SPORTA SKOLOTĀJS - Daugavpils Universitāte

1 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE 

Profesionālā 

bakalaura studiju programma 

SPORTA SKOLOTĀJS 

Pašnovērtējuma ziĦojums 

par 2007./2008. studiju gadu 

Programmas kods – 42141 

Programmas īstenošanas ilgums – 

4 studiju gadi (pilna laika studijas) un 5 studiju gadi (nepilna laika studijas) 

Programmas apjoms – 160 KP 

Prasības uzsākot studijas – vidējo izglītību apliecinošs dokuments 

Iegūstamā kvalifikācija – sporta skolotājs 

Iegūstamais grāds – profesionālais bakalaura grāds izglītībā 

Programmas īstenošanas vieta – Daugavpils Universitāte 

Programmas īstenošanas veids – pilna un nepilna laika studijas 

Programmas direktore – Mag. paed, lektore Natālija GeriĦa 

2005./2006. – izmaiĦas 

2006./2007. – izmaiĦas 

2007./2008. – izmaiĦas 

2008./2009. – izmaiĦas 

2009./2010. – izmaiĦas 

20010./2011. – reakreditācijas ziĦojums

2 

SATURS 

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ................................................. 4 

1.1. Studiju programmas mērėis un uzdevumi .................................................................................... 4 

1.2. Studiju procesa organizācija un vadība ......................................................................................... 4 

1.3. Studiju procesa ilgums .................................................................................................................. 4 

1.4. Studiju programmas profesionālais un akadēmiskais statuss ....................................................... 5 

1.5. Studiju programmas realizācija..................................................................................................... 5 

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI .............................................................................................. 5 

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA ................................................................................... 6 

3.1. Studiju programmas struktūras izmaiĦas ...................................................................................... 6 

3.2. Studiju programmas struktūra ....................................................................................................... 8 

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS............................................................................................ 9 

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE .................................................................................... 22 

5.1. Studējošie .................................................................................................................................... 22 

5.2. Absolventu skaits ........................................................................................................................ 24 

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS ................................................................... 25 

6.1. Akadēmiskais personāls .............................................................................................................. 25 

6.2. Materiāli - tehniskā bāze ............................................................................................................. 28 

6.3. Finansu resursi ............................................................................................................................ 29 

6.4. Bibliotēka .................................................................................................................................... 30 

7. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ...................................................................................... 31 

8. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ DARBĪBA ...... 31 

8. 1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs, tā mijiedarbība ar studiju darbu ............................ 31 

8.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā .................................................................................. 32 

8.3. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijas Republikā un ārvalstīs ............................ 32 

8.4. Studējošo sporta aktivitātes un sasniegumi................................................................................. 33 

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM 

PROGRAMMĀM .............................................................................................................................. 34 

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA ..................................................................... 35 

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS .................................................................. 38

PIELIKUMI 

1. pielikums: 

3 

1.1. Studiju programmas “Sporta skolotājs” studiju plāns par 2005./2006. st.gadu 

1.2. Studiju programmas “Sporta skolotājs” studiju plāns par 2006./2007. st.gadu un 

par 2007./2008. st.gadu 

2. pielikums: Studiju programmas “Sporta skolotājs” studiju kursu apraksti 

3. pielikums: 

3.1. Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības kopsavilkums par 2000.- 

2005. studiju gadiem 

3.2. Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības kopsavilkums par 

2005./2006. st.gadu 


2006./2007. st.gadu 


2007./2008. st.gadu 

4. pielikums: Studiju programmas “Sporta skolotājs” pašizvērtējuma ziĦojumi par 2000.- 2005.gadu 

5. pielikums: Studiju programmas “Sporta skolotājs” pedagoăisko un mācību prakšu nolikumi 

6. pielikums: 

un prakšu uzdevumi 

6.1. Studiju programmas “Sporta skolotājs” studējošo sporta sasniegumi par2000.- 2005.gadu 

6.2. Studiju programmas “Sporta skolotājs” studējošo sporta sasniegumi 2005./2006. st.gadu 



7. pielikums: Studiju programmā “Sporta skolotājs” aizstāvēto bakalaura darbu tēmas 

8. pielikums: Studiju programmas “Sporta skolotājs” studiju maksas aprēėins 

9. pielikums: Studiju programmā “Sporta skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju CV

4 

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 

1.1. Mērėis un uzdevumi 

Profesionālās augstākās izglītības studiju programma (turpmāk – studiju programma) 

„Sporta skolotājs” ir paredzēta piektā līmeĦa profesionālās kvalifikācijas iegūšanai – Sporta 

skolotājs. 

Studiju programmas mērėis: 

Sekmēt studējošo pedagoăiskās kompetences attīstību, nodrošinot valsts ekonomikas un 

sociālajām vajadzībām atbilstošus sporta skolotājus. 

Studiju programmas uzdevumi: 

• veicināt katra studējošā vajadzības uztvert pārmaiĦu būtību izglītībā un spēju izveidot 

šīm pārmaiĦām adekvātus pedagoăiskās darbības modeĜus; 

• attīstīt studējošo profesionālās prasmes: apgūt skolas sporta standartā iekĜauto sporta 

veidu tehnikas pamatus, izprotot kustību nozīmi un iespējamo pielietojumu praktiskajā 

dzīvē; saskatīt daudzveidīgos mācīšanas kontekstus; spēju izvēlēties savas 

profesionālās darbības mērėi; prasmi veicināt skolēnu izaugsmi, pašizpausmi, 

pašdisciplīnu; saskatīt sporta mācību satura saistību ar pārējiem mācību priekšmetiem; 

veidot skolēnu veselībai drošu vidi sporta stundā; apgūt dažādu rotaĜu, sporta veidu, 

sacensību noteikumu pielietošanu praksē; prasmi izvērtēt skolēnu mācību sasniegumus 

un savu darbību; apgūt “godīgas spēles” principus kā sporta ētikas pamatprasības. 

Studiju programma ir izstrādāta balstoties uz Daugavpils Universitātes (turpmāk - DU) 

ilggadīgo pieredzi skolotāju sagatavošanā un Eiropas Savienības izglītības sistēmas jaunajām 

tendencēm. 

2005./2006. – izmaiĦu nav 

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

1.2. Studiju procesa organizācija un vadība 

Studiju process ir organizēts atbilstoši Daugavpils Universitātes Satversmei, Augstskolu 

likumam, Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr.481 “Par otrā līmeĦa profesionālās 

augstākās izglītības valsts standartu un normatīvajiem dokumentiem’’, kuri ir spēkā Latvijas 

Republikā, kā arī ar DU Senātā pieĦemtajiem studijas reglamentējošiem dokumentiem. 

Imatrikulācija notiek saskaĦā ar Daugavpils Universitātes uzĦemšanas noteikumiem (kurus ik 

gadu apstiprina DU Senāts). 

Studiju programmas izpildi nodrošina DU Izglītības un Vadības fakultāte (turpmāk - IVF). 

Mācību un metodiku katedra, programmas realizācijai pieaicinātais akadēmiskais personāls no 

citām DU katedrām. Pedagoăiskā prakse notiek Daugavpils pilsētas skolās. 

2005./2006. – izmaiĦu nav 

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

1.3. Studiju procesa ilgums 

Profesionālās studiju programmas “Sporta skolotājs” ar bakalaura grādu izglītībā apjoms ir 

160 kredītpunkti un paredzēts pilna laika studiju veidā apgūt 4 studiju gados un nepilna 

laika studiju veidā apgūt 5 studiju gados. 

2005./2006. – izmaiĦu nav

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

1.4. Studiju programmas profesionālais un akadēmiskais statuss 

Pēc profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas apguves studentam 

piešėir piektā līmeĦa profesionālo kvalifikāciju ”sporta skolotājs” un profesionālo bakalaura 

grādu izglītībā. Iegūtā piektā profesionālā kvalifikācija atbilst profesijas standarta „Skolotājs” 

(reă.nr. PS 0238) prasībām. 

2005./2006. – izmaiĦu nav 

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

1.5. Studiju programmas realizācija 

Studijas notiek Daugavpils Universitātē Izglītības un vadības fakultātē pilna laika studiju 

veidā par valsts budžeta un fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas 

līdzekĜiem un nepilna laika studiju veidā par fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju 

maksas līdzekĜiem (Studiju plāns 1. pielikumā) 

2005./2006. - izmaiĦu nav 

2006./2007. - izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

5 

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI 

Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultāte dod iespēju apgūt profesionālo studiju 

programmu „Sporta skolotājs” ar bakalaura grādu izglītībā Latvijas Republikas pilsoĦiem un 

LR pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokĜa, rases un 

nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliăiskās pārliecības, nodarbošanās un 

dzīves vietas. No 2004. gada reflektanti tiek ieskaitīti programmā konkursa kārtībā, 

pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Pilna laika studijām - centralizētie 

eksāmeni latviešu valodā un literatūrā un pirmajā svešvalodā. un kā papildus prasības - 

eksāmens vingrošanā un vienā no izvēlētajām sporta spēlēm (basketbols, volejbols, futbols, 

handbols). Nepilna laika studijām - atestātu konkurss (vidējā atzīme sportā (fiziskajā 

audzināšanā) un bioloăijā). 

Daugavpils Universitāte piedāvā iespēju kārtot centralizētos eksāmenus (turpmāk – CE) 

tiem vidusskolas absolventiem, kuri tos nav kārtojuši. 

Ārpus konkursa, ja ir izpildītas uzĦemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā, tiek 

imatrikulēti: 

- Olimpisko spēĜu, Pasaules un Eiropas meistarsacīkšu jauniešu un junioru sacensību 

dalībnieki un Latvijas meistarsacīkšu (2004. un 2005.gadā; 2006. un 2007. gadā; 2008. un 

2009. gadā) uzvarētāji pieaugušo grupā; 

- no aktīvā militārā dienesta atvaĜinātie karavīri, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc 

atvaĜināšanas dienas, ko apliecina dienesta apliecība. 

Papildus informācija par studiju iespējām pieejama Daugavpils Universitātes Sabiedrisko 

attiecību un informācijas daĜā, Studiju daĜā, Daugavpils Universitātes mājas lapā (pilna laika

studijām http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewarticle&artid=195 

nepilna laika studijām) un DU IVF Mācību metodiku katedrā. 

2005./2006. - izmaiĦu nav 

2006./2007. - Ir izmaiĦas prasības papildpunktu iegūšanas veidā pilna laika reflektantiem – ir 

atcelts eksāmens vingrošanā un vienā no izvēlētajām sporta spēlēm, ta vietā ir centralizēta 

eksāmena rezultāti - ieskaite sportā. 

2007./2008. – - Ir izmaiĦas prasības papildpunktu iegūšanai reflektantiem (skat. DU 

UzĦemšanas noteikumi pilna un nepilna laika pamatstudijām 2008. gadā, punkts 5.6. un 5.9). 

Papildus punkti studiju programmā „Sporta skolotājs" ar Izglītības un vadības fakultātes 

konkursa komisijas lēmumu tiek piešėirti par: 

1. piedalīšanos Latvijas čempionātos pieaugušo grupā (attiecīgās sporta veida federācijas 

izziĦa) - 8 punkti, Latvijas čempionātos junioru grupā (attiecīgās sporta veida federācijas 

izziĦa) - 6 punkti 

2.godalgotām vietām pilsētu un rajonu čempionātos (izziĦa no sporta pārvaldēm, sporta 

skolām, sporta klubiem) - 4 punkti. 

(skat. http://du.lv/lv/studijas/uznemsana/pamatstudijas/noteikumi) 

6 

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA 

3.1. Studiju programmas struktūras izmaiĦas laika posmā no 1999.gada līdz 

2005.gadam 

Studiju programmas attīstību ietekmējuši vairāki faktori: akreditācijas komisijas 

novērtēšanas ziĦojuma ieteikumi, pārmaiĦas augstākās izglītības likumdošanā, programmas 

prasību atbilstība mūsdienu augstākās izglītības tendencēm, pētījumi un pieredzes apmaiĦas. 

Studiju programmas apjoma un satura pārstrukturēšana īstenota vairākos posmos: 

1. posms. Akreditētās studiju programmas “Fiziskas audzināšanas skolotājs” ar 

akadēmisko bakalauru darbības uzsākšana (1999. - 2000. gads): 

1) Šajā laikā tika uzlabota un atjaunota materiāli tehniskā bāze (tehnisko resursu pakāpeniska 

nomaiĦa u.c.). 2) Turpināta studiju plānā paredzēto studiju kursu pilnveidošana un saskaĦošana 

programmas ietvaros. 

2.posms. Studiju programmas “Fiziskas audzināšanas skolotājs” akadēmiskās izglītības 

bakalaura daĜas pārveidošana uz profesionālo izglītības bakalauru (2001. - 2002. gads) 

Atbilstoši programmas zinātniskā un profesionālā darba integrācijai, pamatojoties uz 

programmas izvērtēšanas rezultātiem, studentu aptaujas rezultātiem, pedagoăiskās prakses 

atsauksmēm, plānā mainīts pedagoăiskās prakses apjoms no iepriekšējiem 16 kredītpunktiem 

(turpmāk – KP) uz 19 KP, paredzot pakāpenisku prakses apjoma palielināšanu turpmākajos 

gados. Lai veicinātu pētnieciskās darbības prasmju attīstību, palielināts studiju un bakalaura 

darbu izstrādes KP skaits līdz 14 KP. Tika palielināts līdz 22 KP humanitāro un sociālo zinātĦu 

teorētisko kursu un sociālo, komunikatīvo un organizatorisko pamatiemaĦu attīstošo kursu 

apjoms. 

Programmas kvalitatīvai pilnveidošanai: 1) ieviesti jauni studiju kursi , piemēram, “Sporta 

dejas un to mācību metodika” (1KP), “Aerobika un tās mācību metodika” (1KP); 2) turpināta 

studiju plānā paredzēto studiju kursu pilnveidošana un saskaĦošana programmas ietvaros; 3) 

realizējot studiju programmas saturu, radusies nepieciešamība mainīt studiju programmas 

nosaukumu no “Fiziskas audzināšanas skolotājs” uz “Sporta skolotājs”, balstoties uz 2000.gada 

5.decembra noteikumiem par Valsts pamatizglītības standartu nr. 462 un par Valsts vispārējās 

izglītības standartu nr. 463, kuros mācību priekšmeta nosaukums „Fiziskā audzināšana„ tika 

nomainīts uz ”Sports” .

3.posms Studiju laika un apjoma saskaĦošana ar studiju programmām izvirzītajām 

prasībām, atbilstoši MK 481 noteikumiem (2003. – 2004. gads) 

“Fiziskās audzināšanas skolotājs” programmā: 1) samazināts studiju kursu kontaktstundu 

skaits, palielināts patstāvīgo studiju laiks; 2) turpināta pedagoăiskās prakses KP skaita 

pakāpeniska palielināšana, lai sasniegtu paredzētos 26 KP; 3) mainīta pedagoăiskās prakses 

struktūra un apstiprināts tai atbilstošs saturs; 4) veiktas izmaiĦas saskaĦā ar Studiju Padomes 

lēmumu protokolu Nr.74 no 19.08.2003., samazinot humanitāro un sociālo zinātĦu teorētisko 

kursu un sociālo, komunikatīvo un organizatorisko pamatiemaĦu attīstošo kursu apjomu no 4 

KP uz 2 KP. 

Programmas kvalitatīvai pilnveidošanai: 1) studiju kursos pastiprināta ievirze uz teorijas un 

prakses vienotību; 2) ieviesta vienota studiju programmas un kursu izvērtēšana (pašvērtējums, 

kursu izvērtējums, studiju programmas izvērtējums gada beigās); 3) saskaĦota struktūra 

studentu pētniecisko prasmju attīstībai: 3 studiju darbi, pētījums pedagoăiskajā praksē (2. 

kursā), projektu nedēĜas temati katrā kursā; 4) ieviesti jauni studiju kursi “Atlētiskā vingrošana 

un tās mācību metodika” (1 KP), “Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana un vadīšana” 

(10 KP), un “Projektu izstrāde un vadība” (1 KP); 5) turpināta studiju plānā paredzēto studiju 

kursu pilnveidošana un saskaĦošana programmas ietvaros; 6) noformulētas un saskaĦotas 

vienotas studiju darbu un bakalaura darbu izstrādes prasības 

4.posms. Līdzšinējās studiju programmas izvērtēšana, efektīvākas struktūras un satura 

meklējumi un to sagatavošana ieviešanai no 2006. gada janvāra (2004. - 2005. gads un 

tālāk) 

Mācību metodiku katedrā un Izglītības un vadības fakultātē tika kritiski izvērtēts esošais 

studiju programmas saturs, tās struktūra un realizēšana nākamo sešu gadu laikā. Rūpējoties par 

vērtīgākā satura saglabāšanu tika meklētas efektīvākas tā organizēšanas struktūras, tika 

identificēts vērtīgākais, aktuālākais saturs un nolemts to saglabāt programmā arī uz 

nākamajiem sešiem gadiem, papildinot programmas saturu ar jaunāko informāciju un 

pārstrukturējot esošo saturu. Ievērojot LR Ministra kabineta noteikumus Nr.481 ”Par otrā 

līmeĦa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un respektējot pasniedzēju, darba 

devēju un studējošo ieteikumus, tika sagatavoti un pieĦemti lēmumi (IVF Domes no 

30.08.2004. protokols Nr.10 un IVF Domes protokols Nr.5. no 13.04.2005.) par izmaiĦām 

programmas struktūrā, kas tiks iesniegti reakreditēšanai un piedāvāti ieviešanai ar 2006. gada 

janvāri: 

Tika pieĦemts lēmums iesniegt reakreditēšanai studiju programmu “Sporta skolotājs” ar 

šādām strukturālām un apjoma izmaiĦām: 1) līdzšinējo studiju programmas apjomu 164 KP, 

samazināt uz 160 KP; 2) samazināt nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloăiju 

kursu KP no 47 KP uz 39 KP, ar to palielinot nozares profesionālās specializācijas kursu KP 

skaitu 3) izvērtējot studiju kursu lietderīgumu un apjomu studiju programmas specifikas 

kontekstā, pieskaĦojoties studiju programmas optimālajam apjomam (160 KP): 3.1) mainīt 

studiju kursu “Sporta dejas un to mācību metodika” uz “Tautas dejas, ritmika un to mācību 

metodika”; 3.2) ieviest jaunus studiju kursus, piemēram “Pirmā medicīniskā palīdzība” (1KP); 

3) palielināt KP apjomu mācību metodiku priekšmetiem; 4) palielināt kredītpunktu skaitu 

nozares profesionālās specializācijas studiju kursiem, piemēram “Basketbols un tā mācību 

metodika”, “Volejbols un tā mācību metodika”, “Handbols un tā mācību metodika”, 

“Biomehānika”; 5) 1KP palielināt kontaktstundu skaitu no 16 uz 24 šādos studiju kursos: 

“Vingrošana un tās mācību metodika”, “Aerobika un tās mācību metodika”, ”Tautas dejas, 

ritmika un to mācību metodika”, ”Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika”, 

”Vieglatlētika un tās mācību metodika”, “Sporta spēles un to mācību metodika”, “Peldēšana 

un tās mācību metodika”, ”Pašaizsardzība un tās mācību metodika”; 6) mācību prakse futbolā 

tiek integrētā studiju kursā “Futbols un tā mācību metodika”. 

Programmas kvalitatīvai pilnveidošanai: 1) pedagoăiskās prakses KP skaita palielināšana, 

sasniedzot 26KP; 2) materiāli tehnisko un informatīvo resursu atjaunošana un attīstība; 3) 

turpināta studiju plānā paredzēto studiju kursu pilnveidošana un saskaĦošana programmas 

7

ietvaros, piemēram, ieviests jauns studiju kurss “Sports pirmsskolas izglītībā”, “Bērnu sporta 

nometnes organizēšana un vadīšana”, “Sporta pasākumu organizēšana un vadīšana skolā”; 4) 

uzlabots un papildināts programmas materiālais nodrošinājums. 

2005./2006. - Kvalitatīvās un kvantitatīvās izmaiĦas. 

Pamatojoties uz Mācību metodiku katedras priekšlikumu par izmaiĦām pedagoăiskās 

prakses uzdevumos 2. kursa studentiem un to pielāgošana studiju programmas mērėiem un 

uzdevumiem IVF 06.02.2006. Domes sēdē (protokols Nr. 3) tika nolemts pedagoăisko praksi 

modernizēt un realizēt ar šādu kredītpunktru skaitu: Pedagoăija 1KP (16.st), Psiholoăija 1KP 

(16.st), Pētnieciskās metodes pedagoăijā 1KP (16.st), Pētījumu datu datorapstrāde 1KP 

(16.st), Mācību metodes un mācīšanās stili 1KP (16.st), praktikums metodikā 3KP (48.st). 

IVF 5.06.2006. Domes sēdē (protokols Nr.7.) tika pieĦemts lēmums par izmaiĦu studiju kursa 

“Sociālās un personības attīstības psiholoăijas” nosaukumu uz “Sociālās un personības 

psiholoăija”(skat. 1.1. pielikumā). 

2006./2007. st. gadā ar IVF 18.12.2006. Domes lēmumu (protokols Nr.18) tika apstiprināts un 

pilnveidots nepilna laika profesionālo studiju prorammas „Sporta skolotājs”studiju plāns (skat. 

1.2. pielikumā ). 

23.04.2007. ar IVF Domes lēmumu (protokols Nr.6) bija apstiprināts nolikums mācību 

praksē „Tūrisms un tā mācību metodika” un veiktas šādas izmaiĦas studiju plānā:1) tika 

konkretizēts studiju kursa nosaukums nozares profesionālās specializācijas kursa nosaukumā 

no “Pirmā medicīniskā palīdzība” (1 KP) uz “Pirmā palīdzība” (1KP); 2) bakalaura 

programmas brīvās izvēles kursa “Badmintons, galda teniss un to mācību metodika” (1 KP) un 

"Sporta masāža” (2 KP) realizēšana tika pārcelta no 7. semestra uz 8. semestri; 3) humanitāro, 

sociālo zinātĦu teorētiska kursa un kursa, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un 

organizatoriskās pamatiemaĦas “Sporta pasākumu organizēšana un vadīšana” (1 KP) un 

bakalaura programmas brīvās izvēles kursa “Mācību sasniegumu izvērtēšana” (1 KP) 

realizēšana tika pārcelta no 8. semestra uz 7. semestri (skat. 1.2. pielikumā). Šīs izmaiĦas 

neietekmēja kredītpunktu skaitu izmaiĦu semestros. 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

3.2. Studiju programmas struktūra 

Studiju programmas kopapjoms ir 160 KP. No minētā apjoma 130 KP veido teorētiskie 

un praktiskie A, B, C un D daĜu kursi un 30 KP ir prakses. 

Studiju kursi ir sakārtoti atbilstoši šo kursu secības zinātniskajai un praktiskās pieredzes 

loăikai, kuras pamatā ir sporta teorijas un prakses pamatprincips no vispārīgā uz speciālo. 

A daĜas jeb nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloăiju kursi ir obligāti 

visiem profesionālajā programmā imatrikulētajiem studentiem. Tajā ietilpst vispārīgie 

dabaszinātĦu pamatkursi, kas izlīdzina studentu zināšanu līmeni un dod studentiem vispusīgas 

zināšanas, prasmes un iemaĦas. Apgūstot A daĜas teorētiskos un praktiskos kursus students 

iegūst 36 KP jeb 22% no kopējo kredītpunktu skaita. 

B daĜas jeb nozares profesionālās specializācijas kursi nodrošina studentiem padziĜinātas 

studijas profesijas apguvei. Apgūstot B daĜā izvēlētos kursus studentam jāiegūst 60 KP jeb 

38% no kopējo kredītpunktu skaita (tā skaitā 3 KP mācību prakses slēpošanā un tās mācību 

metodikā (3 nedēĜas 4. semestrī) un 1 KP tūrismā un tā mācību metodikā (1 nedēĜa, 6. 

semestrī)). 

C daĜā iekĜauts humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta 

sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaĦas. Apgūstot šīs daĜas kursus 

studentam ir jāiegūst vismaz 20 KP, kas ir 12% no kopējā nepieciešamā kredītpunktu skaita. 

D daĜā iekĜauti bakalaura programmas brīvās izvēles kursi, kuru apjoms ir vismaz 6 KP 

jeb 4% no kopējā kredītpunktu skaita. 

8

Nr. 

p.k. 

Studiju laikā notiek trīs pedagoăiskās prakses (26KP) un divas mācību prakses (Slēpošana 

un tās mācību metodika (3KP), Tūrisms un tā mācību metodika (1KP)) un studentiem 

jāizstrādā 3 studiju darbi (3KP). 

2005./2006. - izmaiĦu nav 

2006./2007. - izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

9 

Kursa nosaukums 

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS 

4.1.1.tabula 

Profesionālo studiju programma ”Sporta skolotājs” 

ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā (pilna laika) 

KP 

skaits 

Vērtējuma 

forma 

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloăiju kursi (36 KP) 

1. Pedagoăijas vēsture 2 eks.* 

Docētājs 

Dr. paed., doc. E.OĜehnoviča 

Dr.paed., prof. I. Salīte, 

Mag.paed., as. M.Kravale 

2. Audzināšanas teorija un metodika 2 d. iesk.** 

Mag. paed., lekt. V. Guseva 

Dr.psych., doc. D.Iliško 

3. Sociālā pedagoăija 2 d. iesk. Mag. paed., lekt. V. Guseva 

4. Mācību organizācijas pamati 1 d. iesk. Dr. paed. prof. E. KrastiĦa 

Dr. psych., doc. S. Guseva 

5. Vispārīgā psiholoăija 2 eks. Dr.psych., doc.V. Makarevičs 

6. Pedagoăiskā psiholoăija 2 d. iesk. 

Dr. psych., doc. V. Dombrovskis 

Dr. psych., as. prof. A. Pipere 

Dr.psych., doc.V. Makarevičs 

Dr.psych., as.prof. I.Kokina 

7. Sociālā un personības psiholoăija 2 eks. 



8. Speciālā pedagoăija 3 d. iesk. Mag. paed., lekt. V. Guseva 

9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 1 d. iesk. 

Dr. paed., prof. E. KrastiĦa 


10. Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 4 2 d. iesk. Dr. biol, doc. L. AntoĦeviča 

11. Informācijas tehnoloăijas 3 2 d. iesk. Mag. paed., lekt. E.Vanaăele 

12. Sporta psiholoăija 2 eks. Dr. psych., doc. V. Dombrovskis 

13. Cilvēka anatomija 3 eks. 

Dr. biol., doc. I. Kaminska 

Mag. biol., lekt. A. Paškeviča 

14. Cilvēka fizioloăija 4 2 eks. 

Dr. biol., doc. J. Jauja 

Dr. med., doc.A. Žilinska 

15. Sporta medicīnas pamati 2 d. iesk. Dr. med., doc.A. Žilinska 

16. Studiju darbs 1 iesk. darba vadītāji 

Nozares profesionālās specializācijas kursi (60 KP) 

17. Bioėīmija 2 

eks. Mag. paed., lekt. A. Antropa 

18. Pirmā medicīniskā palīdzība 1 d. iesk. Mag. biol., lekt I. KuĦicka 

19. Biomehānika 2 d. iesk. Dr. phys., prof. V. Paškevičs

20. Sporta fizioloăija 2 eks. 

Dr. biol., doc. Jānis Jauja 


21. Ārstnieciskā un koriăējošā vingrošana 3 eks. Mag. sp.paed., lekt. S. Stalidzāne 

22. Sporta teorija un metodika 7 

3 d. iesk. 

2 eks. 

Mag. paed., lekt. N. GeriĦa 

23. Vingrošana un tās mācību metodika 8 

5 d. iesk. 

eks. 

Mag. sp.paed., lekt. I. Kazakeviča 

Mag. paed., lekt. S. Čapulis 

24. Aerobika un tās mācību metodika 2 d. iesk. Mag. sp.paed., lekt. I. Kazakeviča 

25. Tautas dejas, ritmika un to mācību metodika 1 d. iesk. Mag. sp.paed., lekt. I. Kazakeviča 

26. Vieglatlētika un tās mācību metodika 

Sporta spēles un to mācību metodika 

7 

2 d. iesk. 

eks. 

As. Jānis Petrovskis 

27. Futbols un tā mācību metodika 2 d. iesk. Mag. paed., lekt. A. KovaĜevskis 

28. Volejbols un tā mācību metodika 4 

d. iesk. 

eks. 

Mag. paed., lekt. A. KovaĜevskis 

29. Basketbols un tā mācību metodika 4 

d. iesk. 

eks. 

Mag. paed., lekt. N. RomaĦenko 

30. Handbols un tā mācību metodika 3 d. iesk. Mag. paed., lekt. N. RomaĦenko 

31. Peldēšana un tās mācību metodika 4 

d. iesk. 

eks. 

Mag. sp.paed., lekt. S. Stalidzāne 

32. Kustību rotaĜas un to mācību metodika 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. N. GeriĦa 

33. 

Mācību prakse (slēpošana un tās mācību 

metodika) 

3 d. iesk. Mag. paed., lekt. A. KovaĜevskis 

34. Tūrisma un tā mācību metodika 1 d. iesk. 

As. L.SkadiĦa 

As. V. Maklakova 

35. Mācību prakse (tūrisms un tā mācību metodika) 1 d. iesk. 





10 

Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, 

komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaĦas (20 KP) 

38. 

Latvijas kultūras vēsture/ Pasaules kultūras 

vēsture/ Reliăiju vēsture 

2 

d. iesk. Mag.hyst., lekt. G.OzoliĦš 

Mag.philol., lekt. I. Kupšāne 

39. Projektu izstrāde un vadība 1 

d. iesk. Mag. paed., lekt. N. GeriĦa 


40. Sporta vēsture 2 d. iesk. 

Mag. hyst., as. B. Volkovičs 


41. 

Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana un 

vadīšana 

2 

d. iesk. 


Mag.oec., lekt. I. KuĦicka 

42. Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloăija/ Politoloăija 2 d. iesk. Mag.oec., lekt. V.Stūrainis 

Mag. hyst., lekt. A.Kupšāns 

43. Ētika 2 

d. iesk. Mag. paed., lekt. B.Felce 

Mag.paed., lekt. A.Felcis 

44. Filosofijas pamati 2 

d. iesk. Dr.philol., doc. L.Gorbaceviča 

Mag.hyst., lekt. D. OĜehnovičs 

Mag. paed., lekt. A. Dunskis 

45. Svešvaloda 4 d. iesk. Mag. paed., lekt. J. Sergejeva 

Mg. paed., lektore I. Kirilova 

46. Bērnu sporta nometnes organizēšana un vadīšana 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. N. RomaĦenko 

47. Sporta pasākumu organizēšana un vadīšana skolā 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. N. GeriĦa 

48. Bērnu tiesības un to aizsardzība 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. V. KudiĦš 

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi (vismaz 6 KP) 

49. Mācību sasniegumu izvērtēšana 1 

d. iesk. Dr.paed., prof. E. KrastiĦa 

Dr.psych., as.prof. A. Pipere

50. Sports pirmsskolas izglītībā 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. L. Silova 

51. Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. S. Čapulis 

52. Badmintons, galda teniss un to mācību metodika 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. A. KovaĜevskis 

53. Sporta masāža 2 d. iesk. Mag. sp.paed., lekt. S. Stalidzāne 

54. Pašaizsardzība un tās mācību metodika 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. S. Čapulis 

11 

PRAKSE (26KP) 

55. Pedagoăiskā prakse 8 d. iesk. Prakses vadītājs 



Bakalaura darbs 12 aizstāvēšana darba vadītāji 

KOPĀ: 160 KP 

NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMI: 

1) integrētais eksāmens pedagoăijā un psiholoăijā, 

2) integrētais eksāmens sporta teorijā un metodikā, 

3) bakalaura darba aizstāvēšana 

* diferencēta ieskaite 

** eksāmens 

4.1.2.tabula 


ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā (nepilna laika) 

Nr. 

p.k. 


KP 

skaits 

Vērtējuma 

forma 



Docētājs 


Dr.paed., prof. I. Salīte, 

Mag.paed., as. M.Kravale 

















9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 1 d. iesk. 






