lejupielādēt - Latvijas Valsts arhīvi

More documents

Recommendations

Info

94 Tatjana Bartele, Vitâlijs Ðalda izdzina, neskatoties uz valsts formas maiòu, izdzîtie atkal jâaizved atpakaï, neaizskarot un neatòemot viòu mantu. To prasa katra taisnîba un katra morâle. Nekâda valsts forma nevar no tâ atsvabinât. Bçgïu atgrieðanâs lai tâpçc brîva un svabada.” 85 28. maijâ no Petrogradas uz Pleskavu devâs pirmais vilciens ar apmçram 1500 bçgïu, kuru aizbraukðanu sagatavoja Baltijas komiteja. 86 Aizbraucoðo vidû vairâkums bija vâcieði. Nâkamâ bçgïu vilciena sagatavoðana aizkavçjâs. Latvieðu prese to skaidroja ar vâcu iestâþu vçlmi kavçt latvieðu atgrieðanos dzimtenç. Vâcijas ìenerâlkonsulam Krievijâ tika likts priekðâ vâciskâs Baltijas komitejas vietâ radît komisiju no Baltijas vâcu, latvieðu, ebreju pârstâvjiem. Kâ var spriest pçc nepilnîgâm ziòâm, kompromiss tika sasniegts un turpmâk latvieðu politiíi J. Goldmanis, J. Zâlîtis u.c. sadarbojâs ar Baltijas komiteju. 87 Bçgïu atgrieðanos bremzçja arî padomju iestâþu neizdarîgums. Latvieðu nacionâlo lietu komisariâts 29. augustâ bija spiests griezties tieði pie Centrâlâs gûstekòu un bçgïu lietu kolçìijas priekðsçdçtâja J. Unðlihta ar prasîbu paâtrinât darbu ar bçgïiem. 88 Daudzi bçgïi patstâvîgi meklçja atgrieðanâs ceïus uz Latviju. Tas bija pilnîgi reâli. Piemçram, kâds no bçgïiem stâstîja, kâ Krievijas robeþu sargi – latvieðu strçlnieki bez kavçðanâs atïâvuði viòam ðíçrsot robeþu, vâcu posteni vajadzçjis apiet; ieejot Pleskavâ, vâcu patruïai nâcies “iespiest saujâ”. Turpmâk vâcu iestâdes prasîjuðas tikai personas apliecîbu, sîkas anketas aizpildîðanu, trîs dienu sanitârâs karantînas izieðanu un tad jau repatrianti varçja saòemt visus vajadzîgos papîrus un biïeti vilcienam braukðanai uz agrâko dzîvesvietu. 89 Pçc Centrâlâs gûstekòu un bçgïu lietu kolçìijas ziòâm, no 1918. gada maija lîdz novembrim no Krievijas uz Vâcijas okupçtajiem apgabaliem reevakuçjâs 400 000 bçgïu. 90 Droði var pieòemt, ka ðie dati nav pilnîgi. Daïa bçgïu Krievijas un Vâcijas demarkâcijas lîniju pârgâja bez jebkâdas uzskaites. Ievçrojama daïa no Krieviju atstâjuðajiem bija latvieði. Diemþçl autoru rîcîbâ nav ziòu, cik bçgïu latvieðu ðajâ laikâ izbrauca no Petrogradas. Jâteic, ka 1918. gadâ latvieði virzîjâs ne tikai no Krievijas uz Latviju. Bija gadîjumi, kad viòi tika pârvietoti pretçjâ virzienâ. Tâ, gada beigâs Krievija un Vâcija apmaiòas kârtîbâ izdeva pretçjâs puses pavalstniekus, kuri bija ieslodzîti cietumos. Krievija uzòçma arî latvieðus. 91 Bçgïu centieni atgriezties Latvijâ seviðíi pieauga, Pirmajam pasaules karam beidzoties. Nacionâli orientçtâs aprindas iejûsminâja neatkarîgas <strong>Latvijas</strong> Republikas proklamçðana 1918. gada 18. novembrî, lielinieciski noskaòotâs – pavçrusies iespçja nodibinât Latvijâ padomju varu. Masveida izbraukðanas rezultâtâ 1919. gada septembrî Petrogradâ palika nedaudz vairâk par 10 000 latvieðu. Lielâkâ daïa no viòiem nekâdu politisku aktivitâti neizrâdîja. Latvieðu komunistiskajâs sekcijâs bija 225, Krievijas komunistiskâs jaunatnes latvieðu sekcijâ – 62 biedri, Latvieðu Centrâlajâ komunistiskajâ klubâ – 300 biedru. 92
