2011.g. decembris Nr.4 - Jelgavas 1. ģimnāzija

Avīzē lasiet:
J1Ģ
Rakstnieces Noras Ikstenas viesošanās mūsu skolā!
Vai tu spēj piedot?
Kā svin Ziemassvētkus Vācijā?
Vai kāds vēl tic Ziemassvētku vecītim?
Kā apvienot peldēšanu ar mācībām?
2011 Decembris Nr.4
Avīzi veidoja:
Žurnālisti :
Alīna Brazauska 12.h, Alīna Roze Tomase 12.m
Arturs Edijs Zīle 12.m, Artis Saule 12.m,
Edijs Ansons 12.m, Laure Mangule 12.m,
Paula Makarova Makaronoka 12.m,
Santa Ridere 9.a
Maketētājs:
Kaspars Lejiņš 12.m

Aktuāli Artūrs Edijs Zīle
Ir klāt Ziemassvētki, gada skaistākie svētki,
kad mēs varam atpūsties kopā ar ģimeni pie
gardumiem klāta galda, bet mums aiz muguras
mirdz eglīte, un apkārt virmo mīlestība. Bet vai,
gaidot šos svētkus, mēs Adventes vakaros
apdomājam to, kā ir aizvadīts šis gads, kas ir
paveikts un kas vēl tomēr jāpadara. Un, protams,
pats galvenais - vai neesam ar kādu palikuši naidā,
vai arī nav kādi nenokārtoti parādi.
Piedošana ir otrā iespēja
Es runāju par piedošanu, kas tagad laikam ir aizmirsts vārds un kuru praktiski vairs neizmanto.
Piedošana mums ir kā otrā iespēja, kā jauns sākums attiecībās ar otru personu. Tagad šis vārds ir vairāk
novazāts un nav tam tik liela nozīme kā rīcībai, lai izpirktu savu vainu. Var izteikt vārdu „piedod”, bet var
gadīties, ka pretī tev tiks izkliegts: „Tas nebija no sirds!” Bet kā lai es apliecinu, ka tas ir nācis no maniem
sirds dziļumiem, - ar asarām, kas parādīs manu vājumu, vai pārgalvīgu rīcību, kas var ievest mani dziļā
bedrē. Ir grūti atrast to īsto rīcību vai tos īstos vārdus, kas pierādītu manu nožēlu, bet tas jau ir atkarīgs no
cilvēka. Ir, protams, tādi, kuriem ir vienalga, kas par viņiem tiek teikts vai domāts, viņi apzinās, ka karma
tiks ar viņiem galā ( es to saku nopietni - tāds spēks pastāv), ir arī tādi, kuri nespētu nemaz apvainoties un
saniknoties uz šo cilvēku, bet, protams, nereti viņi tiek izmantoti, ja tiek pamanīta šī vājība.
Gandrīz piemirsu. Skola! Šī ir tā iestāde, kur ir divas domājošas grupas - skolēni un skolotāji - , starp
kuriem ne vienmēr ir tā labāka atmosfēra. Bet atkal vārds ” piedod” nāk par palīgu, mēs taču
atvainojamies par to, ka nokavējam stundas sākumu, tas mums ir pierasts, bet kāpēc mēs nevarētu
atvainoties par to, kad klasē runājam un skolotāja uzkliedz. Protams, lai veidotos kompromiss, skolotājiem
ir arī jāpanāk pretim un jāpieņem šī atvainošanās, nevis jāuztver tas par sava veida izlīšanu no
problēmām.
Bet vai mums ir jāpiedod? Es uzskatu, ka jā, tā ir viena no mūsu dvēseles izpausmēm, kas parāda,
ka tomēr mūsos ir kas labs. Ka mēs spējam būt labāki un mainīties, jo, kā jau teicu, ”piedošana ir otrā
iespēja”. Bet ja nu tomēr kāds neatbalsta manu viedokli, tad lai pats izvērtē to, vai staigāt pa pasauli ar
apziņu, ka tomēr kādam tu esi nodarījis pāri, vai ar tīru sirdsapziņu, ka tomēr tu esi atvainojies un saņēmis
piedošanu. √
2

Ziemassvētki ārzemēs Paula Makarova Makaronoka
Ziemassvētki Vācijā
Ziemassvētki ir vieni no Saulgriežu svētkiem,
kurus cilvēki gaida ar lielu nepacietību. Tos svin visā
pasaulē, taču katrai tautai ir savas tradīcijas, kā to darīt.
