapmacits.lv/uploads//documents/Database_Book.pdf (10.05.2009 - 

16:23) 

83

TIEŠIE UN NETIEŠIE NODOKĻI 

DIRECT AND INDIRECT TAXES 

Raivis Ābele 

Mag. paed., lektore Eleonora Martemjanova 

ANOTĀCIJA 

Pētnieciskais darbs izstrādāts pārsvarā pamatojoties uz Latvijas Republikas 

normatīvajiem aktiem, kas regulē katru konkrēto nodokli, uz Centrālās Statistikas pārvaldes 

datiem un uz Valsts ieľēmumu dienesta publiski pieejamo informāciju un citiem informācijas 

resursiem par nodokļiem Latvijā. 

Pētnieciskais darbs sastāv no trīs nodaļām. Darba pirmajā nodaļā tiek aprakstīti tiešie 

nodokļi, savukārt darba otrajā nodaļā netiešie nodokļi. Trešajā nodaļā tiek pētīta Latvijas 

nodokļu ieľēmumu dinamika par pēdējiem 3 gadiem un 2009. gada ceturksni, kā arī izvirzītas 

hipotēzes par iespējamajiem nodokļu ieľēmumiem 2009. gada nogalē. Darba gaitā gūtās 

atziľas formulētas secinājumos un priekšlikumos. 

ANNOTATION 

The course paper was written on the basis of laws of the Republic of Latvia for each 

type of tax, data of Central Statistic Administration and on the public information of Country 

revenue office and other information sources that contain information on taxes. 

The course paper consists of three chapters. In the first chapter the direct taxes are 

explained. In the second chapter the author considers the indirect taxes. The analysis of tax 

revenues and dynamic is regarded in the third chapter. The ideas acquired during the research 

are included in conclusions and suggestions. 

IEVADS 

Nodokļi ietekmē uzľēmējdarbības finanses, mūsu dzīvi, mūsu labklājību gan valsts, 

gan starptautiskā nozīmē. Katras valsts un katras tautas nodokļu politikas attīstības tendences 

ir atšķirīgas, kas izskaidrojams gan ar etnisko, gan vēsturisko, gan sociālo attīstību. Pašlaik 

Latvijā ir pieľemti un LR prezidenta izsludināti 11 nodokļi un katrs no tiem ir paredzēts 

īpašiem mērķiem, un katram no tiem ir unikālas īpatnības. Lai izvairītos no nesaskaľām ar 

Valsts ieľēmumu dienestu, ir jāprot pareizi aprēķināt, deklarēt, ieturēt un pārskaitīt nodokļus 

valsts budţetā. 

Darba mērķis ir izpētīt nodokļu veidus, analizējot nodokļu struktūru, kā arī nodokļu 

iekasēšanas tendences Latvijas Republikā. 

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, jāveic šādi darba uzdevumi: 

1. Noskaidrot un raksturot tiešos nodokļus. 

2. Noskaidrot un raksturot netiešos nodokļus. 

3. Izpētīt statistisko informāciju par nodokļu iekasēšanas tendencēm Latvijā. 

4. Izdarīt secinājumus. 

Darba autors neuzskatīja par nepieciešamu veidot sadaļu par tiešo un netiešo nodokļu 

makroekonomisko skaidrojumu un vēsturisko rašanos, tāpēc šis skaidrojums tiks minēts 

ievada daļā: 

Tiešie nodokļi – ir tādi LR noteiktie nodokļi, kuri tiek tieši iekasēti no uzľēmuma un 

kuri netiek tieši pieskaitīti produkta pašizmaksas. 

Netiešie nodokļi – ir tādi LR noteiktie nodokļi, kuri tiek iekasēti no uzľēmuma 

formāli, taču reāli tos maksā patērētājs, jo tie tiek pievienoti produkta cenai. 

Piedāvājuma cena – cena, ko uzľēmums „ir noteicis‖ produktam (pašizmaksa + 

uzcenojums + pārējie nodokļi (muitas nodoklis, akcīzes nodoklis, dabas resursu nodoklis u.c.) 

izľemot PVN). 

Tirgus cena – cena, kurā tiek iekļauti nodokļi; cena, par kuru patērētājs var nopirkt 

produktu. 

Tā kā daţādos literatūras avotos šie termini tiek skaidroti daţādi, tad autors minētās 

definīcijas pasniedz kā personisko formulējumu. Tāpat definējums un nodokļu sadalījums nav 

84

strikti noteikts nodokļu teorijā, jo vairāki nodokļi var atbilst abām – gan tiešo, gan netiešo, 

nodokļu veidu pazīmēm. 

1. TIEŠIE NODOKĻI 

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Sociālajai 

apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie iekšzemes darba ľēmēji 

pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ľēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka 

[11.], obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri, personas, kuras saľem bezdarbnieku pabalstu , 

nestrādājoši invalīdi, pašnodarbinātie, personas, kuras saľem maternitātes vai slimības 

pabalstu, personas, kas pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs u.c. 

Apliekamais objekts (bruto ieľēmumi) ir darba ľēmēja alga, slimības nauda 

atvaļinājuma nauda, piemaksas, virsnormatīvie komandējumi, dāvanas, kas gada laikā 

pārsniedz 180,00 Ls (minimālo algu) u.c. labumi. 

Darba devējs ik mēnesi līdz datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu 

veikšanas termiľš, iesniedz Valsts ieľēmumu dienesta teritoriālajā iestādē darba devēja 

ziľojumu par VSAOI. [16.] 

VSAOI tradicionālā likme 33,09%, no kuriem 9% tiek ieturēti no darba ľēmēja 

bruto ieľēmumiem, bet 24,09% tiek rēķināti no bruto ieľēmumiem un tos maksā darba devējs. 

Darbiniekam var būt noteiktas citas VSA likmes, piemēram, pensionāram (28,30% kopā, bet 

sadalījums starp darba devēju un darba ľēmēju ir attiecīgi 20,60% un 7,70%) vai 3. grupas 

invalīdam (30,68% kopā, bet sadalījums starp darba devēju un darba ľēmēju ir attiecīgi 

22,34% un 8,34%) [15.] Visus darba ľēmēja, pašnodarbinātā u.c. fizisko personu VSA 

nodokļa likmes var apskatīt MK noteikumos Nr. 1027 (16.12.2008). Jāatzīmē, ka nodokļu 

likmēm ir tendence mainīties. 

VSAOI pašnodarbinātās personas veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. 

datumam. Ienākuma nodokļa gada ienākumu deklarācijā pie attaisnotajiem izdevumiem 

jāuzrāda arī obligātās iemaksas par pēdējo gada ceturksni, kuru maksāšanas termiľš ir nākamā 

gada 15. janvāris. [21., 39.] Sīkāku informāciju par iesniedzamajiem dokumentiem, termiľiem 

un dokumentu paraugiem var meklēt MK noteikumos Nr. 942 (20.11.2008.). 

Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) maksā visas fiziskās personas, kuras gūst 

jebkāda veida ienākumus. IIN struktūrā ietilpst: 

1. IIN kā algas nodoklis. Apliekamais objekts ir darba ľēmēja bruto ieľēmumi (gan 

alga, gan piemaksas, slimības nauda, atvaļinājuma nauda u.tml). Tā apmērs ar 2009. gada 1. 

janvāri ir 23% un to rēķina no apliekamā ienākuma. 

2. IIN kā fiksētais nodoklis. Apliekamais objekts ir pašnodarbinātā ieľēmumi, kas 

tiek noteikts vadoties pēc tabulas, kas publicēta likumā Par iedzīvotāju ienākumu nodokli 

pielikumā [6.]. Šo nodokļa maksāšanas veidu ir izdevīgi izvēlēties, ja nav izmaksu vai to ir 

ļoti maz. Reāli praksē tas ir retāk sastopams kā pārējie divi veidi. 

3. IIN kā saimnieciskās darbības peļľas nodoklis 15% apmērā no ienākuma. Šo IIN 

veidu maksā gan ZVS, gan Z/S, gan IK, gan IU u.c. pašnodarbinātās personas, kuras nav UIN 

nodokļa maksātāji. 

IIN maksā gan rezidenti, gan nerezidenti. 

Pēc tam, kad IIN tiek iemaksāts valsts budţetā (Valsts Kasē) 83% no tā apmēra tiek 

izmaksāta pašvaldībām. 

Darba ľēmējam IIN rēķina vadoties pēc LR normatīvajiem aktiem, kas nosaka, ka 

vajag aprēķināt apliekamo ienākumu no kura rēķinās 23% nodokli. Vispirms jānoskaidro vai 

darbiniekam ir nodokļu grāmatiľa vai nav. Ja nodokļu grāmatiľas nav, tad nodokli rēķina 

neľemot vērā atvieglojumus. Ja nodokļu grāmatiľa ir, tad jānoskaidro, kādi atvieglojumi 

darbiniekam pienākas. Attiecīgi tie var būt: 

1. Par apgādājamiem (63,00 Ls par katru). To, kas var būt apgādājamais var izlasīt 

kaut vai Valsts ieľēmumu dienesta rīkojumā Nr.937 (24.05.2005.). 4.nodaļā, 141. punktā. 

2. Politiski represētās personas neapliekamais minimums (198,00 Ls) 

3. Invaliditātes neapliekamais minimums (1., 2.grupa 108,00 Ls, 3.grupa 84,00 Ls). 

85

4. Pārējiem darbiniekiem neapliekamais minimums sastāda 90,00 Ls. 

Katru gadu darbiniekam izsniedz Paziľojumu par algas nodokli (līdz 2008. gada 

beigām) vai Paziľojumu par fiziskai personai izmaksājamām summām (sākot ar 2009. gadu), 

kurā tiek uzrādīti visi atvieglojumi, neapliekamie ienākumu un pats nodoklis par visu gadu 

kopā līdz 1. februārim. Šo pašu ziľojumu izsniedz fiziskai personai arī tad, ja tā kaut kādu 

iemeslu dēļ pārtrauc darba tiesiskās attiecības. 

Darba devējs IIN pārskaita uz Valsts Kasi katru mēnesi tajā pašā datumā, kad 

pārskaita darbiniekam algu 

Uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) maksā: 

1.1. komercsabiedrības, kuras ir reģistrētas Latvijā; 

1.2. no pašvaldību budţetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no 

saimnieciskās darbības un tie nav paredzēti valsts vai pašvaldību budţetā; 

1.3. ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās personas un citas personas, kuras ir 

uzskatāmas par nerezidentiem; 

1.4. nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības. [25.] 

UIN likme ir 15% no apliekamā ienākuma. 

Lai noteiktu apliekamo ienākumu no sākuma ir jāsastāda peļľas un zaudējumu 

aprēķins. Kad peļľas un zaudējumu aprēķins ir sastādīts līdz iedaļai „Peļľa pirms nodokļiem‖ 

ir jāsastāda UIN deklarācija. UIN deklarācija nosaka par ko tiks palielināts apliekamais 

ienākums (peļľa pirms nodokļiem) un par ko tas tiks samazināts. Piemēram, visizplatītākie 

gadījumi, kad tiek palielināts apliekamais ienākums ir pamatlīdzekļu nolietojumu finanšu 

grāmatvedībā, par soda naudām, par virsnormatīvu dāvanām un citiem labumiem (dāvanas 

vērtība – 180,00 Ls), citi izdevumi, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību u.tml., bet 

kad samazina, piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums nodokļu vajadzībām (degresīvā metode), 

par summām, kas izmaksātas kā subsīdijas no ESF vai valsts atbalsta lauksaimniekiem, par 

bezcerīgo parādu vai zaudējumiem, kas radušies zādzības rezultātā, ja ir veiktas visas likumā 

noteiktās darbības u.tml. 

Saskaľā ar likumu „Par uzľēmuma ienākuma nodokli‖ 14. pantu, ja izdarītās 

nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļľas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir 

zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo astoľu taksācijas periodu apliekamā 

ienākuma. [10.] 

UIN var tikt pievienotas nodokļa atlaides saskaľā ar likumu „Par uzľēmuma 

ienākuma nodokli‖ 15.- 21 pantiem: 

Nodokļu atlaide lauksaimniekiem 10,00 Ls/ ha (18. pants) 

Ziedojumi 85% (20. pants) 

Ārvalstīs samaksātais UIN (16. pants) [10.] 

Avansa maksājuma aprēķinu sastāda balstoties uz iepriekšējiem pārskatu gadiem pēc 

īpašas sistēmas. Uzľēmums maksā to UIN avansu, kas tika aprēķināts iepriekšējā gadā, arī 

šajā gadā līdz gada pārskata apstiprināšanai un iesniegšanai Valsts ieľēmumu dienestā. Šā 

gada samaksātais avanss ietilps nākošajā gadā kā viss pārskata gada UIN avanss. 

UIN gada deklarāciju par pārskata gadu jāiesniedz līdz 30. aprīlim kopā ar gada 

pārskatu un aprēķinu par UIN avansa maksājumiem, kas jāveic katru mēnesi līdz 15. 

datumam. 

Pārmaksas gadījumā var pieprasīt Valsts ieľēmumu dienestam nodokļa apmaksu, 

kas tiks veikta tuvākajos mēnešos. Parasti tas izraisa uzľēmuma grāmatvedības pārbaudi. 

Doto summu var arī pārvirzīt citu nodokļu nomaksai, iesniedzot attiecīgu pieprasījumu. 

Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas 

Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot. [8.] 

Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek pašvaldību nekustamo īpašumu, ārvalstij 

piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots diplomātisko funkciju nodrošināšanai, 

reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, 

koplietošanas ceļus, zemes gabalus un būves. 

86

Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās 

personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata, izveidotas šādu personu grupas vai to 

pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums. [8.] 

Nekustamā īpašuma nodokļa likme, sākot ar 2009. gadu ir 1% no kadastrālās 

vērtības. Pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas 

(kalendārajam) gadam paziľo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz tā 

paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziľojumu viľam vai viľa pilnvarniekam pēc 

norādītās adreses. Nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 

31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī — vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada 

summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā. Nekustamā īpašuma nodoklis tiek 

iemaksāts tā pagasta, novada vai pilsētas pašvaldības budţetā, kuras administratīvajā teritorijā 

atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa. Noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu 

un nokavējuma naudu saskaľā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši 

likumam "Par nodokļiem un nodevām". [8.] 

Izloţu un azartspēļu nodoklis ir specifisks patēriľa nodoklis, kas ir ieviests ar 

mērķi ierobeţot azartspēļu attīstību valstī un gūt papildus ieľēmumus budţetā. Tā kā izloţu 

un azartspēļu organizētāji, ievērojot šīs uzľēmējdarbības specifisko raksturu, nemaksā 

pievienotās vērtības nodokli, izloţu un azartspēļu nodoklis zināmā mērā aizstāj citos 

uzľēmējdarbības veidos maksāto pievienotās vērtības nodokli. [18.] 

Izloţu un azartspēļu nodokli maksā kapitālsabiedrības, kas likumā noteiktajā kārtībā 

saľēmušas speciālu atļauju (licenci) izloţu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai. 

Ar azartspēļu nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs — 

kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. No katras iekārtotās vai uzstādītās 

azartspēļu tiešās norises vietas iekasējams nodoklis saskaľā ar likuma „Par izloţu un 

azartspēļu nodevu un nodokli‖ 3. pantu. [7.] 

Veiksmes spēlei vai izmantojot telekomunikācijas azartspēļu nodoklis ir 10 procenti 

no šīs spēles organizēšanas ieľēmumiem, par totalizatoru un derībām ir Ls 30 000 par katru 

kārtējo gadu un 10 procenti no totalizatora vai derību organizēšanas ieľēmumiem. Azartspēļu 

nodoklis maksājams katru mēnesi kā viena divpadsmitā daļa no gada kopējās nodokļa likmes 

un šī mēneša laikā gūto ieľēmumu daļa 10%.[7.] 

Ienākumi no azartspēļu nodokļa 75 procentu apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudţetā, 

bet 25 procentu apmērā — tās pašvaldības budţetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. 

[7.] 

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis ietver sevī gan netiešo, gan tiešo 

nodokļu sistēmas īpatnības, tāpēc viennozīmīgi to pieskaitīt pie vienas vai otras grupas nevar. 

Autors izvēlējās pieskaitīt doto nodokli pie tiešajiem, jo nodokli fiziski tieši maksā pircējs 

(izpaliek formālā netiešā nodokļa maksāšana caur pārdevēju). 

Šī nodokļa apliekamie objekti ir vieglie automobiļi un motocikli. 

Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas, uz kuru vārda saskaľā ar 

šo likumu Latvijā tiek reģistrēti vieglie automobiļi vai motocikli. [12.] 

Nodokli maksā par: 

1. Pirmo reizi Latvijā reģistrējamu vieglo automobili vai motociklu; 

2. Reģistrējamu vieglo automobili vai motociklu saskaľā ar likuma 5.panta sestās 

daļas otro teikumu (speciāli pielāgotam automobilim mainās īpašnieks, kurš nav invalīds), 

astoto (ja automobilis pārbūvēts)vai devīto daļu (ja par automobilis tiek reģistrēts pēc 

jaunajiem noteikumiem, bet iepriekš nav bijis aplikts) 

3. Reģistrējamu vieglo automobili vai motociklu saskaľā ar likuma 7.pantu 

(atkārtotu reģistrāciju, ja automobilis ticis pārreģistrēts citā valstī un nodokļa atmaksa tika 

saľemta) [12.] 

87

2. NETIEŠIE NODOKĻI 

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) izsaka, kā vērtības apmēru, kas tiek noteikts 

vadoties no konkrētās preces kategorijas un procentu likmes. PVN apliekamais objekts Ir 

visas LR piedāvātas preces un pakalpojumi, arī imports. 

PVN likmju iedalījums: 

Pamatlikme 21% (visiem objektiem, ja nav noteikts citādi likumā „Par 

pievienotās vērtības nodokli‖) 

Pazeminātā likme 10% 

Bez likmes 0% 

Neapliekamie objekti 

Priekšnodoklis ir tā pievienotās vērtības nodokļa likme, ko uzľēmums vai fiziska 

persona vai personu apvienība samaksā citam uzľēmumam vai fiziskai personai, vai personu 

apvienībai par preci vai pakalpojumu.[13.]. 

Katru mēnesi komersants sastāda PVN deklarāciju katru mēnesi līdz 15. datumam 

un katru gadu jāiesniedz gada PVN deklarācija VID teritoriālajā iestādē līdz 1. aprīlim, kurā 

norāda darījumu vērtību (realizāciju), priekšnodokli un aprēķināto PVN pa posteľiem, kā arī 

starpību starp aprēķināto un priekšnodokli. 

Akcīzes nodokli reglamentē likums „Par akcīzes nodokli‖. 

Akcīzes preces (apliekamais objekts) — alkoholiskie dzērieni (likuma 3. pants), 

tabakas izstrādājumi (likuma 4. pants), naftas produkti (likuma 5. pants), bezalkoholiskie 

dzērieni un kafija (likuma 6. pants). [5.] 

Nodokļa maksātāji ir: 

1. importētājs (likuma 8. pants) 

2. noliktavas turētājs šajā likumā noteiktajos gadījumos (likuma 9. pants) 

3. apstiprināts tirgotājs, neapstiprināts tirgotājs, pārsūtītāj tirgotājs vai nodokļa 

maksātāja pārstāvis šajā likumā noteiktajos gadījumos (likuma 10. pants) 

4. persona, kas Latvijas Republikā ieved vai saľem no citas dalībvalsts akcīzes 

preces, kuras jau laistas brīvā apgrozījumā citā dalībvalstī (likuma 11. pants) 

5. citas personas saskaľā ar likumu „Par akcīzes nodokli‖. [5.] 

Šā nodokļa likmes tiek noteiktas saskaľā ar likumā noteikto preces tilpuma, svara 

vai daudzuma apjomu un konkrētu likmi par šo mērvienību kopumu. 

Muitas nodokli reglamentē „Muitas likums‖, kas ar 2005. gada 1. maiju ir 

nomainījis likumu „Par muitas nodokli‖. 

Muitas nodoklis ir tāds nodoklis, kas tiek aprēķināts un maksāts uz valsts robeţas 

par precēm pēc tarifiem no trešajām valstīm. Šajā gadījumā par trešajām valstīm tiek 

uzskatītas valstis, kas nav ES dalībvalstis. 

Līdz ar iestāšanos ES ir mainījusies visa muitas likumdošana. Tagad tiek ľemtas 

vērā ES regulas, kas nosaka, kas ir muita, muitas kvotas un tarifus, jo preču ievešana Latvijas 

teritorijā ir arī preču ievešana Eiropas Savienībā. Līdz ar to seko, ka visai ES ir vienota ārējās 

tirdzniecības politika. 

Saskaľā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu 

Muitas kodeksa izveidi (turpmāk - Padomes regula Nr.2913/92 jeb Muitas kodekss) 59.pantu 

visas preces, kuras paredzēts pakļaut muitas procedūrai, ir jādeklarē šai muitas procedūrai 

Muitas deklarāciju muitā iesniedz deklarētājs – persona, kas noformē muitas 

deklarāciju savā vārdā, vai arī persona, kuras vārdā noformēta muitas deklarācija. [25.] 

Latvijas uzľēmēji iesniedz pieprasījumu pēc kvotām, lai atvieglotu sev un raţotāja 

importu. Tas ir vienlīdz izdevīgi abām pusēm, jo samazina izmaksas. Uz 2009. gada pirmo 

ceturksni, piemēram, tika iesniegti 237 tarifu kvotas pieteikumus, no kuriem 100% 

apstiprināja 223. [25.] 

Jāsecina vien tas, ka ārējā tirdzniecība ir kļuvusi daudz sareţģītāka kopš iestāšanās 

ES. Muitas tarifu likmes tiek noteiktas vadoties no preces izcelsmes un noslēgtajiem 

līgumiem un kvotu ierobeţojumiem. 

88

Elektroenerģijas nodokli reglamentē vairākas tiesību normas – „Elektroenerģijas 

nodokļa likums‖, „Elektroenerģijas tirgus likums‖, „Enerģētikas likumā‖ un likums "Par 

sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem‖.„Elektroenerģijas nodokļa likums‖ stājies spēkā pirms 

diviem gadiem - 01.01.2007. 

Ar nodokli ir apliekama galalietotājam piegādātā elektroenerģija, kā arī 

elektroenerģija, kas piegādāta pašu patēriľam, izľemot likumā noteiktos gadījumus. [2.] 

Nodokļa maksātāji ir: 

1. Elektroenerģijas tirgus likuma 32.panta pirmajā daļā minētās personas 

(elektroenerģijas raţotājs, kurš izmanto vienu vai vairākas ģenerējošās vienības vienā vai 

vairākās vietās un kuram ir izsniegta licence elektroenerģijas raţošanai; sadales sistēmas 

operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, ja ir ievērotas 

likuma prasības; elektroenerģijas tirgotājs, kas saľēmis licenci [3.]), kas piegādā 

elektroenerģiju galalietotājiem un ir noslēgušas līgumus vai citādi vienojušās par 

elektroenerģijas piegādi (pārdošanu) 

2. autonomie raţotāji, izľemot tos autonomos raţotājus, kuri atbilst likuma „Par 

elektroenerģijas nodokli‖ 2.panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem [2.] 

Nodokļa likme elektroenerģijai ir 0,71 lats par megavatstundu (šī likme stājas spēkā 

ar 2010. gada 1. janvāri, līdz tam laikam jāizmanto likmes, kas minētas likuma „Pārejas 

noteikumos‖). 

Dabas resursu nodoklis ir viens no tiem nodokļiem, kura pieskaitāmība pie 

tiešajiem vai netiešajiem nodokļiem nav pilnīgi noteikta, tāpēc atšķirīgos avotos sadalījums 

var atšķirties. Autors izvēlējās šo nodokli pieskaitīt pie netiešajiem nodokļiem, jo tas atbilst 

galvenajai netiešo nodokļu pazīmei – vairumā gadījumu šo nodokli maksā patērētājs, t.i. tas 

tiek ietverts produkta tirgus cenā. 

Nodokli reglamentā „Dabas resursu nodokļa likums‖, kas stājies spēkā ar 2006. 

gadu, nomainot likumu „Par dabas resursu nodokli‖. Nodokļa mērķis ir ierobeţot 

nesaimniecisku valsts dabas resursu izmantošanu, apliekot dabai kaitīgos materiālus, dabas 

resursu ieguvi vai kaitniecisko darbību ar nodokli, apliekamo objektu ievešanu, iegūšanu, 

ievadi vidē, raţošanu un radioaktīvo vielu izmantošanu. Ar nodokli apliekamie objekti ir 

minēti likuma pielikumos. 

Dabas resursu nodokli maksā gan fiziskās, gan juridiskās personas, gan personu 

apvienības, kas veic kādas no likumā minētajām darbībām, saskaľā ar attiecīgo atļauju, kas 

paredzēta konkrētam darbības mērķim, ar noteiktu kvotu apjomu.. 

3. LATVIJAS REPUBLIKAS NODOKĻU ANALĪZE 

Uz 2009. gada beigām valstij būs viena miljarda latu liels budţeta deficīts. Tieši par 

šādu summu ir nepieciešams samazināt valsts izdevumus, lai valsts nepaziľotu par bankrotu. 

Visticamāk dotā nauda vai daļa no tās tiks iegūta samazinot, piemēram, pabalstus un pensijas, 

kas atkal mazinās pirktspēju, kam sekos visu nodokļu ieľēmumu samazinājums vēl vairāk. 

Lai iegūtu precīzu priekšstatu par nodokļu ieľēmumu dinamiku, autors izmantoja VID 

publicētos statistikas datus. Kā svarīgs ekonomiskās izaugsmes faktors ir arī inflācija, tāpēc 

pārskatāmības labad tā tika pievienota pie katras nodokļu ieľēmumu tabulas. 

89

tūkst. Ls 

1 800 000,00 

1 600 000,00 

1 400 000,00 

1 200 000,00 

1 000 000,00 

800 000,00 

600 000,00 

400 000,00 

200 000,00 

0,00 

2005 2006 2007 2008 2009* 

UIN Gads 180 668,30 253 810,10 399 751,40 503 116,80 320855,2 

PVN 677 095,40 930 548,20 1 202 932,30 1 117 150,50 866526,4 

AkcīzesN 314 030,10 366 196,80 448 092,40 540 921,70 505958,4 

AzartspēļuN 9 936,20 15 852,80 22 380,30 21 543,10 19038 

AutomobīļuN 9 505,30 13 682,20 16 703,80 9 520,60 2916,4 

MuitasN 19 246,80 20 718,60 27 845,90 26 389,80 22265,6 

Dabas resursuN 10 344,10 10 955,10 10 382,40 9 369,10 9529,6 

VSAOI 780 624,10 1 000 197,60 1 377 382,00 1 667 455,50 1416143,6 

IIN 509 245,60 657 273,70 887 800,10 1 022 474,50 800193,2 

Elektroenerģijas N 0,00 0,00 528,50 822,00 812,4 

1. attēls LR nodokļu ieņēmumu dinamika laika periodā no 2005. līdz 2009. gadam [25.] 

Attēlā skaidri redzams cik strauji krītas PVN ieľēmumi, ko izraisīja pirktspējas un 

nodokļa aprites ātruma samazināšanās. Līdzīga aina paveras arī uz VSAOI, kas piedzīvos 

katastrofālu kritumu 2009. gadā. Ja pieľemam, ka bezdarbnieku skaits vēl vairāk pieaugs, tad 

drīz pietrūks līdzekļu bezdarbnieku pabalstiem un samazināsies vēl vairāk VSAOI ieľēmumi. 

Arī UIN nav izľēmums. Ekonomiskā krīze skar visus. Ja uzľēmumam iestājas maksātnespēja 

tiek zaudētas darbavietas, samazinās UIN un valsts ieslīgst vēl lielākā budţeta deficītā. 2009. 

gadā paredzams straujš UIN kritums. Kaut arī pēc valdības ziľojumiem presei UIN pārsniedz 

plānotos rezultātus reālā situācija vēsta pavisam citu ainu. Vismazāk ietekmējies akcīzes 

nodoklis. Arī 2009. gadā tas diez vai piedzīvos lielu kritumu. 

Uzľēmuma ienākuma nodoklim ir tendence strauji pieaugt no 2005. līdz 2008. 

gadam. 2008. gadā tam bija vislielākais ieľēmumu rādītājs, taču pieauguma temps jau sāka 

pieaugt. Tā kā 2009. gada dati nav pilnīgi, tad salīdzinājumam tie nepakļaujas, taču, ja 

pieľemsim, ka šī nodokļa ieľēmumu tendence saglabāsies, tad par 2009. gadu nodokļa 

ieľēmumi varētu būt vidēji 320 miljoni lati. Jāatzīmē, ka tas ir straujš UIN kritums. Tāpat 

būtu naivi cerēt, ka šī tendence saglabāsies, jo viss liecina, ka situācija tikai pasliktināsies. 

PVN ieľēmumu pieauguma temps nav tik iepriecinošs kā UIN. Kā redzams jau 

2008. gadā sāka parādīties tendence kristies PVN ieľēmumiem. Jāľem vērā, ka PVN sastāda 

visnotaļ ievērojamu daļu no valsts budţeta un tas turpina kristies nepietiekamā apgrozījuma 

dēļ. Ja pieľemsim, ka PVN ieľēmumu tendence saglabāsies, kas ir mazticams, tad 2009. gadā 

PVN kopējie ieľēmumi valsts budţetā varētu būt vidēji 867 miljoni latu. 

Akcīzes nodoklis tik būtiski nav ietekmējies no pasaules ekonomiskās krīzes kā, 

piemēram, PVN. Tas saglabā vienmērīgu pieaugumu no 2005. līdz 2008. gadam 16-22% 

apmērā. Ja pieľemsim, ka šī nodokļa ieľēmumu tendence saglabāsies visu 2009. gadu kā tas 

bija 1. ceturksnī, tad kopējie ieľēmumi varētu būt 506 miljoni lati. Kritums saistīts gan ar 

neseno akcīzes nodokļa palielinājumu daţām precēm, gan ar pirktspējas samazināšanos. 

90

Izloţu un azartspēļu nodoklis pieaug samērā strauji no 2005. līdz 2007. gadam, taču 

2008. gadā vērojams jau nodokļa ieľēmumu samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ja 

pieľemam, ka nodokļa ieľēmumi nemainīsies 2009. gadā pēdējos 3 ceturkšľus, tad kopējie 

nodokļa ieľēmumi varētu būt vidēji 19 miljoni lati, kas ir par 2 miljoniem latu mazāk kā 

2008. gadā. 

Ja pirmajos attīstības gados pēc iestāšanās Eiropas Savienībā vieglo automobiļu un 

motociklu nodokļa ieľēmumi strauji pieauga, tad jau 2008. gadā bija vērojams straujš kritums, 

kas varētu būt periods, kad katrs uzľēmums un persona sāk pārskatīt savus izdevumus un 

nepieciešamību uz ekskluzīvo mašīnu iegādi. Ja pieľemsim, ka nodokļa ieľēmumu tendence 

saglabāsies kā tas bija 1. ceturksni 2009. gadā, tad kopējie ieľēmumi varētu būt vidēji 3 

miljoni lati, kas būs zemākais rādītājs pēdējo gadu laikā. 

Muitas nodokļa ieľēmumi ir visnotaļ svārstīgi. Ekonomiskās augšupejas periodā tie 

sasniedz pat 34%, taču jau 2008. gadā ieľēmumi strauji krītas. Ja pieľemam, ka nodokļa 

ieľēmumi saglabāsies tādi paši kā 1. ceturksnī visu turpmāko gadu, tad kopā tie varētu 

sastādīt vidēji 22 miljonus latu, kas ir mazāk kā pērn. 

Dabas resursa nodokļa ieľēmumi ir vienmērīgi. Visu pētāmo periodu tie ir ap 10 

miljoniem latu. 2008. gadā vērojams neliels kritums, kas būtu skaidrojams ar pieprasījuma 

samazināšanos. Ja 2009. gada 1. ceturkšľa ieľēmumi tendences saglabāsies, tad kopā par 

2009. gadu šī nodokļa ieľēmumi varētu sastādīt 9,5 miljoni latu, kas būtu mazliet vairāk kā 

2008. gadā. 

VSAOI ir lielākais ieľēmumu īpatsvars valsts budţetā. Kā ne kā šis nodoklis tiek 

rēķināts vadoties no katra iedzīvotāja algas ar kopējo apmēru 33,09%. VSAOI budţets ir 

paredzēts konkrētam mērķim, tāpēc valsts budţeta hierarhijā ieľem īpašu vietu. Šī nodokļa 

pieauguma tempi gan samazinās 2008. gadā, taču tie vismaz nav ar negatīvu zīmi. Ja 

pieľemsim, ka 2009. gada 1. ceturkšľa VSAOI ieľēmumi saglabāsies, kas ir mazticams, jo 

strauji pieaug bezdarbs, tad gada beigās kopējie ieľēmumi varētu sastādīt 1,4 miljardi latu, 

kas jau būs negatīvs pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 

IIN ieľēmumi, kā visu pārējo nodokļu ieľēmumi, pakāpeniski pieaug no 2005. līdz 

2007. gadam. 2008. gadā ir vērojams neliels pieauguma tempa samazinājums, taču tas ir 

pozitīvs. Ja 2009. gadā saglabāsies 1. ceturkšľa ieľēmumi visu gadu, tad tie kopā vidēji varētu 

būt 800 miljoni latu, kas būs kritums, salīdzinot ar 2008. gadu. Kritumu pastiprināja nodokļa 

samazinājums par 2% ar 2009. gada 1. janvāri. 

2005. un 2006. gadā šis elektroenerģijas nodoklis vēl neeksistēja, tāpēc arī nav 

ieľēmumu. Vadoties no esošajiem datiem var secināt, ka nodokļa ieľēmumi ir visnotaļ mazi, 

taču tiem ir tendence lēnām pieaugt. Ja 2009. gada 1. ceturkšľa nodokļu ieľēmumu tendence 

saglabāsies, tad gada beigās kopējie ieľēmumi varētu sastādīt 0,8 miljonus lati. 

SECINĀJUMI 

1. Latvijas Republikā normatīvie akti regulē 11 nodokļus. 

2. Nodokļu teorijā nav strikti izdalīts tiešo un netiešo nodokļu sadalījums. 

3. Tiešie nodokļi pēc autora formulējuma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, UIN, 

VSAOI, vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, NI nodoklis, izloţu un azartspēļu 

nodoklis. 

4. Netiešie nodokļi pēc autora formulējuma ir PVN, akcīzes nodoklis, dabas resursu 

nodoklis, muitas nodoklis, elektroenerģijas nodoklis. 

5. VSAOI ir tāds nodoklis, ko maksā katra fiziska persona, kas veic atalgotu darbu 

savā vai darba devēja labā. 

6. VSAOI vispārējā gadījuma likme ir 9% darba ľēmēja daļa un 24,09% darba 

devēja daļa. 

7. IIN ir tāds nodoklis, ko maksā visas fiziskās personas un personu apvienību 

biedri, kas gūst ienākumus. IIN likme ir 23% no darba algas apliekamā ienākuma un 15% no 

fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, peļľas vai 15% fiksētais IIN. 

91

8. UIN ir tāds nodoklis, ko maksā visas personas, kas veic kaut kāda veida 

uzľēmējdarbību un kas nemaksā IIN (juridiskas personas). UIN likme ir 15% no apliekamā 

ienākuma. 

9. NI nodoklis ir tāds nodoklis, ar ko apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas 

Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji 

nebojājot. 

10. NI nodokļa likme ir 1,0% no kadastrālās vērtības. 

11. Izloţu un azartspēļu nodokli un nodevu maksā visas personas, kas veic jebkādu 

darbību, kas noteikta likumā kā izloţu vai azartspēļu darbība. 

12. Vieglo automobiļu un azartspēļu nodoklis ir tāds nodoklis, ko maksā jebkura 

persona, kas reģistrē automašīnu vai motociklu. 

13. PVN ir tāds nodoklis, ko maksā produkta pircējs. 

14. PVN likme ir 21%, 10%, 0% vai neapliekas vispār no piedāvājuma cenas. 

15. Akcīzes nodoklis ir tāds nodoklis, ko maksā apliekamās preces pircējs. 

16. Muitas nodoklis ir tāds nodoklis, kas tiek aprēķināts un maksāts uz valsts 

robeţas par precēm pēc tarifiem no trešajām valstīm saskaľā ar ES regulām. 

17. Elektroenerģijas nodoklis ir tāds nodoklis, ko formāli maksā elektroenerģijas 

raţotājs. 

18. Dabas resursu nodoklis ir tāds nodoklis, ko maksā dabas resursu izmantotājs. 

19. Pie esošās ekonomiskās situācijas vērojams un nākotnē gaidāms vēl lielāks 

nodokļu, īpaši PVN, ieľēmumu un aprites ātruma kritums. 

20. 2009. gada janvārī, salīdzinot ar 2008. gada janvāra 15,8%, inflācija bija vairs 

9,8%. 

21. Pie esošās fiskālās politikas 2009. gada beigās gaidāms nodokļa ieľēmumu 

samazinājums vismaz par 1 miljardu latu, salīdzinot ar 2008. gadu. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Lai samazinātu nodokļu ieľēmumu strauju kritumu, nepieciešams uzlabot 

iedzīvotāju pirktspēju. Deficītu vajag segt pirmkārt uz valsts finansējumu, kas neskar algas un 

sociālo palīdzību, piemēram, pašvaldību finansējumu, valsts institūciju liekās uzturēšanas 

izmaksām, apturēt līdzekļu izšķērdību uz projektiem, ierobeţot pašvaldību patstāvību attiecībā 

uz līdzekļu izlietojumu, palielināt amatpersonu atbildību par līdzekļu izlietošanu valsts 

uzľēmumos, Saeimā, pašvaldībās. Atbrīvot visas padomes no valsts uzľēmumiem, ierobeţot 

visu valsts amatpersonu algas. Šādas darbības arī mazinās spriedzi sabiedrībā un palielinās 

sabiedrības uzticību valdībai. 

2. Lai iegūtu nodokļu papildu ieľēmumus nepieciešams izveidot progresīvo IIN, 

UIN un NI nodokļa likmi. Tāpat var piemērot paaugstinātu akcīzes nodokli cigaretēm un 

alkoholam. PVN nodoklis jāgroza uzmanīgi. Nedrīkstētu palielināt nodokli, teiksim, uz 

medikamentiem. 

3. Lai mazinātu straujo IKP kritumu, ko izraisa straujš masveida uzľēmumu 

bankrots, nepieciešams iejaukties arī Latvijas Bankai, cenšoties atvieglot juridisko personu 

kreditēšanu. 

4. Sakārtot raţošanu un eksportēšanu (piemēram, piena nozarē), lai uzlabotu valsts 

ārējo (eksporta – importa) bilanci. 

5. Vienkāršot uzľēmuma dibināšanas procedūru tādejādi palielinot dibināto 

uzľēmumu skaitu gadā un to pieauguma tempu. Dānijā iespējams uzľēmumu dibināt daţu 

stundu laikā līdzi ľemot tikai pasi. Līdzīga procedūra ir jāievieš arī Latvijā. 

6. Veidot zināmas atlaides tikko dibinātiem uzľēmumiem, piemēram, pievilināt 

jaunos uzľēmējus nosakot, ka par pirmo pastāvēšanas gadu ir samazināta UIN likme (tāpat 

vairums jauno uzľēmumu pirmo gadu pavada ar zaudējumiem). Svarīgi ir palielināt IKP. 

7. Ja visi iepriekšminētie pasākumi ir veikti, bet tie nav pietiekami, sākt samazināt 

visu valsts darbinieku algas, sākot ar lielākām. Var noteikt arī proporcionālo algas 

samazinājumu atkarībā no bruto ieľēmumiem. Tāpat var samazināt lielās pensijas. 

92

Samazināt minimālo algu un apliekamo ienākumu (stājas spēkā jaunās likmes – 

140,00 Ls minimālā alga un 35,00 Ls neapliekamais ienākums ar 2009. gada 1. jūliju), lai 

samazinātu uzľēmumiem izmaksas un radītu arī iespēju bezdarbniekiem uz jaunu darba vietu 

IZMANTOTĀS LITERATAS UN CITU INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS 

1. Dabas resursu nodokļa likums: LR likums // 


2. Elektroenerģijas nodokļa likums: LR likums // 


3. Elektroenerģijas tirgus likums: LR likums // 


4. Muitas likums // LR likums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=86611 

(01.06.2009.) 

5. Likums Par akcīzes nodokli: LR likums // 


6. Likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli: LR likums // 


7. Likums Par izloţu un azartspēļu nodevu un nodokli: LR likums // 

http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=57415 (13.05.2009.) 

8. Likums Par nekustamo īpašuma nodokli: LR likums // 


9. Likums Par pievienotās vērtības nodokli: LR likums // 


10. Likums Par uzľēmuma ienākuma nodokli: LR likums // 


11. Likums Par valsts sociālo apdrošināšanu: LR likums // 


12. Likums Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli: LR likums // 

http://likumi.lv/doc.php?id=81065 (24.05.2009.) 

13. Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju // MK noteikumi Nr.42 

10.01.2006. // http://www.likumi.lv/doc.php?id=125964&from=off 

(16.05.2009.) 

14. Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju // Grozījumi Ministru 

kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumos Nr.42 // MK noteikumi Nr.50 


(16.05.2009.) 

15. Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa 

valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2009.gadā // MK noteikumi Nr.1027 


(09.05.2009.) 

16. Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju 

reģistrāciju un ziľojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām 

iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli // Ministru kabineta noteikumi 

Nr.942 20.11.2008. // http://www.likumi.lv/doc.php?id=184351&from=off 

(09.05.2009.) 

17. Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas 

kārtību // VID rīkojums Nr.937 24.05.2005.// 


18. Kodoliľa – Miglāne I. Nodokļi Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. – 

Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2005. – 103 lpp. 

19. Lisjonka N. Uzľēmēja Biļetens: Latvijas nodokļu sistēma 1. daļa. – Rīga: 

2007. gada jūlijs, 95 lpp. 

93

20. Rozentāle T. Teorētisko nodarbību metodiskais materiāls: Nodokļi, nodevas. – 

Jēkabpils: Jēkabpils Agrobiznesa koledţa, 2006. – 91 lpp. 

21. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu un kredītu 

katedras zinātniskie raksti 1. krājums: Naudas, Kredīta un nodokļu politika. – 

Rīga: Datorzinību Centrs, 1998. – 220 lpp. 

22. Centrālās Statistikas Pārvalde – http://www.csb.gov.lv (13.05.2009.) 

23. LR Ekonomikas Ministrija – http://www.em.gov.lv (11.05.2009.) 

24. TVNet ziľu portāls – http://www.tvnet.lv (13.06.2009.) 

25. Valsts Ieľēmumu Dienests – http://www.vid.gov.lv (13.05.2009.) 

26. Vienotie Internet Dati – http://www.vid.lv (14.05.2009.) 

27. Par statistisko datu 

apstrādihttp://www.jak.lv/koledza_Evide/e%20materiali/darba%20burtnicas/da 

rba%20burtnica%20statistisko%20datu%20apstrade%20Aizpuriete.pdf 

(10.01.2009.) 

94

UZŅĒMĒJDARBĪBAS SFĒRAS UN VEIDI 

TYPES AND SPHERES OF ENTREPRENEURSHIP 

Raivis Ābele 

Mag. paed., lektore Valda Aizpuriete 

ANOTĀCIJA 

Pētnieciskais darbs izstrādāts pamatojoties uz Centrālās Statistikas Pārvaldes un 

Lursoft datu bāzes statistiskajiem datiem, speciālo literatūru, teorētisko nodarbību 

metodiskajiem materiāliem, interneta resursiem, kā arī uz Latvijas Republikas likumiem un 

citiem informācijas resursiem, kas attiecas uz uzľēmējdarbību Latvijā. 

Pētnieciskais darbs sastāv no četrām nodaļām. Darba pirmajā nodaļā tiek noskaidroti 

uzľēmējdarbības pamatjēdzieni un termini. Otrajā nodaļā tiek apskatītas uzľēmējdarbības 

sfēras – raţošana, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana. Trešajā nodaļā tiek apskatīti 

uzľēmējdarbības veidi – akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobeţotu atbildību, pilnsabiedrība, 

komandītsabiedrība un individuālais komersants. 

ANNOTATION 

The course paper was written on the basis of Central Statistic Administration 

(Centrālā Statistikas Pārvalde) and statistical information of Lursoft data base, special 

literature, theoretical and methodical materials of the lessons, internet resources and the laws 

of the Republic of Latvia and other information sources that contain information on 

entrepreneurship. 

The course paper consists of four chapters. In the first chapter the terms and 

concepts of entrepreneurship are explained. In the second chapter the author considers the 

spheres of entrepreneurship – manufacturing, commerce and services. The third chapter is 

devoted to the types of entrepreneurship – holding company, limited liability company, 

proprietorship and limited partnership company. The analysis of entrepreneurship 

environment and tendencies of entrepreneurship development are regarded in the fourth 

chapter. 

IEVADS 

Uzľēmējdarbības uzsākšana ir ļoti nozīmīgs un pēdējā laikā arvien aktuālāks 

jautājums. Tas vairumā saistīts ar iepriekš pieminēto valsts ekonomisko lejupslīdi, kas ilgst 

jau turpat vai gadu. Tieši uzľēmumu skaits, to apgrozījums un piedāvātās darba vietas būtībā 

nosaka tirgus situāciju valstī. Strauja uzľēmumu samazināšanās var izraisīt ne tikai 

ekonomisko krīzi, bet arī visas valsts bankrotu, ja netiks veikti efektīvi uzľēmējdarbības vides 

uzlabošanas pasākumi. 

Svarīgi katram sevis cienošam uzľēmējam apzināt šos jautājumus un novērtēt 

iespējamos variantus savai turpmākajai attīstībai. Šie jautājumi ir ļoti aktuāli, tāpēc autors 

izvēlas rakstīt par uzľēmējdarbības novirzieniem, tās iespējām un draudiem. 

Darba mērķis ir padziļināt zināšanas uzľēmējdarbībā, izpētot uzľēmējdarbības 

sfēras, veidus, kā arī uzľēmējdarbības attīstības tendences Latvijas Republikā. 

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, jāveic šādi darba uzdevumi: 

1. Iepazīties ar uzľēmējdarbības pamat teoriju. 

2. Noskaidrot un raksturot uzľēmējdarbības veidus. 

3. Noskaidrot un raksturot uzľēmējdarbības sfēras. 

4. Izpētīt statistisko informāciju par uzľēmējdarbības attīstības tendencēm 

Latvijā. 

5. Izdarīt secinājumus. 

Darba rakstīšanā autors izmantos gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētīšanas 

metodes. 

1. VISPĀRĒJAIS UZĽĒMĒJDARBĪBAS TERMINU APRAKSTS 

Uzņēmējdarbība ir saimnieciska darbība – raţošana, tirdzniecība vai pakalpojumu 

sniegšana, ko veic uzľēmējs ar noteiktu mērķi – parasti peļľas gūšanu. [14.] 

95

Saimniekošana ir cilvēka mērķtiecīga darbība, sava īpašuma apzināta, saprātīga, 

taupīga izmantošana, kuras galvenais mērķis ir savu vajadzību apmierināšana. [2.,8.] 

Komercdarbība ir atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļľas gūšanas 

nolūkā veic komersants. [1.] 

Uzľēmējs (angļu: businessperson, arī entrepreneur) plašā nozīmē ir fiziska persona, 

kam pieder un kas vada uzľēmumu, parasti ar mērķi gūt peļľu. 

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) 

vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). [1.] 

Loģistika ir ekonomiski efektīvas izejvielu, krājumu, gatavās produkcijas un ar to 

saistītās informācijas plūsmas – no to izcelsmes vietas uz patēriľa vietu, plānošanas, 

realizācijas un kontroles process, ar mērķi nodrošināt klienta prasības. [14.] 

Attīstīto tirgus ekonomikas valstu pieredze liecina, ka uzľēmējdarbības politikas un 

tās īstenošanas kontekstā īpaši tiek izdalīta un akcentēta tieši mazās un vidējās 

uzľēmējdarbības (turpmāk – MVU) attīstības veicināšana. Arī Latvijā mazie un vidējie 

komersanti veido lielu tautsaimniecības daļu, un tiem ir nozīmīga loma gan iekšzemes 

kopprodukta radīšanā, gan nodarbinātībā. [14.] 

Uzľēmējdarbība Latvijā un Eiropā. Uzľēmējdarbība ir viena no galvenajām Eiropas 

Komisijas politikas jomām. Šīs politikas pamatā ir trīs galvenās prioritātes: uzľēmumu 

konkurētspēja, enerģētika un apkārtējā vide. Komisijas mērķis ir panākt ciešāku integrētību 

starp šīm prioritātēm, vienlaicīgi nodrošinot uzľēmējdarbības regulēšanas stabilitāti un 

prognozējamību 

Uzľēmējdarbības attīstības politika, kas pamatā ir vērsta uz uzľēmējdarbības 

aktivitātes un iniciatīvas palielināšanu, kā arī uzľēmumu konkurētspējas celšanu, gan Eiropas 

Savienības dalībvalstīs, gan vairumā citu valstu tiek uzskatīta par neatľemamu ekonomiskās 

un sociālās politikas sastāvdaļu, jo pēc savas būtības tas ir komplekss pasākumu kopums, kas 

stimulē gan valsts ekonomisko izaugsmi, gan arī palīdz risināt daudzas sociālās problēmas 

(ienākumu nevienlīdzīga sadale, bezdarbs, sabiedrības mazaktivitāte valsts ekonomiskajos 

procesos u.c.). 

Ekonomikā ar jēdzienu uzľēmums saprot organizatoriski saimniecisku vienību, kuru 

kā juridisku personu dibina indivīdi (fiziskas personas) vai citas juridiskas personas 

(komersanti) uzľēmējdarbības vai kādu citu privātu vai publisku funkciju veikšanai. 

Uzľēmuma juridiskais statuss. Saskaľā ar Komerclikumu, uzľēmuma juridiskā 

forma ir komercsabiedrība. 

2. UZĽĒMĒJDARBĪBAS SFĒRAS 

Tirgzinībās izšķir 3 uzľēmējdarbības sfēras – raţošana, tirdzniecība, pakalpojumu 

sniegšana. 

Raţošana plašā izpratnē ir process, kurā tiek radīti pārdošanai tirgū domāti produkti. 

Pārdošana ir komerciāla darbība, kas saistīta ar produkta nodošanu no pārdevēja 

pircējam pret samaksu pēc abu pušu vienošanās par cenu un citiem produkta piegādes 

nosacījumiem. 

Ekonomikā ar produktu saprot raţošanas vai pakalpojumu procesa rezultātu, kuru 

raţotājs vai pakalpojumu sniedzējs vēlas pārdot tirgū par noteiktu cenu. 

Šaurākā izpratnē raţošana jeb apstrādes rūpniecība ir viena no tautsaimniecības 

nozarēm. 

Laika gaitā raţošanas loma tautsaimniecībā var mainīties. Jo ekonomiski attīstītāka 

ir valsts, jo produktu raţošanai (rūpniecībai) tās iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā 

parasti ir mazāka daļa salīdzinājumā ar pakalpojumiem. Šī tendence vērojama arī Latvijā – 

pakalpojumu apjoms IKP struktūrā XXI gs. pieaug ievērojami straujāk nekā rūpnieciskās 

raţošanas apjoms. Daļēji tas izskaidrojams ar derīgo izrakteľu ierobeţoto apjomu Latvijā, 

daļēji ar Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī citiem faktoriem. 

Tirdzniecība jeb komercija ir preču vai pakalpojumu apmaiľa. 

96

Tirdzniecības veicināšana (no angļu val. vārda – promotion) ir darbība, kura savelk 

kopā visus mārketinga kompleksa (produkts, cena, vieta, tirdzniecības veicināšana, pircēji un 

iepakojums) elementus, lai pārvērstu potenciālo pārdošanu faktiskajā – realizētu idejas dzīvē. 

Tirdzniecības veicināšanu parasti uzľēmumā veic uz vietas strādājošs vai pieaicināts 

speciālists, kurš ir savas spējas pierādījis iepriekšējās darba vietās. 

Izšķir vienkāršu preču vai pakalpojumu apmaiľu (barters) vai tirdzniecību ar naudas 

palīdzību. Tāpat tirdzniecības darījumi var notikt starp divām pusēm (divpusēja vai bilaterāla) 

vai starp vairākām pusēm (daudzpusēja vai multilaterāla) tirdzniecība. 

Tāpat tirgzinību teorijā pastāv jēdziens tirdzniecības kanāli. Tirdzniecības kanāli ir 

produkta virzīšanas iespēju veidi. [14.] 

Starptautiskā tirdzniecība ir preču apmaiľa starp divām vai vairākām valstīm, vai, 

precīzāk, starp daţādu valstu uzľēmumiem. 

Galvenais iemesls, kādēļ pastāv starptautiskā tirdzniecība, ir suverēnu valstu 

pastāvēšana it visur pasaulē un arvien straujāk pieaugošā globalizācija.. Latvija, kā suverēna 

valsts stājas ekonomiskās attiecībās ar citām pasaules valstīm, gan tuvākajiem kaimiľiem 

Baltijā, gan tālākiem šo attiecību partneriem – Vāciju, Lielbritāniju, Skandināvijas valstīm, 

Krieviju, Kazahstānu utt. 

Uzľēmēji atrodoties ārzemēs var meklēt palīdzību un atbalstu Latvijas Investīciju un 

attīstības aģentūras pārstāvniecībās, kā arī pie Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras 

sadarbības partneriem www.chamber.lv. [14.] 

Ar pakalpojumu ekonomikā un uzľēmējdarbībā saprot daţāda veida palīdzības 

sniegšanu fiziskām vai juridiskām personām par atlīdzību. 

No ekonomiskās struktūras viedokļa pakalpojumus pieľemts apzīmēt kā terciāro 

sektoru, atšķirībā no primārā sektora (izejvielu ieguve un lauksaimniecība) un sekundārā 

sektora (raţošanas). 

Izšķir privātos un publiskos pakalpojumus. Privāto pakalpojumu sniedzēji ir privātas 

fiziskas vai juridiskas personas. Tās sniedz pakalpojumus citām fiziskām vai juridiskām 

personām, kā arī publiskām personām. 

Ārpakalpojums ir jau pazīstams tādās jomās kā raţošana un loģistika – jaunums ir 

uzľēmuma darbības procesu nodrošināšana pašā uzľēmumā. 

Savukārt publisko pakalpojumu sniedzēji ir valsts vai pašvaldību institūcijas. Tās 

savus pakalpojumus parasti sniedz par valsts vai pašvaldību budţeta līdzekļiem. Piemēram, 

policija, ugunsdzēsēji, ārstniecības iestādes, izglītības u.c. institūcijas savus pakalpojumus 

iedzīvotājiem sniedz bez maksas. Virknē gadījumu šīs institūcijas likumā noteiktā kārtībā var 

veikt pakalpojumu sniegšanu par daļēju samaksu. Piemēram, slimnīcas, mācību iestādes utt. 

3. UZĽĒMĒJDARBĪBAS VEIDI 

Individuālais komersants (IK) ir fiziska persona, kura kā komersants ierakstīta 

komercreģistrā. 

Viena no Komerclikumā paredzētajām komercsabiedrības tiesiskajām formām ir 

individuālais komersants. Individuālā uzľēmējsabiedrība ir pati vecākā, vienkāršākā un viena 

no izplatītākajām uzľēmējdarbības organizēšanas formām. Individuālajos privātajos 

uzľēmumos tā īpašnieks parasti ir arī sava uzľēmuma organizētājs un vadītājs. Viľš 

vienpersoniski uzľemas risku, mantisko atbildību par savām parādsaistībām, kā arī apľemas 

nodrošināt sabiedrību ar nepieciešamajiem resursiem. Viľam ir pilnīgas tiesības uz visiem 

uzľēmējdarbības ienākumiem, kā arī iespēja vienpersoniski pieľemt lēmumus. 

Par individuālo komersantu var kļūt ikviens 18 gadus sasniedzis rīcībspējīgs cilvēks, 

kurš uz sava personīgā īpašuma bāzes vēlas uzsākt uzľēmējdarbību un gūt peļľu. [2.,15] 

Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību (SIA) ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav 

publiskās apgrozības objekts. 

Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību ir uzľēmējdarbības veids maziem un vidējiem 

uzľēmumiem. Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību ir kapitālsabiedrība jeb statūtu sabiedrība. 

97

Tā ir uzľēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām. Tās pamatkapitālu veido 

dalībnieku iemaksātās daļas, kuras var apmaksāt naudā vai materiālās vērtības. Katra 

sabiedrības daļai jābūt noteiktai statūtos, veselos latos. Ieguldītās daļas dod tiesības 

dalībniekiem gūt sabiedrības peļľas daļu – dividendes, proporcionāli ieguldītajam kapitāla 

daudzumam. Sabiedrība atbild savām saistībām ar visu savu mantu. Dibinātāji personiski 

neatbild ar savu mantu. 

Dibinātāji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. SIA var dibināt arī viena 

persona, taču dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 50, pretējā gadījumā tai jāpārreģistrējas par 

Akciju Sabiedrību vai jāpārtrauc darbība. Minimālais pamatkapitāls ir 2000 Ls un līdz 

reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai Uzľēmumu reģistrā jāapmaksā vismaz 50% sabiedrības 

ar ierobeţotu atbildību pamatkapitāla, pārējā daļa jāapmaksā viena gada laikā no dienas, kad 

sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums 

un statūti (arī citi dokumenti, kas noteikti komerclikumā atsevišķos gadījumus, piemēram, 

parakstu paraugi, arī kvīts par nodevas samaksāšanu Latvijas Vēstnesī, atkarībā no literatūras 

avota ir atšķirīgs pamatdokumentu skaits). 

Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās 

apgrozības objekts. 

Akciju sabiedrība (A/S) ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāls veidojas apvienojot 

daudzas sīkas kapitāla vienības, ko sauc par akcijām [2.,16]. Akciju sabiedrība ir arī 

statūtsabiedrība. 

Akciju sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Akcionāri (akciju 

īpašnieki) atbild par akciju sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu sabiedrības 

pamatkapitālā. 

Akciju sabiedrībai ir noteikts pamatkapitāls – kapitāls, kas nepieciešams akciju 

sabiedrībai savas darbības programmas realizēšanai un tiek fiksēts sabiedrības statūtos. 

Minimālais pamatkapitāla lielums ir 25 000 Ls. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai 

apmaksātais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25% no parakstītā pamatkapitāla, no šiem 

diviem lielumiem jāapmaksā lielākā summa. 

Akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas ir: 

akcionāru pilnsapulce (akceptē lēmumus un vadošā orgāna darbību) 

padome (kontrole) 

valde (vadošais orgāns) 

Katram akcionāram ir tik balsu, cik akciju viľam pieder. 

Uz akcijas ir norādīta nominālvērtība, bet tās pērk par tirgus cenu. To sauc par 

akcijas kursu. Akcijas nominālvērtību nosaka A/S statūti. 

Ir vairāki akciju veidi. Populārākās ir parastās un privileģētās jeb priekšrocību 

akcijas. Priekšrocību akcijas dod tiesības saľemt noteiktu peļľas daļu, bet tām parasti nav 

balsstiesību. Ir arī personāla akcijas. Tās izsniedz A/S darbiniekiem ar atvieglotiem 

noteikumiem vai bez maksas. Tās nevar pārdot, dāvināt vai saľemt mantojumā. Akcijas 

atšķiras pēc to izlaiduma. Jaunās akcijas tiek izlaistas, lai palielinātu pamatkapitālu. 

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, 

izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobeţojot savu atbildību 

pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). [1.] 

Pilnsabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu 

[3.,66.]. 

Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības 

veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas 

vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība 

attiecībā uz kreditoriem ir ierobeţota ar viľa ieguldījuma apmēru, bet pāro personiski 

atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobeţota. [1.] 

Komandīti atbild tikai ar savu ieguldījumu, un viľi nepiedalās lēmumu pieľemšanā 

[3.,66.]. 

98

Komandītiem ir tiesības saľemt ziľas par līgumsabiedrības darbību un iepazīties ar 

tās dokumentiem. Līgumsabiedrības likvidācijas gadījumā komandītiem, salīdzinājumā ar 

komplementāru, ir priekšrocības savu ieguldījumu saľemšanā. [6.,190.] 

Gan pilnsabiedrību, gan komandītsabiedrību var dibināt gan fiziskas, gan juridiskas 

personas. dibināšanas un darbības pamats ir dalībnieku līgums. Līgums starp sabiedrības 

dalībniekiem nosaka sabiedrības darbības mehānismu, atbildības pakāpi un sadali. Katram 

dalībniekam ir viena balss. Peļľu sadala proporcionāli ieguldītajam kapitāla daudzumam. 

4. UZĽĒMĒJDARBĪBAS STATISTISKO DATU ANALĪZE 

Lai veiktu šo pētījumu ir nepieciešami dati par: 

uzľēmumu formu sadalījums, 

uzľēmumu ieľēmumiem, 

uzľēmumu skaita svārstībām. 

Uzľēmumu sadalījums pa uzľēmējdarbības formām palīdz labāk izprast, kādas tieši 

formas ir visbieţāk izmantotas. Tātad, tas arī parāda, kuras formas procentuāli sastāda 

vislielāko īpatsvaru kopējā skaitā un ievērojamu ieľēmumu daļu valstī. Tādā gadījumā jābūt 

ļoti piesardzīgām veicot likumā izmaiľas kādai konkrētai formai. 

1. tabula 

Uzņēmumu sadalījums pēc uzņēmējdarbības formām laika periodā no 

01.01.1991. – 13.12.2008. [10.] 

Uzņēmējdarbības forma Reģistrētie Nelikvidētie 

Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību 147369 98041 

Zemnieku saimniecība 37941 32048 

Individuālais uzľēmums 23930 16029 

Individuālais komersants 13329 11639 

Kooperatīvā sabiedrība 3575 1972 

Akciju sabiedrība 1907 1048 

Filiāle 1838 629 

Ārvalsts komersanta filiāle 411 334 

Pilnsabiedrība 282 243 

Zvejnieku saimniecība 144 137 

Komandītsabiedrība 273 90 

Pārējās 3724 211 

Kopā 234723 162421 

Pēc tabulas var secināt, ka visizplatītākais komercsabiedrības veids ir Sabiedrība ar 

ierobeţotu atbildību (60,36%). Šī tabula ir labi informējoša tieši par nelikvidēto sabiedrību un 

formu daudzumu, kā arī par populārākajām formām valstī. 

Uzľēmumu skaita dinamika ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas norāda cik 

daudz uzľēmumu ir dibināti konkrētā laika periodā. Esošais rādītājs tieši parāda vai valsts 

atbalsta jaunos uzľēmējus, vai arī ir iemesli, kas kavē uzľēmējdarbību. Lielāko daļu valsts 

ieľēmumiem no uzľēmējdarbības sastāda tieši mazie un vidējie uzľēmumi. Tāpat, tas arī rada 

darba vietas, sociālo garantiju budţetu, samazina bezdarbu u.c. 

2. tabula 

Uzņēmumu dibināšanas un likvidēšanas dinamika laika periodā 

no 01.01.1991. – 13.12.2008 [10.] 

Reģistrētie uzľēmumi Likvidētie uzľēmumi Salīdzinājuma 

Gads 

Skaits 

Absolūtas 

pieaugums 

Pieauguma 

temps Skaits 

Absolūtas 

pieaugums 

Pieauguma 

temps 

relatīvais 

lielums 

(skaits) (%) 

skaits (%) 

(reizes) 

99

1991 1629 - - 28 58.18 

1992 37630 36001 2210.01 210 182 650 179.19 

1993 23123 -14507 -38.55 556 346 164.76 41.59 

1994 21487 -1636 -7.08 1188 632 113.67 18.09 

1995 11309 -10178 -47.37 1902 714 60.10 5.95 

1996 9482 -1827 -16.16 2295 393 20.66 4.13 

1997 9468 -14 -0.15 10280 7985 347.93 0.92 

1998 8904 -564 -5.96 10900 620 6.03 0.82 

1999 8208 -696 -7.82 2438 -8462 -77.63 3.37 

2000 8005 -203 -2.47 2500 62 2.54 3.20 

2001 7362 -643 -8.03 2451 -49 -1.96 3.00 

2002 6233 -1129 -15.34 2704 253 10.32 2.31 

2003 7606 1373 22.03 2905 201 7.43 2.62 

2004 10109 2503 32.91 4728 1823 62.75 2.14 

2005 10928 819 8.10 8556 3828 80.96 1.28 

2006 13404 2476 22.66 3274 -5282 -61.73 4.09 

2007 14208 804 6.00 11128 7854 239.89 1.28 

2008 26 10968 4201 2.61 

Vislielākais dibināto uzľēmumu skaits ir tieši pēc neatkarības atgūšanas gadiem. 

Straujš pieaugums ir novērojams tieši no 2005. gada uz 2006. gadu, kas varētu būt arī sekas 

pēc iestāšanās ES. Diemţēl no 2007. gada uz 2008. gadu, kaut arī dati ir nepilnīgi, ir vērojams 

straujš kritums, ko varētu izskaidrot ekonomiskā krīze. 

Pirmajos neatkarības atgūšanas gados likvidēto uzľēmumu ir maz. Skaits 

pakāpeniski pieaug, jo tomēr dibināto uzľēmumu skaits palielinās, tātad, agrāk vai vēlāk arī 

likvidēto uzľēmumu skaits pieaug un augstāko robeţu tas sasniedz tieši 1997. un 1998. gadā. 

Tātad vidēji uzľēmumi izdzīvoja 6–7 gadus. 

Lai spētu veiksmīgi analizēt uzľēmējdarbības efektivitāti valsts mērogā ir 

nepieciešams arī izpētīt uzľēmējdarbības kā nozares gadu neto apgrozījumu, peļľu pirms 

nodokļiem un tīro peļľu. Peļľa pirms nodokļiem īpaši interesētu tieši 3 kopumā, jo tieši tas 

var norādīt potenciāli iespējamo nodokļu daudzumu, ko iegūst tieši valsts. 

1. attēls. Komercsabiedrību nodokļu un peļņas veidu dinamika [8.] 

26 2008. gada dati doti līdz 13. decembrim, tāpēc nav salīdzināmi ar iepriekšējo periodu. 

