jēkabpils agrobiznesa koledţa tautsaimniecības attīstību ...

MPS vēsture. Meţu pētīšanas stacija tika nodibināta 1928. gadā Zemkopības
ministrijas Meţa departamenta pārziľā. Savas darbības sākumā stacija atradās Rīgā, bet no
1930.gada līdz 1943.gadam – Baloţu muiţā pie Juglas ezera.
1931.gadā tika izveidota un pakļauta Meţu pētīšanas stacijai izmēģinājumu
meţniecība, tai piešķirot 424,2ha no Berģu muiţas zemēm, Inčukalna virsmeţniecības Ādaţu
iecirkni un Skrīveru dendroloģisko parku.
Meţu pētīšanas stacijas statūtos tika noteikts, ka pētniecības darba uzdevumus tā
saľems no Meţa departamenta, bet pētnieciskā darba tematus no Meţu lietu padomes, kas
darbojās pie Meţa departamenta.
Meţa pētīšanas stacija savu darbību pārtrauca Otrā pasaules kara laikā 1943.gadā, un
Latvijas meţzinātnē uz vairākiem gadiem iestājās apsīkums.
Latvijas PSR Zinātľu Akadēmijas sastāvā 1946.gadā tika nodibināts Meţsaimniecības
problēmu zinātniskās pētniecības institūts, kam bija nepieciešama izmēģinājumu bāze, tāpēc
1953.gadā Meţu pētīšanas stacijas darbību atjaunoja. Staciju izvietoja Latvijas centrālajā daļā
Austrumlatvijas līdzenuma dienvidrietumu malā Jaunkalsnavā. Tai tika dots nosaukums Meţu
pētīšanas stacija ―Kalsnava‖. Izmēģinājumu veikšanai Meţu pētīšanas stacijai (MPS) ―Kalsnava‖
apsaimniekošanā piešķīra 5247ha meţu.
1964.gadā MPS ―Kalsnava‖ no Zinātľu Akadēmijas pakļautības pārgāja
Meţsaimniecības un meţrūpniecības ministrijas pakļautībā. 1976.gadā pēc Zinātnes un raţošanas
apvienības ―Silava‖ izveidošanas MPS ―Kalsnava‖ tika iekļauta tās sastāvā. Šāda struktūra
pastāvēja līdz 1991.gadam, kad ZRA ―Silava‖ tika reorganizēta par Latvijas Valsts meţzinātnes
institūtu ―Silava‖. Pēc šīs reorganizācijas Meţu pētīšanas stacija ―Kalsnava‖ tika pakļauta Meţa
ministrijai, pēc tam nonāca Valsts meţa dienesta struktūrā.
No 1953.gada Meţu pētīšanas staciju ―Kalsnava‖ vadījuši direktori Rūdolfs Sacenieks
Vladimirs Bakke Broľislavs Rokjānis, Gunārs Igaunis, Antons Kaţemaks, Edgars Šmaukstelis
(no1993.).
Meţu pētīšanas stacija ―Kalsnava‖ pastāvēja līdz 2000.gadam, kad meţa nozares
institucionālās reformas rezultātā tā tika likvidēta un uz tās bāzes, kā iepriekšējās stacijas tiesību
pārmantotāja tika izveidota Meţa pētīšanas stacija.
2000.gadā Meţa likums noteica zinātniskās izpētes meţu statusu un to, ka tos pārvalda
un apsaimnieko Valsts meţa dienests.
Ministru kabinets ar 2001.gada 27.jūnija rīkojumu Nr.322 piešķīra valsts meţa zemi
zinātniskā izpētes vajadzībām. Tā rezultātā Meţa pētīšanas stacijai pie iepriekšējām meţa zemju
platībām Kalsnavā tika pievienotas bijušās Latvijas lauksaimniecības universitātes mācību un
pētījumu meţsaimniecības meţa zemju platības Jelgavas, Auces un Talsu rajona Šķēdes
apkārtnē, kā arī Pasaules dabas fonda Meţoles projektā iesaistīto meţu platības Smiltenes
apkārtnē, un bijušo integrālo meţa monitoringu poligonu teritorijas Rucavā un Taurenē.
Patreiz Meţa pētīšanas stacijas tiesiskajā valdījumā ir 28,9 tūkst.ha valsts zinātniskās
izpētes meţu un Valsts meţa dienesta likums nosaka, ka Meţa pētīšanas stacija ir Valsts meţa
dienesta struktūrvienība, kas izveidota zinātniskās izpētes meţu pārvaldīšanai un zinātnisko
pētījumu nepārtrauktības nodrošināšanai.
MPS struktūra. Meţa pētīšanas stacijas administrācija atrodas Madonas rajonā
Jaunkalsnavā. Tās pakļautībā ir trīs informācijas centri un meţu sēklu kontroles laboratorija.
Informācijas centru valdījumā ir zinātniskās izpētes meţi, kuri pēc to atrašanās vietām
veido septiľus meţu novadus. MPS strādā 44 darbinieki.
Kalsnavas informācijas centra valdījumā ir valsts zinātniskās izpētes meţi Kalsnavas un
Taurenes meţu novados ar kopējo platību 7432,2ha. Jelgavas informācijas centra valdījumā ir
valsts zinātniskās izpētes meţi Jelgavas, Auces, Šķēdes un Rucavas meţu novados ar kopējo
platību 11523,9ha. Smiltenes informācijas centra valdījumā ir valsts zinātniskās izpētes meţi
Meţoles meţu novadā ar kopējo platību 9980,8ha. Meţa sēklu kontroles laboratorija veic meţa
un dekoratīvo koku un krūmu sēklu kvalitātes analīzes atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles
42