Tāpat arī katra valsts rada citādu Ziemassvētku noskaņu.
Vienus no skaistākajiem svētkiem es esmu pieredzējusi
Vācijā, Brēmenē.
Ziemassvētku noskaņas Brēmenes centrā.
Ziemassvētki šajā mazajā, taču skaistajā pilsētiņā
bija neaprakstāmi. Visur apkārt bija manāma svētku
noskaņa. Braucot ar mašīnu garām dzīvojamajām mājām
un citām ēkām, var tikai pabrīnīties par to, kā cilvēki
cenšas visapkārt ieviest Ziemassvētku sajūtu. Vislabāk
svētkus var izjust pilsētas centrā un vecpilsētā. Visi
veikalu un kafejnīcu skatlogi ir izrotāti, centrālajā
laukumā atrodas ļoti liela egle, kuru nevar salīdzināt ar
mūsu Jelgavas egli. Cilvēku uz ielām bija ļoti daudz, un
visi staigāja apkārt ar Ziemassvētku pirkumiem. Gaisā
bija jūtama dažādu gardumu un dzērienu smarža,
piemēram, karstvīna, kas Vācijā ap šo laiku ir ļoti
populārs dzēriens, piparkūku un ceptu mandeļu smarža.
Staigājot pa Brēmenes centru, varēja apreibt tikai no
Brēmenes muzikanti Ziemassvētku noskaņās
šiem aromātiem vien. Arī, klejojot pa mazajām
vecpilsētiņas ielām, es jutos, kā nonākusi pavisam citā
vietā. Katrs mazais lodziņš un balkons bija izpušķots ne
tikai ar krāsainām lampiņām, bet arī ar dažādiem
izveidotiem rotājumiem. Mani pārņēma sajūta, ka
pēkšņi es esmu nokļuvis kādā filmā vai pasakā, jo
Brēmene bija pārvērtusies par tādu kā Ziemassvētku ciematiņu.
Ziemassvētku tirdziņš.
Izpušķota Iepirkšanās iela
Ziemassvētku tirdziņš ir kaut kas neaprakstāms. Tas atrodas pie Brēmenes Rātsnama, visapkārt
slavenajai Rolanda statujai. To var apmeklēt jau 2 nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Tajā atrodas vairāk nekā
170 atbilstoši svētkiem dekorēti stendi, kuros var iegādāties dažādus gardumus – ceptus kastaņus, cukurā
ceptas mandeles, dažādus saldumus, dzērienus - un ar rokām darinātas preces. Kad es pirmo reizi
ieraudzīju tirdziņu, es biju pārsteigta, jo nekad agrāk
neko tamlīdzīgu nebiju redzējusi.
Arī Rīgas vecpilsētā ir šādi stendi, taču tos pat
nevar salīdzināt ar Brēmenes Ziemassvētku tirdziņu.
Tur atrodas arī dažādas ēstuves, atrakcijas,
piemēram, karuseļi un dažādas spēles. Arī maziem
bērniem tur bija ko darīt. Visvairāk tajā visā mani
piesaistīja šī smarža, kas bija sajūtama gaisā. Ne tikai
Brēmenē ir šāds brīnumains tirdziņš, tādus var
apmeklēt jebkurā Vācijas pilsētā, jo lielāka pilsēta, jo
lielāks un krāšņāks ir Ziemassvētku tirdziņš.