100

Neto ieľēmumi un peļľas veidi, tāpat kā nodokļi pakāpeniski pieaug. Var secināt, ka 

uzsākot uzľēmējdarbību 1995. gadā uzľēmumiem bija lieli zaudējumi. Var pieľemt, ka 

daudzi no tiem bija parādā valstij ievērojamas summas. Un tomēr pakāpeniski situācija 

uzlabojas. Pieaug gan kopējais neto apgrozījums, gan peļľa pēc nodokļiem, gan nodokļu 

iekasējumi. Protams, nedrīkst aizmirst tādu parādību, kā inflācija. Naudas vērtība 2007. gadā 

ne obligāti ir tāda paša kā, piemēram, 2005. gadā. 

Pēc dotā attēla var secināt, ka nodokļu ieľēmumi un peļľa visstraujāk sāka pieaugt 

tieši sākot ar 2004. gadu līdz pat 2007. gadam. Grūti spriest kāda situācija ir šobrīd, jo CSP 

datu bāzēs informācija vēl nav publicēta. 

SECINĀJUMI 

1. Uzľēmējdarbības sfēras ir raţošana, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana. 

2. Uzľēmējdarbības veidi ir Individuālais komersants, sabiedrība ar ierobeţotu 

atbildību, akciju sabiedrība, komandītsabiedrība un pilnsabiedrība. 

3. Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību un akciju sabiedrība ir kapitālsabiedrības. 

4. Pilnsabiedrība un komandītsabiedrība ir personālsabiedrības. 

5. Latvijas Republikā visbieţāk izmantotā uzľēmējdarbības sfēra ir pakalpojumu 

sniegšana. 

6. Visizplatītākā komercsabiedrības forma Latvijā ir SIA (60,36%). 

7. Individuālais komersants ir fiziska persona. 

8. Individuālajam komersantam piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25% no 

peļľas pirms nodokļiem). 

9. Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību, Akciju sabiedrība, Pilnsabiedrība un 

Komandītsabiedrība ir juridiskas personas. 

10. Sabiedrībai ar ierobeţotu atbildību, Akciju sabiedrībai, Pilnsabiedrībai un 

Komandītsabiedrībai piemērojams uzľēmuma ienākuma nodoklis (15% no peļľas pirms 

nodokļiem). 

11. Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nevar būt 

publiskās apgrozības objekts. 

12. Sabiedrības ar ierobeţotu atbildību minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir 2000 

Ls. 

13. Sabiedrības ar ierobeţotu atbildību peļľa tiek sadalīta proporcionāli katra 

dalībnieka daļu skaitam. 

14. Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas var būt publiskās apgrozības 

objekts. 

15. Akciju sabiedrības minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir 25000 Ls. 

16. Personālsabiedrības var dibināt gan fiziskas, gan juridiskas personas. 

17. Katrs personālsabiedrības dalībnieks (biedrs) pats par sevi maksā nodokļus no 

savas ieľēmumu daļas. 

18. Personālsabiedrību peļľa tiek sadalīta proporcionāli katra biedra ieguldītajam 

līdzekļu daudzumam. 

19. Uzľēmumu kopējais skaits 2007. gadā salīdzinot ar 2006. gadu ir palielinājies par 

804 jeb par 6%. 

20. Uzľēmumu peļľa pirms nodokļiem 2007. gadā salīdzinot ar 2006. gadu pieauga 

par 349,3 milj. jeb par 19,84%. 

21. Nodokļu ieľēmumi 2007. gadā salīdzinot ar 2006. gadu pieauga par 87.1 milj. Ls 

jeb par 26.15 %. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Vienkāršot uzľēmuma dibināšanas procedūru tādejādi palielinot dibināto 

uzľēmumu skaitu gadā un to pieauguma tempu. Dānijā iespējams uzľēmumu dibināt daţu 

stundu laikā līdzi ľemot tikai pasi. Līdzīga procedūra ir jāievieš arī Latvijā. 

101

2. Dalīt uzľēmumus ne tikai komercdarbības teorijā, bet arī reālajā dzīvē. Manāmi 

mainīt uzľēmuma ienākuma nodokļa likmes (15%) daţāda lieluma un peļľas uzľēmumos. 

Tam būtu nepieciešams ieviest aprēķinu tabulu. 

3. Vienkāršot informācijas izplatīšanos un uztveri. Informācija, kas ir Valsts 

ieľēmumu dienestam vai citās valsts iestāţu mājas lapās bieţi vien ir sareţģīta, man tā liekas 

haotiski publicēta un cilvēks, kas pirmajā mirklī apmeklē šādu lapu bieţi vien neko neatrod. 

Jābūt vienkāršotai un apmācošai informācijai, lai jebkurš to varētu saprast. 

4. Jāstimulē datorizēta pārskatu nodošana. Tas ir daudz ātrāk un ērtāk, ja vien pašas 

iestādes neizveido pārāk sareţģītu sistēmu. Tas arī vienkāršos darbu Valsts ieľēmumu 

dienestam, samazinās birokrātiju. 

5. Veidot zināmas atlaides tikko dibinātiem uzľēmumiem, piemēram, pievilināt 

jaunos uzľēmējus nosakot, ka par pirmo pastāvēšanas gadu ir samazināta UIN likme (tāpat 

vairums jauno uzľēmumu pirmo gadu pavada ar zaudējumiem). 

6. Uzskatu, ka, lai attīstītos uzľēmējdarbība, uzlabotos tās vide un kvalitāte ir 

nepieciešams mācīties no bagātākajām Eiropas Savienības valstīm. Apskatīt tajās piemērotās 

metodes un likumus, un apsvērt, cik izdevīgi būtu ieviest šādas izmaiľas Latvijā. 

7. Personālsabiedrības biedriem maksāt nodokļus visiem kopīgi nevis katram 

atsevišķi. Samazinās birokrātiju un VID noslogojumu. 

8. Samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (visos gadījumos). Tas palētinātu 

raţošanu, pakalpojumu sniegšanu, atvieglinātu kredītu nomaksāšanas kārtību, palielinātu 

līdzekļu apriti. 


1. Komerclikums: LR likums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490 

(05.01.2009.) 

2. Abizāre V., Vaikule I. Komercdarbības pamati: Teorētiskais nodarbību 

metodiskais materiāls. – Jēkabpils: Jēkabpils Agrobiznesa koledţa, 2006. – 59 

lpp. 

3. Pelše G., Ruperte I. Uzľēmēja rokasgrāmata. – Rīga: Jumava, 2003. – 359 lpp. 

4. Rurāne M. Uzľēmējdarbības organizācija un plānošana. – Rīga: Biznesa 

augstskola Turība, 2002. – 330 lpp. 

5. Rurāne M. Uzľēmējdarbības pamati. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 1997. – 

183 lpp. 

6. Vedļa A. Uzľēmējdarbības kurss. – Rīga: Petrovskis & Ko, 2000. – 455 lpp. 

7. Taylor S. Model Business Letters, E–mails & Other Business Documents. – 

Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. – 496 lpp. 

8. Centrālās Statistikas Pārvalde – http://www.csb.gov.lv (13.12.2008.) 

9. LR Ekonomikas Ministrija – http://www.em.gov.lv (11.12.2008.) 

10. Lursoft – http://www.lursoft.lv (14.12.2008.) 

11. Uzľēmumu Reģistrs – http://www.ur.gov.lv (14.12.2008.) 

12. Valsts Ieľēmumu Dienests – http://www.vid.gov.lv (13.12.2008.) 

13. Vienotie Internet Dati – http://www.vid.lv (14.12.2008.) 

14. Wikipedia: The free Encyclopedia – http://www.wikipedia.org (15.12.2008.) 

15. Par statistisko datu 

apstrādihttp://www.jak.lv/koledza_Evide/e%20materiali/darba%20burtnicas/dar 

ba%20burtnica%20statistisko%20datu%20apstrade%20Aizpuriete.pdf 

(10.01.2009.) 

102

FINANŠU PĀRSKATU SASTĀDĪŠANA SIA „SĀGAS FONDS” 

ESTIMATE COMPANY’S LTD “SĀGAS FONDS” ANNUAL REPORT 

COMPOSING METHODS. 

Rita Upeniece 

Lektore, mag.oec. Tekla Rozentāle 

ANOTĀCIJA 

Pētnieciskā darba mērķis ir novērtēt uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ finanšu pārskatu 

sastādīšanas metodes. 


1. Apgūt finanšu pārskatu sagatavošanas normatīvo un teorētisko bāzi; 

2. Izvērtēt finanšu pārskatu sastādīšanā bieţāk pieļautās kļūdas, pārskatu 

falsifikāciju; 

3. Izpētīt uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ finanšu pārskatu ietvertās informācijas 

atbilstību uzľēmuma Grāmatvedības metodikai un LR normatīvajiem aktiem; 

4. Sniegt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus. 

Darba pirmajā nodaļā tiek apskatīta finanšu pārskatu nozīme, uzbūve, sastādīšanas 

principi un metodes. Otrajā darba nodaļā tiek pētītas un analizētas finanšu pārskatos bieţāk 

pieļautās kļūdas, kā arī finanšu pārskatu falsifikācijas pazīmes. Trešajā kursa darba nodaļā tiek 

analizētas uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ finanšu (gada) pārskata sastāvdaļas un to sastādīšanas 

metodes, principi ľemot vērā uzľēmuma grāmatvedības metodiku un LR normatīvos aktus. 

Darba izstrādes gaitā gūtās atziľas formulētas secinājumos un priekšlikumos. 

ANNOTATION 

The aim is estimate company‘s Ltd ―Sāgas fonds‖ annual report composing methods. 

The tasks are: 

1. To study normative statements and theoretical base of annual report 

composing. 

2. Research information about tolerate mistakes making annual report and reports 

falsify methods. 

3. To analyze annual report information of Ltd ―Sāgas fonds‖ and it‘s 

corresponded to company‘s Method of accounting and LR normative 

statement. 

4. To draw conclusions and provide suggestions. 

The first part deals with annual report meaning, necessity, content, composing 

principle and methods. The second part studies information about tolerate mistakes making 

annual report and reports falsify methods. The third paper part analyzes company‘s Ltd „Sāgas 

fonds‖ annual report information and its composing methods, principle using Method of 

accounting and LR normative statement. Gained experience is summarized in conclusions and 

suggestions. 

IEVADS 

Finanšu pārskata (gada pārskata) izveide ir smags un laikietilpīgs process. Finanšu 

pārskatu sastādīšana balstās uz vairākiem principiem, kuri padara pārskatus par efektīvāku 

finanšu vadīšanas instrumentu uzľēmumā. Gada - finanšu pārskats vispārējā izpratnē ir 

uzľēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu strukturēts attēlojums. 

Darba izstrādāšanai bija nepieciešams iepazīties ar vispārīgo informāciju par gada 

pārskatu sastādīšanu, nozīmi un uzbūvi. Finanšu pārskatu sastādīšana ir aktuāla ikvienam 

grāmatvedim noslēdzoties pārskata gadam. Lai finanšu (gada) pārskats būtu profesionāli un 

precīzi izveidots, tas ir jāizstrādā atbilstoši Latvijas Republikas likumam „Gada pārskatu 

likums‖, 1. SGS „Finanšu pārskatu sniegšana‖ un Latvijas Grāmatvedības Standartam Nr.1 

―Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes‖. Informācijas meklēšana un apkopošana bija 

laikietilpīgs process, jo tika izmantoti ne tikai interneta resursi, bet arī laikrakstu un ţurnālu 

103

esursi, kuri sniedza dziļāku ieskatu par finanšu pārskatiem, to nepieciešamību, izveidi, 

sastādīšanas kļūdām un pārskatu falsifikācijas metodēm.. 

Darba izveidei tika izmantota teorētiskā materiāla izpētes metode un datu ieguves 

metode. Tika izmantoti interneta resursi, laikrakstu un ţurnālu raksti, kā arī mācību materiālos 

un grāmatās esošā informācija. Visobjektīvākā informācija, uzskatu, ka ir grāmatu un likumu 

informācija. Tā ir arī kursa darba pamatinformācija. Toties interneta resursi sniedz ieskatu par 

to, kas būtu (pamatojoties uz šiem resursiem) pašai jāpapēta un jāsalīdzina. 

Viena no galvenajā metodēm tika pielietota teorētiskā materiāla un iegūto uzľēmuma 

datu (dokumentu paketes) savstarpējās salīdzināšanas metode. Grāmatvedības politika jeb 

metodika ir uzľēmuma galvenais dokuments, kurš pamato uzskaites veikšanas principus un 

noteikto normatīvu izmantošanu uzľēmuma saimnieciskajā uzskaitē. Grāmatvedība uzľēmumā 

tiek veikta atbilstoši noteiktajiem LR normatīvajiem aktiem un likumiem. 

1. UZĽĒMUMA FINANŠU PĀRSKATI, TO NOZĪME 

Finanšu pārskats - realitātē to veido divi atsevišķi pārskati: peļľas un zaudējumu 

aprēķins, kas atspoguļo uzľēma darbību plāna periodā, un bilance, kas parāda uzľēmumam 

piederošo un atspoguļo uzľēmuma saistības uz pārskata perioda pēdējo dienu. Bez finanšu 

rādītājiem pārskatā ir arī pielikums, kas izsmeļoši paskaidro daļu no rādītājiem, un tie ir finansu 

pārskata neatľemama sastāvdaļa. Daţreiz ir sastopams cits finanšu pārskata nosaukums – tā 

nošķirošanai no iekšējās (darbības) pārskata finanšu pārskatu mēdz saukt par uzľēmuma ārējo 

pārskatu. 

Finanšu pārskatā jāietver kvalitatīva informācija. Finanšu pārskata kvalitātes pazīmes 

ir saprotamība, atbilstība, ticamība un salīdzināmība. 

Savlaicīga informācija palielina savu vērtību un ietekmē pārskatu lietotāju lēmumu 

pieľemšanu. Informācija ir savlaicīga, ja tā nodrošina perspektīvās analīzes iespēju, t.i., 

prognozes izstrādāšanu kārtējiem un nākamajiem lēmumiem. Ja informācija nav savlaicīga, tā 

vairs nespēj ietekmēt attiecīgu lēmumu pieľemšanu. 

Gada pārskata sagatavošanu, tā struktūru, saturu un procedūras reglamentē Gada 

pārskatu likums, Konsolidēto gada pārskatu likums un komerclikums, Latvijas grāmatvedības 

standarti, bet uzľēmumiem, kuru akcijas ir publiski kotētas, arī Starptautiskie finanšu pārskatu 

sagatavošanas standarti. 

Informācijas kvalitātei izvirzītās prasības nosaka tās īpašības, kādām ir jāpiemīt 

informācijai, ko veido finanšu grāmatvedības sistēmā un ko sniedz finanšu pārskatos. Šīs 

īpašības nosaka nepieciešamība apmierināt finanšu pārskata ārējos lietotājus. 

Finanšu pārskats ir uzľēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu strukturēts 

attēlojums. Finanšu pārskatu sastāda tā, lai nodrošinātu finanšu pārskata lietotājiem tādu 

informāciju par uzľēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu, kas ir 

noderīga saimnieciska rakstura lēmumu pieľemšanā. Tajā sniedz informāciju par uzľēmuma 

aktīviem, saistībām, pašu kapitālu, ienākumiem un izdevumiem un naudas plūsmu. 

2. KĻŪDAS FINANŠU PĀRSKATU SASTĀDĪŠANĀ, PĀRSKATU FALSIFIKĀCIJA 

Kļūdas var rasties finanšu pārskatu posteľu atzīšanā, novērtējumā, izklāstā vai 

uzrādīšanā. Finanšu pārskati nav sagatavoti saskaľā ar ārējiem normatīvajiem aktiem un 

Latvijas grāmatvedības standartiem, ja tajos ir vai nu būtiskas kļūdas vai arī apzinātas 

nebūtiskas kļūdas, kas pieļautas, lai radītu noteiktu priekšstatu par uzľēmuma finansiālo 

stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Pārskata perioda kļūdas, kas atklātas šajā 

periodā vai pēc tā beigām, labo pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai. Tomēr 

daţkārt būtiskas kļūdas netiek atklātas līdz nākamajiem periodiem, un šo kļūdu labojumu uzrāda 

attiecīgā nākamā perioda finanšu pārskata pielikumā. 

Būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas uzľēmums labo ar atpakaļejošu spēku pirmajos 

finanšu pārskatos, kas apstiprināti publiskošanai pēc šo kļūdu atklāšanas: 

1.labojot salīdzināmos rādītājus par tiem periodiem, kuros kļūda radusies; 

2.vai, ja kļūda radusies pirms senākā finanšu pārskatā uzrādītā perioda, labojot senākā 

uzrādītā perioda sākuma aktīvu, saistību un pašu kapitāla atlikumus. 

104

Ja praktiski nav iespējams noteikt iepriekšējo periodu kļūdas kopējo ietekmi pārskata 

gada sākumā, uzľēmums labo salīdzināmo informāciju perspektīvi, sākot ar senāko periodu, kad 

tas ir praktiski iespējams. 

Finanšu pārskatu posteľu, kas izriet no darījumiem, faktiem un notikumiem, atzīšana 

saskaľā ar grāmatvedības politiku bieţi rada nepieciešamību veikt būtiskas aplēses, kurām 

piemīt subjektivitāte un kuras var veikt arī pēc bilances datuma. Šādu aplēšu veikšana var būt 

vēl sareţģītāka, ja piemēro grāmatvedības politiku ar atpakaļejošu spēku vai veic iepriekšējo 

periodu kļūdu labojumus ar atpakaļejošu spēku, jo kopš konkrēto darījumu, citu notikumu vai 

apstākļu norises var būt pagājis ilgs laika periods. Uz iepriekšējiem periodiem attiecināmo 

aplēšu mērķis savukārt paliek tāds pats kā pārskata periodā, tas ir, tās ataino nosacījumus, kas 

pastāvēja darījuma, fakta vai notikuma norises datumā. 

Visraksturīgākā kļūda– gada pārskats tiek iesniegts ar daudzām tukšām, neaizpildītām 

rindām. 

Grāmatvedības un ar to saistīto datu uzskaitē veiktās krāpnieciskās darbības pēc to 

ietekmes uz uzľēmuma darbību kopumā iedalāmas divās pretējās grupās attiecībā pret pašu 

uzľēmumu, kurā veiktas nelikumīgās darbības: 

1. pretējas uzľēmuma primārajām interesēm; 

2. uzľēmuma interesēs kopumā. 

Darbības, kas veiktas pretēji uzņēmuma interesēm – vienmēr pamatā ir saistītas ar 

uzľēmuma mantas vai naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu, kuru veic uzľēmumā strādājošie 

darbinieki; tie var būt gan vienkārši uzľēmuma darbinieki, gan arī tā vadības pārstāvji. 

Darbības, kas veiktas uzņēmuma interesēs kopumā – parasti saistītas ar uzľēmuma 

finanšu pārskatu pārveidošanu un patieso darījumu apjoma slēpšanu nolūkā samazināt nodokļu 

apmēru, iegūt paaugstinātu bankas aizľēmumu apjomu, kā arī neveikt pilnā apjomā saistības ar 

trešajām personām. 

Preventīvas darbības, tāpat kā nelikumīgas darbības, atkarībā no to mērķa un 

atbilstības uzľēmuma interesēm iedalāmas divās grupās: 

1. darbības, kas veicamas uzľēmuma iekšienē (iekšējās kontroles nostiprināšana, 

darbinieku krāpšanās risku novēršana) 

2. darbības, kas veicamas valsts mērogā (tādas likumdošanas bāzes nodrošināšana, 

kas izslēdz vai nu būtiski samazina krāpšanās risku iespējamību, godīgas uzľēmējdarbības vides 

un godīgas konkurences popularizēšana, valsts institūciju aktīva un saskaľota darbība krāpšanās 

gadījumu atklāšanā un novēršanā) 

3. UZĽĒMUMA SIA „SĀGAS FONDS‖ FINANŠU PĀRSKATU IETVERTĀ 

INFORMĀCIJA, TO SASTĀDĪŠANĀ IZMANTOTĀS METODES UN 

PAĽĒMIENI 

Uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus 

grāmatvedības darba posmus, kuru rezultātā iegūst finanšu pārskatus par attiecīgā saimnieciskā 

gada periodu (mēnesi, ceturksni, gadu). Tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi 

bilances kontu atvēršana, saimniecisko darījumu analīze un grāmatošana, koriģējošo ierakstu 

grāmatošana, bilances kontu apgrozījumu aprēķināšana, bilances kontu atlikumu aprēķināšana 

un grāmatošana, slēgumu ierakstu grāmatošana un bilances reformācija. 

Visus ierakstus uzľēmuma grāmatvedības reģistros izdara saimnieciskā darījuma dienā 

vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā 

saimnieciskais darījums noticis. 

Ierakstus izdara divkāršā ieraksta sistēmā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem 

vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma datiem. 

Ar 2008.gada jūniju SIA „Sāgas fonds‖ grāmatvedības uzskaitē tiek izmantota 

grāmatvedības datorprogramma „Zalktis‖. 

SIA „Sāgas fonds‖ finanšu pārskats sastāv no: 

1. Peļņas vai zaudējumu aprēķina par noteikto gadu - pēc Gada pārskatu likuma 

peļľas vai zaudējumu aprēķins tiek sastādīts pēc shēmas vertikālā formā, klasificētu pēc 

105

apgrozījuma izmaksu metodes. Pēc LGS Nr.1 „Finanšu pārskata sagatavošanas 

pamatnostādnes‖ saskaľā ar apgrozījuma izmaksu metodi SIA „Sāgas fonds‖ izdevumi tiek 

klasificēti pēc to funkcijām – raţošanas, pārdošanas, administratīvās darbības. Pielikumā tiek 

atšifrēti izdevumu un ieľēmumu posteľi pa izdevumu un ieľēmumu avotiem. 

2. Bilances - tiek sastādīta atbilstoši Gada pārskatu likuma bilances sastādīšanas 

noteiktajai shēmai un noteiktajām prasībām. Ilgtermiľa ieguldījumos tiek atspoguļoti līdzekļi, 

kuri paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. Citi līdzekļi ir apgrozāmie 

līdzekļi. Izmaksas, kas izdarītas pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, tiek 

parādītas kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Ieľēmumi, kas saľemti pirms bilances datuma, 

bet attiecas uz nākamo gadu vai tālākiem gadiem, tiek atspoguļoti kā nākamo periodu ieľēmumi 

pasīvā. Izmaksu un ieľēmumu saturs tiek paskaidrots pielikumā. Debitoru un kreditoru parādu 

atlikumi bilancē tiek parādīti atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības 

reģistros, un ir saskaľoti ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances datumā. SIA 

„Sāgas fonds‖ uzkrājumi tiek veidoti tikai atvaļinājumiem. Atbilstoši Gada pārskatu likumam 

SIA „Sāgas fonds‖ bilances postenī "Pārskata gada nesadalītā peļľa" tiek parādīta summa, kas 

atbilst peļľas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārskata gada peļľa vai zaudējumi" norādītajai 

summai. Dalībnieku pilnsapulces noteiktā peļľas sadale vai zaudējumu segšana tiek parādīta 

nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļľa" pārskata 

gada sākumā norādīto summu. 

3. Pielikuma – tas ir paskaidrojums pie gada pārskata par bilances, peļľas vai 

zaudējumu aprēķina posteľiem un citiem faktoriem, kas ir svarīgi finanšu pārskatu lietotājiem. 

Tajā var būt nepieciešamie skaidrojumi par naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiľu 

pārskatu. SIA „Sāgas fonds‖ pielikums ar paskaidrojumiem ir tikai bilancei un peļľas vai 

zaudējumu aprēķinam. SIA „Sāgas fonds‖ pielikumā tiek uzrādīta grāmatvedības politika, kuras 

skaidrojums finanšu pārskata lietotājiem palīdz saprast darījumu un notikumu uzrādīšanas 

veidu. 

4. Naudas plūsmas pārskata - atspoguļo uzľēmuma naudas ieľēmumus un izdevumus 

sadalījumā pa noteiktiem darbības virzieniem, kā arī naudas un tās ekvivalentu pieaugumu vai 

samazinājumu pārskata periodā. Katru gadu (no uzľēmuma darbības pirmsākumiem, t.i. 

1998.gada) SIA „Sāgas fonds‖ Naudas plūsmas pārskats tiek sakārtots jeb sagatavots pēc 

netiešās metodes. Naudas plūsmas pārskatā tiek uzrādīta pārskata perioda naudas plūsma, 

atsevišķi uzrādot pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmu. 

SIA „Sāgas fonds‖ grāmatvedības uzskaites pamatprincips ir uzkrāšanas princips. . 

Uzkrāšanas princips ir uzskaites princips, saskaľā ar kuru darījumi un citi noteikumi tiek atzīti 

un atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē tad, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad saľemta vai 

samaksāta nauda par tiem. Budţeta izpildes pārskatos tos uzrāda kā iestādes faktiskos 

ieľēmumus vai izdevumus. 

Finanšu atskaite tiek nodrošināta nodokļu dienestiem, pamatojoties uz grāmatvedības 

datiem un termiľiem, kas ir noteikti nodokļu likumdošanas aktos. 

Bilances reformācija un pārskata gada nesadalītā peļľas sadale tiek veikta pēc 

īpašnieku (īpašnieka) lēmuma pēc gada pārskata iesniegšanas. 

SIA „Sāgas fonds‖ grāmatvedībā izmanto datorprogrammu „Zalktis‖. Gada atskaites 

un finanšu pārskats netiek sastādīts tikai ar datorprogrammas palīdzību, tiek izmantotas Excel 

programma tabulām un veidlapām. No pārskatiem un atskaitēm tiek sagatavots finanšu pārskata 

Peļľas vai zaudējumu aprēķins, UIN deklarācija, naudas plūsmas pārskats un bilance. 

Finanšu pārskatu sagatavošanas secība un darbības ar grāmatvedības 

datorprogrammu „Zalktis”: 

Vispirms tiek sagatavota Virsgrāmata par pārskata periodu un pārbaudīta kontu 

atlikumu pareizība. Virsgrāmatas forma parāda kontu apgrozījumus virsgrāmatas veidā. Ja 

kādam kontam visās ailēs ir nulle, tad šo kontu nerāda. Tas padara pārskatāmu virsgrāmatu. 

Tad tiek sagatavotas Finanšu atskaites/ peļľas vai zaudējumu aprēķins. Sākumā 

uzstāda datumu uz kuru sistēma noteiks finansiālo rezultātu un uzrādīs aprēķinā. 

106

Kontu piesaistīšanas formulai ir daţādi nosacījumi: kuru kontu piesaistīt, ar plusa vai 

mīnusa zīmi, debeta vai kredīta pusi, kā arī ar saldo(konta atlikumu) vai ar apgrozījumu. 

Piemēram, peļľas vai zaudējumu aprēķina neto apgrozījumam piesaista kontu 6110 un 

6112, kredīts, "+", Saldo. Šajā gadījumā var iegūt apgrozījumu no gada sākuma. Nevarēs parādīt 

tikai 3.ceturkšľa apgrozījumu, jo saldo atlikumā uzkrājas summas no gada sākuma. Ja vēlās arī 

apgrozījumu par noteiktu mēnesi vai ceturksni, tad neto apgrozījumam jāpiesaista 611, kredīts, 

"+", apgrozījums. Ja ir bijis grāmatojumi 611. debetā, vēl jāpiesaista 611. debets, "-", 

apgrozījums. (sk. 1.attēlu) 

1.attēls 

Izdevumu kontiem piesaista ar "-" zīmi, piemēram, administrācijas izmaksas 772, 

debets, "-", apgrozījums. Attēlā uzrādīts, ka aprēķina postenim „Administrācijas 

izmaksas‖piesaista konta 7220 – pārvaldes personāla algas – saldo un „-„ zīme. Šajā gadījumā 

programma rindā norādīs visa pārskata gada uzkrātās izmaksas, kas samazina finansiālo 

rezultātu. 

SIA „Sāgas fonds‖ gada finanšu pārskata atskaišu izveidē netiek izmantotas 

grāmatvedības datorprogrammas „Zalktis‖ visas piedāvātās iespējas, tādā veidā tās varētu 

atvieglot grāmatveţa darbu. Tādēļ gada pārskata izveide ir laikietilpīgs process. No programmas 

„Zalktis‖ tiek izdrukātas gala atskaites, no kurām tiek sastādīts gada Peļľas vai zaudējumu 

aprēķins ar pamatojumiem un paskaidrojumiem pielikumā, gada noslēguma Bilance ar 

pamatojumiem un paskaidrojumiem pielikumā, Naudas plūsmas pārskats. 

Pielikumi tiek sastādīti tikai Peļľas vai zaudējumu aprēķinam un Bilancei. Šajos 

dokumentos tiek uzrādīti piezīmju numuri, kuri atbilstoši pēc šiem numuriem tiek atšifrēti un 

pamatoti pielikumos. 

SECINĀJUMI 

1. Finanšu pārskats ir uzľēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu strukturēts 

attēlojums, kas jāsastāda ikvienam uzľēmumam nobeidzot pārskata gadu. 

2. Gada pārskata (finanšu pārskats un vadības ziľojums) galvenais mērķis ir sniegt 

patiesu un skaidru priekšstatu par uzľēmuma līdzekļiem, saistībām, tā finansiālo stāvokli, peļľu 

vai zaudējumiem un naudas plūsmas pārskata periodā. 

3. Galvenās prasības informācijai, kuru sniedz pārskati, ir tās noderīgums pārskatu 

lietotājiem. Lai šī informācija būtu noderīga, tai jāatbilst noteiktiem principiem – tai jābūt 

savlaicīgai, patiesai, neitrālai, saprotamai un salīdzināmai. 

4. Ja finanšu pārskati netiek sagatavoti saskaľā ar ārējiem normatīvajiem aktiem un 

Latvijas grāmatvedības standartiem, tiek atklātas būtiskas kļūdas vai arī apzinātas nebūtiskas 

kļūdas, kas pieļautas, lai radītu noteiktu priekšstatu par uzľēmuma finansiālo stāvokli, darbības 

rezultātiem un naudas plūsmu. 

5. Visraksturīgākā kļūda iesniedzot gada pārskatus Valsts ieľēmumu dienestam ir 

tāda, ka bilance, peļľas vai zaudējumu aprēķins tiek iesniegti ar daudzām tukšām, neaizpildītām 

rindām, toties UIN deklarācijas veidlapa ir jāiesniedz pilnībā, aizpildot tikai tās rindas, kuras 

uzľēmumam ir atbilstīgas. 

107

6. Uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ darbības virzieni ir ledus laukumu iznomāšana, 

telpu iznomāšana, reklāmas laukumu iznomāšana, treniľnodarbību organizēšana bērniem līdz 

18 gadu vecumam, tai skaitā spēles un sacensības un masu slidotavas apmeklēšana (jebkura 

vecuma apmeklētājiem). 

7. SIA „Sāgas fonds‖ grāmatvedības uzskaites kārtošanas un organizēšanas tiesiskais 

pamats ir Latvijas Republikas normatīvie akti. 

8. SIA „Sāgas fonds‖ grāmatvedības uzskaites pamatprincips, ievērojot Gada 

pārskatu likuma prasības, ir uzkrāšanas princips. 

9. Uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ Grāmatvedības metodikā (politikā) ir atrunāti 

finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi, kur tiek apskatīts saskaľotības princips, 

uzkrāšanas princips, piesardzības princips, pārskatu formu pakļaušana saturam, būtiskuma 

princips, izmaksu princips. 

10. SIA ―Sāgas fonds‖ grāmatvedības uzskaiti veic ar datorprogrammu ―Zalktis‖, 

sastādot ne tikai finanšu pārskatam, bet citiem pārskatiem arī nepieciešamos dokumentus un 

atskaites. 

11. Finanšu pārskatam uzľēmuma grāmatvede izmato tikai datus no programmas 

„Zalktis, bet finanšu pārskatu sastāda tabulās un shēmās, kuras izveidotas Excel formātā. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Izveidojot finanšu pārskatu, uzľēmuma vadītājam būtu jāpārliecinās par uzrādītās 

informācijas pareizību un pamatotību, tādēļ katram uzľēmumam būtu jāveic „atšifrēta‖ jeb 

izvērsta pārskatu analīze. 

2. Rūpīgi izpētot un izanalizējot katru pārskata dokumentu un tā posteni ir iespējams 

noteikt ne tikai uzľēmuma esošo stāvokli, bet arī novērst nepilnības un kļūdas, tādēļ uzľēmuma 

vadītājam būtu jāpārliecinās par (visbieţāk) uzrādīto izmaksu pamatojumu. 

3. Tā kā Pārdotās produkcijas izmaksas katru gadu uzľēmumam pieaug, iesaku 

palielināt Neto apgrozījumu jeb uzľēmuma ieľēmumus – izveidojot publiskās masu slidotavas 

ar mūziku, gaismas efektiem un izvēloties, slidot gribētājiem, pieľemamu laiku. 

4. Uzľēmumam būtu jānoslēdz līgums ar neatkarīgu revidentu par pilnīgu uzľēmuma 

revīzijas veikšanu. 

5. Tā kā uzľēmuma vadītājs dodas uz ārzemēm komandējumos, viľš tur norēķinās 

ārvalstu valūtā. SIA „Sāgas fonds‖ tiek veikta valūtas konvertācija, bet netiek izmantots 

konvertācijas konts. Ieteiktu tādu izveidot, lai varētu efektīvāk un precīzāk veikt grāmatvedības 

uzskaiti. 

6. SIA „Sāgas fonds‖ grāmatvedei būtu jāizpēta grāmatvedības datorprogrammas 

„Zalktis‖ piedāvātās iespējas, jo finanšu pārskata automātiska sastādīšana izmantojot 

datorprogrammu atvieglotu darbu, jo nebūtu jāizmato tabulas un shēmas Excel formātā. 


1. Gada pārskatu likums: LR likums //http://www.likumi.lv/doc.php?id=66461 

2. Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes: Latvijas Grāmatvedības Standarts 

Nr.1 //http://www.fm.gov.lv/gramatvediba/lgs/lgs1.doc 

3. Latvijas Grāmatvedības Standarti 

//http://www.fm.gov.lv/?lat/gramatvedibas_politika/latvijas_gramatvedibas_standa 

rti 

4. Finanšu pārskatu sniegšana: Starptautiskais Grāmatvedības Standarts 

//http://www.fm.gov.lv/gramatvediba/sgs/29.doc 

5. Apsīte I. Uzľēmuma gada pārskats. – Rīga: SIA ‖Lietišķās informācijas dienests‖, 

2003. – 366 lpp. 

6. Grandāne M., Mārāne I. Praktiski uzdevumi grāmatveţiem. – Rīga: Izdevniecība 

BA Turība, 2008. - 108. lpp. 

7. Januška M. (Aleksejevna M.) Uzskaite un pārskati mūsdienu uzľēmējdarbībā. – 

Rīga: Izdevniecība MerkūrijsLAT, 2008. – 99 lpp. 

108

8. Januška M. Aktuālie biznesa jautājumi: Mūsdienu prasības bilances kontu 

uzskaitei un analīzei. - Rīga : Izdevniecība Merkūrijs LAT, 2004. - 168 lpp. 

9. Januška M. Praktiskas rekomendācijas uzľēmumiem: Finanšu un grāmatvedības 

kontrole firmā. - Rīga: Izdevniecība Merkūrijs LAT, 2002. -144 lpp. 

10. Kjells Gunnars Hofs. Biznesa ekonomika. – Rīga: SIA „Jāľa Rozes apgāds‖, 2002. 

– 559 lpp. 

11. Rurāne M. Finanšu pārvaldība. – Rīga: Izdevējs: Latvijas izglītības fonds. – 287 

lpp. 

12. Subatnieks K. Komercsabiedrības naudas plūsma. - Rīga: Drukātava, c2008. – 99 

lpp. 

13. Zaiceva J., Zadoroţnaja O., Loseva J., Daine N. Metodiskie materiāli un 

dokumenti: Uzľēmuma gada pārskats. – Rīga: SIA ‖Izdevniecības centrs 

MAMUTS‖ , 2008. – 280. lpp. 

14. Ekonomikas un finanšu vārdnīca . Inese Allika, Brigita Baltača, Margarita Dunska 

u.c. ; red. Raita Saleniece, Ligita Kauķe ; proj. vad. Ilze Kačevska. - Rīga : Norden 

AB, 2003. - 514 lpp. 

15. A Dictionary of Finance/ ed by Brian Butler, Alan Isaacs. 1st ed. – Oxford, New 

York: Oxford University Press, 1993. – 314 p. 

16. Макиан Майкл. Финансы и бухгалтерский учет. Пер. с англ. П.А.Виксне. - 

Москва : АСТ : Астрель, 2004. – 346 ст. 

17. Риддл Джон. Управление в бизнесе : планирование, маркетинг и 

финансирование: Ваш путь к успеху в бизнесе. - Москва : АСТ : Астрель, 

2005. – VI. 409 ст. 

18. Avotiľa I. Pārskatu falsifikācija: kā to dara. // Grāmatvedība un ekonomika. – Nr. 

12(76). (2008.), - 21. – 35. lpp. 

19. Dambe S. Gada pārskats un tā praktiskie risinājumi. // Bilance. – Nr. 24(204). 

(2008.), - 12. – 15. lpp. 

20. G&E Konsultāciju nodaļa Galvenie grāmatvedības kārtošanas principi. // 

Grāmatvedība un ekonomika. – Nr. 12. (2008.), - 37. – 40. lpp. 

21. Kirhnere S. Gada pārskata un UIN deklarācijas sastādīšanas un iesniegšanas 

kārtība. // Mans īpašums. – Nr. 1. (2008.), - 14. – 20. lpp. 

22. Pētersone I. VID pārbauţu rezultātā bieţāk konstatētās kļūdas // Bilance. – Nr. 

18(198). (2008.), - 15. – 20. lpp. 

23. Pētersone I. VID pārbauţu rezultātā bieţāk konstatētās kļūdas // Bilance. – Nr. 

19(199). (2008.), - 16. – 19. lpp. 

24. Rauza G. Krāpnieciskas darbības. // Bilance. – Nr. 12(192). (2008.). 

25. Zariľa V. Kādu grāmatvedības politiku izvēlēties. // Bilance. – Nr. 13(193). 

(2008.), - 27. – 33. lpp. 

26. Starptautiskie grāmatv. standarti Latvijā 

//http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/avrev/1998/avrev10-4.html 

27. Eiropas sporta harta 

//http://vip.latnet.lv/lsp/old/documents/eiropas_sporta_harta_word_2000.doc 

28. Gada pārskatu normatīvie akti (VID mājas lapa) 

//http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=831&hl=1 

109

SIA „SĀGAS FONDS” FINANŠU PĀRSKATU HORIZONTĀLĀ UN 

VERTIKĀLĀ ANALĪZE 

ESTIMATE COMPANY’S LTD “SĀGAS FONDS” ANNUAL REPORT 

INFORMATION, THEN TO PROVIDE SUGGESTIONS FOR THE BEST 

COMPANY’S FUTURE ACTIVITIES 

Rita Upeniece 

Lektore mag.oec., Tekla Rozentāle 

ANOTĀCIJA 

Darba mērķis ir novērtējot uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ finanšu pārskatu 

informāciju, izstrādāt priekšlikumus finansiālās darbības efektivitātes uzlabošanai. 


1. Apgūt finanšu pārskatu un to analīzes teorētisko bāzi 

2. Izpētīt SIA „Sāgas fonds‖ darbības sfēru un finansiālās darbības analīzes 

rādītājus; 

3. Izpētīt uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ finanšu pārskatu informāciju, veikt to 

horizontālo un vertikālo analīzi; 

4. Sniegt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus finansiālās darbības efektivitātes 

uzlabošanai. 

Darba pirmajā nodaļā tiek apskatīta finanšu pārskatu nozīme, sastādīšanas principi, 

uzbūve un analīzes metodes, tai izmantojamie rādītāji. Otrajā darba nodaļā tiek pētīta 

uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ darbības sfēras raksturojums un finanšu analīzes rādītāju loma 

(nepieciešamība) uzľēmumā. Trešajā kursa darba nodaļā tiek analizētas uzľēmuma SIA „Sāgas 

fonds‖ finanšu (gada) pārskata sastāvdaļas un veikta pārskatu horizontālā un vertikālā analīze. 

Darba izstrādes gaitā gūtās atziľas formulētas secinājumos un priekšlikumos. 

ANNOTATION 

The aim is estimate company‘s Ltd ―Sāgas fonds‖ annual report information, then to 

provide suggestions for the best company‘s future activities. 


5. To study practical base of annual report and it‘s analyzes methods. 

6. Research information about Ltd ―Sāgas fonds‖ and to study indicators of 

financial activity which depict company‘s financial essential. 

7. To analyze annual report information of Ltd ―Sāgas fonds‖ and do analytical 

procedures. 

8. To draw conclusions and provide suggestions. 

The first part deals with annual report meaning, necessity, content and analyzes 

methods. The second part studies information about Ltd ―Sāgas fonds‖ and indicators of 

financial activity necessity in good business. The third paper part analyzes company‘s Ltd 

„Sāgas fonds‖ annual report information and analytical procedures. During the working out of 

the following paper gained experience is summarized in conclusions and suggestions. 

IEVADS 

Finanšu pārskatu sastādīšana tirgus ekonomikā balstās uz vairākiem principiem, kuri 

padara pārskatus par efektīvāku finanšu vadīšanas instrumentu uzľēmumā. Gada jeb finanšu 

pārskats vispārējā izpratnē ir uzľēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu strukturēts 

attēlojums. Finanšu analīze novērtē uzľēmuma finanšu stāvokli un darba efektivitātes metodes, 

balstoties uz finanšu pārskata rādītājiem, to izpēti un analīzi. 

Darba izstrādāšanai bija nepieciešams iepazīties ar vispārīgo informāciju par gada 

pārskatu sastādīšanu, nozīmi un uzbūvi. Finanšu pārskatu sastādīšana ir aktuāla ikvienam 

grāmatvedim noslēdzoties pārskata gadam. Lai finanšu (gada) pārskats būtu profesionāli un 

precīzi izveidots, tas ir jāizstrādā atbilstoši Latvijas Republikas likumam „Gada pārskatu 

likums‖, 1. SGS „Finanšu pārskatu sniegšana‖ un Latvijas Grāmatvedības Standartam Nr.1 

―Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes‖. Informācijas meklēšana un apkopošana bija 

110

laikietilpīgs process, jo tika izmantoti ne tikai interneta resursi, bet arī laikrakstu un ţurnālu 

resursi, kuri sniedza dziļāku ieskatu par finanšu pārskatiem, to nepieciešamību, izveidi un, 

izmantojot analīzes rādītājus, var noteikt uzľēmuma konkurētspēju, dzīvotspēju un maksātspēju. 

Darba izveidei tika izmantota teorētiskā materiāla izpētes metode un datu ieguves 

metode. Tika izmantoti interneta resursi, laikrakstu un ţurnālu raksti, kā arī mācību materiālos 

un grāmatās esošā informācija. Visobjektīvākā informācija, uzskatu, ka ir grāmatu un likumu 

informācija. Tā ir arī kursa darba pamatinformācija. Toties interneta resursi sniedz ieskatu par 

to, kas būtu (pamatojoties uz šiem resursiem) pašai jāpapēta un jāsalīdzina. 

Viena no galvenajā metodēm tika pielietota teorētiskā materiāla un iegūto uzľēmuma 

datu (dokumentu paketes) savstarpējās salīdzināšanas metode. 

1. UZĽĒMUMA FINANŠU PĀRSKATI UN TO ANALĪZE 

Finanšu pārskats ir uzľēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu strukturēts 

attēlojums. Vadība izvēlas un lieto uzľēmuma grāmatvedības politiku. Grāmatvedības politika ir 

konkrēti principi, nostādnes, metodes, noteikumi un prakse, ko uzľēmums lieto, sagatavojot 

finanšu pārskatu. 

Galvenās prasības informācijai, kuru sniedz pārskati, ir tās noderīgums pārskatu 

lietotājiem. Lai informācija, kas iekļauta pārskatos, būtu noderīga, tai jāatbilst noteiktiem 

principiem. Informācijai jābūt savlaicīgai, patiesai, neitrālai, saprotamai un salīdzināmai. 

Katra informācijas vienība pārskatos tiek iekļauta, vadoties pēc tā, ka šīs finanšu 

informācijas uzskaite tiek veikta uz noteiktu uzskaites principu pamata, kā arī ľemot vērā esošos 

ierobeţojumus daţu rādītāju iekļaušanai pārskata informācijā. 

Uzľēmuma gada pārskata galvenais mērķis ir sniegt informāciju uzľēmuma 

dalībniekiem (akcionāriem) par finansiālo stāvokli saimnieciskā gada beigās un par tā attīstības 

perspektīvām. Pārskatu datus izmanto, izstrādājot lēmumus ekonomisko un finansiālo jautājumu 

risināšanai, peļľas sadales kārtības vai arī zaudējumu segšanas avotu noteikšanai. Šāda 

informācija ir nepieciešama, arī lemjot par uzľēmuma reorganizāciju, apvienošanos ar citiem 

uzľēmumiem vai tā sadalīšanu, par akciju un obligāciju emisiju u.c. jautājumiem. 

Firmas ekonomiskais un finansiālais stāvoklis ir viens no svarīgākajiem firmas 

uzticamības kritērijiem. To raksturo līdzekļu (Aktīvu) izvietošana un izmantošana, kā arī to 

veidošanas avoti. 

Runājot par analīzes struktūru, jānorāda, ka to var nosacīti iedalīt noteiktos blokos, pēc 

kuriem tiek sniegts firmas finansiālā un ekonomiskā stāvokļa novērtējums bilances sastāvs un 

struktūra, firmas finansiālā stabilitāte, firmas likviditāte un maksātspēja, rentabilitāte un 

komercaktivitāte. 

Uzľēmuma darbības rezultāts ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – raţojamā produkta 

kvalitātes, cenas, apjoma, darba raţīguma līmeľa, pašizmaksas u.c. faktoriem. Tāpēc to 

novērtēšanai ir nepieciešama vairāku rādītāju sistēma, kas aptvertu visas uzľēmuma darbības 

jomas. 

2. SIA „SĀGAS FONDS‖ DARBĪBAS SFĒRA UN FINANŠU ANALĪZES RĀDĪTĀJI 

Uzľēmums SIA „Sāgas fonds‖ nodarbojas ar sporta arēnu un stadionu darbību, t.i. tās 

pamatdarbība ir mākslīgā ledus izīrēšana, kā arī sporta pasākumu rīkošana, kas saistīta ar bērnu 

un jauniešu hokeja un daiļslidošanas attīstību Latvijas Republikā. 

Sporta nodarbības, neatkarīgi no tā, vai tās ir ar brīvā laika pavadīšanas, aktīvās atpūtas, 

veselības stiprināšanas vai ar sportiskā snieguma uzlabošanas ievirzi, ir veicināmas visos iedzīvotāju 

slāľos, nodrošinot atbilstošu sporta materiālo bāzi, daudzpusīgas sporta programmas, 

kā arī kvalificētus instruktorus, vadītājus un procesa veicinātājus. 

Analīze nozīmē izpētes objekta sadalīšanu pa daļām, pa šim objektam piemītošajām 

sastāvdaļām. Finanšu analīze ir uzľēmuma finanšu stāvokļa un darba efektivitātes novērtēšanas 

metode, kas balstīta uz finanšu pārskata rādītāju atkarības un dinamikas izpēti. 

Sabiedrībām būtu lietderīgi laiku pa laikam analizēt savu finanšu informāciju. 

Nepieciešamības gadījumā publiski pieejamo informāciju (gada pārskatu) var salīdzināt ar savas 

111

nozares uzľēmumiem un izdarīt secinājumus. Sabiedrības finanšu analīze ir viens no 

svarīgākajiem finanšu vadības uzdevumiem. 

Sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātu avoti ir finanšu pārskati un iekšējās finanšu 

atskaites. Galvenie pārskati, ko izmanto finanšu analīzē, ir sabiedrības bilance un peļľas vai 

zaudējumu pārskats. 

Visbieţāk lietotās aprēķinu grupas ir rentabilitāte, likviditāte, apgrozāmo līdzekļu aprite un 

maksātspēja. 

3. SIA „SĀGAS FONDS‖ FINANŠU PĀRSKATU INFORMĀCIJA, TO 

HORIZONTĀLĀ UN VERTIKĀLĀ ANALĪZE 

SIA „Sāgas fonds‖ finanšu pārskats sastāv no peļľas vai zaudējumu aprēķina par 

noteikto gadu, bilances, pielikuma, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiľu pārskata. 

Lai uzľēmuma vadītājs un grāmatvedis varētu novērtēt vispārīgo uzľēmuma situāciju 

– esmu izstrādājusi automatizētas, MS Excel darba dokumentā, aizpildāmas veidlapas gan 

bilancei, gan Peļľas vai zaudējumu aprēķinam. Šīs automatizētās ar formulām veidotās tabulas, 

ļauj novērtēt uzľēmuma līdzekļus, līdzekļu avotus, apgrozījumu, izmaksas. Kā arī pārbaudīt 

ievadīto datu ticamību un pareizību. 

Lai veiktu SIA „Sāgas fonds‖ patiesu un precīzu pētījumu – veicu horizontālo un 

vertikālo analīzi par pieciem gadiem – 2003., 2004., 2005., 2006., un 2007. gadu. 

Veicot bilances horizontālo analīzi, varu secināt, ka 2007. gadu salīdzinot ar 2003. 

gadu vislielākās izmaiľas ir notikušas šādos bilances posteľos: 

1. pamatlīdzekļu vērtība ir palielinājusies par 217547 Ls. 

2. Ilgtermiľa finanšu ieguldījumu vērtība ir samazinājusies par 409765 Ls. Ilgtermiľa 

ieguldījumu vērtība ir samazinājusies par 192218 Ls. 

3. Krājumu vērtība samazinājusies par 4632 Ls. 

4. Debitoru vērtība ir palielinājusies par 489 Ls, t.i., pircēju un pasūtītāju vērtība 

samazinājusies par 21361 Ls, bet citu debitoru vērtība palielinājusies par 21152 Ls. Apgrozāmie 

līdzekļi samazinājušies par 6408 Ls. 

5. Posteľa „nesadalītā peļľa‖ vērtība samazinājusies par 74304 Ls. Skaidrojams ar 

bezcerīgo debitoru norakstīšanu izdevumos. 

6. Uzkrājumu vērtība palielinājusies par 776 Ls. Uzkrājumi veidoti atvaļinājumiem. 

7. Ilgtermiľa kreditori, t.i., aizľēmumi no īpašnieka ir samazinājušies par 99003 Ls. 

Īstermiľa kreditoru vērtība ir samazinājusies par 26095 Ls. Posteľa „Parādi 

piegādātājiem un darbuzľēmējiem vērtība ir samazinājusies par 29009 Ls. Posteľa „Kreditori‖ 

kopējā vērtība ir samazinājusies par 125098 Ls. Bilances kopējā vērtība samazinājusies par 

198626 Ls. 

Vislielākās PZA vērtības izmaiľas veicot horizontālo analīzi salīdzinājumā ar 

2003.gadu: 

1. Neto apgrozījums ir palielinājies par 89956 Ls. Uzľēmumam palielinājies debitoru 

jeb klientu skaits. 

2. Pārdotās produkcijas izmaksas ir pieaugušas par 116995 Ls, radot bruto peļľas 

samazinājumu par 27039 Ls. Skaidrojams ar komunālo maksājumu un strādnieku algu 

paaugstināšanos. 

3. Pārdošanas izmaksas ir samazinājušās par 4199 Ls. 

4. Administrācijas izmaksas palielinājušās par 8536 Ls. Palielinājies administrācijā 

strādājošo skaits. 

5. Par 6464 Ls ir palielinājušās pārējās uzľēmuma saimnieciskās darbības izmaksas. 

6. Pārskata gada peļľa ir krasi samazinājusies par 37436 Ls radot uzľēmumam 

pārskata gada zaudējumus. 

Analizējot SIA „Sāgas fonds‖ bilanci un peļľas vai zaudējumu aprēķinu pēc vertikālās 

analīzes izmantoju uzľēmuma piecu gadu „Gada pārskatu‖ bilances, peļľas vai zaudējumu 

aprēķinus un pielikumus pie bilancēm un peļľas vai zaudējumu aprēķiniem. 

112

Bilances vertikālā analīze atklāj katras pārskata pozīcijas ietekmi uz rezultātiem 

kopumā. 

2007.gadā bilances aktīva pusē: 81,20% bilances īpatsvarā sastāda pamatlīdzekļi, 

toties ilgtermiľa finanšu ieguldījumi sastāda 1,31%. Man secinājums ir tāds, ka lielākā daļa 

ilgtermiľa finanšu ieguldījumu tika pārgrāmatota uz bilances posteni „Ilgtermiľa ieguldījumi 

nomātajos pamatlīdzekļos (PL)‖. Ilgtermiľa ieguldījumu īpatsvars bilancē sastāda 82,51%. 

Apgrozāmo līdzekļu īpatsvars – 17,49%, t.sk. debitori – 13,10%, krājumi – 2,58% un naudas 

līdzekļi – 1,81%. 

Pasīvs: Pašu kapitāla īpatsvars arī šajā gadā ir ar negatīvu zīmi -18,92% bilances 

kopsummā. 0,20% sastāda uzkrājumi, bet kreditoru īpatsvars pārsniedz bilances kopsummu un 

sastāda 118,72%. Aizľēmumi no īpašnieka sastāda 115,68%, bet īstermiľa kreditori – 3,03% no 

bilances kopsummas. 

Peļľas vai zaudējumu aprēķini atspoguļo informāciju, lai noteiktu atsevišķu pārskata 

posteľu īpatsvaru kopīgajā galarādītājā. 

2006.gads atspoguļo šādus rādītājus: šajā gadā postenis „Pārdotā produkcijas 

raţošanas izmaksas‖ pārsniedz Neto apgrozījumu par 38,49% sastādot tajā īpatsvaru 138,49%. 

Arī administrācijas izmaksas ir palielinājušās uz pusi, t.i. 13,95%. Salīdzinot ar 

iepriekšējiem gadiem, parādījies jauns postenis Peļľas un zaudējumu aprēķinā „Pārējie 

uzľēmuma saimnieciskās darbības ieľēmumi‖ sastādot Neto apgrozījumā 26,06%. 

Šajā gadā uzľēmumam ir zaudējumi. Tādēļ pārskata gada zaudējumi no Neto 

apgrozījuma vērtības sastāda 31,16%. Tā ir viena trešdaļa no ieľēmumiem-uzskatu, ka tas ir ļoti 

negatīvs rādītājs. 

Veicot 2007.gada peļľas vai zaudējumu aprēķina vertikālo analīzi, es secinu, ka 

pārdotās raţošanas izmaksas sastāda 96,65% no Neto apgrozījuma vērtības. Pārdošanas 

izmaksas sastāda tikai 0,38%. Toties administrācijas izmaksu īpatsvars sasniedz 11,62%. Arī 

šajā gadā izmaksas pārsniedz ieľēmumus, tādējādi uzľēmumam radot zaudējumus. Tādēļ 

pārskata gada zaudējumu īpatsvars neto apgrozījumā sastāda 15,18%. 

SECINĀJUMI 

1. Finanšu pārskats ir uzľēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu strukturēts 

attēlojums. 

2. Gada pārskata (annual report) galvenais mērķis ir sniegt patiesu un skaidru 

priekšstatu par uzľēmuma līdzekļiem, saistībām, tā finansiālo stāvokli, peļľu vai zaudējumiem 

un naudas plūsmas pārskata periodā. 

3. Finanšu analīze novērtē uzľēmuma finanšu stāvokli un darba efektivitātes 

metodes, balstoties un finanšu pārskata rādītājiem, to izpēti un analīzi. 

4. Galvenās prasības informācijai, kuru sniedz pārskati, ir tās noderīgums pārskatu 

lietotājiem. Lai šī informācija būtu noderīga, tai jāatbilst noteiktiem principiem – tai jābūt 

savlaicīgai, patiesai, neitrālai, saprotamai un salīdzināmai. 

5. Analītiskās procedūras (analytical procedures) ir nozīmīgāko finanšu pārskatu 

koeficientu un tendenču analīze, kā arī finanšu pārskatu pozīciju izmaiľu un savstarpējo 

sakarību izpēte. 

6. Analīzes galvenais uzdevums ir novērtēt firmas sākotnējo finansiālo stāvokli un tās 

tālākās attīstības perspektīvas. 

7. Finanšu vadīšanas teorijā un praksē tiek izdalītas četras analīzes rādītāju grupas: 

absolūtie, relatīvie, struktūras un pieauguma (pazeminājuma) rādītāji. 

8. Uzľēmuma SIA „Sāgas fonds‖ darbības virzieni ir ledus laukumu iznomāšana, 

telpu iznomāšana, reklāmas laukumu iznomāšana, treniľnodarbību organizēšana bērniem līdz 

18 gadu vecumam, tai skaitā spēles un sacensības un masu slidotavas apmeklēšana (jebkura 

vecuma apmeklētājiem). 

9. Galvenais finanšu analīzes mērķis ir laikus noteikt un novērtēt trūkumus 

sabiedrības finanšu un saimnieciskajā darbībā, kā arī rast iespējas uzlabot finanšu stāvokli. 

113

10. Horizontālā (laika) analīze – tā ir katras pozīcijas salīdzināšana ar iepriekšējo 

periodu, kas ļauj noskaidrot bilances posteľu vai to grupu un peļľas vai zaudējumu aprēķina 

posteľu vai to grupu mainīšanos tendences un uz tā pamata aprēķināt izaugsmes tempus. 

11. Vertikālā (struktūras) analīze tiek izdarīta, lai noteiktu atsevišķu pārskata posteľu 

īpatsvaru kopīgajā galarādītājā (atklāt katras pārskata pozīcijas ietekmi uz rezultātiem kopumā). 

12. SIA „Sāgas fonds‖ ~80% saistību no bilances īpatsvara sastāda ilgtermiľa 

aizľēmumi no uzľēmuma vadītāja. Šie aizľēmumi ir Ilgtermiľa ieguldījumi Ledus arēnas 

rekonstrukcijā no 1998.gada. 2006.gadā tie pārgrāmatoti par Ilgtermiľa ieguldījumiem 

nomātajos pamatlīdzekļos, jo Daugavas Ledus arēna nav vadītāja īpašums, tā tiek nomāta. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Izveidojot finanšu pārskatu, vadītājam būtu jāpārliecinās par uzrādītās informācijas 

pareizību, tādēļ katram uzľēmumam būtu jāveic „atšifrēta‖ jeb izvērsta pārskatu analīze. 

2. Rūpīgi izpētot un izanalizējot katru pārskata posteni ir iespējams noteikt ne tikai 

uzľēmuma esošo stāvokli, bet arī novērst nepilnības un kļūdas. 

3. Uzľēmumam SIA „Sāgas fonds‖ veicot finanšu pārskata, precīzāk bilances un 

peļľas vai zaudējumu aprēķina, horizontālo un vertikālo analīzi nonācu pie šādiem 

priekšlikumiem, kas uzľēmumam būtu jādara vai jāveic: 

� Uzľēmumam ir liels aizľēmums no īpašnieka, kas no bilances Saistību (Pasīva) 

kopsummas sastāda ~80%, tādēļ iesaku tos laika gaitā pamazām dzēst, jo 

summu atdošanas termiľš pēc Aizdošanas līgumiem beidzas 2010.gadā vai arī 

daļu līgumu pagarināt. 

� Tā kā Pārdotās produkcijas izmaksas katru gadu uzľēmumam pieaug, iesaku 

palielināt Neto apgrozījumu jeb uzľēmuma ieľēmumus – izveidojot publiskās 

masu slidotavas ar mūziku, gaismas efektiem un izvēloties, slidot gribētājiem, 

pieľemamu laiku, nevis darba dienās no rīta. 

� Ir noslēgti līgumi ar Hokeja komandām, bet visām netiek uzrakstīti rēķini – ja 

Hokeja komanda veic apmaksu skaidrā naudā par ledus nomu, tad izsist čeku ar 

rekvizītiem. 

� Uzľēmumam būtu jānoslēdz līgums ar neatkarīgu revidentu par pilnīgu 

uzľēmuma revīzijas veikšanu. 

� Uzľēmuma vadītājs neieklausās ne grāmatvedes, ne citu darbinieku ieteikumos 

par uzľēmuma turpmākajām izaugsmes iespējām izmantojot visas ieľēmumu 

iespējas. 

� Uzľēmuma vadītājam ir jāmaina savs „domāšanas ceļš‖, jo tā turpinoties SIA 

„Sāgas fonds‖ bankrotēs un būs „melnajā sarakstā‖. 

4. SIA „Sāgas fonds‖ būtu jāveic pārskatu analīze izmantojot visus analīzes rādītājus 

– tad iespējams atklātos ne tikai turpmākās uzľēmuma perspektīvas, bet arī esošais stāvoklis – 

vai tas ir kritisks, vai gluţi pretēji – ar izaugsmes iespējām. 


1. Gada pārskatu likums: LR likums //http://www.likumi.lv/doc.php?id=66461 

2. Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes: Latvijas Grāmatvedības Standarts 

Nr.1 //http://www.fm.gov.lv/gramatvediba/lgs/lgs1.doc 

3. Finanšu pārskatu sniegšana: Starptautiskais Grāmatvedības Standarts 

//http://www.fm.gov.lv/gramatvediba/sgs/29.doc 

4. Subatnieks K.Komercsabiedrības naudas plūsma. - Rīga: Drukātava, c2008. – 99 lpp. 

5. Januška M. (Aleksejevna M.) Uzskaite un pārskati mūsdienu uzľēmējdarbībā. – 

Rīga: Izdevniecība MerkūrijsLAT, 2008. – 99 lpp. 

6. Apsīte I. Uzľēmuma gada pārskats. – Rīga: SIA ‖Lietišķās informācijas dienests‖, 

2003. – 366 lpp. 

7. Ekonomikas un finanšu vārdnīca . Inese Allika, Brigita Baltača, Margarita Dunska 

u.c. ; red. Raita Saleniece, Ligita Kauķe ; proj. vad. Ilze Kačevska. - Rīga : Norden 

AB, 2003. - 514 lpp. 

114

8. Januška M. Aktuālie biznesa jautājumi: Mūsdienu prasības bilances kontu uzskaitei 

un analīzei. - Rīga : Izdevniecība Merkūrijs LAT, 2004. - 168 lpp. 

9. Januška M. Praktiskas rekomendācijas uzľēmumiem: Finanšu un grāmatvedības 

kontrole firmā. - Rīga: Izdevniecība Merkūrijs LAT, 2002. -144 lpp. 

10. Rurāne M. Uzľēmuma finanses. - Rīga : Izdevniecība Jumava, 2007. - 266 lpp. 

11. Pelše G., Ruperte I. Uzľēmēja rokasgrāmata. - Rīga : Izdevniecība Jumava, 2003. - 

359 lpp. 

12. Rurāne M. Uzľēmuma finanšu vadība. – Rīga: SIA ―Turības mācību centrs‖, 1997. - 

256 lpp. 

13. Ādamsone L., Nešpors V. Mikroekonomikas analīze. – Rīga: Autorizdevums, 2007. 

– 120 lpp. 

14. Ahenbahs J., Beļčikovs J. Uzľēmējdarbība tirdzniecībā. – Rīga: Izdevniecība 

Vaidelote, 1999. – 212 lpp. 

15. Kjells Gunnars Hofs. Biznesa ekonomika. – Rīga: SIA „Jāľa Rozes apgāds‖, 2002. – 

559 lpp. 

16. Libermanis G. Uzľēmējdarbības pamati: Ceļvedis Ekonomikā. 2 izd. – Rīga: 

Izdevniecība Kamene, 1997. – 69 lpp. 

17. Libermanis G. Mācību līdzeklis uzľēmējdarbības pamatos: Peļľa kā 

uzľēmējdarbības motīvs. – Rīga: Izdevniecība Kamene. – 135 lpp. 

18. Rurāne M. Finanšu pārvaldība. – Rīga: Izdevējs: Latvijas izglītības fonds. – 287 lpp. 

19. Libermanis G. Peļľa un konkurence. – Rīga: Izdevniecība Kamene, 2003. – 229 lpp. 

20. A Dictionary of Finance/ ed by Brian Butler, Alan Isaacs. 1st ed. – Oxford, New 

York: Oxford University Press, 1993. – 314 p. 

21. Риддл Джон. Управление в бизнесе : планирование, маркетинг и 

финансирование: Ваш путь к успеху в бизнесе. - Москва : АСТ : Астрель, 

2005. – VI. 409 ст. 

22. Макиан Майкл. Финансы и бухгалтерский учет. Пер. с англ. П.А.Виксне. - 

Москва : АСТ : Астрель, 2004. – 346 ст. 

23. Zariľa V. Analizēsim finanšu informāciju // Bilance. – Nr.15(195). (2008.), - 22. – 

25. lpp. 

24. Šneidere R. Uzľēmumu maksātnespēja: problēmas un risinājumi // Bilance. – 

Nr.22(2002). (2008.), - 10. – 13. lpp. 

25. Smeltere D., Ivanova O. Resursu vadības sistēma – tā ir iespēja palielināt uzľēmuma 

efektivitāti // Latvijas Ekonomists. – Nr.9(165). (2008.), - 22. – 26. lpp. 

26. Auditora vērojumi Falsifikācija grāmatvedībā (Finanšu pārskatu sagrozīšana (cook 

the books) // Grāmatvedība un ekonomika. – Nr. 12(76). (2008.), - 27. – 33. lpp. 

27. Avotiľa I. Uzľēmuma diagnoze: sāksim no sākuma // Grāmatvedība un ekonomika. 

– Nr.15(79). (2008.), - 59. – 71. lpp. 

28. Starptautiskie grāmatvedības standarti Latvijā 

http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/avrev/1998/avrev10-4.html 

29. Eiropas sporta harta 

http://vip.latnet.lv/lsp/old/documents/eiropas_sporta_harta_word_2000.doc 

30. Wikipēdijas raksts: Sports Latvijāhttp://lv.wikipedia.org/wiki/Sports_Latvij%C4%81 

115

PAŠIZMAKSU KALKULĀCIJAS BŪTĪBA UZŅĒMUMĀ „XXX” 

UN ANALĪZE 

НЕОБХОДИМОСТЬ РАСЧЁТА СЕБЕСТОИМОСТИ НА 

ПРЕДПРИЯТИИ "XXX" И АНАЛИЗ 

Ilona Ivanova 

Lektore, mag.paed. Inta Vaikule 

ANOTĀCIJA 

Ilona Ivanova – Pašizmaksas kalkulācijas būtība uzľēmumā „XXX‖ un analīze. 