13. Cilvēka anatomija 3 

eks. Dr. biol., doc. I. Kaminska 






16. Studiju darbs 1 iesk. darba vadītāji

12 




Dr. biol.doc. J. Kirilova 

18. Pirmā medicīniskā palīdzība 1 d. iesk. Mag. biol., lekt I. KuĦicka 

19. Biomehānika 2 d. iesk. Dr. phys., prof. V. Paškevičs 






3 d. iesk. 

2 eks. 



5 d. iesk. 

eks. 







7 

2 d. iesk. 

eks. 




d. iesk. 

eks. 



d. iesk. 

eks. 




d. iesk. 

eks. 



33. 


metodika) 


34. Tūrisma un tā mācību metodika 1 d. iesk. 



35. Mācību prakse (tūrisms un tā mācību metodika) 1 d. iesk. 







38. 



2 

d. iesk. Mag.hyst., lekt. G.OzoliĦš 

Mag.philol., lekt. I. Kupšāne 







41. 


vadīšana 

2 

d. iesk. 



42. Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloăija/ Politoloăija 2 

d. iesk. Mag.oec., lekt. V.Stūrainis 



43. Ētika 2 d. iesk. 

Mag. paed., lekt. B.Felce 


44. Filosofijas pamati 2 d. iesk. 

Dr.philol., doc. L.Gorbaceviča 


45. Starpkultūras izglītība 2 d. iesk. Phd. doc. I.Belousa 

46. Bērnu sporta nometnes organizēšana un vadīšana 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. N. RomaĦenko


48. Bērnu tiesības un to aizsardzība 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. V. KudiĦš 

49. Bilingvālās mācības 2 d. iesk. Mag. paed., as. S.ZariĦa 

13 


50. 

Mācību sasniegumu izvērtēšana 1 

d. iesk. Dr.paed., prof. E. KrastiĦa 

Dr.psych., as.prof. A. Pipere 






PRAKSE (26KP) 





KOPĀ: 160 KP 





Nr. 

p.k. 

Studiju programmas “Sporta skolotājs” studiju kursu aprakstus skat. 2 pielikumā. 

2. kursā studējošie pedagoăiskajā prakse veic pētījumus izglītībā un bērna novērošanu 

skolā. 3. kursā lielāka uzmanība tiek pievērsta nodarbību plānošanas un vadīšanas mācību 

procesa didaktiskajam aspektam, ievērojot mācību procesa individualizāciju un diferenciāciju. 

4. kursā lielāka uzmanība tiek pievērsta skolas sporta pasākumu plānošanai un organizēšanai 

(Pedagoăiskās prakses nolikums un uzdevumi 5. pielikumā). 

2005./2006. - izmaiĦu nav 

2006./2007. - Ir notikušas izmaiĦas, kas saistītas ar docētāju maiĦu. IzmaiĦu kopējais apjoms 

ir 7,8%. IzmaiĦas ir iekrāsotas, tās skatīt 4.2.1. un 4.2.2. tabulās. 

4.2.1.tabula 




KP 

skaits 

Vērtējuma 

forma 



Docētājs 


Dr. paed., doc. M.Kravale 

Dr. paed., prof. J.Davidova 








Dr. psych., doc. V. Dombrovskis


14 









9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 1 d. iesk. Dr.psych., as.prof. I.Kokina 


















18. Pirmā palīdzība 1 d. iesk. Mag. biol., lekt I. KuĦicka 







3 d. iesk. 

2 eks. 



5 d. iesk. 

eks. 







7 

2 d. iesk. 

eks. 




d. iesk. 

eks. 



d. iesk. 

eks. 




d. iesk. 

eks. 



33. 


metodika) 


34. Tūrisma un tā mācību metodika 1 d. iesk. As. V. Maklakova 

35. Mācību prakse (tūrisms un tā mācību metodika) 1 d. iesk. As. V. Maklakova 




komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaĦas (20 KP)

38. 



2 

d. iesk. Dr.philol., doc . G.OzoliĦš 

Dr.philol., doc. I. Kupšāne 




40. Sporta vēsture 2 d. iesk. Mag. paed., lekt. A. KovaĜevskis 

41. 


vadīšana 

2 

d. iesk. 


42. 

Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloăija/ 

Politoloăija 

2 d. iesk. 


Mag.oec., lekt. V.Stūrainis 


43. Ētika 2 








Mg. paed., lektore I. Kirilova 



48. Bērnu tiesības un to aizsardzība 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. E.Vanaăele 

15 


49. Mācību sasniegumu izvērtēšana 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. N. GeriĦa 






PRAKSE (26KP) 





KOPĀ: 160 KP 





Nr. 

p.k. 


4.2.2.tabula 



KP 

skaits 

Vērtējuma 

forma 


Docētājs 








4. Mācību organizācijas pamati 1 d. iesk. Dr. paed. prof. E. KrastiĦa

5. Vispārīgā psiholoăija 2 eks. 


16 













Phd. doc. I.Belousa 
























3 d. iesk. 

2 eks. 



5 d. iesk. 

eks. 







7 

2 d. iesk. 

eks. 




d. iesk. 

eks. 



d. iesk. 

eks. 




d. iesk. 

eks. 



33. 


metodika) 





37. Studiju darbs 1 iesk. darba vadītāji

17 



38. 



2 

d. iesk. Dr.philol., doc G.OzoliĦš 

Dr.philol., doc I. Kupšāne 







41. 


vadīšana 

2 

d. iesk. 





43. Ētika 2 









48. Bērnu tiesības un to aizsardzība 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. E.Vanaăele 









PRAKSE (26KP) 





KOPĀ: 160 KP 




3) bakalaura darba aizstāvēšana

Nr. 

p.k. 

2007./2008. – Ir notikušas izmaiĦas, kas saistītas ar docētāju maiĦu. IzmaiĦu kopējais apjoms 

ir 15%. IzmaiĦas ir iekrāsotas, tās skatīt 4.3.1. un 4.3.2. tabulās 

18 


4.3.1.tabula 



KP 

skaits 

Vērtējuma 

forma 



Docētājs 
























11. Informācijas tehnoloăijas 3 2 d. iesk. Mg. sc.comp.,as. N.Grīnfelde 





14. Cilvēka fizioloăija 4 2 eks. Dr. biol, doc. L. AntoĦeviča 










20. Sporta fizioloăija 2 eks. Mg. biol., as. A. Keiša 



3 d. iesk. 

2 eks. 



5 d. iesk. 

eks. 





26. Vieglatlētika un tās mācību metodika 7 

2 d. iesk. 

eks. 

As. Jānis Petrovskis

27. 


Futbols un tā mācību metodika 2 d. iesk. 




d. iesk. 

eks. 




d. iesk. 

eks. 



30. Handbols un tā mācību metodika 3 d. iesk. 




d. iesk. 

eks. 



33. 


metodika) 






19 



38. 



2 

d. iesk. Dr.philol., doc . G.OzoliĦš 

Dr.philol., doc. I. Kupšāne 




40. Sporta vēsture 2 d. iesk. Mag. paed., lekt. A. KovaĜevskis 

41. 


vadīšana 

2 

d. iesk. 


42. 

Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloăija/ 

Politoloăija 

2 d. iesk. 


Mag.oec., lekt. V.Stūrainis 


43. Ētika 2 








BA. Philol., as. L.Čirkste 



48. Bērnu tiesības un to aizsardzība 1 

d. iesk. Mg. paed., lekt. S.Čapulis 

Mg. oec., lekt.J.Radionovs 








PRAKSE (26KP) 




Bakalaura darbs 12 aizstāvēšana darba vadītāji

KOPĀ: 160 KP 





Nr. 

p.k. 

20 


4.3.2.tabula 



KP 

skaits 

Vērtējuma 

forma 


Docētājs 













6. Pedagoăiskā psiholoăija 2 d. iesk. Dr.psych., doc.V. Makarevičs 








Phd. doc. I.Belousa 


11. Informācijas tehnoloăijas 3 2 d. iesk. Mg. sc.comp., as.V.Vagale 





14. Cilvēka fizioloăija 4 2 eks. Dr. biol, doc. L. AntoĦeviča 










20. Sporta fizioloăija 2 eks. Mg. biol., as. A. Keiša 



3 d. iesk. 

2 eks. 



5 d. iesk. 

eks. 



24. Aerobika un tās mācību metodika 2 d. iesk. Mag. sp.paed., lekt. I. Kazakeviča




7 

2 d. iesk. 

eks. 


27. Futbols un tā mācību metodika 2 d. iesk. 




d. iesk. 

eks. 




d. iesk. 

eks. 



30. Handbols un tā mācību metodika 3 d. iesk. 




d. iesk. 

eks. 



33. 


metodika) 






21 



38. 



2 

d. iesk. Dr.philol., doc G.OzoliĦš 

Dr.philol., doc I. Kupšāne 







41. 


vadīšana 

2 

d. iesk. 





43. Ētika 2 









48. Bērnu tiesības un to aizsardzība 1 

d. iesk. Mg. paed., lekt. S.Čapulis 

Mg. oec., lekt.J.Radionovs 









PRAKSE (26KP) 

56. Pedagoăiskā prakse 8 d. iesk. Prakses vadītājs




KOPĀ: 160 KP 





22 

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE 

5.1. Studējošie 

Uz doto brīdi studiju programmā studē pilna laika studijās 178 studenti, nepilna laika 

studijās 66 studenti (tabula 5.1.). 

5.1. tabula 

Studējošo skaita dinamika pēdējos sešos studiju gados 

Pilna laika studijas Nepilna laika studijas Kopā 

uzĦemti studiju gads uzĦemti studiju gads 

1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. studējošie 

1999./2000. 63 59 40 40 - - - - 202 

2000./2001. 81 43 58 34 - - - - 216 

2001./2002. 65 60 33 45 23 - - - 226 

2002./2003. 68 80 53 46 17 21 - - 285 

2003./2004. 66 66 57 52 11 15 21 - 288 

2004./2005. 34 56 43 45 22 10 15 19 244 

5.1. zīmējumā apkopota studiju programmā studējošā skaita dinamika no 1999./2000. st. 

gada līdz 2004./2005. st. gadam. 

250 

225 

200 

175 

150 

125 

100 

75 

50 

25 

0 

1999./2000. st.gads 

2001./2002.st.gads 

2002./2003.st.gads 

2003./2004.st.gads 

2004./2005.st.gads 

5.1. zīm. Studējošo skaita dinamika pēdējos sešos studiju gados 

pilna laika studijas 

nepilna laika studijas 

2005./2006. – Studiju programmā studē pilna laika studijās 163 studenti, nepilna laika studijās 

81 studenti (tabula 5.1.1.). 

5.1. 1. tabula 

Studējošo skaits 2005./2006. st.g. 



1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. studējošie 

2005./2006. 26 41 32 41 28 22 11 20 244 

5.1.1. zīmējumā apkopota studiju programmā studējošā skaita dinamika no 2004./2005. st. 

gada līdz 2005./2006. st. gadam.

23 

180 

160 

140 

120 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

2004./2005.st.g. 

2005./2006.st.g. 



5.1. 1. zīm. Studējošo skaita dinamika no 2004./2005. st. gada līdz 2005./2006. st. gadam 

2006./2007. - Studiju programmā studē pilna laika studijās 100 studenti, nepilna laika studijās 


5.1. 2.tabula 




1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. studējošie 

2006./2007. 26 41 32 41 28 22 11 20 182 

5.1.2.zīmējumā apkopota studiju programmā studējošā skaita dinamika no 2004./2005. st. 

gada līdz 2006./2007. st. gadam. 

180 

160 

140 

120 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

2004./2005.st.g. 

2005./2006.st.g. 


2006../2007.st.g. pilna laika studijas 


2007./2008. – Studiju programmā studē pilna laika studijās 92 studenti, nepilna laika studijās 


5.1. 3.tabula 




1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. studējošie 

2007./2008. 33 18 24 17 23 30 22 20 187 

5.1.3.zīmējumā apkopota studiju programmā studējošā skaita dinamika no 2004./2005. st. 

gada līdz 2007./2008. st. gadam.

24 

200 

150 

100 

50 

0 

2004./2005.st.g. 

2005./2006.st.g. 

2006../2007.st.g. 

2007./2008.st.g. 




5.2. Absolventu skaits 

Studiju programmas diploma pielikums atbilst LR MK noteikumiem Nr. 450. Tas sniedz 

objektīvu informāciju un nodrošina kvalifikācijas apliecinošu dokumentu akadēmisku un 

profesionālu atzīšanu. Absolventu skaita dinamika apkopota pēdējo 6 studiju gadu laikā (tabula 

5.2.). 

5.2. tabula 

Absolventu skaita dinamika pēdējos sešos studiju gados 

Studiju gads Pilna laika studijas Nepilna laika studijas Kopā 

1999./2000. 38 - 38 

2000./2001. 31 - 31 

2001./2002. 28 - 28 

2002./2003. 28 - 28 

2003./2004. 40 - 40 

2004./2005. 36 15 51 

Pēc studiju programmas beigšanas absolventiem ir iespējas: 

• studēt atbilstošās maăistra studiju programmās; 

• studēt profesionālajās programmās, kuras paredzētas studijām uz augstākās 

profesionālās izglītības pamata; 

• piedāvāt apgūtās zināšanas, prasmes un iemaĦas pedagoăiskā procesa plānošanai, 

vadīšanai un izvērtēšanai, iekĜaujoties Latvijas un ES darba tirgū. 

2005./2006. - Absolventu skaits (skat. tabula 5.2.1.). 

5.2.1. tabula 

Absolventu skaits 2005./2006. st. gads 


2005./2006. 34 16 50 

2006./2007 -- Absolventu skaits (skat. tabula 5.2.2.). 

5.2. 2.tabula 



2006./2007. 25 10 35 

2007./2008. – Absolventu skaits (skat. tabula 5.2.3.). 

5.2. 3.tabula 



2007./2008. 17 0 17

25 

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS 

6.1. Akadēmiskais personāls 

Studiju programmas izpildi nodrošina 41 docētāji (6.1. tabula ) no Daugavpils Universitātes 

katedrām: 3 profesori, 2 asociētie profesori, 11 docenti, 21 lektori un 4 asistenti (6.1. zīm). 

(Studiju programmā “Sporta skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju CV skat.9. pielikumā). 

Nr. 

p.k. 

Vārds, uzvārds 

6.1. tabula 

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki 

Zinātniskais grāds, 

amats 

Pamatdarba vieta 

1. Elfrīda KrastiĦa Dr. paed., profesore DU IVF Mācību metodiku katedra 

2. Nikolajs RomaĦenko Mag. paed., lektors DU IVF Mācību metodiku katedra 

3. Arnolds KovaĜevskis Mag. paed., lektors DU IVF Mācību metodiku katedra 

4. Natālija GeriĦa Mag. paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

5. Irina Kazakeviča Mag. sp.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

6. Sergejs Čapulis Mag. paed., lektors DU IVF Mācību metodiku katedra 

7. Elita Vanaăele Mag. paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

8. Larisa Silova Mag. paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

9. Anita Pipere Dr. psych., as. profesore DU IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

10 Valērijs Dombrovskis Dr. psych., docents DU IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

11. Svetlana Guseva Dr. psych., docente DU IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

12. Valērijs Makarevičs Dr.psych., docents DU IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

13. 

Mārīte Kravale 

Mag.paed., DU IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

Mag.psych., asistente 

14. Ilga Salīte Dr.paed., profesore DU IVF Pedagoăijas katedra 

15. Eridiāna OĜehnoviča Dr. paed, docente DU IVF Pedagoăijas katedra 

16. Vija Guseva Mag. paed., lektore DU IVF, Pedagoăijas katedra 

17. Valdis KudiĦš Mag. paed., lektors DU IVF, Pedagoăijas katedra 

18. Inga Belousa Phd. doccente DU IVF, Pedagoăijas katedra 

19. Dzintra Iliško Dr.paed., docente DU IVF Pedagoăijas katedra 

20. Irēna Kokina Dr.psych., as. profesore DU IVF Pedagoăijas katedra 

21. Jānis Petrovskis asistents DU IVF 

22. Valfrīds Paškevičs Dr. phys., profesors DU DMF Fizikas katedra 

23. Līga AntoĦeviča Dr. biol., docente DU DMF Anatomijas un fizioloăijas katedra 

24. Irena Kaminska Dr. biol., docente DU DMF Anatomijas un fizioloăijas katedra 

25. Jānis Jauja Dr. biol., docents DU DMF Anatomijas un fizioloăijas katedra 

26. AntoĦina Žilinska Dr. med., docente DU DMF Anatomijas un fizioloăijas katedra 

27. Angelika Paškeviča Mag. biol. lektore, DU DMF, Anatomijas un fizioloăijas katedra 

28. Irēna KuĦicka Mag. biol. lektore, DU DMF, Anatomijas un fizioloăijas katedra 

29. Svetlana Stalidzāne Mag. sp.paed., lektore DU DMF Anatomijas un fizioloăijas katedra 

30. Anastasija Antropa Mag. paed., lektore DU DMF Ėīmijas un ăeogrāfijas katedra 

31. Janina Sergejeva Mag. paed., lektore DU HF Svešvalodu centrs 

32. Aivars Dunskis Mag. paed., lektors DU HF Svešvalodu centrs 

33. Ingrīda Kupšāne Mag.philol., lektore DU HF Latviešu literatūras un kultūras katedra 

34. Gatis OzoliĦš Mag.hyst., lektors DU HF Latviešu literatūras un kultūras katedra 

35. Lilija Gorbaceviča Dr.philol., docente DU SZF Socioloăijas katedra 

36. Dmitrijs OĜehnovičs Mag.hist., lektors DU SZF Socioloăijas katedra 

37. Baiba Felce Mag. paed., lektore DU SZF Socioloăijas katedra 

38. Ainars Felcis Mag. paed., lektors DU SZF Socioloăijas katedra 

39. Ilona KuĦicka Mag.oec., lektore DU SZF Ekonomikas katedra 

40. Boriss Volkovičs Mag. hist., asistents DU SZF 

41. Valentīna Maklakova asistente DU

26 

6.1. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 

2005./2006. izmaiĦu nav 

profesori 8% 

as.profesori 5% 

docenti 25% 

lektori 52% 

asistenti 10% 

2006./2007. - Studiju programmas izpildi nodrošina 43 mācībspēki no Daugavpils 

Universitātes katedrām. No tiem 5 profesori, 1 asociētais profesors, 14 docenti, 20 lektors un 3 

asistenti. (Studiju programmā “Sporta skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju CV skat. 

9. pielikumā). 

Akadēmiskā personāla izmaiĦas ir iekrāsota. Kopejais akadēmiskā personāla izmaiĦu 

apjoms uz šo studiju gadu ir 7,8% (skat.6.2. tabulu). 

6.2.tabula 

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie docētāji 

Nr. 

p.k. Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, amats Pamatdarba vieta 

1. Elfrīda KrastiĦa Dr. paed., profesore DU IVF Mācību metodiku 

2. Nikolajs RomaĦenko Mg. paed., lektors 

katedra 

3. Arnolds KovaĜevskis Mg. paed., lektors 

4. Natālija GeriĦa Mg. paed., lektore 

5. Irina Kazakeviča Mg. sp.paed., lektore 

6. Sergejs Čapulis Mg. paed., lektors 

7. Larisa Silova Mag. paed., lektore 

8. Elita Vanaăele Mg. paed., lektore 

9. Sadra ZariĦa Mg. paed., lektore Daugavpils 9.vidusskola 


11. Valentīna Maklakova Mg. sp.paed., asistente 

12. Anita Pipere Dr. psych., profesore DU IVF Pedagoăijas katedra un 

13. Ilga Salīte Dr.paed., profesore pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

14. Valērijs Dombrovskis Dr. psych., docents 

15. Svetlana Guseva Dr. psych., docente 

16. Valērijs Makarevičs Dr.psych., docents 

17. Inga Belousa Phd. docente 

18. Irēna Kokina Dr.psych., as. profesore 

19. Mārīte Kravale Dr.paed., docente 

20. JeĜena Davidova Dr.paed., profesore 

21. Eridiāna OĜehnoviča Dr. paed, docente 

22. Vija Guseva Mag. paed., lektore 

23. Dzintra Iliško Dr.paed., docente 

24. JeĜena Altāne Mg.paed., asistente 


26. Līga AntoĦeviča Dr. biol., docente DU DMF Anatomijas un 

27. Irena Kaminska Dr. biol., docente 

fizioloăijas katedra 

28. Jānis Jauja Dr. biol., docents 

29. AntoĦina Žilinska Dr. med., docente 

30. Angelika Paškeviča Mg. biol. lektore 

31. Irēna KuĦicka Mg. biol. lektore 

32. Svetlana Stalidzāne Mg. sp.paed., lektore 

33. Anastasija Antropa Mg. paed., lektore DU DMF Ėīmijas un ăeogrāfijas 

34. Irina Kirilova Mg. paed., docente 

katedra

35. Aivars Dunskis Mg. paed., lektors DU HF Svešvalodu centrs 

36. Gatis OzoliĦš Mg.philol., docents DU HF Latviešu literatūras un 

kultūras katedra 

37. Ingrīda Kupšāne Mag.philol.,docente 

38. Dmitrijs OĜehnovičs Mg.hist., lektors DU SZF Ekonomikas un sociālo 

39. Ainars Felcis Mg. paed., lektors 

zinību katedra 

40. Baiba Felce Mg. paed., lektore 

41. Boriss Volkovičs Mag. hist., lektors 


43. Sandra Zelča Mg.oec., lektore 

6.2. zīmējumā parādīts studiju programmā strādājošo akadēmiskā personāla procentuālais 

rādītājs pa amatiem. 

6. 2.zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 

27 

profesori 14% 

docenti 32.5% 

lektori 46,5% 

asistenti 7% 

2007./2008. – Studiju programmas izpildi nodrošina 46 DU docētaji. No tiem 5 profesori, 1 

asociētais profesors, 10 docenti, 3 pētnieki, 18 lektori un 6 asistenti. (Studiju programmā 

“Sporta skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju CV skat.9. pielikumā). 

Akadēmiskā personāla izmaiĦas ir iekrāsota. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiĦu 

apjoms uz šo studiju gadu ir 7,8% (skat.6.3. tabulu). 

6.3.tabula 

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie docētāji 

Nr. 

p.k. Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, amats Pamatdarba vieta 

1. Elfrīda KrastiĦa Dr. paed., profesore DU IVF Mācību metodiku 

2. Nikolajs RomaĦenko Mg. paed., lektors 

katedra 

3. Arnolds KovaĜevskis Mg. paed., lektors 

4. Natālija GeriĦa Mg. paed., lektore 

5. Irina Kazakeviča Mg. sp.paed., lektore 

6. Sergejs Čapulis Mg. paed., lektors 

7. Larisa Silova Mag. paed., lektore 

8. Sandra ZariĦa Mg. paed., lektore 


10. Valentīna Maklakova Mg. sp.paed., asistente 

11. Valērijs Dombrovskis Dr. psych., docents DU IVF Pedagoăijas un 

12. Svetlana Guseva Dr. psych., docente pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

13. Irēna Kokina Dr.psych., as. profesore 

14. JeĜena Davidova Dr.paed., profesore 

15. Vija Guseva Mag. paed., lektore 

16. JeĜena Altāne Mg.paed., asistente 

17. Inga Belousa Phd. docente Ilgstspējas izglītības institūts 

18. Mārīte Kravale Dr.paed., pētniece 

19. Eridiāna OĜehnoviča Dr. paed, vad.pētniece 

20. Dzintra Iliško Dr.paed., docente 

21. Valērijs Makarevičs Dr.psych., vad.pētnieks 

22. Anita Pipere Dr. psych., profesore 

23. Ilga Salīte Dr.paed., profesore

28 


25. Līga AntoĦeviča Dr. biol., docente DU DMF Anatomijas un 

26. Irena Kaminska Dr. biol., docente 

fizioloăijas katedra 

27. AntoĦina Žilinska Dr. med., docente 

28. Angelika Paškeviča Mg. biol., lektore 

29. Irēna KuĦicka Mg. biol., lektore 

30. Svetlana Stalidzāne Mg. sp.paed., lektore 

31. Anda Keiša Mg. biol., asistente 

32. Anastasija Antropa Mg. paed., lektore DU DMF Ėīmijas un ăeogrāfijas 

33. JeĜena Kirilova Mg. paed., docente 

katedra 

34. Diana Sergejeva Mg.paed., asistente DU HF Svešvalodu centrs 

35. Gatis OzoliĦš Mg.philol., docents DU HF Latviešu literatūras un 

36. Ingrīda Kupšāne Mag.philol.,docente 

kultūras katedra 

37. Dmitrijs OĜehnovičs Mg.hist., lektors DU SZF Socioloăijas katedra 

38. Ainars Felcis Mg. paed., lektors 

39. Baiba Felce Mg. paed., lektore 


41. Sandra Zelča Mg.oec., lektore 

42. JānisRadionovs Mg.oec., lektors DU SZF Tiesību katedra 

43. NataĜja Grīnfelde Mg. sc.comp., asistente Ilukstes 1.vidusskola 

6.3. zīmējumā parādīts studiju programmā strādājošo akadēmiskā personāla procentuālais 

rādītājs pa amatiem. 

6.3.zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 

profesori 14% 

docenti 23% 

lektori 42% 

asistenti 14% 

pētnieki 7% 

6.2. Materiāli -tehniskā bāze 

Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs” realizēšanai tiek izmantota DU 

materiāli tehniskā bāze. Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai tiek 

izmantotas IVF citu fakultāšu auditorijas, mācību laboratorijas, datorklases. Studiju process 

tiek nodrošināts labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos. Profesionālajā studiju 

programmā imatrikulētie studenti izmanto: 

• Mācību metodiku katedras auditorijas, Pedagoăijas un Pedagoăiskās psiholoăijas 

katedru kabinetus un diskusiju telpu. 

• Anatomijas un fizioloăijas katedras specializētus kabinetus, mācību vai zinātniski 

pētnieciskās laboratorijas. (masāžas kabinets, ārstnieciskās vingrošanas zāle, 

fizioloăijas laboratorija, anatomijas laboratorijas, veselības mācības kabinets); 

• Ăeogrāfijas un Ėīmijas katedru specializēto laboratoriju telpas, un aprīkojumu; 

• DU multimediju centra tehnisko nodrošinājumu; 

• DU tālmācības centra datoru un multimediju nodrošinājumu; 

• IVF datorklasi ar 9 darba vietām; 

Studiju process pietiekamā daudzumā ir nodrošināts ar: 

• kopēšanas tehniku (4 kopēšanas aparāti); 

• lāzera un krāsu printeriem, 

• skeneriem, 

• kodoskopiem (3 aparāti), 

• videoprojektoriem (2 aparāti),

• audio un video tehniku, 

• pētnieciskajiem darbiem nepieciešamajiem mikroskopiem, 

• sporta inventāra bāzi. 

Materiāli tehniskā sporta bāze ir būtiski uzlabojusies un palielinājusies tās izmantošanas 

efektivitāte. Galvenā bāze ir DU mācību un sporta komplekss (Kandavas 1.), kurā ietilpst: 

• sporta spēĜu zāle (36 x 18m) - notiek mācību nodarbības, sacensības; 

• vingrošanas zāle (18 x 9m) - notiek vingrošanas, aerobikas, mākslas vingrošanas, 

sporta un tautas deju, ritmikas nodarbības; 

• slēgtais peldbaseins (25 x 7,5m, trīs celiĦi) - notiek mācību nodarbības peldēšanā, 

akvaaerobikā, kustību rotaĜas ūdenī, sacensības. Sauna – paredzēta studentu un docētāju 

organisma atjaunošanas un rehabilitācijas procedūrām. 

Veicot mācību un sporta kompleksa telpu pārbūvi tika papildus ierīkotas: 

• cīĦu zāle (12 x 6m) -notiek mācību nodarbības cīĦas sporta veidos: grieėu – romiešu, 

brīvajā cīĦā, pašaizsardzībā u.c.; 

• trenažieru zāle (12 x 6m) ar mūsdienīgu trenažieriem. 

Ir izremontētas un ar mūsdienīgu sporta inventāru aprīkotas: 

• vieglatlētikas manēža - sporta zāle (50 x 15m) - izmantota vieglatlētikas, galda tenisa 

nodarbībām; 

• smagatlētikas zāle (12 x 6m) - notiek mācību nodarbības atlētiskajā vingrošanā, svaru 

bumbas celšanā. 

Slēpošanas nodarbībām tiek izmantota DU Sporta kompleksa slēpošanas inventāra bāze 

un DU slēpošanas bāze meža masīvā „Stropi”, kurā nepieciešams veikt renovācijas darbus. 

Tūrisma pārgājiens tiek organizēts Daugavpils rajona Naujenes pagasta atvēlētajā tūrisma 

un orientēšanās sportam piemērotā vietā „Butišėos”, kura ietilpst nacionālā parka „Daugavas 

loki” teritorijā. 

Lai nodrošinātu mācību nodarbību kvalitāti IVF cenšas izmantot labākas Daugavpils 

pilsētas un rajona sporta būves: centrālo stadionu “Celtnieks”, Daugavpils logopēdiskās 

internāt-pamatskolas futbola laukumus, vienīgo Baltijā atklāto 50m garo peldbaseinu, 

Olimpiskā centra, Kultūras un sporta pils, Volejbola skolas sporta bāzes, tenisa kortus, Boksa 

kluba ringus. 

2005./2006. - izmaiĦu nav 

2006./2007. – Studiju procesam nodrošinājumam docētājiem un studentiem ir pieejamas 2 

interaktīvās tāfeles. 

2007./2008. – notika DU Sporta kompleksa baseina renovācija. 

6.3. Finansu resursi 

Studiju programmas finansējums galvenokārt tiek realizēts no valsts budžeta līdzekĜiem un 

paredz arī iespēju studentam apgūt profesionālo studiju programmu par maksu. Maksa par 

pilna laika studijām 2005/2006. studiju gadā ir 400 Ls gadā, nepilna laika studijām 2005/2006. 

studiju gadā ir 310 Ls gadā (skat. 8. pielikumā). 

Papildus informācija http://dau.lv/dokumenti/studijas/st_maksa_2005_2006. pdf 

2005./2006. - izmaiĦu nav 

2006./2007. - Studiju programmas finansējums galvenokārt tiek realizēts no valsts budžeta 

līdzekĜiem un paredz arī iespēju studentam apgūt profesionālo studiju programmu par maksu 

Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 

2006./2007.studiju gadā ir 450 Ls, 2007./2008.studiju gadā - 495 Ls, 2008./2009. un 

2009./2010.studiju gados - 484 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna 

laika studijām 2006./2007.studiju gadā ir 370 Ls, 2007./2008.studiju gadā – 425 Ls, 

29

2008./2009. studiju gadā – 490 Ls, 2009./2010. studiju gadā – 560 Ls un 2010./2011. studiju 

gadā – 640 Ls (skatīt studiju maksas aprēėinu 2006./2007.studiju gadam 8 .pielikumā). 

2007./2008. – Studiju programmas finansējums galvenokārt tiek realizēts no valsts budžeta 

līdzekĜiem un paredz arī iespēju studentam apgūt profesionālo studiju programmu par maksu 

Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 2007./2008. 

studiju gadā ir 650 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna laika studijām 

2007./2008.studiju gadā ir 550 Ls, 2008./2009.studiju gadā – 635 Ls, 2009./2010. studiju gadā 

– 735 Ls, 2010./2011. studiju gadā – 840 Ls un 2011./2012. studiju gadā – 965 Ls (skatīt. 

http://du.lv/files/0000/0115/APSTIPRINATA_STUDIJU_MAKSA_2007.pdf). 

6.4. Bibliotēka 

Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju 

vietām, informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām, 4 mājas abonementus, un 2 kopētājus. 

Bibliotēkā un lasītavās kopējās literatūras skaits – 320993 vienības, kas ietver: grāmatas – 

275654, tajā skaitā pedagoăijā -10532, psiholoăijā -5307, sporta zinātnē – 2052, periodiskie 

izdevumi – 29610. 2004.g. saĦemtas 6872 jaunas grāmatas, abonēti 118 žurnāli. 

DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloăijas: Interneta pieslēgums; 

elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service) papildus informācija 

(http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp); automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 

2002.gada ir uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku „Daugavpils 

reăiona publisko bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros 

bibliotēka ir iesaistījusies „Vienotās lasītāja kartes” sistēmā un no 2002. gada decembra lasītāji 

var izmantot 13 Latvijas lielākos bibliotēku pakalpojumus. 