Piemēram, Frankfurtes tirdziņš ir vēl lielāks un
krāšņāks nekā Brēmenes, taču būtība tam
nemainās.�
Ziemassvētku tirdziņš
3

Ja kāds patiesi vēlas izjust īstu Ziemassvētku noskaņu, es ieteiktu apmeklēt Vāciju šo pasakaino
svētku laikā. Cilvēki ir priecīgi, smaidīgi un jūtas brīvi. Un tas rada svētku sajūtu vairāk nekā svētku
labumiem pilnās tirgus būdas un daudzo karuseļu riņķošana. √
Saldumu stends
Pasākumi Laure Mangule
Mēs nevaram cīnīties ar tumsu, bet mēs varam ienest gaismu
Sācies īstais laiks piparkūku un mandarīnu ēšanai, Ziemassvētku filmu skatīšanai un mīļu dāvanu
iegādei. Kaut arī ārā plosās aukstais ziemas vējš un līst ziemas lietus, mūsu sirdis cenšas sasildīt rotājumu
un gaismiņu spožums. Klausoties mierīgajās Ziemassvētku melodijās, nākas atsaukt atmiņā, ka šis laiks
patiesi ir piedošanas laiks. Mēs mēdzam aizmirst, cik rosinošs un gaišs var būt labs vārds, ko pasakām
otram vai uzmundrinājums, kas neļauj nodurt galvu. Kādēļ lai tas nebūtu tieši Ziemassvētku laiks, kad
atcerēties, ka mūs visus vieno cilvēcība un mīlestība. Laiks izdarīt kādu labu darbu, jo tikai tādā veidā mēs
paši varam kļūt labāki. Mēs nevaram cīnīties ar tumsu, kas pašlaik valda ārā, bet mēs varam ienest
gaismu! :)
Tāpat kā pagājušo gadu, arī šogad 22. decembrī 12:00 visi Jelgavas 1.gimnāzijasskolēni ir aicināti
uz Ziemassvētku koncertu Annas baznīcā, kur uzstāsies mūsu pašu skolas koris. Domāju, ka katram nav
nepieciešams pat īpašs rosinājums ierasties. Jo tos, kuri vēlas piedzīvot papildus gaišuma brīdi vai
vienkārši pamainīt savu ierasto dienas rutīnu, pašus mudinās vēlme apmeklēt koncertu. Tā kā visi gaišie,
pozitīvi noskaņotie un svētkus mīlošie – esat gaidīti pirmssvētku koncertā! √
Kinokritiķis Artis Saule
„Sliktais Santa”
Ziemassvētku mēnesī vērtēsim filmu „Sliktaisa Santa”, kur
galvenajā lomā ir Billijs Bobs, kas attēlo slikto Ziemassvētku vecīti.
Šī filma ir pavisam citāds skatījums uz Ziemassvētkiem nekā
pārējās svētku tematikas filmas. Kadros ir ļoti daudz rupju vārdu, kā arī
parādīts skatījums uz dzīvi, kad viss ir „pie kājas”, tādēļ šī filma ir
domāta vairāk pusaudžiem, nevis bērniem. Vēl šī filma izceļas ar to, ka
galvenajam aktierim Billijam Bobam ir jāattēlo Santaklauss, kurš visu
laiku ir vairāk vai mazāk piedzēries un neizrāda nekādu patiku pret
bērniem.
Sliktais Santa jeb Villijs Stoks par Santaklausu strādā lielveikalos tikai viena iemesla dēļ, viņš vēlas tos
aplaupīt Ziemassvētku vakarā. Kamēr viņa palīgs, punduris, zog vērtīgas lietas veikalā, tikmēr Villijs uzlauž seifus. Kā
jau minēju, nekāds jaukais viņš nav – mūžam piedzēries un rupjš. Taču arī šis Santa vēl satiks bērnu, kurš viņam liks
saprast, ko īsti nozīmē Ziemassvētki.
Lai gan Santaklauss bija dzērājs, kurš ne dienu nevarēja iztikt bez grādīgā, katra teikuma beigās saka vārdus,
kurus šeit nedrīkst rakstīt, un viņam bija pretīga personība, viss beidzās laimīgi. Man filma patika un nākamgad uz
Ziemassvētkiem noteikti atkal skatīšos, un es iesaku arī citiem noskatīties šo filmu, ja kāds to vēl nav redzējis. √
4

Aktuāli Santa Ridere
Ziemassvētku tradīcijas un ticējumi
Latvieši Ziemassvētkus jau svinēja sen. Tos uzskatīja par ļoti nozīmīgiem svētkiem gadā – ziemas
Saulgriežiem. Kopš tāliem laikiem ir saglabājušās ļoti daudzas tradīcijas un ticējumi. Mūsu avīze arī vēlas
savus lasītājus ar dažiem iepazīstināt.
*Kāds laiks ir priekš Ziemas svētkiem, tāds ir atkal vasarā priekš Jāņiem.
*Ja ap Ziemas svētkiem auksts laiks, tad vasarā karsts laiks.