Darba mērķis: veicot pašizmaksas teorētisko jautājumu izpēti raksturot pašizmaksas 

būtību uzľēmumā „XXX‖ un analizēt to. 


1. Iepazīties ar pašizmaksu un tās uzdevumiem. 

2. Raksturot kalkulācijas veidus, metodes un cenu kalkulāciju. 

3. Noskaidrot pilnās raţošanas pašizmaksu un mainīgo izmaksu kalkulāciju. 

4. Analizēt pašizmaksas kalkulācijas būtību uzľēmumā ‖XXX‖. 


Pētnieciskais darbs ir izstrādāts pamatojoties uz vadības grāmatvedības teoriju, 

uzľēmuma finanšu pārvaldības teoriju, pieredzi pašizmaksas aprēķinos darbā un publikācijām 

mājas lapās u.c. 

Darbs sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā var iepazīties ar pašizmaksu un tas 

uzdevumiem. Otrajā nodaļā tiek sniegts ieskats kalkulācijas veidos, metodēs un cenu 

kalkulācijā. Trešajā nodaļā tiek raksturotas - pilnā raţošanas pašizmaksa un mainīgo izmaksu 

kalkulācija. Darba izstrādes gaitā gūtās atziľas formulētas secinājumos un priekšlikumos. 

АННОТАЦИЯ 

Илона Иванова – Необходимость расчѐта себестоимости на предприятии 

"XXX" и анализ. 

Цель работы: посредством исследовний теоритических вопросов 

себестоимости охарактеризовать необходимость себестоимости на предприятии "XXX" 

и анализировать еѐ. 

Задания работы: 

1. Ознакомьться с себестоимостью и еѐ задачами. 

2. Охарактеризовать виды калькуляций, методы и расчеты цен. 

3. Уточнить полную производственную себестоимости и переменную 

калькуляцию расходов. 

4. Анализировать необходимость расчѐта себестоимости на предприятии 

"ХХХ". 

5. Сделать выводы относительно и преподнести пожелания. 

Pабота разработана, основываясь на теории управленческого учета, на теории 

финансового менеджмента предприятия, опыт расчета стоимости на работе, 

публикациях в интернете и т.д. 

Pабота состоит из четырѐх частей. В первой части можно ознакомиться с 

себестоимостью и еѐ задачами. Во второй части описываются способы расчета, методов 

и калькуляция цен. В третьей главе охарактеризовывается - полная производственная 

себестоимость, и переменные издержки расчетов. Приобретенные знания в ходе 

написания работы сформулированы в выводах и в предложениях. 

IEVADS 

Katras uzľēmējdarbības pamatā ir mērķis nopelnīt. Lai to veiksmīgi izdarītu, ir 

jāmāk saplānot visus paredzamos ienākumus un izdevumus, kā arī noteikt par kādu cenu 

uzľēmums ir gatavs pārdot savu saraţoto produkciju un vai tā ir konkurētspējīga tirgū. Lai 

noteiktu cenu, ir jāzina vienas produkcijas vienības pašizmaksa. 

Vadības grāmatvedība palīdz uzľēmējiem pieľemt lēmumus par sava uzľēmuma 

biznesa attīstību. Vadības grāmatvedība ietver sevī datu identificēšanu, aprēķināšanu,

uzkrāšanu, izpēti, sagatavošanu, izvērtēšanu un prezentēšanu uzľēmuma vadībai un 

darbiniekiem. Šīs darbības palīdz daţāda līmeľa vadītājiem novērtēt, kontrolēt un plānot ne 

tikai savas struktūrvienības, bet arī visa uzľēmuma darbību un tā resursu pareizu un lietderīgu 

izmantošanu [ 4.]. 

Pētījumu metodes: monogrāfiskā jeb aprakstošā, teorētiskā - literatūras un avotu 

izpēti. 

PAŠIZMAKSA UN PAŠIZMAKSAS KALKULĀCIJAS UZDEVUMI 

Produkcijas pašizmaksa ir visu izmaksu kopsumma noteikta produkcijas veida 

raţošanai noteiktā laika periodā. Produkcijas raţošanas pašizmaksa ir svarīgākais uzľēmuma 

darbības efektivitātes rādītājs. 

Produkcijas tirgus cena kopumā atbilst produkcijas raţošanas vidējām izmaksām, un 

novirzes uz vienu vai otru pusi rodas tirgus pieprasījuma vai piedāvājuma ietekmē. Ja 

uzľēmuma raţošanas izmaksas pārsniedz vidējās nozares izmaksas, tad šis pārsvars netiks 

kompensēts uz pircēja rēķina. Tas var samazināt uzľēmuma ienākumu. Bet, ja uzľēmums būs 

spējīgs samazināt raţošanas izmaksas salīdzinājumā ar citiem radniecīgu produkciju 

raţojošiem uzľēmumiem, tad tas varēs iegūt papildus ienākumus, vai pazeminot cenu, sekmēt 

produkcijas noietu [ 1., 76.]. 

Produkcijas pašizmaksā ir ietvertas uzľēmējdarbības izmaksas, kas saistītas ar 

produkcijas raţošanu un tās realizāciju. Pašizmaksas aprēķini neaprobeţojas tikai ar pilnās 

raţošanas pašizmaksas noteikšanu, kas parāda periodā notikušās izmaksas, bet pašizmaksa 

kalpo arī par pamatu - produkcijas cenu veidošanai; peļľas vai atdeves aprēķināšanai; 

rentabilitātes aprēķināšanai. Pašizmaksas aprēķinos izmaksu lielāko daļu sastāda tās saucamās 

pamatizmaksas, šajā gadījumā tiešās izmaksas. Pamatizmaksas ietver sevī tiešās izmaksas, kas 

savukārt iedalās – materiālu izmaksās, darba izmaksās un citās tiešās izmaksās [ 1., 77.]. 

Atkarībā no tā, ko un kā raţo uzľēmumā, kā arī tas, kā paredzēts izmantot aprēķina 

rezultātus, tiek sastādītas šāda veida kalkulācijas: 

� pilnas pašizmaksas kalkulācijas metode; 

� seguma summas metode jeb mainīgo izmaksu kalkulācijas metode [ 5.]. 

Izmaksu un atdeves galvenais uzdevums ir plānošana un kontrole: 

Plānošanas uzdevums - darbības mērķu izvēle un līdzekļu noteikšanu to 

sasniegšanai. Plānojot jārod pamatota atbilde aprēķiniem: ko uzľēmums grib sasniegt? Kas, 

kā un kad jādara iecerētā mērķa sasniegšanai? 

Kontroles uzdevums – sekot uzľēmējdarbības atbilstības plānam. Kontroles sistēmai 

jākonstatē novirzes no tāmes jeb budţeta rādītājiem, kurus par katru darbības veidu vēl pirms 

attiecīgā pārskata perioda sastāda, lai salīdzinātu faktiskos sasniegumus ar plānotajiem. 

Tiešie izmaksu un atdeves aprēķinu daļas uzdevumi: 

1) uztvert visas pārskata periodā ar pamatdarbību saistītās izmaksas un ieľēmumi, 

un, tās salīdzinot, noteikt pamatdarbības sniegumu jeb atdevi; 

2) noteikt vienā aprēķinu periodā raţotās produkcijas pašizmaksu un tās pārdošanas 

finansu rezultātu; 

3) noteikt vienas vienības produkcijas pašizmaksu – faktisko, plānoto; u.c. 

Integrētā grāmatvedībā visas izmaksas uzskaita vienotā kontu sistēmā, kas izveidota 

uz vienota kontu plāna un vienotas bilances bāzes. 

Dalītā grāmatvedībā pilnīgi tiek atdalīta finansu uzskaite no izmaksu uzskaites, un 

abas šīs grāmatvedības daļas vairs nav saistītas ar divkāršo ierakstu [ 6.]. 

Ražošanas uzskaites sistēmas uzdevums: pilna izejvielu, pamatmateriālu, 

palīgmateriālu, pusfabrikātu, blakusproduktu un gatavās produkcijas plūsmas kontrole, sākot 

no pasūtījumu un preču saľemšanas un iekšējās kustības starp uzľēmuma struktūrvienībām, 

nodaļām un cehiem līdz gatavās produkcijas realizācijai no gatavās produkcijas noliktavām. 

vairāk pakāpju raţošanas process. 

Sistēma reģistrē pieskaitāmās izmaksas un zudumus, veic izejvielu izlietojuma 

analīzi, kontrolē un fiksē izejvielu ekonomiju vai pārtēriľu. Sastādot tāmi/receptūru tiek 

117

eģistrētas pastāvīgās (nemainīgās) izmaksas: nepieciešamais preču, izejvielu un 

komplektējošo detaļu daudzums noteiktam izstrādājumu daudzumam. 

Sistēma kopumā nodrošina raţojoša uzľēmuma raţošanas procesam nepieciešamā 

preču sortimenta racionālu reģistrāciju, kā arī ienākošo un izejošo dokumentu plūsmas 

apstrādi [ 7.]. 

PAŠIZMAKSAS KALKULĀCIJAS VEIDI, METODES UN CENU KALKULĀCIJA 

Pašizmaksas kalkulācijas veidi 

Pašizmaksa – visu uzľēmējdarbības procesā radušos izmaksu summa. ( pilna 

pašizmaksa; pilnas pašizmaksas kalkulācija, procesa pašizmaksas kalkulācija; raţošanas 

pašizmaksa). Pašizmaksa – izmaksu kopsumma noteikta produkta vai pakalpojuma veida 

vienības raţošanā un pārdošanā noteiktā laika periodā. Izmaksu nesēja (produkta, 

pakalpojuma) pašizmaksu nosaka, sastādot pašizmaksas kalkulāciju, kurā norāda izmaksas pa 

to veidiem(izmaksu posteľiem) uz produkta(pakalpojuma) vienību. 

Izšķir šādus kalkulāciju veidus: 

� priekš kalkulāciju, ko sastāda pirms kāda produkta(pakalpojuma) 

veida raţošanas vai pārdošanas uzsākšanas; šo kalkulāciju mēdz saukt arī par 

piedāvājumu kalkulāciju; 

� pēc kalkulāciju, ko sastāda, izmantojot faktiskās izmaksas, kas 

uzkrātas grāmatvedības kontos iepriekšējā periodā; 

� standarta (normatīvo) kalkulāciju – to sastāda, izmantojot t.s. 

standarta izmaksas (aritmētiskās vidējās izmaksas, ko nosaka, izmantojot 

iepriekšējo periodu faktiskās izmaksas, pieskaitījuma likmes un ieviešot 

korekcijas, kas saistītas ar prognozējamām izmaiľām perspektīvā). Standarta 

kalkulācija ir uz nākamajiem periodiem orientēta un ilgākā laika periodā 

izmantojama. 

Pašizmaksas kalkulācijas metodes 

Kalkulācijas metodes nevar patvaļīgi izvēlēties, jo tās ir cieši saistītas ar raţošanas 

procesa organizāciju. Šinī ziľā var izdalīt vairākas tipiskas raţošanas organizācijas formas. 

Ražošanas organizācijas tipi → Pielietojamās kalkulācijas metodes 

Viena izstrādājuma raţošana masveidā → Kalkulācija ar dalīšanu 

Daţādu šķirľu raţošana → Kalkulācija ar ekvivalences skaitļiem, arī kalkulācija ar 

pieskaitījuma likmēm 

Sērijveida raţošana → Kalkulācija ar pieskaitījuma likmēm arī ar dalīšanu vai 

kalkulācija ar ekvivalences skaitļiem 

Individuālā raţošana → Kalkulācija ar dalīšanu 

Kompleksā raţošana → Kalkulācija ar ekvivalences skaitļiem jeb izmaksu 

proporcionālā sadalīšana; kalkulācija ar izslēgšanu 

Ar pasvītrojumu izdalītas piemērotākās kalkulācijas metodes. 

Pašizmaksas cenu kalkulācija 

Pasūtījuma vai vispār raţojuma pašizmaksa ir pamats cenas kalkulācijai. 

Peļľas pieskaitījuma likmi parasti nosaka pēc iepriekšējo periodu vidējā peļľas 

procenta. Tomēr katrā gadījumā to nevar pieľemt par peļľas pieskaitījuma likmi. 

Mainoties produktu raţošanas un pārdošanas apjomam, pieaug vai samazinās 

produkta pašizmaksa. Cenām nemainoties, līdz ar pašizmaksas izmaiľām pieaug vai 

samazinās peļľa, ko nodrošina viena produkta pārdošana. Līdz tam brīdim, kad pašizmaksa ir 

zemāka nekā pārdošanas cena, produktu pārdošanas apjoma pieaugums ir ienesīgs, jo papildu 

ieľēmumi no katra papildu pārdotā produkta ir augstāki nekā papildu izmaksas [ 8.]. 

PILNAS RAŢOŠANAS PAŠIZMAKSA UN MAINĪGO IZMAKSU KALKULĀCIJA 

Vairumā uzľēmumu ievērojama daļa uzmanības un pūļu tiek veltīta produkta 

izmaksu analīzei un kontrolei, taču izmaksu uzskaite, analīze un sistematizācija mārketinga 

nodaļas vajadzībām nereti tiek atbīdīta otršķirīgā kārtā un tas apgrūtina mārketinga speciālistu 

lēmumu pieľemšanu. 

118

Vadāmās izmaksas ir tās izmaksas, par kurām atbild mārketinga nodaļas vadītājs. Šīs 

izmaksas vadītājs var kontrolēt – ietekmēt ar saviem lēmumiem. Vēl vadīšanas (plānošanas un 

kontroles) izmaksas klasificē pēc to uzvedības – mainīgās un pastāvīgās izmaksas. Šis 

princips ir svarīgs elastīgo plānu sastādīšanai [ 9.]. 

Pilnas raţošanas pašizmaksas kalkulācija 

Pilnas raţošanas pašizmaksas kalkulācija – izmaksu uzskaites un pašizmaksas 

kalkulācijas sistēma ar pilnu izmaksu sadali. Lai noteiktu produkcijas vai pakalpojuma veida 

pilnu raţošanas izmaksu summu, tiešajām izmaksām pievieno pieskaitāmās vispārējās 

izmaksas. Tiešajām izmaksām pieskaitāmo vispārējo izmaksu summu nosaka ar vispārējo 

izmaksu sadales koeficenta(pieskaitījuma likmes) palīdzību. 

Pilna raţošanas pašizmaksas kalkulācijas tehnoloģija ir paredzēta: 

� Lai nodrošinātu to, ka uz katru kalkulācijas objektu (vai izmaksu 

rašanās vietu) tiktu attiecināta vispārējo izmaksu daļa. 

� Ikviena kalkulācijas objekta (vai rašanās vietas) pilnas pašizmaksas 

un pelnīt spējas noteikšanai [ 10.]. 

Parasti to dara tā, ka vispirms netiešās izmaksas iegrāmato atbilstoši izmaksu rašanās 

vietai, tad kopējās izmaksas diezgan patvaļīgi attiecina uz daţādiem produktiem, kuru 

raţošana rada šīs izmaksas. 

Produkta pašizmaksas kalkulācija. 

Tiešās izmaksas Netiešās izmaksas 

Attiecinātas uz Iegrāmatotas 

Produktiem Izmaksu rašanās vietās 

119 

Pieskaitītas pie 

Produktiem 

Šīs metodes galvenā īpatnība r pieskaitījuma likmju izmantošana vispārējo likmju 

aprēķiniem. Pie uzľēmuma vispārējām izmaksām pieskaita šādas: 

� Raţošanas vispārējās izmaksas; 

� Administrācijas izmaksas; 

� Pārdošanas izmaksas. 

Uzľēmumos, kas raţo daţāda veida produktus, jābūt atsevišķai vispārējo izmaksu 

pieskaitījuma likmei katra produkta veida, kura savukārt var arī atšķirties ar pieskaitījuma 

pamatojumu. Katram produktam jānosaka : 

� vienas minūtes darba izmaksas 

� vienas vienības raţošanas netiešās izmaksas 

� vienas vienības kopējās izmaksas. 

Ľemot par pamatu standartu vai normālu apjomu, aprēķina netiešo izmaksu 

pieskaitījuma likmi. Raţošanas izmaksas aprēķina 1 darba minūtei. Šo pieľemto likmi 

attiecina uz patieso apjomu, lai noteiktu patiesās produkta izmaksas. Netiešo izmaksu 

pieskaitījuma aprēķinu izmanto : tiešo darbu; saraţotās vienības; mašīnstundas [ 11.]. 

Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija 

Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija – pilnas pašizmaksas kalkulācijai 

alternatīva pašizmaksas kalkulācijas sistēma. Mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulācijā 

fiksētās izmaksas uzskata par periodu izmaksām un katrā pārskata periodā pilnībā noraksta. 

Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulāciju parasti sastāda pirms raţošanas 

uzsākšanas, izmantojot tehnoloģiskos normatīvus (standartus) un iepriekšējo periodu vidējo 

izmaksu rādītājus. Tās galvenais uzdevums – atrast optimālu risinājumu līdzekļu izlietojumam 

produkcijas raţošanā. Tādējādi mainīgo izmaksu kalkulācija sniedz informāciju, kas

uzľēmuma vadībai nepieciešama uzľēmējdarbības plānošanai, kontrolei, lēmumu 

pieľemšanai. 

Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija nav iespējama bez seguma summas 

aprēķināšanas. Tas ir svarīgākais lielums šīs pašizmaksas kalkulācijas sistēmā [ 1., 85.]. 

Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas un mainīgo izmaksu pašizmaksas 

kalkulācijas salīdzinājums. 

Galvenā mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas priekšrocība ir tā, ka pelnīt spēju 

iespējams mērīt reālāk nekā izmantojot pilnas raţošanas pašizmaksas kalkulāciju. Mainīgo 

izmaksu pašizmaksas kalkulācijas sistēmā parasti peļľa pieaug, palielinoties pārdošanas 

apjomam. Pilnas raţošanas pašizmaksas kalkulācijas sistēmā ne vienmēr peļľa palielinās, 

pieaugot pārdošanas apjomam. Tas ir tādēļ, ka peļľu iespaido arī produkcijas raţošanas 

apjoms, krājumu apjoma izmaiľas un vispārējo izmaksu ekonomija vai pārtēriľš. No šīs 

analīzes izriet vēl divi secinājumi: 

� krājumu novērtēšanas metodes tieši iespaido pārskatā uzrādīto peļľu 

� pilnas raţošanas pašizmaksas kalkulācijas sistēmā peļľas apjomu var 

palielināt ar produkcijas raţošanas apjoma pieaugumu, fiksēto vispārējo izmaksu 

ekonomiju, lai lielāku fiksēto vispārējo izmaksu masu pārnestu tālāk uz krājumu 

atlikumiem un izmaksas atliktu uz vēlākiem pārskata periodiem 

Līdz šim veiktais abu kalkulācijas sistēmu salīdzinājums liecina, ka mainīgo izmaksu 

pašizmaksas kalkulācija pamatota uz lielāku komerciālo reālismu nekā pilnas raţošanas 

pašizmaksas kalkulācija. Tad rodas jautājums, kādēļ vēl tiek izmantota pilnās raţošanas 

pašizmaksas kalkulācijas sistēma? 

Peļľa. Pilna raţošanas pašizmaksas kalkulācija iespaido raţošanas un krājumu 

apjoma izmaiľas, nevis tieši pārdošanas apjoms, bet mainīgo izmaksu pašizmaksas 

kalkulācija nosaka reālāk atkarībā no pārdošanas apjoma. 

Krājumu vērtēšana. Pilna raţošanas pašizmaksas kalkulācija saskan ar finansu 

grāmatvedības prasībām, bet mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija pretrunā ar finansu 

grāmatvedības prasībām. Piesardzīga vērtēšana. 

Cenu noteikšana. Pilnajai pašizmaksai pieskaita vēlamo peļľas daļu, bet cenas, kas 

pamatotas ar mainīgām izmaksām, ne vienmēr segs ―taisnīgu daļu‖ no fiksētām izmaksām. 

Lēmumu pieľemšana. Pilna raţošanas pašizmaksas kalkulācija - izľemot iespējamo 

piemērojamo cenu nav izmantojam citu lēmumu noteikšanā. Vadības grāmatvedība lielā mērā 

pamatojas uz mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas principiem [ 1., 88.]. 

Praktiskās grūtības. Pilna raţošanas pašizmaksas kalkulācija - vispārējo izmaksu 

pieskaitījumu likmju izstrādāšana. Mainīgo vispārējo izmaksu precīza noteikšana, t.i. jaukto 

izmaksu sadalīšana fiksētajās un mainīgajās [ 12.]. 

Abas šīs metodes tiek pielietotas praksē. Ja netiešās izmaksas veido lielu daļu no 

kopējām izmaksām, uzľēmuma vadība mēģina tās sadalīt pa produktiem. Bet pilnīga 

precizitāte ne vienmēr ir iespējama. Piemēram, ja SIA ―XXX‖ vadība raţošanas netiešās 

izmaksas ir pieskaitījusi trīs produktu veidiem, ľemot vērā vienību skaitu (nevis darba 

minūtes), katra produkta peļľa atšķirsies un arī secinājumi par izmaksām būs atšķirīgi. 

Mainīgo izmaksu pašizmaksa ir vienkāršāk saprotama, bet pastāv risks, ka izmaksu 

starpība samazināsies, jo produktam būs mazs pozitīvais segums. Tad nu var gadīties, ka visu 

uzľēmumā raţoto produktu kopējais segums nenosegs firmas pastāvīgās izmaksas un firmai 

būs zaudējumi. 3.1.tabulā apkopoti priekšrocības un trūkumi. 

3.1. tabula 

Salīdzinājums produkta un mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulācijā [ 13.]. 

Produkta pašizmaksas kalkulācija Mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulācija 

Priekšrocības 

Nosaka produkta kopējās izmaksas Viegli izprast 

Nosaka produkta ienesīgumu Vienkāršo budţeta plānošanu 

Lietderīgi salīdzināt ar pārdošanas cenu Viegli iekļaut izmaiľas izmaksās 

120

Nepieļauj patvaļīgu sadalījumu 

Nosaka mazu segumu 

Trūkumi 

Grūti izprast Varētu sajaukt ar seguma peļľu 

Lietošana sareţģīta un ilgstoša Pārspīlē īslaicīgu rezultātu 

Kļūst vecmodīga Varētu veicināt pārdošanu zemāk par pilnu 

izmaksu 

Subjektīva un nav pilnīgi precīza 

Varētu būt maldinoša 

Izmaksu plānošana un kontrole 

Lai īstenotu organizācijas mērķus tirgū un veiksmīgi vadītu mārketinga kompleksa 

pasākumus, mārketinga nodaļai rūpīgi jāpārdomā nepieciešamais budţets. Lai sastādītu 

budţetu, savukārt, jāpārzina visas iespējamās izmaksas, kuras rodas preces ceļā no raţotāja 

līdz patērētājam. Mārketinga izmaksas var nosacīti iedalīt vairākās grupās, taču šīs dalījums 

nav vispārīgi noteikts, tādēļ var būt arī savādāks: 

� Tiešās pārdošanas izmaksas – izmaksas, kas saistītas ar pasūtījumu iegūšanu, 

pārdevēju algas, pārdošanas procesa vadīšanas un uzraudzības izmaksas, pakalpojumu 

sniegšanas izmaksas; 

� Reklāmas un citu preču virzīšanas pasākumu izmaksas – izmaksas, kas saistītas 

ar reklāmu medijos (tiešie maksājumi par laiku vai platību), preču realizācijas stimulēšanu 

(cenu diferencēšana atkarībā no stimulēšanas metodes), personisko apkalpošanu (darba alga 

vai atlīdzība, kas ir ietverta preces cenā), sabiedrisko attiecību veidošanā [ 13.]. 

Atsevišķi raţotāji aprēķinājuši, ka izejmateriālu piegāde, uzglabāšana, preču 

iepakošana un to uzglabāšana veido apmēram pusi no preču pašizmaksas. Šī iemesla dēļ katrs 

progresīvs uzľēmējs cenšas iegādāties izejmateriālus tuvu raţošanas vietai un cenšas pārdot 

gatavās preces tuvāk raţotnei. Uzľēmuma atvēršana izejvielu un materiālu tuvumā nozīmē ar 

transportu saistīto izmaksu samazināšanu ( piemēram, linu apstrādes uzľēmumus labāk veidot 

Latgalē, kur linus audzē, nevis Kurzemē ) [ 2., 89.]. 

Plānojot cenu un izvēloties piemērotāko metodi, jāatceras, ka, nosakot pārāk zemu 

cenu, nebūs iespējams segt visas uzľēmuma izmaksas un uzľēmums tiks pakļauts bankrotam. 

Savukārt, ja ieplāno pārāk augstu cenu, produktam nebūs pietiekami liels pieprasījums, kas 

galarezultātā arī radīs bankrota draudus, jo uzľēmums nespēs segt visas darbības izmaksas 

[ 3., 97.]. 

PAŠIZMAKSAS KALKULĀCIJAS BŪTĪBA SIA‖XXX‖ UN ANALĪZE 

SABIEDRĪBAS VISPĀRĒJAIS APRAKSTS 1 

Pārľemot SIA ‗‗XZX‘‘ darbību, 2005. gada 16. decembrī dibināta SIA ‗‗XXX‘‘. 

Uzľēmuma darbības sfēra ir optisko šķiedru un optisko šķiedru izstrādājumu 

raţošana, projektēšana un realizācija. Mūsu raţotni raksturo prasību izzināšana, piemērošana 

un izpilde attiecībā uz produktu. Tam pamatā ir klientu prasības un vajadzības, normatīvo 

aktu un standartu prasības, kas arī veido uzľēmuma politikas pamatnostādnes: uzľēmuma 

darbība ir orientēta uz patērētāja vajadzību izzināšanu un apmierināšanu; izstrādājumu 

projektēšanas, raţošanas, piegādes un pārraudzības procesu pilnveidošana; jaunu attīstības 

virzienu izpēte. 

Šo pamatnostādľu īstenošana ir iespējama, ievērojot sekojošo: 

� sadarbībai ar klientu jābūt balstītai uz savstarpējo uzticību; 

� prasību produktam izzināšana, apzināšana un piemērošana; 

� katra rīcība tiek veikta ar attiecīgu kvalitātes un atbildības apziľu; 

� nepārtraukta uzľēmuma darbības pilnveidošana; 

1 autora veidota informācija, izmantojot datus par uzľēmumu SIA ‗‗XXX‘‘. 

121

� darbinieku vajadzību izzināšana un apmierināšana, uzľēmuma vadības 

atvērtība. 

PLĀNOŠANA 

SIA ‗‗XXX‘‘ stratēģisko plānošanu veic valde, kura nosaka uzľēmuma attīstības 

virzienus – mērķus uzľēmumam kopumā. Procesiem un struktūrvienībām mērķus nosaka 

direktors kopā ar struktūrvienības vadītājiem. SIA ‗‗XXX‘‘ operatīvā plānošana tiek veikta 

uzľēmuma sanāksmēs. Mērķu īstenošanas rezultātus apkopo vadības pārskatā. 

KOMUNIKĀCIJA 

SIA ‗‗XXX‘‘ nodrošina savu darbinieku iekšējo saziľu ar e – pasta, lokālā datortīkla, 

mobilo telefonu palīdzību. Papildus noris: sapulces; iekšējās apmācības, kurās tiek risināti 

jautājumi, kas saistīti ar raţošanu; daţādi organizatoriskie / pilnveidošanās pasākumi. 

RESURSU VADĪBA (Darbinieku resursi) 

Uzľēmuma direktors ir noteicis pastāvīgo darbinieku skaitu, ar kuru uzľēmums 

plāno, organizē un realizē savu uzľēmējdarbību. Visu darbinieku pienākumus un tiesības 

nosaka līgumattiecības ar SIA ‗‗XXX‘‘. Neatkarīgi no pamatnosacījumiem darba līgumā, 

saskaľā ar valstī pastāvošo likumdošanu, darbiniekam jāievēro prasības, kuras nosaka viľa 

amata apraksts un/vai darba instrukcijas. Jebkuram uzľēmuma darbiniekam, neatkarīgi no 

ieľemamā amata, ir saistoši sekojošie pamatprincipi: rūpēties par uzľēmuma reputāciju un 

labo slavu, un savu ikdienas darbu organizēt saskaľā ar šiem principiem un atbilstoši 

uzľēmuma interesēm; darbu veikt pēc labākās sirdsapziľas un goda prāta, nepārtraukti 

pilnveidojot savas profesionālās iemaľas un kvalifikāciju. 

Tādējādi visi darbinieki, kuri uzsāk darbu SIA ‗‗XXX‘‘, tiek iepazīstināti ar šiem 

pamatprincipiem. Papildus tiek veikta darbinieka iepazīstināšana ar uzľēmuma darbību, amata 

pienākumiem un vadības sistēmu, un instruktāţa darba aizsardzības jautājumos. Jaunajiem 

darbiniekiem tiek veikta atbilstoša apmācība, ja to nosaka attiecīgā amata specifika. Tās 

apjoms tiek noteikts pamatojoties uz darbinieka sākotnējo izglītību, pieredzi un kvalifikācijas 

līmeni. Mācību nepieciešamība tiek regulāri pārskatīta un aktualizēta, ievērojot izmaiľas 

vadības sistēmas dokumentācijā, normatīvu prasības un SIA ‗‗XXX‘‘ vajadzības. Informāciju 

par personāla izglītību, kvalifikāciju, pieredzi un apmācībām uztur atbildīgais par personālu, 

sadarbojoties ar pašiem darbiniekiem un attiecīgo struktūrvienību vadītājiem. 

TEHNISKIE RESURSI 

Uzľēmums savā darbā izmanto sekojošos tehniskos resursus: uzľēmuma 

pamatlīdzekļus; inventāru un aprīkojumu; materiālus un izejvielas; nemateriālos līdzekļus. 

Tehnisko resursu vadība uzľēmumā tiek organizēta centralizēti saskaľā ar procedūru 

P12 „Iekārtu uzturēšana‖, kas ir saistoša gan visam uzľēmumam, gan ikvienam uzľēmuma 

darbiniekam. Tas nozīmē, ka tehnisko resursu plānošana, iegāde, sadale, uzturēšana un 

norakstīšana tiek veikta saskaľā ar augstākās vadības noteiktām procedūrām. Tehniskie 

resursi uzľēmumā tiek plānoti saskaľā ar raţošanas vadītāja pieprasījumu infrastruktūras 

izveidei un uzturēšanai no vienas puses un gada finansu budţeta, kuru apstiprina uzľēmuma 

valde no otras puses. 

FINANŠU RESURSI 

Finanšu resursu vadība tiek organizēta atbilstoši Latvijas Republikā pastāvošajai 

likumdošanai. Uzľēmuma gada budţetu apstiprina uzľēmuma valde. Budţeta sastādīšanai 

struktūrvienību vadītāji sastāda un iesniedz resursu pieprasījumu, kurš sastāv no paredzamā 

darba apjoma un tā izpildes realizācijai nepieciešamajiem resursiem. Uzľēmuma finanšu 

resursu uzskaiti un analīzi koordinē grāmatvedība. Uzľēmuma gada pārskatu katru gadu 

auditē zvērināts revidents. Pēc revīzijas tas tiek publiskots uzľēmumā. 

VADOŠIE DARBINIEKI 

Direktors ir atbildīgs par uzľēmuma darbību kopumā. Viľš nodrošina uzľēmuma 

stratēģisko plānošanu, kopā ar vadības grupu nosaka uzľēmuma politiku un mērķus, un atbild 

par budţeta plānošanu un izpildi, sadarbību ar klientiem, līgumu vadību. 

122

Raţošanas vadītājs ir atbildīgs par uzľēmuma raţošanu: noslēgto līgumsaistību 

izpildi ar klientiem, kā arī raţošanas plānošanu. Raţošanas vadītājs pārvalda visus raţošanas 

procesus, nodrošinot rentablu un kvalitatīvu raţošanu. 

Kvalitātes sistēmas vadītājs augstākās vadības pilnvarojumā organizē un pārrauga 

uzľēmuma darbību saskaľā ar ISO 9001:2000 standarta prasībām. Kvalitātes sistēmas vadītājs 

organizē vadības sistēmas izstrādāšanu, ieviešanu un uzturēšanu, un pilnveidošanu. 

Pārdošanas un komplektēšanas daļas vadītājs ir atbildīgs par noliktavā esošu 

materiālu un preču uzskaiti, pieľemšanu un nodošanu, par raţošanai nepieciešamo materiālu 

sagādi un sadarbību ar klientu pēc pasūtījumu izpildes – preces piegādāšanas nodrošināšana, 

kā arī ir atbildīgs par nosūtāmā produkta atbilstību. 

Medicīnas instrumentu, kabeļu un sānstarojošo šķiedru izstrādājumu raţošanas 

iecirkľa vadītājs (MIKSI vadītājs) ir atbildīgs par uzľēmuma lielākā iecirkľa darbinieku darba 

organizēšanu, plānošanu, tehnoloģiju un materiālu racionālu izmantošanu, kā arī pasūtījumu 

savlaicīgu izpildi. 

Kontroles un iepakošanas iecirkľa vadītājs ir atbildīgs par produkcijas kontroles 

pasākumu organizēšanu un realizāciju, lai nepieļautu nekvalitatīvas produkcijas nosūtīšanu 

pasūtītājam. 

Grāmatveţi atbildīgi par uzľēmuma finansu uzskaiti, apkopošanu, analīzi, finansu 

pārskatu sagatavošanu un ekonomisko analīzi. 

Galvenais inţenieris plāno, vada un koordinē mehāniskā iecirkľa un apkalpojošā 

personāla darbu. 

Galvenais tehnologs plāno, vada un koordinē darbu raţošanas efektivitātes 

paaugstināšanai, piedalās tehnoloģisko procesu izstrādes un pilnveidošanas procesos. 

Visā uzľēmumā ir ieviesta, sertificēta un uzturēta vadības sistēma saskaľā ar LVS 

EN ISO 9001:2000 standarta prasībām. 

Peļľas un zaudējumu aprēķins apkopo visas uzľēmuma izmaksas un ieľēmumus 

noteiktā laika periodā. Šī informācija ir ārkārtīgi nepieciešama uzľēmuma vispārējās 

rentabilitātes noskaidrošanā, taču ir nepieciešams noteikt arī katra konkrēta produkta izmaksas 

un rentabilitāti. Tas nepieciešams, lai kontrolētu izmaksas. 

Uzľēmums, kurā es strādāju ir optisko šķiedru un šķiedru izstrādājumu raţošanas 

uzľēmums. Ja šeit būtu tikai viena raţošanas nozare un tā realizētu tikai vienu produkcijas 

veidu, piemēram, šķiedru, tad pilno pašizmaksu aprēķināt nebūtu pārāk grūti, protams, ja ir 

veikta pilnīga izmaksu uzskaite. Taču, šeit ir vairākas raţošanas nozares, izmaksu aprēķini ir 

sareţģītāki. Līdz ar to raţošanas pašizmaksas aprēķinu sistēmas izveide uzľēmumā, kas raţo 

šādu produkciju, ir atkarīga no vairākiem faktoriem: cik produkcijas veidu uzľēmums raţo, 

cik liels ir raţošanas apjoms katrā no nozarēm, kādas izejvielas un materiālus uzľēmums 

iepērk, kādas izejvielas un materiālus uzľēmums saraţo pats u.c. faktori. 

Lai veiktu pašizmaksas aprēķinus, uzľēmumā jābūt pēc iespējas precīzākai izlietoto 

raţošanas izejvielu uzskaitei arī fiziskajās vienībās – metros, gramos un mililitros. Turklāt šī 

uzskaite jānodrošina atbilstoši produkcijas veidam, kuram paredzēts veikt pašizmaksas 

aprēķinu, un jau izmaksu rašanās brīdī. Tātad ir jāzina, cik gramu un kādu līmi un par kādu 

cenu izlietots konkrētam kūlim. Lai to noteiktu, jāzina šo līmju nepieciešamo normu 

atbilstošajam kūļa aktīvā diametra lielumam un nepieciešamo kūļu daudzumu. Ja uzľēmumā 

grib aprēķināt plānoto pašizmaksu, tad var izmantot iknedēļas plānus, kurus es sastādu ik 

nedēļu, apkopojot pasūtījumus. Tāpat jāsadala arī uzľēmuma izmaksas, kas nav tieši saistītas 

ar raţošanu. Jārēķinās ar to, ka, nosakot šo sadalījumu pārāk aptuveni, iegūtie aprēķinu 

rezultāti var būt neprecīzi. Tādēļ šos aprēķinus nebūtu lietderīgi izmantot uzľēmuma darbības 

analīzē. Netiešo izmaksu sadalīšanu pa konkrētiem produkcijas veidiem parasti veic gada 

beigās. Lai iegūtais rezultāts būtu tuvāks īstenībai, rūpīgi jāpārdomā, kādus loģiskos principus 

izmantot to sadalei. Piemēram, pamatlīdzekļu amortizācija – telpas - jāattiecina uz kūļu 

pašizmaksu. Taču tādam vispārējas lietošanas pamatlīdzeklim kā plītiľas, fēni, krāsniľas, 

svari - amortizāciju sadalīt sareţģītāk. Nevajadzētu to dalīt proporcionāli katram raţotam 

123

kūlim, ja šiem izstrādājumiem ir atšķirīgs darba patēriľš. Vispārīgās saimniecības izmaksas - 

bankas pakalpojumi, tālrunis, u.c., īpaši, ja tās nav pārāk lielas summas, būtu loģiski sadalīt 

proporcionāli ieľēmumu apjomam no daţādiem pašizmaksas aprēķina objektiem. 

Pašizmaksu aprēķini ir ļoti plašs jautājums un daţos vārdos to nav iespējams 

detalizēti izstāstīt. Līdz šim nevienu neinteresēja, cik mums izmaksā katrs saraţotais produkts. 

Un iemesls tam ir viens – mēs esam meitas uzľēmums no pasaulē slavena koncerna, kas arī 

dod mums pasūtījumus jau ar savām cenām. Līdz ar to nestāv jautājums – cik tas izmaksā, jo 

ik mēnesi mums ar bankas starpniecību pārskaita nepieciešamo summu, tā uzturot mūs. 

Uzľēmums, kurā strādāju jau saľēma savus pirmos sertifikātus DIN EN ISO 9001:2000 un 

DIN EN ISO 13485:2003. Un tika ierosināts – sagatavoties kārtējam auditam, lai gūtu iespēju 

iegūt sertifikātu medicīnas zonţu raţošanā. Tad arī pirmo reizi ieminējās par pašizmaksu. 

Uzľēmumā ir izstrādāta forma – MIK, izstrādājuma maršruta identifikācijas karte, kurā tiek 

uzrādīti visi izmantotie materiāli ( to identifikācijas numuri ) un to daudzums ( nepieciešamais 

un faktiski izlietotais ), datums, visas veiktās operācijas, patērētais laiks, darba veicējs, 

piezīmes – ja darba gaitā tika kaut kas konstatēts. Šī forma kļuva par pamatu pašizmaksai – ir 

izmantotais materiāls un tā daudzums, kā arī patērētais darba laiks. Un tad parādījās cits 

jautājums – cik mums izmaksā viena darba stunda? Valdes loceklis izteica priekšlikumu 

paľemt laika periodu – sešus mēnešus. Tad es saskaitīju cik kopā darba dienu sešos mēnešos 

un sareizināju tos ar darba stundām, tā iegūstot darba stundas. Galvenā grāmatvede sarēķināja 

kopējās izmaksas par sešiem mēnešiem, izľemot materiālus. Tad tika noteiks darba laika 

izmantošanas koeficents – 0.8 un ierašanās / piedalīšanās koeficents – 0.8. Tad es izdalīju 

visas izmaksas ar sešu mēnešu darba stundām un sareizināju ar darba laika izmantošanas 

koeficentu un ierašanās / piedalīšanās koeficentu, tā iegūstot vienas stundas izmaksas. 

Protams, var mēģināt attiecināt izmaksas uz katru produktu atsevišķi, bet tas gandrīz nav 

iespējams. Šķiedrām ir vairāki desmiti veidu, kūļiem vairāki simti veidu un zondēm vairāki 

desmiti veidu, tāpēc diezgan sareţģīti to izdarīt. Piemēram, kūļi pārsvarā ir individuāli 

izstrādājumi, jo tie reti kad atkārtojās, tos raţo pēc klienta vajadzībām, īpašībām un katram ir 

speciāli izstrādāts rasējums. Protams, vispirms mēs saľemam pieprasījumu – klients izsaka 

savas vēlēšanas un tad mēs sasaucam sapulci un apsprieţam jautājumus. Kādā starojumā tiks 

izmantots kūlis? Un tad uzreiz ir saprotams kāda šķiedra tiks izmantota – ultravioleto ( UV ) 

vai infrasarkano ( WF ) staru diapazonā. Cik garš; kādas ir tolerances; nepieciešamais aktīvais 

diametrs – tad arī zinām cik šķiedru būs vienā kūlī; no kāda materiāla izgatavosim uzgaļus; 

kādus aizsargapvalkus izmantosim. Un, protams, cik aptuveni ( diemţēl, to nevar paredzēt ) 

tas aizľems laika – šķiedras vilkšanas iecirknis, kūļu iecirknis un kontroles / iepakošanas 

iecirknis. Kā arī aprēķinam transporta kompānijas ( UPS ) izdevumus un iekļaujam ( ja nav 

ES savienība ) izcelsmes sertifikāta izmaksas. Kas attiecās uz zondēm, pie tām strādā 

zinātniski - pētnieciskā grupa, kas izstrādā jaunus izstrādājumus. Tad mēs veicam 

eksperimentus, kā labāk tos raţot, lai pie lāzertesta tiem būtu lielāka jauda, kā arī izmantojam 

tādus materiālus, kas atbilst visām standartu prasībām raţojot medicīnas izstrādājumus. Kā arī 

paralēli es rēķinu pašizmaksu eksperimenta produktiem, lai pēc tam būtu vieglāk aprēķināt 

pašizmaksu, ja būs lielāki pasūtījumi. Ja izstrādājums spēs sevi labi parādīt tirgū – pastāv 

iespējas, ka būs pasūtījumi. Koncernā raţo lāzerus un mēs zondes, kas pieslēdzās pie lāzera 

un veic vairākas operācijas – vēnu lāzeroperācijas, liposakcija, prostatas ārstēšana; kā arī citās 

medicīnas nozarēs – fleboloģija, Otorinolaringoloģija, neiroķirurģija, onkoloģija u.c. 

4.1. tabula 

Pašizmaksas aprēķins. 2 

pašizmaksas aprēķins Both ends fused bundle for Zeiss Meditec,L=1.5m 

Vācija 

Art.Nr.500700940 

Rasējuma Nr.500700940 Rev.D 

2 autora veidota informācija, izmantojot datus par uzľēmumu SIA ‗‗XXX‘‘. 

124

izmantotie materiāli daudzums vien. cena/LVL kopā/LVL 

UV 176/190//240(SlA) ( 725 šk. × 1.59 m ) 1156 m 0.249 287.84 

Uzgalis-aplis 500700940-01;-02;-03 1+1+1 gab. 2.28 2.28 

Kvarca stikla caurulīte ID=5.42mm,L-35mm 0.07 m 5.13 0.36 

AB2446 Ortoflex-PS-VA 11.6mm 1.5 m 9.52 14.28 

Silikons SIELS 159 11 gr. 215 2.37 

AB2082 TSC C 12.7 m M 0.025 m 5.66 0.14 

AB1205 TSC C 9.0mm M 0.025 m 3.03 0.08 

AB3002 līme Durapot 861 1.17 gr. 34.03 0.56 

AB1893 līme Epo-Tec 305 1.28 gr. 28.79 0.20 

palīgmateriāli 

sērskābe,dest.ūdens,acetons,cimdi,spirts 0.89 

salvetes,skotč,zobu 

bakst.,kapsula,fuma,lāpstiľa 0.52 

pulēšanas apļi 17 gab. 0.17 2.89 

smilšpapīrs 2 gab. 0.38 0.76 

dest.ūdens,spirts,vates k. 0.70 

iepakojums 6.00 

Materiāli kopā 319.87 

kontrole 20min 1st 23 LVL 7.67 

iepakošana 20min 1st 23 LVL 7.67 

uzľēmuma izmaksas/kūļu iecirknis 8st25min 1st 23 LVL 193.58 

uzľēmuma izmaksas/mehāniskais iecirknis 5st30min 1st 23 LVL 126.50 

Darba laika izmaksas kopā 335.42 

pašizmaksas aprēķins /LVL 655.29 LVL 

pašizmaksas aprēķins /€ 932.39 € 

pārdošanas cena 940.00 € 

Sagatavoja 10.03.2009 Ilona Ivanova LB kurss 0.7028 

Tabulā var apskatīties manu ikdienas darbu – tā ir mana izstrādāta pašizmaksas 

aprēķina tabula kūlim. Tieši šim kūlim cenu noteica koncerns un pārdošanas cena nav 

apsprieţama. 

Šajā attēlā var redzēt cik daudz līdzekļu ieguldīts izstrādājumos, sadalot pēc 

pamatmateriāliem, palīgmateriāliem un uzľēmuma izmaksām. 

Ls 100.00 

Ls 90.00 

Ls 80.00 

Ls 70.00 

Ls 60.00 

Ls 50.00 

Ls 40.00 

Ls 30.00 

Ls 20.00 

Ls 10.00 

Ls 0.00 

Zondes Kūļi Škiedra 

4.1. attēls Pašizmaksas sadale 3 

3 autora veidota informācija, izmantojot datus par uzľēmumu SIA ‗‗XXX‘‘ 

125 

Pamatmateriāli / 1 vien. 

Palīgmateriāli / 1 vien. 

Uzņēmuma izmaksas / 1 

vien.

Lielāko daļu līdzekļu no zondēm sastāda uzľēmuma izmaksas. Tā tas arī ir, jo ļoti 

bieţi mainās tehnoloģiskais process, kas aizľem daudz darba laika un līdz ar to līdzekļu. 

Izstrādājums nav īpaši dārgs un arī pamatmateriāli izmantoti nedārgi, bet visiem ir sertifikāts, 

kas paredzēts medicīnas izstrādājumu raţošanai. Kūļu pašizmaksā gan ir viss krietni 

sareţģītāk. Diezgan sareţģīti precīzi noteikt, kas izmaksā dārgāk – ir vienkārši kūļi, kur 

izmantota lēta šķiedra un darba laiks ir īss. Bet tiek raţoti kūļi, kur izmantota ļoti dārga 

šķiedra un tehnoloģiski ļoti sareţģīti izpildāmi, tur gan var būt gan augstākas pamatmateriālu 

izmaksas, gan arī diezgan augstas uzľēmuma izmaksas. Un arī grūti aprēķināt vidējo – jo šeit 

pārsvarā ir individuāls izstrādājums un paredzēt 100 %, ka izdosies ar pirmo reizi nevar. Ir 

gadījies, kad pārtaisa kūli no jauna, sanāk zaudējumi uzľēmumam. Ar šķiedru ir vieglāk – 

vislielāko daļu vienmēr aizľem pamatmateriāli. Tāpēc nevar teikt, ka attēlu var attiecināt uz 

visiem izstrādājumiem kopumā. Pie zondēm tika attēlā tika izmantots izstrādājums – Ceralas 

Twister Slim Fiber, kas paredzēts prostatas ārstēšanai. Pie kūļiem attēlā tika izmantots 

izstrādājums Carl Zeiss, kas raţots firmai, kas savukārt raţo mikroskopus, lēcas u.c. Šķiedra – 

UV200/208/240A, Na=0.22+/-0.02, kas raţota kūļu raţošanai. 

Pašizmaksas aprēķinu izmantojam galvenokārt lai zinātu – vai tas ir izdevīgi? Ja nē 

tad piestrādājam pie savām izmaksām – varbūt nelietderīgi izmantojam palīgmateriālus, 

varbūt darba laiks MIKOS uzrādīts neprecīzi, vai arī ir jāmaina tehnoloģiskais process. 

Protams, tikai saskaroties un strādājot ar pašizmaksu ikdienā ir skats uz visu 

notiekošo, nekā tikko es sāku strādāt ar pašizmaksas kalkulāciju. Vienīgais ir jāprot pareizi 

pasniegt informāciju, ko es apkopoju. Es redzu, ka ir jāpiestrādā pie informācijas, kas ir 

sniegta MIKOS. Bieţi vien patērētais darba laiks ir tikai noapaļots, jo bieţi vien darbinieki 

neaizdomājās, ka katra minūte man nozīme daudz. Kā arī pētot uzľēmuma bilanci un peļľas – 

zaudējuma aprēķinus, var secināt, ka uzľēmumam ir diezgan lieli izdevumi. Pie tiem arī 

varētu piestrādāt, vienkārši jāľem katrs grāmatvedības konts un jāpēta – kāpēc? Priekš kam? 

Vai nevar izmantot lētāku? Vārdu sakot ir jāmeklē iespējas ekonomēt. Bet te grāmatvede gan 

būtu pats īstākais darbinieks, kas varētu pacelt šo jautājumu un sasaukt sapulci, apspriest kas 

uz doto brīdi ir pats nepieciešamākais. 

Uzľēmuma raţošanas un pārdošanas apjomi ir mazāki, nekā pusgadu atpakaļ. Tas ir 

saistīts ar pārdošanas apjoma kritumu, cenu kritumu pasaules tirgū, un kā sekas - uzľēmuma 

štatu samazināšanu. Tikai izdevumi vienalga paliek lieli. Šobrīd koncernā sāk darbu jauns 

finanšu direktors un jūtās, ka cilvēks ir zinošs, izglītots. Un viľa pieprasītās atskaites liecina 

par to, ka beidzot izmaksas tiks sakārtotas. 

Tas ir diezgan interesants darbs, kurš, manuprāt, vēl jāapgūst, jo ir daudz lietu, kuras 

jāpārzina precīzi un nav tiesību kļūdīties. Nepieciešams ļoti daudz informācijas turēt prātā, kā 

arī to nemitīgi jāpārbauda, jāseko līdzi visiem skaitļiem – vai mainās materiālu iegādes cenas, 

transporta kompāniju rēķini, PVN, valūtu kursu svārstības, utt. 

Produkcijas raţošanas pašizmaksa ir svarīgākais uzľēmuma darbības efektivitātes 

rādītājs. 

KOPSAVILKUMS 

1. Katras uzľēmējdarbības pamatā ir mērķis nopelnīt. Lai to veiksmīgi izdarītu, ir 

jāmāk saplānot visus paredzamos ienākumus un izdevumus, kā arī noteikt par kādu cenu 

uzľēmums ir gatavs pārdot savu saraţoto produkciju un vai tā ir konkurētspējīga tirgū. 

2. Produkcijas raţošanas pašizmaksa ir svarīgākais uzľēmuma darbības 

efektivitātes rādītājs. 

3. Katram no šiem raţošanas organizācijas tipiem ir jāizvēlas noteikta pašizmaksas 

kalkulācijas metode. 

4. Lai sekmīgi organizētu uzľēmējdarbību, ir jāveic darba procesa plānošanu un 

kontroli, jāizvērtē preču krājumi. Tā veikšanai ir jāzina, kādas ir vienas produkcijas vienības 

izmaksas. Produkcijas pašizmaksa ir viens no izejas punktiem, lai noteiktu preces cenu. 

126

5. Pasūtījuma vai vispār raţojuma pašizmaksa ir pamats cenas kalkulācijai. Tāpēc 

ļoti rūpīgi jāpieiet pie pašizmaksas kalkulācijas, jo jebkura maza kļūda no maza sniegpārsliľas 

kļūs par lielu sniega piku. 

6. Darbiniekam, kas veic pašizmaksas aprēķinus ir jāizveido un jāattīsta veselu 

mehānismu, nodrošinot datu aizsardzību un interpretēšanu un attiecīgā informācija jānodod 

tālāk augstākstāvošai vadībai, lai varētu veikt secinājumus un izteikt priekšlikumus, kas 

varētu labāk attīstīt uzľēmuma augšanu. 


1. Rurāne M. Raţošana. – Rīga : Turības mācību centrs, 2000. – 125 lpp. 

2. Rurāne M. Uzľēmējdarbības pamati. – Rīga : Turības mācību centrs, 1997. – 184 

lpp. 

3. Slavinska I. Uzľēmējdarbības plānošana un kontrole. – Rīga : Biznesa 

augstskola Turība, 2005. - 176 lpp. 

4. Uzľēmuma DIVERTO mājas lapa http://www.diverto.lv/v_gramatvediba.php 

5. Zvērināts juridiskās palīdzības birojs EIRO TEMĪDA 

www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Referati/Gramatvediba/faili/pasizm_kalk_nep 

iec.doc 

6. Informatīvais portāls http://www.mark5.ru/113/25315/index1.1.html 

7. Datu apstrādes informācijas sistēmas http://www.dais.lv/razh.html 


http://www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Referati/Gramatvediba/faili/pasizm_kal 

k_nepiec.doc 


www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Referati/Marketings/faili/marketinga_izmaksa 

s.doc 



k_nepiec.doc 


http://www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Referati/Gramatvediba/faili/prod_pas_k 

alk.doc. 



k_nepiec.doc 


http://www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Referati/Gramatvediba/faili/prod_pas_k 

alk.doc. 

127

ALGAS NODOKLIS 

PAYROLL TAX 

Eila Vaļicka 

Mag. paed., lektore Eleonora Martemjanova 

ANOTĀCIJA 

Pētnieciskais darbs izstrādāts, pamatojoties uz speciālo literatūru, Latvijas 

Republikas likumiem un citiem informācijas avotiem. 

Darbs sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā apskatīta pamatinformācija par 

iedzīvotāju ienākuma nodokli kopumā. Darba otrajā nodaļā apkopota teorētiskā bāze par algas 

nodokli – vienu no iedzīvotāja ienākuma sastāvdaļām. Trešajā nodaļā izpētīta algas nodokļa 

aprēķināšanas kārtība. Darba izstrādes gaitā gūtās atziľas formulētas secinājumos un ir 

izstrādāti priekšlikumi. 

Uzskatāmi parādīts algas nodokļa aprēķins un aizpildīti dokumenti, lai atspoguļotu 

algas nodokļa aprēķināšanas kārtību. 

ANNOTATION 

The information in the course paper is taken from specific literature, laws of the 

Republic of Latvia and other sources of information. 

The course paper consists of three parts. There is some basic information on payroll 

tax in general in the first chapter of this paper. In the second chapter the author looks at 

payroll tax. And in the last chapter the author studies calculable order of the payroll tax. There 

are conclusions and suggestions in the end of the paper. 

The author showed the calculable order of payroll tax and filled in all necessary 

documents in order to make sense of calculable order of payroll tax. 

IEVADS 

Nodokļi, nodokļu politika, nodokļu sistēma, aplikšana ar nodokļiem atrodas ikvienas 

valsts sabiedrības pastāvīgā uzmanības lokā. Tēma par algas nodokli ir aktuāla tāpēc, ka 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju skaits ir liels un tam ir arī nozīmīga loma gan valsts, 

gan pašvaldību budţetu sistēmā, gan arī nodokļu sistēmā. Pēdējā laikā Latvijā tiek pārskatītas 

nodokļu likmes, ieviestas jaunas fiskālās reformas un nodokļi. Tādēļ nepieciešams noskaidrot 

fizisko personu līdzdalību šajā procesā, izpētot, kādu labumu gūst valsts no vienkāršo 

iedzīvotāju nodokļu pienesuma. Saskaľā pēc Eiropas Komisijas un finanšu ministriju datiem 

Latvijas valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir trešā zemākā, vairumā ES veco valstu 

maksimālā ienākuma nodokļa likme ir gandrīz divreiz augstāka. Tāpat arī daudzās Eiropas 

Savienības valstīs nodokļa likme mainās atkarībā no ienākuma vai apgādājamo skaita. No 27 

dalībvalstīm 18 valstīs ir vairākas atšķirīgas nodokļu likmes un 4 valstīs iedzīvotāju ienākuma 

nodoklis ir kā ir progresīvais nodoklis. Arī neapliekamais minimums veido vidēji 75%-90% 

no minimālās algas. 

Darba mērķis: izpētīt algas nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtību. 


1. Izstudēt likumu „ Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖; 

2. Raksturot algas nodokļa būtību, saturu; 

3. Izpētīt algas nodokļa aprēķināšanas kārtību. 

Darbā izmantotās analīzes metodes : monogrāfiskā un statistiskā. 

1. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKLIS 

Nodoklis ir obligāts ar likumu noteikts maksājums, kuru veic juridiskas vai fiziskas 

personas, lai veidotu daļu no valsts budţeta [14.]. 

Latvijas nodokļu sistēmu regulē jumta likums „Par Nodokļiem un nodevām‖, kas 

pieľemts 1995. gada 2. februārī, un tā grozījumi. 

Lai regulāri sekotu nodokļu iekasēšanas situācijai, Finanšu ministrijā ir izveidota 

Fiskālās disciplīnas uzraudzības komiteja, kas reizi nedēļā izskata valsts budţeta finansiālo 

deficītu, kā arī salīdzina faktiskos rezultātus ar plānotajiem – un informācija par kārtējo 

maksājumu parādiem un neizpildītajām maksājumu saistībām [9. 13.].

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos 

ienākumus, un tas sastāv no: 

Algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba 

devējs; 

Fiksētā ienākuma nodokļa par ieľēmumiem no saimnieciskās darbības; 

Nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzľēmumu 

ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem [1.]. 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu, piemērošanu u.c. regulē likums „Par 

iedzīvotāju ienākuma nodokli‖, pieľemts 1993. gada 5. maijā. 

Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā visas fiziskas personas t.sk. visi individuālie 

komersanti, kā ari tās zemnieku saimniecības, kuri par ienākumu no sava uzľēmuma nemaksā 

uzľēmuma ienākuma nodokli [15.]. 

Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā fiziskas personas, kas ir: 

Rezidenti, kas taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai 

ārvalstīs; 

Rezidents - iekšzemes nodokļu maksātājs , ja: fiziskās personas pastāvīgā dzīvesvieta 

ir Latvijas Republikā, vai šīs persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu 

periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā; šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs 

nodarbina Latvijas Republikas valdība. Nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiek 

uzskatīts par rezidentu, ja tas izveidots un reģistrēts, vai tas bija jāizveido un jāreģistrē 

saskaľā ar Latvijas Republikas likumiem [12.]. 

Nerezidenti, kas taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā; 

Nerezidents - nodokļu maksātājs, kas nav atzīts par rezidentu [12.]. 

Individuālo komersantu arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas 

taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar 

uzľēmumu ienākuma nodokli. 

Laika periods, kad jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis jeb taksācijas periods ir 

kalendārais gads. Iedzīvotāja ienākuma nodokļa likme, kas jāmaksā no algotā darba 

ienākumiem ar 2009.gadu ir 23%. 

Sākot ar 2008. gadu, likme nodoklim, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, 

ir noteikta 15%. 

2. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKLIS NO ALGOTĀ DARBA IENĀKUMIEM 

2. 1. Pamatinformācija par algas nodokli 

Likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ ir noteikts, ka ar algas nodokli tiek 

aplikta visu veidu darba samaksa. Darbinieka ienākumi uz darba attiecību pamata, kas tiek 

aplikti un kas neaplikti ar algas nodokli, uzskaitīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 112 

„Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis‖ [5. 48.]. 

Ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo 

darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā, izdarītie 

maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba 

devēja, ja noteikumos „Par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis‖ noteikts citādi 

[3.]. 

No 2009.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma likme pazemināta no 25% līdz 23%. 

Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 23 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā 

ienākuma. 

No 2009.gada 1.janvāra no 150 latiem uz 300 latiem paaugstināta attaisnoto 

izdevumu par izglītību un medicīnas pakalpojumiem norma. Par attaisnotajiem izdevumiem 

turpmāk tiks uzskatīti arī maksājumi par izglītības iegūšanu citās Eiropas Savienības valstīs. 

Tas nozīmē, ka attaisnotos izdevumus par medicīnas pakalpojumiem un studiju 

maksu 300 latu apmērā varēsim iekļaut, iesniedzot deklarāciju par 2009.gadu, un 2010.gadā 

saľemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23% apmērā [11.]. 

129

Algas nodokļa ieturēšanu un pārskaitīšanu budţetā veic darba devējs, kas nodarbina 

darbinieku. Algas nodoklis iemaksājams budţetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saľemta nauda 

iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases 

ieľēmumiem, nesaľemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budţetā nākamajā dienā pēc 

algas izmaksas [13.]. 

Fiziskā persona atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ pati aprēķina 

algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to budţetā, ja tā: 

ir darba attiecībās ar darba devēju, kurš ir ārvalsts uzľēmums (nerezidents), kam 

Latvijā nav pārstāvniecības; 

ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijā 

(attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu); 

uz darba līguma pamata saľem atlīdzību par tāda darba izpildi, kas tiek finansēts 

no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma 

līdzekļiem [16.]. 

2. 2. Atvieglojumi un neapliekamais minimums 

Likums „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli‖ paredz šādus atvieglojumus vienam no 

apgādniekiem: 

par nepilngadīgu bērnu; 

par bērnu, kamēr viľš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās 

izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; 

par nestrādājošu laulāto; 

par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem; 

par mazbērnu vai audzināšanā paľemtu bērnu, ja no viľa vecākiem nav 

iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viľš turpina 

vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk 

kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; 

par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viľiem nav darbaspējīgu vecāku; 

par apgādībā esošu personu apgādājamiem; 

par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta 

uzturnauda (alimenti); 

par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu [1.]. 

Saskaľā ar likums „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli‖ šie atvieglojumi nav 

piemērojami, ja personas, kas atrodas apgādībā patstāvīgi saľem ar nodokli apliekamos 

ienākumus, kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu 

(stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona. 

Personām, kuras saskaľā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski 

represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību 

nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.138. – „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa 

papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās 

kustības dalībniekiem‖. 

Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā 

apmērā: 

1296 lati gadā - personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa 

1008 latu gadā - personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa. 

Personai, kurai saskaľā ar likumu ―Par politiski represētās personas statusa 

noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā reţīmā cietušajiem‖ noteikts politiski represētās 

personas statuss, un personai, kurai saskaľā ar likumu ―Par nacionālās pretošanās kustības 

dalībnieka statusu‖ noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz 

nodokļa papildu atvieglojumu 1296 lati gadā [4.]. 

130

Ja personai ir tiesības uz nodokļa atvieglojumiem vienlaikus kā invalīdam un 

politiski represētai personai vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekam, piemēro lielāko 

nodokļa atvieglojuma apmēru, uz kuru viľam ir tiesības. 

Atvieglojumi ir piemērojami kopš dienas, kurā maksātājam ir radušās tiesības uz 

atvieglojumu. Tiesības uz atvieglojumiem ir pārtraucamas tajā dienā, kad šīs tiesības ir 

zudušas. Ja darba attiecības nav bijušas pilnu mēnesi, tad darba devējs atvieglojumu apmēru 

nosaka pa dienām. 

Neapliekamo minimumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 924. - „Noteikumi 

par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma 

nodokļa aprēķināšanai 2009.gadam‖. 

Šajos noteikumos ir teikts, ka neapliekamais minimums sākot ar 2009. gada 

1.janvāri ir 90 Ls. Neapliekamo minimumu drīkst piemērot tikai tad, ja darba vietā ir iesniegt 

algas nodokļu grāmatiľa. Neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kuras saľem pensiju, 

kā arī personām, kuras saskaľā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem, politiski represētām 

personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. 

Valdība 2009. gada 14. jūnijā ārkārtas sēdē nolēma, ka no 2009. gada 1.jūlija 

neapliekamā minimuma apmērs iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai tiek samazināts 

no 90 līdz 35 latiem. Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma 

apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai izstrādāti nevis kā grozījumi līdz šim 

spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos, bet kā pastāvīgs tiesību akts, ar kuru spēku 

zaudēs līdzšinējie noteikumi. 

2. 3. Attaisnotie izdevumi 

Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek 

atskaitīti šādi maksātāja izdevumi (attaisnotie izdevumi): 

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 

Apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas 

līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura 

nodibināta un darbojas saskaľā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības 

likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētie apdrošināšanas 

sabiedrībai un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuri izveidoti saskaľā ar 

likumu „Par privātajiem pensiju fondiem‖, vai citās Eiropas Savienības 

dalībvalstīs reģistrētos privātajos pensiju fondos, kopā nepārsniedzot 10% (ar 

2009. gadu 20%) no personas bruto darba samaksas [7. 23.]; 

150 (ar 2009. gadu – 300 Ls) Ls gadā par izdevumiem izglītības iegūšanai un 

veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas izdevumiem; 

Izdevumi par plānotajām operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem; 

Summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā 

reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to 

iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaľā ar 

Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budţeta iestādēm [1.]. 

Zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko 

paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu 

vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saľem autoratlīdzību; 

Saskaľā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos 

pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas 

zonas valstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas 

nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma; 

Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības 

bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus un ieguldījumu fondi 

darbojas saskaľā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā 

Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir 

uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 

131

izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada 

apliekamā ienākuma. 

3. ALGAS NODOKĻA APRĒĶINĀŠANAS UN UZSKAITES KĀRTĪBA 

3. 1. Algas nodokļa aprēķināšanas nosacījumi un kārtība 

Lai iegūtu ar algas nodokli apliekamo ienākumu, no bruto ieľēmumiem tiek 

atskaitītas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, atvieglojumi un neapliekamais 

minimums - ja ir iesniegta algas nodokļu grāmatiľa. Iekšzemes iedzīvotāju ienākuma nodokļa 

maksātājam izsniedzama algas nodokļa grāmatiľa, lai nodrošinātu nodokļa maksātāju 

uzskaiti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kontroli, pareizu neapliekamā minimuma 

un nodokļa atvieglojumu piemērošanu. Nodokļa maksātājam var būt tikai viena grāmatiľa, un 

tai nav derīguma termiľa ierobeţojuma. Grāmatiľu izsniedz Valsts ieľēmumu dienesta 

teritoriālā iestāde pēc nodokļa maksātāja dzīvesvietas vai pilsētas vai pagasta pašvaldības 

pārvaldes. Grāmatiľas ir stingrās uzskaites dokumenti, kurus izgatavo sērijās. Bruto 

ieľēmumus reizina ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi – vispārējā 

gadījumā 9%, iegūto summu atskaita no bruto ieľēmumiem. No bruto ieľēmumiem atskaita 

arī atvieglojumus un neapliekamo minimumu. Iegūtā summa ir ar algas nodokli apliekamais 

objekts. Lai aprēķinātu izmaksājamo summu no bruto ieľēmumiem atľem VSAOI un algas 

nodokli. 

