jēkabpils agrobiznesa koledţa tautsaimniecības attīstību ...

Krājumu aprites koef. = pārdotās prod. raţošanas izmaksas / vidējā krājumu summa
57388/((1330+661)/2)=57.6
Dalot dienu skaitu gadā ar iegūto koeficientu, nosakāms dienu skaits, kurās krājumi veic
pilu ciklu uzľēmumā un pārvēršas skaidrā naudā, konkrētajā gadījumā šis skaitlis ir 6. Ľemot
vērā darbības sfēru (sabiedriskā ēdināšana), tas ir pieľemams, lai nodrošinātu ikdienas darbu.
Ideālais rādītājs ir 0, jo tas liecina, ka līdzekļi tiek izmantoti maksimāli intensīvi, nav saistīti un ir
pieejami uzľēmuma saimnieciskās darbības finansiālai nodrošināšanai.
Aktīvu aprites koeficients = neto apgrozījums / bilances kopsumma
34182/10226=3.3 60910/13345=4.6
Šis rādītājs raksturo, cik lielu apgrozījumu uzľēmums nodrošina no katra aktīvos
ieguldītā lata, konkrētajā gadījumā iekļaujas vēlamajā normā, kas rekomendē koeficienta
lielumu, kurš lielāks vai vienāds ar 3.
SECINĀJUMI
1. Horizontālā analīze ir vienkārša pārskatu izpētes metode, kuras procesā vērtē pārskatu
posteľu salīdzinošās absolūtās un relatīvās izmaiľas attiecībā pret bāzes periodu .
Vertikālā analīze vērsta uz ieľēmumu, izmaksu, līdzekļu un to avotu, kā arī bilances
struktūras izpēti, tās izmaiľu dinamikas konstatāciju analīzes periodos. Koeficientu
analīze uz finanšu pārskatu informācijas bāzes izpauţas kā sistemātiska attiecību
salīdzināšana, kura raksturo proporciju divu pārskata komponentu starpā. Analīzi izdara ar
mērķi noteikt svarīgākos rādītājus un sekot to izmaiľu dinamikai analīzes periodā.
2. Pētāmajā uzľēmumā „X‖ pārdošanas, administrācijas izmaksas un procentu maksājumi ir
zemi, lai gan 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu nedaudz pieauguši realizācijas
apjoma palielināšanās dēļ. Tomēr produkcijas pašizmaksa un kopējo izmaksu īpatsvars
neto apgrozījumā ir nesamērīgi augsts un parāda, ka raţošanas procesā tiek tērēts vairāk
nekā iegūts saimnieciskās darbības rezultātā.
3. Saistību analīze liecina, ka uzľēmums atrodas pilnīgā finansiālā atkarībā no aizľemtā
kapitāla.
4. Rentabilitātes rādītāju izpēte apstiprina, ka 2007. gads komersantam nesis zaudējumus,
2008. gadā gūta neliela peļľa, kopumā kapitāla rentabilitāte ir negatīva.
5. Apgrozāmo līdzekļu apjoms ir nepietiekoša, lai segtu īstermiľa saistības, darbības
finansiālais risks ir ļoti augsts. Kreditoru vai investoru piesaiste nepieciešamības gadījumā
var izrādīties neiespējama.
6. Pašu kapitāls un ilgtermiľa saistības nesedz ilgtermiľa ieguldījumus, piesaistīti īstermiľa
aizdevumi lielā apjomā, kas neļauj stabilizēt operatīvo darbību, jo naudas līdzekļi ātri
jāatmaksā kreditoriem.
PRIEKŠLIKUMI
1. Tā kā 2008. gadā bijusi neliela peļľa, bet vienlaikus pieauguši īstermiľa kreditoru parādi,
īpaši uzmanīgi pētīt 2009. gada finanšu pārskatus, lai spētu saredzēt tendences jeb virzību
uz peļľu vai zaudējumiem šajā gadā.
2. Ľemot vērā to, ka uzľēmums nav jauns, bet darbojas jau 8 gadus, lemt par darbības
turpināšanas lietderīgumu vai tās pārtraukšanu, lai nepieļautu tālāku parādu pieaugumu.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN CITI INFORMĀCIJAS AVOTI
1. Dūdele A., Korsaka T., Finanšu vadības pamati. – Rīga: Banku augstskola, 2001. – 104
lpp.
2. Ludborţs A. Apgrozāmā kapitāla vadīšana nelielos uzľēmumos. – Rīga: Lietišķās
informācijas dienests, 2007. – 288 lpp.
3. Rurāne M. Finanšu menedţments. – Rīga: Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa
administrācijas augstskola, 2005. – 384 lpp.
4. Rurāne M. Finanšu pārvaldība. – Rīga: Latvijas izglītības fonds, 2000. – 288 lpp.
5. Rurāne M. Uzľēmuma finanšu vadība. – Rīga: Turības mācību centrs, 1997. – 256 lpp.
34