*Ja pirms Ziemassvētkiem daudz sniega, tad priekš Jāņiem būs daudz lietus.
*Ja ap Ziemassvētkiem sasnieg liels sniegs, tad ap Jāņiem būs ļoti karsts.
*Ja pēc Ziemsvētkiem labs laiks, tad pēc Jāņiem arī būs labs laiks.
*Cik daudz pirms Ziemassvētkiem sniega gubu, tik nākošā rudenī būs labības gubu.
*Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.
*Ziemassvētku un Jaungada naktī deviņas reizes jāēd, lai visu gadu nekā netrūkst. Pēc ēšanas pilni trauki
visu nakti jāatstāj uz galda.
*Ziemassvētku naktī vajag likt maizi uz galda, tad tās nekad netrūks.
*Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
*Ja Ziemassvētku rītā pamostas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.
*Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.
*Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara, tad turpmāk visi darbi labi veiksies.
*Pirmo Ziemassvētku rītā jāsargā bērni, lai tie neaizskrietu uz kaimiņiem, jo tad darbs vairs neveicoties.
*Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.
*Ja līdz Ziemassvētkiem daudz sniega, tad vasaras raža būs pelavas; bet, ja pēc Ziemassvētkiem daudz
sniega, tad raža būs brieduši graudi.
*Vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu.
*Ziemassvētku vakarā uz visām durvīm jāvelk krusti, lai ļaunais gars netiek iekšā.
*Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīs reizes apkārt mājai, lai nesāp zobi.
*Ziemassvētku vakarā ēdot nedrīkst pirkstus laizīt, tad tos bieži pārgriež.
*Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs
svētīgs.
Vajadzētu ielāgot arī Ziemassvētku tradīcijas
Ziemassvētku pēršanās
Ziemassvētku pirts rituāls bija paredzēts, lai sagatavotu cilvēku gaismas uzvaras svētkiem. Pirts tika kurināta
dienu, pirms Saulgrieži atradās zenītā vai Saulgriežu dienas rītā. Pirtī ne tikai fiziski mazgājās, bet arī simboliski
attīrījās no visa enerģētiski sliktā, kas pa gadu sakrājies un sagatavojās jauna veiksmīga enerģētiskā cikla uzsākšanai.
Jeb citiem vārdiem sakot,- nomazgāja dvēseli baltu.
Bluķa vilkšana
Šim nolūkam jau iepriekš tika sagatavots ozolkoka bluķis, kura abos galos iestiprināja resnas virves. Ziemassvētku
vakarā vīrieši ķērās pie virvēm un vilka bluķi gan pa savu sētu, gan no vienas mājas uz otru cauri visam ciemam.
Bluķis tika īpaši izvilkts cauri tām vietām, kur atgadījušās kādas likstas. Bluķa vilcējiem sekoja trokšņojošu ļaužu
pūlis, tādējādi aizbaidot ļaunos garus. Valdīja uzskats, ka tie īpaši sarosās Saulgriežu laikā. Pēdējā no mājām bluķi
ievēla speciāli šim nolūkam sagatavotos degošos salmos un sadedzināja. Līdz ar bluķi sadega visas pērnā gada
neveiksmes, sliktās domas un darbi.
Pirms bluķa vilkšana pārtapusi par simbolisku ļaunuma iznīcināšanu, tālākā senatnē tā reprezentējusi Saules un
gaismas augšupeju, vēlāk kļūstot par "Ziemassvētku vilkšanu kalnā", kad bluķis vilkts kalnā.