Inita Rudina, personas kods 111111 – 11111 kā kulināre strādā uzľēmumā SIA 

„Alfa‖, algas likme ir 276 Ls (par 2009. gada aprīli), darbavietā iesniegta algas nodokļu 

grāmatiľa, kurā uzrādīti 1 apgādājamais. 

276 x 0,09 (9%) = 24,84 Ls (VSAOI – darba ľēmēja daļa) Darbiniekam 

piemērojams neapliekamais minimums 90,00 Ls apmērā, jo ir iesniegta algas 

nodokļu grāmatiľa. Par vienu apgādājamo piemērojami atvieglojumi 63 x 1 = 

63Ls apmērā. 

276 – 24,84 – 90 – 63 = 98, 16 Ls (apliekamais objekts, no kura rēķina algas 

nodokli) 

98,16 x 0,23 (23%) = 22,58 Ls (algas nodoklis) 

276 – 24,84 – 22, 58 = 228,58 (izmaksājamā darba alga) 

Ar 15. maiju Inita Rudina tika atbrīvota, un viľai izmaksāja 3 mēnešu atvaļinājuma 

kompensāciju. Atvaļinājuma kompensāciju aprēķina vidējo pēdējo sešu mēnešu izpeļľu 

reizinot ar koeficientu (1,67). Pēdējo sešu mēnešu vidējā dienas izpeļľa Initai Rudinai ir 12,79 

Ls 

12,79 x 1,67 x 3 = 64,08 Ls Tā, kā neapliekamo minimumu u.c. papildus 

atvieglojumus nepiemēro pilnā apmērā šādos gadījumos: 

Pieľemot darbinieku darbā; 

Atbrīvojot darbinieku no darba; 

Ja darbinieks slimo ar darba nespējas lapu B, tad darbiniecei neapliekamo 

minimumu rēķina: 90/31 x 15 = 43,55 Ls 

Arī par apgādājamo izmaksājamā summa ir jāpārrēķina: 63/31 x 15 = 30,48 Ls 

Sāk rēķināt algas nodokli un izmaksājamo summu: 

118,8 + 64,08 = 182,88 Ls (bruto ieľēmumi) 

182,88 x 0,09 = 16,46 Ls (VSAOI) 

182,88 – 16,46 – 43,55 – 30,48 = 92,39 (apliekamais objekts, no kura rēķina algas 

nodokli) 

92,39 x 0,23 (23%) = 21,25 Ls (algas nodoklis) 

182,88 – 21,25 – 16,46 = 145,17 Ls (izmaksājamā summa) 

2. Piemērs 

Kārlis Kārkliľš, personas kods 222222 – 11112 kā vadītājs strādā uzľēmumā SIA 

„Alfa‖. Darbinieka algas likme ir 350 Ls, darba vietā nav iesniegta algas nodokļu grāmatiľa. 

350,00 x 0,09 (9%) = 31,50 Ls 

132

Darbiniekam netiek piemērots neapliekamais minimums, jo darba vietā nav iesniegta 

algas nodokļu grāmatiľa un, ja nav algas nodokļu grāmatiľas, nav ziľu arī par 

apgādājamajiem. Algas nodoklis tiek rēķināts no bruto algas, no kuras atskaitītas VSAOI. 

350,00 – 31,50 = 318, 50 Ls (apliekamais objekts, no kura rēķina algas nodokli) 

318, 5 x 0,23 (23%) = 73,26 (algas nodoklis) 

350,00 – 31,50 - 73,26 = 245,24 Ls (izmaksājamā darba alga) 

No katra darbinieka darba samaksas darba devējam ir jāietur darba ľēmēja VSAOI. 

Likumā ir noteiktas sociālās apdrošināšanas veidi un procentuāls sadalījums pa šiem veidiem. 

Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu 

personas vai tās apgādībā esošu personu risku zaudēt ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās 

personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai 

saslimšanu ar arodslimību. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas 

sastāvdaļa [2.]. 

Daţādām darba ľēmēju kategorijām jāmaksā daţādas apdrošināšanas iemaksas, 

atbilstoši tam kādiem apdrošināšanas veidiem tās ir pakļautas. Vispārējā gadījumā, kad 

persona ir apdrošināta bezdarba gadījumam, valsts pensiju saľemšanai, pret nelaimes 

gadījumiem un arodslimībām, pret invaliditāti, maternitātes un slimības apdrošināšanas, un 

vecāku apdrošināšana. Tas viss kopā tad arī sastāda šos 33,09%. Bet, piemēram, speciālās 

pensijas saľēmēji netiek apdrošināti uz bezdarbu. Darba devējs šīs iemaksas veic par katru 

darba ľēmēju reizi mēnesī. 

3.1. tabula 

VSAOI likmes Latvijā 2009. gadā 1 

Sociāli apdrošināmā persona Darba Darba Kopā 

ņēmēja daļa devēja daļa (%) 

(%) (%) 

Darba ľēmējs (vispārīgā 

9,00 24,09 33,09 

gadījuma) 

Darba ľēmējs, kas sasniedzis 7,70 20,60 28,30 

vecumu, kas dod tiesības uz 

valsts vecuma pensiju, 

Darba ľēmējs – izdienas pensijas 8,34 22,34 30,68 

saľēmējs vai III grupas invalīds 

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Reglamentē MK noteikumi Nr. 

1027. – „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts 

sociālās apdrošināšanas veidiem 2009.gadā‖. 

2009. gadā piemērojamie nodokļa atvieglojumi un neapliekamais minimums mēnesī 

skatīt 1. pielikumā. 

Darba devējam katram darbiniekam obligāti ir jāiekārto personīgais konts, kur 

aizpilda katru mēnesi, tajā reģistrē visa gada ienākumus, ieturējumus un izmaksājamās 

summas. 

Kopš 2009. gada 1. janvāra ir spēkā Ministru kabineta 2008. gada 20. novembra 

noteikumi Nr. 942. „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju 

reģistrāciju un ziľojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 

iedzīvotāju ienākuma nodokli‖, kas nosaka kārtību, kādā ziľojumu aizpilda un iesniedz Valsts 

ieľēmumu dienesta (VID) teritoriālajā iestādē [ 10. 22.]. 

„Ziľojumu par VSAOI no darba ľēmēju darba ienākumiem, IIN un uzľēmējdarbības 

riska valsts nodevu pārskata mēnesī‖. iesniedz līdz paziľojumā noteiktajam datumam, ko 

nosaka VID, uzľēmumam reģistrējoties kā nodokļu maksātājam. Šo ziľojumu iesniedz par 

visiem darba ľēmējiem, atsevišķi par katru darba ľēmēju statusa grupu. Uzľēmumā SIA 

„Alfa‖ strādā 4 darbinieki, par katru ziľojumā ieraksta VSAOI, darba ienākumus. Šīs ziľas 

1 Autores veidota tabula izmantojot interneta resursus 

133

apkopo un ieraksta turpinājums „Ziľojums par VSAOI no darba ľēmēju darba ienākumiem, 

IIN un uzľēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī‖. SIA „Alfa‖ paziľojumā 

noteiktais datums ir 15, tāpēc ziľojumu uzľēmums iesniedz 14. 06. 2009. 

Ja mēnesī izmaksātā ienākuma vai vienreizējās izmaksas apmērs ir trīs lati vai 

mazāks, to izmaksājot, nodoklis ienākuma izmaksas vietā nav ieturams. Ienākuma saľēmējs 

uzrāda šīs summas savā gada ienākumu deklarācijā. Ienākuma izmaksātājs par šo ienākumu 

ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam nosūta VID teritoriālajai iestādei 

pēc savas atrašanās vietas ―Paziľojumu par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma 

nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas 

vietā nodokli‖. Par gada IV ceturksni paziľojums iesniedzams līdz pēctaksācijas gada 

1.februārim [13.]. 

Gadam beidzoties, darba devējs izdod darbiniekam, kā arī nosūta Valsts ieľēmumu 

dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziľojumu par fiziskai personai 

izmaksātajām summām, kas samaksāts darba attiecību pastāvēšanas periodā. 

Paziľojums par fiziskai personai izmaksātajām summām tiek nogādāts adresātam ne 

vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada 

beigām. 

Ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām, darba devējs grāmatiľā izdara 

ierakstu par algas nodokļa samaksāšanu un grāmatiľu izsniedz darbiniekam atlaišanas dienā. 

Piemērā minētajai darbiniecei Initai Rudinai šīs paziľojumu un algas nodokļu grāmatiľu viľai 

nodod 15. maijā – šajā datumā viľu atbrīvo no darba. 

Ja ar darbinieku, kas nodarbināts papildu darba vietā, darba attiecības ir izbeigušās 

pirms taksācijas gada beigām, darba devējs izsniedz darbiniekam paziľojumu par fiziskai 

personai izmaksātajām summām atlaišanas dienā, bet darbiniekam, kas nodarbināts 

steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos, — izmaksājot atalgojumu. Paziľojumu par to 

darbinieku fiziskai personai izmaksātajām summām, ar kuriem darba attiecības nav 

pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta Valsts ieľēmumu dienesta teritoriālajai 

iestādei pēc savas atrašanās vietas līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko darba 

attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, 

īslaicīgos, vienreizējos darbos. Paziľojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām 

Valsts ieľēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc darba devēja atrašanās vietas pārsūta Valsts 

ieľēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas, ja tā ir citā 

administratīvajā rajonā. 

Darba devējam ir pienākums iesniegt „Ziľas par darba ľēmējiem‖ līdz mēneša 

5.datumam par visiem darbiniekiem, kas mainījuši savu statusu. Uzľēmumā SIA „Alfa‖ no 

darba ar 15. maiju tiek atbrīvota Inita Rudina. Ierakstītais ziľu kods norāda darba attiecību 

pārtraukšanas iemeslu, piemēram, 23 - Darba ľēmēja statusa zaudēšana, pamatojoties uz 

darba ľēmēja uzteikumu. Uzľēmumā tika pieľemta darbā pārdevēja ar 18. maiju. To visu 

atspoguļo ziľās par darba ľēmējiem. 

3. 2. Algas nodokļa uzskaites kārtība 

Darba samaksas aprēķinam katram darbiniekam darba devējs iekārto kartīti katram 

taksācijas gadam. Visu informāciju no šīm kartītēm apkopo darba algas aprēķina sarakstā, kas 

ir galvenais dokuments grāmatošanai. 

Galvenais konts algas uzskaitē ir konts 5610 – norēķini par darba algu. Šis konts ir 

pasīvs, kas nozīmē, ka D pusē uzskaita ieturētos nodokļus, bet K pusē uzskaita aprēķināto 

bruto algu. Kad tiek aprēķināta bruto darba alga, kad vēl nav atrēķināti nodokļi, aprēķinātā 

darba samaksa tiek nokontēta šādi : D – 7210 (strādnieku algas) vai 7220 (pārvaldes personāla 

un administratīvā personāla darbinieku algas) , jo strādnieku un administrācijas algas ir 

jāuzskaita atsevišķi un K – 5610 (norēķini par darba algu). Initas Rudinas aprēķinātā darba 

alga: D – 7210 un K – 5610 par vienādu summu abos kontos par maija mēnesi 182,88 Ls. 

Tāpat arī visus ieturējumu uzskaita atsevišķos kontos. Ieturējumi par VSAOI (darba 

ľēmēja daļa) vispārējā gadījumā 9% tiek kontēti: D – 5610 un K – 5724 (norēķini par valsts 

134

sociālās apdrošināšanas maksājumiem, darba ľēmēja daļa). No Initas darba algas ieturētās 

VSAOI grāmatojums: D – 5610 (jo aprēķinātā darba alga samazinās, jo tiek atskaitīta VSAOI 

daļa) un K – 5724 par summu 16,46 Ls. Aprēķinātā VSAOI (darba devēja daļa) vispārējā 

gadījumā 24,09%: D – 7310 (valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) un K – 5725 – norēķini 

par valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem (darba devēja daļa). Darba devēja daļa no 

Initas Rudinas darba algas =182,88 x 0,2409= 44,06 Ls. 

Ieturētais algas nodoklis tiek kontēts: D – 5610 un K – 5720 (norēķini par iedzīvotāju 

ienākuma nodokli) no Initas Rudinas darba algas par summu 21,25 Ls. 

Darba devējam ir pienākums Valsts kasē iemaksāt algas nodoklis un VSAOI. Tiek 

sastādīt maksājuma uzdevums - grāmatojums D – attiecīgais konts 5720 vai 5724, vai 5725 un 

K- 2620. 

Par katru darbinieku tiek rēķināta arī riska nodeva – 0,25 Ls par vienu darbinieku, un 

to uzskaita konta 7250 - D (uzľēmējdarbības riska nodeva) un konta 5727 - K (norēķini par 

uzľēmējdarbības riska nodevu) par summu 0,25 Ls. 

Visiem darbiniekiem, kuriem ir laika darba samaksa obligāts dokuments ir darba 

laika uzskaites tabele, kas izveidota ar mērķi kontrolēt nostrādāto darba laiku un veiktu 

uzskaiti. Darba laika uzskaites tabele parāda darba laika uzskaiti katram strādājošajam. Tā 

tiek aizpildīta katru mēnesi un pamatojoties uz to un citiem attaisnojamiem dokumentiem algu 

maksājumu sarakstā tiek aprēķinātā darba alga. 

Visa aprēķinātā alga, nodokļi visu ieturējumu aprēķināšana utt., tiek uzrādīta algu 

aprēķinu un izmaksu sarakstā. 

Darba devējam valsts ieľēmumu dienestā jāiesniedz arī daţādi pārskati. Piemēram, 

ziľojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ľēmēju darba 

ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzľēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata 

mēnesī; darba devēja (ienākumu izmaksātāja) paziľojums par fiziskajai personai 

izmaksājamajām summām. 

SECINĀJUMI 

1. Nodokļu sistēmu Latvijā regulē likums „Par nodokļiem un nodevām‖. 

2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums, ko 

aprēķina no fiziskās un juridiskās personas gūtajiem ienākumiem. 

3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis sastāv no trīs daļām – algas nodokļa, fiksētā 

ienākuma nodokļa un nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības. 

4. Saskaľā pēc Eiropas Komisijas un finanšu ministriju datiem Latvijas valsts 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir trešā zemākā Eiropas Savienības dalībvalstīs. 

5. Likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ ir noteikti ar iedzīvotāju ienākuma 

nodokli apliekamie un neapliekamie objekti. 

6. Iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts budţetā var iemaksāt izmaksātājs vai pats 

nodokļa maksātājs. 

7. Neapliekamais minimums Eiropas valstīs veido vidēji 75% - 90% no minimālās 

algas, bet Latvijā tas ir 50% no minimālās algas. 

8. Algas nodokli tiek aplikta visu veidu darba samaksa. 

9. Algas nodokļa ieturēšanu un pārskaitīšanu budţetā veic darba devējs, kas 

nodarbina darbinieku. 

10. Algas nodoklis iemaksājams budţetā reizi mēnesī. 

11. 2009. gadā neapliekamais minimums Latvijā ir 90Ls, bet no 2009. gada 1. jūliju 

- 35 Ls 

12. Latvijā 2009. gadā vienam no apgādājamajiem pienākas 63 Ls liels atvieglojums 

par vienu apgādājamo. 

13. Likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ ir noteikti attaisnotie izdevumi, kas 

tiek atskaitīti no gada apliekamo ienākumu apjoma. 

135

14. Lai iegūtu ar algas nodokli apliekamo ienākumu, no bruto ieľēmumiem tiek 

atskaitītas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, atvieglojumi un neapliekamais 

minimums. 

15. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme no 2009. gada Latvijā ir 23 % un to 

maksā mēneša apliekamā ienākuma. 

16. Darba devējam ir pienākums iesniegt „Ziľas par darba ľēmējiem‖ līdz mēneša 

5.datumam par visiem darbiniekiem, kas mainījuši savu statusu attiecībā uz algas nodokļa 

aprēķināšanu. 

17. Paziľojums par fiziskai personai izmaksātajām summām tiek nogādāts adresātam 

ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim. 

18. Ziľojumu par VSAOI no darba ľēmēju darba ienākumiem, IIN un 

uzľēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī iesniedz līdz paziľojumā noteiktajam 

datumam. 

19. Norēķini par algas nodokli tiek uzskatīti kontā 5720 - norēķini par iedzīvotāja 

ienākuma nodokli. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Ľemot vērā to, ka ļoti daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs neapliekamais 

minimums veido vidēji 75%-90% no minimālās algas arī Latvijai kā vienai no Eiropas 

Savienības dalībvalstīm vajadzētu palielināt neapliekamo minimumu, jo tas radīs pozitīvu 

ietekmi uz ekonomikas attīstību, jo iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un līdz ar to arī 

pirktspējas un maksātspējas palielināšanās ietekmēs patēriľa līmeni, it sevišķi iedzīvotāju 

grupās ar zemu ienākumu līmeni. 

2. Ieviest iedzīvotāju ienākumu kā progresīvo nodokli vai izveidot vairākas 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, tas mazinātu sabiedrības tik lielo sadalīšanos turīgajos 

un nabadzīgajos, jo arī 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs iedzīvotāju ienākuma 

nodoklim nav vienas vispārējas likmes. 


1. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖: LR likums // 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=56880 

2. Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu‖: LR likums // 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=45466 

3. "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis": MK 

noteikumi Nr.112 // 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=47540&version_date=01.01.2005 

4. "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem 

invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības 

dalībniekiem": MK noteikumi Nr.138 // 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=42990&version_date=01.01.2009&from=off 

5. Grandāne M., Martemjanova E., Mārāne I., Meţaraupe V., Soopa A. Finanšu 

grāmatvedība – Rīga: RaKa, 2004. g. – 169.lpp. 

6. Rozentāle T. Teorētisko nodarbību metodiskais materiāls Nodokļi un nodevas - 

Jēkabpils 2006.g. – 91.lpp. 

7. V. Vizule „PVN pienesums valsts budţetam – ar mīnusa zīmi‖// Bilance - Nr. 5. 

(2009. g.) 34.lpp. 

8. „Ziľojumi par obligāti sociāli apdrošinātajām personām un šo ziľojumu 

aizpildīšanas kārtība‖// Bilance - Nr. 7 (2009.g. )133.lpp. 

9. Būtiskas izmaiľas nodokļu likumdošanā 

http://www.regnum.lv/?textid=0&newsid=33 

10. Ekonomikas vārdnīca: http://www.financenet.lv/tools/dictionary 

11. Latvijas Republikas Valsts ieľēmuma dienesta „Metodiskie materiāli par 

iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu un paziľojumu nosūtīšanu‖ 

136

http://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/metodiskie%20materi%C4%81li 

/met_iein_par%20pazi%C5%86ojumiem.doc 

12. Nodoklis: http://lv.wikipedia.org/wiki/Nodoklis 

13. Nodokļu aprēķināšana un uzskaite: 

http://www.macies.celotajs.lv/publ/learn/howtostart-lv/html/ch04s02.html 

14. Nodokļa nomaksas kārtība: 

http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=853&hl=1 

137

KREDĪTI, TO VEIDI UN IZMANTOŠANAS IESPĒJAS SIA 

„ALBA” 

THE OPPORTUNITIES OF LOAN USING IN COMPANY LTD 

“ALBA” 

Eila Vaļicka 

Mag. biol., lektore Ingrīda Veipa 

ANOTĀCIJA 

Darba mērķis ir izpētīt kredīta izmantošanas iespējas SIA „ALBA‖. Lai sasniegtu šo 

mērķi es izvirzīju sekojošus uzdevumus: 

1. Sniegt īsu uzľēmuma SIA „ALBA‖ raksturojumu; 

2. Apkopot un aprakstīt teorētisko bāzi par kredītiem un to veidiem; 

3. Apskatīt normatīvos aktus, kas saistīti ar kredītiestāţu darbību; 

4. Izpētīt vispiemērotāko kredīta veidu un tā izmantošanu uzľēmumā SIA 

„ALBA‖; 

5. Sniegt secinājumus. 

Pētnieciskais darbs izstrādāts, pamatojoties uz speciālo literatūru, SIA „ALBA‖ 

dokumentiem, Latvijas Republikas likumiem un citiem informācijas avotiem. 

Pētnieciskais darbs sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīts uzľēmums 

un ir sniegts neliels ieskats uzľēmuma darbība. Darba otrajā nodaļā tiek apkopota teorētiskā 

bāze par kredītiem, to mērķiem, uzdevumiem un aprakstīta to piesaistīšanas kārtība. Trešajā 

nodaļā tiek izpētīts piemērotākais kredīta veids uzľēmumam SIA „ALBA‖ un apskatīta tā 

pielietošana. Darba izstrādes gaitā gūtās atziľas formulētas secinājumos. 

Tika veikta 7 banku piedāvātā pakalpojuma- ilgtermiľa kredītu izsniegšana 

uzľēmējiem- salīdzināšana un iegūtie rezultāti tika apkopoti tabulā. 

Lai sasniegtu darba mērķi tika pielietotas divas pētīšanas metodes- monogrāfiskā jeb 

aprakstošā metode (informācijas vākšana un apkopošana) un statistiskā (informācijas 

analizēšana un salīdzināšana). 

ANNOTATION 

The aim of this work is to explore the opportunities of loan using in company Ltd 

―ALBA‖. To gain the aim of this job there are four tasks: 

1. To provide information about the company Ltd ―ALBA‖; 

2. To sum up and describe theory about loans and their types; 

3. To see over laws and regulations about credit institution, 

4. To find out a more suitable type of loan for Ltd ―ALBA‖ and the using of it in 

company; 

5. To make conclusions. 

The information in course paper is taken from specific bibliography, documents 

from company and rules of the Republic of Latvia and other bibliography. 

The course paper consists of three parts. There is some information on company and 

its business in the first chapter of this work. In the second chapter the author looks at loans, 

their aims, tasks and what should be done to get a loan. And in the last but by no means least 

chapter the author studies a type of loan that is the more suitable for Ltd ―ALBA‖ and about 

using loans. There are conclusions and in the end of the work. 

Author compared 7 bank service witch gives long-term loan to companies, results are 

summarized in table. 

To reach the aim of this work there were use two research methods- monographic (to 

collect and to sum information) and statistical method (to analyze and to compare 

information). 

IEVADS 

Kredītu tirgū vairākus gadus valdījis liels optimisms, un izskanējušas prognozes, ka 

Latvija nedaudzu gadu laikā sasniegs tādus kreditēšanas apjomus, kādi ir Ziemeļvalstīs, 

piemirstot, ka līdz tādam līmenim šīs valstis ir gājušas gadu desmitus.

Komercbankām ir pienākums savus klientus un visu sabiedrību informēt par 

ekonomikas izaugsmes un līdz ar to arī reālo ienākumu pieauguma potenciālu. Iespējams, līdz 

šim bankas to darīja pārāk maz, tāpēc tagad iekavētais jāatgūst. Jau pērn komercbankas sāka 

konsultēties ar valsts institūcijām par iespējām bremzēt ekonomikā vērojamās nelabvēlīgās 

tendences. Šodien aktuālais sauklis „Aizľemies apdomīgi!‖ bankām ir licis sākt piekopt 

piesardzīgāku kreditēšanas politiku, rūpīgāk izvērtējot potenciālos klientus, t.sk. ievērojot 

inflācijas apkarošanas plānā ietvertās prasības par aizľēmēja līdzdalību un oficiālu ienākumu 

apstiprinājumu. Neskatoties arī uz to, ka inflācijas samazināšanas pasākumu plānā viena no 

sešām lielajām sadaļām ir kreditēšanas pieauguma kontrole, vajadzība pēc kredīta tomēr ir 

palikusi, lai arī pieprasījums pēc kredīta ir krities, bez kredīta reti kad var iztikt. Kredīts 

darbojas kā ekonomikas attīstības svira. Investīcijas un kredīts ir cieši saķēdēti. Kredīts 

veicina raţošanas attīstību, atrisina kapitāla nepietiekamības problēmu, paātrina kapitāla 

aprites procesu, dod iespēju paplašināties. 

1. SABIEDRĪBAS SIA „ALBA‖ ĪSS RAKSTUROJUMS 

1. Sabiedrības pilns nosaukums- Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību „ALBA‖ 

2. Sabiedrības reģistrācijas datums, Nr. Uzľēmumu reģistrā: 1997. gada 12. 

decembris, Gulbene, Nr. 460300009 

Komercreģistrā: 2003. gada 21. jūlijā, Valmierā, Nr. 46030000098 

3. Nodokļu maksātāja kods: LV 44603000098 

4. SIA „ALBA‖ dibināts 1997. gadā, pamatkapitāls 77260,- LVL, kas sastāv no 3863 

daļām, kur vienas daļas nominālvērtība sastāda 20,- LVL 

5. Sabiedrības juridiskā adrese: Blaumaľa iela 56A, Gulbene, LV 4401 

6. Darbības galvenie veidi: ūdensapgāde, notekūdeľu uzľemšana kanalizācijas tīklā 

un attīrīšana, sadzīves atkritumu savākšana, transportēšana un noglabāšana, būvniecības un 

citi pakalpojumi. 

7. Valdes locekļa vārds, uzvārds: Romans Adamovičs 

8. Grāmatvedis: Ludmila Hohlova 

Sabiedrības darbība 

SIA "ALBA" pieder maģistrālie ūdensvada un kanalizācijas tīkli. SIA "ALBA" ir 

ūdens piegādātājs, kurš nodrošina ūdens piegādi 24 stundas diennaktī vajadzīgajā daudzumā. 

Mājas iekšējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli pieder mājas īpašniekiem, līdz ar to tālāko 

ūdens sadali un kārtību par piegādāto ūdeni nosaka mājas īpašnieki. 

Pēdējos gados Gulbenē daudz paveikts, lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti, kā arī 

lai samazinātu notekūdeľu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Attīrīšanas iekārtās tiek 

izmantota tikai bioloģiskā attīrīšanas metode, ķimikālijas netiek izmantotas. Iekārtās var attīrīt 

līdz 2000 m 3 notekūdeľu diennaktī. Attīrīšanas iekārtās tiek pieľemts un attīrīts arī sauso 

tualešu bedru saturs. No attīrīšanas iekārtām izplūstošā ūdens piesārľojuma līmenis pilnībā 

atbilst spēkā esošajām vides aizsardzības prasībām. 

Pilsētas apgādē ar dzeramo ūdeni pašlaik tiek izmantotas 3 artēziskās akas, kuras 

visas atrodas. Pilsētas teritorijā atrodas arī 1 rezerves aka. Pilsētā darbojas ūdens 

atdzelţošanas iekārtas un pilsētas ūdensvadā netiek padots ne piliens neatdzelţota ūdens. Lai 

no atdzelţošanas iekārtām izplūstošais ūdens cauruļvados atkal netiktu piesārľots ar dzelzs 

savienojumiem, SIA "ALBA" ir veikusi daļēju maģistrālo cauruļvadu rekonstrukciju, 

nomainot metāla caurules pret plastmasas caurulēm. Ir veikta vairākkārtēja maģistrālo cauruļu 

skalošana. Visu šo pasākumu rezultātā ūdens kvalitāte pilsētā kopumā ir uzlabojusies, tomēr 

vēl ļoti liels darbs ir jāveic iekšējo ūdensvadu tīklu remontā un nomaiľā, jo ļoti daudzās mājās 

tie ir sliktā stāvoklī. 

SIA "ALBA" piedāvā iestādēm, organizācijām, firmām, kā arī privātpersonām veikt 

sekojošus darbus un pakalpojumus: 

1. Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pakalpojumi. 

2. Transporta pakalpojumi. 

3. Labiekārtošanas pakalpojumi. 

139

4. Celtniecības darbu pakalpojumi. 

5. Sadzīves atkritumu nozares pakalpojumi. 

2. KREDĪTI UN TO VEIDI 

2.1. Kredītu mērķi un funkcijas 

Sekmīgai uzľēmējdarbības attīstīšanai ir nepieciešami stabili finansu resursu avoti. 

Parasti uzľēmumiem ar pašu finansu līdzekļiem nepietiek, tādēļ ir jāiesaista sveša nauda. 

Visizplatītākais veids svešas naudas piesaistei ir aizľemšanās jeb kredīts. Kreditēšana 

izpauţas ar formu daudzveidību un plašajām izmantošanas iespējām. 

Latvijā ekonomikas lejupslīdes un resursu sadārdzināšanās dēļ 2008.gada novembrī 

banku izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar oktobri samazinājies par 14.3 miljoniem latu jeb 

0.1 %, novembra beigās sasniedzot 16.8 miljardus latu. Tiesa, gada izteiksmē kredītu apjoms 

11 mēnešos pieaudzis par 13.2 % - šādi pieauguma tempi ir krietni mazāki nekā iepriekšējos 

četros gados, kad bija vidēji 55 % gadā [15.]. 

Kredīts — naudas vai citu atvietojamu lietu aizdevums, ko fiziskajām vai 

juridiskajām personām sniedz kredītiestāde un kas dod tiesības šīm personām rīkoties ar 

naudu vai citām atvietojamām lietām un uzliek saistības atdot naudu vai citas atvietojamas 

lietas ar vai bez procentiem [1.]. 

Kredītiestādes ir : 

banka- kapitālsabiedrība, kas pieľem noguldījumus un citus atmaksājamus 

līdzekļus no neierobeţota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz 

citus finanšu pakalpojumus, 

elektroniskās naudas institūcijas- kapitālsabiedrības, kas emitē un apkalpo 

elektronisko naudu un, kas nav banka [10., 10.]. 

Kredīta funkcijas ir šādas: 

pārdales funkcijas; 

apgrozības izmaksu ekonomijas funkcija; 

valsts ekonomikas zināma regulēšana. 

Kredīta regulējošā funkcija ir cieši saistīta ar citu ekonomisko instrumentu – finansu 

un cenu mehānismu – darbību [17.]. 

Kredīta procentu likme ir vienošanās rezultāts starp kredīta devēju un kredītľēmēju, 

taču, nosakot likmi, banka ľem vērā galvenokārt tā brīţa likmes starpbanku tirgū [11., 200.]. 

Procenti ir maksa, ko kreditors saľem no kredīta ľēmēja par aizdotās naudas summas 

izmantošanu. Šo maksu sauc par kredīta procentiem. 

Uzľēmumam kredīts ir nepieciešams daţādiem mērķiem: 

sākumkapitāla finansēšanai (komercdarbības sākšanai); 

investīciju kredītiem (celtniecības finansēšanai, iekārtu un tehnoloģiju 

iegādei); 

apgrozāmajiem līdzekļiem (preču iegādei, nodokļu samaksāšanai, daba algas 

finansēšanai); 

sezonas izdevumiem [2., 70.]. 

Kredīta tirgus galvenās funkcijas ir: 

savākt, koncentrēt iedzīvotāju, daţādu uzľēmējdarbības formu, valsts, 

pašvaldību u.c. brīvos līdzekļus; 

šos savāktos naudas līdzekļus par zināmu samaksu aizdot tām juridiskajām vai 

fiziskajām personām, kas tos vēlas izmantot daţādu pasākumu finansēšanai [4., 

95.]. 

2.2. Kredīta veidi 

Komerciālais kredīts - piešķir uzľēmumi viens otram preču formā. Preces 

saľēmējam parāds par preci jāatmaksā noteiktā laikā, bet procenti par pēcapmaksu jau ir 

ieskaitīti preču piegādes cenā [2., 73.]. Ātrākas apmaksas gadījumā uzľēmums saľem skonto. 

Skonto ir atlaide par maksāšanas termiľa saīsināšanu [9., 157.]. 

140

Bankas kredīts - piešķir bankas un citas kredītiestādes daţādiem kredīta ľēmējiem 

(juridiskām un fiziskām personām) naudas formā [ 6., 47.]. 

Faktorings - īstermiľa kredīta forma, kas izpauţas kā maksājuma prasību izpirkšana 

no preču piegādātāja [2., 73.]. 

Tas ir pats ātrākais finansējuma veids, ko uzľēmējs var izmantot. Par galveno 

nodrošinājumu kalpo debitoru parāds [12.]. 

Hipotekārais kredīts - izsniedz nekustamā īpašuma iegādei, celtniecībai, 

renovācijai, zemes auglības uzlabošanai kā ķīlu pretī ľemot nekustamo īpašumu. Ar šiem 

darījumiem pamatā nodarbojas Zemes uz hipotēku banka [5., 78.]. 

Patēriņa kredīts - piešķir tirdzniecības uzľēmumi un kredītiestādes iedzīvotājiem 

daţādu patēriľa preču iegādei uz nomaksu. Šo kredītu var piešķirt gan naudas, gan preču 

veidā. Patērētāju kredīta paveids ir kredīts dzīvokļu celtniecībai, mājas pirkšanai u.c. Šim 

kredītam ir ilgtermiľa raksturs [6.,47.]. 

Valsts kredīts - būtiski atšķiras no citiem kredītu veidiem. Šajā gadījumā kredīta 

ľēmējs ir valsts, bet kreditoru lomā var būt gan kredītiestādes, gan jebkura juridiska persona, 

valsts iedzīvotājs, arī citu valstu juridiskās un fiziskās personas [6., 47.]. 

Starptautiskais vai ārvalstu kredīts - aizdevuma kapitāla kustības veids 

starptautisko ekonomisko attiecību jomā un nozīmē vienas valsts valdības, banku un citu 

juridisko personu aizdevumu piešķiršanu citas valsts valdībai, bankām vai citām juridiskām 

personām uz termiľu un maksājumu noteikumiem [6., 47.]. 

Līzings - kredīts uz nomas principa pamata. Ir daţādi līzinga veidi. 

Operatīvais līzings; 

Finanšu līzings. 

Overdrafts - bankas īstermiľa naudas aizdevums klientam bez klasiskās kredītu 

noformēšanas procedūras. Overdraftu banka piešķir pastāvīgajiem klientiem, kam bankā ir 

atvērts norēķinu konts [2., 74.]. Brīvi izmantojams, noteikts kredītlimits bez atmaksas grafika, 

bet ar izmantošanas termiľu līdz 12 mēnešiem [3., 7.]. Tā dzēšanai tiek izmantoti visi 

maksājumi, kas ienākuši norēķinu kontā [7., 244.]. 

Kredītlīnija - bankas vai tirdzniecības partnera kredīta veids, kas ļauj aizľēmējam 

izmantot aizdevēja piešķirto kredītu visā līgumā noteiktajā laikā, pastāvīgi regulējot 

izmantojamā kredīta lielumu, taču nepārsniedzot noteiktās summas [7., 276.] 

Latvijas Republikā ir vairāki likumi un MK noteikumi, kas saistīti ar banku un citu 

kredītiestāţu darbību, debitoru un kreditoru aizsardzību. Piemēram, 29.03.2001. likums 

"Krājaizdevu sabiedrību likums" [spēkā ar 01.07.2008.]. Šī likuma mērķis ir sekmēt finanšu 

resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot indivīdu līdzdarbošanos 

tautsaimniecībā. „Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu‖, kas nosaka patērētāja 

kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju; nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma 

prasības var nepiemērot; gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta 

izmaksu taisnīgu samazināšanu. MK noteikumu mērķis – precizēt kreditēšanas līgumos 

ietveramo informāciju un nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību, pieľemot lēmumu par vai 

jau slēdzot šādus līgumus. Svarīgs ir arī 05.10.1995. "Kredītiestāţu likums" u.c. likumi un 

noteikumi. Pirms kredīta ľemšanas būtu vēlams iepazīties ar likumdošanu, lai pārzinātu savas 

tiesības un nerīkotos prettiesiski. Likums „Par Latvijas Banku‖. 

Latvijā uz 2008. gadu darbojās 25 bankas: Latvijas Banka www.bank.lv/lat/main/all/, 

Norvik Banka www.norvik.lv, Parex banka www.parex.lv, PrivatBank www.privatbank.lv, 

Reģionālā investīciju banka www.rib.lv, Rietumu Banka www.rietumu.lv, SEB banka 

www.seb.lv, SMP Bank www.smpbank.lv, Swedbank www.swedbank.lv, Svenska 

Handelsbanken AB Latvijas filiāle www.handelsbanken.lv, Trasta komercbanka www.tkb.lv, 

VEF banka www.vefbanka.lv, UniCredit Bank www.unicreditbank.lv, Aizkraukles banka 

www.ab.lv, Akciju komercbanka "Baltikums" www.baltikums.lv, Allied Irish Banks, p.l.c. 

Latvijas filiāle www.amcredit.lv, Baltic International Bank www.bib.lv, Danske Bank A/S 

filiāle Latvijā www.danskebanka.lv, DnB NORD Banka www.dnbnord.lv, GE Money Bank 

141

www.gemoneybank.lv, Hipotēku banka www.hipo.lv, Latvijas Biznesa banka www.lbb.lv, 

Latvijas Krājbanka www.lkb.lv, Latvijas tirdzniecības banka www.ltblv.com, Nordea banka 

www.nordea.lv [18]. 

2.3. Kredīta izskatīšanas kārtība 

Kredīta saľemšanai kredīta ľēmējs iesniedz bankā kredīta pieteikumu, kurā norāda 

kredīta izlietojuma mērķi, summu, lietošanas termiľu, kā arī kreditējamā pasākuma 

raksturojumu ar tā realizācijas ekonomisko efektu. Lai saľemtu kredītu, uzľēmumam ir 

jāsagatavo visu dokumentu pakete. Protams, katrai bankai šīs prasības var būt atšķirīgas, jo 

nepieciešamos dokumentus nosaka bankas noteikumi un viľu izstrādātās procedūras. 

Izsniedzot kredītu, kredīta devējs uzľemas kredītrisku, jo kredīta ľēmējs var nepildīt 

savas saistības attiecībā pret kreditoru. 

Kredītrisks ir iespēja, ka bankas klienti neatmaksā naudas līdzekļus [16.]. 

Novērtējot uzľēmuma finanšu rezultātus, jāanalizē bilance, maksātspēja un 

likviditāte, aktīvu struktūra, stāvoklis un kustība; finansiālās stabilitātes raksturlielumi [6., 

49.]. 

Lai novērtētu kredīta ľēmēja maksātspēju, kredītspeciālisti analizē uzľēmuma 

bilanci, maksātspējas, likviditātes un rentabilitātes rādītājus, novērtē kredītriska pakāpi, ko 

ietekmē arī finansējamā projekta risks un kredīta nodrošinājums Uzľēmuma kredītvēstures 

analīze ir uzľēmuma attīstības tendences, uzľēmuma vadības pastāvīgums, finanšu vadības 

analīze, kā arī informācijas iegūšana par uzľēmuma saistību kārtošanu ar citām 

kredītiestādēm [2., 72.]. 

Likviditāte ir uzľēmuma spēja jebkurā laikā nokārtot savas īstermiľa saistības [2., 

108.] 

Tāpēc, iekams bankas aizdevuma līguma veidā apliecinās savu uzticību aizľēmējiem, 

tiek veikta kredīta iesnieguma pārbaude un kredīta ľēmējs tiek novērtēts pēc šādām 

pozīcijām: 

Juridiskās kredītspējas; 

Finansiālās kredītspējas.[8., 140.]. 

Banku kredīti citām juridiskām personām tiek izsniegti uz aizdevuma vai kredīta 

līguma pamata. Kredīts tiek izsniegts uz noteiktu laiku pret noteiktu kredīta nodrošinājumu. 

Pieprasot bankai kredīta aizdevumu, uzľēmējam ir jārēķinās ar kredīta garantiju 

nepieciešamību. Par nodrošinājumu var kalpot : 

Citu banku izsniegtie galvojumi par naudas aizľēmēju; 

Citu uzľēmumu izsniegtie galvojumi, kuriem jābūt reģistrētiem galvenajā bankas 

iestādē. Taču bankai, kura šo galvojumu pieľems, vispirms rūpīgi jāizanalizē galvotāja 

maksātspējas. 

Svarīgs kredītnodrošinājums ir aizdevuma izsniegšana pret ķīlu. Tā ir zeme, 

nekustamā īpašuma u.c. ķīlas vērtības, kas tiek ieķīlātas bankā. [8., 142.]. 

Izsniedzot kredītu banka bez kredītspējas ľem vērā: 

Uzľēmuma un tā vadītāja reputāciju, kā arī nopelnīt līdzekļus kredīta dzēšanai; 

Aktīvu lielumu (ja uzľēmuma aktīva lielums nav aizdevuma segšanai, kredīts 

netiek piešķirts); 

Ekonomiskās konjuktūras stāvokli un tā attīstības perspektīvas. 

Līgums par kredīta piešķiršanu tiek noslēgts pēc tam, kad aizľēmējs iesniedz 

iesniegumu par kredīta piešķiršanu, veikta maksātspējas pārbaude un kredītiestāde ir devusi 

piekrišanu aizdevumam. 

Augstās latu likmes (RIGIBOR virs12%) latu faktiski ir izspiedušas no kreditēšanas 

jomas - visi jaunie kredīti pārsvarā tiek ľemti eiro valūtā un liela daļa latu kredītľēmēju 

pārkreditējuši savas saistības no latiem uz eiro [ 13.]. 

Kredīta izsniegšana var tikt arī atteikta. Šajā gadījumā komisijas maksa par 

pieteikuma izskatīšana netiek atgriezta. Atteikuma galvenie motīvi: 

Zema maksātspēja; 

142

Nepietiekošs nodrošinājums; 

Negatīva kredītvēsture. 

Pēdējā laikā Latvijā, kā arī Eiropā palielinās debitoru parādu summas un pasliktinās 

debitoru maksāšanas disciplīnas rādītāji. Uzľēmumos, kas nodarbojas ar kredīta 

menedţmentu un inkasācijas pakalpojumiem, klientu daudzums 11 mēnešos ir palielinājies 

apmēram par 70% salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā [14]. 

3. KREDĪTA IZMANTOŠANAS IESPĒJAS SABIEDRĪBĀ SIA „ALBA‖ 

Ir daudz kredīta veidu, kurus sabiedrība var izmantot savas darbības paplašināšanai, 

attīstīšanai, parādu segšanai un grūtību pārvarēšanai. Nav noteiktas formulas, lai noteiktu, 

kurš ir vislabākais kredīta veids. Katrā atsevišķā situācijā ir rūpīgi jāizanalizē un jāizvērtē šī 

situācija, lai varētu izvēlēties izdevīgāko kredīta veidu, kas sabiedrībai nesīs lielāko peļľu 

un/vai neradīs zaudējumus. Tirgus ekonomikas apstākļos, kad vienu dienu tirgus cenas un 

apgrozījumi aug, bet citu dienu krītas, ir grūti rēķināties ar stabilu nākotni, un tāpēc īpaši 

svarīgi ir labi parūpēties par pašreizējo uzľēmuma darbību. 

Atkarībā no kredīta mērķa sabiedrība var izvēlēties labāko un izdevīgāko kredīta 

veidu. Lai iegādātos jaunus apgrozāmos līdzekļus izdevīgāk būtu ľemt īstermiľa kredītu. 

Kredītlīnija ir īstermiľa naudas līdzekļu aizdevums uzľēmumiem, kas dod iespēju bankas 

piešķirtā limita ietvaros aizľemties apgrozāmo līdzekļu papildināšanai nepieciešamo summu. 

Limita ietvaros līdzekļus var aizľemties un atmaksāt pēc nepieciešamības – nav noteikts to 

saľemšanas un atmaksas grafiks. Turklāt atmaksātie naudas līdzekļi atkal ir pieejami 

izmantošanai. Arī līzings šādā situācijā būtu viens no pieejamākajiem kredīta veidiem, lai gan 

ar salīdzinoši augstu procentu likmi. 

Komerciālais kredīts šajā gadījumā nederēs, jo šo kredītu piešķir uzľēmumi viens 

otram preču formā, būtībā tas ir kredīts ar pēcapmaksu. Arī faktorings šajā situācijā nebūs 

piemērots kredīta veids jaunu pamatlīdzekļu iegādei. Faktorings pēc būtības ir pakalpojums, 

kas radīts uzľēmuma naudas plūsmas uzlabošanai. Lai gan būtisks faktoringa pluss, salīdzinot 

ar parastajiem kredītiem ir tas, ka nav nepieciešama ķīla, jo par nodrošinājumu kalpo debitoru 

parādi, respektīvi, maksājumi par saľemto preci vai pakalpojumu faktoringu visbieţāk 

izmanto raţotāji, vairumtirgotāji, eksportētāji, kā arī celtniecības kompānijas un citi, kas 

piedāvā saviem klientiem atliktos maksājumus. 

Sabiedrība SIA „ALBA‖ jaunas iekārtas iegādei ir jāizvēlas viens no dieviem 

atlikušajiem kredīta veidiem- līzinga vai bankas kredīta. Viena no kredīta un līzinga 

atšķirībām ir tā, ka, iegādājoties preci uz kredīta, kredīta ľēmējs kļūst par iegādātās preces 

īpašnieku un atmaksā kredītiestādei aizľemto naudu, kā arī procentus par aizdevumu. 

Savukārt, noformējot līzingu, līzinga ľēmējs ir tikai preces lietotājs, preces īpašnieks paliek 

līzinga devējs. Prece nonāk līzinga ľēmēja īpašumā tikai tad, kas pilnībā tiek apmaksāts 

līzings. 

Vēl viena no atšķirībām ir tā, ka līzingam nav nepieciešama ķīla jeb 

kredītnodrošinājums, pati prece kalpo kā ķīla, ko nemaksāšanas rezultātā patur līzinga devējs, 

jo līzinga ľēmējs neskaitās kā preces īpašnieks līdz pilnīgas atmaksas brīdim. 

Tāpēc arī procentu likme šim kredīta veidam ir nedaudz mazāka, jo risks, ko 

uzľemas kreditors nav tik liels. Mēs nonākam pie secinājuma, ka bankas kredīts sabiedrības 

SIA „ALBA‖ pamatlīdzekļu iegādei ir pats piemērotākais no kredīta veidiem šajā gadījumā. 

Sabiedrība SIA „ALBA‖ ir izmantojis šo kredīta veidu, lai iegādātos mazākus 

pamatlīdzekļus- daţādas mašīnas, traktortehniku u.c., bet sakarā ar to ,ka Gulbenes pilsētas 

dome un SIA „ALBA‖ 2008.gada 9.jūnijā iesniedza Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 

projekta „Gulbenes ūdenssaimniecības attīstības II kārta‖ iesniegumu projektu atlases 1.kārtā 

darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi‖ papildinājuma 3.5.prioritātes „Vides 

infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana‖ 3.5.1.pasākuma „Vides 

aizsardzības infrastruktūra‖ 3.5.1.1.aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība 

aglomerācijā ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000‖ ietvaros, ir nepieciešami papildus 

līdzekļi attīrīšanas iekārtas iegādei. Projekta „Gulbenes ūdenssaimniecības attīstības II kārta‖ 

143

kopējās plānotās izmaksas ir 6 142 588,33 Ls. 3 897 645,51 Ls no attiecināmajām izmaksām 

sedz Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, valsts budţeta finansējums – 433 334,18 Ls, 

Gulbenes pilsētas domes finansējums – 874 603,64 Ls. Neattiecināmo izdevumu plūsmu 

nodrošinās SIA „ALBA‖ ar saviem līdzekļiem. Šajā projektā ir paredzēta ūdensapgādes tīklu 

paplašināšana Gulbenes pilsētas robeţās un ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana 

līdz Stāķiem, Šķieneriem un Ceļmalām ar Gulbenes pilsētas centralizētajiem ūdensvada un 

kanalizācijas pakalpojumiem. Uzľēmuma SIA „ALBA‖ galvenās darbības ir vērstas uz ūdens 

kvalitātes uzlabošanu un kvalitatīvu ūdens piegādi atbilstošā daudzumā, tāpēc ir ļoti svarīgi 

nodrošināt visaugtāko kvalitāti, jo ūdens iedzīvotāju ikdienā taču ir tik ļoti svarīgs un 

nozīmīgs izdzīvošanas elements. 

Šim mērķim ir paredzēts iegādāties jaunu iekārtu 30000 Ls apmērā. Pirms lēmuma 

pieľemšanas pirkt iekārtu tika veikta finanšu analīze, lai pārbaudītu naudas plūsmas stabilitāti, 

izanalizētu sabiedrības spēju veikt regulāru pamatsummas un procentu atmaksu. SIA „ALBA‖ 

ir laba pašu kapitāla attiecībā pret saistībām, lai gan ir daţi nelieli aizľēmumi, sabiedrība savu 

darbību pamatā nodrošina ar pašu kapitālu iztiekot bez aizľemtā. Par to mēs varam 

pārliecināties salīdzinot 3 gadu sabiedrības pašu un aizľemtā kapitāla attiecību. 2007. gadā 

pašu kapitāls kopā sastāda 192675 Ls/ 362872 Ls (bilances kopsumma)*100= 53,1% [2., 

107.] 

Un aizľemtais kapitāls 2007. gadā = 170197 Ls/36872*100= 46,9%. Kā redzam šie 

rādītāji ir tuvu ideālam (60%-pašu kapitāls, 40% -aizľemtais). 

2006. gadā šie rādītāji ir šādi: pašu kapitāls=179505 Ls/355232 Ls*100=51%. 

Aizľemtais kapitāls= 159378/355232*100=50%. 

2005. gadā šī attiecība ir šāda: Pašu kapitāls= 183279 Ls/388157 Ls*100=48%, 

aizľemtais kapitāls= 185528 Ls/388157 Ls*100=48%, šajā gadā situācija nav tik laba, tomēr 

šī attiecība tāpat ir 50 pret 50 un nākošajos gados ir vērojami uzlabojumi. 

Pēc šīs izpētes sabiedrība nonāca pie secinājuma, ka būs spējīgi atmaksāt noteikto 

summu nolēma pirkt iekārtu un aizľemties naudu no kredītiestādes. Neskatoties uz to, ka 

Latvijas valdības 2008. gada marta sākumā apstiprinātais pretinflācijas pasākumu plāna 

rezultātā ir ieviesti stingrāki noteikumi kredītu saľemšanai, un tie skāruši praktiski visas 

bankas, Ir samazinājies potenciālo kredītľēmēju loks, stingrāki ir atsevišķi nosacījumi, 

piešķirot jaunus aizdevumus (tagad vajadzīga aktīvāka aizľēmēja līdzdalība, ir mainīts 

nodrošinājuma apjoms u.tml.), kā rezultātā kreditēšanas aktivitātes kļuvušas mērenākas. 

Kreditēšanas tempus mazinājušas ne tikai valdības aktivitātes, bet arī tas, ka bankas pašas 

kļuvušas piesardzīgākas, izskatot kredītu pieteikumus. Šo piesardzību pastiprina ekonomiskās 

situācijas izmaiľas. Bankas izsniedz kredītus ļoti rūpīgi izvērtējot klientus un pārbaudot 

klienta ienākumus un maksātspēju. Bankas dod priekšroku stabiliem uzľēmumiem ar zemu 

risku un SIA „ALBA‖ var sevi pieskaitīt pie šādiem uzľēmumiem, jo jau kopš sabiedrības 

dibināšanas nav notikusi vadības maiľa, sabiedrībai ir stabili ienākumi un pašu kapitāla un 

aizľemtā kapitāla attiecība pēdējos trīs pārskata periodos pieturās tuvu ideālam, t.i. 60% - 

pašu kapitāls, 40% - aizľemtais kapitāls arī kredītvēsture ir pozitīva, jo sabiedrība ar savām 

saistībām vienmēr ir norēķinājusies laicīgi. 

SIA „ALBA‖ vēlās ľemt 30 000 Ls (ľemot vērā ieteikumu, ka kredīta valūtu 

vajadzētu saskaľot ar sabiedrības pamatienākumu valūtu, tādējādi izvairoties no iespējamā 

valūtas kursu svārstību riska) lielu kredītu uz termiľu- 10 gadi. 

Lai izvēlētos kredītu ar sabiedrībai visizdevīgākajiem noteikumiem es salīdzināju 7 

banku piedāvātos pakalpojumus (SEB Banka, Rietumu banka, PrivatBank, Parex Banka, 

Hipotēku banka, Norvik banka, Swedbanka) uzľēmējiem ilgtermiľa kredītu izsniegšanai. 

SEB bankas maksimālā kredīta summa ir 30 000 EUR (vai ekvivalents LVL, USD), 

bet SIA „ALBA‖ grib ľemt kredītu LVL valūtā, tad šī naudas summa nav pietiekoša. 

Rietumu bankā minimālā ilgtermiľa kredīta summa, kas tiek izsniegta ir 500 000 

EUR vai ekvivalents citā valūtā, arī šīs bankas pakalpojums sabiedrībai nav piemērots, jo SIA 

144

„ALBA‖ neľem tik lielu summu. Ľemot vērā Parex Bankas pašreizējo situāciju, būtu gandrīz 

neiespējami tajā iegūt aizľēmumu. 

Swedbank maksimālā summa, ko banka izsniedz ir atkarīga no projekta, nevis no 

nodrošinājuma veida, arī šajā bankā sabiedrība nevarēs iegūt visu sev nepieciešamo summu, 

tiki 70-80%, tas ir 21 000 Ls vai 24 000 Ls, kas ir nepietiekoši. 

Ja sabiedrība ľems kredītu PrivatBankā tad ľemot kredītu LVL valūtā mainīgā 

procentu likme ir no 2%+3 mēn. RIGIBOR vai 6 mēn. RIGIBOR. Pēc 12.12.2008. gada 

RIGIBOR procentu likmju indeksa 3 mēn. 14.34% tad sabiedrībai gadā būtu jāatmaksā 

procentos (2+14.34*30000) 4896 Ls. 

Šajā pašā bankā izdevīgāk būtu ľemt 6 mēn. RIGIBOR, jo, piemēram, 12.12.2008. 

gadā šis indekss ir 14,50% un pie šādas likmes sabiedrībai gadā būtu jāatmaksā par 546 Ls 

mazāka procentu atmaksājamā summa. 

Tomēr šīs summas ir mainīgas, jo mainās procentu likmes un ľemot vērā šodienas 

mainīgos apstākļus sabiedrībai drošāk būtu kredītu ľemt ar fiksēto likmi. Izmantojot 

PrivatBank piedāvājumu var aprēķināt, ka izdevīgāk ir ľemt kredītu ar fiksēto likmi 6 mēn. 

RIGIBOR tad gadā procentos jāatmaksā 4350 Ls, bet ja izvēlas fiksēto likmi ar 1. gads 4% +3 

mēn. RIGIBOR, 2. gads 4,5% +3 mēn. RIGIBOR un 3. gads 5% +3 mēn. RIGIBOR, tad 1. 

gadā atmaksājamā summa procentos (3 mēn. RIGIBOR 12.12. 2008.gadā-14.34) ir 

(4%+14.34*30 000) 5502 Ls, 2. gadā (4,5%+14.34*30 000) = 5652 Ls un 3. gadā 

(5%+14.34*30 000) = 5802Ls. Kā redzam izdevīgāk tomēr ir ar fiksēto likmi 6 mēn. 

RIGIBOR, jo tad mēs pirmajos trīs gados jāatdod par 3906 Ls mazāk. 

Norvik bankas nosacījumi ir ļoti līdzīgi-6 mēn. RIGIBOR (LVL) + bankas likme, 

tomēr ľemot vērā to, ka ir vēl bankas procentu likme, tad šie nosacījumi ir neizdevīgāki kā 

PrivatBank. 

Hipotēku banka ir vairāk specializējusies hipotekāro kredītu izsniegšanā un ļoti 

nozīmīgs fakts ir arī tas, vai uzľēmums, kas vēlas saľemt kredītu, ir vai nav bankas 

patstāvīgais klients. Pašreizējā situācijā, šis fakts var būt izšķirošais bankas atteikuma iemesls. 

Hipotēku bankā par nodrošinājumu kalpo tikai esošie un/vai iegādājamie uzľēmuma 

pamatlīdzekļi, līdz ar to sabiedrība neiegūs visu aizdevuma summu, bet tikai 75% no 

nodrošinājuma vērtības. Kredīti zemes iegādei tiek izsniegti tikai 60% vērtība. Un tā kā SIA 

„ALBA‖ nav šīs bankas klients, tad šī banka nepiedāvā izdevīgākos nosacījumus kredīta 

saľemšanai. 

Tātad sabiedrībai uz 2008. gada decembri visizdevīgākie nosacījumi, lai ľemtu 

30 000 Ls lielu kredītu uz 10 gadiem ir PrivatBankā, izvēloties dilstošo maksājumu grafiku, 

kad katru mēnesi tiks dzēsta tiks dzēsta vienāda summa no kredīta pamatsummas atlikuma 

plus procenti. Pirmie kredīta maksājumi būs lielāki nekā izvēloties vienādo maksājumu 

grafiku, bet pēdējie kredīta maksājumi būs krietni mazāki. Izvēloties šo maksājumu grafiku 

SIA „ALBA‖ mazāk samaksās procentu maksājumos kopējā termiľā. Tādejādi sabiedrībai 

visa termiľa laikā tikai procentos būtu jāatmaksā 21 931, 25 Ls, bet ja izvēlētos vienmērīgo 

atmaksas grafiku, tad atmaksājamā procentu summa būtu 26 983, 24 Ls. 

Kopsumma termiľa beigās, izvēloties dilstošo atmaksas grafiku ir 51 931, 25 Ls 

(procentu summa 26 983, 24 Ls+ pamatsummas atmaksa 30 000 Ls) , bet izvēloties 

vienmērīgo atmaksas grafiku kopsumma ir 56 983,25 Ls (procentu summa 26 983, 24 Ls + 

pamatsummas atmaksa 30 001 Ls). Tādejādi sabiedrība ietaupīs 5052 Ls. 

Tā, kā izsniedzot kredītu, kredīta devējs uzľemas kredītrisku, jo kredīta ľēmējs var 

nepildīt savas saistības attiecībā pret kreditoru, kredītnodrošinājums jeb ķīla ir ļoti svarīgs 

faktors kredītiestādei, tādēļ, ka izsniedzot kredītu, kredītiestādei nepieciešama kāda garantija, 

ka tā varēs atgūt savu naudu, ja aizľēmējs nepildīs savas saistības un nebūs spējīgs atmaksāt 

daļu vai visu nominālsummu un procentus. Ir daţādi ķredītnordošinājuma veidi, bet pats 

drošākais ir nekustamais īpašums, jo tā vērtība ir un paliek stabila. Lai tas būtu juridiski 

pareizs, nekustamā īpašuma nodrošinājums prasa notariāli apstiprinātu rīcību un ierakstu 

Zemes grāmatā. Šī reģistrēšana sekmē īpašuma pārľemšanu bankas rīcībā klienta saistību 

145

neizpildīšanas gadījumā. Līdz ar to sabiedrība SIA „ALBA‖ par ķīlu dos sev piederošu 

nekustamo īpašumu. Nekustamais īpašums kā ķīla nodrošina arī sabiedrībai saľemt pilnu 

kredīta summu, jo īpašuma vērtība ir lielāka par vajadzīgās iekārtas vērtību. Bet ja par ķīlu 

ľemtu pašu iekārtu, tad sabiedrība iegūtu nepilnu summu (70%) no iekārtas sākotnējās 

vērtības, bet tā kā SIA „ALBA‖ vēlas pirkt iekārtu par to nemaksājot no saviem līdzekļiem, 

t.i. no sabiedrības pašu kapitāla – nesadalītās peļľas, pamatkapitāla vai uzkrātajām rezervēm. 

Tas šajā gadījumā nebūs izdevīgi, bet ja sabiedrība trūkstošo daļu būtu ar mieru segt no pašu 

kapitāla, tad tādā situācijā par ķīlu varētu dot pašu iekārtu. 

SECINĀJUMI 

1. Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību „ALBA‖ dibināta 1997.gadā, kuras galvenie 

darbības virzieni ir ūdensapgāde un sadzīves atkritumu savākšana, transportēšana un 

noglabāšana, un būvniecības pakalpojumi Gulbenes pilsētā. 

2. Gulbenes domei pieder lielākais daļu skits – 1488 jeb 39% no kopējā daļu skaita- 

3863. 

3. SIA „ALBA‖ 2007. gadā strādāja 45 cilvēki, no kuriem 6 ir augstākā izglītība. 

4. 2007. pārskata gadā sabiedrība sociālās attīstības izmaksas sastādīja 36,8% no 

kopējām izmaksām. 

5. 2007. gadā vislielākos ieľēmumus SIA „ALBA‖ ieguva no celtniecības 

pakalpojumiem-357387 Ls jeb 54% no kopējiem ieľēmumiem. 

6. Kredīts ir naudas vai citu aizvietojamu preču aizdevums pret atlīdzību. 

7. Kredītam ir trīs funkcijas: pārdales funkcija, apgrozības izmaksu ekonomijas 

funkcija un zināma valsts ekonomikas regulēšana. 

8. Pēc kredīta pieteikuma iesniegšanas tiek veikta pieteikuma pārbaude, kurā 

kredīta ľēmējs tiek novērtēts pēc juridiskās un finansiālās kredītspējas. 

9. Juridiskās personas kredītspējas kopējā analīze jāveic trijos posmos: finanšu 

rezultātu analīze, pašreizējā finansiālā stāvokļa un uzľēmējdarbības aktivitātes analīze. 

10. Ja kredītiestāde ir devusi piekrišanu aizdevumam, tiek noslēgts līgums. 

11. Izšķir 10 galvenos kredīta veidus: komerciālais kredīts, bankas kredīts, 

faktorings, hipotekārais kredīts, patēriľa kredīts, valsts kredīts, līzings, starptautiskais kredīts 

overdrafts un kredītlīnija. 

12. Latvijas Republikā banku un citu kredītiestāţu darbību regulē vairāki likumi un 

MK noteikumi, kas saistīti ar debitoru un kreditoru aizsardzību. Kā svarīgākos var minēt: 

„Kredītiestāţu likums‖, ‖Krājaizdevu sabiedrību likums‖, „Noteikumi par patērētāja 

kreditēšanas līgumu‖. 

13. SIA „ALBA‖ pašu un aizľemtā kapitāla attiecība 2007. gadā bija 60% pret 40%. 

14. SIA „ALBA‖ vēlas ľemt kredītu jaunu pamatlīdzekļu iegādei 30000Ls apmērā 

uz termiľu- 10 gadi 2008.gadā. 

15. Pēc autores veiktajiem aprēķiniem uz 2008.gadu, SIA „ALBA‖ visizdevīgākie 

nosacījumi bankas kredītam ir PrivatBankā ar procentu likmi 2%+6mēn RIBIGOR 

(12.12.2008. gadā, šī likme bija 14,5%). Izvēloties dilstošo kredīta atmaksas grafiku SIA 

„ALBA‖ samaksās par 5052 Ls mazāk procentu maksājumos kopējā termiľā. 


1. Kredītiestāţu likums: LR likums 

//www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=37426&version_date=24.10.1995 

2. Abizāre V. Ievads uzľēmējdarbībā - Rīga: „RaKa‖, 2004.g. - 140.lpp. 

3. Briede I. Banku finanšu pakalpojumi - Rīga: Biznesa augstskola Turība, 

2004.g. - 123.lpp. 

4. Kālis I. Finanšu menedţments - Rīga: Latvijas Universitāte, 1999.g. - 190.lpp. 

5. Kumerdanka A. Biznesa ekonomiskie pamati - Rīga: Biznesa augstskola 

Turība, 2007.g. - 196.lpp. 

6. Kutuzova O. Finanses un kredīts - Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2004.g. - 

152.lpp. 

146

7. Ludborţs A. Apgrozāmā kapitāla vadīšana nelielos uzľēmumos -Rīga: 

Lietišķās informācijas dienests, 2007.g. - 286.lpp. 

8. Rurāne M. Finansu pārvaldība - Rīga: Latvijas izglītības fonds, 2001.g. - 

281.lpp. 

9. Rūrāne M. Uzľēmuma finanses - Rīga: Jumava, 2007.g. - 266.lpp. 

10. Saksonova S. Banku darbība - Rīga: Latvijas Komercbanku asociācija, 

Konsultāciju un mācību centrs, 2006.g. - 197.lpp. 

11. Saksonova S. Uzľēmumu finanšu vadības praktiskās metodes - Rīga: 

Merkūrijs LaT, 2006.g. - 225.lpp. 

12. Kļavis A. Faktorings-viens risinājums vairākām problēmām // Bilance, 

09.2007., Nr. 18, 5.lpp. 

13. Slīcēju glābšana-pašu rokās // Kapitāls, 11/2007., 14.lpp. 

14. M. Aļeľika Debitoru parādi un kredīta politika uzľēmumā // Bilance, 

01.2009., Nr. 15. 

15. http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=b9f66576-b884-4f94-8574- 

1e18b8d6673f 

16. www.bank.lv/lat/print/?71758 (17.12.2008.) 

17. http://64.233.183.104/search?q=cache:lVHCwNeb6kJ:works.tarefer.ru/24/100066/index.html+kred%C4%ABti,+to+veidi&hl= 

lv&ct=clnk&cd=15&gl=lv 

18. www.kreditiem.lv/lv/bankas/?page=1 

147

IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU ANALĪZE ZEMNIEKU SAIMNIECĪBĀ 

„MUIŢNIEKI” 

ANALYSIS OF THE INCOME AND COSTS IN THE FARM 

“MUIŢNIEKI” 

Jolanta Veigure 

Lektore Mag. oec., Mārīte Grandāne 

ANOTĀCIJA 

Pētījums izstrādāts, pamatojoties uz zemnieku saimniecības ―Muiţnieki‖ 

grāmatvedības uzskaites datiem, ekonomisko zinātľu autoru darbiem, interneta resursiem, kā 

arī uz Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas attiecas uz 

ieľēmumu un izdevumu uzskaiti. 

Pētījums sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīta saimnieciskās 

darbības ieľēmumu un izdevumu uzskaites kārtība zemnieku saimniecībā saskaľā ar 

normatīvajiem dokumentiem. Otrajā nodaļā tiek raksturota zemnieku saimniecības 

„Muiţnieki‖ saimnieciskā darbība, tās ieľēmumu un izdevumu veidi. Trešajā nodaļā 

atspoguļota zemnieku saimniecības „Muiţnieki‖ ieľēmumu un izdevumu analīze. 

Darba izstrādes gaitā gūtās atziľas formulētas secinājumos un sniegti priekšlikumi. 

ANNOTATION 

The report is based on the accounting data of the farm ―Muiţnieki‖, papers of the 

economic scientists, online sources, laws of the Republic of Latvia, and other legislative 

documents as well, which refer to income and cost accounting. 

