AST_ilgtspejas_parskats_2018

2018. gadā veikta piecu jaudas transformatoru
nomaiņa atbilstoši pārvades tīkla 10 gadu attīstības
plānam. Transformatoru un autoransformatoru
energoefektivitāte tiek vērtēta pēc to tehnisko
parametru atbilstības ES regulas Nr. 548/2014 prasībām,
lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem
ražojumiem. Transformatoru un autotransformatoru
tehnisko stāvokli, kas ietekmē gan ekspluatācijas
drošumu, gan nepieciešamos ieguldījumus, gan
darbības efektivitāti, vērtē saskaņā ar Latvijas
330/110 kV pārvades sistēmas objektu atjaunošanas
un rekonstrukcijas nepieciešamības izvērtēšanas
kritērijiem, kuram pievieno arī transformatoru un
autotransformatoru energoefektivitātes novērtējumu.
Veicot transporta līdzekļu parka atjaunošanu un
nomaiņu, transportu izvēlas pēc zaļā iepirkuma
principiem atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja
vadlīnijām, kas pieejamas IUB vietnē internetā.
BŪTISKA DARBĪBAS, PRODUKTU VAI PAKALPOJUMU
IETEKME UZ BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU
304-2
Īstenojot pārvades tīkla attīstības projektus, kā arī veicot
aktīvus uzturēšanas un modernizācijas pasākumus,
AST atbilstoši normatīvo aktu prasībām par paredzamo
darbību informē vides aizsardzības institūcijas.
Nepieciešamības gadījumā tiek veikts projektu
ietekmes uz vidi izvērtējums, piesaistot nepieciešamos
ekspertus. Būtiskākie attīstības projekti, kam veikts
ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), ir “Kurzemes loks”
un “Latvijas – Igaunijas 3. starpsavienojums”, savukārt
paredzētajai darbībai “330 kV elektropārvades līnijas
ar kopējo garumu 13 km izbūve Salaspils novadā” Vides
pārraudzības valsts birojs nolēma nepiemērot ietekmes
uz vidi novērtējuma procedūru.
Uzņēmums ņem vērā IVN laikā sniegtos vides ekspertu
priekšlikumus, vides institūciju prasības un par to
informē darbuzņēmējus, kā arī būvniecības laikā uzrauga,
vai šīs prasības tiek ievērotas. Projekta “Kurzemes loks”
ietvaros pēc AST lūguma Latvijas ornitoloģijas biedrības
eksperti veica pētījumu par migrējošo putnu un melno
stārķu iespējamām sadursmēm ar elektropārvades līniju
Ķemeru nacionālā parka reģionā. Pēc vides ekspertu
sniegtajiem ieteikumiem un IVN nosacījumu izvērtēšanas
elektrolīnijas rekonstruēšanai tika nolemts izvēlēties
risinājumu, kur pēc iespējas mazāk tiktu izcirsti koki un
ietekmēta vide, kā arī līnijā Ventspils – Grobiņa 2 km
garumā uz elektrolīnijas tika uzstādīti putnu novirzītāji.
“Kurzemes loka” līnijā Ventspils – Tume – Imanta 15 km
garā posmā arī ir paredzēts izvietot putnu novirzītājus.
AST regulāri izvērtē informāciju par citu valstu (Igaunijas,
Lietuvas) pieredzi šajā aspektā.
Uzņēmumam ir izstrādāta kārtība, kas nosaka, kādos
gadījumos pieļaujama baltā stārķa ligzdas noņemšana
vai indivīda traucēšana ar nolūku novērst būtiskus
kaitējumus tautsaimniecībai vai sabiedrības drošības
interesēm, kā arī baltā stārķa populācijas aizsardzībai.
Lai mazinātu baltā stārķa nelabvēlīgo ietekmi uz
elektropārvades līnijām, vienlaikus veicinot baltā stārķa
aizsardzību, AST ir ieviesusi un uztur elektropārvades
līniju tehniskos aizsardzības līdzekļus (balstu “cepures”
un “dzirnaviņas”). AST ik gadu no Dabas aizsardzības
pārvaldes saņem Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas
atļauju, kā arī regulāri uztur aktīvu komunikāciju un
sadarbību ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP).
Saskaņā ar 10 gadu attīstības plānu vides pārvaldības
programmu ietvaros AST apakšstacijās veic
transformatoru eļļas uztveršanas bedru un pazemes
eļļas sateces bedru atjaunošanu, kā arī uzstāda eļļas
separatorus, lai ievērotu Latvijas tiesību aktus un
normatīvus par vides aizsardzību, LEK 002 prasības
un samazinātu iespējamos vides piesārņojumus pie
transformatoru bojājumiem ar iespējamām eļļas
noplūdēm.
ATKRITUMU PĀRVALDE UN IETEKME UZ VIDI
306-2
AST radušos atkritumu apsaimniekošana tiek veikta,
ievērojot Latvijas Republikas tiesību aktus un normatīvus
(likums “Par piesārņojumu”, Atkritumu apsaimniekošanas
likums, 13.09.2011. MK noteikumi Nr.703 par atkritumu
apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas, pagarināšanas
un anulēšanas kārtību, 19.04.2011. MK noteikumi Nr.302
par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara
atkritumus bīstamus), līgumu prasības un AST definētās
prasības.
Ievērojot izmaiņas uzņēmuma organizatoriskajā un
funkcionālajā struktūrā no 01.01.2015. sadzīves atkritumu
un būvgružu apsaimniekošanu un administrēšanu organizē
un veic AST Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas daļa.
70