Zīlēšana un laimes liešana
Izplatīta Ziemassvētku vakarā bija nākotnes zīlēšana. Tas bija vēl viens veids cīņai ar ļaunajiem gariem un
veiksmes piesaistīšanai. Sevišķi ar zīlēšanu noņēmās neprecētās meitas, kas vēlējās uzzināt, kurš būs viņu
izredzētais. Precinieku varēja mēģināt ieraudzīt, atmuguriski pieejot pie krāsns un caur kājstarpi tajā raugoties. Arī
Ziemassvētku naktī izslaukot istabu un uz saslaucītajiem gružiem apsēstoties un sukājot matus, varot ieraudzīt savu
izredzēto nākam. √
5

Interesanti Edijs Ansons
Apaļīgais , sarkanā tērpā ģērbies vīrs ar garu, baltu bārdu
Ziemassvētku vecītis ir folkloras tēls, kurš, pēc vairāku
Rietumu kultūru tradīcijām, Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī, nes
dāvanas bērniem, kuri iepriekšējā gadā labi uzvedušies. Iespējamais
Ziemassvētku vecīša prototips ir nīderlandiešu Sinterklāss, kurš
savukārt varētu būt cēlies no vācu pasakas par dāvanas nesošo
Svēto Nikolaju. Ziemassvētku vecītis parasti tiek attēlots kā apaļīgs,
sarkanā tērpā ģērbies vīrs ar garu, baltu bārdu. Šāds Ziemassvētku
vecīša attēlojums kļuva populārs ASV un Kanādā 19. gadsimta pēc
karikatūrista Tomasa Nasta zīmētajām karikatūrām. Var izsekot līdz
1820.gadam ,kad pirmo reizi tiek minēts, ka Santa Klauss dzīvo pie
Ziemeļpola kopā ar Klausa kundzi, burvju elfiem un astoņiem
ziemeļbriežiem, kas prot lidot.
Ir vairākas versijas par Ziemassvētku vecīša dzīvesvietu. Eiropā parasti uzskata, ka viņš dzīvo
Lapzemē. Amerikāņu versijā viņš dzīvo Ziemeļpolā. Tiek stāstīts, ka Ziemassvētku vecītis bērnus šķiro pēc
uzvedības labajos un sliktajos un dala dāvanas: rotaļlietas, saldumus labajiem bērniem visā pasaulē un
dažkārt sliktajiem bērniem tiek dāvinātas ogles. Dāvanas tiek izgatavotas darbnīcā, kurā darbojas elfi.
Es arī veicu aptauju par Ziemassvētkiem un Ziemassvētku vecīti Jelgavas 1.ģimnāzijā.
Ko tu domā par Ziemassvētku vecīti?
Ir labi, ka tāds svētku simbols ir un bērniem ir kam ticēt. Pamatskolas vecuma skolēniem viņš liekas jauks,
mīļš un apaļīgs večuks, savukārt vidusskolai viņš liekas pārāk komerciāls, jo saistās ar Coca-cola
reklāmām, bet neko sliktu arī par viņu nedomā.
Vai tu vēl tici Ziemassvētku vecītim? Kāpēc?
Uz šo jautājumu bija tikai viena atbilde “NĒ”, bet iepriecināja pamatojums, ka cilvēkiem vecums neatļauj
ticēt, tāpēc secinu, ka arī lielie grib tomēr ticēt. Dažiem ticību sagrāvuši vecākie brāļi vai māsas.
Kad tu beidzi ticēt Ziemassvētku vecītim?
Bērni Ziemassvētku vecīša esamībai tic vidēji līdz septiņu un astoņu gadu vecumam, šo secinājumu
veikuši Rīgas bērnudārzi. Savukārt mani aptaujājamie Ziemassvētku vecītim vairs netic no 6 līdz 10 gadu
vecuma,jo pieķēruši vecākus liekam dāvanas zem eglītes, dāvanu maisu pagrabā vai arī kāds no
radiniekiem pārģērbies un, neveikli pakustoties, atklājis patiesību.
Kāda tradīcija tev patīk Ziemasvētkos un kuru tu vēlētos mainīt?
Visiem patīk svētkus svinēt kopā ar ģimenēm un radiniekiem, viņiem patīk eglītes pušķošana, piparkūku
cepšana, mielasts un svētku sajūta, kura mājo mūsos visos. Visa ģimene sanāk kopā un visi pret visiem ir
tik jauki, ka pilnīgi prieks. Neviens neko nevēlētos mainīt šajos svētkos, tikai vienīgi gribētu, lai eglīte pati
atnāktu uz mājam. √
Novēlu viesiem priecīgus un gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
6

Intervija Alīna Brazauska
Nora Ikstena- "Ar savām grāmatām atveru pasauli!"