The paper consists of three chapters. The first chapter of the paper describes the 

accounting order of the income and costs of the economic activity in the farm according to the 

legislative documents. The second chapter deals with economic activity of the farm 

―Muiţnieki‖, its kinds of income and costs. The third chapter reflects the analysis of the 

income and costs of the farm ―Muiţnieki‖. 

While working out the following paper gained experience is formulated in the 

conclusions, the suggestions are offered as well. 

IEVADS 

Nauda jau kopš seniem laikiem ir apmaiľas jeb apgrozījuma līdzeklis. Mēs dzīvojam 

naudas pasaulē, tādēļ finanses un naudas plūsma ir viena no galvenajām tēmām, problēmām 

un arī ieguvumiem jebkuram cilvēkam un uzľēmumam. 

Ieľēmumi un izdevumi ir elementi, kas tieši saistīti ar peļľas noteikšanu un ir svarīgi 

informācijas nodrošinātāji saimniecisko lēmumu pieľemšanā. 

Lai sasniegtu uzľēmējdarbības galveno mērķi – gūtu peļľu, kas ir starpība starp 

ieľēmumiem un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem, katra uzľēmēja svarīgākais uzdevums 

ir panākt pastāvīgu naudas plūsmu uzľēmumā, sekojot līdzi ieľēmumu un izdevumu 

mijiedarbībai. Svarīgi ir censties palielināt ieľēmumus un pēc iespējas samazināt izdevumus, 

kā arī veikt šo rādītāju analīzi. Ieľēmumi ir uzľēmuma ārējā vide, tādēļ uzľēmums nevar tos 

īpaši ietekmēt. Savukārt izmaksas ir uzľēmuma iekšējā vide, kuru uzľēmējs ir spējīgs regulēt, 

meklējot jaunus, izdevīgākus sadarbības partnerus un iespējas. 

Tēma ir aktuāla, jo katra uzľēmuma pienākums ir veikt ieľēmumu un izdevumu 

uzskaiti tā, lai jebkurā brīdī vadībai varētu sniegt pilnīgu informāciju par uzľēmuma 

finansiālo stāvokli, kā arī, lai sniegtā informācija būtu savlaicīga, uzskatāma, patiesa un 

saprotama. 

Darba mērķis: izvērtēt ieľēmumus un izdevumus zemnieku saimniecībā 

„Muiţnieki‖. 


1. Aprakstīt saimnieciskās darbības ieľēmumu un izdevumu uzskaites kārtību 

zemnieku saimniecībā saskaľā ar normatīvajiem dokumentiem. 

2. Noskaidrot zemnieku saimniecības „Muiţnieki‖ ieľēmumu un izdevumu veidus. 

3. Veikt zemnieku saimniecības „Muiţnieki‖ ieľēmumu un izdevumu analīzi.

4. Sniegt secinājumus un priekšlikumus. 

Darbā pielietota aprakstošā un grafiskā pētījumu metode. 

Pētījumu objekts – ieľēmumi un izdevumi zemnieku saimniecībā. 

Pētījuma periods – 2005. – 2007. gads. 

1. SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEĽĒMUMU UN IZDEVUMU UZSKAITE 

ZEMNIEKU SAIMNIECĪBĀ 

Pašlaik zemnieku saimniecības ir reģistrētas Uzľēmumu reģistrā un darbojas saskaľā 

ar 1992.gadā pieľemto likumu „Par individuālo (ģimenes) uzľēmumu un zemnieka vai 

zvejnieka saimniecību‖. 

Zemnieka saimniecība ir individuālais uzľēmums, kas raţo lauksaimniecības 

produkciju, izmantojot speciāli šim mērķim galveno raţošanas līdzekli – zemi [2.]. 

Grāmatvedībā saimnieciskās darbības ieľēmumu un izdevumu uzskaitei izmanto 

divus principus – kases un uzkrāšanas principu. 

Atbilstoši kases principam, ieľēmumus uzskaita tad, kad saľemta samaksa par 

darījumiem, bet izdevumus – tad, kad tie ir apmaksāti. Kases principu pielieto, kārtojot 

vienkāršā ieraksta grāmatvedību. 

Atbilstoši uzkrāšanas principam, ieľēmumus uzskaita tad, kad ir notikusi preču 

pārdošana vai pakalpojumu sniegšana, pat, ja atlīdzība par darījumu nav saľemta, savukārt 

izdevumus – tajā periodā, uz kuru šie izdevumi attiecas. Uzkrāšanas principu izmanto, 

kārtojot divkāršā ieraksta grāmatvedību. 

Ieņēmumi (apgrozījums) ir visas no saimnieciskās darbības saľemtās summas, 

atskaitot pievienotās vērtības nodokli. Ieľēmumu summu veido par pārdotajām precēm, 

sniegtajiem pakalpojumiem vai veiktajiem darbiem saľemtā nauda, kā arī bartera darījumu 

vērtība un ar ienākuma nodokli neapliekamās subsīdijas. 

Izdevumi ir faktiski izlietotie līdzekļi saimnieciskās darbības nodrošināšanai. 

Izdevumiem pieskaita arī bartera darījumu summas par saľemtajām precēm, darbiem vai 

pakalpojumiem. 

Ieľēmumus un izdevumus reģistrē Saimnieciskās darbības ieľēmumu un izdevumu 

uzskaites ţurnālā. 

2. ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS „MUIŢNIEKI‖ SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS 

RAKSTUROJUMS 

Zemnieka saimniecība „Muiţnieki‖ reģistrēta 1997.gada janvārī un sekmīgi attīstās 

jau divpadsmito gadu. Tā atrodas Jēkabpils rajona Ābeļu pagastā. Pamatdarbības veids ir 

lauksaimniecības produkcijas raţošana – piena un gaļas raţošana un graudkopība. 

Zemnieka saimniecības „Muiţnieki‖ kopējā platība – 120 hektāri, no kuriem: 

1) 106 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme (aramzeme, pļavas, 

ganības); 

2) 6 hektāros aug meţi; 

3) 8 hektārus aizľem pārējās platības (māja, pagalms, ceļi, grāvji, krūmi u.c.). 

Piena un gaļas raţošana šajā zemnieku saimniecībā balstās vidēji uz: 

1) 13 slaucamajām govīm; 

2) 30 nobarojamiem jaunlopiem; 

3) 30 nobarojamām cūkām. 

Lai darbs zemnieka saimniecībā „Muiţnieki‖ būtu raţīgs, tā ir nodrošināta ar visu 

nepieciešamo lauksaimniecības tehniku, kā arī slaukšanas aparātu un piena dzesētāju. 

2008.gadā ekspluatācijā nodota standartiem atbilstoša piena māja, kuras celtniecība veikta 

pašu spēkiem par Eiropas struktūrfondu naudas līdzekļiem. 

Zemnieka saimniecībā algotu darbinieku nav – visus darbus (gan plānošanas un 

vadošos, gan arī ikdienas) veic tās īpašnieks ar ģimeni. Darbs saimniecībā aizľem daudz 

laika, tādēļ grāmatvedības kārtošana pret atlīdzību uzticēta Jēkabpils lauksaimniecības 

konsultāciju biroja grāmatvedei, kura ir kompetenta grāmatvedības kārtošanas jautājumos un 

nodokļu aprēķināšanā. 

149

Zemnieka saimniecība „Muiţnieki‖ pastāvīgos ieľēmumus gūst no piena realizācijas, 

mēnesī vidēji nododot 7 tonnas piena. Līgums par piena realizāciju noslēgts ar SIA „Jēkabpils 

piena kombināts‖. Samaksa par pienu regulāri tiek veikta divas reizes mēnesī ar pārskaitījumu 

z/s bankas kontā. 

Ieľēmumi z/s „Muiţnieki‖ tiek gūti arī no lopu realizācijas. Visbieţākā sadarbība 

lopu realizēšanā notiek ar SIA „Viesuļi‖ Jēkabpils rajona Zasas pagastā, retāk - A/S „RUKS 

Cēsu gaļas kombināts‖ Cēsīs. Par nodotajiem lopiem arī tiek veikts bezskaidras naudas 

norēķins. 

Graudi z/s „Muiţnieki‖ pārsvarā tiek audzēti savas saimniecības vajadzībām, proti, 

lopbarībai. Laika periodā no 2005. līdz 2007.gadam graudi – 25,72 t vasaras mieţi un 13,1 t 

auzas, tika realizēti tikai 2007.gada oktobrī LSEZ sabiedrībai „BALTIC TRANSSHIPMENT 

CENTER‖ SIA, un gūti ieľēmumi LVL 3519,66. 2006.gadā graudaugu raţa bija ļoti maza 

sakarā ar sausajiem laika apstākļiem. Audzējot labību, graudaugu raţa lielā mērā ir atkarīga 

no laika apstākļiem jau no sējas brīţa līdz pat novākšanai. 

Z/s „Muiţnieki‖ var nodarboties arī ar pakalpojumu sniegšanu. 2005.gadā, saskaľā ar 

līgumu, tā ir sniegusi pakalpojumu SIA „MIKOR‖– ceļa nodalījuma joslas sakopšanu 15,2 

km garumā, par ko gūti ieľēmumi LVL 148,20. Veikts bezskaidras naudas norēķins. 

2005. un 2007.gadā nelielu daļu ieľēmumu – aptuveni 4% veido akcīzes nodokļa 

atmaksa par iegādāto dīzeļdegvielu lauksaimniecības vajadzībām. 

Vislielākos ieľēmumus 2005. un 2006.gadā z/s „Muiţnieki‖ sastādīja saľemtās 

subsīdijas - summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai un ES atbalsts 

lauksaimniecībai un lauku attīstībai. 

Z/s „Muiţnieki‖ izdevumus veido: 

1) izdevumi no lauksaimniecības, 

2) ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, 

3) izdevumi, kas nav attiecināmi uz IIN, 

4) izdevumi piena mājas celtniecībai. 

Vislielākos izdevumus z/s „Muiţnieki‖ sastāda regulārie maksājumi no 

lauksaimniecības, t.sk., barības piedevas lopiem, minerālmēsli un sēkla, degviela, rezerves 

daļas, saimniecības preces, veterinārie medikamenti un pakalpojumi, grāmatvedības 

pakalpojumi, elektrība, telefons, bankas pakalpojumi un nodokļi – nekustamā īpašuma 

nodoklis, VSAOI pašnodarbinātai personai, dabas resursu nodoklis, kā arī citi izdevumi. 

Ar saimniecisko darbību nesaistītajos izdevumos ietilpst maksa par elektrību, 

telefonu, preses abonēšana, preces personīgajām vajadzībām u.c. 

Izdevumos, kas nav attiecināmi uz IIN, z/s „Muiţnieki‖ laika periodā no 2005. līdz 

2007.gadam iekļauti izdevumi par pamatlīdzekļu iegādi – krūmgriezi, motorzāģi, metināšanas 

aparātu, siena presi, piena dzesētāju, slaukšanas kannu, augstspiediena mazgātāju un datoru, 

jo pamatlīdzekļiem tiek aprēķināts nolietojums. 

2006.gadā z/s „Muiţnieki‖ tika uzsākta piena mājas celtniecība, saskaľā ar projekta 

pieteikumu Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, tādēļ izdevumi piena mājas celtniecībai tika 

nodalīti no pārējiem saimnieciskās darbības izdevumiem. 

3. ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS „MUIŢNIEKI‖ IEĽĒMUMU UN IZDEVUMU 

ANALĪZE 

Ieľēmumu un izdevumu analīzes veikšanai z/s „Muiţnieki‖ par pētījumu periodu 

izvēlēti trīs šīs saimniecības darbības gadi, t.i., 2005. – 2007.gads. 

3.1. tabula 

Z/s "Muiţnieki" ieņēmumi (LVL) no 2005. līdz 2007. gadam 1 

Ieľēmumi 2005. 2006. 2007. 

Piena realizācija 10090.75 12402.66 14694.60 

Lopu realizācija 2480.85 3392.19 5376.79 

1 Autora aprēķini, izmantojot z/s ―Muiţnieki‖ grāmatvedības dokumentus un reģistrus 

150

Graudu realizācija 0.00 0.00 3519.66 

Par sniegtajiem pakalpojumiem 148.20 0.00 0.00 

Akcīzes nodokļa atmaksa 1288.40 0.00 918.40 

Subsīdijas 12879.01 18093.70 10450.74 

Kopā 26887.21 33888.55 34960.19 

3.1.attēls. Z/s “Muižnieki” ieņēmumi no 2005. līdz 2007.gadam 

Attēlā redzams, ka lielākie ieľēmumi z/s „Muiţnieki‖ 2005. un 2006.gadā gūti no 

saľemtajām subsīdijām, piena realizācijas, lopu realizācijas, savukārt 2007.gadā lielākos 

ieľēmumus veido piena realizācija, tad saľemtās subsīdijas un lopu realizācija. Ieľēmumi par 

piena realizāciju pieaug ar katru gadu, jo palielinās realizētā piena daudzums, bet iepirkuma 

cena trīs gadu laikā pieaugusi vidēji par 3 santīmiem litrā. Graudi realizēti 2007.gadā, akcīzes 

nodokļa atmaksa saľemta 2005. un 2007.gadā, samaksa par pakalpojumu – 2005.gadā. 

3.2. tabula 

Z/s "Muiţnieki" izdevumi (LVL) no 2005. līdz 2007. gadam 2 

Izdevumi 2005. 2006. 2007. 

No lauksaimniecības 12683.66 14476.16 20042.91 

Ar saimniecisko darbību nesaistītie 1184.00 1480.32 2382.37 

Kas nav attiecināmi uz IIN 1250.00 6218.52 955.23 

Piena mājas celtniecība 0.00 1118.22 1715.14 

Kopā 15117.66 23293.22 25095.65 

Lati 

25000 

20000 

15000 

10000 

5000 

0 

2005. 2006. 2007. 

151 

No lauksaimniecības 

Ar saimn.darbību 

nesaistītie 

Kas nav attiecināmi 

uz IIN 

Piena mājas 

celtniecība 

3.2.attēls. Z/s “Muižnieki” izdevumi no 2005. līdz 2007.gadam 

2 Autora aprēķini, izmantojot z/s ―Muiţnieki‖ grāmatvedības dokumentus un reģistrus

Attēlā redzams, ka lielākās izdevumu summas z/s „Muiţnieki‖ katru gadu veido 

izdevumi no lauksaimniecības (skatīt 3.2.tabulu). Ar katru gadu tie palielinās galvenokārt 

preču cenu kāpuma dēļ – no 13684 latiem 2005.gadā līdz 20043 latiem 2007.gadā. 

Ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu summai ir tendence katru gadu nedaudz 

palielināties. Tas izskaidrojams ar preču un pakalpojumu cenu kāpumu. 

Pamatlīdzekļi par vislielāko summu – 6218 latiem iepirkti 2006.gadā. 2005.gadā 

pamatlīdzekļu iegādei iztērēti 1250 lati, bet 2007.gadā – 955 lati. Šie izdevumi nav 

attiecināmi uz IIN. 

Piena mājas celtniecībai 2006.gadā iztērēti 1118 lati, 2007.gadā – 1715 lati, bet 

lielākie naudas līdzekļi tās nodošanai ekspluatācijā tērēti 2008.gadā. 

3.3. tabula 

Z/s "Muiţnieki" izdevumi no lauksaimniecības (LVL) no 2005. līdz 2007. gadam 3 

Izdevumi 2005. 2006. 2007. 

Barības piedevas 2100.69 4617.46 4470.90 

Minerālmēsli, sēkla 2585.81 2251.84 5862.87 

Degviela 2646.17 3004.14 3787.36 

Saimniecības preces 1712.45 904.09 744.89 

Rezerves daļas, eļļa 825.50 871.57 1283.40 

Grāmatvedības pakalpojumi 254.28 383.94 807.68 

Veterinārie medikamenti, sēklošana 388.58 368.35 441.62 

Nekustamā īpašuma nodoklis 372.77 290.82 456.62 

VSAOI pašnodarbinātai personai 167.23 200.32 369.23 

Elektrība 166.50 256.05 309.60 

Telefons 180.35 117.45 168.97 

Bankas pakalpojumi 81.19 100.11 111.34 

Dabas resursu nodoklis 0.00 0.00 50.00 

Citi izdevumi 1202.14 1110.02 1178.43 

Kopā 12683.66 14476.16 20042.91 

3.3.attēls. Z/s “Muižnieki” izdevumi no lauksaimniecības no 2005. līdz 2007.gadam 

3 Autora aprēķini, izmantojot z/s ―Muiţnieki‖ grāmatvedības dokumentus un reģistrus 

152

Aplūkojot attēlu redzams, ka lielākās izdevumu summas z/s „Muiţnieki‖ katru gadu 

veido izdevumi par barības piedevām lopiem, minerālmēsliem un sēklu, degvielu. 

Mazāk tiek tērēts saimniecības preču un rezerves daļu iegādei, kā arī grāmatvedības 

pakalpojumu apmaksai un veterināro medikamentu un pakalpojumu apmaksai. 

No nodokļu maksājumiem lielāko summu sastāda nekustamā īpašuma nodoklis – 

vidēji 373 lati gadā, tad VSAOI pašnodarbinātai personai – vidēji 245 lati gadā, bet vismazāk 

jāmaksā dabas resursu nodoklis, kas ir noteikts maksājums 50 lati gadā. 

3.4. tabula 

Z/s "Muiţnieki" neto peļņa (LVL) no 2005. līdz 2007. gadam 4 

Gads Ieľēmumi Izdevumi Peļľa t.sk. Subsīdijas 

2005. 26887,21 15117,66 11769,55 12879,01 

2006. 33888,55 23293,22 10595,33 18093,70 

2007. 34960,19 25095,65 9864,54 10450,74 

Lati 

40000 

35000 

30000 

25000 

20000 

15000 

10000 

5000 

0 

Ieņēmumi Izdevumi Peļņa 

153 

2005. 

2006. 

2007. 

3.4.attēls. Z/s “Muižnieki” neto peļņa no 2005. līdz 2007.gadam 

Attēlā redzams, ka gan ieľēmumi, gan izdevumi z/s „Muiţnieki‖ laika posmā no 

2005. līdz 2007.gadam pieaug, savukārt neto peļľa samazinās, t.i., ar katru gadu aptuveni par 

1000 latiem. Šāda situācija veidojas, strauji pieaugot preču un pakalpojumu cenām valstī, bet 

lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenām paaugstinājums gandrīz nav manāms, un 

reizēm piena iepirkuma cena pat tiek samazināta. Lauksaimnieki spēj turpināt savu 

saimniecisko darbību, vienīgi pateicoties saľemtajām subsīdijām. Pretējā gadījumā izdevumi 

pārsniegtu ieľēmumus, un saimnieciskā darbība nevarētu attīstīties. 

SECINĀJUMI 

1. Zemnieka saimniecība ir specifisks individuālais uzľēmums, kas raţo 

lauksaimniecības produkciju, izmantojot šim mērķim galveno raţošanas līdzekli – zemi; ir 

reģistrēta Uzľēmumu reģistrā un darbojas saskaľā ar likumu „Par individuālo (ģimenes) 

uzľēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu‖. 

2. Ieľēmumi (apgrozījums) ir visas no saimnieciskās darbības saľemtās summas, 

atskaitot pievienotās vērtības nodokli, tai skaitā arī saľemtās ar ienākuma nodokli 

neapliekamās subsīdijas. 

3. Izdevumi ir faktiski izlietotie līdzekļi saimnieciskās darbības nodrošināšanai - 

PVN maksātājiem izdevumi ir summas bez PVN priekšnodokļa. 

4 Autora aprēķini, izmantojot z/s ―Muiţnieki‖ grāmatvedības dokumentus un reģistrus

4. 1997.gada janvārī reģistrētās z/s „Muiţnieki‖ kopējā platība ir 120 ha, tā atrodas 

Jēkabpils rajona Ābeļu pagastā, pamatdarbības veids ir piena un gaļas raţošana un 

graudkopība. 

5. Pētāmajā z/s „Muiţnieki‖ lielākos ieľēmumus gūst no saľemtajām subsīdijām, 

piena un lopu realizācijas. 

6. Z/s „Muiţnieki‖ lielākos izdevumus veido regulārie maksājumi no 

lauksaimniecības par barības piedevām lopiem, minerālmēsliem un sēklu, degvielu, rezerves 

daļām, saimniecības precēm, veterinārajiem medikamentiem un pakalpojumiem, 

grāmatvedības pakalpojumiem, kā arī nodokļu maksājumi – nekustamā īpašuma nodoklis, 

VSAOI pašnodarbinātai personai, dabas resursu nodoklis. 

7. Z/s „Muiţnieki‖ izdevumi ar katru gadu palielinās straujāk nekā ieľēmumi, tādēļ 

peļľa attiecīgi samazinās. 

8. Saimnieciskās darbības turpināšana z/s „Muiţnieki‖ iespējama, pateicoties 

saľemtajām subsīdijām, jo bez tām saimniekošana nestu tikai zaudējumus. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Pētāmās z/s ―Muiţnieki‖ īpašniekam ieľēmumu palielināšanai sniegt tehnikas 

pakalpojumus apkārtējām piemājas saimniecībām, piemēram, zemes apstrādē, ganību 

pļaušanā un siena sagatavošanā, kā arī graudaugu novākšanā. 

2. Z/s īpašniekam rūpīgi izvērtēt saimnieciskās darbības izdevumu struktūru, 

iespēju robeţās plānot izdevumu samazināšanu, piemēram, par minerālmēslu iegādi. 

3. Z/s īpašniekam saimnieciskās darbības uzlabošanai izmantot piedāvātos 

projektus Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanai, iesniedzot atbilstošus pieteikumus 

tiem. 

IZMANTOTĀS LITERTŪRAS UN CITU INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS 

1. Par grāmatvedību: LR likums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=66460 

2. Par individuālo (ģimenes) uzľēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību: 

LR likums //http://www.likumi.lv/doc.php?id=72428 

3. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli: LR likums 

//http://www.likumi.lv/doc.php?id=56880 

4. Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzľēmumi, zemnieku un 

zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, 

kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā: MK noteikumi Nr.188 


5. Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas raţotājiem atmaksā akcīzes nodokli 

par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurai ir pievienota rapšu 

sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela: MK noteikumi Nr.528 


6. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ normu piemērošanas kārtība: MK 

noteikumi Nr.793 //http://www.likumi.lv/doc.php?id=144670 

7. Leibus I. Individuālā uzľēmēja grāmatvedība un nodokļi. – Rīga: SIA Lietišķās 


8. Leibus I. Individuālā uzľēmēja grāmatvedība un nodokļi. – Rīga: SIA Lietišķās 


9. Puškeiris A. Uzľēmējdarbība un nauda // Komersanta Vēstnesis. – Nr.44. (2008., 

29.oktobris), 18.lpp. 

10. UR: zemnieku un zvejnieku saimniecību reforma // Komersanta Vēstnesis. – 

Nr.9. (2008., 27.februāris), 8.lpp. 

11. Radušās problēmas zemnieku un zvejnieku saimniecību reformas gaitā – 

//http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=193666 

12. Par akcīzes nodokļa atmaksu lauksaimniecības produkcijas raţotājiem: 

Metodiskais materiāls 

//http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=3309&hl=1 

154

13. Saimnieciskās darbības ieľēmumu un izdevumu uzskaites ţurnāla aizpildīšana: 

Metodiskais materiāls //http://www.vid.gov.lv/getfile.aspx?sid=1687 

14. Padomes Regula (EK) Nr. 1257/99 ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no 

Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī groza un 

atceļ daţas regulas: //http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG 

155

STUDENTU MĀRKETINGA PĒTĪJUMU ORGANIZĒŠANA 

JĒKABPILS AGROBIZNESA KOLEDŢĀ 

ORGANIZING OF STUDENTS` MARKETING STUDIES IN JEKABPILS 

AGROBUSINESS COLLEGE 

Lektore, mag.biol. Ingrīda Veipa 

ANOTĀCIJA 

Jēkabpils Agrobiznesa koledţā tika veikts pētījums, kura organizēšanā tika iesaistīti 

arī studenti un audzēkľi. 

Pētījuma problēma: noskaidrot kāda ir Jēkabpils Agrobiznesa koledţas (JAK) 

atpazīstamība nejauši izvēlētu respondentu vidū, noskaidrot studentu un audzēkľu attieksmi 

pret reprezentatīvo priekšmetu izvēli, kurus respondenti būtu gatavi lietot ikdienā, 

popularizējot JAK. 

Pētījumā pielietotas kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījuma metodes. 

Pētījuma periods 21.09.2009.- 12.10.2009. 

Kopā pētījumā piedalījās 501 respondents. 

ANNOTATION 

It was realized research in Jekabpils agrobusiness college which organization was 

involved students. 

Problem of research: to make out identification of Jekabpils college among 

respondents who are accidentally choose; to make out students` attitude to choise of 

representative subjects which respondents could apply to popularize Jekabpils college every 

day. 

Methods of qualitative and quantitative reseaching are used in study paper. 

Period of study is 21.09.2009 – 12.10.2009. 

Together 501 respondents took part in this research. 

IEVADS 

Tirgus izpēte mūsdienās notiek mums visapkārt. Neskaitāmi intervētāji katru dienu 

dodas ielās, lai noskaidrotu, ko domā sastaptie cilvēki... Tirgus pētījumu nozīme turpina 

pieaugt un neviens no mums to vairs nevar noliegt. 

Jēkabpils Agrobiznesa koledţā studenti apgūst mārketinga pamatus un svarīgākās 

praktiskās iemaľas, ko jaunieši iegūst ir mārketinga pētījumu sagatavošana. Studentiem rodas 

priekšstats par pētījumu metodēm, kas palīdz konkrētajā situācijā izvēlēties efektīvāko. Jāzin 

atšķirt kvantitatīvos pētījumus no kvalitatīvajiem. Jāveido iemaľas prasmīgi plānot, organizēt, 

apkopot iegūtos datus un tos analizēt. Tātad pareizi jāprot sastādīt mārketinga pētījuma plāns, 

jāprot precīzi definēt pētījuma problēma. Ne mazāk svarīgas iemaľas, ko pilnveido studenti - 

ir prasme prezentēt, izteikt savu viedokli. 

1. MĀRKETINGA PĒTĪJUMA PROCESS 

Izpēte ir sistemātiskas datu vākšanas un analīzes process, lai labāk izprastu pētāmo 

objektu. Izpētes mērķi un objekti ir daţādi. Izpētes procesa mērķis ir ievākt datus un pārveidot 

tos noderīgā informācijā, kas turpmāk būtu izmantojama lēmumu pieľemšanā. 

Dati ir neapstrādāts faktu materiāls, kas liecina par kaut kādām tendencēm vai 

norisēm. Dati un fakti paši par sevi vēl neko nedod, tikai to apstrāde un analīze padara tos par 

informāciju. 

Informācija ir fakti, dati, kas ir apstrādāti un analizēti un kas ir pieejami pieľemamā 

un saprotamā formā. 

Mārketinga informācijas sistēma ir pastāvīgi funkcionējoša un savstarpēji saistīta 

cilvēku, iekārtu un darbību sistēma, kas paredzēta informācijas vākšanai, apstrādei, analīzei, 

novērtēšanai un sadalei pēc vietas un laika, lai pieľemtu lēmumus mārketinga jomā. 

Mārketinga pētījumi ir informācijas vākšana, apstrāde, analīze, lai noteiktu 

mārketinga iespējas un problēmas, novērtētu mārketinga rezultātus un pilnveidotu mārketinga 

procesu. 

156

Mārketinga pētījumu procesā uzľēmums iegūst informāciju, ko mārketinga 

speciālists izmanto sava pamatuzdevuma īstenošanai, tas ir, efektīvas mārketinga programmas 

izstrādāšanai. 

Problēmas 

definēšana 

Pētījuma mērķa 

� � 

noteikšana 

Datu 

vākšana 

157 

� Datu 

analīze 

Pārskata 

� 

sagatavošana 

1.attēls. Pētījuma procesa posmi. 

1. Problēmas noteikšana, definēšana, identificēšana 

Pirms sāk kādu pētījumu, ir jābūt pilnīgi skaidrai izpratnei par to, kas ir jāpēta. 

Problēma ir apgalvojums, kas izteikts jautājuma formā par to, kādas ir attiecības starp diviem 

vai vairākiem mainīgajiem. Pareizi formulētai problēmai jāatbilst 3 kritērijiem: 

tai ir jāizsaka attiecības starp diviem vai vairākiem mainīgiem lielumiem; 

tai ir jābūt izteiktai jautājuma formā; 

tai jāietver iespējas problēmu empīriski pārbaudīt. 

2. Mērķu noteikšana (pētnieciskie, aprakstošie, eksperimentālie jeb cēloniskie) 

Pētnieciskie – atklāj problēmas vispārējo dabu un ietekmējošos faktorus. Šo 

veidu parasti lieto, ja ir vajadzīga labāka, precīzāka problēmas definīcija. 

Aprakstošie – korelatīvie pētījumi vai sakarību pētījumi, kas parāda sakarības 

starp diviem mainīgiem lielumiem. Ar šo metodi var aprakstīt klientus, bet nevar noteikt 

cēloľus, kāpēc tos lieto vai nelieto. 

Cēloniskie – cēloľsakarību meklēšana, kā viens lielums ietekmē otru lielumu. 

3. Datu vākšana (sekundāra, primāra informācija) 

Datu izvēle ir saistīta ar pētījuma mērķi un resursiem (laiks, nauda, cilvēki), kas ir 

firmas rīcībā pētījuma veikšanai. 

4. Datu analīze 

Datu apstrādē un analīzē parasti izmanto daţādas statistikās metodes (aprakstošo, 

grafisko, pētniecisko, secinošo statistiku). 

Rezultātu analīzes procesā ir trīs galvenie posmi: 

rediģēšana (no pētījumu datiem tiek izslēgtas nekorektas, nepilnīgas atbildes); 

apkopošana (pētījumu rezultāti tiek apkopoti tabulās, grafikos, diagrammās, 

tiek aprēķināti atbilţu variantu bieţumi, vidējie lielumi, noteiktas savstarpējās sakarības 

(korelācijas), tiek veikta faktoru analīze; 

interpretēšana (pētījumu rezultāti tiek izskaidroti). 

5. Pārskatu (secinājumu) sagatavošana 

Pētījumu rezultātu pārskata sagatavošana ir noslēdzošais posms. Pārskatā atspoguļo 

galvenos secinājumus un ieteikumus, kas izriet no veiktā pētījuma. Pārskatam jānodrošina 

tieši tā informācija, kas vajadzīga mārketinga pasākumu veikšanai. Pārskatu ieteicams sākt ar 

pētījuma mērķi un galveno secinājumu formulējumu. 

Primāros datus iegūst, veicot pētījumus. Pētījumus pēc to apjoma un mērķa var 

iedalīt kvalitatīvajos un kvantitatīvajos pētījumos. 

2. MĀRKETINGA PĒTĪJUMU METODES 

Kā galvenos var izdalīt kvantitatīvos pētījumus un kvalitatīvos pētījumus. Var arī 

izvēlēties kombinēt abas metodes. 

Kvantitatīvajos pētījumos datus parasti iegūst, veicot aptauju, novērojot vai 

eksperimentējot. Novērojumos var iegūt skaitlisku informāciju, piemēram, par to, cik pircēju 

ienāk veikalā. Ar aptaujām var noskaidrot kaut kādas sakarības. Eksperimentējot var 

noskaidrot, kā viens mainīgais reaģē uz otru (piemēram, kā sarkans iepakojums palielina 

apgrozījumu). 

Kvantitatīvie pētījumi sniedz statistiskas atbildes. Informācija ir noderīga 

piedāvājot kādu produktu, veidojot reklāmas kampaľas vai vienkārši, ja vēlas uzzināt 

sabiedrības domas par kādu viedokli vai problēmu. Kvantitatīvā pētījuma rezultāti reprezentē 

visus respondentus kopumā. Visbieţāk tiek izmantotas šādas metodes:

tiešās intervijas (darbavietās vai mājās), 

netiešās intervijas (telefonintervijas), 

rakstiskās anketas, 

pasta aptaujas, 

aptaujas internetā. 

Anketa ir aptaujas jautājumu saraksts, ko izmanto, lai iegūtu informāciju no 

klientiem, darbiniekiem un citām personām. 

Aptauja var būt mutiska vai rakstiska. 

Aptauja var notikt gan individuāli, gan grupā. 

Anketēšana var notikt klātienē (anketētājs pats uzdod jautājumus vai izplata un savāc 

anketas) vai neklātienē (ar pasta vai masu informācijas līdzekļu starpniecību). 

Izstrādājot anketas jautājumus, jāievēro šādi noteikumi: 

anketas ievadā jāmotivē anketas aizpildītājs un jāizskaidro pētījuma mērķis, kā 

arī jādod īsa anketas izpildīšanas instrukcija; 

jautājumiem jābūt īsiem; 

jautājumiem jābūt vienkāršiem, nepārprotamiem; 

jāizvairās no divu jautājumu uzdošanas vienā teikumā; 

jautājumi jāsakārto loģiskā secībā, peroniskas dabas jautājumiem jābūt beigās 

– ja sāks ar tiem, cilvēki neatbildēs; 

anketas teksta beigās parasti ir pieľemts pateikties par piedalīšanos pētījumā. 

Jautājumi var būt slēgti (ir iespēja izvēlēties vienu no piedāvātajiem atbilţu 

variantiem) un atklāti (šie jautājumi paredz rakstītu atbildi). 

Kvantitatīvo pētījumu metodoloģija saistīta ar jautājumiem, kuru atbildes var izteikt 

ar skaitļiem. Kvalitatīvie pētījumi sniedz atbildes uz jautājumiem ko? un kā? 

Kvalitatīvajos pētījumos bieţāk mēģina noskaidrot kādas problēmas cēloľus un to 

dziļāko būtību, ko nevar noskaidrot eksperimentāli. Tos parasti veic nelielās fokusa grupās. 

Kvalitatīvo pētījumu metodoloģija analizē, kādas izjūtas cilvēkiem ir saistītas ar kādu 

produktu, uzľēmumu vai reklāmu. Šo pētījumu analīze ir dziļāka nekā kvantitatīvajos 

pētījumos. Kvalitatīvie pētījumu sniedz atbildi uz jautājumu kāpēc? Kvalitatīvo pētījumu 

rezultāti sniedz informāciju par to, kāpēc cilvēki uzvedas tā vai citādi, bet tā kā šie pētījumi ir 

balstīti uz subjektīviem viedokļiem, to rezultātus ir grūti vispārināt. 

Kvalitatīvās pētījuma metodes: 

Grupas padziļinātā intervija- seši vai astoľi cilvēki tiek uzaicināti uz pārrunām 

par noteiktu tēmu. Ar šīs metodes palīdzību parasti tiek iegūts plašs viedokļu klāsts. 

Izpētes grupas- grupu veids, ko izmanto tirgus izpētes sākumposmā, lai 

noskaidrotu problēmas daţādas dimensijas. Izpētes grupas parasti tiek veidotas no daţādām 

potenciālo patērētāju grupām. 

Pieredzes fokusgrupas- šīm grupām jābūt homogēnām jeb viendabīgām, un 

šajā gadījumā ir jānovērtē konkrēta produkta pašreizējo lietotāju viedokļi un izjūtas, kas 

saistītas ar produkta veidu. 

Telefonkonferences - grupas diskusija, kas tiek vadīta ar tālruľa starpniecību. 

Šī metode ir līdzīga parastām diskusijām, taču šajā gadījumā cilvēki fiziski nesatiekas un 

neredz cits citu, līdz ar to lielākā daļa no viľiem brīvāk pauţ savu viedokli. 

Videokonferences - šī metode ir līdzīga telefonkonferencēm, bet tiek 

papildināta ar videoierakstu, kura galvenā priekšrocība ir iespēja redzēt cilvēku neverbālās 

reakcijas uz jautājumiem. Tās bieţi vien atklāj vairāk, nekā izsaka vārdi. 

Padziļinātās intervijas- Parasti šīs intervijas veic īpaši apmācīti intervētāji vai 

psihologi, kas ar padziļinātu jautājumu palīdzību cenšas atklāt respondentu izjūtas. 

158

3. JĒKABPILS AGROBIZNESA KOLEDŢAS STUDENTU PĒTĪJUMI 

Pētījuma problēma: noskaidrot kāda ir Jēkabpils Agrobiznesa koledţas (JAK) 

atpazīstamība nejauši izvēlētu respondentu vidū, noskaidrot studentu un audzēkľu attieksmi 

pret reprezentatīvo priekšmetu izvēli, kurus respondenti būtu gatavi lietot ikdienā, 

popularizējot JAK. 

Pētījumā pielietotas kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījuma metodes. 

Pētījuma periods 21.09.2009.- 12.10.2009. 

Kopā pētījumā piedalījās 501 respondents. 

Vīrieši 

42% 

159 

Sievietes 

58% 

2.attēls. Respondentu dzimumstruktūra procentos. 

3.1. Kvantitatīvais pētījums 

Kvantitatīvo pētījumu veica JAK 1.v kursa studenti un 3.a kursa audzēknes. 

Kvantitatīvajā pētījumā kopā piedalījās 267 respondenti. 

Pētījumā tika izmantota anketēšana. 

Pētījuma darba uzdevumi: 

1. Sastādīt anketu, lai uzzināt respondentu domas par JAK atpazīstamību, JAK 

logo un reprezentatīvajiem priekšmetiem, kas popularizētu JAK. 

2. Izvēlēties respondentus. 

3. Veikt kvantitatīvu pētījumu 

4. Apstrādāt un analizēt iegūtos datus. 


Tālāk tiek piedāvātas kvantitatīvajā pētījumā svarīgāko jautājumu apskats ar 

populārākajām atbildēm. 

Jautājums Atbilde % 

1. Vai jūs ziniet kāds ir JAK logo? Jā 87 

Nē 13 

2. Vai jūs apmierina JAK logo? Jā 20 

Drīzāk, ka jā 17 

Nē 20 

Drīzāk, ka nē 43 

3. Ko vajadzētu darīt ar JAK logo? Uzlabot 30 

Mainīt 47 

Atstāt tādu pašu 20 

4. Vai Jūs vēlētos saľemt suvenīru ar JAK 

logo? 

5. Kādam koledţas attēlojumam Jūs dotu 

priekšroku? 

Stilizēt 3 

Jā 97 

Nē 3 

Jēkabpils 

koledţa 

Agrobiznesa 37 

www.jak.lv* 27

Jautājums Atbilde % 

JAK 36 

* Jāuzlabo JAK mājas lapa 

6. Pieprasītākie reprezentatīvie priekšmeti? Pildspalvas 22 

T-krekli 25 

Karodziľi 8 

Cepures 7 

Aproces 23 

Mazāk populāri: nozīmītes, gredzeni, atslēgu piekariņi, A4 formāta mapes, flešatmiņa, auduma 

maisiņi. 

7. Vai JAK logo būtu jāizmanto iekšējos 

dokumentos? 

160 

Jā 53 

Nē 47 

8. Vai Jūs studējat vai esiet studējis JAK? Esmu JAK students 66 

Jā esmu studējis 5 

Nē, neesmu studējis 29 

9. Vai iepriekšējā mācību iestādē Jūs esiet Jā 19 

saľēmis kādu piemiľas lietu? 

Nē 81 

10. Reprezentatīvie priekšmeti ko vēlētos T-kreklu 48 

saľemt 1.septembrī? 

atslēgu piekariľš 18 

plānotājs-dienasgrāmata 13 

pildspalvu 5 

Mazāk populāri: penālis, aproce, A4 formāta klade lekciju pierakstiem ar papildus informāciju 

par JAK, pulkstenis, flešatmiņa, cepure, krūze. 

11. Vai Jūs saľemto dāvanu izmantotu arī Katru dienu 52 

ikdienā? 

Vairākas reizes nedēļā 34 

Retāk kā reizi nedēļā 8 

12. Vai Jūs būtu gatavs maksāt par ? Jā, protams, jo tā ir kā 

atmiľa no JAK 

47 

Nē, jo tā ir dāvana no JAK 31 

Atkarīgs no tā cik liela 

summa būtu jāmaksā par 

šo dāvanu 

22 

13. Kādas asociācijas Jūsos izraisa JAK ēka ar baltam kolonām 30 

vārds? 

mācījos pats(i) 26 

zinošs un atsaucīgs 18 

pedagogu kolektīvs 

mācījās bērni 9 

14. Kas pēc Jūsu domām ir JAK lielākā laba izglītība 60 

vērtība? 

skolotāju kolektīvs 28 

15. Vai pēc Jūsu domām JAK vārds ir jā 70 

atpazīstams? 

grūti par to spriest 20 

nē 8 

jā tikai Jēkabpils apkārtnē, 

tikai tuvākajās pilsētās 

2 

16. Vai Jūs ziniet, kas ir attēlots uz JAK logo? jā 64 

nē 

Secinājumi: 

1. Lielākā daļa aptaujāto bija respondentu ir JAK studenti un audzēkľi. 

2. 3 populārākās lietas, ko respondenti vēlētos saľemt 1.septembrī ir 

T-krekls 59%, atslēgu piekariľš 26%, dienasgrāmata –plānotājs 16%. 

36

3. 47 % respondentu būtu gatavi maksāt par piemiľas lietām, kas satur informāciju 

par Jēkabpils Agrobiznesa koledţu. 

4. 65% no aptaujātajiem uz izvēlētās piemiľas lietas vēlētos redzēt uzrakstu 

Jēkabpils Agrobiznesa koledţa. 

5. 64% no respondentiem domā, ka JAK vārds ir atpazīstams. 

6. 60% no respondentiem uzskata, ka JAK lielākā vērtība ir laba izglītība. 

Priekšlikums 

Jēkabpils Agrobiznesa koledţai nepieciešama sava devīze, kas palīdzētu popularizēt 

izglītības iestādi. 

Varianti kāda varētu būt JAK devīze : 

1. Vispirms mācīties pēc tam mācīt citus! 

2. Ne skolai, bet dzīvei mācāmies! 

3. Būt par paraugu! 

4. Zināšanas ir spēks! 

5. JAK – skrejceļš tavai karjerai! 

3.2. Kvalitatīvais pētījums 

Studiju priekšmetā „Mārketinga analīze un pētījumi‖ 2.u kursa studenti, patstāvīgā 

darba ietvaros, veica kvalitatīvo pētījumu. Studentiem bija jāizvēlas populārākās kvalitatīvās 

pētījuma metodes, jāsastāda pētījuma plāns un atbilstoši plānam jāveic pētījums. 

Pētījuma periods: 21.09.09.- 12.10.09 

Respondentu skaits – 234 

Pētījumā tika izmantotas šādas kvalitatīvā pētījuma metodes: grupas padziļinātās 

intervijas, izpētes grupas, pieredzes fokusgrupas un padziļinātās intervijas. 

Pētījuma mērķis: Noskaidrot kas būtu visefektīvākais Jēkabpils Agrobiznesa 

koledţas reprezentatīvais materiāls uzsākot mācības vai studijas. 


1. Izvēlēties piemērotākās pētījuma metodes. 

2. Veikt kvalitatīvu pētījumu izvēlētajiem respondentiem. 

3. Uzzināt respondentu domas un vēlmes par reprezentējošo priekšmetu funkciju. 

4. Apkopot iegūto informāciju. 


1. Vai uzsākot studijas, jūs gribētu saņemt 

reprezentējošo priekšmetu par izvēlēto augstskolu? 

Visi respondenti 100% atbildēja ―jā‖ 

2. Kas jums liktos vispiemērotākais, lai reklamētu skolu un ikdienā praktiski 

pielietojams? 

40 

35 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

2.jautājums 

161 

pildspalva 

aproce 

37% respondentu par vispiemērotāko reklāmas priekšmetu izvēlējās pildspalvu 

37% respondentu aprocītes 

26% respondentu sniedza daţādas atbildes (plakāti, lietussargs, grāmata, cepure, 

piespraude, plānotājs) 

3. Kas varētu būt attēlots uz reprezentējošā priekšmeta? 

citi

80 

70 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

162 

3.jautājums 

logo 

JAK 

kaut kas 

skaists 

75% respondentu uzskata, ka uz reklāmas priekšmeta varētu būt attēlots logo. 

13% uzskata, ka JAK nosaukums. Viľi atbildi pamato ar to, ka tas reklamētu koledţu 

un piesaistītu jaunus studentus, audzēkľus. 

12% respondentu uzskata, ka nevar iedomāties, kas varētu būt attēlots uz reklāmas 

priekšmeta, galvenais, lai skaisti izskatās. 

4. Kādam, jūsuprāt, jābūt attēlotajam uzrakstam uz reprezentējošā 

priekšmeta? 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

4.jautājums 

liels, uzkrītošs 

neuzkrītošs 

88% respondentu uzskata, ka attēlotajam uzrakstam uz reklāmas priekšmeta jābūt 

lielam, uzkrītošam, tā lai var pamanīt. 

12% uzskata, ka uzrakstam nav jābūt pārāk lielam. 

5. Kāds uzraksts vislabāk raksturotu Jēkabpils Agrobiznesa koledţu? 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

5.jautājums 

www.jak.lv 

Jēkabpils 

Agrobiznesa 

koledža 

40% - www.jak.lv (kopā ar logo vai uzrakstu Jēkabpils Agrobiznesa koledţa). 

60% - Jēkabpils Agrobiznesa koledţa. 

6. Kādu piemiņas lietu, uzsākot studijas, Jūs vēlētos saņemt 1.septembrī? 

PRIEKŠMETS JĀ NĒ 

Gumijas rokassprādze 85% 15% 

Lietussargs 80% 20% 

Krūze ar foto 75% 25%

Pildspalva 70% 30% 

Atstarotājs 40% 60% 

Atslēgu piekariľš 50% 50% 

Kalendārs ar foto 30% 70% 

Blociľš 25% 75% 

Linu (auduma) maisiľš 10% 90% 

Mobilo 

piekariľš 

telefonu 15% 85% 

7. Vai Jūs piekristu nēsāt lietas ar Jēkabpils Agrobiznesa koledţas simbolu, lai 

tas būtu redzams citiem cilvēkiem? 

70 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

7.jautājums 

70% - jā 

30% - nē 

8. Vai būtu gatavs maksāt par priekšmetiem, kam virsū ir Jēkabpils 

Agrobiznesa koledţas simbolika? 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

8.jautājums 

163 

Jā 

Nē 

jā, ja patiktu 

90%, ja patiktu, tad maksātu 

10% nemaksātu 

Secinājumi: 

1. Lielākā daļa aptaujāto respondentu par vispiemērotāko reklāmas priekšmetu 

izvēlējās kancelejas piederumus, ikdienā praktiskas lietas. 

2. Lielākā daļa pieļāva iespēju par reprezentējošajiem priekšmetiem maksāt, lai 

paliktu piemiľa no koledţas. 

3. Respondenti sniedza līdzīgas atbildes tām, kuras uzrādījās kā populārākās 

kvantitatīvajā aptaujā. 

4. Tirgus izpēte ir sareţģīts uzdevums. 

5. Katram pētījumu veidam ir savi plusi un mīnusi. 

Priekšlikumi: 

1. Par koledţas piemiľas lietu izveidot kādu no kancelejas precēm (pildspalvu, 

mapīti, blociľu, plānotāju). 

nē

2. Piedāvāt studentiem par samaksu piemiľas lietas ar koledţas logo, informāciju 

par koledţu. 

3. Uz piemiľas lietām attēlot koledţas logo un pilno koledţas nosaukumu. 

SECINĀJUMI 

Vērojot un vērtējot studentu darbu pētījumā, radās secinājumi: 

1. Veicot konkrētu pētījuma ―pasūtījumu‖, studenti gūst iemaľas praktiski 

pielietot un salīdzināt daţādas pētījuma metodes. 

2. Lielākās grūtības studentiem sagādāja pētījuma problēmas un mērķu 

definēšana. Daţiem studentiem grūtības sagādāja sastādītā pētījuma plāna termiľu 

ievērošana. 

3. Studenti izrādīja vēlmi piedalīties koledţas vārda popularizēšanā, ko varētu 

izmantot turpmākajās JAK mārketinga aktivitātes. Apvienojot ar JAK administrācijas 

veiktajiem reklāmas pasākumiem, kopīgi veiksmīgi izdotos popularizēt koledţu. 

4. Veiktajos pētījumos tika izvirzīti pārdomāti secinājumi un sniegti vērā 

ľemami priekšlikumi. Studentiem radās iemaľas pētījuma „tīrības‖ noteikšanā. 

5. Studenti apgūstot mārketinga pētījumu pamatus, ir kompetenti veikt daţāda 

apjoma pētījumus, kurus varētu praktiski pielietot, uzsākot patstāvīgi uzľēmējdarbību. 

6. Primārā informācija nevar kalpot par pamatu ilgtermiľa plānošanas lēmumu 

pieľemšanā, tāpēc plānojot kārtējās mārketinga aktivitātes ir jāľem vērā gan sekundārā 

informācija, gan jāveic jauni primārās informācijas ieguves pētījumi. 

164

TŪRISMA NOZARES RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBA 

CHARACTERISTICS OF THE TOURISM INDUSTRY AND 

DEVELOPMENT 

Marika Vilciņa 

Lektore Mag. oec., Solvita Kozlovska 

ANOTĀCIJA 

Pētījums izstrādāts pamatojoties uz speciālo literatūru, publikācijām periodiskajos 

izdevumos, uz daţādām interneta adresēm, mācību pierakstiem, un kopētiem materiāliem. 

Pētījums sastāv no trim nodaļām. Pirmajā nodaļā „Tūrisma nozares raksturojums un 

attīstība‖ tiek aprakstīts tūrisma jēdziens un uzdevumi, tūrisma politika, tūrisma ietekme uz 

apkārtējo vidi, kā arī apskatīti daţādi statistiskie rādītāji saistībā ar tūrismu, tūristu 

izmitināšanu un viesnīcu noslogojumu. Otrajā nodaļā „Asociācijas un likumdošana tūrisma 

nozarē‖ tiek izpētītas tūrisma asociācijas, likumi un normatīvie akti, kas regulē tūrismu, 

tūrisma attīstības plānošanas dokumenti, kā arī izpētīta tūrisma attīstības valsts aģentūras 

attīstības stratēģija 2006. – 2010.gadam. Trešajā nodaļā aprakstīta trīszvaigţľu viesnīca SIA 

„Daugavkrasti‖- viesnīcas darbība, īpašniekiem, tās vēsture un attīstība. 

ANNOTATION 

The study developed on the basis of special literature, publications in periodicals, on 

various Internet addresses, school records, and copy materials. 

The study consists of three chapters. The first chapter, "Tourism industry 

characteristics and development" is described in the concept and challenges of tourism, 

tourism policy, the impact of tourism on the environment, as well as looking at various 

statistical indicators in relation to tourism, tourist accommodation and hotel load. The second 

chapter of the Association and legislation in the tourism sector "are being researched tourism 

associations, laws and regulations governing tourism and tourism development planning 

documents, and researched the development of national tourism agencies of development 

strategies 2006th - 2010. The third chapter describes the three-star hotel SIA "Daugavkrasti" - 

hotel operation, the owners of its history and development. 

IEVADS 

Tūrisms ir atpūtas un sporta veids, ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās 

dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu. 

Darba mērķis: Izzināt tūrisma nozari, ar nozari saistītās asociācijas, attīstības 

iespējas un valsts līdzdalību tūrismā. 


1. Izpētīt tūrisma nozari. 

2. Noskaidrot, cik lielā mērā valsts sniedz atbalstu tūrisma nozarei. 

3. Izpētīt viesnīcu SIA „Daugavkrasti‖ un aprēķināt uzľēmuma saimnieciskās 

darbības rādītājus. 


Pētījums rakstīts pamatojoties uz: 

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem; 

SIA‖Daugavkrasti‖ finanšu pārskatiem. 

1. TŪRISMA NOZARES RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBA 

Tūrisms ir personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas 

pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā. 

Tūrisms ir atpūtas un sporta veids, ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās 

dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu. Pēc pārvietošanās veida izšķir pasīvo (ekskursijas ar 

autobusu vai tamlīdzīgu transporta līdzekli) un aktīvo (dalībnieki pārvietojas, ejot kājām, 

slēpojot, airējot, braucot ar velosipēdu u.tml.) tūrismu. [2.] 

Tūrisma nozare ir tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu 

sagatavošana un sniegšana. Nozarei ir arī izstrādāti galvenie uzdevumi un tie ir:

1. Nodrošināt tūrismam brīvas un vienlīdzīgas iespējas, celt tā ekonomisko 

efektivitāti un radīt jaunas darba vietas. 

2. Veicināt vietējā tūrisma attīstību un tūrisma pakalpojumu eksportu. 

3. Veicināt kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanu un racionālu 

izmantošanu, kā arī nodrošināt kultūras un dabas tūrisma attīstību. 

4. Veicināt kūrortu resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu. 

5. Paaugstināt to komersantu konkurētspēju, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus. 

6. Veicināt atvieglojumu piešķiršanu pensionāru, invalīdu, jauniešu un bērnu 

tūrismam. 

7. Nodrošināt vispusīgu un precīzu informāciju par tūrisma resursiem un tūrisma 

pakalpojumiem. 

8. Veicināt sniegto tūrisma pakalpojumu kvalitātes un tūrisma nozarē strādājošo 

kvalifikācijas paaugstināšanu. 

9. Nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību saskaľā ar dabas aizsardzību tā, lai 

tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas aizsardzību. [1.] 

2. LATVIJAS TŪRISMA POLITIKA 

Latvijas tūrisma valsts politikas galvenie mērķi ir uzlabot tūrisma nozares 

konkurētspēju un, veicinot ilgtspējīgu tūrisma izaugsmi, radīt jaunas darba vietas, sekmēt 

reģionu līdzsvarotu attīstību, saglabāt kultūrvēsturisko un dabas mantojumu. Valsts veido 

tūrisma politiku tā, lai nodrošinātu tūrisma resursu racionālu izmantošanu un aizsardzību, un 

īpaši veicinātu vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību. [1.] 

Tūrisma attīstības veicināšanai valsts, ievērojot sociālās, ekonomiskās, kultūras un 

reģionālās attīstības stratēģiju, izmanto: 

ilglaicīgu, stabilu un tūrisma attīstību veicinošu nodokļu politiku; 

valsts finansu un kredīta politiku; 

vietējās un ārvalstu investīcijas; 

vietējā un starptautiskā tūrisma attīstības programmas un projektus; 

starptautiskos līgumus par sadarbību tūrisma jomā; 

tūrisma attīstību veicinošu vīzu reţīmu un robeţšķērsošanas kārtību. [5.] 

Tūrisma statistiku Latvijā apkopo Centrālā statistikas pārvalde (CSP): 

organizējot robeţšķērsojošo personu apsekojumus, 

apkopojot statistikas pārskatus no tūristu mītnēm un tūrisma firmām (tūrisma 

operatori, tūrisma aģentūras, kompleksie tūrisma uzľēmumi), 

veicot iekšzemes ceļotāju apsekojumus. [4.] 

Ministrijas un valsts institūcijas, piemēram, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes, 

Zemkopības, Vides, Kultūras un Labklājības ministrijas, Latvijas Institūts, Latvijas Investīciju 

un attīstības aģentūra, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs u.c. piedalās tūrisma valsts 

politikas veidošanas un īstenošanas procesos savas kompetences un budţeta ietvaros. 

TRĪSZVAIGŢĽU VIESNĪCAS „DAUGAVKRASTI‖ DARBĪBA UN ATTĪSTĪBA 

Uzľēmuma nosaukums ir SIA „Daugavkrasti‖. Kā reģistrācijas datums uzľēmuma 

reģistrā ir 1999.gada 28.maijs. Tā juridiskā adrese ir Meţrūpnieku 2, Jēkabpils, LV-5201. Uz 

doto brīdi viesnīcai ir viens īpašnieks – Ināra Krūmiľa. 

Uzľēmumam SIA „Daugavkrasti‖ 2002.gadā Latvijas Viesnīcu un Restorānu 

Asociācija piešķīra kategoriju – trīs zvaigţľu viesnīca.Uzľēmums nodarbojas ar viesnīcu 

pakalpojumu sniegšanu, telpu nomu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet tomēr pamatdarbība ir 

viesnīcas pakalpojumi, kas uzľēmumam nodrošina apmēram 70% no kopējiem ieľēmumiem. 

Pēc viesnīcas ieľēmumiem, otrajā vietā ir telpu noma, jo uzľēmums nodrošina samērā plašas 

telpas īrei, un tikai tad ir ēdināšanas ieľēmumi. 

Kā iznomājamās telpas ir nakts klubs, antikvariāts un pasta nodaļa. 

166

Uz doto brīdi viesnīcā ir 23 labiekārtoti numuriľi- vienvietīgie, divvietīgie un lukss 

numuriľi. Ir plānots paplašināt istabiľu skaitu līdz 60, jo patlaban ir tikai 23 istabiľas, kurās 

var izmetināt ap 50 viesiem.Jēkabpils rajonā šī ir vienīgā trīs zvaigţľu viesnīca. 

2006.gadā pabeigta kafejnīcas celtniecība. Viesnīcas pagrabā ir sauna, baseins un 

cokolzāle, kur ir pieejams arī biljards, šīs telpas izbūvētas pirms trim gadiem. 

Otrajā stāvā ir izvietota lielā un mazā zāle, kur parasti notiek daţādi semināri un arī 

banketi. Mazajā zālē var uzľemt aptuveni 50 cilvēku, un lielajā apmēram 200 cilvēku. Bet 

cokolzālē 80 cilvēku. 

Vislielākais noslogojums ir cokolzālei, jo tur var izmantot gan saunu, gan baseinu, 

kur telpas savā starpā ir apvienotas un atrodas pagrabstāvā. Lielā zāle visvairāk pieprasīta ir 

decembra un janvāra mēnešos, kad notiek daţāda veida pasākumi saistībā ar gada nogali. 

Jūnijā tiek rīkoti arī absolventu izlaidumi. Kā arī ap jūliju un augustu notiek līdz trijām 

kāzām. Mazajā zālē notiek semināri. 

Bet viesnīcas attīstībai ir arī vairāki kavēkļi. Pirmām kārtām vislielākā problēma ir 

tā, ka uzľēmums nekad nevar plānot savus ieľēmumus, tikai aptuveni, tāpēc tas arī bremzē tā 

attīstību, jo parasti iepirkt ko jaunu, vai veikt kādus remontdarbus vai jauninājumus var no 

ieľēmumiem, bet ja tie nav pārāk lielāki par izmaksām, uzľēmums nepieciešamos darbus 

atliek uz nākamo mēnesi vai pat gadu. 

Vēl darbību bremzē arī sezonalitāte, jo ziemā apmeklējums un līdz ar to arī 

ieľēmumi ir divreiz mazāki nekā vasarā. 

Lielā mērā viesnīcas darbību bremzē straujā inflācija, paaugstinoties izejvielu 

cenām, palielinās arī viesnīcas numuriľu izīrēšanas cenas. Kā arī pēdējā laikā katru gadu 

palielinās tā pati vidējā darba alga, līdz ar to tiek palielinātas cenas numuriľiem, lai varētu 

uzľēmējs izmaksāt algas saviem darbiniekiem. 

Saistību īpatsars bilancē = Saistības *100 

Bilances kopsumma 

2005= 85280 *100 = 57% 

2007 = 113470 * 100 = 81% 

150745 

2006 = 100288 * 100 = 70% 

143629,60 

167 

140081 

2008 = 137166 * 100 = 77% 

177036 

Saistības katru gadu ir lielākas par pusi, tas nozīmē, ka viesnīca sev piesaista ļoti 

daudz daţādus aizľēmumus, kredītus utm, tāpēc uzľēmuma maksātspēja ir apdraudēta. Pēc 

2006.gada,kad tika iztērēti lieli līdzekļi, lai varētu turpināt strādāt,uzľēmums aizľēmās lielas 

kredītsummas,līdz ar to,2007.gadā saistību īpatsvars bilancē sastāda 81%. 

Finanšu līdzsara koeficients = Saistības 


2005 = 85280 = 1,30 

2007 = 113470 = 4,26 

65465 

2006 = 100288 = 2,31 

43342 

26611 

2008 = 137166 = 3,44 

398703 

Pašu kapitāls katru gadu ir daudz mazāks, nekā aizľemtais kapitāls, uzľēmums strādā 

uz riska robeţas, jo, finanšu līdzsvara koeficienta kritiskā robeţa ir 1, bet šajā gadījumā visus 

četrus gadus koeficients ir lielāks par viens. Viskritiskākais ir bijis 2007.gads, kad koeficinets

ija 4,26. Tas tāpēc, ka iepriekšējā gadā uzľēmumam bija milzīgi zaudējumi, tāpēc,lai 

turpinātu darbību,tika ľemti kredīti. 

Realizācijas rentabilitāte = Bruto peļľa * 100 

(bruto peļľas) Neto apgrozījums 

2005 = 3508 * 100 = 4,36 

2007 = 9066 * 100 = 8,97 

80340 

2006 = -2396 * 100 = 2,86 

83755 

168 

101076 

2008 = 37630 * 100 = 26,23 

143429 

2005.gadā uz vienu ieguldīto latu uzľēmumi ieguva 4,36 latu lielu peļľu. 2008.gadā 

uzľēmumu realizācijas rentabilitāte ir palielinājusies par 5reizes Tas nozīmē, ka 2008.gadā 

uzľēmumi uz vienu ieguldīto latu ieguva 26,23 Ls lielu peļľu. 2006.gadā rentabilitātes 

koeficients ir bijis zemākais,jo tajā gadā daudz tika veikti daţādi kosmētiskie remonti, tādēļ 

lieli izdevumi. 2008.gadā liels koeficients,jo bija viesnīcas telpās norisinājās daţādi pasākumi, 

kāzas, notika arī bēres, daudz vairāk tika īrētas telpas, kas nesa lielāku peļľu. (skat.1.attēlā). 

30.00% 

25.00% 

20.00% 

15.00% 

10.00% 

5.00% 

0.00% 

Pārskata gada peļņa vai 

zaudējumi 

4.36% 

2.86% 

8.97% 

26.23% 

2005 2006 2007 2008 

1.attēls. Realizācijas rentabilitāte 2005.-2008.gads (%) 

SIA „Daugavkrasti” peļņa vai zaudējumi 2005.-2008.gads (Ls) 

2005 2006 2007 2008 

- 2 597 - 22 121,86 - 16 592 13 259 

Viesnīca vairākus gadus strādā ar zaudējumiem, laika posmā no 2005.-2008.gadam, 

tikai 2008.gadā uzľēmumam bija peļľa- 13 259 Ls. Zaudējumi arī krasi atšķiras, ja 2005.gadā 

zaudējumi bija vairāk kā 2tūkstoši latu, tad 2006.gadā zaudējumi bija jau vairāk kā 22 tūkstoši 

latu, tajā gadā tikai veikts kafejnīcas remonts, kā arī citi remontdarbi, kas radīja tik milzīgus 

izdevumus,ka uzľēmums cieta zaudējumus. (skat.2.attēlā). 

13 259 

-16 592 

-2 597 

-22 122 

2. attēls. Peļņa vai zaudējumi 2005.-2008.gads (Ls) 

2005 

2006 

2007 

2008 

1. tabula

Izmaksu analīze viesnīcā 2006. – 2008.gads (Ls) 

2006 

Pārdotās produkcijas raţošanas izmaksas 

(materiālās, pakalpojumu, personāla izmaksas, PL 

2007 2008 

nolietojums, ražošanas izmaksas) 

Pārdošanas izmaksas (mārketinga izmaksas, pārējās 

86 151 92 010 105 799 

izmaksas) 

Administrācijas izmaksas 

(darba algas, VSAOI, biroja, sakaru izmaksas, 

transporta un pārējās izmaksas) 

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 

(soda naudas, ziedojumi u.c.) 

169 

1 910 

10 460 

119 

1 588 

12 145 

151 

3 477 

12 074 

1 428 

KOPA 98 640 105 894 122 778 

Uzľēmumam vislielākās izmaksas sastāda pārdotās produkcijas izmaksas, kas sastāv 

no materiālajām izmaksām, pamatlīdzekļu nolietojuma, raţošanas izmaksām u.c. 

Viszemākās izmaksas ir pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (soda naudas, 

ziedojumi utm.). Ar katru gadu izmaksas palielinās, kas izskaidrojams ar inflācijas kāpumu, 

kā arī ar vajadzībām pēc kvalitatīvākiem produktiem. 

Lielu daļu no visām izmaksām sastāda arī administrācijas izmaksām, kas ir darba 

algas, sociālie maksājumi, biroja un transporta izmaksas. 2008.gadā administrācijas izmaksas 

samazinājās, jo tika samazināts darbinieku skaits, līdz ar to tika ietaupīts uz algām. Raţošanas 

izmaksas palielinās ar katru gadu, jo palielinās arī daţādu pakalpojumu no ārienes cenas, kā 

piemēram, elektrība, ūdens utt. 

Kā arī 2008.gadā daudz vairāk uzmanības tika pievērsts tieši priekš reklāmām, tāpēc 

arī palielinājās mārketinga izmaksas. 

SECINĀJUMI 

1. Tūrisms ir personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus 

savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā 

nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu. 

2. Tūrisma nozare ir tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma 

pakalpojumu sagatavošana un sniegšana. 

3. Valsts veido tūrisma politiku tā, lai nodrošinātu tūrisma resursu racionālu 

izmantošanu un aizsardzību, un īpaši veicinātu vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību. 

4. Galvenais likums, kas regulē tūrismu, ir 1998. gadā pieľemtais "Tūrisma 

likums", tā galvenais mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt 

kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un komersanti darbojas tūrisma jomā, un 

aizsargāt tūristu intereses. 

5. Tūrisma asociācijas nacionālā, reģionālā vai vietējā līmenī apvieno ieinteresētos 

tūrisma un citus uzľēmumus, organizācijas, sabiedrības locekļus, lai koordinētu to darbību un 

aizstāvētu biedru intereses noteiktu tūrisma attīstības mērķu sasniegšanai, tās aktīvi piedalās 

nozares politikas veidošanā un īstenošanā. 

6. 2008.gadā ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports sasniedza 380 milj. latu, jeb 

aptuveni 6,0% no Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta apjoma. 