Regulāri tiek piedāvātas iespējas izmantot internetā pieejamo periodiku, vārdnīcas, 

specializētās datu bāzes, piemēram, ERIC, EMERALD, RUBRICON u.c. Pateicoties dažādiem 

sadarbības projektiem un aktivitātēm, regulāri tiek papildināta arī katedrās esošās bibliotēkas, 

kas palīdz īstenot studiju programmas mērėi un uzdevumus. Studentiem un mācībspēkiem 

pieejams INTERNET un e-pasts, piedāvāts laiks patstāvīgajam darbam. 7 pilnu elektronisko 

tekstu abonētās datu bāzes: Cambridge Journals Online, EBSCO Publishing, RUBRICON, 

WESTLAW International, LETONIKA, NAIS. Izmēăinājuma datu bāzes 2004. – 2005.g.: 

BioOne, CAB Direct, Cambridge Scientific Abstracts (CSA), EBSCO: Book Review Digest, 

Wilson Biography Illustrated, Emerald, Oxford Scholarship Online, Source OECD, Gale & 

KGSaur, Kluwer Online, Oxford Journals Online, OCLC, Blackwell Publishing. 

2005./2006. - Kopējā informācija par 2006.gadu - saĦemtas 7015 jaunas grāmatas un abonēti 

105 žurnāli. 2006.gadā tiek izmēăinātas šādas datu bāzes: OCLC PICA, EAST VIEW, EBSCO – 

DynaMed, WILEY INTERSCIENCE JOURNALS, SAGE, SPRINGER LINK, SCIENCE 

CITATION Index (SCI) with Abstract, INTEGRUM TECHNO. 

2006./2007. - DU Bibliotēka ir Augstskolu un speciālo bibliotēku virtuālā kopkataloga 

veidošanas dalībniece, valsts sistēmas “Vienotā lasītāja karte” dalībniece, Pasaules Bankas 

(World Bank) reăionālā depozītbibliotēka. Ar starpbibliotēku abonementa palīdzību no citām 

bibliotēkām ir iespējams pasūtīt grāmatas, žurnālus, rakstu kopijas, kuru nav DU Bibliotēkā. 

2007./2008. – Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi: Internets, bibliotēkas 

elektroniskais katalogs – gan lokālā versija, gan interneta versija, grāmatu pasūtīšana, 

rezervēšana un pagarināšana internetā, automatizēta lietotāju apkalpošana. 

Bibliotēkas kopējais krājums – 317499 vienības, tai skaitā: 286899 grāmatas un 30600 

periodiskie izdevumi. 2007.gadā tiek abonētas 10 datu bāzes: LETONIKA, LursoftL, NAIS, 

Latvijas normatīvo aktu datu bāze, WWW.LIKUMI.LID.LV, Cambridge Journals Online(CJO), 

EBSCO Publishing, HeinOnline, Science Direct, SpringerLink, WESTLAW International. 

30

31 

7. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 

Vērtējot profesionālās studiju programmas apguvi, ievēro pamatprincipus, kuri ir norādīti 

“Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.481. un IZM izstrādātā profesijas 

standartā. 

Zināšanu pārbaudes formas ir kontroldarbi, testi, kolokviji, diskusijas, ieskaites, eksāmeni, 

noslēguma pārbaudījumi. Izmantoto studiju izvērtēšanas metožu izvēli nosaka studiju kursu 

mērėi un uzdevumi. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite un 

eksāmens, kas tiek vērtēti 10 ballu skalā (pozitīvs rezultāts sākot ar 4 ballēm). Minimālais 

studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. 

Pārsvarā visos kursos ir regulāra atskaites sistēma – studentu patstāvīgie un praktiskie 

darbi, kolokviji, metodisko līdzekĜu izstrāde. Ir arī studiju kursi, kuru vērtēšana notiek kursa 

noslēgumā semestra beigās. Ir izstrādāti vienoti kritēriji pedagoăiskās prakses vērtēšanai, 

noslēguma pārbaudījumu vērtēšanai; studiju kursu, studijas programmas un savas aktivitātes un 

apgūto prasmju izvērtēšanai – pašvērtējums. Lielākā problēma gan studentiem, gan docētājiem 

ir diferencēts vērtējums un vērtēšanas kritēriju izstrāde. 

Valsts pārbaudījumu – integrētajā eksāmenā pedagoăijā un psiholoăijā, sporta teorijā un 

metodikā un bakalaura darbu aizstāvēšanā - vērtē valsts pārbaudījuma komisija (turpmāk – 

komisija), kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam grādam apstiprina 

augstskolas satversme noteiktajā kārtībā. Komisija darbojas saskaĦā ar augstskolas senāta 

apstiprinātu nolikumu. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz 4 komisijas locekĜi. 

Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju 

vai darba devēju pārstāvji. 

2005./2006. - izmaiĦu nav 

2006./2007. - izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

8. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ 

DARBĪBA 

8.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais, metodiskais darbs, tā mijiedarbība ar studiju 

darbu 

Lai nodrošinātu sava darba kritiskas vērtēšanas pieredzi, katru gadu pasniedzēji sastāda 

individuālos plānus, prognozējot studiju gadā plānotās aktivitātes, kvalifikācijas celšanas 

kursus, metodisko līdzekĜu izdošanu, zinātniskās publikācijas. Gada beigās tiek nodotas 

atskaites par zinātnisko un metodisko darbu, kuras apstiprina katedras sēdēs. Šīs atskaites tiek 

izmantotas arī veidojot pašizvērtējuma ziĦojumus. Lai risinātu pastāvošās pētnieciskā un 

studiju darba mijiedarbības problēmas, var atzīmēt sekojošas aktivitātes: 

• Starptautiski atzītu publikāciju izstrāde sporta pedagoăijā un metodikā, līdzdalība 

starptautiskās konferencēs: 

– Ceturtā (2001.g.), Piektā (2003.g.), Sestā (2005.g.) starptautiskās zinātniskās 

konferencēs, KaliĦingrada, Krievija - lekt. I.Kazakeviča, lekt. S.Stalidzāne, lekt. 

N.GeriĦa, lekt. S.Čapulis., as. V.Maklakova, u.c.; 

– Экологические проблемы природно-технических комплексов. Polocka, Baltkrievija 

- lekt. N.RomaĦenko, lekt. I.Kazakeviča, lekt. S.Čapulis, lekt. S.Stalidzāne, as. 

V.Maklakova, doc. L. Antoneviča u.c.; 

• Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana - studijas doktorantūrā – 2005./2006.st.g. 

doktorantūrā studē 9 docētāji (3.pielikumā);

• Profesionālā izaugsme - dalība semināros, konferencēs, profesionālās izaugsmes kursos 

(3.pielikumā); 

• Profesionālās meistarības pilnveides organizēšana – profesionālās pilnveides kursi sporta 

skolotajiem, sporta organizatoriem Latgales reăionā. 

• Metodisko līdzekĜu izstrāde - doc. J. Jauja , doc. A. Žilinska. 

Programmā iesaistītā akadēmiskā personāla pēdējo piecu gadu nozīmīgākās publikācijas un 

citas aktivitātes apkopotas akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības 

kopsavilkumā par 2000.-2005.gadu (3.pielikumā). 

2005./2006. - Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2005./2006. gadu skatīt 

3. 2. pielikumā. 

2006./2007. - Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu 2006./2007.gadu skatīt 

3. 3. pielikumā 

2007./2008. – Akadēmiska personāla attistības kopsavilkums 2007./2008. gadu skatīt 

3.4.pielikumā. 

8.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā 

Atbilstoši izvirzītajām pētnieciskajām tēmām, studentiem tiek piedāvātas projektu, studiju 

un bakalauru darbu tēmas: fizisko īpašību attīstīšanas metodika, sporta veidu tehnisko 

elementu mācību metodika, stājas traucējumi un to korekcija, integrētā pieeja, vērtēšana un 

pašvērtējums, vecāku un skolas sadarbība u.c. (Studiju programmā “Sporta skolotājs” 

aizstāvēto bakalaura darbu tēmas skat. 7.pielikumā). 

Lai sekmētu studentu pētniecisko darbību un prezentācijas prasmes, studiju darbu 

aizstāvēšana notiek piedaloties vairākiem studentiem un pasniedzējiem. Katram studējošajam 

ir iespēja prezentēt savu paveikto darbu, piedalīties diskusijās (http://lapas.dau.lv/dujza) un 

publicēt savus pētījumus zinātnisko rakstu krājumā CD formātā. 

Lai izpētītu citu valstu pieredzi, docētājiem un studentiem ir iespēja lekcijās un patstāvīgo 

darbu studijās izmantot Universitātes bibliotēku, katedrās pieejamās publikācijas un, izmantojot 

bibliotēkas piedāvājumu, lietot interneta specializētos žurnālus un jaunāko literatūru (angĜu, 

vācu un krievu valodās). Viena no pētniecības prasmju attīstības iespējām ir līdzdalība dažādos 

starptautiskajos projektos un studējot citu augstskolu piedāvātajās programmās, piedaloties 

izsludinātajos stipendiju konkursos un sadarbības projektos, pēc tam ar iegūto pieredzi daloties 

nodarbībās un organizējot seminārus citiem interesentiem. Studiju programmas studenti ir 

piedalījušies Erasmus projektā (Spānija). 

2005./2006. – studiju programmas studējošie nepidālijās Erasmus projektā. 

2006./2007. – studiju programmas studējošie nepidālijās Erasmus projektā. 

(Studiju programmā “Sporta skolotājs” aizstāvēto bakalaura darbu tēmas skat. 7.pielikumā). 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

(Studiju programmā “Sporta skolotājs” aizstāvēto bakalaura darbu tēmas skat. 7.pielikumā). 

8.3. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijas Republikā un ārvalstīs 

Studiju programmas mērėu un uzdevumu īstenošanas nolūkos ir izveidojušies kontakti gan 

vietējā, gan reăionālā, gan nacionālā līmenī. Sadarbība ar līdzīgam studiju programmām 

Latvijā norisinās galvenokārt sporta aktivitāšu un sporta sacensību jomā. Kā galvenā ir 

atzīmējama Latvijas Augstskolu sporta savienības (LASS) organizētā sadarbība un studiju 

programmā studējošo piedalīšanās Latvijas universiādēs. Sadarbība tiek īstenota ar Latvijas 

Sporta pedagoăijas akadēmijas docētājiem. Nozīmīga ir arī sadarbība ar Latvijas sporta 

32

speciālistu talākizglītības centru, Daugavpils pilsētas sporta pārvaldi un atsevišėu skolu 

vadītājiem un sporta skolotājiem. 

Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar 

docētājiem no ārvalstu universitātēm: KaĜiĦingradas valsts universitāti (Krievija), Baltkrievijas 

Valsts fiziskās kultūras akadēmiju (Baltkrievija), Polockas Valsts universitāti (Baltkrievija). 

Svarīgākās sadarbības formas ir pieredzes apmaiĦa, kopīgu sporta aktivitāšu un sacensību 

plānošana un organizēšana. 

2005./2006. - izmaiĦu nav 

2006./2007. - izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

8.4. Studējošo sporta aktivitātes un sasniegumi 

Līdz ar kvalitatīvu programmas apguvi, programmā „Fiziskās audzināšanas skolotājs” 

studējošie piedalās dažādos sporta veidos (piemēram, vieglatlētika, grieėu – romiešu cīĦa, 

karatē, bokss, biatlons, paukošana u.c.) dažādās sporta sacensībās (ziemas un vasaras 

Olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos, Latvijas Republikas sacensībās, 

Daugavpils pilsētas mēroga sacensībās, Latvijas augstskolu universiādēs u.c. ) (6. pielikumā ). 

Kā Olimpiskās izlases kandidāti ir bijuši 12 studenti, Olimpiskās spēlēs ir piedalījušies 2 

studenti (OĜegs Maluhins, Jūlija Vansoviča). 

Daugavpils pilsētas čempionātos veiksmīgi piedalās DU basketbola un volejbola vīriešu 

un sieviešu komandas, kuru sastāvā ir galvenokārt studiju programmas „ Fiziskās audzināšanas 

skolotājs” studenti (6. pielikumā ). 

Studējošie katru gadu startē Latvijas augstskolu universiādēs. XIII Universiādē tika 

izcīnītas 24 godalgotas vietas, XIV Universiāde - 18 godalgotas vietas, XV Universiādē - 20 

godalgotas vietas. No 18 - 24 Latvijas augstskolām Daugavpils Universitāte sacensību 

kopvērtējumā parasti izcīna 4. – 5. vietu (6. pielikumā ). 

Studējošo sportiskos sasniegumus sacensībās veicina sekojoši docētāji: lekt. 

N.RomaĦenko, as. J.Petrovskis, lekt. I.Kazakeviča, lekt. A.KovaĜevskis, lekt. S.Čapulis, lekt. 

S. Stalidzāne. 

Programmas „Sporta skolotājs” studējošie gan aktīvi piedalās sporta pasākumos, gan arī 

organizē DU un Daugavpils pilsētas skolu sporta sacensības (DU spartakiāde, Aerobikas 

festivāls, Veselības diena, DU "Gladiators"). 

2005./2006. – Līdz ar kvalitatīvu programmas apguvi, programmā „Sporta skolotājs” 

studējošie piedalās dažāda mēroga sporta sacensībās (Pasaules un Eiropas čempionātos, 

Latvijas Republikas sacensībās, Daugavpils pilsētas mēroga sacensībās, Latvijas augstskolu 

universiādēs u.c. ) (skat. 6. pielikumā). 

Studiju programmas studējošie XVI Latvijas augstskolu universiādes sacensībās 

piedalījās 14 sporta veidos: volejbols, peldēšana, basketbols, cīĦa, slēpošana, biatlons, 

vieglatlētika, bokss, estētiskā vingrošana u.c. DU sieviešu un vīriešu studentu komanda XVI 

Latvijas augstskolu universiādes sacensību kopvērtējumā ieguva 5. vietu (skat. 6. pielikumā). 

Programmas „Sporta skolotājs” studējošie organizē un piedālās DU un Daugavpils pilsētas 

skolu sporta sacensības un sporta pasākumos. 

Lekt. N.RomaĦenko vadītā Latvijas sieviešu basketbola izlase (U-20) ieguva 12. vietu Eiropas 

čempiontā. 

2006./2007. 

Līdz ar kvalitatīvu programmas apguvi, programmā „Sporta skolotājs” studējošie piedalās 

dažāda mēroga sporta sacensībās (Pasaules un Eiropas čempionātos, Latvijas Republikas 

33

sacensībās, Daugavpils pilsētas mēroga sacensībās, Latvijas augstskolu universiādēs u.c.) 

(skat. 6.3. pielikumā ). 

Studiju programmas studējošie XVII Latvijas austskolu universiādes sacensībās piedalījās 14 

sporta veidos: basketbols, volejbols, peldēšana, cīĦa, vieaglatlētika u.c. DU sieviešu un vīriešu 

studentu komanda XVII Latvijas augstskolu universiādes sacensību kopvērtējumā ieguva 5. 

vietu (skat. 6.3. pielikumā ). 

Lekt. N.RomaĦenko vadītā Latvijas Sieviešu basketbola izlase (U-18) ieguva 4. vietu Eiropas 

čempionatā. 

2007./2008. – Līdz ar kvalitatīvu programmas apguvi, programmā „Sporta skolotājs” 

studējošie piedalās dažāda mēroga sporta sacensībās (Pasaules un Eiropas čempionātos, 

Latvijas Republikas sacensībās, Daugavpils pilsētas mēroga sacensībās, Latvijas augstskolu 

universiādēs u.c.) (skat. 6.4. pielikumā). 

Studiju programmas studējošie XVIII Latvijas augstskolu universiādes piedalījās 12 sporta 

veidos un DU sieviešu un vīriešu studentu komanda sacensību kopvērtējumā ieguva 5 vietu 

(skat. 6.4. pielikumā). 

Lektors N.RomaĦenko vadīta Latvijas sieviešu izlase (U-20) ieguva 6. vietu Eiropas 

čempionatā (Peskore, Itālija). 

34 

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM 

PROGRAMMĀM 

Sporta skolotāja izglītību var iegūt koledžā, pedagoăiskajos institūtos, pedagoăiskajās 

augstskolās un universitātēs. Izvērtējot programmas darbību, izveidots salīdzinājums ar trijām 

Eiropas valstu augstskolām (tabula 9.1.). 

9.1.tabula 

Sporta skolotāju izglītošanas salīdzinošā analīze 

Augstskola 

Iegūstamā 

kvalifikācija, grāds 

Adler University College, 

Norveăija 

Bakalaura grāds fiziskajā izglītībā 

un sportā 

(Bachelor of Physical Education 

and Sport) 

Loughborough 

University, 

Lielbritānija 

Bakalaura grāds sporta 

zinātnē 

(Bachelor of sport 

sciences) 

Eiropas Savienības valstīs 

Tallinas Pedagoăiskā 

Universitāte, Igaunija 

Bakalaura grāds fiziskajā 

izglītībā 

(Bachelor of Physical 

Education) 

Studiju ilgums 3 gadi 3 gadi 3 gadi 

KP skaits 180 ECTS 240 ECTS 180 KP (240 ECTS) 

Kopīgās iezīmes Izmantotās darba formas, sociālo 

zinību, teorētiskie metodiskie un 

praktiskie kursi 

Izmantotās darba 

formas, sociālo zinību, 

teorētiskie metodiskie 

un praktiskie kursi 

Valodas, sociālo zinību, 

cilvēka anatomija un 

fizioloăija, sporta veidu 

mācību metodika, sporta 

psiholoăija un medicīna 

Piezīmes 1KP – 60 kontakstundas 

Papildus informācija http://www.hia.no/ects/05/index.ph 

p?studieprogramkode=BACIDR 

http://www.lboro.ac.uk/ 

departments/sses/under 

grad/index.html 

www.tpu.ee 

Salīdzinot kredītpunktu (KP) sistēmu, varam konstatēt, ka ES valstu augstskolās nav 

vienotas sistēmas, proti, stundu skaits 1 KP. To pašu varam norādīt arī uz katru augstskolu 

atsevišėi. Stundu skaits 1 KP svārstās no 2 stundām līdz 60 stundām. 

2005./2006. - izmaiĦu nav

2006./2007. - izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

35 

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA 

Studiju programmas darbības kontrole un vadīšana notiek visa gada garumā: uzĦemot 

studentus, pieĦemot darbā personālu, analizējot studentu novērtējuma rezultātus, izvērtējot 

darbinieku savstarpējo nodarbību apmeklējumu rezultātus, pilnveidojot studiju programmas 

darbību un vērtējot viĦu pētniecības un studiju darba rezultātus. Divas galvenās kvalitātes 

vērtēšanas formas ir: 

1) ārējā novērtēšana - licencēšana, akreditācija un neatkarīga eksperta vērtējums, ko 

sadarbībā ar augstskolu nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās 

izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC). 

2) pašnovērtēšana - iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko pastāvīgi veic katedras 

un fakultātes, šo darbu koordinē un vada Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes 

novērtēšanas centrs (SKNC) un Studiju padome. 

Studiju darba kvalitātes iekšējo kontroli nodrošina katra semestra sākumā notiekošās 

sapulces (studentiem, mācībspēkiem), iepazīstinot ar jaunumiem, izmaiĦām studiju 

programmā, noskaidrojot šī gada plānus utt.. Visa gada garumā notiek sadarbība ar grupu 

vecākajiem, kas risina visas kursā radušās problēmas, jautājumus, uztur informācijas apmaiĦu 

ar studentiem un studiju programmas vadību. Lai nodrošinātu ieinteresēto pušu līdzdalību 

lēmumu pieĦemšanā, darbojas stipendiju komisiju sēdē un piedalās IVF domes sēdēs. 

Studentiem ir iespējas darboties Studentu Padomē un tikt ievēlētiem Senātā. 

Nepilna laika studējošajiem ir iespēja risināt studiju procesā radušās problēmas rakstiskā 

veidā iesniedzot tās programmas vadībai. Ir ieviestas “Problēmu lapas”, kas palīdz nodrošināt 

nepārtrauktu informācijas apmaiĦu un individuālo jautājumu risināšanu. 

Studiju gada noslēgumā, lai novērtētu studiju kvalitāti, tiek izmantotas 2 izvērtēšanas 

formas: 

• studiju kursu izvērtējums - programmas studenti katra studiju kursu noslēgumā izvērtē 

savu darbību, aktivitāti, pasniedzēju veikumu; 

• Studiju procesa izvērtējums – studiju gada beigās izvērtē visu tā gada studiju procesu. 

Tiek piedāvāta sociālo pētījumu institūta izstrādātā anketa. 

Regulāri notiekošajās katedras sēdēs, studiju programmas direktoram un fakultātes vadībai 

ir iespēja iepazīstināt docētājus ar visām izmaiĦām, jaunākajām tendencēm, izskatīt dažādas 

kvalifikācijas celšanas iespējas utt., vienlaicīgi tā tiek nodrošināta arī atgriezeniskā saite, tiek 

apzinātas vajadzības, programmas darbības nepilnības. 

Studiju programmā tiek strādāts pie prakses vietu datu bāzes izveides, ar ko nodarbojas 

pedagoăisko prakšu metodiėe. Personīgie kontakti, skolu apmeklēšana studentu pedagoăiskās 

prakses laikā Ĝauj labāk apzināt skolu vajadzības un nodrošina augstskolas piedāvājumu 

saskaĦošanu. 

Lai parādītu programmas attīstību, programmas direktors katra studiju gada beigās 

sagatavo programmas pašizvērtējuma ziĦojumu, kas tiek apstiprināts Domē un ir pieejami DU 

mājas lapā (www.du.lv ). (Studiju programmas “Sporta skolotājs” pašizvērtējuma ziĦojumi par 

2000.- 2005.gadu skat. 4. pielikumā). 

Lai novērtētu studiju kvalitāti, studiju gada noslēgumā tiek apkopti un analizēti katra 

studiju gada pilna un nepilna laika studējošo studentu anketās izteiktie viedokĜi par studiju 

programmas kvalitāti. Datu vākšanai tiek piedāvāta DU Sociālo pētījumu institūta izstrādāta 

anketa. 

Apkopojot aptaujas rezultātus var secināt, ka studējošo viedoklis par studiju programmas 

realizēšanu ir pozitīvs. Studentu atbildes iezīmē programmas attīstību, kas pakāpeniski 

progresē ar katru studiju gadu.

No visiem aptaujātajiem ar studiju programmu apmierināti bija 2004/2005.st.g. - 92%, bet 

2003./2004.st.g.-79% (10.1. zīm.) 

36 

80 

60 

40 

20 

0 

31 

22 

61 

57 

8 

21 

0 0 

pilnībā apmierina daĜēji neapmierina 

2004/2005 

2003/2004 

10.1.zīm. Studentu viedoklis, vai apmierina izvēlētā studiju programma kopumā 

Studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem 

uzlabojas. 2003./2004.st.g. 44% respondentu bija apmierināti ar studiju procesa 

nodrošinājumu, bet 2004/2005.st.g. – 50%. (10.2. zīm.); 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

50 

44 

pietiekams nepietiekams 

50 

56 

2004/2005 

2003/2004 

10.2.zīm. Studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un materiāliem 

Studiju procesā bieži tiek izmantota datortehnika un Interneta pakalpojumi (61%), tas 

skaidrojams ar bibliotēkās un lasītavās piedāvāto specializēto resursu pieejamību. 

Ar piedāvāto izvēles kursu klāstu apmierināti bija 2003./2004.st.g. – 71%, bet 

2004/2005.st.g. -79% studentu. 

Sadarbību ar mācībspēkiem kā apmierinošu novērtēja: 2003./2004.st.g. – 94%, bet 

2004/2005.st.g. - 88% studējošo. 

Ar studiju programmas realizēšanu kopumā respondenti ir apmierināti – apstiprinoši atbildēja 

94% studējošo (10.3. zīm.) 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

94 94 

4 6 2 

j ā nē cits 

0 

2004/2005 

2003/2004 

10.3. zīm. Studentu viedoklis par studiju programmas īstenošanu kopumā 

Lai noskaidrotu programmas beidzēju nodarbinātību tika veikta absolventu aptauja, 

izmantojot dažādus saziĦas līdzekĜus. Laika posmā no 2002.g līdz 2005.g. studiju programmu 

beidza 118 studenti. No tiem 54 % pilna laika studiju absolventu strādā vispārizglītojošas 

skolās, 27 % citās jomās, 29 % - nav informācijas. Savukārt 80% nepilna laika studiju 

absolventu strādā savā specialitātē.

Ilggadīga darba pieredze, publikācijas vietējos masu mēdijos, darbadevēju atsauksmes, 

pārrunas ar absolventiem liecina, ka studiju programmas absolventi ir konkurētspējīgi Latvijas 

darba tirgū. Augsta pedagoăiskā un metodiskā kompetence nodrošina DU absolventu 

pieprasījumu skolās. 

Lai noskaidrotu programmas beidzēju nodarbinātību tika veikta absolventu aptauja, 

izmantojot dažādus saziĦas līdzekĜus. Laika posmā no 2002.g līdz 2005.g. studiju programmu 

beidza 118 studenti. No tiem 54 % pilna laika studiju absolventu strādā vispārizglītojošas 

skolās, 27 % citās jomās, 29 % - nav informācijas. Savukārt 80% nepilna laika studiju 

absolventu strādā savā specialitātē. 

2005./2006. – Lai novērtētu studiju kvalitāti, studiju gada noslēgumā tiek apkopti un analizēti 

katra studiju gada pilna laika studējošo studentu anketās izteiktie viedokĜi par studiju 

programmas kvalitāti. 


realizēšanu ir pozitīvs. No visiem aptaujātajiem ar studiju programmu pilnīgi apmierina 

apmierināti 27%, pamatā apmierinati- 62% un daĜēji 11% studējošo (10.4. zīm.). 

37 

pilnīgi apmierina 27% 

pamatā apmierina 62% 

daĜēji apmierina 11% 

10.4. zīm. Studentu viedoklis par studiju programmas īstenošanu kopumā 2005./2006.st.gadā 

Studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem 

uzlabojas. 2004/2005.st.g. 50% respondentu bija apmierināti ar studiju procesa nodrošinājumu, 

bet 2005./2006.st.g. – 53%. 

Studiju procesā bieži tiek izmantota datortehnika (68%)un Interneta pakalpojumi (53%), tas 


Ar piedāvāto izvēles kursu klāstu apmierināti bija gan 2004./2005.st.g gan 

2005./2006.st.g. - 79 % studentu. 

Sadarbību ar mācībspēkiem kā apmierinošu novērtēja: 2004./2005.st.g. - 88%, bet 

2005./2006.st.g. - 90% studējošo. 

Ar studiju programmas realizēšanu kopumā ir apmierināti 93 % studējošo. 

Lai noskaidrotu programmas absolventu nodarbinātību tika veikta viĦu aptauja, izmantojot 

dažādus saziĦas līdzekĜus. 2005./2006.st.g. studiju programmu absolvēja 51 studenti. No tiem 

29% pilna laika studiju absolventu strādā vispārizglītojošas un sporta skolās, 31 % citās jomās, 

25,6 % - nav informācijas. 14% pilna laika studiju programmas absolventu studē DU 

maăistrantūras programmā ”Pedagoăija” un 0.4% (2 absolventi) – Rēzeknes Robežsargu 

koledžā. Savukārt 100% nepilna laika studiju absolventu strādā savā specialitātē. 

2006./2007. – Studiju motivēšanai studentiem tika ieviesta rotācija. 

Lai nodrošinatu studiju programmas darba kvalitātes iekšējo kontroli ar 19.03.2007. IVF 

Domes lemumu (protokols Nr.4) bija apstiprināta studiju programmmas „Sporta skolotājs” 

programmas padome, šādā sastāvā lekt. N.GeriĦa, lekt. N. RomaĦenko, doc. V.Dombrovskis, 

lekt. S.Čapulis, lekt. I.Kazakeviča, O.Roždestvenskis. 

Lai novērtētu studiju kvalitāti, studiju gada noslēgumā tiek apkopti un analizēti katra 

studiju gada pilna laika studējošo studentu anketās izteiktie viedokĜi par studiju programmas 

kvalitāti



apmierināti 37%, pamatā apmierinati- 54% un daĜēji 9% studējošo (10.5. zīm.). 

38 




10.5. zīm. Studentu viedoklis par studiju programmas īstenošanu 2006./2007.st.gadā 



Ar piedāvāto izvēles kursu klāstu apmierināti bija 81 % studentu. 

Sadarbību ar mācībspēkiem kā apmierinošu novērtēja 89% studējošo. 

Ar studiju programmas realizēšanu kopumā ir apmierināti 91%, neapmierinoši 2% 

studējošo. 

2007./2008. – Lai novērtētu studiju kvalitāti, studiju gada noslēgumā tiek apkopti un 

analizēti katra studiju gada pilna laika studējošo studentu anketās izteiktie viedokĜi par studiju 

programmas kvalitāti . 



apmierināti 37%, pamatā apmierinati- 59% un daĜēji 4 % studējošo (10.6. zīm.). 




10.6. zīm. Studentu viedoklis par studiju programmas īstenošanu 2007./2008.st.gadā 

2007/2008.st.g. 57% respondentu bija apmierināti ar studiju procesa nodrošinājumu ar 

mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem. 



Ar piedāvāto izvēles kursu klāstu apmierināti bija 85 % studentu. 

Sadarbību ar mācībspēkiem kā apmierinošu novērtēja 91% studējošo. 

Ar studiju programmas realizēšanu kopumā ir apmierināti 85%, neapmierinoši 6% 

studējošo. 

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 

IlgtermiĦa attīstības plāns: 

Studiju programmas satura atbilstība izvirzītajiem mērėiem – studiju programma 

saturiski un organizatoriski kopumā atbilst LR MK noteikumiem Nr.481, studiju programmas 

izvirzītajiem mērėiem un uzdevumiem. Studiju programmas izstrādi, realizāciju, atbilstību 

koordinē DU IVF Mācību metodiku katedra, ievērojot valsts un reăionālo pieprasījumu pēc 

augsti kvalificētiem izglītības darbiniekiem.

IzmaiĦas pašnovērtējuma periodā – 2004./2005. st.g. turpinot skolotāju sagatavošanu 

atbilstoši MK noteikumiem un lai novērstu studiju kursu sadrumstalotību ir pārstrukturēts un 

papildināts pedagoăijas un psiholoăijas kursu saturs. 

Problēmas studiju programmas realizācijā: 

- novecojošā materiāli tehniskā bāze; 

- studentu un mācībspēku nepietiekamais svešvalodu zināšanu līmenis; 

- nepietiekama mācībspēku un studentu apmaiĦas politika ar radnieciskajām 

augstskolām Eiropas Savienības valstīs; 

Studiju programmas attīstība: pamatojoties uz darba devēju un absolventu atsaucēm un 

vajadzībām, izmaiĦām Latvijas izglītības sistēmā un atbilstoši darba tirgus prasībām, šobrīd 

studiju programmā plānots: 

- mainīt piešėiramās kvalifikācijas nosaukumu no “Fiziskās audzināšanas 

skolotājs” uz “Sporta skolotājs” Ħemot vērā 05.12.2000.g. noteikumiem par 

Valsts pamatizglītības standartu nr. 462 un par Valsts vispārējās izglītības 

standartu nr. 463, kuros mācību priekšmeta nosaukums „Fiziskā audzināšana’’ 

tika nomainīts uz ”Sports”; 

- pilnveidot atgriezenisko saikni par studentu patstāvīgo un pētniecisko darbību, 

vairāk iesaistīt studentus zinātniski pētnieciskajās aktivitātēs un kopīgos 

pētījumos sadarbībā ar mācībspēkiem; 

- paaugstināt mācībspēku zinātnisko un metodisko potenciālu; 

- turpināt pilnveidot sadarbību ar skolām un mācību priekšmetu metodiskajām 

apvienībām; 

- regulāri organizēt studentu viedokĜu izpēti par nepieciešamajām izmaiĦām 

studiju kursu saturā un mācību procesa organizācijā; 

- studentiem un docētājiem veikt savas profesionālās kompetences 

pašizvērtējumu, lai apzinātos savas mērėtiecīgas profesionālās darbības stiprās 

un vājās puses; 

- papildināt bibliotēkas krājumu sporta nozarē ar jaunākiem zinātniskiem un 

periodiskiem izdevumiem; 

- aktivizēt studentu patstāvīgo darbu ar literatūras avotiem svešvalodās; 

- pilnveidot materiāli – tehnisko bāzi ar mūsdienu prasībām atbilstošu 

aprīkojumu, sporta inventāru; 

- attīstīt sadarbību ar ārvalstu augstskolām mācībspēku un studentu apmaiĦas 

programmā, kopīgo zinātniski pētniecisku projektu realizēšanā. 