Piektdien, 9. decembrī, daļa vidusskolēnu, kuriem bija interese un
vēlme uzzināt kaut ko jaunu, pulcējās skolas aktu zālē, lai tiktos ar
vienu no mūsdienu populārākajām latviešu rakstniecēm - Noru
Ikstenu. Atmosfēra zālē bija ļoti patīkama, visi klausījās, ko stāsta
raksniece, nebija pamanāms, ka skolēniem būtu garlaicīgi, īpaši tad,
kad autore izteica savu viedokli par neliterārās leksikas izmantošanu
savos darbos, minot konkrētus sulīgus piemērus. Pēc pasākuma
skolas aktu zālē man bija tā izdevība uzdot rakstniecei dažus mani
interesējošus jautājumu, uz kuriem, godīgi sakot, saņēmu ne tikai
pilnvērtīgas atbildes, bet arī iedvesmojošas, kas bija noderīgas arī ar
man pašai. Man atmiņā paliks Noras Ikstenas sacītais par
māksliniekiem: " Mūsdienās māksliniekam vairs nav stilīgi būt
bohēmistam." Pēc manām domām, ļoti pareizi un pamācoši, varbūt
kāds varētu tajā ieklausīties un nebojāt savu veselību.
A.B. Kādas iezīmes jums patīk, kādas nepatīk mūsdienu jauniešos?
N.I.Jauniešos man patīk tas, ka tajos nav pagātnes nastas smaguma,
kas bija un ir tagad mūsos. Jauniešos nav pesimisma, tie ir draudzīgi,
atklāti un aktīvi. Man patīk noskatīties, kā tie dzīvo pilnvērtīgi un
aktīvi. Kas nepatīk? Godīgi sakot, nav tādas iezīmes, kas man neptiktu, ir jāmācās sadzīvot ar visu.
A.B. Kāpēc ir vērts lasīt latviešu literatūru?
N.I. Tā ir pamācoša, lietderīga. Tajā ir kas tāds, kas nav citu pasaules tautu grāmatās. Latviešu literatūra ir
kā cita pasaule, kurā mums, latviešiem, ir patīkami "iegrimt". Tā pilnībā var mēroties spēkiem ar ārzemju
literatūru.
A.B. Kā jūs domājat, kāpēc jaunieši pamet Latviju?
N.I. Manuprāt, pie visa ir vainīga valsts. Es mīlu Latviju, bet tas, kas notiek tagad, ir briesmīgi.
Visa vara pieder valstij, bet valsti vada, piedodiet par turpmāk sacīto, ne īpaši godīgi un gudri cilvēki.
Varbūt tas skan nepatīkami, bet tā tas ir.
A.B. Kad īsti jūs sākāt rakstīt, un kas jūs iedvesmo?
N.I. Vispār jau es sāku rakstīt agri, jo biju daudz lasījusi grāmatas, ne tikai obligāto literatūru, bet arī to, ko
pati vēlējos. Tad nu ar visu šo lasīšanu es nolēmu pamēģināt kaut ko uzrakstīt pati, manuprāt, man tad
bija kādi 24, 25 gadi. Godīgi sakot, man nav neviena tāda iedvesmas objekta. Es iedvesmu rodu no
pieredzētā un lasītā. Tomēr, ja man būtu kāds iedvesmas, tā sakot, materiāls, tad tas būtu vīrietis. Tā kā
māksliniekiem ir mūzas, man būtu "mūzis".
A.B. Ko jūs varētu ieteikt tiem, kas vēlas sākt rakstīt?
N.I. Pašā sākumā es varu pateikt to, ka katram māksliniekam ir savs liktenis, tāpēc nevajag ne no viena
iespadoties. Ja nevari rast īstajā brīdī iedvesmu, labāk neraksti, es uzskatu, ka ir jānogaida līdz tam brīdim,
kad tu jūti- tas, ko tu uzrakstīsi, kļūs par šedevru, tad arī viss izdosies! √
7

Intervija Alīna Roze Tomase
Elza Mestere – jauniete uz pilnu slodzi
Saruna ar 9.a klases skolnieci Elzu Mesteri tomēr nenotika sveču gaismā, jo pēc
neilgā pārtraukuma piektdien skolā atkal bija parādījusies elektrība, bet
romantiskas gaismas trūkums interviju nedarīja mazāk interesantu. Elzai ir augstas
sekmes mācībās, sasniegumi sportā un liela, burvīga ģimene. Kā viņai izdodas
atrast laiku un enerģiju tam visam?
Tu esot viesojusies pie Latvijas valsts prezidenta. Kāds tam bija iemesls?
Paziņas piedāvāja šādu iespēju. Bija jāizveido stāstījums par savu ģimeni, jānosūta
tas, un tad bija iespēja doties pie prezidenta.