7. Uzľēmuma nosaukums ir SIA „Daugavkrasti‖, reģistrācijas datums uzľēmuma 

reģistrā ir 1999.gada 28.maijs, juridiskā adrese ir Meţrūpnieku 2, Jēkabpils, LV-5201 

8. Viesnīcas īpašniece ir Ināra Krūmiľa, un izpilddirektors – Mārtiľš Krūmiľš. 

9. Uzľēmumam SIA „Daugavkrasti‖ 2002.gadā Latvijas Viesnīcu un Restorānu 

Asociācija piešķīra kategoriju – trīs zvaigţľu viesnīca, un kopš tā gada katru gadu tiek veikta 

uzraudzība, ko veic tā pati asociācija, lai gan kategorijas darbības termiľš nav ierobeţots. 

10. Viesnīcā ir 23 labiekārtoti numuriľi – vienvietīgie, divvietīgie un lukss 

numuriľi.

11. Laika posmā no 2005.gada līdz 2008.gadam, viesnīcai peļľa ir bijusi tikai 

2008.gadā, pārējos gados viesnīca cieta zaudējumus. Tas tāpēc, ka viesnīcai ir lielas 

kredītsaistības. To var secināt pēc finanšu līdzsvara koeficienta, katru gadu tas ir lielāks par 1 

(optimālais ir l). 

12. Uzľēmumam vislielākās izmaksas sastāda pārdotās produkcijas izmaksas, kas ar 

katru gadu arī palielinās. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Nepieciešams būtu samazināt PVN 21% likmi naktsmītľu pakalpojumiem, kas 

uzlabotu tūrisma uzľēmumu pašreizējo stāvokli, jo ar tā paaugstināšanu daudziem ar tūrismu 

saistītiem uzľēmumiem tas samazinājis darbības efektivitāti. 

2. Daudz lielāku uzmanību būtu jāpievērš informācijai par tūrisma iespējām 

Latvijā, ir izcelti populārākie apskates objekti, bet vairākiem ārzemju ieceļotājiem interesē arī 

laiku vide. 

3. Būtu nepieciešams veidot un stiprināt efektīvu sadarbību starp visiem partneriem 

– valsts un privātajiem, kas ir būtisks faktors veiksmīgai tūrisma tālākajai attīstībai valstī. 

4. SIA „Daugavkrasti‖ būtu mazāk jāpiesaista kredīti, bet, varētu rakstīt kādu 

projektu Eiropas Savienībai, jo līdz šim tas nav bijis darīts. Būtu iespējams saľemt fiansiālu 

atbalstu, kas viesnīcai šobrīd ir nepieciešams. 

5. Varētu rīkot kādus pasākumus, jo viesnīca atrodas blakus Daugavai, un ainava ir 

ļoti skaista, noiets īpaši būs vasaras mēnešos, kad atpūsties izvēlēsies veselas ģimenes. 

IZMANTOTĀ LITERATŪRA 

1. Tūrisma likums: LR likums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=50026 

2. Dţ. Kristofers Holovejs, Tūrisma bizness. – Rīga: Jāľa Rozes apgāds, 1999. – 

367 lpp 

3. Dienas bizness/2009.g.marts 

4. Ekonomikas Ministrijas mājas lapa // http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=20380 

5. Ekonomikas Ministrijas mājas lapa // http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=385/ 

6. Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūras mājas lapa 

http://tava.gov.lv/tn/index.php?kd_id=295 

7. Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūras mājas lapa // 

http://tava.gov.lv/tava/index.php?kd_id=134 

8. Ekonomikas Ministrijas mājas lapahttp://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=370/ 


www.tava.gov.lv/userdata/File/Dokumenti/maarketinga_strateeggija.doc 

10. Ekonomikas Ministrijas mājas lapa // http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=20387 

11. Latvijas Piļu un muiţu asociācijas mājas lapa// 

http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2842 


http://tava.gov.lv/tn/index.php?kd_id=274 

13. ALTA mājas lapa:// http://www.alta.net.lv/ 

14. Enterprise and Industry 

tourism.http://ec.europa.eu/enterprise/tourism/index_en.htm 

170

ŪDENS UN GAISA PIESĀRŅOJUMA VĒRTĒJUMS 

UTENTAS PILSĒTĀ 

ОЦЕНКА КАЧЕСТВА ВОДЫ И ЗАГРЯЗНЕНИЯ ВОЗДУХА 

В ГОРОДЕ УТЯНА 

Нийоле Рукштелене 

Рита Бабедайте 

АННОТАЦИЯ 

Утяна – город северо-восточной Литвы, центр уезда, в котором проживает 32,5 

тысяч жителей. Город украшают несколько речушек, два озера. В городе немало 

источников загрязнения: Утяна находится около международной магистрали Е262, 

развито производство пищевых продуктов и напитков, производство шитья, 

деревообрабатывающее производство, действует предприятие очищения стоков, много 

предприятий транспорта и складирования. В последние годы инвестируется в качество 

окружающей среды: закончена южно-восточная окольная дорога, заканчивается 

осуществление проекта реконструкции водопровода и сетей стоков. В статье 

анализируется качество воздуха окружающей среды, также качество поверхностной и 

питьевой воды. 

Ключевые слова: воздух окружающей среды, поверхностная вода, питьевая 

вода, Утяна 

ВСТУПЛЕНИЕ 

Город Утяна находится на северо-востоке Литвы, в 95 км на север от 

Вильнюса, центр уезда и самоуправления Утянского района. Численность населения 

города около 32,5 тысячи жителей. Утянский район, отличающийся красивыми 

холмами, лесами и живописными озѐрами, находится в регионе Аукштайтии, который 

по значимости является вторым туристическим регионом Литвы, уступающим первое 

место только приморью. 

Утяна является частью бассейна реки Швентои, которая в свою очередь 

является частью бассейна реки Нерис. По городу Утяна течѐт Вижуона с еѐ притоками 

Крашуона и Веша. Также протекает Утянеле или Утянайте, простираются два озера – 

Вижуонайтис и Даунишкис. Утяна - промышленный город, в котором большую часть 

производства составляют: производство пищевых продуктов и напитков, изготовление 

текстильных изделий, пошив одежды, деревообрабатывающее производство, также 

производство строительных материалов и столярных изделий. В Утяне производится 

около 80 процентов продукции уезда, третью часть которой экспортируют за границу 

(5). Крупнейшие предприятия Утяны: ЗAО ,,Швитурис – Утянос алус‖, AО ,,Рокишкио 

сурис‖ филиал ,,Утянос пенас‖, AО ,,Утянос электротехника‖, AО ,,Утянос 

трикотажас‖, AО ,,Mесa‖, ЗAО ,,Утянос шилас‖, ЗAО ,,Утянос ванденис‖, ЗAО 

,,Aлсувa‖, даже 80 предприятий занимаются транспортировкой и складированием. 

Основные источники загрязняющие среду в Утяне как и во всей Литве, это транспорт, 

промышленность, сельское хозяйство, домашние владения. Утяна находится около 

международной магистрали E262 Kaунас – Зарасай – Даугавпилс, магистральной 

дороги A14 Вильнюс – Утяна. В последние годы законченo строитeльство южновосточной 

окольнной дороги, что позволило направить поток транспорта грузовых 

автомобилей в другом направлении и улучшить состояние воздуха города. 

Стационарные источники загрязнения – это отходы промышленности и предприятий 

энергетики. Загрязняемость промышленностью в Утяне не велика, воздух окружающей 

среды больше загрязняется энергетикой - AО „Утянос шилумос тинклай―. Это 

прогрессивное предприятие, использующее природный газ и дерево. В 2008 году это 

предприятие выбросило в воздух около 200 т моноксида угля CO, 16 т двуокиси серы 

SO2, 63 т окиси азота, 8 т твѐрдых частиц (10). Сельское хозяйтво вокруг Утяны не 

171

является интенсивным из-за малой продуктивности, преобладают мелкие хозяйства, 

немалая часть сельскохозяйственных угодий не эксплуатируется. 

Около 95 проц. жителей города Утяна используют питъевую воду, 

доставляемую водопроводом, около 5 проц. пьют колодезную воду. Водостоком 

пользуются около 94 проц. жителей города Утяны. 

Самоуправление Утянского района уделяет большое внимание охране 

окружающей среды. В настоящее время заканчивается выполнение проекта, который 

финансирует фонд содружества ЕС и проекта, финансируемого Литовской 

Республикой „I этап инвестиционной программы бассейна Нерис―, на осуществление 

которых выделено 44 340 000 евро, участвуют 8 самоуправлений. Проект выполняется 

потому, что качество питьевой воды во многих самоуправлениях было плохим, сети, 

обеспечивающие питьевой водой также были ненадѐжными, а сети стоков 

недостаточны и в плохом состоянии (6). Осуществив этот проект, в Утяне к сетям 

водопроводов и стоков смогут присоединиться более 1500 жителей, проживающих 

между двумя озѐрами города, в центре города и в двух кварталах собственных домов, 

т.е. по существу все жители будут иметь возможность пить воду из водопровода и 

пользоваться канализацией. 

В Литве качество воздуха и воды строго регламентируется и постоянно наблюдается. 

Качество поверхностной воды оценивается согласно еѐ соответствию с предельно 

допустимыми уровнями (ПДУ), установленными в следующих правовых документах: 

Указ министра окружающей среды за 17 мая 2006 г. Nr. D1-236 „Об утверждении 

регламента об упорядочении стоков― (Вед., 2006, Nr.59-2103); Указ министра 

окружающей среды за 21 декабря 2005 г. Nr. D1-633 „Об охране поверхностной воды в 

водохранилищах, в которых могут жить и плодиться пресноводные рыбы, утверждение 

описания требований об охране― (Вед., 2006, Nr. 5-159). Качество питьевой воды 

оценивается согласно норме гигиены Литвы HN 24:2003 „Требования к качеству и 

охране питьевой воды―. Качество воздуха окружающей среды оценивается согласно 

порогам загрязнения воздуха, которые регламентируют загрязнение воздуха 

окружающей среды двуокисью серы, азотной дуокисью, азотной окисью, твѐрдыми 

частицами, свинцом, бензеном и окисью углерода (2). Состояние воздуха и 

поверхностных вод наблюдается согласно программе Государственного мониторинга 

(наблюдения) 2006-2010 годов. Сеть наблюдений воздуха окружающей среды Литвы 

составляют 14 „непрерывно действующих станций, исследующих воздух окружающей 

среды городов, также 4 фоновых станции во вне городских территориях― (8). „На 

территориях, где уровень загрязнения превышает пороги измерения, обязательными 

являются постоянные исследования качества воздуха, а там, где уровень загрязнения 

ниже порога измерения, может использоваться только моделирование или 

индикаторные измерения― (7). В Утяне осуществляются только индикаторные 

измерения пассивными сорбентами из-за высокой стоимости исследовательских 

станций. Качество поверхностной воды в водохранилищах исследуется по программе 

государственного мониторинга (наблюдения) по принципу ротации. В 2007 году 

проводились наблюдения за качеством воды в реке Вижуона ниже города Утяна. За 

управление качеством воздуха окружающей среды (контроль основных, 

специфических выбрасываемых загрязнений на дорогах и предприятиях) также за 

наблюдение озѐр и рек ответственным является департамент охраны окружающей 

среды Утянского региона. По заказу самоуправления в 2003 году выполнены 

гидробиологические исследования озѐр и рек Утянского города. 

Самая сложная ситуация, связанная с наблюдением за качеством питьевой 

воды. Качество водопроводной воды контролируется, а заботиться о качестве питьевой 

воды колодцев приходится самим жителям. 

172

В статье анализируется проблема: не предоставляет ли угрозы безопасности 

жителей загрязнение промышленности, транспорт города Утяны, 

сельскохозяйственные предприятия, домашние хосяйства, безопасна ли вода, которую 

используют жители? 

Цель исследования: оценить качество воздуха и воды окружающей среды 

города Утяна. 

МЕТОДИКА ИССЛЕДОВАНИЯ 

Качество воздуха и воды города Утяна оценивалось анализируя документы и 

выполняя экспериментные исследования. Качество поверхностной воды оценивалось, 

основываясь на информацию, собранную агентством охраны окружающей среды во 

время государственного мониторинга (13), качество воздуха окружающей среды 

оценивалось, основываясь на исследования качества воздуха той же институции, 

проведенные методом пассивных сорбентов (7). В статье использованы данные 

департамента охраны окружающей среды Утянского региона, данные ЗAО ,,Утянос 

ванденис‖, данные исследования И. Якштонене о загрязнении колодезной воды 

нитратами (12), данные микробиологического исследования воды шахтовых колодцев 

П. Циплияускене (11), также данные исследования автора статьи Н. Рукштелене о 

загрязнении окружающей среды двуокисью азота. 

И. Якштонене концентрацию нитратов воды шахтовых колодцев устанавливала 

при помощи фенолдисульфокислоты, основываясь ,,унифицированным методом 

исследования качества стоков и поверхностной воды―. Для сравнения результатов 

анализа выполнялись параллельные исследования по стандарту LST ISO 7890-3:1998 в 

государственной лаборатории службы пищевых продуктов и ветеринарии Утянского 

уезда. Суть метода – фенодисульфокислота реагирует с нитратами, превращаясь в 

кислоту пикрина, которая реагирует с аммонием, создавая пикрат аммония жѐлтого 

цвета. Затем выполняются фотоколометрические измерения, позволяющие установить 

концентрацию нитратов колодезной воды. 

П. Циплияускене, исследуя микробиологическое загрязнение шахтовых 

колодцев в пробах воды, установила основной показатель загрязнения – кишечную 

палочку (Escherichia coli). Использован стандартный метод исследования, суть 

которого, - мембранное фильтрирование исследуемой пробы, инкубаторский период 

мембраны в определѐнной среде, после чего следует подсчѐт лактозу разлагающих 

бактерий и биохимическая характеристика кишечных палочек. Лактозу разлагающие 

бактерии – способные в аэробных условиях при температуре (36±3)º C в питательной 

среде с лактозой сформировать типичные колонии и произвести кислоту за (21±3) 

часа. Кишечные палочки идентифицированные в соответствии с производством индола 

в среде триптофана. 

Н. Рукштелене концентрацию двуокиси азота в воздухе окружающей среды 

исследовала при помощи метода пассивных копильников. Суть метода в том, что, 

специальный фильтр Whatman GF/A, насыщенный водяным раствором 

триетаноламина, который реагирует с NO2, вешается в точке исследования. Реакции 

между двуокисью азота и продуктом триетаноламина – триетаноламиновая двуокись 

азота. Щелочная среда охраняет образовавшийся нитрит от окислении в нитрат. Через 4 

суток фильтр экстрагируется и при помощи фотоколориметра устанавливается 

концентрация нитрита, по которой подщитывается средняя концентрация двуокиси 

азота. 

Пассивные копильники в различных зонах загрязнения были расположены в 

сети наблюдений, в которой отмечено 30 точек исследования, а также на пересечениях 

улиц. 

РЕЗУЛЬТАТЫ ОЦЕНКИ ВОЗДУХА И КАЧЕСТВА ВОДЫ ГОРОДА УТЯНА 

Качество поверхностной воды города Утяна проверяется эпизодически. В 

годовые планы государственного мониторинга окружающей среды поверхностные 

173

воды включаются редко, потому что это небольшие водоѐмы, они не граничат с 

зарубежными странами. В 2007 году исследовалась река Вижуона ниже уровня города 

Утяны, в которую уже попадают стоки, очищеные ЗАО ,,Утянос ванденис‖. Качество 

воды реки Вижуона (13) почти по всем указателям соответствует требованиям охраны 

„соответственно регламенту об упорядочении стоков и поверхностных водоѐмов, в 

которых могут обитать и размножаться пресноводные рыбы― (1 pav.). 

Качество воды реки Вижуона (13) почти по всем указателям соответствует 

требованиям регламента „Об упорядочении стоков и об охране поверхностных 

водоѐмов, в которых могут обитать и размножаться пресноводные рыбы― (1 таблица). 

1. Показатели качества воды реки Вижуона (ниже уровня Утяны) 

Показатели Регламент 

упорядочения стоков, 

предельно допустимые 

уровня (ПДУ) в 

водоѐме -приѐмнике, 

мг/л 

174 

Вижуона ниже 

Утяны, 

мг/л 

Нитрит -ионы 0,03 0,035 0,05 

Нитрат -ионы 2,26 1,200 - 

Йоны аммония 0,78 0,120 0,78 

Общий фосфор 0,1 0,170 - 

Хлорид -ионы 300 - - 

Сульфат -ионы 100 - - 

Фосфат -ионы 0,065 0,110 0,13 

Температура - 15,1 21,5-28 

Кислород - 6,9 4 

pH - 7,9 6-9 

Суспензии - 13 25 

Биохимическая потребность 

кислорода БПК7 

- 2,8 6 

Предельные значения 

показателей качества 

поверхностной воды 

воѐмов, в которых 

могут жить и 

плодиться 

пресноводные рыбы, 

мг/л 

По сведениям авторов, химические исследования о качестве озѐрных вод, 

находящихся в городе не проводились. В 2003 году по заказу самоуправления 

Утянского района выполнялись гидробиологические, ихтиологические исследования, 

после которых предъявлены рекомендации для целенаправленного форморования 

ихтиофауны и упорядочению водоѐмов, приспосабливая их к рекреационным целям, 

проведены исследования, находящихся в городе водоѐмов, самых 

антропогенизированных водоѐмов (озѐр Daунишкис, Вижуонайтис также рек Вижуона, 

Крашуона, Раше, Утенеле) гидробиологические (растительности воды, зоопланктона, 

зообестоса) и ихтиологические исследования (14) и предъявлены рекомендации для 

целенаправленного формирования ихтиофауны также для упорядочения водоѐмов 

приспосабливая их рекреационным целям. Исследование показывает, что в озѐрах и 

реках есть рыбы (4-9 сортов), по количеству зоопланктона озеро Даунишкиса 

принадлежит к озѐрам со средним количеством питательных вечеств, а озеро 

Вижуонайчио – с малым количеством питательных вечеств. 

Потребители, имеющие водопровод, питьевую воду получают из посѐлка 

Калиекиай в котором эксплоатируются 9 буровых скважин. Качество питьевой воды 

регламентируется нормой гигиены Литвы HN 24:2003 "Требования к охране и качеству 

питьевой воды". Добиваясь, чтобы предоставляемая вода соответствовала требованиям, 

доставляемая из подземелья, она в Утяне очищается в устройствах для очистки воды 

(удаление железа). Качество воды, предоставляемой ЗАО „Утянос ванденис ― 

соответствует требованиям. (2 таблица).

2. Качественные показатели питьевой воды города Утяна 

Название аналиты Единицы Средний предел Допустимый предел 

выражения 

аналиты 

аналиты 

pH 7,41 6,5-9,5 

Проводимость µs/cm 514 2 500 

Без несвойственных Приемлемый 

Порог запаха 

изменений 

потребителям, не имеет 

несвойственных 


Порог вкуса Без несвойственных Приемлемый 


потребителям, не имеет 

несвойственных 


Цвет мг/л Pt 8 30 

Помутнение DV 0,08 4 

Peрманганатная окись мгO2/л 1,57 5,0 

Хлорид -ионы мг/л 5,4 250 

Сульфат -ионы мг/л 10,8 250 

Ионы железа µг/л 19,0 200 

Фторид -ионы мг/л 0,24 1,5 

Ионы аммония мг/л

Kaчество воздуха в Утяне стационарным способом не устанавливается. По 

заказу самоуправления в 2005 году выполнены исследования качества воздуха при 

помощи пассивных сорбентов. Были оценены средние концентрации загрязнителей 

воздуха окружающей среды Утянского города по загрязнению двуокисью серы (SO2), 

двуокисью aзота (NO2) и летучами органическими соединениями (ЛОС). 

Анализируются следуючие загрязнения: бензен C6H6; толуен C6H5CH3; этилбензен; 

(пара-; метa-; oртo-) ксилен C6H4(CH3)2. 58 пассивных сорбентов экспонировались в 3 

точках транспорта, в жилой и рекреационной местности зимой, весной и летом. 

Исследователи делают выводы, что „концентрация двуокиси серы в воздухе 

окружающей среды города Утяна небольшая и не превышает установленных норм для 

охраны здоровья человека, не достигает низкую грань оценки, поэтому в наблюдении 

SO2 нет обходимости. Средная концентрации двуокиси aзота в городе Утяна около улиц 

с интенсивным движением на пересечениях превышала низкую грань (26 μг/м 3 ) оценки, 

а при неблагополучных метереологических условиях – достигла NO2 годового предела 

(40 μг/м 3 ). В жилых и рекреационных зонах – в отдельные сезоны средняя 

концентрация NO2 не достигала даже 50 % низшей грани оценок. Во время 

исследований средняя концентрация бензена в городе Утяна превышала низшую грань 

оценки (2 μг/м 3 ). Чтобы оценивать и управлять качеством воздуха в городе Утяна, 

рекомендуется периодически выполнять исследования при помочи индикаторного 

метода, измерять концентрации NO2 ir ЛОС. Управление потоком транспорта на улицах 

города способствовало бы улучшению качества воздуха. 

В 2008 году автор Н. Рукштелене и П. Циплияускене выполнили исследование 

и при помощи пассивных копителей установили концентрацию двуокиси азота в 

воздухе города Утяна. Концентрация двуокиси азота устанавливалась 3 раза в 30 

точках подобранной сеточки: в июле, сентябре и октябре 2008 года. 

На пересечениях дорог концентрация двуокиси азота установлена в июле 2008 

года (9 пересечений) и в октябре (4 пересечения). Изменение концентрации NO2 в 

городе Утяна в июле - октябре изображается на 2 рис., а концентрация на пересечениях 

улиц на – 3 рис. 

Концентрация NO 2 µm/m 3 

40 

35 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 

Точки исследования 

2 pис. Изменение концентрации NO2 в городе Утяна в июле, сентябре и октябре 2008 г. 

176 

Liepos mėn. 

Rugsėjo mėn. 

Spalio mėn.

Концентрация двуокиси азота не превышает установленного предела, вредного 

для здоровья человека (40 µг/м 3 ). 

Концентрация NO 2 µm/m 3 

40 

35 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

14,92 

9,6 

36,09 

6,78 

8,21 

00 

0 0 0 0 

177 

6,53 

34,33 

15,1 

16,07 

0 

33,84 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 

Точки исследования 

19,4 

31,31 

3 pис. Изменение концентрации NO2 в пересечениях города Утяна в июле, сентябре 2008 г. 

12,54 

Spalio mėn. 

Liepos mėn. 

В отдалѐнных от улиц местах концентрация двуокиси азота во всех точках 

исследования является незначительной, а на перекрѐстках в центре города около 

основных улиц значительно больше. 

ОБОБЩЕНИЕ РЕЗУЛЬТАТОВ 

Качество поверхностных вод Утяны недостаточно исследовано. В 2007 году во 

время государственного мониторинга в реке Вижуона ниже города Утяны превышают 

высшие допустимые нормы концентрации нитритов, фосфатов, фосфора для водоѐмов, 

в которые стекают стоки; однако концентрация, допускаемая в реках не превышенна, 

поэтому применять меры не нужно. В реке Вижуона не превышаются концентрации, 

которые регламентируют требования охраны поверхностных водоѐмов, в которых 

могут обитать и размножаться рыбы пресных вод. Так как в Вижуону стекают другие 

реки города, в которые попадают стоки города, можно полагать, что загрязнение в 

других местах небольшое. Гидробиологические исследования показывают, что рыбы 

обитают в реках и озѐрах города, согласно планктону которые имеют мало или среднее 

количество питательных веществ. Так как в озѐрах обилие растительности, можно 

предполагать, что могут быть завышены концентрации биогенных веществ. Жилые 

дома находящиеся вокруг озѐр до осущесвления инвестиционного проекта, не имели 

возможности подключиться к сетям водопровода и стоков, поэтому случались аварии 

или злонамеренный выпуск стоков в озера. Чтобы ответственно оценить качество 

поверхностных вод, нужны дополнительные исследования. 

Качество питьевой воды, которую употребляют потребители ЗАО„Утянос 

ванденис ―, соответствует требованиям нормы гигиены Литвы HN 24:2003, однако 

около 5 процентов жителей, употребляющих воду шахтовых колодцев, рискуют своим 

здоровьем. Исследования показывают, что большая часть воды загрязнена или 

нитратами или микробиологической загрязнѐнностью, или смешанной 

загрязнѐнностью. Чаще всего это происходит из-за нарушения правил устроиства 

колодцев, когда колодцы устраиваются на маленьких участках, в интенсивно

удобряемых огородах, около нестандартных резервуаров стоков. Так как о качестве 

воды шахтовых колодцев должны заботиться сами жители, то нужно сообщать 

информацию, поощрять исследовать воду. Эту проблему почти может решить 

осуществление инвестиционного проекта „I этап инвестиционной программы бассейна 

Нерис―, когда к сетям водопровода появится возможность присоединиться у 1753 

жителей города, а к сетям стоков – 1537 жителей. Так будет осуществлена одна из 

важнейших задач Национальной стратегии устойчивого развития - расширить сеть 

сборов стока и общественную сеть питьевой воды, чтобы она охватила не менее 95 

процентов всех жителей самоуправления. 

Загрязняемость воздуха в городе Утяна небольшая. Это подтверждает 

исследование, выполненное в 2005 году при помощи пассивных сорбентов и в 2008 

году выполненное исследование двуокиси азота при помощи пассивных копителей. 

Установлено, что концентрации двуокиси серы, бензена не достигает низкую грань 

оценки, поэтому их измерения необязательны. Исследования 2005 году и 2008 году 

показывают, что концентрация двуокиси aзота небольшая и только в редких случаях 

превышает грань 10 µг/м 3 , т.е. в 3 раза меньше чем установлена грань оценки для 

охраны растений. Концентрации двуокиси aзота на перекрѐстках подвижых улиц 

намного больше, особенно летом, когда загрязнение приближается к пределу, 

установленной для охраны человеческого здоровья (40 µг/м 3 ). Как показывают 

исследования, двуокись aзота в окружающей среде быстро расеивается, потому что его 

концентрация дальше от главных улиц намного меньше. Так как главным источником 

двуокиси азота является транспорт, окольная дорога города была хорошим способом 

решения проблемы, кроме того необходимо регулировать потоки транспорта в городе, 

оборудовать велосипедные дороги, информировать людей и постараться изменить их 

привычки в небольшом городе всюду ездить на машинах. 

ВЫВОДЫ 

1. Состояние окружающей среды города Утяны удовлетворительно и в 

городе жить безопасно. Однако качество воды шахтовых колодцев 

неудовлетворительнo и большая часть колодцев не соответствует нормам гигиены 

Литвы HN24:2003 „Требования к качеству и безопасности питьевой воды―. 

2. Промышленность, развиваемая в городе Утяна, транспорт, домашние 

хозяйства не оказывают отрицательного влияния на качество воздуха окружающей 

среды и качество воды. 

3. Заканчиваемый осуществить инвестиционный проект „I этап 

инвестиционной программы бассейна Нерис― создаст условия почти всем жителям 

города присоединиться к сетям водопровода и сетям стоков. Теперь важно, чтобы 

граждане хотели и смогли в финансовом плане использовать предоставляемые 

возможности. 

ЛИТЕРАТУРА 

1. Lietuvos Respublikos aplinkos ministro 2006 m. geguţės 17 d. įsakymas Nr. D1-236 

―Dėl nuotekų tvarkymo reglamento patvirtinimo―. Valstybės ţinios. 2007, Nr. 110-515. 

2. Lietuvos Respublikos aplinkos ministro 2001 m. gruodţio 11 d. įsakymas Nr. 591/640 

―Dėl aplinkos oro uţterštumo normų nustatymo―. Valstybės ţinios. 2001, Nr. 106- 

3827. 

3. Lietuvos Respublikos aplinkos ministro 2005 m. gruodţio 21 d. įsakymas Nr. D1-633 

„Dėl paviršinių vandens telkinių, kuriuose gali gyventi ir veistis gėlavandenės ţuvys, 

apsaugos reikalavimų aprašo patvirtinimo―. Valstybės ţinios. 2006, Nr. 5-159. 

4. Lietuvos Respublikos aplinkos ministro 2003 m. liepos 23 d. įsakymas Nr. V-455 ― Dėl 

Lietuvos higienos normos HN 24 : 2003 „Geriamojo vandens saugos ir kokybės 

reikalavimai―. Valstybės ţinios. 2003, Nr. 79-3606. 

5. Ekonominės ir investicinės aplinkos apţvalga [interaktyvus]. Utena: Utenos rajono 

savivaldybė [ţiūrėta 2009-11-04]. 

178

6. Neries baseino investicinės programos 1 etapo projekto įgyvendinimas Utenos 

mieste [interaktyvus]. Utena: Utenos rajono savivaldybė [ţiūrėta 2009-11-04]. 

 

7. Aplinkos oro tyrimas pasyviaisiais sorbentais programos Utenos mieste ataskaita 

[interaktyvus]. Vilnius: Aplinkos apsaugos agentūra [ţiūrėta 2009-11-04]. 

 

8. Ataskaita apie aplinkos oro kokybę 2008 m., įvertintą vadovaujantis tarybos 

direktyvų 96/62/EB ir 1999/30/EB bei Europos Parlamento ir Tarybos direktyvų 

2000/69/EB, 

2002/3/EB, 2004/107/EB reikalavimais [interaktyvus]. Vilnius: Aplinkos apsaugos 

agentūra [ţiūrėta 2009-11-04]. 

 

9. Utenos miesto geriamojo vandens kokybiniai rodikliai [interaktyvus]. Utena: UAB 

„Utenos vandenys― [ţiūrėta 2009-11-05]. 

10. Departamento veiklos programos, planai, ataskaitos: Utenos RAAD 2008 

metų veiklos ataskaita [interaktyvus]. Utena: Utenos rajono aplinkos 

apsaugos departamentas [ţiūrėta 2009-11-05]. 

 

11. Ciplijauskienė, P. Šachtinių šulinių vandens kokybės tyrimai. Konferencija „Gamtos 

mokslų (biologija, ekologija, fizika) aktualijos ir perspektyvos―, Šiaulių 

universitetas, 2008 geguţės 15-17. 

12. Jakštonienė, I. Utenos miesto šachtinių šulinių vandens kokybės vertinimas. 11-osios 

Lietuvos jaunųjų mokslininkų konferencijos „Mokslas – Lietuvos ateitis― straipsnių 

rinkinys. 2008, 135 – 142 p. Prieiga per internetą: 

 

13. 2007 m. vidutiniai duomenys vandenyje [interaktyvus]. Vilnius: Aplinkos apsaugos 

agentūra [ţiūrėta 2009-11-14]. 

 

14. Utenos rajono kai kurių vandens telkinių (Dauniškio, Vyţuonaičio eţerų bei 

Vyţuonos, Rašės, Krašuonos, Utenėlės upelių) hidrobiologiniai tyrimai/ V. Ţiliukas, 

V. Ţiliukienė, S. Stankus. Vilnius. 2003. 

179

UZŅĒMUMA SIA „BVR” MAKSĀTSPĒJAS ANALĪZE 

THE ANALYSIS OF SOLVENCY OF THE ENTERPRISE „BVR LTD” 

Inta Virauska 

Lektore Mag. paed., Valda Kalniņa 

ANOTĀCIJA 

Pētniecības darba mērķis - ir noskaidrot uzľēmuma finansiālo stabilitāti, izmantojot 

finansiālās analīzes rādītājus. 

izmantotas šādas metodes: teorētiska materiālā izpēte, statistiskās salīdzināšanas 

metode, analīzes metodes. 

izstrādāts pamatojoties uz speciālo literatūru un interneta resursiem, kā arī uz 

Latvijas likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas attiecas uz uzľēmumu 

finansiālo stabilitāti un maksātnespēju. 

Pētnieciskais darbs sastāv no divām nodaļām. 

Pētnieciskā darba pirmajā nodaļā apskatīti uzľēmumu finansiālās stabilitātes un 

maksātspējas teorētiskie aspekti. Otrajā nodaļā veikti uzľēmuma SIA‖BVR‖ aprēķini 

‗‘Uzľēmējdarbības analīzē‘‘. 

ANNOTATION 

The aim of the course paper- to clear up the financial stability of the enterprise using 

the indexes of the financial analysis. 

The following methods have been used in the course paper: the investigation of the 

theoretical material, the method of comparative statistics, the methods of analysis. 

The course paper has been worked out having taken as a basis the special literature, 

the resources on the Internet, as well as the laws and statuetes of Latvia and other normative 

dokuments related to the financial stability and insolvency of the company. 

The course paper consists of 2 parts i.e. chapters. 

The first part deals with the theoretical aspects of the financial stability and solvency 

of the enterprise. In the second part the calculations of the company „BVR Ltd‖ have been 

done in „The Analysis of Business and Management‖. 

IEVADS 

Latvijā pēc neatkarības atgūšanas strauji attīstījās tirgus ekonomika un 

uzľēmējdarbība, tomēr vēlākajos gados parādījās tāda nevēlama parādība kā uzľēmumu 

maksātnespēja un bankrots. 

Uzľēmumu maksātnespējas pieteikumu skaits ik gadu pieaug. 2008. gada pasaules 

ekonomiskā krīze negatīvi ietekmē uzľēmējdarbības vidi, jo uzľēmuma īpašnieki un kreditori 

zaudē ieguldītos līdzekļus, darbinieki zaudē darba vietas un ienākumu avotus, savukārt valstī 

samazinās nodokļu ieľēmumi. 

2008.gada 11 mēnešos ierosināts par 11% maksātnespējas lietu vairāk nekā šajā laikā 

pērn, un, lai gan prognozēt maksātnespējas procesu skaita pieauguma dinamiku 2009.gadā ir 

grūti, tomēr visticamāk, ka arī šogad kāpuma tendence turpināsies. 

Tādēļ uzľēmuma īpašniekiem, vadītājiem jāprot analizēt un novērtēt situāciju pašā 

uzľēmumā un tirgū, pieľemot operatīvus lēmumus, vajadzības gadījumā izstrādāt jaunas 

pieejas grāmatvedības uzskaitē, iekšējā kontrolē un finanšu analīzē. 

Pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot uzľēmuma finansiālo stabilitāti, izmantojot 

finansiālās analīzes rādītājus. 


1. Analizēt teorētiskos un informācijas avotus par finansiālo stabilitāti un 

maksātspēju; 

2. Iepazīties ar likumdošanas normatīvajiem aktiem, kas regulē 

maksātnespēju uzľēmumā; 

3. Analizēt un novērtēt uzľēmuma maksātspējas radītājus; 

4. Izstrādāt secinājumus un priekšlikumus par uzľēmuma maksātspējas 

radītājiem. 

180

Darbs izstrādāts, pamatojoties uz uzľēmuma gada pārskata datiem un speciālo 

literatūru. Pētījuma periods no 2006.gada līdz 2008.gadam. 

Darbā izmantotās pētījuma metodes: monogrāfiskā, dokumentu analīzes, statistiskā. 

1. FINANSIĀLĀS STABILITĀTES UN MAKSĀTSPĒJAS BŪTĪBA 

Jebkura uzľēmuma darbība un vadības lēmumu pieľemšana nav iespējama bez tās 

izpētes, analīzes un izvērtēšanas. Termins „analīze‖ ir radies no grieķu vārda „analysis‖, kas 

tulkojumā nozīmē „sadalīt, saskaldīt‖ . 

Uzľēmuma finansiālais stāvoklis un tā stabilitāte ir atkarīga no saimnieciskās, 

finansiālās un komerciālās darbības rezultātiem. Ja uzľēmuma finanšu plāni tiek veiksmīgi 

realizēti, tas pozitīvi ietekmē uzľēmuma finansiālo stāvokli. Turpretī, krītoties pārdošanas 

apjomam, samazinās ieľēmumi, palielinās fiksēto izmaksu īpatsvars kopējo izmaksu 

struktūru, samazinās peļľa un pieaug uzľēmējdarbības riska līmenis, samazinās uzľēmuma 

maksātspējas. 

Uzľēmuma finansiālā stāvokļa uzlabošanu var panākt uz divu avotu rēķina: 

palielinot finansēšanas avotu apjomu vai samazinot ilgtermiľa ieguldījumu krājumu apjomu. 

Pēdējo var samazināt, veicot krājumu normēšanu, palielinot to aprites ātrumu. Debitoru 

parādu līmeni var pazemināt, izstrādājot atbilstošu kredītpolitiku un samazinot pircējiem 

noteikto norēķināšanās periodu. Ilgtermiľa ieguldījumu apjomu var samazināt, noslogojot 

pilnīgāk tehnoloģiskās iekārtas vai likvidējot liekās iekārtas. 

Stabils uzľēmuma finansiālais stāvoklis ir visu ekonomisko faktoru veiksmīgas un 

efektīvas pārvaldības rezultāts. 

Maksātspējas radītāji raksturo uzľēmuma ilgtermiľa maksātspēju un finansiālo 

stabilitāti. Tā kā uzľēmuma ilgtermiľa maksātspēja ir lielā mērā atkarīga no uzľēmuma 

kapitāla struktūras, daļa rādītāju raksturo tieši kapitāla vai līdzekļu avotu struktūru. Šie 

rādītāji ir īpaši svarīgi esošajiem un arī potenciālajiem kreditoriem, jo tie rāda kādā mērā 

uzľēmuma ieľēmumi sedz procentu un citus fiksētus maksājumus, kā arī to, vai uzľēmuma 

likvidācijas gadījumā ir pietiekami daudz aktīvu, lai segtu saistības. Uzľēmuma dalībniekus 

šie rādītāji interesē, jo aprēķinātie procenti ir uzskatāmi par izmaksām, kas palielina 

uzľēmuma saistības. Ja aizľēmumu, un tātad arī maksājamo procentu summas ir pārmērīgas, 

uzľēmumam var draudēt bankrots. 

Uzľēmumam var būt divi atšķirīgi kapitāla avoti: 

Uzľēmuma īpašnieku līdzekļi jeb pašu kapitāls; 

Ilgtermiľa vai īstermiľa piesaistītie līdzekļi jeb saistības. 

Uzľēmuma līdzekļu avotu struktūras analīzei ir nozīmīga vieta uzľēmuma finansiālā 

stāvokļa novērtēšanā. No uzľēmuma viedokļa aizľemtais kapitāls ir saistīts ar risku, jo ja 

netiek laikā atmaksāti kreditoru parādi, viľi var vērsties tiesā, lai apmierinātu savas prasības. 

Tādējādi pašu kapitāls ir izdevīgāks, jo īpašnieki nevar ierosināt maksātnespēju. Tā kā 

īpašniekiem ir mazāka iespēja izľemt naudu ārā no uzľēmuma, parasti viľi ir gatavi ieguldīt 

tikai gadījumos, ja sagaidāmā pašu kapitāla atdeve ir augstāka nekā tā, kuru sagaida bankas 

vai kreditori. Tādējādi uzľēmumam ir jāatrod pietiekams līdzsvars starp risku, ka kreditori var 

ierosināt maksātnespēju, un augstākām īpašnieku kapitāla izmaksām. 

Uzņēmuma maksātspējas rādītāji 

Uzľēmuma maksātspēja raksturo stāvokli, kad uzľēmumam ir pietiekami daudz 

skaidras naudas, lai norēķinātos ar kreditoriem nekavējoties. Galvenās maksātspējas pazīmes 

ir šādas: 

- pietiekams naudas līdzekļu daudzums; 

- kreditoru parādu savlaicīga nomaksāšana. 

Uzľēmuma maksātspējas novērtēšanai izmanto šādus rādītājus: saistību īpatsvaru 

bilancē, saistību attiecība pret pašu kapitālu un pašu kapitāla īpatsvars bilancē. 

Finansiālās autonomijas (neatkarības) koeficients 

Finansiālas neatkarības koeficients raksturo pašu kapitāla īpatsvaru uzľēmuma kopējā 

kapitāla struktūrā. 

181

1.1.formula [4.,299.] 


Finansiālās autonomijas koeficients = -------------------------- 

Kopējais kapitāls 

Finansiālās atkarības koeficients 

Finansiālās atkarības koeficients raksturo uzľēmuma atkarību no ārējiem 

aizľēmumiem. Jo šīs rādītājs ir zemāks, jo labprātāk kreditori izsniedz kredītu. Rādītāja 

pieļaujamais lielums ir no 0,5 līdz 1. Ja finansu atkarības koeficients pārsniedz 1, tad 

uzľēmumam ir grūtības atmaksāt kredītus. 

1.2.formula [4.,299.] 

Saistības 

Finansiālās atkarības koeficients = ------------------------------- 

Kopējais kapitāls 

Finansu riska (līdzsvara) koeficients 

Finanšu līdzsvara koeficients raksturo uzľēmuma finansiālo neatkarību. Uzľēmums 

skaitās maksātspējīgs , ja tā pašu kapitāls ir lielāks vai vienāds ar saistību summu. Ja saistību 

summas ir pārmērīgas, uzľēmumam var draudēt maksātnespēja. Šim koeficientam ir noteikta 

kritiska robeţa, ja koeficients pārsniedz 1, tad uzľēmuma finansiālā stabilitāte ir sasniegusi 

kritisko punktu. 

1.3.formula [4.,300.] 

Saistības 

Finanšu risa (līdzsvara) koeficients = ---------------------- 


Altmana piecu faktoru modelis 

Ārvalstu praksē tiek lietots E. Altmana modelis Z skaitlis, kura formula tika 

izstrādāta 1968. gadā, veicot bankrotējošo uzľēmumu rādītāju analīzi. Šo modeli Altmans 

izstrādāja, pamatojoties uz ASV 66 uzľēmumu izpēti un izanalizējot 22 finansu koeficientus, 

kuri būtu piemērotākie uzľēmuma bankrota varbūtības noteikšanai. Darba gaitā bankrota 

prognozēšanas mērķiem tika izvēlēti pieci vissvarīgākie koeficienti un sastādīts daudzfaktoru 

regresijas vienādojums. Tātad Altmana indekss ir daţādu rādītāju kopums, kuri raksturo 

uzľēmuma ekonomisko potenciālu un tā darbības rezultātus pārskata periodā. Šis modelis 

uzľēmuma bankrota iespējamību ļauj prognozēt ar 95% precizitāti. 

Z modeli var izteikt ar šādas formulas palīdzību : 

1.4.formula 

Z = 1,2 K1 + 1,4 K2 + 3,3 K3 + 0,6 K4 + 0,999 K5,[6.,117.], kur 

K1 — darba kapitāls / kopējie aktīvi; 

K2 — nesadalītā peļľa / kopējie aktīvi; 

K3 — peļľa pirms nodokļiem un maksājamiem procentiem / kopējie aktīvi; 

K4 — pašu kapitāla tirgus vērtība / aizľemtais kapitāls; 

K5 — neto apgrozījums / kopējie aktīvi. 

Atkarībā no Z lieluma tiek prognozēta bankrota iestāšanās varbūtība: 

līdz 1,8 — ļoti augsta; 

no 1,8 līdz 2,7 — augsta; 

no 2,8 līdz 2,9 — iespējama; 

vairāk nekā 3,0 — ļoti zema. 

Altmana Z” modificētais modelis 

Altmana Z‖ četru faktoru modelī nav ľemta vērā daţādu valstu specifika, un, kuru 

akcijas netiek kotētas fondu birţās. Šis modelis ir izstrādāts maziem uzľēmumiem daţādās 

182

nozarēs kā arī Altmana Z‖ modificēto modeli izmanto tirdzniecības uzľēmumi 

maksātnespējas prognozēšanai. 

1.5.formula 

Z‖ = 6,65 K1 + 3,26 K2 + 6,72 K3 + 1,05 K4,[6.,121.], kur 

K1 — neto apgrozāmais kapitāls / kopējie aktīvi; 

K2 — neto peļľa / kopējie aktīvi; 

K3 — peļľa pirms procentiem un nodokļiem / kopējie aktīvi; 

K4 — pašu kapitāls / saistības; 

Kritēriji: Z‖ < 1,10 — liela maksātnespējas varbūtība; 

1,10 līdz 2,59 — situācija ir nenoteikta, pastāv iespējamība; 

2,60 < Z‖ — maksātnespēja neiestāsies. 

Taflera un Tišova modelis 

Ľemot vērā, ka Altmana Z modelis tika izstrādāts pamatojoties uz amerikāľu 

uzľēmuma datiem par laika periodu no 1946. – 1965. gadam, tā pilnīgi neierobeţota 

izmantošana mūsdienās nav iespējama nevienas valsts ekonomikā. Tāpēc finansisti uzsāka 

jaunu modeļu izstrādāšanu un pielāgojot tos vietējiem reālajiem apstākļiem. Tādējādi radās 

1977.gadā izstrādāts Rietumu zinātnieku R. Taflera un H. Tišova modelis. 

1.6.formula 

Z = 0,53 K1 + 0,13 K2 + 0,18 K3 + 0,16 K4, [6.,143.], kur 

K1 — bruto peļľa / īstermiľa saistības; 

K2 — apgrozāmie aktīvi / kopējās saistības; 

K3 — īstermiľa saistības / kopējie aktīvi; 

K4 — ieľēmumi / kopējie aktīvi. 

Kritēriji: Z > 0,3 —jo lielāka ir Z aprēķinātā vērtība, jo bankrota varbūtība ir 

mazāka; 

Z < 0,2 — uzľēmuma bankrots iespējams. 

Springeita četru faktoru modelis 

L.V. Gordons Springeits Simona Freizera universitātē 1978. gadā izveidoja četru 

faktoru Z modeli. Izstrādājot modeli, Springeits analizēja 40 uzľēmumus un sasniedza 92,5% 

ticamību uzľēmumu maksātnespējas prognozēšanai vienam gadam. 

1.7.formula 

Z = 1,03 X1 + 3,07 X2 + 0,66 X3 + 0,4 X4,[ 6.,147.], kur 

X1 - apgrozāmo līdzekļu kopā/ aktīvi kopā; 

X2 - peļľa pirms nodokļiem un procentu maksājumiem/ aktīvu kopsummu; 

X3 - peļľa pirms nodokļiem /īstermiľa saistībām; 

X4 – neto apgrozījums/ aktīvu kopsumma. 

Ja Z < 0,862, uzľēmums saľem novērtējumu - bankrots. 

Darba kapitāls/ aktīvu kopsumma – raksturo uzľēmuma likviditāti. Bankrotējušiem 

uzľēmumiem šis koeficients samazinās pakāpeniski četru gadu laikā pirms bankrota 

iestāšanās. 

Peļľa pirms nodokļiem un procentu maksājumiem/ aktīvu kopsummu – rentabilitātes 

rādītājs atspoguļo, kā uzľēmuma aktīvi tiek izmantoti peļľas gūšanai. Bankrotējušiem 

uzľēmumiem šis rādītājs pakāpeniski samazinās trīs gadus pirms bankrota iestāšanās. 

Peļľa pirms nodokļiem /īstermiľa saistībām – bankrotējušiem uzľēmumiem trīs gadu 

laikā pirms bankrota samazinās peļľa un pakāpeniski pieaug īstermiľa saistību apjoms. 

Strauja šī koeficienta samazināšanās ir vienu gadu pirms bankrota iestāšanās. 

Neto apgrozījums/ aktīvu kopsumma – raksturo uzľēmuma konkurētspēju. 

Bankrotējušiem uzľēmumiem šis koeficients jau piecus gadus pirms bankrota ir zemāks nekā 

nebankrotējušiem uzľēmumiem. Tas lielā mērā saistīts ar zemo aktīvu kvalitāti – netiek 

izmantotas raţīgākas tehnoloģiskās iekārtas. 

Fulmera modelis 

183

Dţ.Fulmera bankrota prognozēšanas modelī ir iekļauti deviľi daţādi finanšu 

koeficienti. Bankrota prognozēšanas modelī tika iekļauti šādi rādītāji: likviditātes 

rādītājs(V8), trīs maksātspējas rādītāji(V5,V6,V9), viens rentabilitātes rādītājs(V3) un trīs 

daţādi rādītāji(V1,V4,V7). 

1.8.formula 

H=5,528V1+0,212V2+0,073V3+1,27V4–0,120V5+2,335V6 

+0,575V7+1,08V8+0,894V9-6,075, [6.,156.], kur 

V1 - nesadalītā peļľa/aktīvi kopā; 

V2 – neto apgrozījums/aktīvi kopā; 

V3 – peļľa pirms nodokļiem/pašu kapitāls; 

V4 – naudas plūsma/saistības; 

V5 – saistības/aktīvi kopā; 

V6 – īstermiľa saistības/aktīvi kopā; 

V7 – pamatlīdzekļi/aktīvi kopā; 

V8 – darba kapitāls/ aktīvi kopā; 

V9 – peļľa pirms nodokļiem un procentu maksājumiem/procentu maksājumi. 

Kritēriji: H kritiskais punkts ir 0, tas nozīmē, ja uzľēmumam aprēķinātā H vērtība ir 

mazāka par 0, tad pastāv liela maksātnespējas varbūtība, jo augstāka ir H vērtība, jo labāks ir 

uzľēmuma finansiālais stāvoklis un līdz ar to mazāka bankrota varbūtība. 

Latvijas modelis 

Rīgas Tehniskajā universitātē bankrota iespējamības prognozēšanai tika izstrādāts 

Latvijas apstākļiem atbilstošs Z modelis, tādēļ Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki 

ieviesa konstanti (-2,4), lai Z kritērija robeţvērtība būtu nulle, tad novērtēšana ir vienkāršāka. 

1.9.formula 

Z = –2,4 + 2,5 K1 + 3,5 K2 + 4,4 K3 + 0,45 K4 + 0,7 K5, [6.,167.], kur 

K1- apgrozāmais kapitāls / aktīvi kopā; 

K2- nesadalītā peļľa / aktīvi kopā; 

K3 - peļľa pirms nodokļiem / aktīvi kopā ; 

K4 - pašu kapitāls / kopējie parādi; 

K5 - neto apgrozījums / aktīvi kopā. 

Kritēriji: Z < 0 – tad uzľēmumam draud liela bankrota varbūtība; 

Z > 0 – bankrots nedraud . 

2.UZĽĒMUMA‖BVR‖ MAKSĀTNESPĒJAS ANALĪZE 

UZĽĒMUMA MAKSĀTSPĒJAS RĀDĪTĀJI 

1.tabula 

Finansiālās autonomijas (neatkarības) koeficients no 2006.gada -2008.gadam 1 

2006.gads 2007.gads 2008.gads 

0,55 0,50 0,52 

Finansiālās autonomijas koeficients parāda pašu kapitālu īpatsvaru finansēšanas 

avotu struktūrā. Jo augstāks ir šis rādītājs, jo augstāks ir uzľēmuma finansiālās drošības 

līmenis. 

2.tabula 

Finansiālās atkarības koeficients no 2006.gada - 2008.gadam 2 


0,45 0,50 0,48 

Finansiālās atkarības koeficients parāda, jo augstāks ir šis rādītājs, jo vairāk parādu ir 

uzľēmumam, līdz ar to pastāv risks atmaksāt aizdotās summas un arī kredīta procentus. 

Kreditori parasti vēlas, lai šis rādītājs būtu zemāks, jo līdz ar to ir drošākas iespējas netraucēti 

1 Tabulas dati ir autores aprēķini, izmantojot SIA‖BVR‖ finanšu pārskatu datus 


184

saľemt atpakaļ aizdotās summas. Šeit var secināt, ka uzľēmums bez grūtībām var saľemt 

kredītu. 

3.tabula 

Finanšu riska (līdzsvara) koeficients no 2006.gada līdz 2008.gadam 3 


0,82 0,93 1,00 

Finanšu riska koeficients vai saistību attiecība pret pašu kapitālu rāda aizľemtā 

kapitāla iesaistīšanās pakāpi aktīvu finansēšanā. Ja šis rādītājs ir sasniedzis koeficientu viens, 

tad uzľēmuma finansiālā stabilitāte ir sasniegusi kritisko punktu un tas nozīmē, ka uzľēmums 

izmanto daudz aizľemto kapitālu. Šeit var secināt, ka uzľēmums 2008.gadā ir sasniedzis 

kritisko punktu. 

1.attēls. Kapitāla struktūras rādītāju dinamika no 2006.gada līdz 2008.gadam. 4 

Var secināt, ka finansiālās autonomijas koeficients un finansiālās atkarības 

koeficienti ir normas robeţās ar tendenci nedaudz samazināties, bet finanšu riska koeficients 

ar katru gadu paaugstinās. 

Finanšu koeficienti uzņēmuma maksātspējas prognozēšanai 

4.tabula 

Gads 2006 2007 2008 

Altmana modelis 20,908 17,047 15,925 

Altmana Z‖ modificētais 

57,281 54,83 51,098 

modelis 

Fulmera modelis 12,196 7,896 4,808 

Springeita modelis 9,215 8,53 5,967 

Taflera un Hišova modelis 4,075 4,007 2,615 

Latvijas modelis 17,367 17,387 9,296 

Uzņēmuma maksātspējas prognozēšanas rādītāji pēc dažādiem modeļiem 5 

Izmantojot daţādu modeļu aprēķinus var secināt, ka uzľēmumam bankrots nedraud, 

jo visi rādītāji liecina, ka uzľēmums ir maksātspējīgs. 

SECINĀJUMI 

1. Finanšu analīzes teorētiskās zināšanas ir nepieciešamas uzľēmumu vadītājiem, 

lai varētu sekmīgi atklāt un novērst trūkumus uzľēmumā. 

2. Uzľēmuma maksātspēja nozīmē spēju veikt tādu finanšu darbību, kas nodrošina 

ar saviem naudas līdzekļu resursiem savlaicīgi dzēst savas saistības. 

3. Statistikas dati liecina, ka Latvijā gadu no gada pieaug maksātnespējas 

pieteikumu skaits. 


4 Autores veidots attēls, izmantojot uzľēmuma SIA‖BVR‖ finanšu pārskatu datu aprēķinus 


185

4. Galvenais daţādu valstu zinātnieku pētījumu virziens – atrast tādus finanšu 

koeficientus, kas savlaicīgi prognozētu uzľēmuma maksātnespēju un bankrotu. 

5. Uzľēmuma varbūtējo maksātnespēju var prognozēt , izmantojot daţādus 

modeļus, kurus ir izveidojuši daţādos laikos daţādi finanšu analītiķi. 

6. Pēc Altmana 5 faktoru modeļa aprēķiniem varam konstatēt, ka bankrota 

iestāšanās varbūtība ir ļoti zema. 

7. Pēc Altmana Z‖ modificētā modeļa maksātnespējas draudi uzľēmumam 

nepastāv, kaut gan 2008.gada rādītājam ir tendence nedaudz samazināties. 

8. Pēc Taflera un Tišova modeļa veiktajiem aprēķiniem var secināt, ka uzľēmuma 

darbībai bankrots nedraud un ir normālas perspektīvas attīstīties. 

9. Pēc Springeita modeļa uzľēmuma maksātnespējas rādītāji ir krietni virs kritiskās 

robeţas, tas ir, uzľēmums ir stabils un bankrots nedraud. 

10. Pēc Latvijas modeļa uzľēmumam maksātnespējas iestāšanās nedraud, jo 

maksātnespējas rādītāji ir krietni virs kritiskās robeţas. Zinot , ka šis modelis tikai izstrādāts 

pētot nelielu daudzumu uzľēmumu un neľemot vērā uzľēmuma darbības sfēru, šie dati nav 

vērtējami objektīvi. 

11. Latvijas ekonomikas apstākļos maksātnespējas prognozēšanai nevar rekomendēt 

kādu konkrētu metodi vai modeli. 

PRIEKŠLIKUMI 

1.Uzľēmumam regulāri jāveic finanšu analīze, lai laicīgi atklātu un novērstu 

trūkumus uzľēmuma finanšu un saimnieciskajā darbībā. 

2.Lai paaugstinātu prognoţu precizitāti, ieteicams izmantot visus vai vairākus 

pieejamos modeļus maksātnespējas prognozēšanai. 


1. Maksātnespējas likums: LR likums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=166663 

2. Januška M.Finansu un grāmatvedības kontrole firmā.-R.:Merkūrijs LAT,1993.- 

144 lpp. 

3. Mavļutova I. Uzľēmumu maksātnespējas prognozēšanas metodika// Bilance.- 

Nr.01.(2007.),13.-15.lpp. 

4. Rurāne M. Finanšu menedţments.- R.:PSEBAA, 2005.299-300 lpp. 

5. Rurāne M. Uzľēmuma finanšu vadība. – R.:Turība, 1997.-255 lpp. 

6. Šneidere R. Finanšu analīzes metodes uzľēmumā. Maksātnespējas 

prognozēšana.- R.:SIA‘‘ Lietišķās informācijas centrs‖, 2009.-121-177.lpp. 

7. Šneidere R. Uzľēmumu maksātnespēja: problēmas un risinājumi// Bilance.- 

Nr.22.(2008.),10.-13.lpp. 

8. Šneidere R. Finanšu analīzes metodes uzľēmumā. Maksātnespējas 

prognozēšana.- R.:LUZB,2007.-179 lpp. 

9. http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=198116 

186

LATVIJAS MAKROEKONOMISKAIS STĀVOKLIS UN IESPĒJA TO 

STABILIZĒT JĒKABPILS AGROBIZNESA KOLEDŢAS STUDENTU 

SKATĪJUMĀ 

MACROECONOMIC CONDITION OF LATVIA AND 

POSSIBILITY TO STABILIZE IT IN OPINION OF THE STUDENTS OF 

JĒKABPILS AGROBUSINESS COLLEGE 

Lektore, Mag. paed., Antoņina Vilima 

ANOTĀCIJA 

Dotais pētījums veikts, lai noskaidrotu: vai visiem studentiem ir izveidojies savs 

viedoklis par makroekonomisko situāciju valstī, vai viľi spēj analizēt notiekošo un sniegt 

priekšlikumus valsts makroekonomiskā stāvokļa uzlabošanai. 

Lai noskaidrotu makroekonomisko situāciju valstī studenti veic pētījumus izmantojot 

daţādus izziľas avotus, kā arī galveno makroekonomisko rādītāju aprēķinus un rezultātu 

salīdzināšanu. Aprēķinu veikšanai tiek izmantoti Statistikas datu rādītāji Baltijas valstīs 

pēdējos trīs gados. Pēc tam tiek izdarīti secinājumi un sniegti priekšlikumi. 

Noslēgumā tiek veikta studentu anketēšana un rezultātu apkopošana. 

ANNOTATION 

The present research was carried out to clear up if all students had their own opinion 

about a macroeconomic situation in the country, if they could analyze the ongoing processes 

and propose suggestions how to improve the macroeconomic conditions in the state. 

To clear up the macroeconomic situation the students conducted investigations using 

different reference sources and the calculation of the main macroeconomic indicators, and 

comparison of the results. For the calculations is used the Statistics data indicators in the 

Baltic States during the last three years. Then the conclusions are drawn and suggestions 

proposed. 

At the end is carried out the questioning of the students and summarizing of the 

results. 

IEVADS 

Makroekonomiskais stāvoklis Latvijā joprojām ir samērā smags, un, par spīti visiem 

centieniem to uzlabot, daudzi rādītāji pierāda, ka tas turpina pasliktināties. Ekonomiskā krīze 

ir skārusi visu pasauli, taču mūs – sevišķi smagi. Tas iespējams ir noticis tāpēc, ka līdz šim 

(un iespējams arī šobrīd) valsts nozīmīgākos amatus ieľem korumpēti darbinieki, kas 

necenšas cīnīties ar ēnu ekonomiku, bet to pat atbalsta. Šādu uz korupciju vērstu darbību 

rezultātā gan valsts, gan privātajā sektorā tiek sekmēta naudas līdzekļu aizplūšanu garām 

valsts kasei tieši negodīgo personu kabatās, kas savukārt neveicina valsts ekonomisko 

attīstību. 

Zinātniskajiem ēnu ekonomikas pētījumiem ir vismaz trīsdesmit gadu ilga vēsture, 

tomēr joprojām trūkst vienotas pieejas termina „ēnu ekonomika‖ lietojumā, un, pats galvenais, 

ir diskutabli jautājumi par ēnu ekonomikas sekām un iespējamām politikām tās ierobeţošanai. 

Viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas efekti ir maz pētīti, ir sistemātiski un pēc vienas 

metodoloģijas vāktas informācijas trūkums par ēnu ekonomikas apjomu atsevišķas valsts 

ekonomikā [2.]. 

Finansiālā, ekonomiskā un sociālā krīze, kuru piedzīvo šobrīd gandrīz visa pasaule 

nevar izskaidrot tikai ar kļūmi banku sistēmā. Tās cēlonis meklējams arī kopējā sabiedrības 

nekārtībā, konkrētāk – valstīs, kuras tiek uzskatītas par „augsti attīstītām‖. Jo ar reklāmas un 

daudzveidīgu kredītu palīdzību cilvēki tika mudināti patērēt vairāk un vairāk. Tādējādi 

veidojot dzīves ideālu, balstītu uz jēdzienu iegūt, zaudējot izpratni par būt. Kā rezultātā ir 

radīts nevaldāmas patērēšanas pamats. Būtībā naudai būtu jākalpo par apmaiľas līdzekli, kas 

ļautu katram saľemt materiālā nozīmē nepieciešamo cilvēka cienīgai dzīvei, bet tā ir kļuvusi 

par pašmērķi bez jebkādas saistības ar ētiku. Nauda vēl nekad iepriekš nav bijusi tik izteikts 

kritiena faktors, sabrukuma nesējs un sociālās nevienlīdzības avots. 

187

Valsts valdības rīcība daudzos jautājumos ir pilnīgi pretēja tam, ko iesaka 

ekonomikas teorija. Līdz ar to ne tikai studentiem rodas neizpratne par notiekošo. 

Pētījuma rezultātu apkopojums 

Lai noskaidrotu makroekonomisko situāciju valstī studenti veic pētījumus izmantojot 

daţādus izziľas avotus, kā arī galveno makroekonomisko rādītāju aprēķinus un rezultātu 

salīdzināšanu. Aprēķinu veikšanai tiek izmantoti Statistikas datu rādītāji Baltijas valstīs no 

2006. – 2008. gadam. Pēc tam tiek izdarīti secinājumi un sniegti priekšlikumi, bet noslēgumā 

tiek veikta studentu anketēšana un rezultātu apkopošana. 

Aptauja tiek veikta 2009. gada martā. Aptaujas anketas aizpildīja 34 Jēkabpils 

Agrobiznesa koledţas 1. līmeľa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas 

„Grāmatvedība un finanses‖ pilna laika studiju studenti. 

1. tabula 

Makroekonomiskā stabilitātes vērtējums valstī aptaujāto studentu skatījumā 2009. gada martā 

Valsts makroekonomiskās stabilitātes vērtējums Respondentu skaits 

Pozitīvi 0 

Drīzāk pozitīvi nekā negatīvi 0 

Drīzāk negatīvi nekā pozitīvi 22 

Negatīvi 12 

Kā redzam tabulā aptaujātie studenti makroekonomisko stabilitāti valstī vērtē drīzāk 

negatīvi nekā pozitīvi 65%, negatīvi - 35% un nevienam par notiekošo nav pozitīva skatījuma. 

35 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

Jā Nē Nav viedokļa 

188 

1. Vai valdības rīcība 

krīzes situācijā atbilst 

makroekonomikas 

teorijas izklāstam? 

2. Vai Latvijas valstij ir 

izstrādāta sava attīstības 

vīzija? 

3. Vai darba algu 

samērs Latvijā ir 

izveidots ievērojot 

sociālā un ekonomiskā 

godīguma principus? 

1.attēls Jēkabpils Agrobiznesa koledžas studentu viedoklis 

Ar šo jautājumu palīdzību vēlējos noskaidrot, vai studentiem pilnībā ir izveidojies 

savs viedoklis par konkrētiem jautājumiem. Kā liecina atbildes, tad par pirmo jautājumu sava 

viedokļa vēl nav 15%, par otro – 24%, bet par trešo – 9% no aptaujātajiem studentiem. 

Ja ekonomikā ir lejupslīde vai krīze, valstij ir jārealizē valsts izdevumu un kopējā 

pieprasījuma stimulēšanas politika, lai veicinātu raţošanas apjoma pieaugumu. Nodokļu 

pazemināšana palielina patēriľu un investīcijas, bet paaugstināšana – to samazina [1.].

Uz jautājumu nosaukt 3 valdības rīcības piemērus, kas nesakrīt ar makroekonomikas 

teoriju respondenti atbildēja sekojoši: 

studentu skaits 

35 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

Nodokļu 

palielināšana 

Sociālo garantiju 

samazināšana 

189 

Nodokļu 

nevienlīdzīga 

sadale 

Raţotāju 

neatbalstīšana 

2.attēls Respondentu atbildes par valdības rīcību, kas nesakrīt ar makroekonomikas teoriju 

Par nepareizu valdības rīcību 91% respondentu uzskata nodokļu palielināšanu, jo tas 

nestimulē kopējo pieprasījumu, līdz ar to arī uzľēmējdarbības attīstību. 

85% respondentu – sociālo garantiju samazināšanu. Uzľēmumi bankrotē, daudz 

cilvēku zaudē darbu un praktiski paliek bez iztikas līdzekļiem, bet tai pašā laikā tiek 

samazināts bezdarbnieku pabalsta izmaksāšanas laiks. 

56% respondentu - nodokļu nevienlīdzīga sadale, jo samazinot iedzīvotāju ienākuma 

nodokli ieguvēji ir tikai tie, kas saľem ļoti lielas algas. Tas attiecas arī uz algām kas ir virs 

9600 latiem, kas netiek apliktas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu. 

35% respondentu – raţotāju neatbalstīšanu, bet tas saistās ar nodokļu palielināšanu, 

jo nodokļu palielināšana sadārdzina raţošanas resursu izmaksas. 

Uz jautājumu: kas patreizējā situācijā būtu jādara, lai pildītos valsts budţeta 

ieľēmumu daļa – respondenti ir atbildējuši sekojoši: 

2. tabula 

Veicamās darbības valsts budţeta ieņēmu palielināšanai 

Veicamās darbības Respondentu skaits 

PVN nodokļa samazināšana 20 

Atbalsts ražotājiem 17 

Birokrātijas un korupcijas samazināšana 17 

Saeimas un valdības izdevumu samazināšana 16 

Nodokļu iekasēšanas sistēmas sakārtošana 14 

Nelietderīgo projektu apturēšana 12 

Nodokļu politikas pilnveidošana 4 

Lai palielinātu valsts budţeta ieľēmumus 59% respondentu uzskata, ka ir jāveic PVN 

nodokļa samazināšana, bet 50% respondentu uzskata, ka jāatbalsta raţotāji, ka ir jāveic 

birokrātijas un korupcijas samazināšana. 47% respondentu uzskata, ka Saeimas un valdības 

izdevumu samazināšana. 41% respondentu uzskata, ka jāveic nodokļu iekasēšanas sistēmas 

sakārtošana, bet 35% respondentu uzskata, ka jāveic nelietderīgo projektu apturēšana.