Darbs ar mācībspēkiem: Katru gadu tiek sastādīts individuālais plāns, gada beigās 

nodotas zinātniskās atskaites, kuras apstiprina katedras sēdēs. Katedras sēdēs – studiju 

programmas docētāju un studiju programmas direktoru tikšanās, noskaidrojot visas izmaiĦas, 

jaunumus, iepazīstinot ar jaunākajām tendencēm utt. Individuālās tikšanās – studiju 

programmas direktors tiekas ar pasniedzējiem, plānojot slodzes, nodarbību laikus, risinot 

dažādas neskaidrības, problēmjautājumus. No šobrīd esošajiem lektoriem un asistentiem, uz 

2005. gada septembri 9 docētāji turpina studijas doktorantūrā. Nākamo gadu laikā plānots 

palielināt programmā strādājošo docentu, asociēto profesoru un profesoru skaitu. 

2005./2006. - Docētāja lekt. V.Guseva izmantojusi radošo atvaĜinājumu, lai strādātu pie promociju 

darba. 

2006./2007. - No šobrīd esošajiem lektoriem un asistentiem, uz 2006. gada maiju 8 docētāji 

turpina studijas doktorantūrā. Docētāji lekt.N GeriĦa un lekt.S.Čapulis izmantojuši radošos 

atvaĜinājumus, lai strādātu pie promociju darba. 

39

2007./2008. – Lekt.N GeriĦa apgūva doktora studiju programma „Pedagoăija” Latvijas Sporta 

pedagoăijas akadēmijā un lekt.S.Čapulis doktora studiju programma „Pedagoăija” Daugavpils 

Universitātē 

Studiju programmas „Sporta skolotājs” realizācijas problēmas un tās iespējamas attīstības 

stradēăijas (skat.11.1.tabulā) 

11.1.tabulā 

Studiju programmas realizācijas problēmas 

un iespējamas attīstības stradēăijas 

40 

Iekšējie faktori 

Ārējie faktori 

Iespējas 

LZP, IZM un 

Latvijas ZinātĦu 

akadēmijas 

finansiālais 

atbalsts (granti) 

projektu 

realizēšanai, 

dalībai 

konferencēs, 

akadēmiskā 

personāla attīstībai 

(apmaiĦas 

programmas) 

Draudi 

Zems skolotāju 

profesijas prestižs 

sabiedrībā 

Stipras puses Vājas puses 

• 5 programmas docētāji ir Eiropas 

Sporta zinātnes koledžas biedri 

• Daudz docētāju mācās doktorantūrā 

• Daudz programmu docētāji ir 

profesionālo un sabiedrisko 

organizāciju biedri 

• Sadarbība ar skolām (studentu 

prakses vietas nodrošinājums, sporta 

pasākumu organizēšanā un vadībā) 

• Studentu un docētāju sporta 

panākumi 

• Studenti iesaistīti DU sporta 

pasākumu, sacensību organizēšanā 

un vadīšanā. 

• Papildināts bibliotēkā un lasītavās 

kopējās literatūras skaits svešvalodā 

sporta jomā. 

• Liels absolventu skaits 

1. Iespējamas stratēăijas 

Veidot zinātniski - pētniecisko 

laboratoriju sporta pedagoăijas nozarē 

lai paaugstināt docētāju zinātnisko un 

metodisko potenciālu, pilnveidot 

atgriezenisko saikni par studentu 

patstāvīgo un pētniecisko darbību, 

vairāk iesaistīt studentus zinātniski 

pētnieciskajās aktivitātēs un kopīgos 

pētījumos sadarbībā ar docētājiem, 

pilnveidot sadarbību ar izglītības 

iestādēm kopīgo projektu realizēšanā. 


Pilnveidot sadarbību ar izglītības 

iestādēm, sporta sabiedriskām un 

valsts organizācijām kopīgo projektu 

realizēšanā un to rezultātu 

atspoguĜošana plašsaziĦas līdzekĜos 

• Nepietiekams docētāju skaits ar 

doktora grādi 

• Sadarbība ar pilsētas izglītības 

pārvaldi 

• Novecojoša un nepietiekams 

literatūras skaits sporta pedagoăijā, 

psiholoăijā, medicīnā, fizioloăijā. 

• Docētāju nepietiekamais svešvalodu 

zināšanu līmenis 

• Nepietiekama docētāju un studentu 

apmaiĦas politika ar radnieciskajām 

augstskolām Eiropas Savienības 

valstīs; 

• Nav sadarbības ar ārvalsts 

augstskolām 

• Studenti maz iesaistīti studentu 

apmaiĦas programmās 

• Studenti nav iesaistīti zinātniskos 

projektos 

• ěoti vāja materiāla-tehniskā bāze, kas 

ierobežo mācību procesa 

daudzveidību sporta metodikā un 

neĜauj izstrādāt jaunu studiju kursus. 


Attīstīt sadarbību ar ārvalstu 

augstskolām mācībspēku un studentu 

apmaiĦas programmā, kopīgo zinātniski 

pētniecisku projektu realizēšanā 

Papildināt bibliotēkas krājumu sporta 

nozarē ar jaunākiem zinātniskiem un 

periodiskiem izdevumiem 


Pilnveidot materiāli – tehnisko bāzi ar 

mūsdienu prasībām atbilstošu 

aprīkojumu, sporta un inventārs.

1. PIELIKUMS 

1.1. pielikums: Studiju programmas “Sporta skolotājs” studiju plāns par 2005./2006. st.gadu 

Profesionālo studiju programma ”Sporta skolotājs” ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā 

Pilna laika studiju plāns (2005/2006.st.gads) 

Kursa 

pārbaudes KP Kontakt- 1.kurss 2.kurss 3.kurss 4.kurss 

Nr. 


formas skaits stundu skaists 

p.k. 

Eks. Iesk. 1 2 3 4 5 6 7 8 

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas 

36 

tehnoloăiju kursi 

1. Pedagoăijas vēsture 1 2 32 1+1 

2. Audzināšanas teorija un metodika 3 2 32 1+1 

3. Sociālā pedagoăija 5 2 32 2+2 

4. Mācību organizācijas pamati 6 1 16 1+0 

5. Vispārīgā psiholoăija 2 2 32 1+1 

6. Pedagoăiskā psiholoăija 4 2 32 2+2 

7. Sociālā un personības attīstības psiholoăija 6 2 32 1+1 

8. Speciālā pedagoăija 7 3 48 2+1 

9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 7 1 16 1+0 

10. Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 2 1 4 64 1+1 1+1 

11. Informācijas tehnoloăijas 1, 2 3 48 2+0 1+0 

12. Sporta psiholoăija 6 2 32 2+0 

13. Cilvēka fizioloăija 2,3 4 64 1+1 1+1 

14. Cilvēka anatomija 1 3 48 1+2 

15. Sporta medicīnas pamati 6 2 32 2+0 

16. Studiju darbs 2 1 X 

Nozares profesionālās specializācijas kursi 60 

17. Bioėīmija 1 2 32 1+1 

41

18. Pirmā palīdzība 1 1 16 1+0 

19. Biomehānika 6 2 32 1+1 

20. Sporta fizioloăija 4 2 32 2+2 

21. Ārstnieciskā un koriăējošā vingrošana 7 3 48 1+2 

22. Sporta teorija un metodika 3,6 2,4,5 7 112 1+0 2+0 2+0 2+0 2+0 

23 Vingrošana un tās mācību metodika 6 1-5 8 192 0+3 0+3 0+3 0+3 0+3 e 

24. Tautas dejas, ritmika un to mācību metodika 3 1 24 0+2 

25 Aerobika un tās mācību metodika 6 2 48 0+3 

26. Vieglatlētika un tās mācību metodika 6 2,4 7 168 0+3 0+2 0+3 0+3 0+3 


27. Futbols un tā mācību metodika 2 2 48 0+3 

28. Volejbols un tā mācību metodika 4 3 4 96 0+3 0+6 

29. Basketbols un tā mācību metodika 6 5 4 96 0+6 0+3 

30. Handbols un tā mācību metodika 7 3 72 0+4 

31. Peldēšana un tās mācību metodika 2 1 4 96 0+3 0+3 

32. Kustību rotaĜas un to mācību metodika 5 1 24 0+3 

33. Mācību prakse (slēpošana un tās mācību metodika) 4 3 X 

34. Tūrisms un tā mācību metodika 6 1 16 0+2 

35. Mācību prakse (tūrisms un tā mācību metodika) 6 1 X 


37 Studiju darbs 6 1 X 

Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi 

un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un 

20 

organizatoriskās pamatiemaĦas 

38. Latvijas kultūras vēsture/ Pasaules kultūras vēsture/ 

1 2 32 2+0 

Reliăiju vēsture 

39. Projektu izstrāde un vadība 1 1 16 1+0 

40. Sporta vēsture 2 2 32 1+0 1+0 

41. Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana un 

2 2 32 2+0 

vadīšana 

42. Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloăija/ Politoloăija 7 2 32 2+0 

42

43. Ētika 6 2 32 2+0 

44. Filosofijas pamati 3 2 32 2+0 

45. Svešvaloda 3 4 64 4+0 

46. Bērnu sporta nometnes organizēšana un vadīšana 8 1 16 2+0 

47. Sporta pasākumu organizēšana un vadīšana skolā 8 1 16 2+0 

48. Bērnu tiesības un to aizsardzība 8 1 16 2+0 

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi 6 

49. Mācību sasniegumu izvērtēšana 8 1 16 2+0 

50 Sports pirmsskolas izglītībā 3 1 16 1+0 

51. Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika 5 1 24 0+3 

52. Badmintons, galda teniss un to mācību metodika 7 1 24 0+2 

53. Sporta masāža 7 2 32 0+2 

54. Pašaizsardzība un tās mācību metodika 8 1 24 0+5 

PRAKSE 26 

55. Pedagoăiskā prakse 4 8 X 



8 7 12 X X 

Bakalaura darbs 

KOPĀ 160 20 20 19 21 17 22 21 20 

Eksāmeni 3 3 2 2 - 5 1 - 

Ieskaites 7 9 7 7 7 9 6 5 




6) bakalaura darba aizstāvēšana. 

43


Nepilna laika studiju plāns (2005/2006) 

1 .st. gads 2. st. gads 3. st. gads 4. st. gads 5. st.gads 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 

Kursa 

Kontaktstundas 

Kusa kredīts 

Ieskaites 

Eksāmeni 


Nr. 

p.k. 

Nozares teorētiskie 

pamatkursi un 

36 

informācijas tehnoloăiju 

kursi 

1. Pedagoăijas vēsture 4 2 8 6+2 e* 

Audzināšanas teorija un 

2. 8 2 8 6+2 i** 

metodika 

3. Sociālā pedagoăija 13 2 8 6+2 i 

Mācību organizācijas 

4. 14 1 8 i 

pamati 

5. Vispārīgā psiholoăija 6 2 8 6+2 e 

6. Pedagoăiskā psiholoăija 11 2 8 6+2 i 

Sociālā un personības 

7. 16 2 8 6+2 e 

attīstības psiholoăija 

8. Speciālā pedagoăija 20 3 8 6 6+2 i 

Zinātniski pētnieciskās 

9. 18 1 8 i 

metodes pedagoăijā 

Bērnu fizioloăija un 

10. 5 4 8 8 8 e 

veselības veicināšana 

11. Informācijas tehnoloăijas 7 3 6 6 6 +i i 

12. Cilvēka anatomija 6 3 24 6 4 8 6 e 

13. Cilvēka fizioloăija 7,10 4 32 8 8 e 8 8 e 

14. Sporta psiholoăija 20 2 16 4 6 6 e 

15. Sporta medicīnas pamati 19 2 16 4 4 4 4 i 

16. Studiju darbs 8 1 

44

Nozares profesionālās 

Eks. Iesk. 60 

specializācijas kursi 

17. Bioėīmija 7 2 16 4 4 8 8 e 

18. Biomehānika 16 2 16 4 4 4 4 i 

19. Sporta fizioloăija 14 2 16 4 4 4 4 e 

Pirmā medicīniskā 

20 4 1 8 4 4 i 

palīdzība 

Ārstnieciskā un 

21. 19 3 24 4 4 4 4 4 4 e 

koriăējošā vingrošana 

Sporta teorija un 

4,8,1 

22. 6, 17 

7 56 4 4 4+i 6 e 6+i 4 4 4 4+i 4 4 4 4 e 

metodika 

2 

8 64 6 6 6+i 8 8+i 8+i 6 6+i 6 2+i 2 e 

4,6, 

8,10, 

12 

14 

Vingrošana un tās mācību 

etmodika 

23. 

18 2 16 4 4 4 4 i 

Aerobika un tās mācību 

metodika 

Tautas dejas, ritmika un 

to mācību metodika 

Vieglatlētika un tas 

mācību metodika 

Sporta spēles un to 


Futbols un tā mācību 

metodika 

Volejbols un tā mācību 

metodika 

Basketbols un tā mācību 

metodika 

Handbols un tā mācību 

metodika 

Kustību rotaĜas un to 


Peldēšana un tās mācību 

metodika 

24. 

8 1 8 8+i 

25. 

14 8, 11 7 56 4 4 4 8 6 6+i 8 4 4+i 4 4 e 

26. 

7 2 16 8 8+i 

27. 

13 10 4 32 8 8+i 8 8 e 

28 

17 14 4 32 8 8+i 8 8 e 

29 

19 3 24 8 8 8+i 

30. 

10 1 8 4 4 i 

31. 

7 4 4 32 8 8 8+i 8 e 

32. 

45

33. Mācību prakse (slēpošana 

7 3 X 

un tās mācību metodika) 

Tūrisma un tā mācību 

34. 1 8 8 

metodika 

Mācību prakse (tūrisms 

35. 16 1 X 

un tā mācību metodika) 



Humanitāro un sociālo 

zinātĦu teorētiskie kursi 

un kursi, kas attīsta 

20 

sociālās, komunikatīvās 

un organizatoriskās 

pamatiemaĦas 

Latvijas kultūras vēsture/ 

38. Pasaules kultūras vēsture/ 

5 2 12 4 4 4 i 


Projektu izstrāde un 

39. 4 1 8 4 4 i 

vadība 

40. Sporta vēsture 4 2 16 8 8 i 

Ārpusstundu sporta 

41. nodarbību organizēšana 

7 2 16 4 2 4 6 i 

un vadīšana 

Ekonomika/ Civilzinības/ 

42. 19 2 12 4 4 4 i 

Socioloăija/ Politoloăija 

43. Ētika 16 2 12 4 4 4 i 

44. Filosofijas pamati 9 2 12 4 4 4 i 

Bērnu sporta nometnes 

45. 15 1 8 8 i 

organizēšana un vadīšana 

Sporta pasākumu 

46. organizēšana un vadīšana 

15 1 8 8 i 

skolā 

Bērnu tiesības un to 

47. 13 1 8 4 4+i 

aizsardzība 

48. Starpkultūras izglītība 13 2 16 8 8+i 

46

49. Bilingvālās mācības 11 2 16 8 8+i 

6 

Bakalaura programmas 

brīvās izvēles kursi 

Mācību sasniegumu 

50. 9 1 8 4 4+i 

izvērtēšana 

Sports un to mācību 

51. metodika pirmsskolas 

11 1 8 4 4+i 

izglītības iestādē 

Atlētiskā vingrošana un 

52. 16 1 8 4 4+i 

tās mācību metodika 

Badmintons, galda teniss 

53. 19 1 8 4 4+i 

un to mācību metodika 

54. Sporta masāža 20 2 16 4 4 4 4 i 

Pašaizsardzība un tā 

55. 19 1 8 4 4 i 


PRAKSE 26 

12+ 

56. Pedagoăiskā prakse 12 8 12 12 12 

i 

57. Pedagoăiskā prakse 16 8 4 6+i 


Bakalaura darbs 12 

KOPĀ 160 68 70 66 62 62 20 48 62 58 58 58 58 52 52 50 54 46 22 6 

Eksāmeni 1 1 3 2 1 1 3 1 2 1 1 

Ieskaites 6 1 2 4 6 2 3 4 4 2 2 2 6 2 5 3 





* eksāmens 

** ieskaite 

47

1.2.pielikums: Studiju programmas “Sporta skolotājs” studiju plāns par 2006./2007. un 2007./2008.st.gadiem 


Pilna laika studiju plāns (2006./2007.un 2007./2008.) 

Kursa 

pārbaudes KP Kontakt- 1.kurss 2.kurss 3.kurss 4.kurss 

formas skaits stundu 

Eks. Iesk. skaists 1 2 3 4 5 6 7 8 

36 


Nr. 

p.k. 

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas 

tehnoloăiju kursi 

1. Pedagoăijas vēsture 1 2 32 1+1 

2. Audzināšanas teorija un metodika 3 2 32 1+1 

3. Sociālā pedagoăija 5 2 32 2+2 

4. Mācību organizācijas pamati 6 1 16 1+0 

5. Vispārīgā psiholoăija 2 2 32 1+1 

6. Pedagoăiskā psiholoăija 4 2 32 2+2 

7. Sociālā un personības attīstības psiholoăija 6 2 32 1+1 

8. Speciālā pedagoăija 7 3 48 2+1 

9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 7 1 16 1+0 

10. Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 2 1 4 64 1+1 1+1 

11. Informācijas tehnoloăijas 1, 2 3 48 2+0 1+0 

12. Sporta psiholoăija 6 2 32 2+0 

13. Cilvēka fizioloăija 2,3 4 64 1+1 1+1 

14. Cilvēka anatomija 1 3 48 1+2 

15. Sporta medicīnas pamati 6 2 32 2+0 


Nozares profesionālās specializācijas kursi 60 

17. Bioėīmija 1 2 32 1+1 

18. Pirmā palīdzība 1 1 16 1+0 

48

19. Biomehānika 6 2 32 1+1 

20. Sporta fizioloăija 4 2 32 2+2 

21. Ārstnieciskā un koriăējošā vingrošana 7 3 48 1+2 

22. Sporta teorija un metodika 3,6 2,4,5 7 112 1+0 2+0 2+0 2+0 2+0 

23 Vingrošana un tās mācību metodika 6 1-5 8 192 0+3 0+3 0+3 0+3 0+3 e 

24. Tautas dejas, ritmika un to mācību metodika 3 1 24 0+2 

25. Aerobika un tās mācību metodika 6 2 48 0+3 

26. Vieglatlētika un tās mācību metodika 6 2,4 7 168 0+3 0+2 0+3 0+3 0+3 


27. Futbols un tā mācību metodika 2 2 48 0+3 

28. Volejbols un tā mācību metodika 4 3 4 96 0+3 0+6 

29. Basketbols un tā mācību metodika 6 5 4 96 0+6 0+3 

30. Handbols un tā mācību metodika 7 3 72 0+4 

31. Peldēšana un tās mācību metodika 2 1 4 96 0+3 0+3 

32. Kustību rotaĜas un to mācību metodika 5 1 24 0+3 

33. Mācību prakse (slēpošana un tās mācību metodika) 4 3 X 

34. Tūrisms un tā mācību metodika 6 1 16 1+0 

35. Mācību prakse (tūrisms un tā mācību metodika) 6 1 X 


37 Studiju darbs 6 1 X 

Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi 

un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un 

20 

organizatoriskās pamatiemaĦas 

38. Latvijas kultūras vēsture/ Pasaules kultūras vēsture/ 

1 2 32 2+0 


39. Projektu izstrāde un vadība 1 1 16 1+0 

40. Sporta vēsture 2 2 32 1+0 1+0 

41. Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana un 

2 2 32 2+0 

vadīšana 

42. Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloăija/ Politoloăija 7 2 32 2+0 

43. Ētika 6 2 32 2+0 

49

44. Filosofijas pamati 3 2 32 2+0 

45. Svešvaloda 3 4 64 4+0 

46. Bērnu sporta nometnes organizēšana un vadīšana 8 1 16 2+0 

47. Sporta pasākumu organizēšana un vadīšana skolā 7 1 16 1+0 

48. Bērnu tiesības un to aizsardzība 8 1 16 2+0 

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi 6 

49. Mācību sasniegumu izvērtēšana 7 1 16 2+0 

50 Sports pirmsskolas izglītībā 3 1 16 0+1 

51. 5 1 24 0+3 

Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika 

52. 

8 1 24 0+2 

Badmintons, galda teniss un to mācību 

metodika 

53. Sporta masāža 8 2 32 0+4 

54. Pašaizsardzība un tās mācību metodika 8 1 24 0+3 

PRAKSE 26 




8 7 12 X X 

Bakalaura darbs 

KOPĀ 160 20 20 19 21 17 22 20 21 

Eksāmeni 3 3 2 2 - 5 1 - 

Ieskaites 7 9 7 7 7 9 6 6 





50


Nepilna laika studiju plāns (2006./2007. un 2007./2008.) 

1 .st. gads 2. st. gads 3. st. gads 4. st. gads 5. st. gads 

17 18 19 20 

13 14 15 16 

9 10 11 12 

5 6 7 8 

4 

3 

2 

1 

Kursa 

Kontaktstundas 

Kusa kredīts 

Ieskaites 

Eksāmeni 

Nr. 

p.k. Kursa nosaukums 

Nozares teorētiskie 

pamatkursi un 

36 

informācijas tehnoloăiju 

kursi 

1. Pedagoăijas vēsture 3 2 16 8 6+2 e* 

Audzināšanas teorija un 

8 2 16 8 6+2 i** 

2. 

metodika 

3. Sociālā pedagoăija 11 2 16 8 6+2 i 

Mācību organizācijas 

13 1 8 i 

4. 

pamati 

5. Vispārīgā psiholoăija 6 2 16 8 6+2 e 

6. Pedagoăiskā psiholoăija 10 2 8 6+2 e 

Sociālā un personības 15 2 8 6+2 e 

7. 

attīstības psiholoăija 

8. Speciālā pedagoăija 16 3 8 6 6+2 i 

Zinātniski pētnieciskās 

17 1 4 0+4 i 

9. 

metodes pedagoăijā 

Bērnu fizioloăija un 6 4 4 22 8 6+i 8 e 

10. 

veselības veicināšana 

11. Informācijas tehnoloăijas 2,4 3 6 6+i 6 i 

12. Cilvēka anatomija 3 3 24 12 12 e 

13. Cilvēka fizioloăija 4,6 4 32 6 10 8+e 8 e 

14. Sporta psiholoăija 15 2 16 8 8 e 

15. Sporta medicīnas pamati 7 2 12 6 6 i 


51

Nozares profesionālās 

Eks. Iesk. 60 

specializācijas kursi 

17. Bioėīmija 3 2 16 6 6 e 

18. Biomehānika 14 2 16 4 6 6 i 

19. Sporta fizioloăija 8 2 16 8 8 e 

20 Pirmā palīdzība 2 1 6 6 i 

Ārstnieciskā un 

21. 12 3 24 

8 6 10 e 

koriăējošā vingrošana 

Sporta teorija un 

3,8, 

22. 6,15 

7 54 8 i 8 6 e 8 4+i 4 i 4 4 4 4 e 

metodika 

10 

Vingrošana un tās mācību 3,6,8, 

23. 14 

8 80 8 4 4+i 12 6 6+i 8 8+i i 8 8+i 8 e 

metodika 

9,12 

Aerobika un tās mācību 

24. 13 2 16 8 8 i 

metodika 

Tautas dejas, ritmika un 

25. 3 1 6 6 i 

to mācību metodika 

Vieglatlētika un tas 

26. 13 4,8 7 56 8 8+i 4 4 8+i 8 8 8 e 


Sporta spēles un to 


Futbols un tā mācību 

27. 4 2 12 4 8+i 

metodika 

Volejbols un tā mācību 

28. 9 7 4 32 8 8 8+i 8 e 

metodika 

Basketbols un tā mācību 

29. 12 9 4 32 8 8 4+i 6 6 e 

metodika 

Handbols un tā mācību 

30. 18 3 24 6 8 4 6 e 

metodika 

Kustību rotaĜas un to 

31. 8 1 8 8 i 


Peldēšana un tās mācību 

32. 7 3 4 32 6 4 6+i 8 8 e 

metodika 

33. Mācību prakse (slēpošana 

10 3 

X 

un tās mācību metodika) 

52

Tūrisma un tā mācību 

34. 16 1 8 

8 i 

metodika 

Mācību prakse (tūrisms 

35. 16 1 

X 

un tā mācību metodika) 



Humanitāro un sociālo 

zinātĦu teorētiskie kursi 

un kursi, kas attīsta 

20 

sociālās, komunikatīvās 

un organizatoriskās 

pamatiemaĦas 

Latvijas kultūras vēsture/ 

38. Pasaules kultūras vēsture/ 

7 2 12 

4 4 4 i 


Projektu izstrāde un 

39. 3 1 8 6 i 

vadība 

40. Sporta vēsture 4 2 12 4 4 4 i 

Ārpusstundu sporta 

41. nodarbību organizēšana 

19 2 16 

8 8 i 

un vadīšana 

Ekonomika/ Civilzinības/ 

42. 17 2 12 

4 4 4 i 

Socioloăija/ Politoloăija 

43. Ētika 15 2 12 4 4 4 i 

44. Filosofijas pamati 11 2 12 4 4 4 i 

Bērnu sporta nometnes 

45. 19 1 8 

8 i 

organizēšana un vadīšana 

Sporta pasākumu 

46. organizēšana un vadīšana 

18 1 8 

8 i 

skolā 

Bērnu tiesības un to 

47. 2 1 8 

aizsardzība 

6 

i 

48. Starpkultūras izglītība 4 2 12 4 8 i 

49. Bilingvālās mācības 7 2 12 6 6 i 

53

6 

Bakalaura programmas 

brīvās izvēles kursi 

Mācību sasniegumu 

50. 18 1 8 

8 i 

izvērtēšana 

Sports pirmsskolas 

51. 17 1 8 

4 4 i 

izglītībā 

Atlētiskā vingrošana un 

52. 4 1 6 

6 i 

tās mācību metodika 

Badmintons, galda teniss 

53. 8 1 8 

4 4 i 

un to mācību metodika 

54. Sporta masāža 16 2 16 6 4 6 i 

Pašaizsardzība un tā 

55. 7 1 8 

8 i 


PRAKSE 26 




Bakalaura darbs 12 

KOPĀ 160 





* eksāmens 

** diferencētā ieskaite 

54

Nosaukums Pedagoăijas vēsture 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) P 

Kredītpunkti 2 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 

Zinātnes nozare Pedagoăija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoăija 

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Ilga Salīte, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoăijas katedra, Dr.paed., profesore 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst) 

Papildus pedagoăiskās literatūras studijas 

Kursa anotācija: 

55 

2.PIELIKUMS 

Kursa mērėis - veidot studējošajiem izpratni par pedagoăijas attīstības vēsturiskām tendencēm, nozīmīgākajām 

teorijām. Kursa uzdevumi - attīstīt prasmi saskatīt vēsturiskās analoăijas, analizēt tās mūsdienu kontekstā, 

sekmēt radošu domāšanu. 

Kursa apraksts - plāns: 

10 lekcijas un 6 seminārnodarbības 

1. Audzināšana kā sabiedriska un objektīva parādība. Audzināšanas izcelsme un funkcijas. Audzināšanas 

ideāla maiĦa, skolu sistēmas vēsturiskā attīstība. 

2. Pedagoăijas klasiskais mantojums - J.A.Komenskis, Dž.Loks, Ž.Ž.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, 

K.Ušinskis, ě.Tolstojs, J.Korčaks u.c. 

3. Pasaules pedagoăiskā doma 20.gs. Reformpedagoăijas idejas. 

4. Etnopedagoăijas idejas. Latviešu nacionālās pedagoăijas izcilākie pārstāvji A.Kronvalds, J.A.Students, 

E.Pētersons, A.Dauge., V.Seile u.c. Skolu sistēmas attīstība Latvijā. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

Eksāmens 

Literatūra (01-mācību literatūra): 

1. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju. (2000) Sast. A.Kopelovoča, L.Žukovs. Rīga: RaKa. 

2. Salīte, I. (1993) Mācību līdzeklis pedagoăijas vēsturē. Daugavpils: Saule. 

3. SaĜimova, K, Bezrogovs, V. (1994) Ārzemju pedagoăijas vēstures apcerējumi. 1.burtnīca (no pirmatnējās 

kopienas līdz viduslaikiem); 2.burtnīca (no viduslaikiem līdz Renesanses laikmetam). Liepāja. 

Žukovs, L. (1999) Pedagoăijas vēsture. Rīga: RaKa. 

5. Дюи, Дж. (1971) Школа и общество. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва: 

Просвещение. 

6. Кершенштейнер, Г. (1971) Школа будущего - школа работы. Из хрестоматии по истории 

зарубежной педагогики. Москва: Просвещение. 

7. Лай, В. (1971) Школа действия. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва: 


8. Пискунов, А. И. (1971) Хрестоматия по истории зарубежной педагогики. Москва: Просвещение. 

Literatūra (02-papildliteratūra): 

1. Gudjons, H. (1998) Pedagoăijas pamatatziĦas. Rīga: Zvaigzne ABC. 

2. Keršenšteiners, G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāju izglītības jautājums. Rīga: Jul.Pētersona 

spiestuve. 

3. Komenskis, J.A. (1992) Lielā Didaktika. Rīga: Zvaigzne. 

4. Korčaks, J. (1986) Kā mīlēt bērnu. Rīga: Zvaigzne.

56 

5. Loks, Dž. (1977) Eseja par cilvēka sapratni. Rīga: Zvaigzne. 

6. Pestalocijs, J.H. (darbu izlase) (1996) Rīga: LU. 

7. Žukovs, L. (1997) Ievads pedagoăijā. Rīga: RaKa. 

8. Дистервег, А. (1971) Руководство к образованию немецких учителей. Изб. пед.соч. Москва: 


9. Коменский, Я.А. (1948) Материнская школа. Москва: (kserokopija Parādes 1-415). 

10. Корчак, Я. (1990) Как любить ребенка. / Педагогическое наследие. Москва: Педагогика,19-175. 

11. Руссо, Ж. Ж. (1981) Эмиль, или о воспитании. Пед. Соч. в 2 т., Москва: 

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

1. Domas 2/99 (par Dž.Djuī), 3/96, 4/96, 5/96 

2. Educational Philosophy and Theory 

3. European Journal of Education 

4. Journal of Philosophy of Education 

Kādām studiju programmām un to daĜām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Pamatizglītības skolotājs”, „Fiziskās audzināšanas 

skolotājs”, „Mājturības skolotājs” A daĜa 

Kursa nosaukums angĜu valodā: 

History of Pedagogics 

Kursa anotācija angĜu valodā: 

The aim of the course is to develop students’ understanding about the historical tendencies of pedagogy and 

with the significant theories. The tasks of the course is to develop students’ understanding about the historical 

analogies, to analyze these tendencies in a contemporary context and to develop creative thinking. 

Piezīmes:

Nosaukums Audzināšanas teorija un metodika 





Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoăija 


Inga Belousa, Mācību metodiku katedra, lektore 

Vija Guseva, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoăijas katedra, Mg. paed., lektore 


Nav. 



Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” studentiem. 

Audzināšanas teorijas un pieredzes sistematizēšana, un personīgā audzināšanas teorijas modeĜa izstrādāšana. 

lekcijas, semināri 

1. Audzināšanas pamati un attīstība. Audzināšanas jēdziens, mērėis, uzdevumi, paradigmas, modeĜi. 

Audzināšana kā zinātne, kā māksla. Bērns kā audzināšanas subjekts un objekts. Audzināšana vēsturiskā 

skatījumā. Audzināšana pašreizējā laika posmā. Skatījums uz audzināšanu nākotnē. 

2. Audzināšanas saturs. Audzināšanas veidi un saturs. Emocionālā inteliăence. Audzināšana un garīgums. 

Attieksmes un sociālās prasmes. 