96 Tatjana Bartele, Vitālijs Šalda Latviešu sekciju IV kongress atzina, ka “sakarā ar Padomju Krievijas miera priekšlikumu Baltijas valstiņām, dažās vietās starp latvju strādniekiem ir radusies tendence atgriezties nekavējoši un pat neorganizēti baltā Latvijā”. 94 Latviešu lielinieki bija spiesti rēķināties ar Petrogradā dzīvojošo latviešu, to skaitā arī strādnieku, gribu un atzīt viņu tiesības atgriezties dzimtenē. Taču lielinieki kā atgriešanās mērķi stādīja cīņu par buržuāzijas varas gāšanu, reizē tomēr aicinot palikt padomju Krievijā, lai tur cīnītos par sociālismu. Petrogradā iznākošais laikraksts “Komunists” aicināja: “Krievijā esošie latvju strādnieki, ņemiet ceļu uz Latviju, – brīvot zemi, savu šķiru un līdz ar viņu pašu Latviju. Krievijā dzīvojošie latvju komunisti – pienācis laiks, kad proletariāta intereses Latvijā prasa jūsu darbu šeit!” 95 Bēgļi nebūt nesteidzās pildīt šos aicinājumus. Pēc pašu Petrogradas latviešu lielinieku vārdiem, pilsētas latviešu iestādes bija kļuvušas par bēgļu “caurbraucamām mājām” ceļā uz dzimteni, 96 kur viņi iekļāvās savas valsts jauncelsmes darbā, bet nevis centās “brīvot savu zemi, savu šķiru”. Latviešu komunistiskā prese un autoriem zināmie dokumenti nedod precīzu priekšstatu, cik no Petrogradā dzīvojošajiem latviešu bēgļiem atgriezās Latvijā, cik palika Krievijā. Lai to noskaidrotu, nepieciešami tālāki meklējumi arhīvos. Taču ir iespējams spriest arī pēc netiešām zinām. Jau minēts, ka līdz karam Petrogradā dzīvoja ap 10 000 latviešu, 1917. gada pavasarī to skaitu papildināja ap 60 000 bēgļu, bet 1919. gada pavasarī pilsētā atkal palika ap 10 000 latviešu. Domājams, ka šo palikušo vairākums bija “vietējie” latvieši, vēl pirms kara apmetušies pilsētā. Viņu atgriešanos etniskajā dzimtenē kavēja Petrogradā esošā mantība, pārtrūkušie sakari ar Latviju. Faktiski bez iedzīves palikušie bēgļi pat bīstamajos Pilsoņu kara apstākļos bija vairāk noskaņoti uzsākt riskanto ceļu mājup. Arvien pieaugošās grūtības, kuras radīja Pilsoņu karš, lielinieku atteikšanās nodrošināt bēgļu apgādi, veicināja bēgļu vēlmi atgriezties Latvijā. Arī vēl 1920. gadā Petrogradā palikušo latviešu daļa centās nokļūt Dzimtenē. Tādējādi, ja neņem vērā Pilsoņu kara apstākļos notikušo latviešu pārvietošanos uz Petrogradu un no tās, ko nav iespējams uzskaitīt, jāsecina, ka pēc kara beigām pilsētā palika visai nenozīmīgs latviešu bēgļu skaits. AtsAuces un piezīmes 1 Bartele T., Šalda V. Latviešu repatriācija no Padomju Krievijas. 1918–1921 // <strong>Latvijas</strong> Vēsture. – 1998. – Nr. 1, 2, 4; Bartele T., Šalda V. Latvieši Maskavā. 1915–1922. –Daugavpils, 2001. Бартеле Т., Шалда В. Латышские беженцы в России в годы Гражданской войны // Отечественная история. – 2000. – № 1. – C. 18–31. 2 Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja. – R., 1931. 3 Dribins L. “Prometejs” cīņā. – R., 1972; Spreslis A. Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu. 1917.–1918. gadā. – R., 1987. 4 Krasnovs V. Latviešu kolonijas. – R., 1938. – 143. lpp. 5 Ņevas Viļņi. – 1915. – 17. febr., 3. marts. 6 Jaunās Pēterpils Avīzes. – 1915. – 2. dec.
Page 1 and 2: Tatjana Bartele, Vitâlijs Ðalda L
Page 3 and 4: Latvieðu bçgïi Petrogradâ (1915
Page 11: Latvieðu bçgïi Petrogradâ (1915
Page 15 and 16: 98 Tatjana Bartele, Vitālijs Šald
Page 17: Eine aktive Tätigkeit wurde in Pet

lejupielādēt - Latvijas Valsts arhīvi

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?