Cik liela ir tava ģimene, kādas ir savstarpējās attiecības tajā?
Mēs kopā esam 7 cilvēki. Ikdienā ir diezgan grūti, jo esam tik daudz, bet esam
saliedēti un labi satiekam. Lielākoties ir tā, ka vecāki rūpējas par jaunākajiem
bērniem, jo man ir skola un treniņi. Bieži vajadzīga auklītes palīdzība.
Ar kādiem sporta veidiem tu nodarbojies?
Jau 8 gadus trenējos peldēšanā, un treniņi ir 6 reizes nedēļā. Tā ir mana sirdslieta.
Nodarbojos arī ar triatlonu un vieglatlētiku. Kopumā katru dienu apmēram 2,5 - 3
stundas trenējos. 10 gadus trenējos tautasdejās, taču pametu, jo gribēju nopietni
pievērstiem sportam. Nenožēloju, ka pārtraucu dejot, bet, ja būtu laiks, tad to
varbūt darītu.
Vai piedalies sacensībās?
Sacensības peldēšanā notiek katru mēnesi, un tās ir dažādas, lai dalībnieki varētu izvērsties. Triatlonā piedalos tikai
vasarās - ieguvu 1.vietu Baltijā. Vieglatlētikas sacensības, kas ir diezgan vienveidīgas, notiek Ozolniekos katru
mēnesi. Parasti iegūstu 1.vietu, jo pat īsti nav konkurences.
Kam tu ikdienā dod priekšroku – mācībām vai sportam?
Gan mācības, gan sports man ir vienlīdz svarīgi.
Kad tu mācies?
Mācos vienmēr pēc treniņiem, bet tad, protams, ir grūtāk koncentrēties. Atzīmes man ir labas, esmu viena no
pirmajām savā klašu grupā. Nav viegli visu apvienot, bet tas ir iespējams, ja ir gribasspēks.
Tu esi ļoti talantīga. Ir kas tāds, kas tev nepadodas?
It kā padodas viss, bet visvairāk sports, jo ar to nodarbojos jau kopš bērnības.
Kā citi novērtē tavas prasmes?
Peldētājiem ir lielākoties sliktas atzīmes, tādēļ viņi apbrīno manu centību. Ģimene ir apmierināta ar manām
sekmēm. Vecāki saka, ka brālis, ar kuru mācos vienā klasē, ir gudrāks par mani, taču neliek lietā savu „gudro galvu”.
Ar ko tu vēlētos saistīt savu nākotni?
Sākotnēji vēlējos būt trenere, bet tagad sāku domāt par stilistes un vizāžistes karjeru, jo, manuprāt, trūkst šādu
speciālistu.
Ir kas tāds, ko tu noteikti gribētu pamēģināt?
Ja godīgi, neesmu par to domājusi. Vairāk dzīvoju tagadnei un daru to maksimāli.
Vai tev kādreiz pietrūkst enerģijas?
Esmu ļoti enerģiska, bet nesen veselības pārbaudē tika konstatēta pārslodze. Skolas laikā vēl no rītiem sportoju,
taču ārsts aizliedza pārforsēt. Tad palika tikai peldēšana ar nelielu slodzi.
Kā tu tiec galā, ja kas neizdodas, kā ieplānots?
Esmu jutusies psiholoģiski sagrauta pārdzīvojumu dēļ, reiz pat bija vajadzīga profesionāla palīdzība. Ja ilglaicīgi
saslimstu, ir grūti atkal atsākt trenēties. Ir diezgan liels spiediens no treneriem, kuri mēdz noniecināt un apšaubīt
sasniegumus. Tādā gadījumā arī spēki cīnīties tiek izsmelti, taču ir cilvēki no malas, kuri stimulē nepadoties.
Vai tu plāno turpināt mācības vidusskolā?
Pašlaik domāju, vai palikt vidusskolā vai mācīties par stilisti. Vecāki ir izteikuši viedokli, ka vidusskolā mācīties nav
vērts, ja ir skaidra profesijas izvēle.
Ko tu ieteiktu saviem vienaudžiem un skolasbiedriem?
Iesaku katram rast sevī gribasspēku visu apvienot un paveikt līdz galam, jo bez tā nekas neizdosies! √
8