3. Audzināšanas process. Disciplīna. Audzināšanas stili. Sadarbība ar skolēnu vecākiem. 

4. Audzināšanas metodoloăija. Audzināšanas procesa iezīmes, faktori, likumsakarības, līmeĦi. Audzināšanas 

metodes, pedagoăiskā novērošana. Audzināšanas procesa struktūra, dinamika. Audzināšanas darba organizācija 

(formas, organizācijas, brīvais laiks,...) 

5. Diskusija. Audzināšana: personīgā attieksme. Svarīgākie audzināšanas jautājumi. Audzināšana 21.gadsimtā – 

audzināšanas saturs un problēmjautājumi. 

6. Audzināšana: personīgā attieksme. Svarīgākie audzināšanas jautājumi. 

7. Audzināšana 21.gadsimtā – audzināšanas saturs un problēmjautājumi. 


Diferencētā ieskaite. 


1. BaldiĦš A., Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 2001, 75 lpp. 

2. BaldiĦš A., Raževa A. Skolas un ăimenes sadarbība. – R.: Pētergailis, 2001, 81 lpp. 

3. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.: Lielvārds, 1995 

4. Boša R. Pirmskolas audzināšanas galvenie darba virzieni. – R.: 1991 

5. Goulmens D. Tava emocionālā inteliăence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. – R.: Jumava, 2001, 

462 lpp. 

6. Grejs Dž. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi. - R.: Jumava, 2001, 333 lpp. 

7. Grigorjevs A. Pusaudži un disciplīna. – R.: Zvaigzne, 1979, 128 lpp. 

8. Gudjons H. Pedagoăijas pamatatziĦas.- R.: Zvaigzne ABC, 1998, 396 lpp 

9. Lieăeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.: 1996 

10. Lieăeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). – Liepāja: 1996 vai R.: RaKa, 1999 

11. Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. - R.: Avots, 2000, 524 lpp. 

12. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē. – R.: LU Ekoloăiskā centra apgāds Vide, 1988, 197 lpp. 

57

. 

13. Smita, H. Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. – R.: Kontinents, 2001, 317 lpp. 

14. Students J.A. Vispārīgā pedagoăija: Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā.–R.: Fr.BaumaĦa 

apg.,1933.-652 lpp. 

15. Svenne G. Moderni audzināšanas jautājumi. – R.: 1994 

16. Šopna A. Audzināšanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001, 162 lpp. 

17. Štāls M. Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. – R.: V.& R., 1927 

18. Šteiners R. Bērna audzināšana. – R.: RaKa: 1994, 83 lpp. 

19. Šteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoăijas pamats. – R.: RaKa, 2000, 158 lpp. 

20. Vikofs Dž., Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pĜaukām. – R.: Krauklītis, 1998. 

21. Voterhauzs F. Klasvadība: Rokasgrāmata skolotājiem ar praktiskiem padomiem par klases mācīšanu un 

mācīšanos.- R.: Zvaigzne ABC, 1999, 104 lpp. 

22. Zelmenis V. Īss pedagoăijas kurss. – R.: Zvaigzne, 1991 

23. Zelmenis V. Pedagoăijas pamati. – R.: RaKa, 2000 

24. Амонашвили Ш. А. Гуманно-личностный подход к детям. – Москва-Воронеж, 1998 

25. Амонашвили Ш. А. Личностно-гуманная основа педагогического процесса. – Минск, 1990 

26. Амонашвили Ш. А. Размышления о гуманной педагогике.- М.: Издательский Дом Шалвы 

Амонашвили, 1995.- 498 с. 

27. Бордовская Н. В., Реан А. А. Педагогика- Учебник для вузов – СПб.: Питер, 2000.- 304 с. (Серия 

“Учебник нового века“) 

28. Бухвалов В. А. Начальный курс педагогики сотрудничества- Учебное пособие для студентов и 

учителей.- Рига: Педагогический центр Эксперимент, 1995.- 220 с. 

29. Вентцель К.Н. Свободное воспитание \ Сборник избранных трудов. – М.: Ассоциация 

«Професиональное образование», 1993.- 172 с. 

30. Вульфов Б.З. Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию.– М.:Педагогическое общество 

России, 2001.–192 с. 

31. Газман О.С. Педагогика свободы: путь в гуманистическую цивилизацию XXI века. 

32. Журнал «Классный руководитель» № 5. - М.: Центр «Педагогический поиск», 2001 

33. Кривцова С.В., Мухаматулина Е.А. Воспитание: наука хороших привычек. – М.: Глобус, 1996 

34. Лихачев Б. Т. Педагогика. Курс лекций- Учебное пособие для студентов педагогических учебных 

заведений и слушателей ИПК и ФПК- 4-е изд.- М: Юрайт, 1999.- 523 с. 

35. Новикова Е. Современный справочник воспитателя детского сада. – М.: РИПОЛ КЛАССИК, 2002. – 

448 с. 

36. Подласый И. П. Педагогика. Новый курс- Учебник для студентов педагогических вузов: В 2 книгах.- 

М.: Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 1999.- Книга 2: Процесс воспитания.- 256 с. 

37. Психология и педагогика: Учебное пособие/ Под редакцией К.А.Абульхановой, Н.В.Васиной, 

Л.Г.Лаптева, В.А.Сластенина. – М.: Издательство «Совершенство», 1998. – 320 с. 

38. Рожков М.И., Байбородова Л.В. Организация воспитательного процесса в школе. Учебное пособие 

для студентов высших учебных заведений. - М.: Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 2000. 

– 256 с. 

39. Рыжкова М. Воспитание и дополнительное образование детей. – М.: 2001. – 280 с. 

40. Стрижак Л.Н. Психология и педагогика: Учебное пособие. – М.: МГИУ, 1999. – 335 с. 

41. Шварцман К. А. Философия и воспитание. – М.: 1989 

42. Albert L. A Teacher’s Guide to Cooperative Discipline: How to Manage Your Classroom and Promote Self- 

Esteem. Circle Pines, MN: American Guidance Service, 1989. - pp. 165 

43. Senge, P., Cambron-McCabe, N., Lucas, T., et.al. (2000) Schools That Learn: A Fifth Discipline Fieldbook 

for Educators, Parents, and Everyone Who Cares about Education. New York, NY: Doubleday. 


1. BaldiĦš, A., Raževa, A. (2001) Skolas un ăimenes sadarbība. Rīga: Pētergailis. 

2. Balsons, M. (1995) Kā izprast klases uzvedību. Rīga: Lielvārds. 

3. Goulmens, D. (2001) Tava emocionālā inteliăence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. Rīga: 

Jumava. 

4. Grigorjevs, A. (1979) Pusaudži un disciplīna. Rīga: Zvaigzne. 

5. Lieăeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. Rīga: RaKa. 

6. Likona, T. (2000) Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. Rīga: Avots. 

58

7. Paiks, G., Selbijs, D. (1988) Pasaule ienāk klasē. Rīga: LU Ekoloăiskā centra apgāds Vide. 

8. Smita, H. (2001) Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. Rīga: Kontinents. 

9. Svenne, G. (1994) Moderni audzināšanas jautājumi. Rīga. 

10. Štāls, M. (1927) Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. Rīga: V.& R. 

11. Šteiners, R. (1994) Bērna audzināšana. Rīga: RaKa. 

12. Vikofs, Dž., Anela, B. (1998) Disciplīna bez uzkliedzieniem un pĜaukām. Rīga: Krauklītis. 

13. Амонашвили, Ш. А. (1990) Личностно-гуманная основа педагогического процесса. Минск. 

14. Амонашвили, Ш. А. (1995) Размышления о гуманной педагогике. Москва: Издательский Дом 

Шалвы 

15. Амонашвили, Ш. А. (1998) Гуманно-личностный подход к детям. Москва-Воронеж. 

16. Вентцель, К.Н. (1993) Свободное воспитание. Сборник избранных трудов. Москва: Ассоциация 

«Професиональное образование». 

17. Вульфов, Б.З. (2001) Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию. Москва: 

Педагогическое общество России. 

18. Кривцова, С.В., Мухаматулина, Е.А. (1996) Воспитание: наука хороших привычек. Москва: Глобус. 

19. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. Москва: РИПОЛ 

КЛАССИК. 


1. Laikraksts “Kultūra un izglītība” 

2. Skolotājs 

3. Žurnāls “Mans mazais” 

4. Žurnāls “Pirmsskolas izglītība” 

5. Классный руководитель, № 5-2001 

6. Tech Trends 





Theory and methodology of Up-bringing 


The course is designed for the professional study program students. The course offers systemic overview of 

theories o upbringing, and the design of a model of upbringing 

Piezīmes: 

59

Nosaukums Sociālā pedagoăija 





Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoăija 


Vija Guseva, Pedagoăijas katedra, lektore 


nav 


Sociālās pedagoăijas didaktika, metodes, modeĜi, koncepcijas. Profesijas statuss Latvijā. Aktualitātes. 


1. Sociālā pedagoga profesionālais portrets un kompetences. 

2. Sociālās pedagoăijas daudzveidīgā prakse: 

2.1. izglītības iestādēs; 

2.2. darbā ar jaunatni; 

2.3. darbā ar ăimenēm; 

2.4. darbā bērnunamos; 

2.5. darbā ar vardarbības upuriem; 

2.6. palīdzība cilvēkiem ar dažādām atkarībām. 

3. Socializācija kā sociālās integrācijas priekšnoteikums: 

3.1. sociālo prasmju apgūšana; 

3.2. vērtību sistēma un tās veidošanās kritēriji; 

3.3. starpkultūru audzināšana. 

4. Novērošana sociāli pedagoăiskajā darbā. 


Diferencētā ieskaite 


1. BatĦa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp. 

2. Budovskis M. Personības un sociālās vides rezonanse. – R.: Zinātne, 1994. – 116 lpp. 

3. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g. 

4. Džeimsa M., Džongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp. 

5. Ivanova N., AĦikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp. 

6. Konvencija par bērnu tiesībām. Latvijas organizācija “Glābiet bērnus”.- R.: Fonds ”Mantojums”, 1996.- 

19 lpp. 

7. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoăijas augstskola “Attīstība”, 

2000. 

8. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ăimenēs.- R.: Sociālā 

darba un sociālās pedagoăijas aigstskola “Attīstība”, 2000. 

9. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ăimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās 

pedagoăijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

10. Nacionālais ziĦojums par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā. – R.: JāĦa sēta, 1997. 

11. Omarova S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoăija. – R.: Kamene, 1996. 186 lpp. 

12. Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoăija. – R.: Kamene, 1994. 

60

13. Plaude I. Sociālā pedagoăija. – R.: RaKa, 2001.- 172. Lpp. 

14. RudĦicka Z. Sociālais pedagogs skolā. – R.: RaKa, 2001. – 191 lpp. 

15. Sociālā darba terminoloăijas vārdnīca. – R.: SDSP “Attīstība”, 2000. 

16. Sociālā pedagoăija un personības psiholoăiskā adaptācija mainīgaja sociālajā vidē. RPVIVA 

Starptautiskās konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000. 

17. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” žurnāls 4 № gadā. 

18. Sociālais darbs skolā : prakse, politika un pētījumu perspektīvas.– R: Jumava, 2001- 608 lpp. 

19. Sociālpedagoăiskās inovācijas: teorija un prakse. 1. rakstu krājums. LU PPF Sociālo un pedagoăisko 

inovāciju fonds. – R.: Elpa – 2, 1999. – 232 lpp. 

20. Strauta A. Ldzētājprofesiju speciālistu darbības problemātika bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu 

risināšanā.- R.: SDSP “Attīstība”, 2000. 

21. Albert L.(1989) A teacher guide to cooperative learning: Hov to manage your clasroom and promote 

self- esteem. Cirkle Pines, MN: Amerikan Guide Service. 

22. Aldrige J.(1993.) Self-esteem: Loving yiurself at every age. Birmingham, AL: Doxa Books. 

23. Borba M. (1989) Esteem Builders. A K-8 Self-esteem currikulum for improving student achievement, 

behavior and skool climate. Torance, CA: Jalmar Press. 

24. Cahn D. Dudley (ed.) (1990) Intimates in conflict. NY: Lavrence Erlbaum Associates Publishers. 

25. Elias M. (1997) Promoting social and emotional learning: Guidelines for edukators. Aleksandria, VR: 

Asocation for Supervision and Curriculum Development. 

26. Gilligan C. (1982) In a Different Voice. Canibridge, MS: Harvard University Press. 

27. Zaie I. The Latvian Press and Violence against women in the context of Gender Equality. Internet: 

htpp://www.lszda.lv/papers/Invitation/ieva.htm 


61 

1. BatĦa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp. 

2. Džeimsa M., Džongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp. 

3. Ivanova N., AĦikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp. 

4. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoăijas augstskola 

“Attīstība”, 2000. 

5. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ăimenēs.- R.: 

Sociālā darba un sociālās pedagoăijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

6. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ăimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās 

pedagoăijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

7. Rokasgrāmata jaunietim aizejot patstāvīgā dzīvē. Konsult. VilciĦa A. – SDSPA “Attīstība”, 2002. 

8. Sociālā pedagoăija un personības psiholoăiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē. RPVIVA 

Starptautiskās konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000. 

9. Гусева Н. Тренинг предуппреждения вредных привычек у детей. Санкт – Петербург: «Речь», 

2003. 

10. Фирсов М, Студентова Е. Теория социальной работы.- Москва: ВЛАДОС, 2001. 


1. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g. 

2. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” žurnāls, 4 № gadā. 





Social pedagogic 


The purpose of a rate: to acquaint students with the purposes, problems and methods of social pedagogic. 

Piezīmes:

Nosaukums Mācību organizācijas pamati 







Elfrīda KrastiĦa, Mācību metodiku katedra, profesore 


Vispārīgā pedagoăija 


Kurss ir paredzēts Izglītības un vadības fakultātes studentiem bakalaura profesionālā grāda izglītībā 

iegūšanai, lai apgūtu didaktikas teorētiskos pamatus, veidojot prasmes un iemaĦas mūsdienīga mācību procesa 

organizēšana un vadīšana. 


Didaktikas sākotne un tās attīstība. Didaktikas jēdziens, pētīšanas priekšmets, pamatkategorijas. Didaktikas 

saikne ar citām zinātnēm. 

Pasaulē pazīstamākās izglītības satura teorijas: Izglītības mērėi un uzdevumi. Izglītības un mācību satura 

jēdziens. Izglītības satura normatīvie dokumenti, standarta jēdziens. Mācību priekšmetu standarta izstrādes 

kritēriji. Latvijas izglītības koncepcija. Mācību līdzekĜu un palīglīdzekĜu dažādība, to klasifikācija un 

raksturojums, to izveides problēmas. 

Mācību process jēdziens. IzziĦas teorija un mācību process. Mācību procesa struktūra, likumsakarības. 

Mācīšanas un mācīšanās vienotība. Mācīšanās motīvi. Mācību darbības teorijas mūsdienās. 

Mācību principa jēdziens. Nozīmīgākie mācību principi, to būtība un realizēšana mācību procesā. 

Mācību metodes jēdziens. Mācību metode un mācību paĦēmiens, mācību metožu daudzveidība. Mācību 

metožu klasifikācija. Mācību metodes aizrobežu teorijās un skolas praksē. 

Mācību organizācija formas jēdziens. Klašu un stundas sistēmas vēsturiskā attīstība. Stundu tipoloăija un 

struktūra. Galvenās prasības mūsdienu stundai. Mācību darba diferenciācija un individualizācija mūsdienu 

skolā. Darbs ar apdāvinātiem skolēniem un tādiem, kuriem ir grūtības mācībās. 

Skolēnu mācību sasniegumu kontroles un vērtēšanas uzdevumi un prasības, pārbaudes metodes. Skolēnu 

zināšanu, prasmju vērtēšanas problēmas pedagoăijā. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. 

Neveiksmes mācībās, to izpausmes. Nesekmības cēloĦi, tās profilakse. Darbs nesekmības novēršanā dažāda 

vecuma skolēnu grupās. 




62 

1. Albrehta Dz. Didaktika.- R.:RaKa, 2001-166 lpp. 

2. BeĜickis I. Vērtīborientētā mācību stunda. -R.:Ra Ka, 2000 

3. Didaktika. Ievērojamākie pedagoăi par mācību teoriju/ Satādītāji A.Kopeloviča,. L.Žukovs.- 

R.:RaKa, 2000 

4. Didaktika. Ievērojamāko pedagogu mācību teoriju/sast. A.Karpova., L.Žukovs.- R.:RaKa 2000 

5. Geidž N.L., Berliners D.C. Pedagoăiskā psiholoăija.-R.: Zvaigzne ABC,1999 

6. Gudjons H.Pedagoăijas pamatatziĦas .-R.:Zvaigzne ABC,1998 

7. Komensiks J.A. Lielā didaktika.-R.: Zvaigzne, 1992 

8. KrastiĦa E.Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. -R.:RaKa, 2004

63 

9. Mācīsimies sadarboties/L.Grigules un I.Silovas red.-R.: SIA „Mācību grāmata”, 1998 

10. Pedagoăijas terminu skaidrojošā vārdnīca/ sastādījis autoru kolektīvs V. SkjiĦas vadībā.-R.: Zvaigzne 

ABC, 2000 

11. Rubana I. M.Mācīties darot.-R.: RaKa, 2000 

12. Smita K., Strika L.Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z.-R.:RaKa, 1998 

13. Vidusskolas didaktika/ M. Skatkina red.-R.: Zvaigzne, 1984 

14. Zelmenis V.Pedagoăijas pamati.- R.:RaKa, 2000 

15. Žukovs L.Ievads pedegoăijā (Pamtkurss).-R.:RaKa, 1998 

16. Žukovs L.Pedagoăijas vēsture.-R.:RaKa, 1999 


1. Čehlova Z.IzziĦas aktivitāte mācībās.-R.:RaKa, 2002 

2. Delors Ž.Mācīšanās ir zelts.- UNESCO, 2001 

3. Freidenfelds J.,ŪsiĦš V. Mācību procesa pilnveide skolā.-R.: Zvaigzne, 1988 

4. Gailīte, I. (2000) Pedagogiskā analīze skolu praksē. Rīga: Mācību grāmata. 

5. Gailīte, I. (2000) Rakstisko pārbaudes darbu analīze. Rīga: Mācību apgāds NT. 

6. Geidžs, N.L., Berliners D.C. (1999) Pedagoăiskā psiholoăija. Rīga: Zvaigzne ABC. 

7. Izglītības attīstības programma 2000.-2004.Projekts//Izglītība un kultūra Nr.44 (2707),2000.02.11. 

8. Izglītības likums//Latvijas Vēstnesis, 1998.17.11 

9. Ėiete, I., Suhanova G. (2001) Skolēnu spējas un mācību process skolā. Rīga: Pētergailis. 

10. Latvijas izglītības saturu veidojot. Raktu krājums. Metodisks līdzeklis.-R.:A/S „Grāmata”, 1992. 

11. Mācīsimies sadarbojoties. ( 1998) / L.Grigules un I.Silovas red. Rīga: Mācību grāmata. 

12. Maslo I. Skolas pedegoăiskā proces diferenciācija un individualizācija.;R.:RaKa, 1995 

13. Maslo.E.Mācīšanās spēju pilnveide.-R.:RaKa, 2003 

14. Mūsdienu metodikas rokasgrāmata skolotājiem. (2001) / autoru kolektīvs: O.Burkevica u.c., red.: 

A.OzoliĦa Rīga: “N.I.M.S.” 

15. OĦuščuks V. Mācību stundu mūsdienu skolā.- R.: Zvaigzne, 1995 

16. Opolcere U.Mācīties- tas ir lieliski!._R.: Alberts XII”, 2000 

17. Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti.:R.:ISEC, 2004 

18. Pedagoăijas terminu skaidrojošā vārdnīca: aptuveni 1500 terminu latviešu, angĜu, vācu un krievu 

valodā.(2000) / Autoru kolektīvs V.SkujiĦas vad. Rīga: Zvaigzne ABC. 

19. Rimna S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi.-R.: Jumava, 2001. 

20. Rubana, I.M. (2001) Mācīties darot. Rīga: RaKa. 

21. Skolotāja profesijas standarts. Projekts. (2003) 14.05.2003., Nr. 09-278., Rīga: LR IZM. 

22. Skolotāja rokasgrāmata. Aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana. (2003) / 

Red. A.Kačkere u.c. Lielvārde: Lielvārds. 

23. Smits, E. (2000) Paātrinātā mācīšanas skolā. Rīga: Pētergailis.Valsts pamatizglītības standarts. (1998) 

/ Red. A.Rāta Lielvārde: Lielvārds. 

24. StabiĦš, J. (2001) Skolotāja misija. Rīga: RaKa. 

25. Žogla I.Didaktikas teorētiskie pamati:-R.:Ra Ka, 2001 

26. Žurnāls: „Skolotājs” 

27. Ануфриев А.Ф., Костромина С.Н. Как преодолеть трудности в обучении детей. – М.: Изд. 

«Ось-89», 1998. 

28. Загвязинский В.И. Теория обучения. Современная интерпретация. – М.: Асадемия, 2004. 

29. Кларин, М.В. (1998) Инновации в мировой педагогике: обучение на основе исследования, игры 

и дискуссии. Рига: НПЦ Эксперимент. 

30. Одаренные дети//Пер. с англ. (Общ. ред. Г.В.Бурменской и В.М.Слуцкого; Предисл. 

В.М.Слуцкого. – М.: Прогресс, 1991. 

31. Подласый И.П. Педагогика. Новый курс: Учебник для студ. пед. вузов; в 2 кн. – М.: Гуманит. 

изд. Центр ВЛАДОС, 1999. – Кн. 1: Общие основы. Процесс обучения. 

32. Умственное развитие детей в процессе обучения. Сборник статей / Под ред. В.В.Давыдова. 

Выготский Л.С. Педагогическая психология. – М.: Педагогика, 1991. 

33. Am I Teacher Well? Self- evaluation Strategies for Effective Teachers, 2001 

34. Brookfield S.D. Preskill S., Discussion as a Way of Teaching. Tools Techniques for Democratic 

Classroom, 1999 

35. Chris Kyriacou Effective Teaching in Schools. Theory and Practice, 1997 

36. Davis J.R., Davis A.B., Effective Training Strategies. AComprehensive Guide to Maximizing 

Learning in Organizations

64 

37. Gardner H. Multiple Intelligences The Theory and Practice, 1993 

38. Ireson.J., S.Hallam. Ability Grouping in Education 2001 


1. Skolotājs, 1, 1999, 15. 

2. Инновации в образовании, №2, 2001, 69-85. 

3. European Journal of Education 

4. Journal of Philosophy of Education 

5. Tech Trends, 44(2), 2000, 31-35. 





Basic of study organization 


The course is designed for the students of Faculty of Education and Management for obtaining bachelor degree 

in the field of professional education, to acquire theoretical knowledge and skills for conducting and the 

management of educational process. 

Piezīmes:

Nosaukums Vispārīgā psiholoăija 




Zinātnes nozare Psiholoăija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā psiholoăija 


Svetlana Guseva, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, docente 

Valērijs Dombrovskis, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, docents 


nav 


Psihes struktūra, saturs un funkcionēšana. 


1. Ievads vispārīgajā psiholoăijā, tās priekšmets, principi, metodes. Psihe, apziĦa, neapzinātais. 

2. Personība, tās jēdziens, struktūra, komponenti. Personības izziĦas darbība. Uzmanība, tās 

funkcijas, veidi, īpašības; sajūtas un uztvere, to vispārīgs raksturojums, veidi, ilūzijas; atmiĦa, tās 

veidi, pamatprocesi; domāšana un runa, to vispārīgs raksturojums, domāšanas veidi, vārds, runa, 

valoda; iztēle, tās raksturojums, veidi, iztēles nozīme cilvēka radošajā darbībā. 

3. Personības emocionālā un gribas darbība. Jūtas un emocijas, to jēdziens, jūtu veidi, emocionālie 

stāvokĜi. Griba, tās funkcijas, gribas piepūle, gribas procesa struktūra. 

4. Personības individuāli tipoloăiskās īpatnības. Temperaments, svarīgākās temperamentu teorijas, 

temperamenta tipi, to raksturojums, psiholoăiskās iezīmes. Raksturs, tā struktūra, rakstura 

akcentuācija, rakstura audzināšana un pašaudzināšana. Spējas un apdāvinātība, spēju struktūra un 

veidi, attīstības līmeĦi. 


Eksāmens 


1. Božoviča L. Personība un tās veidošana skolas gados. R., Zvaigzne, 1979. 

2. Kruteckis V. Skolēnu mācīšanas un audzināšanas psiholoăija. R., Zvaigzne, 1978. 

3. Petrovskis A. Populāras pārrunas par psiholoăiju. R., Zvaigzne, 1979. 

4. Bogoslovska V. u.c. Vispārīgā psiholoăija. R., Zvaigzne, 1978. 

5. Holopova G., Vorobjovs A. Psiholoăija. R., 1993. 

6. Holopova G. Personības individuāli tipoloăiskās īpatnības un saskarsme. Daugavpils, 1994. 

7. Vorobjovs A. Psiholoăijas pamati. R., Mācību apgāds, 1996. 

8. Воробьев А.В. Психология.- Рига, “Звайгзне”, 1994 г. 

9. Годфруа Ж.. Что такое психология. М.: “Мир”, 1992 г.часть 1. 

10. Немов Р.С. Психология.- М.: Просвещение, 1990. 

11. Петровский А.В. Общая психология.- М.:Просвещение, 1986. 

12. Хрестоматия по вниманию.// Под ред. А.Н.Леонтьева и др., Из-во МГУ, 1976. 

13. Хрестоматия по общей психологии. (психология мышления)//Под ред. Ю.Б.Гиппенрейтер и 

д.р., Из-во МГУ,1981. 


1. 


65


Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Pamatizglītības skolotājs”, „Fiziskās 

audzināšanas skolotājs”, „Mājturības skolotājs” A daĜa 


Introduction into psychology 


Structure, content and function of Psyche. 

Piezīmes: 

66

Nosaukums Pedagoăiskā psiholoăija 





Zinātnes apakšnozare Pedagoăiskā psiholoăija 


Anita Pipere, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, asociētā profesore 


Nav 


Psiholoăiskajās likumsakarības pedagoăiskajā procesā. 


1. Trīs galvenās psiholoăiskās pieejas izglītībai. 

Bihevioristiskā pieeja. Kognitīvā pieeja. Kognitīvi bihevioristiskā pieeja. Interakcionistiskā pieeja 

(A.Bandura). 

2. Mācīšanas stratēăijas. 

Kognitīvās mācīšanas stratēăijas. Bihevioristiskās mācīšanas stratēăijas. Kognitīvi bihevioristiskās 

mācīšanas stratēăijas. Interpretācijas-atklājumu skala. Atbilstošas stratēăijas izvēle. Dažādu stratēăiju 

efektivitāte. 

3. Kognitīvā psiholoăija par mācīšanu un mācīšanos. 

Atgriežoties pie Ž.Piažē: līdzsvara princips domāšanā, intelekta attīstības stadijas, principi skolotājiem. 

Mācīšanās salīdzinājums dažādās psiholoăijas pieejās. Sociālais konstruktīvisms par mācīšanos. 

4. Skolēnu mācīšanās stratēăijas. 

Galvenās stratēăiskās prasmes. Kognitīvās stratēăijas: uzmanības pievēršana galvenajam, jaunas informācijas 

izprašana, iekšējo saišu veidošana, ārējo saišu veidošana. Metakognitīvās stratēăijas. Metakognitīvo 

stratēăiju mācīšana. 

5. Mācīšanās stili. 

Mācīšanās stili un to būtība. Mācīšanās stilu teorijas. D.Kolba mācīšanās stilu noteikšanas ekspresmetodika. 

Mācīšanās stilu problēmas mācību procesā. 

6. Skolotāja personības psiholoăiskie aspekti. 

No attieksmes līdz aizspriedumiem. Skolotāja darba motivācija. Atribūcijas teorijas un to pielietošanas skolā. 

Skolotāju stress. 

7. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (I). 

Klasvadība: skolotāja un skolēnu mijiedarbība. Skolotāja divas lomas: rūpes par mācību uzdevumiem/rūpes 

par skolēnu un savām vajadzībām. Skolotāja varas veidi klasē. 

8. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (II). 

Grupa un tās psiholoăija. Grupu veidi skolā. Vienaudžu grupu attīstība. Skolēnu vajadzība pēc grupām. 

Skolēnu attiecību veidi grupā. Grupu attīstība. 




67

68 

1. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. “Lielvārds”, 1995. 

2. Geidžs, Berliners. Pedagoăiskā psiholoăija. 

3. Omārova S. Cilvēks cilvēku vidū. R., 1994. 

4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. R., 1994. 

5. Rimma S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. R., Jumava, 2000. 

6. Voterhauzs F. Klasvadība. R., Zvaigzne ABC, 1999. 

7. Vuorinens R., Tūnala E., Mikonens V. Psiholoăijas pamati. Psihe – garīgā pasaule. R., Zvaigzne 

ABC, 1998. 

8. Возрастная и педагогическая психология. Под ред. И.В.Гализо, М.В.Митюхиной, 

Т.С.Михальчик. М., Просвещение, 1984. 

9. Зимняя И.А. Педагогическая психология: Уч. пособие. Ростов н/Д, «Феникс», 1997. 

10. Кан-Калик В.А. Учителю о педагогическом общении. М., 1987. 

11. Крупенин А.Л., Крохина И.М. Эффективный учитель. Практическая психология для 

подростков. Ростов н/Д, «Феникс», 1995. 

12. Немов Р.С. Психология. М., Просвещение, 1990. 

13. Психология. Словарь / Под общ. ред. А.В.Петровского, М.Г.Ярошевского. М., «Политиздат», 

1990. 

14. Фридман Л.М. Психодиагностика общего образования. М., 1997. 

15. Фридман Л.М., Кулагина И.Ю. Психологический справочник учителя. М., Просвещение, 1991. 

16. Цукерман Г.А. Психология саморазвития: задача для подростков и педагогов. Рига, ПИ 

«Эксперимент», 1995. 


2. 






Pedagogical psychology 


Psychological issues in a pedagogical process 

Piezīmes:

Nosaukums Sociālā un personības attīstības psiholoăija 





Zinātnes apakšnozare 


Valerijs Dombrovskis, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, docents 


nav 


Sociālo procesu fenomenoloăija un likumsakarību izveidošanās. 

Pētījuma metodes sociālajā psiholoăijā, personības problēmas vairākas pieejās, starppersonu un starpgrupu 

attiecību psiholoăisko likumsakarību būtība, sociālpsiholoăisko fenomenu izpausme. 


Kursa beigās studentiem jāprot izšėirt sociālo fenomenu norises psiholoăisko specifiku. 

1. Sociālās psiholoăijas kā psiholoăijas zinātnes apakšnozares attīstība. 

Mūsdienu priekšstats par sociālās psiholoăijas priekšmetu. Sociālpsiholoăisko zinību formas. H.Šteintāla, 

M.Lazarusa, G.Tarda, S.Sigele, G.Lebona, V.Makdūgala, Č.Kulī ieguldījumi sociālās psiholoăijas attīstībā. 

2. Sociālās psiholoăijas fenomenoloăija. 

Sociālā vide, sociālā loma, saskarsme, starppersonu attiecības, grupu mijiedarbība, personība. Makrovides, 

mikrovides un mazās grupas samērotība. Sociālās psiholoăijas priekšmets, struktūra. Sociālās psiholoăijas 

attīstība. Sociālās psiholoăijas metodoloăija un metodes: izpētes un diagnostikas, apstrādes un interpretācijas, 

terapijas un korekcijas, motivācijas un vadīšanas, mācību un attīstības u.c. 

3. Personības problēma sociālajā psiholoăijā. 

Personības fenomenoloăija, struktūra un dinamika. Personības socializācija un attīstība. Socializācijas stadijas, 

fenomeni un mehānismi. Pieaugušo socializācijas īpatnības. Resocializācija un desocializācija. Personība kā 

pētījuma priekšmets socioloăijā, psiholoăijā. Personības sociālpsiholoăiskā specifika. Personības teorijas: 

psihoanalītiskā pēc Z.Freida, analītiskā pēc K.G.Junga, individuālās psiholoăijas ietvaros pēc A.Ādlera, 

humānistiskā pieeja (K.Rodžers, A.Maslovs u.c.). 