Respondentu atbildes par to, kura sociālā grupa krīzes situācijā ir vismazāk 

aizsargāta ir sekojošas: 

studentu skaits 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

Pensionāri, kuri 

nestrādā 

Ģimenes ar bērniem Bezdarbnieki 

3.attēls Krīzes situācijā vismazāk aizsargātā sociālā grupa respondentu atbildēs 

Krīzes situācijā ir vismazāk aizsargātā sociālā grupa aptaujāto studentu skatījumā ir 

ģimenes ar bērniem, jo tā uzskata 77% no aptaujātajiem respondentiem, 56% respondentu 

uzskata, ka pensionāri, kuri nestrādā, bet 44% respondenti uzskata, ka bezdarbnieki. 

Kā Jūs rīkotos un kādas prioritātes izvēlētos, ja būtu jāpieľem lēmumi par valsts 

makroekonomiskās situācijas stabilizāciju valstī? Tika lūgts uzrakstīt vismaz 3 - 5 atbildes 

prioritārā secībā. 

3. tabula 

Lēmumi valsts makroekonomiskās situācijas stabilizācijai valstī 


Samazināt PVN nodokli līdz iepriekšējam līmenim 27 

Sakārtot darba samaksas sistēmu 18 

Atbalstīt eksporta preču ražotājus 16 

Sakārtot nodokļu iekasēšanas sistēmu 15 

Noteikt prioritārās nozares 12 

Izstrādāt ilgspējīgu valsts attīstības plānu 9 

Veidot zinošu un izglītotu valdību 8 

Atbalstīt darba vietu saglabāšanu 4 

Ieviest progresīvo nodokļu sistēmu 4 

Veicināt pēc iespējas ātrāku EURO ieviešanu Latvijā 3 

Atlikt nelietderīgos projektus 2 

79% respondentu par prioritāro lēmumu uzskata, ka PVN nodokļa samazināšana 

vismaz līdz iepriekšējam līmenim varētu stabilizēt makroekonomisko situāciju valstī. 53% 

respondentu - ka to varētu panākt ar sakārtotu darba samaksas sistēmu, lai par līdzvērtīgu 

darbu saľemtu vienādu samaksu. 47% respondentu - ka to varētu panākt atbalstot eksporta 

preču raţotājus, jo tad saglabātos darba vietas vismaz šajos uzľēmumos. 44% respondentu - 

ka to varētu panākt sakārtojot nodokļu iekasēšanas sistēmu, jo daudzi saľem algas aploksnēs 

un nesamaksā nodokļus. 

Kas būtu jādara, lai mazinātu uzľēmumu bankrotus un veicinātu raţošanas attīstību? 

Uz šo jautājumu ir saľemtas sekojošas atbildes: 

4. tabula 

190

Veicamās darbības uzņēmumu bankrotu mazināšanai un raţošanas attīstības 

veicināšanai 


Atbalstīt ražotājus, lai mazinātu preču importu 24 

Samazināt nodokļus 19 

Rakstīt projektus un izmantot ES fondus 15 

Veicināt pēc iespējas ātrāku EURO ieviešanu Latvijā 13 

Veicināt uzņēmumu kreditēšanu 12 

Stimulēt preču eksportu 9 

Atbalstīt mazos uzņēmumus 7 

Atvieglot birokrātisko slogu uzņēmējiem 5 

Lai mazinātu uzľēmumu bankrotus un veicinātu raţošanas attīstību 71% respondentu 

uzskata, ka valdībai būtu jāatbalsta raţotāji Latvijā. To var izdarīt samazinot nodokļus uzskata 

- 56% aptaujāto studentu, bet 44% respondentu uzskata, ka to var izdarīt rakstot projektus un 

izmantojot ES fondus. 

SECINĀJUMI 

1. Respondenti makroekonomisko stabilitāti valstī vērtē drīzāk negatīvi nekā pozitīvi 

65%, negatīvi - 35% un nevienam par notiekošo nav pozitīva skatījuma. 

2. Ne visiem aptaujātajiem Jēkabpils Agrobiznesa koledţas studentiem ir izveidojies 

savs viedoklis par konkrētiem makroekonomiskas jautājumiem. 

3. Par nepareizu valdības rīcību studenti uzskata: nodokļu palielināšanu, sociālo 

garantiju samazināšanu, nodokļu nevienlīdzīgu sadali un raţotāju neatbalstīšanu. 

4. Lai palielinātu valsts budţeta ieľēmumus 59% respondentu uzskata, ka ir jāveic 

PVN nodokļa samazināšana. 

5. Krīzes situācijā vismazāk aizsargātā sociālā grupa aptaujāto studentu skatījumā ir 

ģimenes ar bērniem, jo tā uzskata 77% no aptaujātajiem studentiem. 

6. 79% respondentu uzskata, ka PVN nodokļa samazināšana vismaz līdz 

iepriekšējam līmenim varētu stabilizēt makroekonomisko situāciju valstī. 

7. Lai mazinātu uzľēmumu bankrotus un veicinātu raţošanas attīstību valdībai būtu 

jāatbalsta raţotāji Latvijā – uzskata 71% respondentu. 

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS 

1. Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi/mācību līdzeklis – R.; SIA izglītības 

soļi, 2007. – 454 lpp. 

2. Latvijas akadēmiskā bibliotēka - 

www.acadlib.lv/greydoc/BrekisE_disertacija/Brekis_lat.doc 

3. Latvijas Universitātes Informatīvā sistēma - 

http://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.fprnt?l=1&fn=F91483/Brekis_Edgars_Dokt020104 

.pdf 

4. Portāls Politika - http://www.politika.lv/index.php?id=4574 

5. Ziľu portāls Delfi - 

http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=23638657 

6. Ziľu portāls Delfi - 

http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=23608665 

7. Ziľu portāls Apollo - http://www.apollo.lv/portal/news/articles/137527 

191

JĒKABPILS AGROBIZNESA KOLEDŢAS IT SISTĒMAS 

DROŠĪBAS ANALĪZE 

JEKABPILS AGROBIZNESA COLLEGE IT SYSTEM SAFETY 

ANALYSIS 

Lektors, Comp.mag. Ainārs Pavļukevičs 

ANOTĀCIJA 

Darba tēma: Jēkabpils Agrobiznesa koledţas IT sistēmas drošības analīze. 

Darba autors: Ainārs Pavļukevičs. 

Darba mērķis: Veikt koledţas IT sistēmas drošības analīzi un novērtējumu. 

Darbā ir apskatīta Jēkabpils Agrobiznesa Koledţas (koledţa) IT sistēmas drošība, 

sniegta tās analīze, fiksētas problēmas un sagatavoti priekšlikumi tās uzlabošanai un 

pilnveidošanai, kas nodrošinātu koledţas darbstaciju (datoru), serveru, lokālā datortīkla un 

patstāvīgā Internet pieslēguma efektīvu izmantošanu un to optimālu funkcionēšanu. 

ANNOTATION 

The master's Degree work theme: „Jekabpils Agrobiznesa college IT system safety 

analysis‖. 

Work author: Ainars Pavlukevics. 

In the master's degree work examined analysis, system safety documents of safety of 

the IT system data, Jekabpils Agrobiznesa College (JAK) being system, junior technologies 

and their connection in its interval. Expounded classification of the JAK resources and 

influence of the risk groups. 

Expounded home and foreign scientific review of literature for the investigate 

problem. In the Master's degree work there is examined the JAK safety policy standard, their 

application possibilities. 

Shortly there is described JAK the internet problems, where farther is given 

information how to solve these problems. 

IEVADS 

Iepazīstoties ar faktiem, kas apraksta tautsaimniecības nozaru attīstību, jāsecina, ka 

ļoti liela ietekme uz darba efektivitāti un produktivitāti ir informācijas tehnoloģiju 

izmantošanai. Un tas novērojams gandrīz katrā uzľēmējdarbības un pakalpojumu jomā. Arī 

izglītības sistēmā ietilpstošo iestāţu- skolu darba efektivitāte un mācību organizācijas 

kvalitāte ir tieši atkarīga no IT (turpmāk tekstā - Informācijas Tehnoloģijas) sasniegumu 

izmantošanas. 

Šobrīd domājot par IT sistēmu drošību jāľem vērā to izmantošanas iespējamības, 

kādiem mērķiem tās izmanto - progresa radīšanai vai destruktīvām darbībām. 

Globāli raugoties uz IT drošību, var teikt, ka vispārējais drošības līmenis pasaulē 

pazeminās, jo nepārtraukti tiek radīti jauni risinājumi, kas atvieglo lietotāju darbu, uzlabo 

sazināšanās iespējas, kā arī piedāvā jaunas iespējas biznesam, līdz ar to paverot iespēju arī 

apdraudējumiem. Šo IT attīstību un jaunās iespējas sekmīgi izmanto arī ļaundari savu darbību 

plānošanai un realizēšanai. 

Lai mēs, IT lietotāji, izdzīvotu un spētu efektīvi izmantot datortehniku, biroja 

tehniku, mobilos sakarus, multimedijus un citus IT sasniegumus, jāmaina attieksme pret 

jaunajām iespējām, jāizprot to pielietošanas vispārējie principi un drošas izmantošanas 

profilaktiskie pasākumi. 

Savu ieguldījumu dod arī programmatūras izstrādātāji, uzlabo to- padara tās drošības 

funkcijas vienkāršāk lietojamas un administrējamas. Vēl samērā nesen, piemēram, antivīrusa 

jauninājumu vai operētājsistēmas papildinājumu vajadzēja lejupielādēt no attālināta datortīkla 

servera (parasti FTP) un pašrocīgi papildināt vīrusu datubāzes. Tagad atliek programmā 

vienreiz iestatīt laiku, kad un cik bieţi jauninājumus lejupielādēt, un tālāk viss notiek 

automātiski. Protams, ja lieto legālu programmas versiju. 

192

Šobrīd IT industrijā lielās kompānijas sadarbojas, lai izstrādātu standartus gan 

operētājsistēmām, gan arī aparatūras platformām. Arī vietējie datoru raţotāji arvien bieţāk 

izvēlas datoru komponentus, kas nodrošina šīs jaunās drošības funkcijas, taču, komplektējot 

šādus datorus, izmaksas būtiski nepalielinās. 

Jēkabpils Agrobiznesa koledţas darba efektivitāte un mācību organizācijas kvalitāte 

ir ļoti atkarīga no IT izmantošanas: 

1) datoru skaits ~180 (tai skaitā 5 datorklases); 

2) serveru skaits ~1 (+2); 

3) pastāvīgais Internet pieslēgums (Technonet un Lattelecom) 

4) sava Web lapa; 

5) savs datu serveris, e-vide; 

6) visa dokumentu (lietvedība, grāmatvedība ), datu aprite ir datorizēta. 

Esošo datorsistēmu un datortīkla funkcionēšanas izpēte atklāj, ka lielu negatīvu 

ietekmi uz IT izmantošanu atstāj daţāda veida vīrusprogrammas, un lietotāju nepietiekamās 

zināšanas datorsistēmu un datortīkla drošā izmantošanā. 

Pētījuma mērķis: Veikt koledţas IT sistēmas drošības analīzi un novērtējumu. 


1. Iepazīties ar pieejamajiem informācijas avotiem par IT problēmām, tās 

īpatnībām un attīstības iespējām; 

2. Aprakstīt IT sistēmu drošības teorētiskās atziľas un pielietojuma 

vispārīgos principus. 

3. Veikt Jēkabpils Agrobiznesa koledţas IT sistēmas drošības izpēti un 

analīzi, fiksēt problēmas. 

4. Sagatavot priekšlikumus IT sistēmas drošības uzlabošanai un 

pilnveidošanai, kas nodrošinātu koledţas darbstaciju (datoru), serveru, 

lokālā datortīkla un patstāvīgā Internet pieslēguma efektīvu izmantošanu 

un to optimālu funkcionēšanu. 

1. IT SISTĒMAS DATU AIZSARDZĪBA UN DROŠA PĀRVALDĪBA 

1.1. IT sistēmu aizsardzības nozīme 

Mūsdienās grūti iedomāties tādu valsts pārvaldes institūcijas darbības vai 

uzľēmējdarbības jomu, kas tieši vai netieši nebūtu atkarīga no daţādiem informācijas 

tehnoloģiju (IT) resursiem. Turklāt pastāvīgi vērojama aizvien pieaugoša tendence gan 

valsts pārvaldi, gan uzľēmējdarbību sistēmiski saistīt ar elektroniskas informācijas 

apstrādi, pārraidi un uzglabāšanu. Daudzās organizācijās un uzľēmumos tiek uzturētas 

datorizētas informācijas sistēmas (IS) elektroniskas informācijas apstrādei, notiek 

elektroniska saziľa gan uzľēmuma iekšienē, gan arī ar sadarbības partneriem, tajā skaitā arī 

ārvalstīs. Tas nozīmē, ka uzľēmuma darbības netraucēta efektīva darbība (kas nosaka arī 

peļľu) būtiski atkarīga no tā, cik stabili, kvalitatīvi un droši ir lietotie IT risinājumi. 

Tagad datu aizsardzības mērķis ir aizsargāt vērtīgus organizācijas resursus, kā arī, 

piemēram, informāciju, tehniskos resursus un programmu nodrošinājumu. Aizsardzība 

organizācijai nodrošina fizisko un finansiālo resursu, reputācijas, juridiskās pozīcijas, 

darbinieku un citu materiālo un nesaistīto īpašuma drošību. Labi izvēlēti drošības noteikumi 

un procedūras, nav domāti sava labuma iegūšanai, bet gan svarīgu datu aizsardzībai. 

Datu aizsardzībai ir jābūt rentablai. Katrai organizācijai savas informācijas sistēmas 

drošībā ir jāizvērtē ieguldījumus un priekšrocības. Drošībai ir jābūt piemērotai un 

proporcionālai savai vērtībai, kā arī tai ir jābūt uzticamai un jānodrošina stingru aizsardzību 

pret iespējamo un potenciālo iebrukumu. Drošības prasības nosaka pēc sistēmas 

specifiskajām īpašībām. Investējot vairāk sistēmas drošības pasākumu realizācijā, 

organizācija var nodrošināt ātrāku un korektāku datu drošības aizsardzību. Drošībai ir savi 

parametri, kā, piemēram, labi attīstīta sistēmas pieejas kontrole, kas būtiski samazina 

zaudējumus. 

193

Drošības kļūmes var radīt tiešus un pakārtotus zaudējumus. Tiešie zaudējumi ir tādi, 

kas radušies aparatūrai (procesoriem, darba stacijām, drukas iekārtām, diskiem, sakaru 

iekārtām), programmatūrai (sistēmas un lietotājprogrammām), dokumentācijai 

(specifikācijām, rokasgrāmatām un darbības procedūrām), personālam (operatoriem, 

lietotājiem un vadības, tehniskajiem un palīgdarbiniekiem), kā arī fiziskajai videi (datoru 

telpām, gaisa kondicionēšanas un enerģijas padeves iekārtām) u.c. Kaut gan tiešie zaudējumi 

var veidot daļu no kopējiem zaudējumiem, kas radušies no drošības nosacījumu 

neievērošanas, tomēr nepieciešamais ieguldījums sistēmas izveidošanā un darbībā parasti ir 

ļoti liels. 

Pakārtotie jeb netiešie zaudējumi var rasties, ja IS nedarbojas atbilstoši 

specifikācijām. Netiešie zaudējumi, kas radušies no drošības kļūmēm, var būt šādi: preču, 

naudas līdzekļu vai intelektuālā īpašuma zudumi; vērtīgas informācijas zudums; konkurences 

spējas zaudējums; naudas plūsmas pasliktināšanās; neiegūtie ieľēmumi; pasūtījumu vai visas 

uzľēmējdarbības zaudējums; raţošanas efektivitātes, darba raţīguma un drošības zaudējums; 

klientu vai piegādātāju labvēlības zaudēšana; sodi likumu noteikto pienākumu nepildīšanas 

dēļ; sabiedrības nesapratne un uzticības zaudēšana. 

Netiešie zaudējumi veido lielāko daļu no zaudējumiem, ko izraisa drošības 

kļūmes. Šie zaudējumi dalās arī prognozējamos un neprognozējamos zaudējumos. 

1.2. Izmantojamība 

Izmantojamība - ar to tiek saprastas iespējas lietot sistēmu vienmēr, kad tas ir 

nepieciešams. Parasti laba izmantojamība tiek sasniegta, lietojot drošu datortehniku un tīklu, 

veidojot datu bāzu drošības kopijas un operatīvi atjaunojot tās avārijas gadījumos. 

Visai uzľēmuma informācijai ir jābūt pastāvīgi pieejamai tiem, kam tā nepieciešama 

savu pienākumu veikšanai, lai tā spētu kalpot uzľēmuma biznesa mērķiem. Resursu 

pārziľiem nodrošinot uzľēmuma darbības nepārtrauktību, ir jāizstrādā pasākumu plāns, kas 

nodrošina operāciju veikšanu tehnisko resursu vai IS vides bojājumu vai nedarbošanās 

gadījumā. Šādam plānam ir jābūt ekonomiskam, t.i. tā realizācija nedrīkst maksāt vairāk 

nekā iespējamie zaudējumi, kas saistīti ar uzľēmuma operāciju pārtraukšanu. 

1.3. Integritāte 

Integritāte (datu integritāte) - ar to tiek saprasta datu pareizība, iekšējs 

nepretrunīgums, kā arī informācijas pilnīgums datu bāzēs. Integritāte parasti tiek nodrošināta 

ar labu programmatūru un ierobeţojot lietotāju iespējas mainīt kritiskus datus. 

Šādā izpratnē datu integritāti nodrošina sekojošu principu ievērošana: 

transakcijas korektums; lietotāja autentifikācija; privilēģiju samazināšana; funkcionālo 

pienākumu sadalīšana; pagājušo notikumu audits; kontroles objektivitāte; tiesību nodošanas 

pārvaldība; darbspēju nepārtrauktības nodrošināšana; aizsardzības mehānismu vienkāršums. 

1.4. Konfidencialitāte 

Ar informācijas konfidencialitāti saprot informācijas piederību tās Pārzinim un 

aizsardzību no nesankcionētas atklāšanas. Uzľēmumam ir jānodrošina tās valdījumā esošās 

informācijas konfidencialitāte atbilstoši šiem Noteikumiem. Tas attiecas uz informāciju, 

kura cirkulē uzľēmuma iekšienē, kā arī uz informāciju, kuru pārsūta no uzľēmuma uz 

citām iestādēm. Uzľēmumam jānovērš nesankcionēta informācijas noplūde un jānodrošina 

sankcionēti sūtītas informācijas konfidencialitāte. Izšķir iekšējo un ārējo konfidencialitāti. 

Ar iekšējo konfidencialitāti saprot informācijas nodalīšanu un pieejamības 

nodrošināšanu tikai konkrētām darbinieku grupām. Katram uzľēmuma darbiniekam jābūt 

pieejamai tikai tai uzľēmuma informācijai, kura nepieciešama, lai veiktu savus tiešos 

pienākumus. 

Ar ārējo konfidencialitāti saprot uzľēmuma informācijas konfidencialitāti ārpus 

uzľēmuma. Uzľēmuma iekšienē pastāvošā un visiem tās darbiniekiem pieejamā informācija ir 

uzľēmuma īpašums un nedrīkst nesankcionēti noplūst ārpus tā. Personām, kuras ir iesaistītas 

uzľēmuma biznesā, bet nav tā darbinieki, piemēram - ārējie piegādātāji, 

194

līgumstrādnieki, konsultanti, ar uzľēmumu ir jāparaksta līgums par informācijas 

konfidencialitātes saglabāšanu. 

1.5. IT drošības prasības un noteikumi 

Latvijas standarts (LVS) nodrošinājis Eiropas Standartizācijas komitejas 

informācijas tehnoloģiju standartu pieejamību LVS informācijas fondā. LVS standartizācijas 

tehniskā komiteja «Informācijas tehnoloģijas» Latvijas standarta statusā adaptējusi šajā jomā 

arī būtiskos starptautiskos standartus, tajā skaitā ISO/IEC 17799 «Informācijas tehnoloģija: 

Prakses kodekss informācijas drošības pārvaldībai», ISO/IEC 15408 «Informācijas 

tehnoloģija. Drošības metodes. Kritēriji informācijas tehnoloģiju drošības novērtēšanai: 

Ievads un vispārējais modelis; Drošības funkcionālās prasības; Drošības garantēšanas 

prasības»; ISO/IEC TR 13335 «Informācijas tehnoloģija. Vadlīnijas informācijas 

tehnoloģijas pārvaldīšanai: Informācijas tehnoloģiju drošības koncepcija un modeļi; 

Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldīšana un plānošana; Aizsardzības līdzekļu izvēle; 

Tīklu drošības pārvaldīšanas ieteikumi». 

- The Standart of Good Practice for Information securitv - standarts paredzēts 

jebkurai organizācijai, neatkarīgi no tirgus sektora, izmēra vai struktūras, lai veiktu risku 

analīzi, kas ir saistīta ar viľu informatīvo sistēmu robeţās. Tas -galvenais mērķis ir uzlabot 

kvalitātes un drošības kontroli. 

- BS (British standart) BS 7799 - standarts iesaka drošības prasību 

uzstādīšanu un aizsargāšanas risku novērtējumu. Sastāv no trijām daļām kur pēdējā daļa 

,,Informācijas sistēmu drošības pārvaldība" ir izdota 2005. gada decembrī, kura nosaka 

informācijas drošības riska pārvaldības vadlīnijas. 

- LVS ISO/IEC 17799:2005 ietver kompleksus praktiskus nosacījumus 

informācijas drošības vadībai; 

- LVS ISO/IEC 15408 - pilnvērtīgi apraksta kritērijus drošības nodrošinājumam 

tehnisko un informācijas resursu, tajā skaitā programmatūras pielietojumā; 

- ISO/IEC 27001:2005 - Standartā ir iestrādāta visaptveroša pieeja informācijas 

aizsardzībai, sākot ar nepieciešamību aizsargāt digitālo informāciju, papīra formā 

uzglabātos dokumentus un līdzekļus (datorus, tīklus u.c.) līdz pat darbinieku zināšanām. 

Sistēmas ietvaros aplūkojamo jautājumu loks aptver jautājumus, sākot ar darbinieku 

kompetences attīstību līdz pat datoru darbības tehniskajiem aspektiem. 

- IS drošības politikas īstenošanai lietderīgi izmantot arī COBIT (Control 

Objectives for Information and related Technologv) standartu. Tā sūtība ir atvieglot darbu 

profesionāliem auditoriem, kuri strādā IT sfērā. Standarts sasaista IT ar auditora 

darbībām, apvieno un saskaľo daudzus citus standartus vienotā resursā, kas ļauj iegūt 

autoritatīvu un mūsdienīgu priekšstatu, kā arī veikt informācijas sistēmu (IS) mērķu un 

uzdevumu vadību. COBIT ľem vērā visas lielu vai mazu IS īpatnības. 

Informācijas drošības pārvaldība atbilstīgi starptautisko standartu prasībām nozīmē, 

ka uzľēmums, kas to īsteno, izvirzījusi IS drošību kā vienu no augstākajām prioritātēm. 

Līdz ar to standartu ieviešana ļauj iegūt gan uzľēmuma sadarbības partneru un klientu 

uzticību, gan daudz augstākā ticamības pakāpē prognozējamu uzľēmuma attīstību. 

1.6. IT drošība pārvaldība 

Drošības pārvaldības process ļauj definēt, atsekot un kontrolēt informācijas un 

pakalpojumu drošību. Šis process sevī ietver drošības infrastruktūras ieviešanu, kontroli un 

uzturēšanu. Visiem pakalpojumiem (esošiem, no jauna izveidotiem un plānotiem) jāievēro 

korporatīvie standarti attiecībā uz informācijas drošību 

Darbības pārvaldības procesu laikā tiek veiktas ikdienas aktivitātes: atsevišķi 

uzdevumi, procedūras. Darbības pārvaldības procesa laikā tiek darbināti daţādi IT 

infrastruktūras pārraudzības un pārvaldības rīki, kas ļauj nodrošināt IT pakalpojumu 

sniegšanu. 

195

IT drošības pārvaldības elementi pavisam ir četri, to attiecība vienam pret otru ir 

attēlota 1.6. attēlā. Jo augstāk piramīdā atrodas elements, jo tam ir īsāks un vispārīgāks 

apraksts. 

1.6. attēls IT drošības pārvaldības elementi 

- drošības politika; 

- noteikumi; 

- procedūras; 

- vadlīnijas. 

IS drošības politika nosaka pamatnostādnes IS drošības pārvaldības izveidei un 

uzturēšanai, tajā skaitā konceptuālu IS drošības pārvaldības principu, nosacījumu un 

pamatmērķu aprakstu. Citiem vārdiem sakot, IS drošības politika satur prasības, kuras 

noteicis informācijas īpašnieks (turētājs), un apraksta pasākumus šo prasību nodrošināšanai. 

IS drošības politiku jānostiprina ar uzľēmuma normatīvajiem dokumentiem. 

1.7. Sistēmas drošības politika 

Sistēmas drošības politika nosaka sistēmas pārziľa pieeju sistēmas drošības 

jautājumiem un tā ietver: sistēmas drošības politikas mērķus un pamatnostādnes; sistēmas 

raksturojumu un analīzi drošības jomā; sistēmas drošības vadības organizācijas principus; 

sistēmas drošības atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem; sistēmas drošības 

principus un kritērijus (piemēram, sistēmas nepārtrauktās darbības laiks, sistēmas darbības 

atjaunošanas laiks, sistēmas drošības riska 

pieľemamais līmenis, sistēmas drošības incidenta atklāšanas laiks, pieļaujamais 

neveiksmīgo piekļūšanas mēģinājumu skaits). 

Ar uzľēmuma IS drošības noteikumiem reglamentē IS informācijas un tehnisko 

resursu pārvaldi (administrēšanu), atbildīgo darbinieku un IS lietotāju tiesības, pienākumus 

un atbildību, informācijas klasifikāciju, informācijas un tehnisko resursu aizsardzības 

organizatoriski tehniskos pasākumus u.c. IS drošības noteikumos ietilpst sekojoši dokumenti: 

iekšējie sistēmas drošības noteikumi, sistēmas lietošanas noteikumi, sistēmas drošības riska 

pārvaldības un darbības atjaunošanas plāns. 

Uzľēmumam IT drošības aizsardzībai ir jāatbilst izstrādātajai drošības politikai 

un noteikumiem, savukārt procedūras paskaidro kādā veidā varētu darīt to, kas ir noteikts 

abos iepriekšminētajos dokumentos, vadlīnijas paskaidro, vēlamās darbības, kas būtu jāveic. 

Sākumā tiek izstrādāta drošības politika, sekojoši pēc tam tiek plānota drošības 

projekta aizsardzība. Pēc plānošanas seko uzraudzība, kur tiek veikta pastāvīga kontrole 

attiecībā uz IS drošību būtiskākajiem iespējamajiem apdraudējumiem. Tiek uzraudzīts vai 

sakrīt IS faktiskā darbība attiecīgā brīdī ar noteiktajiem drošības kritērijiem. 

Nākamais solis ir traucējumu testēšana, pārbauda vai noteiktie drošības kritēriji ir 

pareizi, sekojoši drošības pārvaldība koriģē, ja viss atbilst drošības kritērijiem un sistēma ir 

nodrošināta, tad netiek veiktas izmaiľas drošības politikā, bet ja ir kāda neatbilstība un ir 

jākoriģē, tad drošības pārvaldība koriģē izmaiľas un visa operācija notiek no sākuma. 

IS drošības audits ir periodiski vai nepieciešamības gadījumā ārpuskārtas veikts 

komplekss pārbaudes pasākums uzľēmuma IS drošības sistēmas izvērtēšanā ar nolūku 

noteikt, vai IS ir izveidota, tiek uzturēta un lietota saskaľā ar ISDN, kā arī uzľēmuma 

kopējās drošības sistēmas nosacījumiem. 

196

2. IT SISTĒMU AIZSARDZĪBAS NOZĪME LATVIJĀ 

Datu drošības jautājumiem kļūst arvien lielāka nozīme valsts iestādēs biznesa 

nepārtrauktības nodrošināšanā. Tikai pareizi izveidota IT infrastruktūra, tās drošums, 

komunikāciju funkcionalitāte un IT sistēmu aizsardzība no nesankcionētas pieejas nodrošinās 

pilnvērtīgu Jūsu organizācijas informācijas sistēmu un tajās uzkrāto datu aizsardzību. Lielai 

daļai problēmu, kas ir saistītas ar kļūdainiem datiem kādā konkrētā datu bāzē vai ar 

nepilnveidotām un nedrošām IS, cēlonis ir "nekomunikācija" vai pavirša un nekvalitatīva 

komunikācija starp IT un biznesa vadību (valsts pārvaldē ar iestāţu vadību), jau sākot no IS 

izveides līdz IS ekspluatācijai. Respektīvi, biznesa vadība cenšas neuzľemties atbildību par IS 

vispār, tajā skaitā par informācijas drošību, kā tas pienāktos, bet to pilnīgi uzveļ IT cilvēkiem. 

Ļoti palīdzētu, ja biznesa vadība iegaumētu vienu ļoti vienkāršu pamatpatiesību par IT 

jautājumiem, tas ir: "IT nepastāv, lai kalpotu pats sev, bet lai risinātu konkrētu biznesa 

problēmu." 

Diemţēl šis pamatjēdziens bieţi vien tiek aizmirsts. Labs, bet noţēlojams 

"nekomunikācijas" piemērs ir tas, ka par nopietniem trūkumiem Iedzīvotāju reģistrā Latvijas 

IT sabiedrība ir runājusi jau gadiem ilgi, sen pirms jebkāda nopietnāka uzmanība šim 

jautājumam tika veltīta no sistēmas "turētāja" puses. Laba pārvaldība prasa, lai atbildība par 

IT un drošību tiktu noteikta iestādes valdes līmenī, lai IT stratēģija tiktu saskaľota ar iestādes 

darbības stratēģiju, un visbeidzot, lai riska pārvaldība saprātīgi, sākot no biznesa vajadzības 

puses, ietvertu gan darbības procesus, gan organizatoriskus un tehniskus jautājumus. Kā jau 

minēju, mērķis nav 100% novērst riskus, jo tas nav iespējams.[9] 

Vienmēr būs riska pārpalikums. Vadībai ir jāapzinās šie pārpalikušie riski un pēc to 

pienācīgas analīzes jāpieľem lēmums par to akceptēšanu vai neakceptēšanu. Protams, kritiski 

svarīgām valsts nozīmes informācijas sistēmām šim akceptējamajam risku līmenim ir jābūt 

zemam, bet nav jēgas tērēt nesamērīgus naudas līdzekļus, lai pārvaldītu riskus, ja riska 

pārvaldība izmaksā vairāk nekā potenciālie zaudējumi gadījumā, ja paredzētie draudi 

realizētos. Riska pārvaldība ir ekonomisks jautājums, tāpat kā visi pārējie biznesa vadības 

jautājumi. Ar vairākiem, saprātīgiem un ekonomiskiem soļiem ir iespējams atrisināt tagadējo 

nelīdzsvarotību riska pārvaldībā un būtiski uzlabot situāciju valsts pārvaldē ar informācijas 

drošību. Labs sākums būtu, ja iestāţu vadība paceltu IT un drošības jautājumu svarīguma 

pakāpi savā darba kārtībā un uzlabotu komunikāciju ar IT vadību. 

To var darīt, vienkārši sākot dialogu ar IT vadību, kā arī ieceļot tehnisko direktoru ar 

valdes līmeľa atbildību. Tādā veidā IT funkcijām tiktu veidota sasaiste ar biznesa funkcijām 

un vairāki vadoši darbinieki iegūtu izpratni par šiem jautājumiem. Vairākas progresīvas 

organizācijas to jau dara gan valsts, gan arī banku sektorā. Apstākļos, kad valsts pārvalde un 

ekonomika ir atkarīga no IKT radītās infrastruktūras (valsts reģistri, elektroniskā paraksta 

sistēmas, banku IS, transporta vadības IS, elektronisko sakaru līdzekļi u.c.) un 

pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz tās bāzes, šīs infrastruktūras nelikumīga izmantošana, 

bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts drošībai, sabiedriskajai 

kārtībai un negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku. 

Lielais datu un savstarpēji saistīto IS apjoms rada paaugstinātu drošības risku, 

atklājot arvien jaunus vājos punktus drošības ievainojamībai. Iestādēm, kuru pārziľā ir valsts 

funkciju nodrošināšanai būtiski svarīgas valsts informācijas sistēmas (turpmāk - VIS), kurās 

esošo informāciju izmanto arī citas iestādes, drošības jautājumi ir īpaši aktuāli. 

Ľemot vērā situāciju un tendences, var prognozēt, ka IT jomā noziedzīgo nodarījumu 

skaits palielināsies. Patlaban aktuālo drošības incidentu sadalījums pēc Datu drošības 

incidentu reaģēšanas vienības (turpmāk - DDIRV) datiem no 2007.gada 1.janvāra līdz 

1.septembrim ir parādīts grafikā. (sk. 2.1.att.). 

197

2.1. attēls. noziedzīgo nodarījumu skaits 

»Neautorizēta piekļuve - neautorizēta piekļuve vai piekļuves mēģinājums, 

tajā skaitā arī mājas lapu uzlaušana, 

»DoS uzbrukumi - šeit iekļauti denial of service (DoS) un distributed denial 

of service (DDoS) uzbrukumi, t.i. sekmīgs vai nesekmīgs mēģinājums pārtraukt kādas 

iekārtas darbību vai servisa sniegšanu, 

»Kompromitēta sistēma - inficēta darba stacija, serveris u.c., kas var tikt vai 

ir izmantots noziedzīgiem mērķiem. Šeit tiek iekļauti SPAM izsūtītāji, BOTNET, 

no 2007. gada 1.janvāra līdz 1. septembrim. 

nelikumīgi izvietotas mājas lapas un līdzīgi gadījumi, 

»Phishing- personas datu izmānīšana, 

»Citi - tie ir DDI, kurus viennozīmīgi nevar klasificēt kā augstāk minētos. 

Šāda veida apdraudējumu šobrīd Latvijā veicina strikts kompetento iestāţu 

koordinācijas sadalījuma trūkums VIS, IT un interneta drošības tehnisko prasību un to 

uzraudzības jomā. Nepietiekama ir par šo jomu atbildīgo iestāţu kontroles kapacitāte, grūtības 

rada arī tas, ka sabiedrība un valsts amatpersonas nav pietiekami informētas par šiem 

jautājumiem. 

Eiropas Savienībā IS drošības kontekstā ir pieľemts Eiropas Komisijas Paziľojums 

COM(2006) 437 par visaptverošas un saskaľotas ES stratēģijas izstrādi noziedzības un 

kriminālās tiesvedības novērtēšanai – ES rīcības plāns 2006.–2010. gadam, kurā norādīts, ka 

situācija attiecībā uz informācijas par noziedzības izplatīšanos ieguvi ir absolūti 

neapmierinoša, un jo īpaši nepieciešams uzlabot datu apmaiľu starp ES dalībvalstīm. 

Komisija ir izvirzījusi vērienīgu mērķi – piecu gadu laikā atrisināt šo problēmu. Ekspertu 

grupa, ko rīcības plānā paredzēts izveidot, uzsāks diskusiju, lai izstrādātu rādītājus 

kibernoziedzības izplatības novērtēšanai. 

2005. gada 17. novembrī Eiropas Komisijas pieľemtās Zaļās grāmatas par Eiropas 

programmu kritiskās informācijas infrastruktūras aizsardzībai 2. pielikumā ir norādīti kritiskās 

infrastruktūras sektori. Pašlaik izstrādes procesā ir priekšlikums Eiropas Padomes direktīvas 

projektam ―Par Eiropas kritisko infrastruktūru (EKI) apzināšanas un noteikšanas procedūru un 

vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai‖. 

3. IT INFRASTRUKTŪRA 

Valsts ekonomiskās labklājības līmeni nav iespējams attīstīt bez spēcīgas IT 

infrastruktūras(3.1.att.). Ekonomiskais pamatojums IT izglītības attīstībai ir ne tikai 

finansu ieľēmumi no nodokļiem, bet arī kopējās infrastruktūras attīstība. 

198

3.1. attēls. IT infrastruktūra 

Protams, ekonomiskās attīstības tempi ir jūtami palēninājušies. Taču atcerēsimies arī 

to, ka pavisam nesen katru gadu iekšzemes kopprodukta pieaugums bija virs desmit 

procentiem, darbinieku algas palielinājās par trešdaļu, bija jūtams akūts darbaspēka trūkums. 

Protams, ka šāda situācija daudzos radīja nepamatotu optimismu un sajūtu, ka tā tas būs 

vienmēr. Brīdī, kad izaugsme vairs nav tik strauja, parādās pesimisms, uzrodas bailes par 

nākotni, un sākas runas par krīzi. Viss jau ir saprotams, tikai jāľem arī vērā, ka vispārējs 

pesimisms un krīzes piesaukšana nu nekādi neveicina vēlmi darboties un attīstīties. 

Nav manīts, ka arī informācijas tehnoloģiju sektorā strādājošie būtu biedējuši 

sabiedrību ar krīzi, bankrotiem vai citām nelaimēm. Darbība daţādos tirgos - 9 Eiropas 

valstīs, 14 pārdošanas ofisos - informācijas tehnoloģiju vairumtirgotājam. Baltijā, it sevišķi 

Igaunijā, pēc veiksmīgā gada sākuma tagad jūtama attīstības piebremzēšanās. Gada beigās būs 

redzams, vai tam ir tikai sezonāls raksturs, vai arī tendence būs ilglaicīgāka. Jā, šajās valstīs ir 

investīciju projekti, kuru uzsākšana tagad aizkavējusies. Taču nav arī nekāda pamata situāciju 

dramatizēt, jo nenotiek nekas tik negatīvs kā pēc 1995. gada Latvijas banku krīzes vai pēc 

Krievijas finansu krīzes 1998. gadā. IT tehnoloģijas nav tāda luksus produkcija, no kuras 

iegādes ekonomisko grūtību vai attīstības tempu palēnināšanās brīdī cilvēki atsakās pirmām 

kārtām. Pēdējos gados tās ir kļuvušas par pirmās nepieciešamības precēm gan uzľēmumos un 

iestādēs, gan mājsaimniecībās. Interneta pieejamība, datu apjoma un informācijas apmaiľas 

palielināšanās un nepieciešamība tos uzglabāt, aizvien jaunu produktu un risinājumu 

piedāvājums uztur stabilu pircēju pieprasījumu. Piemēram, mūzikas failu lejupielādes, 

atskaľošanas un glabāšanas, fotogrāfiju un video materiālu apstrādes un uzglabāšanas digitālā 

formātā iespēju parādīšanās ir ļāvusi IT pārľemt arī mājas elektronikas nozares funkcijas. 

Tomēr kas vēl būtiskāk – tieši IT risinājumi pārsvarā ir tie, kas uzľēmumiem un arī valsts un 

pašvaldības iestādēm ļauj modernizēties un uzlabot darba efektivitāti, tāpēc tās ir investīcijas 

nākotnē. Atbalstot nepieciešamību taupīt un atteikties no izdevumiem, bez kuriem iespējams 

iztikt, cerams, ka arī turpmāk netiks mēģināts apcirpt investīcijas IT infrastruktūru 

sakārtošanā, jo bez šiem ieguldījumiem, ir praktiski neiespējami panākt šodien tik svarīgo 

darba optimizāciju. Jāpiebilst, ka IT nozari minimāli skar inflācija, jo raţošanas izmaksas 

nepārtraukti tiek optimizētas, tehnika strauji attīstās, kļūst ātrāka, jaudīgāka, taču dārgāka un 

pircējiem nepieejama tā nepaliek. 

Pat tad, ja Baltijā IT sektora izaugsme apstātos pavisam, paliks citu Austrumeiropas 

valstu pagaidām vēl nepiesātinātie tirgi – Rumānijā, Krievijā un citur. Daţādu apstākļu 

ietekmē (tirgus salīdzinoši zemais piesātinājums ar IT produkciju, Eiropas Savienības līdzekļu 

pieejamība, ieľēmumi no naftas eksporta u.c.) tur izaugsme ir ļoti strauja. 

199

Šie apsvērumi ļauj palikt optimistam un atturēties no iesaistīšanās aţiotāţas 

veicināšanā un krīzes piesaukšanā. 

Ko darīt ar augošajām IT izmaksām 

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, parādoties pirmajām uzľēmējdarbību 

atbalstošajām informācijas sistēmām (IS), tās uzskatīja par nenovēršamu ļaunumu. Gadsimtu 

mijā IS piedzīvoja patētisma uzplaukumu, uzskatot, ka tās nodrošina uzľēmuma 

konkurētspēju, tam sekoja e-komercijas burbulis. Patlaban uzskata, ka IS ir jāatbalsta 

uzľēmējdarbība jebkurā tās izpausmē, saprātīgi sabalansējot izmaksas ar ieguvumiem no IS 

izmantošanas. Taču attieksme pret IS kā nenovēršamu ļaunumu zināmā mērā saglabājusies 

vēl šodien. Katrs uzľēmuma vadītājs saprot, ka uzľēmuma konkurētspēja nav iedomājama 

bez IS atbalsta, tomēr gadu no gada augošais IT budţets izraisa pārdomas. Šī gada martā 

veiktā aptauja, kurā piedalījās 438 informācijas tehnoloģiju (IT) pārvaldnieki , parādīja, ka, 

2007. gada IT budţets vidēji pieaudzis par 5%, Gartnera grupas veiktā pētījuma, kas aptvēra 

1300 uzľēmumus, rezultāti parādīja 2.5% pieaugumu . Saglabājoties šādai tendencei, 

nemainīgi aktuāla ir IT izmaksu samazināšana. Cik uzľēmums tērē IT uzturēšanai? Atbilde 

nav viennozīmīga. Nemitīgi tiek publicēti pētījumu rezultāti, kas parāda, ka skaitļi ir atšķirīgi 

katrai industrijai. Lai arī rezultāti ir skaitliski atšķirīgi daţādiem pētījumiem, saglabājas 

tendence, ka visvairāk tērē finanšu industrija (~6% no ienākumiem), tad seko IT sektors un 

telekomunikācijas (~5%), līdz raţošanai (~3%) un enerģētikai (2%) . Lai tiktu skaidrībā, vai 

konkrētā uzľēmuma IT tēriľi ir adekvāti, visdrošāk būtu skatīties uz konkurentu tēriľiem šajā 

jomā. Paralēli jāpārdomā, vai investīcijas IT ir sasniegušas gaidīto atdevi. Jau iepriekš minētās 

aptaujas rezultāti parādīja, ka 37% aptaujāto IT pārvaldnieku uzskata, ka viľu uzľēmums tērē 

vairāk nekā konkurenti. Cik uzľēmums tērē IT uzturēšanai ir jautājums, kurā atšķiras 

uzľēmuma vadības un IT pārvaldnieku viedoklis. Visvienkāršākais risinājums ir vardarbīgi 

samazināt IT budţetu, nesamazinot uzturamo un jaunveidojamo IS apjomu. Šāds risinājums ir 

īsts izaicinājums uzľēmīgam IT vadītājam. Tomēr visbieţāk IT vadītājs izvēlas vienkāršāko 

ceļu, proti, samazināt piedāvātā servisa līmeni. Servisa līmeľa samazināšanās izpauţas, 

piemēram, kā ilgāks reakcijas laiks uz IS lietotāju problēmu pieteikumiem. 

Galvenie virzieni, kuros IT vadītāji mēģina meklēt izmaksu samazināšanu, ir šādi: IT 

procesu sakārtošana; rūpīgs katra jaunā IT projekta lietderības un atdeves izvērtējums. 

atvērtā koda programmatūras izmantošana licencētās programmatūras vietā. IT 

procesu sakārtošana ir samērā sareţģīta un ilgstoša darbība. Rezultātā uzľēmumā ir: izveidota 

IT procesu iekšējās kontroles sistēma, kas ļauj uzľēmuma vadībai uzraudzīt un kontrolēt IT 

investīcijas; 

IT procesu novērtēšanas mehānisms, izmantojot mērījumus. 

Iepriekš minētie ieguvumi uzľēmuma izmaksu sarakstā nevienu pozīciju neietaupīs, 

taču padarīs IT izmaksas caurspīdīgākas, kā arī paaugstinās IT servisa līmeni. 

IT procesu sakārtošanā uzľēmums atrod vidēji divus līdz trīs IT procesus, kuru 

izpildi iespējams optimizēt, atbrīvojot resursus citu uzdevumu veikšanai, vai arī iegādāties šos 

procesus kā ārpakalpojumu. IT procesu standartizēšanai uzľēmumi, galvenokārt, izmanto 

vadlīnijas, kas speciāli paredzētas IT procesu organizācijai, piemēram, vai arī izvēlas 

vispārīgākas kvalitātes pārvaldības vadlīnijas, piemēram, ISO. Mana pieredze rāda, ka IT 

procesu sakārtošana uzľēmumā sākas ar vislabākajiem nodomiem, bet pēc pāris mēnešiem 

aktivitāte mazinās, vēl pēc pāris – darbi tiek pārtraukti pavisam. Galvenais iemesls parasti ir 

sākotnēji pārāk plaši izvēlēts sakārtojamo procesu apjoms, vai arī tas un ekspluatācijai 

nepieciešamais personāls un infrastruktūra. Lai iegūtu pilnvērtīgu ainu par IS izmaksām, 

jāľem vērā izmaksas visā IS dzīves ciklā, kas ietver IS iegādi (datortehnikas, kā arī speciālas 

progrmmatūras izstrādi vai gatavas programatūras pielāgošanu), uzturēšanu (programmatūras 

modifikāciju atbilstoši likumdošanas vai uzľēmējdarbības izmaiľām) un ekspluatāciju. 

Grūtības parādās mēģinot novērtēt iespējamos ieguvumus no IS izmantošanas, kas var būt gan 

taustāmi, t.i. mērāmi naudā, gan netaustāmi. Taustāmie ieguvumi no IS izmantošanas 

visbieţāk saistīti ar izmaksu samazināšanu. Piemēram, darbinieku skaita samazināšana, 

200

automatizējot biznesa procesus. 70% gadījumu bankas nespēja taustāmi novērtēt ieguvumus, 

ko dod IS projekta realizācija. Iemesli, nespēja nodefinēt metrikas, kas ļautu spriest par 

ieguvumiem . Populārākie netaustāmie ieguvumi: uzlabota resursu izmantošanas kontrole, 

plānošana, lēmumu pieľemšana, informācijas savlaicīgums, klientu apmierinātības 

uzlabošana. Analizējot netaustāmos ieguvumus, arī tiem jāpiekārto metrikas, kas ļautu spriest 

gan par esošo situāciju, gan uzstādīt izmērāmus mērķus. 

Tomēr ietaupījumi var būt visai ievērojami, ja nepieciešamas licences daudziem 

lietotājiem. Pāreja uz atvērtā koda programmatūru rūpīgi jāizvērtē, ja uzľēmums patlaban jau 

lieto kādu no licencētajām programmatūrām, jo pārejas process varētu radīt sareţģījumus 

ikdienas funkciju veikšanā, piemēram, informācijas sistēmu periodisku nepieejamību 

programmatūras maiľas laikā, kā arī lēnāku sistēmu reakcijas laiku, kamēr personāls 

pārorientēsies darbam ar jauno sistēmu. Prakse liecina, ka pāreja uz atvērtā koda 

programmatūras izmantošanu ir veiksmīgāka tajos uzľēmumos, kuriem ir iekšējas zināšanas 

par atvērtā koda programmatūras uzstādīšanu un ekspluatāciju. Uzreiz jāsaka, ka neviens no 

šiem risinājumiem nedod izmaksu ietaupījumus īstermiľā. Realizējot katru no šīm 

alternatīvām, ir jāveic rūpīga tās lietderības analīze katrā konkrētajā uzľēmumā. 

4. IT DROŠĪBAS PROBLEMĀTIKA AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS 

Augstākās izglītības iestādēs informācijas apstrāde notiek izmantojot datorizētas 

informācijas sistēmas, tiek veikta elektroniska saziľa gan uzľēmuma iekšienē, gan arī ar 

sadarbības partneriem. Lai nodrošinātu efektīvu sistēmas darbību, tai ir jānodrošina 

aizsardzību, kuru realizē izmantojot IT risinājumus. 

Lielākā daļa iekļūšanas informācijas sistēmās/datortīklos ir saistītas ar iestādes 

iekšējām problēmām, tai skaitā tā saucamo "cilvēcisko faktoru", personāla kļūdām, kļūdām 

konfigurācijā, drošības politikas neievērošanu, sīkiem drošības pārkāpumiem no personāla 

puses un tml. Programmas kompleksi nevar tās atrast, bet automātiskās vai standarta 

drošības "aptaujas" var tikai norādīt un/vai pievērst tām uzmanību - bet nepalīdz atrisināt 

radušos problēmu. Tikai pieredzējuši drošības speciālisti var prognozēt, atrast un palīdzēt no 

tām izvārieties. 

Tajā pašā laikā daļa augstskolu vadībā strādājošo cilvēku nav specializējušies IT 

jomā, tāpēc nezina virkni nozīmīgas īpatnības IS veidošanai un uzturēšanai, kas ietekmē IS 

drošību. Diemţēl ir pat tādas situācijas, ka arī datorspeciālisti, kas uzľēmumā pieľemti darbā 

tieši IS uzturēšanai, ir tikai vidēji kvalificēti un nepārzina IT jomu pietiekami augstā 

līmenī, kāds nepieciešams IS drošības nodrošināšanai. Vidēji kvalificēti datorspeciālisti 

daudzos gadījumos paļaujas uz iegādātās programmatūras vispārīgiem lietošanas 

aprakstiem, nepievērsdami uzmanību tam, ka IS drošības nodrošinājums ir galvenokārt 

atkarīgs no konkrētās IS izveidošanas, uzturēšanas un lietošanas praktiskiem aspektiem, tāpēc 

nav lietderīgi paļauties uz lietotās programmatūras uzstādījumiem pēc noklusējuma. Vidēji 

kvalificēti datorspeciālisti daudzos gadījumos arī nevēlas vai neprot ieteikt vadībai 

iegādāties relatīvi drošāko programmatūru, kam iemesls var būt arī tas, ka viľi neprot 

apkalpot tādu programmatūru. Parasti šādos gadījumos uzľēmumu vadībai un īpašniekiem 

tiek radīts priekšstats, ka uzľēmuma IS darbībā viss ir sakārtots, bet IS drošības 

nodrošinājumam augstā līmenī būtu vajadzīgs pārāk liels finansējums, un tas šim 

uzľēmumam nav vajadzīgs. Tā kā uzľēmuma vadošie darbinieki lielākajā daļā gadījumu 

nespēj kritiski novērtēt šādus datorspeciālista apgalvojumus, tad uzľēmuma IS drošība paliek 

vidējā vai pat zemā līmenī. 

Taču mūsdienās ir ārkārtīgi izplatīti daţādi apdraudējumi informācijas 

sistēmām, kas var arī radīt nozīmīgus kaitējumus. IS drošības jautājumi ir svarīgi 

uzľēmumiem, organizācijām un privātpersonām galvenokārt tieši ekonomisko 

apsvērumu dēļ. Jaunākie vīrusi un citas kaitīgas programmas, kā arī hakeru un Internet 

vandaļu aktivitātes mūsdienās lielākoties vērstas uz finanšu norēķinos izmantotās 

informācijas ieguvi. 

201

Lielākā daļa iekļūšanas informācijas sistēmās/datortīklos ir saistītas ar iestādes 

iekšējām problēmām, tai skaitā tā saucamo "cilvēcisko faktoru", personāla kļūdām, kļūdām 

konfigurācijā, drošības politikas neievērošanu, sīkiem drošības pārkāpumiem no personāla 

puses un tml. Programmas kompleksi nevar tās atrast, bet automātiskās vai standarta 

drošības "aptaujas" var tikai norādīt un/vai pievērst tām uzmanību - bet nepalīdz atrisināt 

radušos problēmu. Tikai pieredzējuši drošības speciālisti var prognozēt, atrast un palīdzēt no 

tām izvārieties. 

Augstskolās liels uzsvars jāliek uz cilvēciskā faktora risku, ne tikai attiecībā uz 

darbinieku kompetenci, bet arī uz lietotāju kontingentu. Augstskolās studē daudz studentu, 

katru gadu lietotāju kontingents mainās, tātad nepastāvīgi īslaicīgs (ne vairāk par 5 gadiem). 

Studenti ir zinoši un galvenokārt darboties un pētīt griboši cilvēki, kuri daţkārt, savas 

neapdomības dēļ, pārkāpjot drošības noteikumus, rada risku universitātes sistēmai, kā 

rezultātā var rasties gan mazi, gan lieli kaitējumi. Šajā sakarā galvenais uzsvars ir liekams uz 

iekšējās zonas aizsardzību pret iekšējiem riskiem. 

Samērā viegli ir lietotājos radīt sapratni un atbildību par IT drošību, bet tai pašā 

laikā šim kontingentam ir palielināta interese par šo tēmu un līdz ar to augstskolai ir 

palielināta riska iestāšanās varbūtība. 

5. JĒKABPILS AGROBIZNESA KOLEDŢAS IT DROŠĪBAS SISTĒMAS IZPĒTE 

5.1. Koledžas IT izmantojamie resursi un to raksturojums 

Koledţā izveidots lokāls datortīkls, kuram pieslēgtas ~180 darbstacijas, 3 serveri. 

Internet pieslēgumam izmanto SIA Tehnonet un Lattelecom sniegtos 

pakalpojumus. 

Koledţas lokālais tīkls ir veidojies no iepriekšējos gados veidotām lokālām datoru 

grupām līdz pašreizējai situācijai - plaši izvērstai un sazarotai sistēmai. Sākumā atsevišķi 

lokālā tiklā bija savienoti Datorcentra datori, vēlāk kā atsevišķa lokālas grupas izveidojās 

bibliotēkas datorkabinets, grāmatvedība un administrācija. Attīstoties datortehnoloģijām, 

parādījās nepieciešamība šos datorus saslēgt vienotā tīklā. 

Koledţas datortīkla izmantošana: publiskais Internets- koledţas darbinieku un 

izglītojamo piekļuve Internetam; Internet mājas lapas www.jak.lv uzturēšana; datu servera 

uzturēšana, Domeina uzturēšana MS Windows Server 2003; grāmatvedības programma 

Tildes Jumis; koplietošanas mapes un printeri; 

5.2. Koledžas datortīkla riska grupas 

Riska analīze ir viena no drošības plāna pamata sastāvdaļām. Tā sevī iekļauj īpašumu 

un draudu identificēšanu, draudu līmeľa un iestāšanās seku novērtēšanu, draudu novēršanas 

metoţu izpēti un atlikušā riska novērtēšanu. 

Riska jēdziens sastāv no četriem komponentiem: aktivitātei, kas citādāk tiek 

uzskatīta par izdevīgu, piemītošās briesmas, un potenciālais nevēlamais gadījums, kas izraisa 

briesmas; varbūtība, kas nosaka, vai nevēlamais gadījums notiks; nevēlamā gadījuma 

nelabvēlīgas sekas; nenoteiktība un augstāk minēto komponentu uztvere. 

Pamata riska grupa koledţā ir studenti. Koledţa veic uzdevumus, kur tiek 

izmantoti studentu dati, līdz ar to ir jānodrošina fizisko datu aizsardzība. Turklāt šīs fiziskās 

personas var būt riska avoti. 

Ievērojot to, ka izglītojamie ir riska avoti, tad var noteikt riska grupas. Svarīgāko no 

riska grupām būtu individuālās darbības, jo students vēlas iemācīties ko jaunu un noderīgu 

un daţkārt neapzinās, ka rada draudus sistēmai. Izglītojamie neapzinātas rīcības dēļ veic 

netīšus notikumus, kuri rada sistēmai draudus. Mazāk sistēmas drošību ietekmē iekārtu 

riski, procesuālie, tehnoloģiskie un stihiskie riski. 

6. KOLEDŢAS IT DROŠĪBAS DOKUMENTU SISTĒMA 

Analizējot koledţas drošības sistēmu un tās dokumentāciju, es secināju to, ka 

koledţā nav izstrādāta drošības politika, tātad drošības sistēmas dokumentācija neatbilst 

noteiktajām standartu normām un likumiem. Koledţā daţiem objektiem ir izstrādāti iekšējie 

202

sistēmas noteikumi. Skatoties pēc pārvaldības elementu shēmas nav izveidots pirmais 

elements, tādējādi noteikumi var neatbilst vēlamajām prasībām. 

Nepieciešams izveidot drošības politikas dokumentu, pilnveidot iekšējos drošības 

noteikumus, izveidot procedūras un vadlīnijas. 

Ir izstrādāta drošības politika, papildināti iekšējie drošības noteikumi, 

izveidotas trīs procedūras: serveru telpu signalizācijas atslēgšanas un pieslēgšanas 

ţurnāla aizpildīšana; SSL protokola izmantošana, konfidenciālas informācijas vai 

informācijas ar vērtības pakāpi pārsūtīšana ārējā un iekšējā tīklā šifrētā veidā. 

Vadlīnijas rekomendē, kā vajadzētu nodrošināt sistēmas drošību. Kā piemēru autors 

ir izstrādāts iespējamo IT speciālista ētikas kodeksu, kurš iesaka, kādam ir jābūt 

kompetentam IT speciālistam. Apskatot informāciju Latvijā, kas attiecās uz ētikas 

kodeksiem, tad Latvijā nav izveidots IT speciālista kodekss, savukārt starptautiskajos 

materiālos ir izveidots šāds kodekss, bet šis kodekss attiecās uz to valsti, kur tas ir ticis 

izstrādāts. Mūsu valstī ir jābūt savam IT speciālista ētikas kodeksam. 

Drošības politika ir jāizstrādā balstoties uz riska analīzi, bet tā kā koledţā analīze 

nav veikta un tas ir dārgs process, tad drošības politiku es izstrādāju balstoties uz manis 

noteiktajiem draudiem, ko var radīt cilvēciskais faktors augstākās izglītības iestādēs un pēc 

koledţas IT sistēmas izpētes. 

Drošības politikas prasības 

Koledţa sastāv no vairākiem objektiem, starp kuriem ir jānodrošina droša 

informācijas plūsma, kā arī koledţas sistēmā ietilpst objekti, kuru darbība ir ļoti svarīga, 

gan mācību procesa kontrolēšanai un nodrošināšanai: Koledţā ir tīkls, kas savieno 3 

objektus, kuri ir lielā attālumā viens no otra, tie ir saslēgti izmantojot radio saslēgumu, 

sekojoši jānodrošina informācijas plūsmu; Koledţā ir darbinieku un studentu serveris; 

Koledţā 2 serveri, kur katrs atbild par savu funkciju; Koledţā ir LAIS, kura ir 

savienota ar vairākām augstskolu struktūrvienībām; Fundamentālā bibliotēkā ir Valsts 

vienota informācijas sistēma, kur dati par grāmatām un abonementu ir integrēti pa visām 

augstskolu bibliotēkām; Grāmatvedības uzskaites sistēma; 

Koplietošanas mapes un printeri. 

- Sistēmas drošības vadības organizācijas principi: Koledţai ir jāievēro LR 

likumdošana; Koledţas IT darbs jāorganizē atbilstoši biznesa darbībai; Jānodrošina 

informācijas un tehnisko resursu drošība, jānosaka katram resursam savs pārzinis, kas atbild 

par konkrētu resursu; Novērst ārpuses draudus, ko var sagaidīt no interneta. Ir jāveic 

aizsardzības pasākumi: aizsargāties no nesankcionētiem pieslēgumiem serveriem un 

jānodrošina aizsardzību no vīrusiem. Sistēmu jānodrošina ar uguns sienas un kādas 

antivīrusu programmām; 

Serveriem jāatrodas drošības zonā; Par visiem uzľēmumā esošiem serveriem 

atbild IT administrators IT drošības speciālists. Speciālistam ir jānodrošina serveru 

drošība un darbība, jānosaka uzľēmuma darbinieku tiesības piekļūšanai pie datiem. IT 

administrators atbild par interneta pieslēgumu, un aizsardzību no arējiem iebrukumiem. 

Nodrošina datu pārraides drošību un veic riska analīze. Jānodrošina drošu datu pārraidi 

starp struktūrvienībām un citām skolām; 

Koledţai, lai nodrošinātu mācību procesu ir nepieciešama Web lapa, kuru nodrošina 

ar aktuālu informāciju; Jānodrošina interneta pieslēguma darbība visu diennakti; Jānodrošina 

strāvas padevi visu diennakti, strāvas atslēgšanas gadījumā ir jādarbojas strāvas 

ģeneratoram, lai nodrošinātu strāvas padevi. 

Stāvas pazušanas gadījumā, laikā, kamēr ieslēgsies ģenerators ir jānodrošina 

aparatūras darbību; Jāveic informācijas resursu rezerves kopēšanu; 

Jāveic datu arhivēšana un glabāšanas ilgums ir atbilstoši: 

- ,,Fizisko personu datu aizsardzības likumam" un koledţas rektora rīkojumiem; 

Jānodrošina droša sistēmas darbības vide; Jānodefinē resursu izmantošanas 

noteikumi; 

203

Jāveic autentifikācija sākot izmantot kādu no koledţas sistēmas objektiem: 

- lai piekļūtu koledţas sistēmas kādam objektam ir nepieciešams lietotāja vārds un 

parole, ko piešķir IT administrators. Parole jāmaina - reizi mēnesī; resursu valdītājs ir 

atbildīgs par savā pārziľā esošo datu pieejamību, integritāti un konfidencialitāti, kā arī 

drošību. 

Sistēmas drošības atbilstība standartiem un normatīvajiem aktiem: 

Likums ,,Par grāmatvedību"; Fizisko personu datu aizsardzības likums; LR Ministru 

kabineta noteikumi Nr. 765 ,,Valsts informācijas sistēmas vispārējās drošības prasības"; 

LR Ministru kabineta noteikumi Nr.764 ,,Valsts informācijas sistēmas vispārējās 

tehniskās prasības"; LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 102 ,,Personu datu 

apstrādes sistēmas aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības"; LR 

Krimināllikums. 

Sistēmas drošības principi un kritēriji: 

Sistēmai jāstrādā visas darba dienas, sākot ar darba dienas sākumu un beidzot ar 

darba dienas beigām; Sistēmai jāstrādā droši, datu apmaiľai jānotiek droši; Jāreģistrē sistēmas 

kļūdas. 

SECINĀJUMI 

1. Koledţas datorsistēmas- lielākā daļa darbstaciju un serveri noslogoti minimāli un 

nepieciešams būtu veikt to noslogojuma auditu un monitoringu, lai izvērtētu situāciju 

un organizētu to efektīvāku izmantošanu. 

2. Jāveic darbinieku apmācība- iepazīstināšana ar datortehnikas drošas ekspluatācijas 

vispārējiem principiem. Jāapmāca individuālai antivīrusu programmatūras lietošanai, 

konfigurēšanai un jauninājumu papildināšanai, darbam lokālajā datortīklā- 

iespējamajiem apdraudējumiem. 

3. Nepieciešams veikt esošā lokālā datortīkla segmentu noslogojuma monitorēšanu, lai 

veiktu tā veiktspējas uzlabošanas pāsākumus. 

IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS 

1 Informācijas sistēmas drošība ir informācijas sistēmas un tās resursu stāvoklis 

(Sk. internetā 2008.10.02.)(http://www.deac.lv/?object_id=986) 

2 Aizsardzība organizācijai nodrošina fizisko un finansiālo resursu (Sk. internetā 

2007.10.02.) 

(http://www.drosiba.lv/datu-drosiba_kas-ir-ias_lat.php) 

3. Kārlis Strazdiľš, ―IT audits par konstatētajām nepilnībām‖ Dienas bizness, 

vol. BK, pp 1-2, 2003.02.04Informācijas sistēmu drošības pamati (Sk. 

internetā 2008.11.02.) (http://www.hermitage.lv/html/28382.html 

4. Datu drošības politika (Sk. internetā 2008.11.15.) 

(http://www.streetsoul.lv/help/7) 

5. IT procesu pārvaldība, (Sk. internetā 2008.11.16.) 

(http://blogi.nozare.lv/sluckis/2008/06/13/ka-planot-it-infrastrukturu-saskanaar-biznesa-procesu-prasibam/) 

6. Ko darīt ar augošajām IT izmaksām , (Sk. internetā 2008.11.20.) 

(http://www.pwc.com/extweb/ 

indissue.nsf/docid/EA9F6E563375EE2480256FE90045766A/) 

7. IT jomā Latvijai veiksmes faktors atkarīgs no valsts (Sk. internetā 2008.11.21.) 

(http://www.diena.lv/lat/business/blog/sandis_kolomenskis/it_jomaa_latvijai_v 

eiksmes_faktors_atkariigs_no_valsts/) 

8. Data Security Technologies (http://en.wikipedia.org/wiki/Data_security) 

9. IT drošības problemātika augstākās izglītības iestādēs www.darbatirgus.gov.lv 

10. Informācijas vērtēšana (Sk. internetā 2008.12.06.) 

(http://isec.gov.lv/pedagogiem/ program/pamskol/03.pdf) 

11. IT sistēmu klasifikācija (Sk. internetā 2008.11.01) 

(http://www.hermitage.lv/html/27709.html) 

204

12. Sistēmas prasības (Sk. internetā 2008.12 12) 

(www.checkit.lv/?page=2&action=1 &val=1&art=82&mn=1&subart=82&lnk) 

13. Datu šifrēšana (Sk., internetā 2008.12 15) 

(www.cybersecurity.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=45) 

14. Lattelecom pakalpojumi (Sk,. internetā 2008.12.15) 

(www.datucentri.lv/lv/7_pamatpakalpojumi/) 

15. Technonet pakalpojumi (Sk,.internetā 2008.12 17) 

(www.technonet.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=7) 

16. IT apkalpošana un serviss (Sk. Internetā 2008 .12.17) 

(http://lattelecom.lv/korporativie_risinajumi/ 

IT_resursi_un_arpakalpojumi/IT_apkalposana_un_serviss/) 

17. Datortīklu risinājumi (Sk. Internetā 2008.12.20) www.ante.lv/xwiki/bin/view/ 

Training.CompSci/ComputerNetworks 

205

TŪRISMA STATISTIKA LATVIJĀ 

THE STATISTICS OF THE TOURISM IN LATVIA 

Sanita Kļaviņa 

Lektore Mag. paed.,Valda Aizpuriete 

ANOTĀCIJA 

Pētījums izstrādāts pamatojoties uz CSP datiem par tūrisma statistiku, uz literatūru 

un interneta avotiem. 

