lejupielādēt - Latvijas Valsts arhīvi

Latvieðu bçgïi Petrogradâ (1915–1920)
Ziemeïapgabala sociâlâs apgâdîbas komisariâta pârziòâ. 76 Taèu pat jûlija beigâs
nosauktais komisariâts bçgïu bçrnu un nespçjnieku vajadzîbâm nebija pieðíîris
ne kapeikas. 77 1. augustâ tika oficiâli pabeigta LBA CK likvidâcija. Pârtrauca
darboties arî VBS Petrogradas komitejas Latvieðu sekcija. Vienlaikus ar bçgïu
aprûpes organizâcijâm lielinieki 1918. gada vasarâ un rudenî likvidçja arî visas
citas “burþuâziskâs” organizâcijas. Tieði ar to nodarbojâs Ziemeïapgabala Nacionâlo
lietu komisariâta Latvieðu nodaïa. 78
Bija spiesta pârtraukt darbîbu Latvijas Paðnoteikðanâs savienîba. Tâs nodaïas
turpinâja pastâvçt tikai pagaidâm lielinieku varâ nenokïuvuðajâs Sibîrijas un
Tâlo Austrumu teritorijâs. 79 Kaut arî daudz latvieðu mazinieku uzturçjâs
Petrogradâ lîdz 1920. gadam, 80 nodarboties atklâti ar politiku viòi baidîjâs.
LBA CK, citu latvieðu pilsonisko organizâciju likvidâcija pasliktinâja bçgïu
stâvokli. 1918. gada pavasarî iedzîvotâji sâka masveidâ atstât Petrogradu. Gada
otrajâ pusç, kad, sâkoties Pilsoòu karam, pasliktinâjâs ekonomiskais stâvoklis,
ðis process vçl vairâk paâtrinâjâs. 1914. gada sâkumâ pilsçtâ dzîvoja 2,5 miljoni
cilvçku, bet 1919. gada pavasarî no tiem bija palikuði tikai ap 900 000. 81 Latvieði
nebija izòçmums. Daudzi no viòiem atstâja pilsçtu.
Kamçr Krievija un Vâcija atradâs kara stâvoklî, bçgïi parasti necentâs nokïût
pastâvîgajâs dzîvesvietâs. Pçc Brestas miera parakstîðanas stâvoklis mainîjâs.
Vâcijas konsulâta aizgâdîbâ Petrogradâ 1918. gada marta beigâs sâka darboties
t.s. Baltijas komiteja, kura reìistrçja bçgïus, kas vçlçjâs atgriezties vâcu okupçtajâ
dzimtenç. Tika plânots nosûtît viòus turp caur Pleskavu. 82 Uzòçmîgâkie bçgïi
devâs turp patstâvîgi.
Lai noskaidrotu situâciju uz vietas, uz Pleskavu tika nosûtîta VBS delegâcija.
Atgriezusies tâ ziòoja, ka vâcu varas iestâdes neielaiþ vâcu kontrolçtajâs teritorijâs
bçgïus, kuri liekas aizdomîgi. Bçgïiem, gaidot atïauju doties tâlâk, bija jâdzîvo
barakâs sliktos apstâkïos. Pirmais vilciens ar bçgïiem uz Rîgu no Pleskavas devâs
8. aprîlî. (Lîdz tam bçgïi Baltijâ tika ielaisti caur Narvu.) Taèu jau pçc nedçïas
vâcu iestâdes, atteicâs pieòemt bçgïus, motivçjot atteikumu ar pârpildîtâm
barakâm bçgïu repatriantu savâkðanas punktos. Pierobeþas Torosinas stacijâ bija
sapulcçjuðies vairâki simti bçgïu. 83
Aprîïa beigâs Vâcijas sûtniecîbu Maskavâ apmeklçja “Baltijas bçgïu” grupa.
Viòiem ticis paziòots, ka tikai kurzemnieki var netraucçti atgriezties dzimtenç,
jo pârçjo Baltijas apgabalu statuss vçl nebija noteikts. 84 Repatriantiem bija
jâaizpilda anketas par ìimenes sastâvu, mantisko stâvokli, politisko pârliecîbu.
Bija vajadzîgi arî divu sabiedrisku darbinieku galvojumi par viòu politisko
uzticamîbu. Kad maija sâkumâ vâcu iestâdes atjaunoja bçgïu ceïu mâjup caur
Narvu, ðíçrðïi radâs no padomju puses. Ðíçrsojot robeþu, pâr to nevarçja pârvest
vairâk par 500 rubïiem un divâm mârciòâm maizes. Nemaz neïâva òemt lîdzi
kâdus citus pârtikas produktus, jebkâdas vçrtslietas, arî apìçrbu. Laikraksta
“Dienas Lapas” redaktors P. Zâlîte ar saðutumu rakstîja, ka Brestas miera lîgumâ
“bçgïu jautâjums ir palicis neizðíirts un nenokârtots”, ka Krievijai “kas viòus
93