4. Mazās grupas psiholoăija. 

Mazās grupas jēdziens, klasifikācija. Normatīvā uzvedība grupā: vairākuma ietekme un konformitāte; 

mazākuma ietekme. Grupas attīstības problēma: A.Petrovska stratometriskā koncepcija, L.Umanska 

parametriskā pieeja, B.Takmena divdimensiju modelis. Grupas dinamikas mehānismi. Personības attīstība 

grupā. Līderības fenomens. Līderības problēmas pirmsākumi: “pazīmju teorija”, grupas teorija, situācijas 

teorija. Orientācija uz uzdevumu. Orientācija uz starppersonu attiecībām. K.Levins un vadības stili, vadīšanas 

adaptīvais stils. 

5. Sabiedriskās un starppersonu attiecības. 

Starppersonu attiecību būtība un vieta. Saskarsmes jēdziens, veidi, līdzekĜi, struktūra. Saskarsmes ārējā un 

iekšējā dimensija. Cilvēku savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi: fiziognomiskā redukcija, kauzālā 

atribūcija, identifikācija, empātija, stereotipizācija u.c. Psiholoăiskās barjeras otra cilvēka uztverē. P.Miciča 

informācijas zudumu shēma. Neverbālā komunikācija. Neverbālās komunikācijas zīmju sistēmas. Neverbālo 

izteiksmes līdzekĜu funkcijas: žesti, pozas, mīmika, intonācija, vizuālais kontakts, saskarsmes distance (pēc 

E.Holla). 

6. Konflikta psiholoăija. 

Konflikta jēdziens. Konflikta struktūra, veidi (pēc M.Doiča u.c.) un dinamika. Konfliktsituāciju dramatizācija 

un analīze. Konflikta diagnoze. Konfliktu risināšanas metodes: konkurence, sadarbība, pielāgošanās, 

69

izvairīšanās, kompromiss. 

7. Lielo grupu fenomenoloăija. 

Lielās grupas jēdziens un klasifikācija. Organizācija kā lielā grupa. Pūlis. PūĜa veidi. Masveida parādības 

lielajās grupās: masu komunikācijas līdzekĜi, baumas, tenkas un cīĦa ar tām. 


Eksāmens 


70 

1. Karpova Ā. Personība: Teorijas un to rādītāji. R., Zvaigzne ABC, 1998. 

2. Karpova Ā., Plotnieks I. Personība un saskarsme. R., LVU, 1984. 

3. Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. R., 1996. 

4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoăija. R., 1998. 

5. Pīzs A. ĖermeĦa valoda. R., Jumava, 1995. 

6. ReĦăe V. Psiholoăija: personības psiholoăiskās teorijas. R., Zvaigzne ABC, 1999. 

7. Андреева Г.М. Социальная психология. М., Аспект Пресс, 1998. 

8. Майерс Д. Социальная психология. СПб, Питер, 1997. 

9. Петровский, А.В. (1984) Вопросы истории и теории психологии. Москва: Педагогика. 

10. Скотт Дж.Г. Способы разрешения конфликтов. Киев, 1991. 

11. Шевандрин Н.И. Социальная психология в образовании. М., Владос, 1995. 

12. Kelley, H.H., Thebaut, I. (1959) The social psychology of groups. N.Y. 


1. Ассаджоули, Р. (1994) Психосинтез: Теория и практика. Москва: REFL-book 

2. Леонтьев, А.Н. (1983) Избранные психологические произведения: в 2-х томах, т.2. Москва: 

Педагогика. 

3. Фрейд, З. По ту сторону принципа удовольствия. В кн.: Психология бессознательного. 

Москва: Просвещение, 1990. 

4. Фрейд, З. Я и ОНО. В кн.: Психология бессознательного. Москва: Просвещние, 1990. 

5. Фромм, Э. (1990) Иметь или быть? Москва: Прогресс. 

6. Dolland, I., Miller, N. (1950) Personality and psychotherapy. N.Y. 

7. Fromm, E. (1941) Escape from Freedom N.Y. 

8. Jung, K.G. (1957) Bewusstes und Unbewusstes. Beitrage zur Psychologie. Frankfurt/M. - 

Hamburg. 

9. Levin, K. (1956) Field theory in Social Science. N.Y. 

10. Mead, G.H. (1934) Mind, Self, Society. Chicago. 


Journal of Analytical Psychology 





Social and the psychology of persons’ development 


Phenomenology of social processes and issue of pedagogical process 

Research methods in social psychology, problems of a person as viewed in different theories., interrrelatedness 

among persons and groups in various theories, sociopsychological fenomena. 

Piezīmes:

Nosaukums Speciālā pedagoăija 





Zinātnes apakšnozare Personības psiholoăija 


Vija Guseva, Pedagoăijas katedra, lektore 


nav 


Speciālo pedagoăiju kā zinātni. Priekšstati par bērniem ar attīstības traucējumiem, to audzināšanas, izglītības 

un mācību iespējas un problēmas. Logopēdijas pamatiem 


1. Speciālā pedagoăija kā zinātne (vēsturiskais skatījums, pētīšanas objekts, priekšmets, metodes, speciālās 

pedagoăijas principi, saikne ar citām zinātnēm, speciālās pedagoăijas pamatuzdevumi) 

2. Speciālās pedagoăijas kategorijas (anomālo bērnu audzināšana, apmācība, 

attīstīšana; korekcija; kompensācija; sociālā rehabilitācija; sociālā adaptācija; ăimenes audzināšana) 

3. Anomālo bērnu vispārīgs raksturojums un periodizācija 

4. Klasifikācijas grupu raksturojums (garīgās attīstības traucējumi, psihiskās 

attīstības aizture, dzirdes traucējumi, redzes traucējumi, valodas un runas 

traucējumi, kustību traucējumi, uzvedības traucējumi, kombinētais primārais defekts) 

5. Speciālās pedagoăijas aktuālie jautājumi un bērnu ar attīstības traucējumiem problēmas 

6. Logopēdija kā zinātne, tās mērėi un uzdevumi 

7. Valodas traucējumu cēloĦi, valodas attīstības īpatnības un traucējumu klasifikācija. Izrunas kĜūdas un to 

labošana 

8. Audzināšana ăimenē. Darbs ar ăimenēm, kurās aug bērni ar attīstības traucējumiem. 




71 

1. AvotiĦš V. Bērna attīstības diagnostika un korekcija. – R., 1987 

2. Ābula S. Speciālās pedagoăijas aktuālās problēmas. – Liepāja, 1995 

3. Eglīte B. Atstumtie. Publicistika. Bērni Latvijā: problēmas un risinājumi. R.: Zvaigzne ABC, 

2002 

4. HadaĦonoka I. HadaĦonoka L., StaĜăe L., Merirande R. Sociālais pedagogs un bērns ar valodas 

sistēmas traucējumiem. – Apgāds “Rasa ABC”, 2002 

5. Hiperaktīvo bērnu uzvedības korekcija. – R.: Vārti, 1998 

6. LiepiĦa S. Garīgi atpalikušo bērnu psiholoăija. R., 1991 

7. LiepiĦa S. Speciālā psiholoăija. R.: RaKa, 2003 

8. Miltina I., Pastare S. Logopēdija. – R., 1995 

9. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: Skolu atbalsta centrs, 2002 

10. Smita K., Strika L. Mācīšanas traucējumi no A līdz Z. – R.: RaKa, 1998 

11. Teivāns E. Ievads speciālajā pedagoăijā. – R.: Zvaigzne ABC, 1994 

12. Tūbele S. Skolēna runas attīstības vērtēšana. R.: RaKa, 2002

72 

13. Zaėe I. Logopēdiskās spēles un vingrinājumi. R.: Izglītības soĜi, 2000 

14. Астанов В.М. Введение в дефектологию с основами нейро- и патопсихологии.-М.,1994 

15. Капшин В.А., Пузанов Б.П. Основы дефектологии – М., 1990 

16. Логопедия. Под редакцией Волковой Л.С., Шаховской С.Н. М.: ВЛАДОС, 2002 

17. Психодиагностика и коррекция детей с нарушениями и отклонениями развития. Санкт- 

Петербург: Питер, 2001. Составители Астапов В.М., Микадзе Ю.В. 

18. Пузанов Б.П. Дефектология (словарь – справочник). – М., 1990 

19. Wilken E., Vahsen F. Sonderpädagogik und Soziale Arbeit. – Berlin: Luchterhand, 1999 


1. Baka A., Grunevalds K. Grāmata par aprūpi. Lapsas D. Tulkojums. – R.: Preses nams, 1998 

2. Dzīves apstakĜu normalizēšana personām ar garīga rakstura un citiem funkciju traucējumiem. Karla 

Grunevalda redakcija. Madona: Madonas poligrāfists, 2003 

3. Plaude I. Sociālā pedagoăija. – R.: RaKa, 2001 

4. Vaclava V., Aldenrūda U., Ilsteds S. Bērni, kuriem ir autisms un Aspergera sindroms. R.: Futurum, 

2003 

5. Деан, 2000 

6. Кольцова М.М., Рузина М.С. Ребёнок учится говорить. Пальчиковый игротренинг. Санкт- 

Петербург: САГА, 2002 

7. Кэтрин Дж. Кволс. Переориентация поведения детей. – Санкт-Петербург: 

8. Раттер. М. Помощь трудным детям. – М.: Прогресс, 1987 

9. Bergsson M., Luckfiel H. Umgang mit “schwierigen” Kindern.- Berlin: Cornelsen Scriptor, 1998 





Special pedagogic 


The purpose of a rate: to acquaint students with special pedagogic as with a science; 

To form representation about education, training and problems of children with infringements in development; 

To acquaint students with bases of logopedics 

Piezīmes:

Nosaukums Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 







Prof., dr.paed. Elfrīda KrastiĦa 


nav 


Zinātniski pētnieciskās darbības būtība, izstrādes iespējas un izvirzītās prasības, kas ir aktuālas darba izpildes 

gaitā. 


1. Zinātniski pētnieciskā darba būtība, pamatprincipi un uzdevumi. Zinātniski pētnieciskā darba tēma, tās 

formulējums, aktualitāte. Darba hipotēze, mērėis, uzdevumi. 

2. Zinātniskās informācijas meklēšanas, atpazīšanas un apstrādes principi. 

3. Zinātniskās literatūras atlase, analīze un bibliogrāfiskā saraksta sastādīšana. Bibliogrāfijas izmantošanas 

kārtība, pieĦemtie apzīmējumi un prasības. 

4. Pētnieciskās metodes būtība, tās raksturojums. 

5. Empīrisko datu ieguves metodes: novērošana, aptaujas, anketēšana, testēšana u.c. 

6. Pedagoăiskais eksperiments. Pedagoăiskās situācijas un to modelēšana. 

7. Pētīšanas metodes un pētīšanas metodikas, to atlase, izvēle, izmantošana. Pētījuma ticamība, validitāte, 

pētījuma eksperimentālā bāze. 

8. Iegūto datu uzskaite, atspoguĜojums tabulās (datu grupēšana). Tendenču noteikšana. Datu matemātiskie 

izskaitĜojumi (statistika). Datu analīze. Secinājumi. 

9. Bakalaura darba izpildes saturs un struktūra. Darba plānojums, tā sastāvdaĜas (ievads, teorētiskā daĜa, 

praktiskā daĜa, secinājumi, literatūras saraksts, pielikums). Darba apjoms. 

10. Darba tehniskā noformēšana. 




1. Albrehte Dz., Pētīšanas metodes pedagoăijā. – R.: Mācību grāmata, 1998. 

2. Geske A., Grinfelds A. Izglītības pētījumu metodoloăija un metode. – R.: RaKa, 2001. 

3. Kroplijs A., Raščevska M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. – R.: RaKa, 2004. 

4. Lasmanis A., Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoăijas un psiholoăijas pētījumos. - R.: 

“Izglītības soĜi”, 2002. 

5. Lasmanis A., Pedagoăijas un psiholoăijas pētījumu plānošana un norise. – R.: SIA “Mācību apgāts NT”, 

1999. 

6. Raščevska M.m, Psiholoăisko testu konstruēšana un adaptācija. – R.: RaKa, 2005. 

7. Špona A., Čehlova Z. Pētniecība pedagoăijā. – R.: RaKa, 2004. 

8. Stinger.E.T. Action Research A Handbook for Practitioners. -1996 

9. Strauss A., Corbin J. Basics of Qualitative Research Techniques and Procedures for Developing 

73

Grounded Theory. -1998 

10. Yin R.K. Case Study Research Design and Methods. -1994 

11. Freeman D. Doing Teacher Research From Inquiry to Understanding. – 1998 

12. Isaac S., Michael W.B. Handbook in Research and Evolution. For Education and the Behavioral 

Sciences. -1997 

13. Kvale S. Interviews. An Introduction to Qualitative Research Interviewing. -1996 

14. Mercer (ED) Volume 11 Number 6. Learning and Instruction The Journal of the European Association 

for Research on Learning and Instruction. –December 2001 

15. Gorard S. Quantitative Methods in educational Research. The role of numbers made easy. -2001 

16. Robottom J., Hart P. Research in Environmental Education Engaging the Debate. -1993 







Scientific methods of the research 


The essence of scientific research, requirements of conducting scientific enquiry, the process of conducting a 

scientific research 

Piezīmes: 

74

Nosaukums Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 




Zinātnes nozare Bioloăija 

Zinātnes apakšnozare Cilvēka fizioloăija 


Līga AntoĦeviča, Anatomijas un fizioloăijas katedra, docente 


nav 


Paredzēts profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” un “Pamatizglītības skolotājs” 

studentiem. 

Kursa ietvaros tiek apgūtās zināšanas par bērna organisma morfofunkcionālajām dažādos ontoăenēzes 

periodos, kā arī tiek apgūtas prasmes un iemaĦas funkcionālo radītāju izpēte un novērtēšana, skolēna higiēna, 

veselības veicināšana. 


Lekciju 32st., praktiskās nodarbības32 st. 

Teorētiskā daĜa 

Bērna augšanas un attīstības vispārējās likumsakarības. Ārējo un iekšējo faktoru ietekme. Kritiskie periodi. 

Vecumposmu periodizācija. Fiziskā attīstība, tās izpētes metodes. Balsta un kustību sistēmas vecumīpatnības. 

Bērnu un pusaudžu fiziskās darba spējas. Elpošanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. Sirds un asinsrites 

sistēmas vecumīpatnības. Asins sastāva vecumīpatnības. Limfātiskās sistēmas vecumīpatnības. Gremošanas 

orgānu sistēmas vecumīpatnības. VielmaiĦas vecumīpatnības. Urīnizvadsistēmas vecumīpatnības. Āda, mati, 

nagi to vecumīpatnības un higiēna. 

Nervu sistēmas vecumīpatnības. Darba un atpūtas režīms skolēniem. Augstākās neirālās darbības 

vecumīpatnības. Redzes sensorās sistēmas vecumīpatnības. Tuvredzības cēloĦi, profilakse. Dzirdes sensorās 

sistēmas vecumīpatnības. Dzirdes traucējumu cēloĦi un pazīmes, profilakse. Iekšējo sekrēcijas dziedzeru 

vecumīpatnības. Jaunieša reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Jaunietes reproduktīvās sistēmas 

vecumīpatnības. Personīgā higiēna. 

Praktiskā daĜa 

Antropometrija. Tauku daudzuma noteikšana. Dinamometrija. Skolēna mēbeles. Stājas traucējumi, to 

pašnovērtējums. Pēdu izpēte. Fiziskie vingrinājumi balsta un kustību sistēmas nostiprināšanai. Elpošanas 

funkciju izpētes veidi. Gaisa higiēna. Optimālais telpu mikroklimats. Pulss. Pulsa noteikšanas nosacījumi. 

Pulsa izmaiĦas fiziskas slodzes laikā. 

Uztura izvēle. Uztura sastāva un daudzuma higiēniskais novērtējums. Pārtikas piedevas. Higiēnas prasības 

pārtikas produktiem. Funkcionālās asimetrijas izpēte. Loăiskas domāšanas pārbaude. Uzmanības izpēte. Stress, 

tā pārvarēšana. Adaptācija. Stundu saraksta higiēniskās prasības. Apgaismojums skolā. Luksometrs, tā 

izmantošana. Organisma rezerves. 


Eksāmens 


75

1. ĀboliĦa M. Kā aug mūsu bērns. - Datorzinību centrs, 1998. 

2. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības 

iestādēm. MK noteikumi Nr.610, 2002. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69952 

3. Valtneris A. Bērnu un pusaudžu fizioloăija. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

4. Хрипкова А. Антропова М .и др. Возрастная физиология и школьная гигиена. М.: Просвещение, 1990. 

5. Сапин М., Брыксина З. Анатомия и физиология детей и подросков. Учеб. Пособие для студ. пед. 

вузов. – М. Академия, 2002. 


1. Krumina D.,Kokare I. Latvijas bernu fiziskas attistibas normativi R.: Nacionalais apgads,2005 

2. MauriĦa L., Tripāne T. Ieteicamās fiziskās aktivitātes bērniem ar dažādiem veselības traucējumiem. – R.: 

MADRIS, 1999. 

3. Melngaile A. Skolenu uztura kvalitates pilnveidosana. R.: 2001 

4. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: SAC, 2002. 

5. Zarins Z. Neimane L. Uztura maciba. R.: Rasa ABC, 2002 

6. Žurnāli “Sveiks un vesels”. 1996. – 1997. 

7. Гигиена. Под ред. Г.И. Румянцева. М.: Просвещение, 2001. 

8. Стальков Е., Панин В. Валеология. - ФГУИПП Янтарный сказ, 2001. 


1. 36,6 – Veselīgāk. Saskanīgāk. Gudrāk. (DU, P-1) 

2. DOCTUS(DU, P-1) 

3. Latvijas Ārsts (DU, P-1) 

4. Mans Mazais 

5. Mans Mazais skolā 

6. Veselība (DU, P-1) 

7. Vides Vēstis (DU, P-1) 





Child physiology and health promotion 


The course gives understanding about development of child organism and specific charters of vital functions of 

organism. Themes of child hygiene and health promotion are included, too. 

Piezīmes: 

76

Nosaukums Informācijas tehnoloăija 




Zinātnes nozare Informācijas tehnoloăija 

Zinātnes apakšnozare Datorvadība 


Elita Vanaăele, Mācību metodiku katedra, lektore 


nav 


Kursa mērėis ir sniegt lietotājam nepieciešamās zināšanas, tehniskās prasmes datora izmantošanā un 

veidot pozitīvu attieksmi pret datora izmantošanu savā profesionālajā darbībā. 


1. Vispārīgs apskats – ievads informātikā, datora rašanās vēsture, aparatūra, programnodrošinājums 

2. Darbs ar failiem/ katalogiem. 

3. Grafiskais redaktors PAINT – tā izmantošanas iespējas metodisko materiālu izstrādē. 

4. Teksta redaktors MS WORD - tā izmantošanas iespējas metodisko materiālu izstrādē. 

5. Interneta izmantošanas iespējas pētniecībā. 




1. Geske, A., Grīnfelds, A. (1997) Teksta redaktors MS Word 7.0 for Windows. Lielvārde: Lielvārds. 

2. http://www.liis.lv/mspamati 

3. Interneta rokasgrāmata. R.:Nordik, 1999. 

4. Murāne, I. (1996) Ar Internet uz tu. Pasaules lielākais datoru tīkls. 1.-2. daĜa. Rīga: Datortehnika. 

5. Šlihta G., Šlihta V. Pamati darbam ar personālo datoru. Eksperimentāla mācību grāmata. R: 

„Mācību grāmata”, 1994. 

6. Solovjovs, S., Andaševs, A. (1999) Windows 98 iesācējiem. Rīga: Zvaigzne ABC. 

7. Veiss K. Lietišėā informātika. Zvaigzne ABC, 2000. 

8. Veiss, K. Darbs ar personālo datoru. Lietišėā informātika. Rīga: Zvaigzne ABC. 

9. Леонтъев, В.П. (2000) Новейшая энциклопедия персонального компьютера. 2-е изд., перераб. 

и доп. – Москва: ОЛМА-ПРЕСС. 

10. Манс, В. (1996) Word 7 для Windows 95. / Пер. с нем. Яблочковой Е.Б. Литературный 

редактор Глебова Л. В. Москва: БИНОМ. - 208 с. 

11. Манс, В. Windows 95 (1996) Пер. с нем. Яблочковой Е. Б. Литературный редактор Глебова 

Л.В. Москва: Восточная книжная компания, 1996.- 192 с. 

12. Столеров, А., Столерова, Е. (1997) Шпаргалка по Excel. 7.0. Москва: Вербо. 


3. Sataki K. MS Windows ikvienam. 

4. Solovjovs S., Andaševs A. Windows 98 iesācējiem. Zvaigzne ABC. 1999. 


77


Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Pamatizglītības skolotājs”, „Fiziskās 

audzināšanas skolotājs”, „Mājturības skolotājs” A daĜa 


Informational technologies 


The aim of the course is to offer necessary knowledge and skills for the use of the computer and to 

develop positive attitude towards the use of the computer in a professional work 

Piezīmes: 

78

Nosaukums Sporta Vēsture 




Zinātnes nozare Sporta zinātne 

Zinātnes apakšnozare Sporta teorija un vēsture 


Mag. Hist. Boriss Volkovičs, IVF 


nav 


Kurss paredzēts profesionālās studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Sistemātiski 

izklāstīt sporta vēstures rašanās un attīstību vēsturē un mūsdienās un ar to dot studentiem zināšanas šajā sporta 

un vēstures jomā, bagātināt studentus ar pasaules un Latviju pieredzi sportā, paaugstināt klausītāju teorētisko 

līmeni, prasmi rakstīt referātus sportā vēsturē, ka arī paplašināt tās redzesloku. 


Sporta vēstures priekšmets.Fiziskās kultūras un sporta aizsākumi. Sports senajos Austrumos, senajā Grieėijā, 

Romā. Olimpiskās spēles senatnē. Sports viduslaikos Austrumos un Eiropā, t.sk. Renesanses laikmetā. Sporta 

attīstība 1850. – 1914.g. Sports starp Pirmo un Otro pasaules kariem. Sporta pamatzīmes pēc Otrā pasaules 

kara. Starptautiskā sporta kustība. Mūsdienu Olimpiskā kustība. Sports Latvijā(19 – 20.gs.). Sporta veidu 

vēsture. 




Baldunčiks Z.,Vaiders A.Latvija Olimpiskajā kustībā.R.,1991.Čika V.,GubiĦš G.Latvijas sporta vēsture 1918.- 

1944.g.ASV,1970. Latvijas sporta vēsture.R.,1994.Olimpiskā ABC.R.,1999. Olimpiskās spēles: Enciklopēdija. 

R.,2000. Upeniece I.Fiziskā audzināšana Latvijā(19.gs.vidus-1940.g.).R.,2000. Голощапов Б.Р.История 

физической культуры и спорта.М.,2001. Кун Л.Всеобщая история физической культуры и 

спорта.М.,1982. 


Frīde A.,AuziĦš A.Latvija pasaules šaha Olimpiādēs.R.,1993. Ėise A.Fiziskā kultūra un sports Latvijā. R., 

1964.Kovals L.Latvijas volejbola vēsture 1920-1991.R.,1992.Latvieši ārzemēs. – R., 1993 (286.- 

288.lpp).Latvijas basketbola vēsture.R.,1998.Latvijas futbola vēsture.R.,2000. Staăis A.Latvijas vieglātletika 

olimpiskajos 100 gados. Latvijas vieglātletika 100 gados.R.,b.g. Leja A. Ak, kaut man DaliĦa kājas būtu 

(SoĜošanas vēsture). 1. d. R., 1997.Ulmanis A.Melnās ripas bruĦinieki:Latvijas hokeja vēsture.R.,1998. Мезэ 

Ф.Современные Олимпийские игры.М.,1959. Олимпийская энциклопедия.М.,1980. Физкультура и 

спорт:Малая энциклопедия.М.,1982. Шахматы: Энциклопедический словарь. М., 1990. 

Энциклопедический словарь по физкультуре и спорту. Тт. I – III. М., (соотв.) 1961, 1962, 1963. 


Prese(laikraksti,žurnāli): “Fiziskā kultūra un sports”(1937 – 1940),“Fiziskā kultūra”(1946 – 1955), ”Sporta 

Avīze”,”Sporta pasaule” (1931 - 1940, 1941 – 1944, 1991 – 2000), ”Stadions” (1932 – 1934), , “Sports” (1955 

– 2005) u.c. 

79


Profesionālās studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜa 



Piezīmes: 

80

Nosaukums Cilvēka anatomija 





Zinātnes apakšnozare Anatomija 


Irēna Kaminska, Anatomijas un fizioloăijas katedra, Dr.biol., docente 

Angelika Paškeviča, Anatomijas un fizioloăijas katedra, mag.biol., lektore 


nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” (4214104) 

studentiem. Zināšanas par cilvēka orgānu un orgānu sistēmu uzbūvi, to ontoăenēzi un filoăenēzi. 


16 st. lekcijas, 27 st. praktiskie darbi, 5 st. kolokviji 

Cilvēka organisma uzbūves pamatprincipi. Kauls kā orgāns. Cilvēka skeleta uzbūve. Šėērssvītrotās 

muskuĜu šėiedras uzbūve. MuskuĜu klasifikācija. Fascijas. Nervu sistēma. Neirons kā nervu sistēmas 

pamatvienība. Refleksa loks. Sinapses. CNS. Galvas smadzeĦu uzbūve. Muguras smadzeĦu uzbūve. 

SmadzeĦu apvalki. Perifērā nervu sistēma. Sensorās sistēmas. Asinsrites orgānu sistēma. Sirds uzbūve. 

Lielais un mazais asinsrites loks. Asinsvadu iedalījums. Limfātiskā sistēma. Limfvadi, to uzbūve. 

Limfmezglu uzbūve. Asinsrades orgāni. Imūnorgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma. Mutes dobums. 

Rīkle. Barības vads. KuĦăis. Tievā zarna. Resnā zarna. Aknas. Žultspūslis. AizkuĦăa dziedzeris. 

Elpošanas orgānu uzbūve. Deguna dobums. Balsene. Traheja. Bronhi. Plaušas un to daivas. Alveolu 

uzbūve. Urīnizvadorgānu sistēma. Nieres uzbūve. Nefrons. Urīnvadi. Urīnpūslis. Urīnizvadkanāls. 

Dzimumorgānu sistēma. Iekšējās sekrēcijas dziedzeri. 


Eksāmens 


1. Eglīte K. Anatomija. Skelets un muskuĜi. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2004. 

2. Kalbergs V. Cilvēka anatomija. 2 sējumi. – Rīga: Zvaigzne, 1971. 

3. KoĜesĦikovs N. Cilvēka anatomija. – Rīga.: Zvaigzne, 1976. 

4. Amerally P. Anatomy. Mosby’s crash Course. – London: Mosby, 1998 

5. Анатомия человека. 2 тома. Под ред. Салина М.- М.; Медицина, 1986. 

6. Сапин М., Бриксина З. Анатомия человека. – М.; Просвещение, Владос, 1995. 


81 

1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloăija, patoloăijas pamati. - Rīga: NMA, 1999. 

2. John S.P. Lumley. Surface Anatomy. The anatomical basis of clinical examination. Second 

edition. – Edinburgh: Churchill Livingstone, 1996 

3. Martini F. Fundamentals of anatomy and physiology. Fifth edition. – Upper Saddle River: 

Prentice Hall 2001. 

4. MacMinn, Robert M.H. Phtographischer Atlass der Anatomie des Menschen. 1. Aufl. – Stuttgart, 

New York: Schattauer, 1977. 

5. Морфология человека. Под ред. Никитюка Б., Чтецова В. - из-во Московского 

университета, 1990. Никитюк Б., Гладышева А. Анатомия и спортивная морфология. – М.; 

Ф и С, 1989.

82 

6. Синельников Р. Атлас анатомии человека. 4 тома.- М.: Медицина, 1996. 


1. Физиология человека (DU,P-1) 

2. Anatomy Atlas http://www.md.ucl.ac.be/luc/atlas.htm#A1 

3. Physiol. Rev. http://physrev.physiology.org/ 

4. American Physiological Society Journals http://freemedicaljournals.com/link3.php?id=57 


Profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜa 


Human Anatomy 


The course focuses on the acquisition of the structure of human organs and organ systems, their 

ontogenesis. The structure of each system of organs is taught together with functional anatomy. 

Piezīmes:

Nosaukums Bioėīmija 




Zinātnes nozare Ėīmija 

Zinātnes apakšnozare Bioėīmija 


Anastasija Antropa, Ėīmijas un ăeogrāfijas katedra. Mag. ėīm, Mag. ped, lektore 


Vispārīgā un organiskā ėīmija 


Kurss ir paredzēts IVF profesionālās studijas programmas „Fiziskās audzināšanas skolotājs” studējošiem. 

Kursa mērėis ir sniegt mūsdienu priekšstatu par bioėīmijas zinātni un tās saturu, par cilvēka organisma 

bioėīmiskajām pārvērtībām un ėīmisko sastāvu. Dot zināšanas par svarīgākiem bioorganiskiem procesiem un 

to saskaĦotību un vienotību cilvēka organismā. Dot sporta bioėīmijas pamatus. 


16 lekcijas un 16 semināri. 

1. Organisma ėīmiskais sastāvs. Molekulu, kas piedalās bioėīmiskos procesos īpašības. Ūdens nozīme 

bioėīmisko procesu norisē. 

2. OgĜhidrāti. Pārskats par svarīgākiem monosaharīdiem, oligosaharīdiem un polisaharīdiem. 

3. Lipīdi. Fosfolipīdi un to loma dzīvajā organismā. Steroidi. 

4. Nukleīnskābes. DNS, RNS klasifikācija, struktūra un funkcijas. 

5. Olbaltumvielas, to funkcijas, uzbūve, klasifikācija, saturs audos un orgānos. Fermentu darbības mehānismi. 

Fermentu klasifikācija. 

6. Vitamīnu darbības mehānismi. Vitamīnu klasifikācija. Antivitamīni. 

7. Hormonu klasifikācija un loma. 

8. Galvenās vielmaiĦas procesu likumsakarības. 

9. Enerăijas maiĦa dzīvajā organismā. ATF resintēze. 

10. OgĜhidrātu maiĦa organismā. 

11. Lipīdu maiĦa organismā. 

12. Olbaltumvielu maiĦa organismā. 

13. Nukleīnskābju maiĦa organismā. 

14. Ūdens un minerālvielu maiĦa. 

15. Noguruma bioėīmiskie faktori. 

16. Bioėīmiskās izmaiĦas organismā, veicot dažādas grūtības pakāpes un ilguma vingrinājumus. 

17. MuskuĜu darbības un sportista darbaspēju atjaunošanas bioėīmiskie faktori. 

18. Sportista ātruma, spēka spēju, izturības bioėīmiskie pamati. 

19. Bioėīmiskā kontrole sportā. 


Eksāmens. 


1. Ferdmanis D. Bioėīmija. – Rīga: Zvaigzne, 1971. 

2. GetliĦa M., OzoliĦa V. Laboratorijas darbi bioėīmijā. – Daugavpils, 1977. 

3. Cristopfer K. Mathews, K.E. van Holde. Biochemistry. – Benjamin Piblishing Company, 1996. 

4. Robert J. Oullette. Introduction to General, Organic, and Biological Chemistry. – Macmillan Publishing 

83

Company, a division of Macmillan, 1992. 

5. Марри Р., Греннер Д., Мейес П., Родуэлл В. Биохимия человека. – М.: Мир, 1993. 

6. Филлипович Ю.Б. Основы биохимии. – М.: Высшая школа, 1985. 

7. Проскурина О.К. Биохимии. – М.: Высшая школа, 2003. 


1. Cēdere D., Logins J. Organiskā ėīmija ar ievirzi bioėīmijā. – Rīga, 1996. 

2. Кальман Я., Рем К.Г. Наглядная биохимия. – М.: Мир, 2000. 



Profesionālā studiju programma „Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜa. 



Piezīmes: 

84

Nosaukums Biomehānika 




Zinātnes nozare Mehānika 

Zinātnes apakšnozare Biomehānika 


Valfrīds Paškevičs, Fizikas katedra, Dr.fiz., profesors. 


