AST_ilgtspejas_parskats_2018

AST IEPIRKUMU BŪTISKA TIEŠĀ UN NETIEŠĀ EKONOMISKĀ
IETEKME UZ CITIEM UZŅĒMUMIEM, REĢIONIEM UN
EKONOMIKU KOPUMĀ, KĀ ARĪ KORUPCIJAS NOVĒRŠANU
AST IEPIRKUMIEM
AST kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkumu
procedūras organizē saskaņā ar Latvijas Republikas
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu.
AST ir būtiski nodrošināt augstu izmaksu efektivitāti,
un viens no veidiem, kā to panākt, ir maksimāli veicināt
godīgu konkurenci.
Papildus iepriekš minētajām likuma prasībām iepirkumu
procedūras tiek organizētas, ievērojot AST iekšējās
procedūras un kārtības, nodrošinot iepirkuma
procedūru caurspīdīgumu un novēršot korupcijas risku.
2018. gadā iepirkumu nozarē nekas nav mainījies.
Iepirkumu organizēšana ir sarežģīts un bieži vien ilgstošs
process. Iepirkuma mērķis ir nodrošināt Uzņēmuma
līdzekļu izmantošanu, ievērojot tādu principus kā
pārredzamība, efektivitāte, tirgus dalībnieku godīga
konkurence un vienlīdzīga attieksme pret tiem, tādējādi
samazinot iespējamos krāpšanas un korupcijas riskus.
Iepirkumu nolikumu sagatavošanas posmos tiek ievērotas
“Pamatnoteikumi iepirkumu procedūrām” prasības un
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un
Eiropas Savienības direktīvu prasības.
AST gadījumos, kad tiek rīkotas iepirkumu procedūras
un netiek sasniegtas 2017. gada 28. februāra Ministru
kabineta noteikumos Nr. 105 “Noteikumi par publisko
iepirkumu līgumcenu robežām” noteiktās līgumcenu
robežas, piemēro AST iekšējo normatīvo aktu
“Pamatnoteikumi iepirkumu procedūrām”.
Iepirkumu procedūru organizēšanai un Eiropas
Savienības mērogā iepirkumiem 2017. gadā ir izvirzīti
nopietni izaicinājumi – informācijas tehnoloģiju sniegto
iespēju arvien plašāka izmantošana, vides un sociālo
kritēriju integrēšana iepirkumos un inovāciju attīstība,
izmantojot iepirkumiem jaunās iespējas.
Iepirkumu organizēšana ir sarežģīts un bieži vien ilgstošs
process. Iepirkuma mērķis ir nodrošināt AST līdzekļu
izmantošanu, ievērojot tādus principus kā pārredzamība,
efektivitāte, tirgus dalībnieku godīga konkurence un
vienlīdzīga attieksme pret tiem, tādējādi samazinot
iespējamos krāpšanas un korupcijas riskus.
Iepirkuma procedūrās, kur iespējams, AST ievēro zaļā
iepirkuma principus (papildus preču vai pakalpojuma
cenai tiek vērtētas dzīves cikla izmaksas vai dzīves
cikla izmaksu elementi, kas ietver, piemēram, ar iegādi
saistītas izmaksas, lietošanas izmaksas (piemēram,
elektroenerģijas un citu resursu patēriņš), apkopes
izmaksas, aprites cikla beigu izmaksas (piemēram,
savākšanas un reģenerācijas izmaksas). AST ievēro
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2017. gada 20.
jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam
iepirkumam un tā piemērošanas kārtība” šo noteikumu
1. pielikumā uzskaitītās preču un pakalpojumu grupas,
kurām ir obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums.
Iepirkumu organizēšana notiek Valsts reģionālās
attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS),
e-konkursu apakšsistēmā www.eis.gov.lv.
Rezultātā ir pārstrādāti iepirkuma nolikumi, kā galveno
mērķi izvirzot birokrātiskā sloga samazināšanu, efektīvu
iepirkumu procesos veicamo uzdevumu koordinēšanu,
optimizējot laika resursus lietderīgam izlietojumam
AST interesēs, kā arī iepirkumu komisijas kompetences
uzlabošanu.
2018. gadā AST sekoja līdzi gan nacionālā līmeņa, gan
Eiropas Savienības normatīvo aktu izmaiņām, kā arī
sniedza viedokli tiesiskā ietvara uzlabošanai. Tāpat AST
sagatavoja normatīvo aktu projektus.
Nacionālā līmenī Sabiedrība 2018. gadā patstāvīgi, kā
arī ar tās kapitāla daļu turētāja (Finanšu ministrijas)
un Ekonomikas ministrijas starpniecību sagatavoja un
virzīja grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas
tirgus likumā. Grozījumi Enerģētikas likumā bija saistīti
ar AST kā valstij stratēģiski svarīga tautsaimniecības
objekta statusa nostiprināšanu, savukārt grozījumi
Elektroenerģijas tirgus likumā bija saistīti ar izmaiņām
izcelsmes apliecinājumu regulējumā, nacionālā datu
centra izveidē, kā arī izmaiņām elektroenerģijas tirgotāja
definīcijā. Tāpat AST iesniedza priekšlikumus grozījumiem
Aizsargjoslu likumā, kā arī atbilstoši Elektroenerģijas
tirgus likuma prasībām sagatavoja un iesniedza
apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijai grozījumus Tīkla kodeksā elektroenerģijas
nozarē saistībā ar Baltijas balansēšanas tirgus atvēršanu.
53