Pētījums sastāv no 5 nodaļām. Darba pirmajā nodaļā tiek skaidroti tūrisma statistikas 

pamatjēdzieni. Otrajā nodaļā izskaidrots, kas ir statistika, tās uzdevumi un novērošana. 

Trešajā nodaļā tiek analizēti absolūtie un relatīvie lielumi tūrismā. Ceturtajā analizē tūrisma 

attīstību, izmantojot laikrindas (dinamikas rindas), bet piektajā nodaļā veic korelācijas analīzi. 

Darba noslēgumā sniegti secinājumi un priekšlikumi. 

ANNOTATION 

The report draft to repose on literary and internet information, on CSP data about 

tourism statistics. 

The course paper consists of five chapters. The first chapter is devoted to explain 

about tourism statistic concept. The second chapter is devoted to explain the definition of 

statistic, tasks of statistics and statistical observation. The third chapter considers absolute and 

relative quantity in the tourism. In the fourth chapter the author offers insight in dynamics 

row, but in the fifth chapter the author offers insight in correlation analysis. Suggestions and 

ideas acquired during the research are given in the conclusion. 

IEVADS 

Pasaulē par vienu no perspektīvākajām ekonomikas nozarēm atzīst tūrismu. Latvija ir 

tūrisma attīstības iespējām bagāta zeme, jo Latvijā ir daudzi tūrisma resursi, piemēram, dabas, 

cilvēku veidotie un vēsturiskie. Latvijā ir skaistas dabas ainavas, unikāli dabas objekti, 

piemērots klimats, augu un dzīvnieku valsts, reljefs, kas piesaista ceļotāju interesi. Kā arī šajā 

valstī ir daudz kultūrvēsturisku vietu kā, piemēram, senkapi, pilsdrupas, diţkoki, reti koki, 

ievērojami akmeľi, klintis, ūdenskritumi, alas u.c., ko ir vērts apskatīt. Kopš Latvijas 

iestāšanās ES tūristu plūsma uz Latviju ik gadu ir palielinājusies. 

Darba mērķis ir padziļināt zināšanas statistikā, izmantojot tūrisma statistikas datus. 


1. Studēt literatūru par izvēlēto tēmu. 

2. Atlasīt un izpētīt datus par tūrismu, izmantojot CSP datu bāzi. 

3. Novērtēt iegūto informāciju, veicot tās apstrādi un analīze. 

4. Formulēt secinājumus un priekšlikumus. 

Darbā izmantotas šādas pētījuma metodes: teorētiskās (literatūras analīze), 

empīriskās (datu vākšanas metodes), datu apstrādes metodes (vispārinošo rādītāju 

aprēķināšana). 

Darba pētījuma objekts ir Latvijas tūrisma statistika. 

Pētījuma periods - 2002.- 2007.gads 

1. TŪRISMA NOZARES PAMATJĒDZIENI 

Tūrisma nozares attīstību Latvijā nosaka Tūrisma likums [1.]. 

Tūrisms ir personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas 

pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā 

ne ilgāk par vienu gadu, un pakalpojumu sfēra, kura apkalpo šo personu. 

Ceļotājs – jebkura fiziska persona, kas ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas. 

Izdevumi ir ceļotāju izdevumi sastāv: no preču un pakalpojumu vērtības, ko ceļotāji 

izmanto brauciena sagatavošanā (avansa maksājumi) un ceļojuma laikā. Ceļotāju izdevumos 

neiekļauj: kapitālieguldījumus vai darījumus, kas attiecas uz zemi, ēkām, nekustamo īpašumu, 

mākslas darbiem, kā arī, ja ceļojums bija mācību nolūkos, tad nav jāiekļauj izdevumi, kurus 

sedz ar nopelnīto naudu studiju zemē vai arī no saľemtās stipendijas, vai citiem 

maksājumiem, kuri ir saľemti uzturēšanās vietā. 

206

Atpūtas braucieniem ir ceļojuma mērķis, kā ievērojamu vietu apskate ar mērķi – 

atpūsties, citas valsts tradīciju, kultūru, dabas apstākļu iepazīšana u.c. 

Darījuma braucieni – ceļojumi ar mērķi papildināt zināšanas un pieredzi, darījumu 

slēgšana vai dienesta pienākumu izpilde, piedalīšanās kongresos, semināros, izstādēs, 

gadatirgos, uzstāšanās ar lekcijām, valdības komandējumi. 

Tūristu mītne – tūrisma uzľēmums, kurā ir iespējams diennaktī izmitināt un 

apkalpot tūristus. 

Viesnīca – tūristu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir vismaz desmit 

numuru. 

Motelis – tūristu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kas galvenokārt apkalpo 

autotūristus un mototūristus un kurai ir apsargājama stāvvieta un transporta tehniskās apkopes 

iespējas. 

Kempings – tūristu izmitināšanas un apkalpošanas vieta, kurā iespējams novietot 

teltis, treilerus un tūristu transporta līdzekļus kopējos vai individuālos stāvlaukumos. 

Viesu māja – tūristu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir vismaz desmit 

numuru. 

Dati par ceļotāju skaitu, braucienu skaitu, nakšľojumu ilgumu un izdevumiem 

ceļojuma laikā tiek iegūti vispārinot apsekojumā iegūto informāciju uz iedzīvotāju skaitu. 

Svara koeficienti tiek aprēķināti, izmantojot atbilstošo izlasi un informāciju, kas ir iegūta no 

apsekojuma. Dati par Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem pa Latviju ir pieejami par 1.ceturksni – 

jūnijā, 2.ceturksni – septembrī, 3.ceturksni – decembrī, 4.ceturksni - martā. Reizi ceturksnī 

tiek publicēts preses izlaidums par Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem par ceļojumiem. 

Reizi gadā tiek izdots biļetens latviešu un angļu valodā ―Tūrisms Latvijā‖[10.]. 

Tūrisma nozares attīstības politika Latvijā balstās uz vadlīnijām, ko nosaka Eiropas Savienība, 

Eiropas Padome, Pasaules tūrisma organizācija, Pasaules ceļojumu un tūrisma padome, Hāgas 

tūrisma deklarācija, Dienas kārtība 21 Ceļojumu un tūrisma industrijai, Baltie 21 Tūrisma 

sektora stratēģija un vadlīnijas, kā arī citi starptautiski dokumenti. Latvijas lauku tūrisma 

attīstības mērķprogrammā ir izmantota šāda lauku tūrisma definīcija: lauku tūrisms - tūrisma 

veids, kas ietver kā atpūtas, tā izziľas tūrisma elementus un norisinās lauku teritorijās un 

balstās uz maziem vai vidējiem uzľēmumiem. Lauku tūrisma produkts ir jebkura prece, 

maksas vai bezmaksas pakalpojums, produkcija, cilvēka darbības radītās bagātības, vērtības 

un apstākļi vai to kopums, kam piemīt reāla patēriľa vērtība un kurus tūrisma un citu 

tautsaimniecības nozaru uzľēmumi un organizācijas raţo, izveido vai pielāgo tūristu interešu 

un vajadzību apmierināšanai. 

Latvijas un Baltijas lauku tūrisma produkta pamatelements ir nakšľošana nelielās 

naktsmītnēs, kas atrodas lauku teritorijās vai mazpilsētās. 

2. STATISTIKAS PRIEKŠMETS UN STATISTISKĀ NOVĒROŠANA 

Statistika ir zinātne, kas pēta masveida parādības un procesus, cenšoties atklāt un 

izzināt tajos notiekošās statistiskās likumsakarības [5.,5.]. 

Terminu statistika lieto trīs nozīmēs: 

1. statistikas datus, kas ir skaitliski sakopota informācija par individuālajiem 

novērojumiem; 

2. zinātnes nozare, kas analizē masu parādību un procesu kvantitatīvās 

likumsakarības; 

3. akadēmisko un profesionālo studiju priekšmetu, kas parasti ir obligāto disciplīnu 

sarakstā gan sociālās un humanitārās zinātnēs, gan dabaszinātnēs, inţenierzinātnēs un 

medicīnā. 

Galvenie statistikas uzdevumi: 

1. pilnveidot statistiskās metodes un atrast tām adekvātu pielietojumu; 

2. paaugstināt statistisko datu pilnīgumu, ticamību, pieejamību; 

3. paaugstināt iedzīvotāju izglītošanas līmeni statistisko datu un metoţu lietošanā; 

207

4. pielietot mūsdienu informācijas apstrādes un pārraides tehnoloģijas, lai 

paaugstinātu datu ieguves, apstrādes un analīzes rezultātu operativitāti. 

Lai iegūtu statistisko informāciju par pētāmo parādību un varētu to analizēt, ir jāveic 

statistiskā pētīšana, ko var iedalīt trīs posmos: 1.novērošana (ziľu, datu vākšana), 

2.apkopošana jeb grupēšana, 3.vispārināšana jeb analīze [5.,6.]. 

Katrs statistiskais pētījums sākas ar statistisko novērošanu, kas ir statistiskās 

pētīšanas sākuma etaps. Statistiskā novērošana notiek pēc iepriekš izstrādātas programmas, 

kurā norādīts novērošanas mērķis, objekts un vienība u.c. Statistiskās pētīšanas pamats ir 

sākotnējais statistiskais materiāls. Statistisko informāciju var iegūt, izmantojot sekojošus 

statistiskās novērošanas paľēmienus: 

apkopojot statistikas pārskatus un anketas; 

veicot vienreizējas vai periodiskas skaitīšanas un apsekojumus; 

izmantojot valsts reģistru un citu informācijas sistēmu datus. 

Statistisko novērojumu veidi atšķiras pēc informācijas reģistrācijas un pēc 

pētījuma objekta aptveršanas pilnīguma. Svarīgākais statistiskās novērošanas veids ir 

pārskati. 

Jebkuras statistiskās novērošanas uzdevums ir iegūt tādus datus, kuri visprecīzāk 

atspoguļo īstenību. Statistiskās novērošanas galvenais uzdevums ir savāktās statistiskās 

informācijas precizitāte un ticamība. 

Ar statistiskās informācijas precizitāti saprot ar statistiskās novērošanas palīdzību 

iegūtā pētāmā rādītāja lieluma atbilstību tā realitātes lielumam. Jo tuvāks statistiskās 

novērošanas rezultātā iegūtā rādītāja lielums tā faktiskajam lielumam, jo augstāka ir 

statistiskās novērošanas precizitāte. 

Atkarībā no ietekmes rakstura un pakāpes uz statistiskās novērošanas gala 

rezultātiem, no neprecizitātes izcelšanās avotiem un iemesliem, kuras ir pieļaujamas 

statistiskās novērošanas procesā, parasti izdala: 

reģistrācijas kļūdas; 

reprezentativitātes kļūdas [7.,41.]. 

Reģistrācijas kļūdas novērošanas procesā rodas nepareizu faktu noteikšanas vai to 

nepareiza pieraksta dēļ. Tās iedala: 

nejaušās; 

sistemātiskās. 

Lai atklātu un novērstu pieļautās reģistrācijas kļūdas pielieto skaitļošanas un loģisko 

kontroli. 

Skaitļošanas kontrole - aritmētisko aprēķinu precizitātes pārbaude. 

Loģiska kontrole - atbilţu (programmas jautājumu) pārbaude ar loģisko izpratni vai 

arī iegūto datu salīdzināšana ar citiem avotiem par šo pašu jautājumu. 

Skaitļošanas kontroli un loģisko kontroli var pielietot, lai pārbaudītu speciālo 

statistisko novērojumu materiālus un arī, lai pārbaudītu statistiskos pārskatus. 

3. ABSOLŪTIE LIELUMI UN RELATĪVIE 

Jebkuras sabiedriskās parādības statistiskais raksturojums sākotnēji izpauţas absolūtu 

lielumu veidā. Relatīvo lielumu metode dod iespēju izmērīt, atklāt, novērtēt un salīdzināt 

parādību un procesu kvalitatīvo saturu (piemēram, atpūtas braucienu un darījuma braucienu 

skaitu u.c.). 

Par absolūtajiem lielumiem statistikā sauc rādītājus, kas izsaka pētāmo objektu un 

parādību tiešos apjomus vai to veidojošo vienību skaitu, piemēram, tūristu skaits u.c. 

Absolūtie lielumi ir statistikas datu pamatforma un sākotnējais materiāls tālākajiem to 

vispārinājumiem. 

Individuālie absolūtie lielumi izsaka statistiskās kopas atsevišķām vienībām 

piemītošo pētāmās pazīmes lielumu. 

208

Summārie absolūtie lielumi ir individuālo lielumu apkopojums, kas izsaka vai nu 

visa pētāmā objekta, vai arī objekta kādas daļas lielumu, piemēram, tūristu kopskaitu Latvijā. 

Tūkstošos 

2000 

1800 

1600 

1400 

1200 

1000 

800 

600 

400 

200 

0 

2005.g. 2006.g. 2007.g. 

Sievietes 

Vīrieši 

1.attēls. Sieviešu un vīriešu atpūtas braucienu skaits Latvijā 

Novērtējot 1.attēlu var secināt, ka sievietes vairāk piedalās atpūtas braucienos nekā 

vīrieši, bet tomēr vīriešu skaits ar katru gadu pieaug. 2006.gadā sieviešu atpūtas braucienu 

bija visvairāk, toties 2007.gadā, tas ir nedaudz samazinājies. 

1.tabula 

Ārvalstu viesu uzturēšanās viesnīcās un citās tūristu mītnēs [10.] 

Gads 2003.g. 2004.g 2005.g. 2006.g. 2007.g. 

Igaunija 39298 50883 64103 82074 176410 

Lietuva 30830 45193 62279 72790 82703 

Tabulā un 2.attēlā atspoguļoti kaimiľvalstu Igaunijas un Lietuvas tūristu uzturēšanās 

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs. Tabulas dati rāda, ka tie ir Igaunijas tūristi, kuru 

skaits ar katru gadu palielinās, salīdzinot 2007. gadu ar 2003.gadu tūristu skaits pieaudzis par 

137112 (176410-39298) jeb 4,5 reizes (176410/39298). 

Uzskatāmības labad 1. tabulas datus attēlosim grafiski stabiľu diagrammas veidā. 

200000 

180000 

160000 

140000 

120000 

100000 

80000 

60000 

40000 

20000 

0 

2003.g. 2004.g 2005.g. 2006.g. 2007.g. 

Gadi 

Igaunija 

Lietuva 

2.attēls. Ārvalstu viesu uzturēšanās viesnīcās un citās tūristu mītnēs 

Pēc 2. attēla redzam, ka vislielākais tūristu pieplūdums no Igaunijas bija 2007. gadā. 

Arī tūristu skaits no Lietuvas ar katru gadu palielinās. 

4. DINAMIKAS RINDAS 

Par dinamikas jeb laika rindām sauc skaitļu rindas, kas raksturo statistikas objektu 

vai parādības izmaiľas laikā. Dinamikas rindas dod ļoti svarīgu informāciju par raksturojamā 

objekta attīstības procesu, lai to izpētītu un kvantitatīvi raksturotu. Katru dinamikas rindu 

veido divi elementi: līmenis un laika norāde. 

2. tabula 

209

Cilvēku skaits, kuri devušies darījuma braucienos ar nakšņošanu (tūkstošos) [10.] 

Gads 2005 2006 2007 2008 

Darījuma braucieni 125.4 105.8 78.1 80.8 

Iepriekš minētā dinamikas rinda par cilvēku skaits, kuri devušies darījuma 

braucienos ir absolūto lielumu dinamikas rinda, jo tās līmeľi ir absolūtie lielumi. 

3.attēls. Cilvēku skaits, kuri devušies darījuma braucienos 

Gan diagrammā, gan arī tabulā redzams, ka 2005.g. bija visvairāk darījuma 

braucienu 125.4, bet vismazāk 2007.g. – 78.1. 

3. tabula 

Apkalpoto cilvēku skaits viesnīcām pielīdzinātās tūristu mītnēs 

Gadi 

1.cet. 

Ceturkšľi 

2.cet. 3.cet. 4.cet. 

Pusgads Gads 

2002.g. 10876 14286 19833 16139 

25162 61134 

2004.g. 14556 19441 28608 18056 

33997 80661 

2006.g. 20395 31967 47232 29907 

52362 129501 

Ja intervālu dinamikas rinda ir nepārtraukta un tās līmeľi ir absolūti lielumi, tos var 

summēt un iegūt jaunus paplašināta perioda līmeľus ar pilnīgi reālu saturu. Tā, piemēram, var 

attiecīgi summēt mēneša līmeľus, iegūstot ceturkšľa līmeľus, savukārt var summēt ceturkšľa 

līmeľus, iegūstot pusgada vai gada līmeľus (skat. 3.tab.). 

4. tabula 

Ārvalstu viesu uzturēšanās skaits viesnīcās no 2002.-2007.gadam (1.ceturksnī) [10.] 

1.Ceturksnis 

Gads 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Kopā 

Ārvalstu 

viesu 

skaits 

45332 50082 59681 90755 119573 122295 487718 

skaits. 

Cilvēku skaits (tūkstošos) 

140 

120 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

2005 2006 2007 2008 

= 487718/6 = 81286 

Latvijā vidēji no 2002.-2007.gadam 1.ceturksnī bija 81286 liels ārvalstu tūristu 

5. KORELĀCIJAS METODE 

Korelācija jeb saistība ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību 

(vai, mainoties vienam mainīgajam, izmainās arī otrs).Absolūta korelācija (r = 1.00 vai r = - 

1.00) var tikt citādi attēlota kā y = a + bx. Tomēr statistikā parasti nemēdz būt tik absolūtas 

sakarības. Tā vietā nosaka sakarības ciešumu, ko izsaka ar koeficientu r robeţās [-1;1]. Ja 

koeficients tuvojas r = 1.00, tad saka, ka, palielinoties vienam, palielinās arī otrs, bet 

210 

Gadi

tuvojoties r = -1.00 palielinoties vienam otrs samazinās. Ja r = 0 vai tuvu tam, tad ne par kādu 

sakarību nevar būt ne runas. Tas, vai korelācijas koeficientu var uzskatīt par statistiski 

nozīmīgu, ir atkarīgs no izlases apjoma (citiem vārdiem – no rezultātu ticamības). Citā 

aspektā runā par sakarības ciešumu. Neatkarīgi no izlases apjoma līdz 0.2 korelācija ir ļoti 

vāja, no 0.2 – 0.4 korelācija ir vāja, no 0.4 – 0.7 korelācija ir vidēji cieša, virs 0.7 korelācija ir 

cieša. 

Pēc punktu izvietojuma var spriest par korelāciju. Ja iegūtie punkti izvietojas uz 

vienas taisnes jeb cieši ap kādu taisni, starp abu kopu elementiem pastāv korelācija – sakarība. 

Ja palielinoties vienas pazīmes vērtībām arī otras pazīmes vērtības palielinās, tad korelācija 

ir pozitīva. Ja palielinoties vienas pazīmes vērtībām, otras pazīmes vērtības samazinās, tad 

korelācija ir negatīva [3.]. 

5. tabula 

Tūristu skaits viesnīcās, kūrortviesnīcās un nakšņojumi diennaktīs no 2002.-2007.g. [10.] 

Gads 

Tūristu skaits 

viesnīcas, 

kūrortviesnīcās 

un moteļos 

211 

Nakšľojumi, 

diennaktīs 

2002 515849 726230 

2003 585666 824676 

2004 726303 986334 

2005 923715 1303184 

2006 1034778 1535946 

2007 1171280 1603380 

Izmantojot 5. tabulas datus konstruējot korelācijas diagrammu, no kuras ir 

redzams, ka starp faktoriem pastāv lineāra sakarība, kuru var aprakstīt ar taisnes 

vienādojumu. 4.att. var redzēt regresijas taisni (konstruēta ar MS EXCEL Chart/Add 

Trendline), regresijas vienādojumu un determinācijas koeficentu. 

4. attēls. Nakšņojumu (diennaktīs) apjoma atkarība no tūristu skaita viesnīcās, kūrortviesnīcās un 

moteļos laika periodā no 2002.- 2007.g. 

Korelācija cieša, tieša un pozitīva. Piemērā regresijas koeficients ir 1,4216. Tas 

nozīmē, ka tūristu skaitam viesnīcās, kūrortviesnīcās un moteļos palielinoties par 1 vienību, 

nakšľojumi diennaktīs pieaugs vidēji par 1,4216. Elastības koeficientu statistikā lieto patēriľa 

pētīšanai, piemēram, lai aprēķinātu, kādā mērā (cik „elastīgi‖), mainoties ģimenes 

ienākumiem, mainās daţādu produktu patēriľš un pakalpojumu (tūrisma) izmantošana.

SECINĀJUMI 

1. 2007. gadā Latvijā kopumā turpinājās pozitīva tūrisma nozares izaugsme: 

salīdzinājumā ar 2006. gadu tūrisma pakalpojumu eksports 2007.gadā ir palielinājies par 

23,3%. Latvijā tūrisma nozares īpatsvars IKP 2007. gadā bija 1,6% (2006. gadā - 1,7 %). 

2. Latvijā 2007.gada 3.ceturksnī ārvalstu tūristu skaits bija 329922 tūkstoši. 

3. Sieviešu atpūtas braucienu skaits 2007.g. ir 1,14 reizes vairāk nekā vīriešu 

atpūtas braucienu skaits (1858.7 / 1638.4), tas liecina, ka sievietes ir vairāk ieinteresētas 

ceļojumos. 

4. Igaunijas tūristu skaits ar katru gadu palielinājās, salīdzinot 2007. gadu ar 2003. 

gadu tūristu skaits pieaudzis par 137112 jeb 4,5 reizes. 

5. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tūristu plūsma ik gadu ir 

palielinājusies. 

6. Latvijā vidēji no 2002.-2007.gadam 1.ceturksnī bija 81286 liels ārvalstu tūristu 

skaits. 

7. Vislielākais ārvalstu viesu vidējais sezonalitātes indekss bija 3.cet.- 167.5%, tas 

ir izskaidrojams ar to, ka šajā ceturksnī ietilpst vasaras mēneši. 

8. Ārvalstu viesu uzturēšanās viesnīcās un citās tūristu mītnēs sezonalitātes 

dziļums Latvijā laika periodā no 2002. līdz 2007. gadam bija 45,32 %. 

9. Galvenie ceļojumu motīvi ir atpūta, draugu, radinieku apmeklējumi, darījumi, 

iepirkšanās, mācības un citi. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Ieteiktu iedzīvotājiem vairāk ceļot pa Latviju, jo šeit arī ir ļoti daudz skaistu 

dabas ainavu un citu objektu ko apskatīt, nevis doties ārzemju ceļojumos. 

2. Jāpaplašina pētījumi par ārvalstu tūristiem Latvijā. 


1. Latvijas Republikas likumi – http://www.likumi.lv/doc.php?id=45936 (Tūrisma 

likums) 

2. Aizpuriete V. Darba burtnīca Statistisko datu apstrāde. 2. daļa. – Jēkabpils 

Agrobiznesa koledţa, 2006. – 60 lpp. 

3. Arhipova I., Bāliľa S. Statistika ekonomikā. Risinājumi ar SPSS un Microsoft 

Excel.– Rīga: Datorzinību Centrs, 2003. –350 lpp. 

4. Goša Z. Statistika. – Rīga: LU, 2004. – 334 lpp. 

5. Goša Z., Celmiľa I. Statistika. – Rīga: LU, 1998. 

6. Orlovska A. Statistika. Mācību līdzeklis. - Rīga: RTU, 2004. – 83 lpp. 

7. Vergina G., Kārkliľa V. Statistika ekonomistiem. – Rīga: Kamene, 2000. – 91 

lpp. 

8. Vītols J. Statistikas vispārīgā teorija. – Rīga: Zvaigzne, 1988. – 294 lpp. 

9. Eiropas Savienības statistika – http://epp.eurostat.ec.eu.int/ 

10. Latvijas statistikas datu bāze – www.csb.gov.lv 

11. www.latviatourism.lv 

12. Latvijas Vēstnesis – 

http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=pr&id=177870 

212

IEDZĪVOTĀJU (DEMOGRĀFIJAS) STATISTIKA LATVIJĀ 

POPULATION STATISTICS IN LATVIA 

Līga Verečinska 

Lektore, mag. paed., Valda Aizpuriete 

ANOTĀCIJA 

Darba mērķis: Padziļināti apgūt statistikas metoţu lietošanu demogrāfisko procesu 

analīzē, balstoties uz valsts statistikas un citiem kopsavilkuma rādītājiem. 


1. Izpētīt un izprast iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības likumsakarības. 

2. Apgūt praktiskās iemaľas analizēt demogrāfiskus procesus. 

3. Apkopot un sistematizēt datus par iedzīvotāju statistiku. 

4. Izpētīt iedzīvotāju dabisko kustību. 

5. Formulēt secinājumus un priekšlikumus. 

Pētnieciskā darbs izstrādāts, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un 

Demogrāfijas centra mājas lapu datiem, kā arī uz speciālo literatūru. 

Pētnieciskais darbs sastāv no četrām nodaļām. Darba pirmajā nodaļā tiek aprakstīts 

par demogrāfijas zinātni un ziľu avotiem par iedzīvotājiem. Otrajā nodaļā ir rakstīts par 

iedzīvotāju sastāvu – iedzīvotāju teritoriālo struktūru, dzimuma un vecuma struktūru, kā arī 

par iedzīvotāju etnisko sastāvu. Trešajā nodaļā apkopota informācija par iedzīvotāju dabisko 

kustību. Tajā tiek apskatīta noslēgto un šķirto laulību skaits un attiecības, mirstība un 

dzimstība. Ceturtajā nodaļa ir aprakstīta iedzīvotāju mehāniskā kustība – migrācija. 

ANNOTATION 

The title of the following course paper is „ Population statistics in Latvia‖ 

The aim of this course paper is to deepen the acquire about using the statistical 

method in demographics analyses, who is grounded on country statistics and another 

summary indices. 


1. To explore and realize the developmental of demographic regularity. 

2. To digest the practical acquirements of analyzing the demographic case. 

3. To summarize and systematize the facts about population statistics. 

4. To explore the natural movement of population. 

5. To draw conclusion and make suggestions. 

The semester paper is based on data and information in home pages of Central 

Statistical Bureau and Centre of Demography, as well as special literature. 

The course paper consists of 4 parts 

The 1 st part describes universal information about science of demography and 

sources of information about population. The 2 nd part holds information about constitution of 

population - territorial structure of population, structure of population sex and age, as well as 

structure of population ethnical content. The 3 rd part decries information about natural 

movement of population. There is information about offish and divorced weddings, childbirth 

and death-rate. The 4 th part describes information about migration. 

IEVADS 

Tā ir vispārzināma patiesība, ka dzīves apstākļi sabiedrībā parasti atšķiras atkarībā 

no vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa un dzīves vietas. Tātad iedzīvotāju skaits un struktūra 

ir svarīgs fona mainīgais lielums, raksturojot un analizējot dzīves apstākļus. Faktori, kas 

ietekmē cilvēku labklājību, svarīguma ziľā būs atšķirīgi daţādos iedzīvotāju slāľos. 

1935.gadā tautas skaitīšanā Latvijā reģistrēja 1906000 iedzīvotāju. Šis skaits 

samazinājās Otrā pasaules kara laikā, tad daudzi iedzīvotāji cieta no terora, deportācijām vai 

arī tika nogalināti. Turpmākie gadi iezīmēja sākumu ilgstošam liela mēroga imigrācijas 

periodam Latvijas Republikā. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā bija visstraujākais iedzīvotāju 

pieaugums Eiropā. 1989.gadā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 2667000. Tas bija 

213

vislielākais iedzīvotāju skaits, kāds jebkad dzīvojis Latvijas teritorijā. Kopš tā laiks tas ir 

nedaudz samazinājies, it īpaši migrācijas rezultātā. 

Centrālās statistikas pārvaldes 2000.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, 

ka 2000.gada 31.martā Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2 miljoni 375 tūkstoši. Kopš 1989.gada, 

kad notika iepriekšējā tautas skaitīšana, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 291 tūkst. 

cilvēku jeb par 10,9 %. Pilsētu iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 13,5 %, bet lauku 

iedzīvotāju - par 5,1 %. 

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka 2007. gada sākumā 

Latvijā bija 2 281 305 iedzīvotāji, bet gada nogalē - 2 270 894. 2007.gadā Latvijā dzimuši 23 

273 cilvēki, bet miruši 33 042 cilvēki. 

1. IEDZĪVOTĀJU SASTĀVS 

1.1 Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra 

Iedzīvotāju vecumsastāvs ir būtisks radītājs, kas raksturo ne tikai valsts vai reģiona 

demogrāfisko situāciju, bet arī liecina par sociālekonomiskās attīstības iespējām. No 

reģionālās attīstības viedokļa īpaši svarīgi ir raksturot iedzīvotāju sadalījumu pēc darbspējas 

vecuma, kas liecina par nodarbinātības attīstības perspektīvām. Savukārt proporcijas starp 

iedzīvotāju skaitu līdz darbspējas vecumam un pensijas vecuma cilvēku skaitu raksturo 

paaudţu nomaiľas tendences. 

Viens no iedzīvotāju vecumsastāvu raksturojošajiem rādītājiem ir demogrāfiskā 

slodze. Tā norāda uz darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaitu uz 1000 

iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju (vīrieši 15-61, sievietes 15- 

60 gadi). 

1. tabulā var redzēt, ka demogrāfiskā slodze Latvijā, laikā no 1995. līdz 2008. gadam 

ir samazinājusies. Tas parāda, ka darbspējas nesasniegušo un pārsniegušo skaits uz 1000 

darbspējīgiem iedzīvotājiem, laika gaitā tikai samazinās. 

1.1. tabula 

Demogrāfiskā slodze gada sākumā [13] 

Demogrāfiskā 

slodze 

214 

Demogrāfiskā 

slodze 

sievietēm 

Gads 

Demogrāfisk 

ā slodze vīriešiem 

1995 772 304 468 

1996 747 298 449 

1997 744 295 449 

1998 740 293 447 

1999 708 285 423 

2000 698 280 418 

2001 659 263 396 

2002 646 257 389 

2003 603 238 365 

2004 591 233 358 

2005 565 226 339 

2006 553 221 332 

2007 531 214 317 

2008 524 211 313 

Pēc demogrāfiskās slodzes izmaiľām var spriest, ka Latvijā, tāpat, kā vairums citu 

Eiropas valstu, notiek iedzīvotāju novecošanās. Tas nozīme, ka bērnu un jauniešu īpatsvars 

samazinās un gados veco iedzīvotāju īpatsvars pieaug, kā arī palielinās vidējais iedzīvotāju 

vecums valstī.

1750000 

1250000 

750000 

250000 

1995 

1996 

1997 

1998 

1999 

2000 

215 

2001 

Iedzīvotāji līdz darbspēka vecumam Iedzīvotāji virs darbspēka vecuma 

Iedzīvotāji darbspēka vecumā 

1.1. attēls Iedzīvotāju vecumstruktūra, 1995. – 2008. gads 1 

Šo tendenci var redzēt arī 1.1. attēlā Laika posmā no 1995. gada līdz 2008.gadam, 

jauniešu un bērnu skaits ir samazinājies ļoti strauji. Ja 1995. gadā jauniešu skaits bija gandrīz 

tikpat liels kā veco iedzīvotāju, tad 2008. gadā jauniešu ir aptuveni 3 reizes mazāk nekā 

pensionēto iedzīvotāju. 

1.2. Iedzīvotāju etniskais sastāvs 

Latvijas jauktais etniskais sastāvs šodien lielā mērā ir iepriekšējās iekārtas 

mantojums, pēckara cittautiešu imigrācijas rezultāts. 

Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiľas ļoti labi var redzēt 2.4. attēlā Pēc neatkarības 

atgūšanas 1991. gadā audzis latviešu procentuālais īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā. 

Laika posmā no 1989. gadam līdz 2000. gadam Latviešu pārsvars ir audzis apmēram par 15 

%. Tik strauja latviešu pārsvara palielināšanās ir saistīta ar to, ka pēc PSRS sabrukšanas 

daudzi ārzemnieki, kas dzīvoja Latvijā nolēma atgriezties dzimtenē. Tieši šī iemesla dēļ 

iedzīvotāju samazināšanās šajā laika posmā ir raksturīga ne tikai latviešiem, bet arī citām 

lielākajām tautībām Latvijā. Procentuāli otrs lielākais īpatsvars aiz latviešiem iedzīvotāju 

nacionālajā sastāvā ir krievi. 

3000 

2000 

1000 

0 

1 Autores veidota diagramma, izmantojot datus no avota [13] 

1897 

1920 

1925 

1930 

1935 

1935 

baltkrievi poļi ebreji krievi vācieši citi latvieši 

1.2. attēls. Iedzīvotāju etniskais sastāvs 2 

2002 

1959 

2003 

1970 

2004 

1979 

2005 

1989 

2006 

2000 

2007 

2008

1.2. attēlā var redzēt, ka krievu tautības skaits samazinājās ļoti strauji. Ja 1989. 

gadā Latvijā dzīvoja 905.5 tūkstošu krievu, tad 2000. gadā šis skaits bija sarucis līdz 

702.5 tūkstošiem. 

2. IEDZĪVOTĀJU DABISKĀ KUSTĪBA 

2.1. Dzimstība 

Dzimstību raksturojošie rādītāji ir dzimušo bērnu skaits uz 1000 sievietēm vecumā 

no 15 līdz 49 gadiem un summārais dzimstības koeficients. Summārais dzimstības koeficients 

ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viľas dzīves laikā, ja dzimstība 

katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī. 

2.2. Mirstība 

Latvijā jau no 1991. gada mirstība pārsniedz dzimstību, radot negatīvu dabisko 

pieaugumu. Šo gadu laikā dabiskais pieaugums ir gan pieaudzis, gan mazinājies. Kopumā 

vērojama situācijas uzlabošanās, tomēr virzība ir ļoti lēna. 

Tabulā 2.1. var redzēt, ka 2000. gadā iedzīvotāju skaits dabiskā pieauguma rezultātā 

samazinājies par 11 957. Tomēr laikā no 2001. gada līdz 2003. gadam vērojama dabiskā 

pieauguma palielināšanās, jo šajos gados notika gan dzimstības koeficienta palielināšanās, 

gan mirstības koeficients pazemināšanās. Turpretī no 2003. līdz 2007. gadam dabiskā 

pieauguma tempi atkal samazinājās, jo pieauga mirstības koeficients. Dabiskais pieaugums 

visā laika posmā palika negatīvs. 

2.1. tabula 

Dabiskais pieaugums 3 

Gads 

Dabiskais 

pieaugums 

216 

Dabiskais 

pieaugums % 

1995 -17336 -0.7 

1996 -14538 -0.6 

1997 -14703 -0.6 

1998 -15790 -0.7 

1999 -13448 -0.5 

2000 -11957 -0.5 

2001 -13327 -0.6 

2002 -12454 -0.5 

2003 -11431 -0.5 

2004 -11690 -0.5 

2005 -11280 -0.5 

2006 -10834 -0.5 

2007 -9769 -0.5 

Nāves cēloľi, kurus izdala visbieţāk ir – mirstība no daţādām slimībām, mirstība no 

vardarbības un mirstība no tīša paškaitējuma (sk. 2.2. tabulu). 

2.2. tabula 

Mirstība Latvijā 4 

Gads 

Mirušo 

skaits 

Zīdaiľu 

mirstība 

Mirstība no 

vardarbības 

Mirstība no 

tīša 

paškaitējuma 

Mirstība no 

tīša 

paškaitējuma 

% 

Mirstība no 

vardarbības 

% 

Zīdaiľu 

mirstība % 

1995 38931 407 457 1024 2,6 1,2 1,9 

1996 34320 315 383 918 2,7 1,1 1,6 

2 Pēc tautas skaitīšanas datiem 

3 Autores veidota tabula izmantojot datus no avota [13] 

4 Autores veidota tabula izmantojot datus no avota [13]

1997 33533 289 392 886 2,6 1,2 1,5 

1998 34200 276 317 839 2,5 0,9 1,5 

1999 32844 219 308 764 2,3 0,9 1,1 

2000 32205 210 297 770 2,4 0,9 1,0 

2001 32991 217 290 708 2,1 0,9 1,1 

2002 32498 197 265 672 2,1 0,8 1,0 

2003 32437 198 247 605 1,9 0,8 0,9 

2004 32024 191 217 562 1,8 0,7 0,9 

2005 32777 168 229 564 1,7 0,7 0,8 

2006 33098 170 212 489 1,5 0,6 0,8 

2007 33042 203 189 453 1,4 0,6 0,9 

No 2.2. tabulas var redzēt, ka visbieţākais nāves iemesls Latvijā, ir tieši mirstība no 

paškaitējuma. Vislielākais pašnāvību skaits ir bijis laikā no 1995. līdz 2000. gadam, kad tas 

procentuāli sasniedza 2 – 3 % no visiem reģistrētajiem nāves gadījumiem. Tas izskaidrojams 

ar tolaik esošo ekonomisko stāvokli, kad daudzi cilvēki zaudēja darbavietas, tāpēc nolēma 

kaitēt paši sev. Šāda problēma atkal novērojama arī tagad. 

Arī ar mirstība no vardarbības vislielākā bija laikā no 1995. – 1997. gadam, kad tā 

pārsniedza 1 % robeţu, no visiem reģistrētajiem nāves gadījumiem. Tas arī ir saistīts ar 

ekonomisko stāvokli, jo šajā laikā notika daudz pasūtījumu slepkavību, lai varētu izrēķināties 

ar biznesa konkurentiem 

2.3. Iedzīvotāju mehāniskā kustība 

Iedzīvotāju mehāniskā kustība (migrācija) ir cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās no 

vienas vietas uz citu. Pastāv divi migrācijas veidi – ārējā un iekšējā migrācija. Ārējā migrācija 

ir cilvēku ieceļošana kādā valstī vai arī izceļošana no tās. Savukārt iekšējā migrācija ir cilvēku 

pārvietošanās pa valsts iekšieni, piemēram, pārcelšanās no lauku apvidiem uz pilsētām. 

Pastāv daţādi cilvēku migrācijas cēloľi. Tie varbūt politiski, ekonomiski, personīgie, 

dabas katastrofas imigrantu izcelsmes valstīs u.c. Vairuma imigrācijas plūsmu pamatā ir 

imigrantu ekonomiskie apsvērumi, parasti - augstāks darba algas un dzīves līmenis 

salīdzinājumā ar izcelsmes valsti. Taču ne mazums ir pretēju piemēru, kad cilvēki ar visai 

pieticīgiem dzīves apstākļiem no valsts ar augstu dzīves līmeni pārceļas uz pastāvīgu dzīvi 

valstīs ar zemāku dzīves līmeni. 

2.3. tabula 

Iedzīvotāju mehāniskā kustība 

Gads 

Emigrācija uz citām 

valstīm 

Imigrācija no citām 

valstīm 

217 

Migrācijas 

saldo 

1995 16512 2799 -13713 

1996 12828 2747 -10081 

1997 12333 2913 -9420 

1998 8874 3123 -5751 

1999 5898 1813 -4085 

2000 7131 1627 -5504 

2001 6602 1443 -5159 

2002 3262 1428 -1834 

2003 2210 1364 -846 

2004 2744 1665 -1079 

2005 2450 1886 -564 

2006 5252 2801 -2451 

2007 4183 3541 -642 

2.3. tabulā var novērot, ka Latvijai ir diezgan izteikta ārējā migrācija. 1995. gadā no 

Latvijas izceļoja 16512 cilvēki. Tas saistīts ar PSRS sabrukšanu, jo pēc tās daudzi cilvēki, kas

šeit bija ieradušies strādāt izvēlējās braukt atpakaļ uz dzimteni. Pēc tam cilvēku izceļošana uz 

citām valstīm samazinājās, 2003. gadā no Latvijas izceļoja tikai 2210 cilvēki. Tomēr šobrīd 

Latvijā atkal ir aktuāla problēma, kas saistīta ar cilvēku izceļošanu uz citam valstīm. 

Iedzīvotāji sareţģītās ekonomiskās sistēmas dēļ ir spiesti meklēt darbu ārzemēs, jo Latvijā 

nespēj atrast darba vietas ar labu atalgojumu. Līdz ar 2007. gada izceļojošo cilvēku skaits 

sasniedza 4183 cilvēki. Savukārt Latvijā iebraukušo cilvēku skaits vislielākais bija tieši laika 

posmā no 1995. gada līdz 1998. gadam. Kopumā pa šiem gadiem Latvijā iebrauca 11582 

cilvēku. Tas ir tāpēc, ka daudzi cilvēki, kas bija dzīvojuši ārzemēs, pēc neatkarības atgūšanas 

atgriezās dzimtenē. Liels iebraucēju skaits tika reģistrēts arī 2007. gadā, kad Latvijā iebrauca 

3541 cilvēki. 

2.1. attēls. Migrācijas saldo 

Migrācijas saldo ir starpība starp valsti iebraukušajiem un izbraukušajiem cilvēkiem. 

Ja migrācijas saldo ir pozitīvs, tad tas nozīme, ka valsti vairāk iebrauc nekā no tas izbrauc. 

Bet, ja migrācijas saldo ir negatīvs, tad valstij ir lielāks emigrantu nekā imigrantu skaits. 

SECINĀJUMI 

1. Vidējais iedzīvotāju blīvums laika posmā no 1995. – 2007. gadam ir bijis 36,22 

cilvēki uz 1km 2 , kas ir labs rādītājs tik mazai valstij kā Latvija. 

2. Iedzīvotāju skaits pilsētās laika posmā no 1995. – 2004. gadam ir samazinājies, 

bet no 2004. – 2008. gadam sāka mazliet pieaugt. 

3. Demogrāfiskā slodze Latvijā laikā no 1995. – 2008. gadam ir samazinājusies 

4. Latvijā ir raksturīgs zems dzimstības līmenis. 

5. Latvijā ir raksturīgs tas, ka mirstība pārsniedz dzimstību. 

6. Migrācijas saldo laika posmā no 1995. – 2007. gadam vienmēr ir bijis negatīvs, 

kas liecina par to, ka no Latvijas aizbrauc daudz vairāk cilvēku, nekā tajā iebrauc. 

PRIEKŠLIKUMI 

1. Lai samazinātu iedzīvotāju migrāciju uz citām valstīm, Latvijā vajadzētu atvērt 

jaunas, konkurent spējīgas ar ārvalstīm, rūpnīcas un uzľēmumus, lai cilvēkiem veidotos 

jaunas, labi apmaksātas darba vietas un nevajadzētu izbraukt strādāt uz ārzemēm. 

2. Tāpat, lai palielinātu dzimstību, Latvijā vajadzētu palielināt pabalstus par 

bērniem, jo tas ir ļoti mazs salīdzinot ar citām valstīm. Tāpēc bieţi vien jaunās ģimenes 

vienkārši ekonomisko apstākļu dēļ izvēlas audzināt ģimenē tikai vienu vai divus bērnus. 

3. Vēl, lai izlīdzinātu iedzīvotāju teritoriālo struktūru un lauku iedzīvotāju skaits 

attiecībā pret pilsētu iedzīvotāju skaitu būtu vienlīdzīgāks, vajadzētu radīt jaunus uzľēmumus 

tieši laukos, jo tad lauku iedzīvotāji nebūtu spiesti pārcelties uz pilsētām, lai atrastu darbu. 

218


1. Arhipova I. un S.Bāliľa. Statistika ekonomikā. Risinājumi ar SPSS un MS 

Excel. – Rīga, 2003. – 352.lpp. 

2. Arhipova I. un S.Bāliľa.Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. 1.daļa. – 

Rīga, 1999. – 163 lpp.; 2.daļa (korelācija un regresija). – Rīga, 2000. – 128 

lpp. 

3. Buiķis Māris, Carkovs Jevgeľijs, Siliľa Biruta. Varbūtību teorijas un 

statistikas elementi. 1.daļa. Notikumi un varbūtības. Rīga: Zvaigzne ABC, 

1997. – 69 lpp. 

4. Goša Z. Statistika. Mācību grāmata.– Rīga: LU, 2007. 372 lpp. 

5. Kārkliľa V. un G.Vergina, 2000. Statistika ekonomistiem. Rīga: Kamene. 91 

lpp. 

6. Krastiľš O. un Ciemiľa, I. Statistika. Mācību grāmata augstskolām. – Rīga: 

CSP, 2003. – 267 lpp. (9., 10. nodaļa) 

7. Krūmiľš J. Iedzīvotāju mūţa ilgums – tendences un palielināšanās problēmas. 

Rīga: LU, 1993 (LUB) 

8. Krūmiľš J. un Krūmiľa I. Statistisko metoţu lietošana kvalitātes vadīšanā un 

nodrošināšanā: Mācību līdzeklis. – Rīga: LU, 2001. – 44 lpp. 

9. Lasmanis Aivars. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un 

psiholoģijas pētījumos. 1.grāmata. Rīga: Izglītības soļi, 2002. – 236 lpp. 

10. Latvijas veselības aprūpes statistikas gada grāmata. – Rīga, 2008. – 311.lpp 

11. Zvidriľš Pēteris. Demogrāfija. – Rīga: LU, 2003. – 280 lpp. 

12. Demogrāfijas centrs – http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html (02.11.2008) 

13. Centrālās statistikas pārvalde – http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=355 

(02.11.2008) 

219

DATU BĀZE „VEIKALS-NOLIKTAVA” 

DATABASE “SHOP-STOREHOUSE” 

Gundars Ašaks 

Lektors, mag.paed., Rafails Mamedovs 

ANOTĀCIJA 

Gundars Ašaks - Datu bāzes „Veikals-noliktava‖ izstrāde. 

Pētnieciskā mērķis: izveidot datubāzi „Veikals-noliktava‖. 


1. Nepieciešamās informācijas iegūšana un analīze. 

2. Datu bāzes projektēšana. 

3. Datu bāzes izstrāde. 

4. Datu bāzes specifikācija. 

Pētnieciskais sastāv no 4 nodaļām. Darba pirmajā nodaļā neliela informācijas 

apkopošana. Otrajā nodāļā ir tiek aprakstītas ieceres, kuras ir domātas realizēt šajā datubāzē. 

Trešajā nodaļā ir aprakstīts par tabulām, kurās kāda veida informācija glabājas, formām, 

kādas eksistē, par vaicājumiem, kuru kritēriji tiek izmantoti kā meklētājs, un par pārskatiem 

jeb atskaitēm. Ceturtajā nodaļā aprakstīts par datu bāzes specifikāciju kādu operētājsistēmu un 

antivīrusu programmu atbalsta datu bāze. Referāta beigās ir aprakstīti secinājumi saistībā ar 

„Veikals-noliktava‖ datu bāzi, kuri ir gūti darba izstrādes laikā. 

ANNOTATION 

Gundars Ašaks – Database ―Shop-storehouse‖ development. 

The aim of the course paper is: to create database ―Shop-storehouse‖. 


1. To collect necessary information. 

2. To design database. 

3. To create database. 

4. Specification of database. 

The paper consists of four parts. In the first part summarization of information. The 

second part the research are described plans to be implemented in this database. The third part 

informs about tables of database, which are main tables and which are auxiliary tables, about 

forms and about queries and these parameters, which are used to make both search, and 

reports, which furnish information result. The fourth part informs about specification of 

database what programs can to use together with database. While working out the following 

paper gained experience is summarized in conclusions and suggestions. 

IEVADS 

Datubāze ir sistematizēta informācijas glabātuve, kura parasti sadalīta ierakstos 

(tabulās), no kuriem katram var būt viens vai vairāki lauki (kolonnas). Datubāze ir īpašā veidā 

organizēts datu sakārtojums, kuram datus var pievienot, meklēt, izdzēst, labot, un tamlīdzīgi. 

Dotā datubāze tiek veidota un darbosies MS Access vidē. [2.] 

MS Access ir datu bāzu vadības sistēma, kas nodrošina: 

Ikdienas vajadzīgu datu ievadu; 

Vienkāršu lietotāja sistēmu izveidošanu, netērējot daudz laika programmēšanai; 

Ekrāna formas un izdrukas sev pieľemamā veidā, iekļaujot sev visu 

nepieciešamo informāciju; 

Automātisku saglabāšanu; 

Datu bāzes integritāti, izmainot vai likvidējot ierakstus. [8.] 

Darba mērķis: izveidot datubāzi „Veikals-noliktava‖. 

Datubāze ir paredzēta izmantot mazajos vai vidēji lielajos uzľēmumos, kuros 

uzľēmējdarbības pamats saistīts ar veikals-noliktava. 


1. Nepieciešamās informācijas iegūšana un analīze; 

220

2. Datu bāzes projektēšana; 

3. Datu bāzes izstrāde; 

4. Datu bāzes specifikācija. 

Lai viss noritētu veiksmīgi ir jāizpilda visi uzdotie uzdevumi. Sākumā ir jāpakopo 

informācija, kāda tiek uzglabāta datubāzē. Pēc tam sākas elektroniskā daļa, tiek veidotas 

tabulas, tās tiek saistītas, jo tabulas ir datubāzes pamats. Ar nākamajiem soļiem tiek veidota 

datubāzes, vaicājumi, atskaites, kā arī vizuālie efekti, izkārtojumi kādā veidā tiek izkārtoti 

lauki, kur notiek datu apstrāde. [1.] 

1. INFORMĀCIJAS ANALĪZE 

Mūsdienās ļoti liela nozīme ir IT tehnoloģijām, kuras palīdz mums risināt daţādus 

vienkāršus un sareţģītus uzdevumus. Ejot gadiem uz priekšu IT tehnoloģijas attīstās katru 

dienu un Latvijā arī notiek attīstība IT nozarē. Ar vien vairāk uzľēmumos tiek izmantoti IT 

tehnoloģijas, bet ir arī ļoti daudzi uzľēmumi, kur ieraksti tiek veikti kladēs vai uz lapām par 

preču pārdošanu noteiktajā laikā. Tos visu varētu automatizēt ar šīm nelielajām datubāzēm. 

Ir pieejamas līdzīgas programmas, piemēram, WinPrece, tā ir aprīkota ar ļoti 

daudzām funkcijām, bet uzľēmumi pilnvērtīgi neizmanto visas programmas funkcijas, un šīs 

programmas ir ļoti dārgas, vidējam vai mazam uzľēmumam tas pilnīgi neatmaksājas 

iegādāties tādas lielas programmas. 

Labāks variants ir uzľēmumi veic pasūtījumu individuālajiem datu bāţu izstrādes 

speciālistiem, kuri var izstrādāt datu bāzi uzľēmuma nepieciešamajām vajadzībām. Šo datu 

bāzu funkcijas uzľēmumi var pilnvērtīgi izmantot un tās izmaksas būtu krietni mazākas nekā 

iegādājoties kaut vai to pašu WinPreci. 

Datu bāze tiek izstrādāta uz Microsoft Office Access pamata. Microsoft produkti ir 

ļoti labi pazīstami visā pasaulē, ieskaitot Latviju, kā arī ar Microsoft produktiem tiek 

iepazīstināts Latvijas skolās, iegūtas pamata zināšanas šajās programmās. Microsoft Access 

nav sareţģīta programma nevajadzētu sagādāt grūtības ne datu bāţu izstrādātājam, ne datu 

bāţu lietotājam. 

2. DATU BĀZES PROJEKTĒŠANA 

Datubāzē tiek veidots, lai atskaites varētu izdrukāt ar noklusēto drukājamo iekārtu. 

Datubāze tiek aizsargāta ar drošības kodiem, lai tik vienkārši datubāze netiktu 

izmantota ļaunprātīgos nolūkus, kā arī, lai dati datubāzē būtu drošībā. [4.] 

Datubāzi varēs izmantot vairāki lietotāji, katrs ar savu lietotājvārdu un paroli, un 

šiem lietotājiem, būs izveidotas katram savas tiesības (privilēģijas) darbā ar datubāzi. [10.] 

Datubāzē tiek izmantota vienota adrešu grāmata, tas ir, tajā adrešu grāmatā tiek 

glabāti rajonu, pilsētu un ielu nosaukumi, kuri tiek izmantoti gan klientus adresēs, gan 

piegādātāju adresēs, gan arī banku adresēs. 

Datubāzē tiek glabāta informācija par klientiem, gan par privātpersonām, gan par 

uzľēmējiem, kuri tiek attēloti, preces tirdzniecības sadaļā, kā pircēji. 

Datubāzē tiek glabāta informācija arī par piegādātājiem, kuri piegādās preci, kura 

tiek iegādāta pie dotajiem piegādātiem. Noliktavas sadaļā pie katras preces būs redzams, pie 

kura piegādātāja tiek iepirkta dotā prece. 

Datubāzē tiek glabāta arī informācija par bankām, ar kurām veic sadarbību gan 

uzľēmēji, gan piegādātāji, jo tirdzniecības rezultātā (preces iepirkšanas vai preces pārdošanas 

rezultātā) varētu būt sadarbība ar banku, tas vairāk ir domāts uz tādām lietām, kā tirdzniecība 

ar pārskaitījumu. 

Datubāzē tiek glabāta informācija vēl nelielās tabulās gan par preces veidu, gan 

raţotājvalsti, šīs abas tabulas tiek izmantotas, noliktavas tabulā, kurā tiek uzglabāta 

informācija tieši par konkrētu preci. [7.] 

Datubāzē ir 2 galvenās tabulas, ar kurām visbieţāk tiek strādāts, tās ir, preces un 

veikals tabulas. Preces tabula tiek uzskatīta par noliktavu, tajā tabulā tiek glabāta visāda veida 

informācija tieši par konkrēto preci: nosaukums, modelis, kad iepirkta, iepirkšanas cena un tā 

tālāk. Veikala tabula ir 2. galvenā tabula, kurā notiek viss, kas saistīts ar preču tirdzniecību, 

221

šajā tabulā tiek uzrādīts kad prece tikusi pārdota, kurš pircis, preces cenas, PVN lielums, 

uzcenojumi, cenu kopsumma un tamlīdzīgi. [5.] 

Datubāzē tiek izveidots meklētājs, ar kuru būs iespējams sameklēt kādu informāciju. 

[9.] 

Datubāzē tiek veidotas atskaites par noteikta datuma iepirkšanas un pārdošanas 

rezultātiem, lai ērtāk un pārskatām ir redzams par darba dienā paveikto. [6.] 

2.1.attēls. Relāciju saites starp tabulām 

Tabulas prece un veikals ir savstarpēji saistītas, jo kad notiek preču tirdzniecība, 

informācija par preces esamību tiek ľemta no preces noliktavas, lai nesanāk tā, ka tirgo tādu 

preci, kuras tev nemaz nav noliktavā. 

Attēlā ir redzamas 2 tabulas ar nosaukumiem prece un prece_1, tā ir viena un tā pati 

tabula: „Prece‖. 

Attēlā skaidri redzams, ka 4 tabulas klienti_uzn, banka, klienti, piegādātājs, izmanto 

iebūvēto adrešu grāmatu. 

Klientu tabulas tiek izmantotas veikala tabulā, kā preču pircēji jeb pastāvīgie klienti. 

3. DATU BĀZES IZSTRĀDE 

3.1. Datu bāzes tabulas 

Tabulā „Banka‖ tiek glabāta informāciju tieši par bankām ar kurām klienti un 

piegādātāji veic sadarbību. 

Tabulā „Iela‖, tiek uzglabāta informācija par ielu nosaukumiem, šī ir bāzes (pamata) 

tabula, kura tiek izmantota kā izkrītošais saraksts citās tabulās. 

Tabulā „Klienti‖ tiek uzglabāta informācija par klientiem (privātpersonām), kuri 

visbieţāk iepērkas šajā veikalā. 

Tabulā „Klienti_uzn‖ tiek uzglabāta informācija par uzľēmumiem, kuriem ir 

sadarbība ar šo veikalu, kā arī iegādājas nepieciešamās preces. 

Tabulā „Piegādātājs‖ glabājas informācija par piegādātāju, no kura tiek iepirkta 

prece, kā arī, kurš piegādā preci uz veikalu. 

Tabulā „Pilsēta‖ tiek glabāti pilsētas nosaukumi, šī tabula ir bāzes (pamata) tabula, 

kura citās tabulās darbojas kā izkrītošais saraksts. 

Tabulā „Prece‖ ir tiek glabāta visāda veida informācija par preci, šī tabula ir viena no 

galvenajām tabulām visā datubāzē, šī ir tabula tiek izmantota kā preces noliktava. 

Tabulā „Rajons‖ glabājas Latvijas rajonu nosaukumi, šī ir pamata tabula, kura tiek 

izmantota citās tabulās, kā izkrītošais saraksts. 

222

Tabulā „Valsts‖ glabājas valstu nosaukumi, kuri tiek izmantoti preces noliktavā, kā 

preces raţotājvalsts, kurš tiek norādīts katrai precei. 

Tabulā „Veids‖ tiek glabāta informācija par preces veidu, kurš tiek uzrādīts gan 

preces noliktavā, gan preces tirdzniecībā. 

Tabulā „Veikals‖ tiek glabāta visa veida informācija, saistībā ar preces tirdzniecību, 

šī ir otrā galvenā tabula datubāzē. 

3.2. Datu bāzes vaicājumi 

Datubāzē tiek izmantoti vaicājumi viens vaicājumu variants tiek izmantots kā datu 

atlasei jeb meklēšanai, bet otrs variants tiek izmantots datu pārskatu izveidei. Kopā datubāzē 

tiek izmantoti 5 vaicājumi, kuri pēc būtības ir vienādi tikai atšķiras kritēriji. 

Šo vaicājumu izmanto, lai pēc modeļa tiktu sameklēta prece 

3.1.attēls. Kritērija ievade 

Palaiţot vaicājumu tiek pieprasīts ievadīt preces modeli, un pēc tam tiek veikta preces atlase 

jeb meklēšana pēc dotā kritērija. 

3.3. Datu bāzes formas 

Formas tiek izmantotas datu bāzē kā vizuālie elementi. Ar formu palīdzību lietotājs 

var ātrāk, vieglāk, saprotamāk strādāt, vieglāk apstrādāt datus, veikt meklēšanu, vai kādu citu 

darbu. 

3.2.attēls. Forma - sākumforma 

Šī ir datubāzes sākumforma, kura iestartēja palaiţot datubāzi, un piedāvā darbības. 

Pogas: „Administrēšana, Meklēšana, Tirdzniecība, Atskaites, un Izeja (ar attēliľu)‖izmanto 

iebūvētās funkcijas, pogas: „Administrēšana, Meklēšana, Tirdzniecība, Atskaites‖ atvērs citu 

formu, bet poga Izeja (ar attēliľu) aizvērs ciet datubāzi un izies no MS Access 

programmatūras. 

Forma – admin ir administrēšana forma, kurā var papildināt ierakstus saistībā ar 

adresēm vai klientiem, vai kādiem citiem ierakstiem. 

Forma – Valsts, šajā formā var pievienot valsti jau esošajam valstu sarakstam. 

Forma – Rajons, šajā formā var pievienot rajonus jau esošajam rajonu sarakstam. 

223

Forma – Pilsēta, šajā formā varēs pievienot jaunus pilsētu nosaukumus jau esošajiem. 

Forma – Iela, šajā formā varēs papildināt ielu sarakstu ar jauniem ielu nosaukumiem. 

Forma – Klienti, šajā formā var pievienot jaunus klientus gan privātpersonas, gan 

juridiskas personas. 

Forma – Piegādātājs, šajā formā var pievienot jaunus piegādātājus jau esošajiem. 

Forma – banka, šajā sadaļā var pievienot papildus klāt bankas jau esošajām bankām. 

Forma – search, meklēšanas sadaļa, kurā var sameklēt nepieciešamo informāciju. 

Forma – prece, šajā formā notiek darbs ar preci, pievienot, tirgot un tamlīdzīgi. 

Forma – Preces_piev ,šī forma tiek uzskatīta par preces noliktavu, kurā tiek uzglabāta 

visa informācija par preci, kā arī šeit var pievienot jaunu preci. 

Forma – Veids, šajā formā var papildus pievienot preču veidu jau esošajiem. 

Forma – Veikals, šī forma tiek uzskatīta par veikala formu, kurā var atzīmēt par 

kādas preces pirkumu. 

Forma – report, šajā sadaļā var apskatīt atskaites par padarīto darbu. 

3.4. Datu bāzes atskaites 

Šajā datubāzē tiek izmantoti pārskati, kuri nodefinēti 2 veidos, viena veida pārskati 

tiek izmantoti kā meklētāju rezultātu sniedzējs, bet otra veida kā atskaišu izdruka. Datubāzē 

tiek izmantoti 5 pārskati, pārskatiem un vaicājumiem ir vienādi nosaukumi. 

3.3.attēls. Datuma ievade (kritērijs) 

3.4.attēls. Pārskats – Iepr_datums 

224

Apstiprinot ievadīto datumu, mums tiek atvērts pārskata logs, kurā redzams, kāda 

prece ir tikusi iepirkta dotajā datumā. Pēc principa ļoti līdzīgi, darbojas arī pārskats 

„Pard_datums‖, atšķirība tāda, ka tur tiek izvadīta informācija par pārdoto preci noteiktajā 

datumā. 

4. DATU BĀZES SPECIFIKĀCIJA 

Datu bāze ir izstrādāta uz Microsoft Office Access 2003, bet ar datu bāzi var strādāt 

izmantojot gan Microsoft Office Access 2003, Microsoft Office Access 2007 nekādiem 

konfliktiem nevajadzētu rasties. Datu bāze darbojas izmantojot Microsoft Windows XP, 

Vista, 7 operētājsistēmas, uz šīm operētājsistēmām ir testēta datu bāze. Ar antivīrusiem nav 

nekādu problēmu, datu bāze darbojas bez problēmām izmantojot jebkuru antivīrusu. 

Datu bāzi iespējams izmantot gan noliktavas vajadzībām, gan veikala vajadzībām. Datu 

bāzē var uzglabāt informāciju par precēm, kuras atrodas noliktavā, kā arī papildināt noliktavu 

ar jaunām precēm. Datu bāzē veikala nodaļā ir iespējams piedāvāt preci tirgošanai, kura 

atrodas noliktavā, veikala nodaļā izvēlētai precei tiek aprēķināta kopsumma, ieskaitot visus 

nodokļus un atlaides. 

SECINĀJUMI 

1. Pirms sākt veidot datubāzi, vispirms ir jānoskaidro kur tiek izmantota datubāze, 

kādas funkcijas dotā datubāze pildīs, kas lietos doto datubāzi. 

2. Tabulu struktūru var veidot gan elektroniski, gan ar pildspalvu uz papīra, tiek 

izveidots strukturizēts datu bāzes modelis, kas palīdz izprast datu bāzes struktūru. 

3. Datubāzes veidošana tiek sākta no tabulām, kuras ir datubāzes pamatelements, 

kur visa informācija tiek saglabāta. 

4. Formas, vaicājumi un pārskati atvieglina darbību ar datubāzi gan darbības ziľā, 

gan vizuāli, jo ar formu palīdzību tiek palīdzēts lietotājam vieglāk saprast datubāzi, un kā 

darboties ar viľu. Ar vaicājumiem lietotājam ir vieglāk atlasīt informāciju pēc kritērijiem. 

Pārskati sniedz lietotājam padarītā darba rezultātu jeb atskaites par padarīto. 

5. Datubāzes izstrādes procesā izdevās izveidot šādas lietas: 

5.1. izveidot datortīklu piederumu klasifikāciju (veidu); 

5.2. izveidot iebūvēto (vienoto) adrešu grāmatu; 

5.3. izveidot klientu (privātpersonas, uzľēmumi), banku, piegādātāju un valstu 

sarakstus; 

5.4. datubāzē izveidot tā, lai tiek izmantoti 2 meklētāji, iebūvētais MS Access 

meklētājs, un paša izveidotais; 

5.5. izveidot, lai automātiski izveido atskaites; 

5.6. lai galvenajās tabulās automātiski tiek izrēķinātas kopsummas, uzcenojumi 

nodokļi un citas izmaksas; 

5.7. izdevās izveidot datubāzes administrēšanas sadaļu. 

6. Diemţēl neizdevās šajā datubāzes versijā izveidot: 

6.1. veikala tabula, lai automātiski veic apmaiľu ar noliktavas tabulu, tas ir 

jāveic manuāli; 

6.2. šajā versijā nav pieejams atskaišu izdrukāšana; 

6.3. datu bāzei nav izveidoti drošības uzstādījumi; 

6.4. kā arī šajā versijā datubāzi varēs izmantot tikai ar vienu kopīgo lietotāju. 

7. Iespējams, ka šīs neizdevušās lietas nākamajā datubāzes versijā varētu tik 

uzskaitītas kā izdevušās vai pievienotas izdevušo lietu sarakstam. 

8. Šo datu bāzi var izmantot vidēji lieli vai mazi uzľēmumi, kuru uzľēmējdarbības 

sfēra saistīta ar veikals-noliktava. 


1. Datu bāze raksturojums - http://www.liis.lv/ieskatdp/datub.html (19.05.2009.) 

2. Datu bāzes pamati - http://office.microsoft.com/lvlv/access/HA100644501062.aspx 

(19.05.2009.) 

3. D&Dt datorveikals - http://www.datorveikals.lv/ (19.05.2009.) 

225

4. Datu drošība MS Access vidē - http://office.microsoft.com/lvlv/access/HA102618881062.aspx?pid=CH100621851062 

(19.05.2009.) 

5. Formulu izveidošana MS Access vidē - http://office.microsoft.com/lvlv/access/HA100962961062.aspx?pid=CH100645701062 

(19.05.2009.) 

6. Funkcija Date MS Access vidē - http://office.microsoft.com/lvlv/access/HA012288091062.aspx?pid=CH100728911062 

(19.05.2009.) 

7. Par datu bāzi - http://lv.wikipedia.org/wiki/Datu_bāze (18.05.2009.) 

8. Par MS Access - http://office.microsoft.com/lvlv/access/HA101650211062.aspx?pid=CL100570041062 

(19.05.2009.) 

9. Rezervētie vārdi un simboli MS Access vidē - http://office.microsoft.com/lvlv/access/HA100306431062.aspx?pid=CH100621381062 

(19.05.2009.) 

10. Grāmata „Microsoft Access 2003‖, autors - Тимошок Т.В., izdevniecība „М.: 

Вильямс‖ 

226

jēkabpils agrobiznesa koledţa tautsaimniecības attīstību ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?