Jābūt priekšzināšanām mehānikā vidusskolas kursa līmenī. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” 

studentiem 

Mehānikas likumu izpausme dzīvajos organismos, kustības uzdevumu un fizisko vingrinājumu izvēles un 

izpildes biomehāniskie nosacījumi. 


16 st. lekcijas, 6 st. laboratorijas darbi, 8 st. semināri, 4 st. kontroldarbi 

Biomehānikas priekšmets un uzdevumi. Biomehānikas attīstības vēsture. Dzīvu sistēmu 

mehāniskās kustības īpatnības. Cilvēka ėermeĦa kustības kinemātiskie un dinamiskie 

rādītāji. Cilvēka kustību aparāta uzbūve un funkcijas. ĖermeĦa posmi kā sviras un svārsti, 

biokinemātiskie pāri un ėēdes, brīvības pakāpes. Audu mehāniskās īpašības. Locītavu 

kustība. Cīpslu un saišu biomehānika. MuskuĜu mehāniskās īpašības, to biomehāniskie 

modeĜi. MuskuĜu darbības režīmi, to saraušanās darbs, jauda un enerăija. 

ĖermeĦa masas centra kustība. Ārējo un iekšējo spēku darbība un cilvēka ėermeĦi. Cilvēka kustību enerăētika. 

Spēka rādītāju klasifikācija. Absolūtie un relatīvie spēka rādītāji. Ātruma īpašību raksturojums. Sakarība 

“spēks-ātrums”. Kustību ergometrija. Izturības un noguruma ergometriskie rādītāji. Stāja, to raksturojošie 

biomehāniskie parametri. Rotācijas kustību biomehānika. Lokomociju vispārīgs raksturojums. Moderno 

tehnoloăiju izmantošana kustību pētīšanā. 




85 

1. Lanka J. Biomehānika. - Rīga ,1995. 

2. Erdmanis J. Biomehānika. – Rīga,1974. 

3. Донской Д.Д., Зациорский В.М. Биомеханика. – Москва: ФиС, 1979. 

4. Susan J. Hall. Basic Biomechanics. – McGraw –Hill, 2003. 

5. Gerry Carr. Mechanics of Sport. – Int. Edit., 1997 


1. ĀboltiĦa M., Knipše G. Sporta mioloăija. – Rīga, 1992. 

2. Biomechanics in the Musculoskeletal sistiem. Panjabi M.M., White III A.A. – Philadelphia: Churchill

86 

Livingstone, 2001 

3. Carr G. Mechanics of Sport. – Human kinetics,1999. 

4. Jauja J., Žilinska A. Praktiskie darbi sporta fizioloăijā.- Daugavpils: Saule, 2001. 

5. Timothy R. Ackland, Bruce C. Elliot. Applied Anatomy and Biomechanics in Sport. – Human 

kinetics, 1994. 

6. Watkins J. Structure and Function of Musculoskeletal System. – Human kinetics, 1999. 

7. Winter D. A. Biomechanics and Motor Control of Human Movement. – Wiley: John &Sons, 1990. 

8. Уткин В.Л. Биомеханика физических упражнений. – М: Просвещение, 1987. 

9. Зациорский В.М., Алешинский С.Ю., Якунин Н.Я. Биомеханические основы выносливости. – 

Москва: ФиС, 1982. 


Journal of Biomechanics http://www.elsevier.com/inca/publications/store/3/2/1/index.htt 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜai 



Biomechanics 

Course of biomechanics is the field of study concerned with the mechanical analysis of biological systems.It 

analyzes the forces that act on the human body and the effects those forces produce. 

The course gives the students more profound knowledge in mechanics and teaches them to use it for analyzing 

the human movement and support apparatus functional state. 

After completing this course students should be able to: 

• apply the concepts and principles of mechanics to the study of human motion, 

• integrate natural sciences in the study of human motion, 

• apply linear and angular kinetics to human motion analysis, 

• analyze human movement from a biomechanical perspective. 

Piezīmes:

Nosaukums Vispārīgā fizioloăija 





Zinātnes apakšnozare Cilvēku un dzīvnieku fizioloăija 


Jānis Jauja, Anatomijas un fizioloăijas katedras, Dr.biol., docents 

AntoĦina Žilinska, Anatomijas un fizioloăijas katedras, Dr.med., docente 


Cilvēka anatomija, A daĜa 


Kurss paredzēts profesionālajai studiju programmas „Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. 

Studenti apgūst teorētiskās zināšanas vispārīgajā fizioloăijā, uzbudinājuma, muskuĜu, nervu sistēmas, 

augstākās neirālās darbības, sensoro sistēmu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru fizioloăijā, veic laboratorijas darbus 

– nosaka fiziskās attīstības rādītājus, fiziskās darbaspējas, senso – motoro reakciju, nervu procesu stiprumu, 

līdzsvarotību, kustīgumu, augstākās neirālās darbības tipus, atmiĦu, lielo pusložu funkcionālo asimetriju, 

loăisko domāšanu, analizē sensorās sistēmas. 


16 stundas lekcijas un 32 stundas praktiskās nodarbības. 

Fizioloăijas attīstība, pētīšanas metodes, organisms kā vienots vesels, iekšējā vide, homeostāze. Bioelektriskās 

parādības audos, miera un darbības potenciāli, uzbudināmības maiĦa. MuskuĜu kontrakcijas mehānisms, 

muskuĜu īpašības, funkcijas, miogramma. MuskuĜu inervācija, motorā vienība. MuskuĜu spēks, darbs, 

nogurums. Organisma regulācijas mehānismi, uzbudinājuma pārvades mehānismi nervu šėiedrās, sinapsēs, 

nervu centru raksturojums, uzbudinājuma vadīšanas īpatnības CNS. Nosacījuma refleksu mehānisms, 

klasifikācija, kavēšana, augstākās neirālās darbības tipi, miegs, atmiĦa, smadzeĦu pusložu funkcionālā 

asimetrija. Sensoro sistēmu raksturojums. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru raksturojums. Hormoni, to specifiskās 

īpašības, darbības izpausmes un darbības mehānismi. 


Eksāmens 


1. Cilvēka fizioloăija. A.Valtnera red. R.: Zvaigzne, 1986. 

2. Cilvēka fizioloăija. A.Valtneris. – R.: Zvaigzne, 1995. 

3. P.Apinis. Cilveks. Rīga, 1999. 

4. L.Aberberga – Augškalne. Fizioloăija rehabilitologiem., Rīga, 2002. 

5. Общий курс физиологии человека и животных. Под ред. А.Д.Ноздрачева, М.: Вышая школа, 1991., 1 

– 2 том 

6. Смирнов В.М., Дубровский В.И. Физиология физического воспитания и спорта. – М.: ВЛАДОС, 

2002. 

7. Солодков А.С., Сологуб Е.Б. Общая физиология. – М., 2000. 

8. Гершенн Рафф. Секреты физиологии /пер. с англ./ США, Санкт – Петербург, 2001. 

9. Физиология человека /пер. с англ./ Schmid, М.: Мир, 1985 – 1986, 1 – 4 том 

10. Словарь физиологических терминов. – М.: Наука, 1987. 


1. Агаджмян Н.А. и др. Основы физиологии человека. – М., 2000. 

87

2. Коц Я.М. Физиология мышечной деятельности. – М.: Ф и С, 1975. 

3. Коган А.Б. Основы физиологии высшей деятельности. – М.: Высшая школа, 1988. 

4. Батуев А.С. Высшая нервная деятельность. – М.: Высшая школа, 1991. 

5. Фомин Н.А. Физиология человека. – М.: Просвещение, 1982. 

6. Шеперд Т. Неробиология /пер. с англ./ - М.: Мир, 1987. 1 – 2 тои 

7. Руководство по физиологии. Серия книг. 


Ž. Veselība 

Ж. Теория и практика физической култьтуры. 

Ж. Физиология человека 


Profesionālo studiju programmas “Sporta skolotājs” B daĜa 



Piezīmes: 

88

Nosaukums Vispārīgā fizioloăija II 





Zinātnes apakšnozare Cilvēka un dzīvnieku fizioloăija 


Jānis Jauja, Anatomijas un fizioloăijas katedras, Dr.biol., docents 

AntoĦina Žilinska, Anatomijas un fizioloăijas katedras, Dr.med., docente 


Cilvēka anatomija, A daĜa 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. 

Studenti apgūst teorētiskās zināšanas par veăetatīvajām funkcijām – asinis, asinsrites, elpošanas, gremošanas, 

vielu un enerăijas maiĦas, izvadprocesu fizioloăija. Veic laboratorijas darbus – asins analīzes, EKP analīzi, 

nosaka ST un MT, analizē pulsa un AS izmaiĦas slodžu ietekmē, nosaka un analizē spirometrijas datus, nosaka 

enerăijas patēriĦu un sastāda uztura racionu. 



Asins sistēmas funkcijas, plazmas un formelementu nozīme, asins grupas, Rh piederība. Sirds muskuĜu 

fizioloăiskās īpatnības, sirds cikla fāzes, sirds toĦi. ST, MT. Sirds regulācija, EKG, asinsspiediens, pulss, 

asinsrite asinsvados, asinsvadu regulācija, asinsrite dažādos orgānos. Elpošanas mehānisms, regulācija, plaušu 

tilpumi, gāzu apmaiĦa plaušās un audos. Gremošanas procesi dažādās gremošanas kanāla daĜās. Gremošanas 

sulas, hormoni, to nozīme, uzsūkšanās procesi gremošanas kanālā. Uzturvielu maiĦa organismā, vitamīni, to 

nozīme. Enerăijas maiĦa. Izvadprocesi, urīna veidošanās, tā regulācija, urīna izvadīšana, sviedru izdalīšana. 

Termoregulācija. 


Eksāmens 


1. Cilvēka fizioloăija. A.Valtnera red. R.: Zvaigzne, 1986. 

2. Cilvēka fizioloăija. A.Valtneris. – R.: Zvaigzne, 1995. 

3. P.Apinis. Cilveks. Rīga, 1999. 

4. L.Aberberga – Augškalne. Fizioloăija rehabilitologiem., Rīga, 2002. 

5. A.Valtneris. Asinsrites fizioloăija. – R.: Zvaigzne, 1990 

6. Общий курс физиологии человека и животных. Под ред. А.Д.Ноздрачева, М.: Вышая школа, 1991., 1 

– 2 том 

7. Смирнов В.М., Дубровский В.И. Физиология физического воспитания и спорта. – М.: ВЛАДОС, 

2002. 

8. Солодков А.С., Сологуб Е.Б. Общая физиология. – М., 2000. 

9. Гершенн Рафф. Секреты физиологии /пер. с англ./ США, Санкт – Петербург, 2001. 

10. Физиология человека /пер. с англ./ Schmid, М.: Мир, 1985 – 1986, 1 – 4 том 

11. Словарь физиологических терминов. – М.: Наука, 1987. 


1. Агаджмян Н.А. и др. Основы физиологии человека. – М., 2000. 

89

2. Коц Я.М. Физиология мышечной деятельности. – М.: Ф и С, 1975. 

3. Коган А.Б. Основы физиологии высшей деятельности. – М.: Высшая школа, 1988. 

4. Батуев А.С. Высшая нервная деятельность. – М.: Высшая школа, 1991. 

5. Фомин Н.А. Физиология человека. – М.: Просвещение, 1982. 

6. Шеперд Т. Неробиология /пер. с англ./ - М.: Мир, 1987. 1 – 2 тоm 

7. Руководство по физиологии. Серия книг. 


Ž. Veselība 


Ж. Физиология человека 


Profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜai 



Piezīmes: 

90

Nosaukums Sporta fizioloăija 





Zinātnes apakšnozare Sporta fizioloăija 


Jānis Jauja, Anatomijas un fizioloăijas katedra, Dr.biol., docents 


Anatomija A daĜa, Fizioloăija A daĜa 



Teorētiski apgūt aerobās un anaeirobās spējas, enerăijas patēriĦu pie dažādām slodzēm, fizisko vingrinājumu 

klasifikāciju un fizioloăisko raksturojumu, fizisko īpašību attīstību, dažādu sporta veidu fizioloăisko 

raksturojumu. Veikt praktiskos darbus – noteikt fizisko sagatavotību, fiziskās darbaspējas, organisma reakciju 

uz dažādām slodzēm, noteikt SMP. 



MuskuĜu darba enerăētiskais nodrošinājums, organisma aerobās un anaerobās spējas, fizisko vingrinājumu 

raksturojums, sportiskie stāvokĜi un to raksturojums, nogurums, atjaunošanās. Fizisko īpašību raksturojums, to 

attīstība. Dažādu ārējo faktoru ietekme uz darbaspējām, dažādu sporta veidu fizioloăiskais raksturojums. 

Fizisko īpašību attīstība bērniem, bērnu atlase sportam, treniĦu organizēšana. Hipokinēzija. 


Eksāmens 


1. E.Brēmanis. Sporta fizioloăija. – R.: Zvaigzne, 1991. 

2. Trenera rokasgrāmata. – Rīga, 2003. 

3. Мохан Р., Глессон М., Гринхафр. Биохимия мышечной деятельности и физической тренировки /пер. 

с англ./ Киев, 2001. 

4. Спортивная физиология. Под ред. Я.М.Коца, М.: Ф и С, 1986. 

5. Солодков А.С., Сологуб Е.Б. Физиология спорта, 1999. 

6. Фомин Н.А., Вавилова Ю.Н. Физиологические основы двигательной активности. М.: Ф и С, 1991. 

7. Виру А. Главы из спортивной физиологии. Тарту, 1980. 


1. K.Kapers. Aerobika veselībai. – R.: Zvaigzne, 1990. 

2. P.OzoliĦš. Nogurums. – R.: Zinātne, 1989. 

3. Озолинь П.П. Адаптация сосудистой системы к спортивным нагрузкам. – Р.: Зинатне, 1984. 

4. Пярнат Я. Физиология тренировки. Тарту, 1976. 



91





Piezīmes: 

92

Nosaukums Pirmā palīdzība 




Zinātnes nozare Medicīna 

Zinātnes apakšnozare Sporta medicīna un rehabilitoloăija 


Irēna KuĦicka, Anatomijas un fizioloăijas katedra, Mag.biol., lektore. 


Cilvēka anatomija 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Iemācīt 

rīkoties dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, sniegt pirmo palīdzību slimajam vai cietušajam savu iespēju 

robežās, paredzēt un novērst iespējamās briesmas. 


Dzīvībai un veselībai kritiskas situācijas, tās izraisošie faktori. Nelaimes gadījums. PēkšĦa slimība. Pirmās 

palīdzības apjoms. Tūlītējie pasākumi notikuma vietā. Palīdzības izsaukšana. Cietušā vai saslimušā stāvokĜa 

noteikšana. Dzīvības uzturēšana līdz kvalificētas palīdzības sniegšanai. ABC shēma. Pieaugušo, bērnu un 

zīdaiĦu atdzīvināšana. Īpašie atdzīvināšanas gadījumi: svešėermenis elpošanas ceĜos, šoks. AsiĦošana. Ārējās 

asiĦošanas apturēšana. Iekšējā asiĦošana. Traumas. Slēgtie un vaĜējie mīksto audu bojājumi. LocekĜu lūzumi 

un mežăījumi, galvas un sejas traumas. Galvaskausa kaulu lūzumi, galvas smadzeĦu traumas. Acu traumas. 

Mugurkaula un krūšu kurvja traumas. Vēdera dobuma un iegurĦa traumas. Termiskie bojājumi. Apdegumi. 

Elektrotraumas. Ėīmiskie apdegumi. Dzīvnieku, kukaiĦu un čūsku kodieni. Dzīvību apdraudoši stāvokĜi pie 

slimībām. Krampji. PēkšĦas sāpes krūtīs. Elpas trūkums. Sāpes vēderā. Cukura diabēts. Palīdzība dzemdībās. 

Pirmās palīdzības aptieciĦas saturs. Glābēja drošība. AizsarglīdzekĜi. Drošība mājās, uz ielas, transporta 

līdzeklī. Dzīvībai un veselībai bīstamu situāciju profilakse. 


Diferencēta ieskaite 


93 

1. Pirmā palīdzība. 1.līmenis. Mācību programma. – Rīga, 2000. 

2. Pirmā palīdzība. - Latvijas Sarkanais Krusts, 2004. 

3. Спасение 03 или первая помощь при несчастных случаях. – Санкт – Петербург: Герион, 1995. 

4. Цвилюк. Г.Е. Азы Безопасности. – М.: Просвещение, 1995. 


1. KrieviĦš D. Ko darīt. – Rīga, 2000. 

2. Bujanovs V. Pirmā medicīniskā palīdzība. – Rīga: Zvaigzne, 1992. 

3. Вульф Л. Живи здоров. Полное руководство по оказанию первой помощи детям и подросткам 

и проведению неотложного лечения. – М.: Русская книга, 1994. 

4. Žurnāli “Sveiks un vesels”. 1996. – 1997. 

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

94 

1. The Australasian Journal of Disaster and Trauma Studies ISSN: 1174-4707 

http://www.massey.ac.nz/~trauma/ 

2. Medical Journal of Australia 

http://www.mja.com.au/public/issues/178_01_060103/mcc10517_fm.html 

3. British Journal of Sports Medicine http://bjsm.bmjjournals.com/cgi/content/abstract/26/1/48 

4. The American Red Cross suggests http://www.news-journal.com/health/content/sharedauto/healthnews/emer/524494.html 


Profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜai 


First Aid 


The course teaches the students how to act in situations critical for life and health, how to render the first aid to 

a sick or injured person within the limits of their possibility, to foresee and prevent possible danger. 

Piezīmes:

Nosaukums Sporta medicīnas pamati 







AntoĦina ŽiĜinska, Anatomijas un fizioloăijas katedra, Dr.med., docente 


Cilvēka anatomijas un fizioloăijas, sporta fizioloăijas 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Sporta 

medicīnas kurss dod nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaĦas sporta medicīnas jomā, kādas 

ir nepieciešamas trenerim un sporta pasniedzējam viĦa profesionālajā darbībā. 


8 st. lekcijas, 14 st. praktiskie darbi 

Sporta medicīnas attīstības vēsture. Fiziskās kultūras un sporta medicīnas apkalpošanas sistēma. Sportista 

fiziskās attīstības vērtējums. Somatoskopija un antropometrija. Organismu sistēmu funkcionālā stāvokĜa 

noteikšana. Fizisko darbaspēju līmeĦa noteikšana. TreniĦa slodžu kontrole. TreniĦu procesa optimizācija. 

Sacensību medicīniskā apkalpošana. Pirmssacensību medicīniskā apskate un pielaišana pie sacensībām. 

Antidopinga un dzimumu piederības kontrole. Iekšējo orgānu traumas un slimības neracionālu sporta 

nodarbību rezultātā. Sporta traumatoloăija. Atjaunošanās līdzekĜi sportā. Sporta orientācija un atlases 

medicīniskie aspekti. Sportista fiziskās attīstības novērtējums. Organisma sistēmu funkcionālā stāvokĜa 

novērtēšana. Sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tipu uz fizisko slodzi noteikšana. Elpošanas sistēmas 

funkcionālā stāvokĜa noteikšana. Nervu sistēmas funkcionālā stāvokĜa noteikšana. TreniĦu nodarbību 

medicīniski - pedagoăiskā kontrole. Pirmā palīdzība pie traumām un patoloăiskām izmaiĦām. 




95 

1. Auliks I. Sporta medicīna. – R.: Zvaigzne, 1985. 

2. Auliks I. Sportista trenētības noteikšana. – R.: Liesma, 1978. 

3. Krauksts V. AtĜautais un aizliegtais sportā. – R.: RaKa, 2003. 

4. Rubana I. Uzturs sportistam. LSPA mācību līdzeklis, 1998., I un II daĜa. 

5. ŽiĜinska A., Jauja J. Praktiskie darbi sporta medicīnā. – Daugavpils, Saule, 2005. 

6. Žukovs I. Sporta medicīnas praktikums. – R.: Zvaigzne, 1991. 

7. Дубровский В.И. Реабилитация в спорте. – М.: Ф и С, 1991. 

8. Дубровский В.И. Спортивная медицина. – Москва, ВЛАДОС, 2002. 

9. Петерсон Л., Ренстреи П. Травмы в спорте. – М.: Ф и С, 1981. 

10. Тихвинскис С.Б., Хрущщев С.Б. Детская спортивная медицина. – М.: Медицина, 1991.


96 

1. Krauksts V. Atjaunošanās (pēc fiziskām slodzēm). – R. 2004. 

2. Pirmā palīdzība. – R.: Zvaigzne ABC, 2003. 


4. Дембо А.Г., Земцовский Э.В. Спортивная кардиология.– М.: Медицина, 1989. 

5. Макарова Г.А. Практическое руководство для спортивных врачей..– Ростов-на-Дону, Баро- 

ПРЕСС, 2002. 


1. Легкая атлетика 

2. Теория и практика физической культуры 

3. Физическая культура 





Piezīmes:

Nosaukums Sporta masāža 







Svetlana Stalidzāne, DMF Anatomijas un fizioloăijas katedra, mag.sp.paed., lektore 


Cilvēka anatomijas un vispārīgā fizioloăija 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Masāžas 

attīstības vēsture. Masāžas paĦēmieni un palīgpaĦēmieni. Masāžas iedarbības mehānismi. Indikācijas un 

kontrindikācijas. Īpatnības, kas jāievēro masējot dažāda ėermeĦa daĜas. Vispārējas zināšanas par segmentāro, 

periostālo, punktu un pašmasāžu. 


Apgūt zināšanas par sporta masāžas īpatnībām. Iemācīt masēt ėermeni ar sporta masāžas paĦēmieniem. Sporta 

masāžas iedalījums. Iemācīt sadarboties ar sportistiem, viĦu veselības atgūšanas periodā. Prast iekārtot savu 

darba vietu, plānot darba laiku, zināt, kā pacientu sagatavot masāžai. Sportista konstitūcija un tās nozīme 

masāžas ordinēšanā. Masāžas procedūras struktūra, vispārīgie norādījumi. Daži konkrētu slimību ārstēšanai 

paredzētie masāžas paĦēmieni. Nejaušās reakcijas masāžas laikā. 




97 

1. V.Ibrahimova. punktu masāža. –R.: Zvaigzne, 1980. 

2. V.A.Daliho, M.Hāze, M.Krauss. Masāža. –R.: Zvaigzne, 1989. 

3. А.Е.Штеренгерц, Н.А.Белая. Массаж для взрослых и детей. –Киев, Здоровье, 1996. 

4. А.Р.Вербов. Основы лечебного массажа. -Санкт-Петербург: Полигон, 1999. 

5. В.И.Васичкин. Справочник по массажу. -Ленинград: Медицына, 1990. 

6. В.И.Дубровский. Лечебный массаж. –М.: Медицына, 1995. 


9. К.Мак-Гилбери, Д.Рид. Массаж. –М.: Росмен, 1998. 

10. Л.Ф.Василеьева. Мануальная диагностика и терапия патобиомеханики. –М, 2003. 


8. Приклодная кинезиология. Москва: издательский дом – „PLA”, 2003. – 2004. 


Profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜa



Piezīmes: 

98

Nosaukums Ārstnieciskā un koriăējošā vingrošana 







Svetlana Stalidzāne, DMF Anatomijas un fizioloăijas katedra, Mag.sp.paed., lektore 


Anatomijas un fizioloăijas 



Stājas novērtēšanas metodes. Stājas defekti sagitālajā un frontālajā plaknē. Skoliozes veidošanās process. 

Ārstnieciskās vingrošanas uzdevumi un pielietošanas vispārējie principi. Koriăējošā vingrošana fizkultūras 

stundās. 


Apgūt zināšanas par balsta un kustību traucējumiem. Iemācīties pazīt biežāk sastopamās saslimšanas, zināt to 

cēloĦus, izpausmes, sarežăījumus un profilakses iespējas, kā arī veikt vienkāršākos kopšanas un ārstēšanas 

pasākumus. Dot studentiem zināšanas par muskuĜu funkcionālo novērtēšanu. Iemācīt novērtēt bērna vispārējo 

stāvokli, pazīt galvenās slimību pazīmes un biežāk sastopamās saslimšanas. Apgūt sporta stundu veidošanas 

īpatnības speciālo medicīnas grupu bērniem. Mācību slodze un fiziskās aktivitātes atveseĜošanās periodā. 

Bērna vispārējā stāvokĜa novērtēšana pēc ārējās apskates. Saslimšanas pazīmes. Normālas gaitas analīze. 

Muskoloskeletārie sāpju sindromi. 


Eksāmens 


99 

6. ĀboltiĦa M. 1998. Kustību anatomija. 2.daĜa. –Rīga: LSPA. 

7. LariĦš V., MauriĦa L. 1996. Koriăējošā vingrošana jaunākā skolas vecuma bērniem. 1.daĜa. 2.daĜa. 

-Rīga: LSPA. 

8. Фонарёв М.О. 1983. Справочник по детской лечебной культуре. -Л.: Медицина. 


11. Василева Л.Ф. 2002. Клиника и визуальная диагностика упороченных мышц. -Москва. 

12. Тревели Дж.Г., Симонс Д.Г. Миофасциалльное боли. Том 1,2. -Л.: Медицина (tulkojums no 

angĜu valodas). 


9. Latvijas Ārstu žurnāls. 

10. Medicīnas žurnāls jums kolēăi. 

11. Научно- практический журнал: Практическая кинезиология.


Profesionālo studiju programmas „Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜa 


Posture improving methods 

Piezīmes: 

100

Nosaukums Sporta psiholoăija 





Zinātnes apakšnozare Psiholoăija 


Valērijs Dombrovskis, IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, docents, Dr.psych. 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. 

Iepazīstināt studentus ar psiholoăisko izziĦas procesu norises īpatnībām, psihisko stāvokĜu un personības 

īpašību veidošanās specifiku sporta nodarbībās, treniĦu un sacensību apstākĜos 


101 

1. Sporta psiholoăija, kā psiholoăisko zinību lietišėa apakšnozare. Sporta psiholoăijas un fiziskās 

audzināšanas savstarpēja saistība. Sporta psiholoăija, priekšmets, uzdevumi. Sporta darbības motīvi. 

2. Psihisko izziĦas procesu norises īpatnības sportā. Sajūtas. Uztvere un specializētie uztveres veidi. 

Uzmanība, atmiĦa, domāšana, anticipācijas jēdziens un sportista taktiskā domāšana. 

3. Gribas piepūle un emocionālo pārdzīvojumu norises sportā. Gribas piepūles sadales veidi. 

Emocionālo pārdzīvojumu veidi. 

4. Vecuma īpatnību izpausme sporta nodarbībās. Jaunāko klašu skolēnu psihiskās īpatnības. Psihisko 

izziĦas procesu norises īpatnības. Emocionālās un gribas sfēras attīstības īpatnības. Pusaudžu izziĦas 

un gribas sfēras attīstības īpatnības. Vecāko klašu skolēnu psiholoăiskās īpatnības. 

5. Sporta didaktikas psiholoăiskie pamati. Sportistu fiziskās sagatavotības psiholoăiskais nodrošinājums. 

Jēdziens par fizisko vingrinājumu mācīšanu. Atdarināšanas loma. Priekšstatu un jēdzienu loma. 

Kustību iemaĦas un prasmes. Redzes un uztveres loma kustību mācīšanas procesā. Redzes un kustību 

savstarpējā saikne. 

6. Sporta skolotāja un trenera personības psiholoăija. Sporta skolotāju spējas, prasmes un darbības stils. 

7. Sportista personības psiholoăija. Sportista personības struktūra. Sportista personības veidošanās 

aspekti. Izpētes metodes. 

8. Sporta treniĦa psiholoăiskais raksturojums. TreniĦu norises īpatnības individuālajos sporta veidos. 

TreniĦu norises psiholoăiskās īpatnības komandu sporta veidos. Psiholoăiskais sasprindzinājums 

treniĦa laikā. 

9. Sacensību psiholoăiskais raksturojums. Emocionālo pārdzīvojumu īpatnības sacensību laikā. Pirms 

starta stāvokĜu psiholoăiskās īpatnības: “ Kritiskais punkts” un “ Otrā elpa”. Pirms starta psihiskā 

sasprindzinājuma dinamikas iemesli. 


Eksāmens 


1. Голунов Е.Н.,Мартьянов Б.И. Психология физического воспитания и спорта, М.,Академия,2002 

2. Деркач А.А. Педагогика и психология деятельности организатора детского спорта. М., 1985. 

3. Ильин Е.П. Психология физического воспитания. М., Просвещение, 1987.

4. Кретти, Блайент Дж. Психология в современном спорте. М., ФиС, 1978. 

5. Кричевский Р.Л., Рыжак М.М. Психология руководства и лидерства в спортивном коллективе. М., 

изд. Моск. Ун-та, 1985. 

6. Марищук В.Л., Блудов Ю.М., Плахтиенко В.А., Серова Л.К. Методики психодиагностики в 

спорте. М., Просвещение, 1984. 

7. Методики психодиагностики в спорте. М., Просвещение, 1990. 

8. Практические занятия по психологии./ Учебное пособие для ин-тов физической культуры. М., 

ФиС, 1989. 

9. Психология / Учебник для ин-тов физ. культуры. Под общ. ред. В.М.Мельникова. М., ФиС, 1987. 

10. Рудик П.А. Психология. М., Гос. из-во «ФиС», 1958. 



http://www.pscheee.com/sports/careers.html 

http://www.enhanced-perfomance.com/nideffer/articles/article7.html 

http://www.-rohan.sdsu.edu/dept/coachsci/csa/vol33/table.htm 

http://www.enhanced-performance.com/nideffer/articles/Poland.html 

Http://www.-rohan.sdsu.edu/dept/coachsci/csa/vol14/table.htm 

http://www.-rohan.sdsu.edu/ept/coachsci/csa/vol22/table.htm 



http://www.sirc.ca 

http://www.humankinetics.com 

http://psych.hanover.edu/Krantz/journal.html 

http://www.athleticinsight.com 

http://darkwing.uoregon.edu/%7Eiishp/index.html 

http://www.psychwatch.com 

Asociācijas 

http://www.aaasponline.org/index2.html 

http://www.psych.unt.edu/apadiv47 

http://www.scapps.org 

http://nimbus.ocis.temple.edu/%7Emsachs/issp.html 

http://naspspa.org 

http://www.aahperd.org 

http://ww.psychology.lu.se/Fepsac 


Profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem, B daĜa 


Sport psychology 


Piezīmes: 

102

Nosaukums Sporta teorija un metodika I 





Zinātnes apakšnozare Sporta teorija un vēsture, Sporta pedagoăija 


Natālija GeriĦa, Mācību metodiku katedra, mag.paed., lektore 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Sniegt 

teorētiskās un metodiskās zināšanas par fizisko kultūru un fizisko audzināšanu, lai attīstītu spējas saistīt 

teorētiskās zināšanas ar praktiskām iemaĦām un pilnveidot organizatoriskās iemaĦas. 

Kursa apraksts – plāns: 

10 lekcijas, 6 semināri, 

1. IEVADS SPORTA TEORIJĀ UN METODIKĀ 

1.1. Sporta teorijas un metodikas vispārējais raksturojums. Sporta pirmssākumi (izcelšanās) 

sabiedrībā. Sporta teorijas un metodikas veidošanas un attīstības avoti. Sporta teorijas un metodikas 

pamatjēdzieni. Sporta zinātnes sakars ar citām zinātnēm. 

1.2 Sporta mērėis, uzdevumi un vispārējie principi. Sporta mērėis, uzdevumi (izglītojošie, 

audzinojošie, veselību veicinošie uzdevumi). Sporta saistība ar izglītošanu dzīvei, profesionālai 

darbībai un aizsardzības funkcijām. Vispusīgi, sabalansēti attīstītas personības veidošanas princips. 

Veselību veicinošais princips. 

1.3 Sporta kopsakars ar citām audzināšanas veidiem. Tikumiskā audzināšana. Garīgā audzināšana. 

Estētiskā audzināšana. Darba audzināšana. Pasniedzēja un trenera personības veidošana. 

2. SPORTA LĪDZEKěI 

2.1. Sporta līdzekĜi. Fiziskie vingrinājumi. Fizisko vingrojumu nozīme. Fizisko vingrojuma tehnika. 

Fizisko vingrinājumu tulītējais un kumulatīvais efekti . Fizisko vingrojuma efektivitāte. Fizisko 

vingrinājumu klasifikācija. Dabas – ekoloăiskie faktori, psihohigiēniskie faktori iun to zmantošana 

fiziskajā audzināšanā. 

2.2. Fizisko vingrinājumu struktūra. Telpiskais raksturojums. Raksturojums laikā. Telpiskais un laika 

raksturojums. Dinamiskais raksturojums. Ritmiskais raksturojums. 

3. SLODZE UN ATPŪTA 

Fiziskā slodze. Slodzes treniĦa efekts. Slodzes iedarbība. Slodzes apjoms un intensitāte. Slodzes apjoma 

un intensitātes mērvienības. Slodzes veidi. 

Atpūta. Atpūtas veidi. Arpūtas intervāli. 


103



104 

1. Briede A, VasiĜjevs J. Fiziskās audzināšanas un sporta teorētiskie un metodiskie pamati. – Rīga: 

Zvaigzne,1975 -172 lpp. 

2. Jansone R. Sporta izglītība skolā. – Rīga: Raka, 1999. 

3. LiepiĦš I. Fiziskās audzināšanas līdzekĜi. - Rīga: LVFI, 1989. 

4. LiepiĦš I. Fiziskās kultūras teorija.- R.: Zvaigzne, 1993. 

5. LiepiĦš I. Ievads fiziskās audzināšanas teorijā. – Rīga: LVFI, 1986. 

6. Ашмарин Б.А. Теория и методики физического воспитания. – Москва: Просвещение, 1990. 

7. Коробейников Н.Н., Михеев А.А., Николаенко И.Т. Физическое воспитание. – Москва: 

Высшая школа, 1989. 

8. Матвеев А.П., Мельников С.Б. Методика физического воспитания с основами теории. – 

Москва: Просвещение, 1991 

9. Матвеев Л.П. Теория и методика физической культуры. - Москва: Ф и С, 1991. 

10. Минаев Б. Н., Шиян Б.М. Основа методики физического воспитания школьников. – Москва: 

Просвещение, 1989. 

11. Холодов Ж.К. Теория и методика физического воспитания и спорта. 2–е изд. – Москва: 

Академия, 2001. - 480 стр. 


1. Kupčs I., Knipše G. Sporta terminu vārdnīca. Rīga, 1992. 

2. Lanka J. Biomehānika. Rīga: LSPA, 1995. 

3. В., Кислицин Ю. Л. Физическая культура. Москва: Академия, 2000. - 152 стр. 

4. Волков Л.В. Теория и медика детского и юношеского спорта. – Киев: Олимпийская 

литература, 2002. – 296 стр. 


1. Научно – теоретический журнал «Теория и практика физическая культуры». 


Profesionālo studiju programmas “Sporta skolotājs” B daĜa 


Theory end methodic of physical education 


The course is designed for professional study program “Theory of physical upbringing teachers”. The course 

includes theoretical and methodical notions about physical culture and physical upbringing to develop abilities 

to connect theoretical knowledge and practical skills, and to master organizational skills. 

Piezīmes:

Nosaukums Sporta teorija un metodika II 







Natālija GeriĦa, Mācību metodiku katedra, lektore 


Nav. 






24 lekcijas, 8 semināri. 

1. SPORTA METODES UN PRINCIPI 

Sporta specifiskās metodes. Stingri reglamentēta vingrojuma metode. RotaĜu metode. Sacensību 

metode. ApĜa treniĦa metode. 

Sporta nespecifiskās metodes. Vārdiskā metode. Uzskates metode. Audzināšanas metodes. Praktiskās 

izpildes metodes. 

Sporta principi. Apzinīguma un aktivitātes princips. Uzskatāmības princips. Piemērotības un 

individualizācijas princips. Sistemātiskuma princips. Prasību pakāpeniskas paaugstināšanas princips. 

2. KUSTĪBU DARBĪBU MĀCĪŠANAS TEORIJA UN METODIKA 

Kustību prasmes un iemaĦas. Kustību prasmes un iemaĦas raksturojums. Kustību darbības 

apgūšanas secība. Kustību iemaĦu veidošanas stadijas. Kustību iemaĦu veidošanas shēma. Kustību 

mācīšanas priekšnosacījumi. Kustību iemaĦu veidošanas pamati. 

Kustību iemaĦu veidošanas pamati. IemaĦu attīstīšanas ātruma izmaiĦas likums. IemaĦu attīstīšanas 

aizkavēšanas likums. IemaĦu izzušanas likums. Kustību iemaĦu attīstība robežu neesamība. 

Kustību iemaĦu pārnešanas likums. 

Kustību mācīšanas struktūra. Sākotnējās apgūšanas posms. PadziĜinātas un detalizētas mācīšanas 

(prasmju veidošanas) posms. Nostiprināšanas un tālākas pilnveidošanas (iemaĦas veidošanas) posms. 


Eksamens 


105 





4. LiepiĦš I. Fiziskās kultūras teorija.- R.: Zvaigzne, 1993.

106 










11. Физическое воспитание учащихся 5 -7 классов: Пособие для учителя/ под ред. В. Ляха, Г. Б. 

Мейксона – Москва, 1997 

12. Холодов Ж.К.,Кузнецов В.С. Теория и методика физического воспитания и спорта. 2–е изд. – 

Москва: Академия, 2003. - 480 стр. 


1. Krauksts V. TreniĦu teorija un metodoloăija. 5 nodaĜa. Atjaunošanās (pēc fiziskās slodzes). – Rīga: 

„LSPA”, 2004. - 96 lpp. 



4. Видрэл Д. Л. Плоский живот за 15 минут в день. – 3 –е изд. – Минск: ООО «Попурри», 2003. – 

112 с. ил. 



6. Кузнецов В.С., Колодницкий Г.А. Физическая культура. Силовая подготовка детей 

школьного возраста. - Москва: НЦ ЭНАС, 2002. – 2000 с. 

7. Решетников Н.В., Кислицин Ю. Л. Физическая культура. Москва: Академия, 2000. - 152 стр. 

8. Ринтоул М., Вест Б. Здоровая спина за 10 минут в день. – 5–е изд. – Минск: ООО «Попурри», 

2003. – 176 с: ил. 


Научно – теоретический журнал «Теория и практика физическая культуры». 






The course is designed for professional study program “ Theory of physical upbringing teachers” . The course 



Piezīmes:

Nosaukums Sporta teorija un metodika III 









Nav. 






8 lekcijas, 8 semināri 

107 

1. FIZISKĀS ĪPAŠĪBAS UN TO ATTĪSTĪŠANAS METODIKA 

1.1. Spēks un tā attīstīšanas metodika. Spēks kā fiziskā īpašība un tā noteicošie faktori. Spēka veidi. 

Spēka īpašības attīstīšanas uzdevumi. Spēka attīstīšanas līdzekĜi. Spēka attīstīšanas metodika 

Kontrolvingrinājumi spēka attīstīšanas līmeĦa noteikšanai. 

1.2. Ātrums un tā attīstīšanas metodika. Ātrums kā fiziskā īpašība un tā noteicošie faktori. Ātruma 

formas. Ātruma īpašības attīstīšanas uzdevumi. Ātruma attīstīšanas līdzekĜu metodes. Ātrums 

attīstīšanas metodika. Kontrolvingrinājumi ātruma attīstīšanas līmeĦa noteikšanai. 

1.3. Lokanība un tās attīstīšanas metodika. Lokanība un tās veidi. Lokanības noteicošie faktori. 

Lokanības īpašības attīstīšanas uzdevumi. Lokanības attīstīšanas līdzekĜi un metodes. Ātrums un tā 

attīstīšanas metodika. Kontrolvingrinājumi lokanības attīstīšanas līmeĦa noteikšanai. 

1.4. Veiklība un tās attīstīšanas metodika. Veiklība kā fiziskā īpašība un tās noteicošie faktori 

Veiklības īpašības attīstīšanas uzdevumi. Veiklības attīstīšanas līdzekĜi. Veiklība un tā attīstīšanas 

metodika. Kontrolvingrinājumi veiklības attīstīšanas līmeĦa noteikšanai. 

1.5. Izturība un tās attīstīšanas metodika. Izturība kā fiziskā īpašība un tās noteicošie faktori 

Nogurums un to veidi. Izturības īpašības attīstīšanas uzdevumi. Izturības attīstīšanas līdzekĜi. Aerobas 

un anaerobas izturības attīstīšanas metodika. Kontrolvingrinājumi izturības attīstīšanas līmeĦa 

noteikšanai. 

2. STAJAS UN TĀS VEIDOŠANAS METODIKA 

Stājas skaidrojums. Stājas veidi. Stājas ietekmējošie faktori. Racionālas stājas veidošanas metodika. 




1. Briede A, VasiĜjevs J. Fiziskās audzināšanas un sporta teorētiskie un metodiskie pamati. – Rīga:

108 






6. Trenera rokasgrāmata. Rīga: Latvijas -Somijas SIA „Madonas Poligrāfists”, 2003. 










Мейксона – Москва, 1997. 




1. Krauksts V. TreniĦu teorija un metodoloăija. 5 nodaĜa. Atjaunošanās (pēc fiziskās slodzes). – Rīga: 

„LSPA”, 2004. - 96 lpp. 




112 с. ил. 



6. Кузнецов В.С., Колодницкий Г.А. Физическая культура. Силовая подготовка детей 

школьного возраста. - Москва: НЦ ЭНАС, 2002. – 2000 с. 


8. Ринтоул М., Вест Б. Здоровая спина за 10 минут в день. – 5–е изд. – Минск: ООО «Попурри», 

2003. – 176 с: ил. 








The course is designed for professional study program “ Theory of physical upbringing teachers”. The course 



Piezīmes:

Nosaukums Sporta teorija un metodika IV 









Nav. 






10 lekcijas, 4 semināri, 2 praktiskas nodarbības. 

109 

1. SPORTS VISPĀRIZGLĪTOJOŠĀ SKOLĀ 

1.1. Izglītības standarti un izglītības programmas. Valsts izglītības standarts. Izglītības programmas. 

Mācību priekšmetu vai kursu programmas. 

1.2. Sporta principi skolā. Fiziskās audzināšanas saistība ar izglītošanu dzīvei, profesionālai darbībai un 

aizsardzības funkcijām. Vispusīgi, sabalansēti attīstītas personības veidošanas princips. Fiziskās 

audzināšanas veselību veicinošais princips. 

1.3. Sporta stunda skolā. Fiziskās audzināšanas nodarbību formu klasifikācija. Sporta stundas 

teorētiskie pamati. Sporta stundas saturs un stundas uzbūves galvenās likumsakarības. Sporta stundas 

uzdevumi. Skolēnu darba organizācija stundās. Sporta stundas tipi. Skolotāju sagatavošanās stundai. 

Slodzes regulēšanas metodika. 

1.4. Sporta stundas pedagoăiskā vērtēšana. Sporta stundas pedagoăiskā analīze. Hronometrāža. Pulsa 

frekvences līkne. 

1.5. Sporta metodika. Sporta metodika sākumskolā. Sporta metodika pamatskolā. Sporta metodika 

vidusskolēniem. 

1.6. Skolēnu sasniegumu vērtēšana sportā. Sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paĦēmieni. 

Sasniegumu vērtēšanas kritēriji. Mācību darba uzskaite. 

1.7. Sporta stundu mācību satura plānošana. Perspektīvā, kārtējā, operatīvā plānošana. Skolas 

audzināšanas plāns. 





Zvaigzne,1975 -172 lpp.

110 





6. Skolēnu sasniegumu vērtēšana sportā 5.-9. klasē. Metodiskie ieteikumi.- Rīga: Izglītības satura un 

eksaminācijas centrs, LRIZM, 2002. 




























Piezīmes:

Nosaukums Sporta teorija un metodika V 









Nav. 






22 lekcijas, 10 semināri, 

1. SPORTA PLĀNOŠANAS DOKUMENTU IZSTRĀDĀŠANAS TEHNOLOĂIJA 

Sporta stundu mācību satura plānošanas tehnoloăija. Vispārizglītojošas skolas fiziskās audzināšanas 

darba plāns. Vispārizglītojošas skolas sporta stundas tematiskais plāns. Sporta stundas plāns un tematiska 

kartiĦa. Sporta sacensību vai pasākuma nolikums. 

111 

2. ĀRPUSSTUNDU NODARBĪBU FORMAS UN TO ĪPATNĪBAS 

2.1. Veselību veicinošie pasākumi skolēnu mācību dienas režīmā. Pirmsmācību vingrošana. Sporta 

minūte. Fiziskie vingrinājumi, rotaĜas un spēles pagarinātajos starpbrīžos. Sporta nodarbības 

pagarinātās dienas grupās. 

2.2. Skolas fiziskās aktivitātes un sporta pasākumi. Veselības un sporta dienas. Skolas sporta 

sacensības. Tūrisma pasākumi. 

2.3. Darbs ar skolēniem, kuri iedalīti sagatavošanas grupas un speciālajās medicīniskajās grupās. 

Sagatavošanas grupas veidošanas prasības, uzdevumi, darba īpatnības. Speciālas grupas veidošanas 

prasības, uzdevumi, darba īpatnības. 

2.4. Fiziskā audzināšana ăimenē. Rīta rosme. Sporta minūte, pauze. Individuālās sporta nodarbības. 

Aktīva atpūta brīvā dabā. Ăimenes pārgājieni. Ăimenes sacensības. Norūdīšanas procedūras. 

3. ĀRPUSSKOLAS SPORA IESTĀDES 

3.1. Fiziskā audzināšana bērnu vasaras atpūtas nometnēs. Sporta uzdevumi bērnu vasaras atpūtas 

nometnēs. Galvenās prasības un darba metodika. Sporta darba formas. 

3.2. Sporta klubi un sporta skolas. Sporta kluba un sporta skolas principi un uzdevumi. Prasības 

grupu veidošanai. Sporta klubu un sporta skolu struktūra. Sporta kluba un sporta skolas 

dokumentācija. 

4. SPORTS PIRMSSKOLAS VECUMA BĒRNIEM 

4.1. Sports pirmskolas vecuma bērniem. Sporta nozīme, mērėis, uzdevumi un normatīvie 

kritēriji. Berna augšanas un attīstības īpatnības. Sporta līdzekĜi. Pamatkustību veidošana un fizisko

112 

īpašību attīstīšana. Sporta nodarbību formu raksturojums. 

5. SPORTS AUGSTSKOLĀS 

5.1. Sports augstskolās. Mērėis un izdevumi. Studentu sporta izglītības metodiskie pamati. 

Nodarbību metodika strādājot ar studentiem, kam ir veselības traucējumi. Studentu sporta 

nodarbību organizācijas formas. 

6. SPORTS PIAUGUŠIEM 

6.1. Sports strādājošiem cilvēkiem. Strādājošiem cilvēkiem sporta nozīme un uzdevumi. Fiziskās 

audzināšanas nodarbību formas un metodika darba vietās. Sporta patstāvīgo nodarbību metodika. 

.ĖermeĦa masas regulēšanas metodika sporta nodarbībās. Veselības un fiziskās sagatavotības 

kontrole 

Sports vedējās un vecākās paaudzes iedzīvotājiem. Novecošana un sporta uzdevumi vedējā un vecākā 

paaudzes iedzīvotājiem. Sporta līdzekĜi. Sporta nodarbību organizācija un metodika. 


Eksāmens. 




2. IZM Izglītības sistēmas attīstības projekta Mācību priekšmetu standartu komponenta darba grupa. 

Pamatizglītības mācību priekšmetu standarts ievešana. Atbalsta materiāli skolotājiem. Rīga: Izglītības 

un zinātnes ministrija, Izglītības sistēmas attīstības projekts, 2004. 


4. Kurzemniece L., Pole Z. Sports. Mācību programma 1.- 3. klasei. – Rīga: Izglītības satura un 

eksaminācijas centrs, 2001. 

5. Kurzemniece L., Pole Z. Sports. Mācību programma pamatskolai. – Rīga: Izglītības satura un 

eksaminācijas centrs, 2000. 

6. LiepiĦš I. Fiziskās kultūras teorija.- Rīga: Zvaigzne, 1993. 

7. Likums „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām. http//www.sp.gov.lv 

8. Sporta likums. http//www.sp.gov.lv 










1. Kupčs I., Knipše G. Sporta terminu vārdnīca. Rīga: 1992. 

2. Pole Z. Latvijas vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju izstrādātie mācību vielas plānojumi. 

Pieredzes apkopojums. Rīga: Izglītības satura un eksaminācijas centrs, 2001. 


112 с. ил. 





Научно – теоретический журнал «Теория и практика физическая культуры».









Piezīmes: 

113

Nosaukums Vingrošanas un tās mācīšanas metodika I 







Irina Kazakeviča, Mācību metodiku katedra, mag.paed., lektore 

Sergejs Čapulis, Mācību metodiku katedra, mag.paed., lektors 


Nav. 



teorētiskās un praktiskās zināšanas par vingrošanas mācīšanas metodiku dažāda vecuma skolēniem. 


4 lekcijas, 44 praktiskas nodarbības 

1. IEVADS. VINGROŠANA FIZISKĀS AUDZINAŠANAS SISTĒMĀ 

1.1. Vingrošana fiziskās audzināšanas sistēmā. Vingrošanas galvenie uzdevumi. Vingrošanas līdzekĜi. 

Vingrošanas veidu klasifikācija. 

1.2. Mācību process organizācija. Drošības tehnikas noteikumi. Disciplīna. Higiēnas 

prasības. 

2. VINGROŠANAS MĀCĪŠANAS METODIKA 

2.1. Ierindas mācības vingrojumi. Ierindas vingrojumu raksturojums. Vispārējie noteikumi. 

Ierindas mācības pamatjēdzieni (ierinda, fronte, robežas un zāles punkti un tt.). 

2.2. Vingrojumi uz vietas. Ierindas paĦēmieni. Stāšanas un pārkārtošanas. 

2.2.1. Nostāšanas vienā rinda un viena kolonna. Nostāšanas divās rindas un kolonnas pa divi. 

2.2.2. Klases dežuranta ziĦojums. Dalībnieku pārbaude ierindā. Skaitīšanās. 

2.2.3. Pārkārtošanās no vienas rindas trijās rindās un otrādi. Pārkārtošanās kāpĦveidā no rindas. 

2.2.4. Pagriezieni uz vietas. 

2.3. Vingrojumi kustībā. 

2.3.1. Pārvietošanās veidi. 

2.3.2. Pārkārtošanās kustībā. 

2.3.3. Retošanās un slēgšanās kustībā. 

2.3.4. Pagriezieni kustībā. 

2.3.5. Figurāla soĜošana. 

114 

2.4. Vispārattīstošie vingrojumi. Uzdevumi un to vieta skolu sporta stundās. Vispārattīstošo 

vingrojumi uzdevumi un klasifikācija. 

2.4.1. Vispārattīstošo kompleksu sastādīšanas noteikumi. 

2.4.2. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksu organizēšanas un vadīšanas metodika. 

2.4.3. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksu vadīšanas veidi. 

2.4.4. Vispārattīstošo vingrojumu ar priekšmetiem.




1. Sports. Pamatizglītības standarts. Izglītības satura un eksaminācijas centrs. 2001.g. 

2. Fiziskās audzināšanas programma 1.- 12. klasei. Latvijas Republikas Izglītības ministrija. Rīga 1993.g. 

3. I.Forands, A.GoĜagina, N.Jaružnijs, E.Popovs, K.Strēlis, U.Švinks, O.Tanne. 

Vingrošana skolā. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta studentiem. Rīga. 

“Zvaigzne” 1988.g. 

4. R.Jansone. Fiziskās audzināšanas metodika skolā. (Skolas sports) Rīga. 1998.g. 

5. O.Tanne, N.Jaružnijs. CeĜvedis vingrošanas teorijā un metodikā. Rīga. 2000.g. 

6. U.Švinks.Valoda sportā. Rīga. 1998.g. 

7. U.Švinks. Vispārattīstošie vingrojumi sporta stundā. Rīga. 1997.g. 

8. N.Jaružnijs, U.Švinks. Ritmiskā vingrošana. – R.: Avots, 1970. 

9. I.Stalidzāne. I kursa deju soĜu apmācības metodika. – Rīga, LSPA, 1994. 

10. U.Švinka red. Vingrošana skolā. – R.: Zvaigzne, 1998. 

11. U.Švinks. Vingrošana skolā I, II, III daĜā (tulk. no angĜ.val.) –Rīga, LSPA, 1993. 

12. O.Tanne. Vingrošanas lekcijas. – Rīga, LVFKI, 1990. 

13. П.К. Петров. Методика преподавания гимнастики в школе. Москва. 

Гуманитарный издательский центр « ВЛАДОС». 2000. 

14. Гимнастика: Учеб. Для студ. Высш. Пед.учеб. заведений / М.Л. Журавин , О.В. Загрядская , Н.В. 

Казакевич и др.; Под ред. М.Л. Журавина, Н.К. Меньшикова.- 2-е изд., стер.- М.: Издательский 

центр «Академия», 2002.- 448 с. 


115 

1. Grants J. Fiziskā audzināšana, sports un veselība. – Rīga: „Mācību grāmata”, 1997. 

2. Kurzemniece L., Ragainis A., RītiĦš., Sporta ABC 3. -5. klasei. –Rīga: „Zvaigzne”, 1993 -112 lpp. 

3. Kurzemniece L. Personības Attīstība sporta stundās. Metodiskie ieteikumi. – Rīga: „Izglītības soĜi”, 

4. Fiziskā audzināšana. Metodiskie ieteikumi sākumskolai./ Kurzemnieces L. red. Rīga, 1996 -68 lpp . 

5. Netradicionālie vingrinājumi, spēles un rotaĜas. Metodiskais līdzeklis./ Grinfelde A., Kurzemniece 

L.red. Rīga: „Mācību grāmata”, 1994. 

6. Orehovs V. Netradicionālu vingrinājumu pielietoma iespējas sporta stundu efektivitātes celšanā 

sākumskolā. –Rīga. 

7. Викулов А.Д., Бутин И. М. Развитие физических способностей детей. – Ярославль: «Гринго», 

1996. - 176 с. 

8. Развивающие игры: быстрее, выще, сильнее. Под ред. Логинова М. И. - Санкт – Петербург: 

«Дельта», 1998. - 208 с. 





Gymnastics and methods instruction. 


The course is intended for students of bachelor study programmer ’’ Physical education teacher’’. Means and 

methods of gymnastics in system of education of the basic school.

Nosaukums Vingrošanas un tās mācīšanas metodika II 







Irina Kazakeviča, Mācību metodiku katedra, mag.paed.,lektore 



Nav. 



teorētiskās un praktiskās zināšanas par vingrošanas mācīšanas metodiku dažāda vecuma skolēniem 


4 lekcijas, 44 praktiskas nodarbības. 

1. VINGROŠANAS TERMINALOĂIJA. 

116 

1.1. Vingrošanas terminoloăijas nozīme. Vingrošana terminoloăijas pamati, principi un galvenie 

termini. 

1.2. Vingrojumu pierakstīšanas forma un noteikumi. Vispārattīstošo vingrojumu pierakstīšana. Brīvo 

kustību pierakstīšana. 


2.1. Stundas ievada-sagatavošā daĜa. Vingrošanas stundas ievada-sagatavotājas daĜas viela un 

vadīšanas metodika. Vispārējie noteikumi. 

2.2. VAV ar priekšmetiem. VAV terminoloăija, organizēšanas un vadīšanas metodika. 

2.2.1. VAV ar priekšmetiem konspekta sastādīšana un kompleksa vadīšana. 

2.3. Stundas ievada-sagatavošā daĜa līdzekĜi. Metodiskie norādījumi. 

2.3.1. Uzdevuma tipa vingrojumi. 

2.3.2. Uzmanības vingrojumi. 

2.3.3. Pārvietošanās veidi un to savienojumi (soĜošana, skriešana, palēcieni un to variācijas). 

2.3.4. Deju soĜi, to kombinācijas un savienojumi ar citām kustībām. 

2.3.5. Ritmikas uzdevumi. 

2.3.6. RotaĜas, vienkāršas stafetes, sacensības. 

2.3.7. Vispārattīstošie vingrojumi. 

2.4. Vingrojumi uz rīkiem. Apgūt profesionāli-pedagoăiskās prasmes un iemaĦas atsevišėu 

vingrošanas elementu uz rīkiem. Izpildīt praktiskos normatīvos. 

2.4.1. Atbalsta lēciens (sievt. un vīr.). 

2.4.2. Akrobātiskie vingrojumi (siev. un vīr.). 

2.4.3. Līdzsvara vingrojumi (siev.). 

2.4.4. Vingrojumi uz līdztekām ar dažāda augstuma kārtīm (siev.).

117 

2.4.5. Vingrojumi uz līdztekām (vīr.). 

2.4.6. Vingrojumi uz stieĦa (vīr.). 

2.4.7. Vingrojumi uz aplim (vīr.). 

2.4.8. Vingrojumi uz zirgam ar rokturiem (vīr.). 





2. Fiziskās audzināšanas programma 1.- 12. klasei. Latvijas Republikas Izglītības ministrija. Rīga 

1993.g. 















14. Гимнастика: Учеб. Для студ. Высш. Пед.учеб. заведений / М.Л. Журавин , О.В. Загрядская , 

Н.В. Казакевич и др.; Под ред. М.Л. Журавина, Н.К. Меньшикова.- 2-е изд., стер.- М.: 

Издательский центр «Академия», 2002.- 448 с. 











1996. - 176 с. 


«Дельта», 1998. - 208 с. 



Profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜa





methods of gymnastics in system of education of the basic school. 

Piezīmes: 

118

Nosaukums Vingrošanas un tās mācīšanas metodika III 










Nav. 






1. VINGROŠANA STUNDAS METODIKA. 

119 

1.1. Vingrošanas stundas raksturojums. Stunda – vingrošanas nodarbību pamata forma. Stundas 

uzbūve. Stundas vadīšana. Metodiskie norādījumi vadot stundas. 

1.2. Vingrošanas stundas konspekta sastādīšanas noteikumi. Apraksta prasības. Ievada - sagatavotāja 

daĜa, galvenā daĜa, nobeiguma daĜa. 

1.3. Vingrošanas raksturojums dažāda vecuma skolēniem. Vingrošanas raksturojums 1. - 4. klases 

skolēniem. Vingrošanas raksturojums 5. - 8. klases skolēniem. Vingrošanas raksturojums 9.- 12. 

klases skolēniem. 


2.1. Lietišėie vingrojumi. Lietišėie vingrojumu raksturojums. Vispārējie noteikumi. Lietišėie 

vingrojumi - līdzekli, tehnikas analīze, mācīšanas metodika. 

2.1.1. SoĜošana un skriešana. 

2.1.2. Rāpšanās. Rāpšanās pa vingrošanas sienu, pa horizontālu vai slīpu virvi, pa vertikālu virvi. 

Iesiešanās veidi. 

2.1.3. Lēkšana. Tālumā, augstumā, no paaugstinājuma (dziĜumā). Lēcieni aplī. 

2.1.4. Mešana. Mērėī mešana. Metodiskie norādījumi. 

2.1.5. Smaguma celšana un pārnešana. Divi nes vienu. Viens nes vienu. 

2.1.6. ŠėēršĜu joslas. 

2.2. Akrobātiskie vingrojumi. Raksturojums un klasifikācija, īsa tehnikas analīze, mācīšanas metodika 

2.2.1. Pārvēlieni. 

2.2.2. KūleĦi uz priekšu. KūleĦi atpakaĜ. 

2.2.3. Stājas uz skausta, uz galvas un rokam, uz rokam. 

2.2.4. TiltiĦi un špagati. 

2.2.5. Pārmetini sānis, uz priekšu, atpakaĜ.

120 

2.2.6. Grupu vingrojumi dažādas piramīdas. 






1993.g. 




























1996. - 176 с. 


«Дельта», 1998. - 208 с. 









Nosaukums Vingrošanas un tās mācīšanas metodika IV 










Nav. 






1. VINGROŠANAS STUNDAS METODIKA. 

121 

1.1. Vingrojumu nodrošināšana. Kustību iemaĦas priekšstata radīšanas etaps. Kustību mācīšanas etaps. 

Kustību iemaĦas pilnveidošanas un nostiprināšanas etaps. 

1.2. Vingrojumu mācīšanas metodi. Mācīšanas principi, noteikumi un metodes. Mācīšanas process. 

1.3. Vingrošanas sacensības skolā. Vingrošanas sacensību organizēšana. Sacensību vadīšana. 

Sacensību veidi, programma. Gatavošanās sacensībām. 


2.1. Rīku vingrojumu tehnikas pamati. Statisko stāvokĜu un spēka vingrojumu raksturojums un 

klasifikācija. Vēziena vingrojumu raksturojums un klasifikācija. Kārieni un balsti. 

2.1.1. Terminoloăija vingrojumiem uz rīkiem. 

2.1.2. Jauktie kārieni un balsti. 

2.1.3. Vienkāršie kārieni un balsti. 

2.1.4. Pārsvērieni. 

2.1.5. Vingrojumi uz stieĦa. 

2.1.6. Vingrojumi uz līdztekām. 

2.1.7. Vingrojumi uz līdztekām ar dažādam augstuma kārtīm. 

2.1.8. Uzvēzieni. 

2.1.9. Nelēcieni. 

2.2. Atbalsta lēcieni. Raksturojums un klasifikācija, īsa tehnikas analīze, mācīšanas metodika. 

2.2.1. Atbalsta lēcienu tehnikas pamati. 

2.2.2. Atbalsta lēcieni pār āzi. Āzis platumā. 

2.2.3. Atbalsta lēcieni pār zirgu. Zirgs garumā. Zirgs platumā. 

2.3. Līdzsvara vingrinājumi. Raksturojums un klasifikācija, īsa tehnikas analīze, mācīšanas metodika 

Vispārējie noteikumi, vingrojot uz līdzsvara baĜėa. 

2.3.1. Pārvietošanās veidi. 

2.3.2. Palēcieni.

122 

2.3.3. Pagriezieni. 

2.3.4. Statiskie stāvokĜi. 

2.3.5. Uzlēcieni. Nelēcieni. 






1993.g. 




























1996. - 176 с. 


«Дельта», 1998. - 208 с. 




Kursa nosaukums angĜu valodā:




methods of gymnastics in system of education of the basic school. 

Piezīmes: 

123

Nosaukums Vingrošanas un tās mācīšanas metodika V 










Nav. 






1. VINGROŠANAS STUNDAS METODIKA. 

124 

1.1. Vingrošanas plānošana sporta stundā. Vingrošanas plānošana sporta stundas ievada – sagatavotai 

daĜai. Vingrošanas plānošana sporta stundas galvenais daĜai. Vingrošanas plānošana sporta stundas 

nobeiguma daĜai Vingrošanas darba plānošana un uzskaite. Plānošanas dokumenti. Darba uzskates 

veidi. 


2.1. Fiziskās audzināšanas metodika sākumskolā. Mācību mērėi, uzdevumi, saturs, metodes. Stundu tipi. 

2.1.1. Kustību prasmes un iemaĦas sākumskolā. 

2.1.2. Fiziskās īpašības jāattīsta sākumskolas bērniem. 

2.1.3. Sižetiskas sporta stundas. 


2.2.1. Kustību prasmes un iemaĦas pamatskolā. 

2.2.2. Mājas uzdevumu saturs un kontrole pamatskolā. 

2.2.3. Stundas organizācijas pamatskolā. 

2.2.4. Stundas konspekta sastādīšanas. 


2.3.1. Izglītības kvalitātes vērtēšana vidusskolā. 

2.3.2. Profesionālās sporta stundas vērtēšanas kritēriji. 

2.3.3. Skolotāja sagatavošanās stundai. 

2.3.4. Testi fizisko īpašību un funkcionālo spēju kontrolei vidusskolā.


Eksāmens 


125 



1993.g. 




























1996. - 176 с. 


«Дельта», 1998. - 208 с. 









Nosaukums Aerobika un tās mācību metodika 









Nav. 



teorētiskās un praktiskās zināšanas par aerobikas mācīšanas metodiku dažāda vecuma skolēniem. 



1. IEVADS AEROBIKAS MĀCĪŠANAS METODIKĀ 

126 

1.1. Aerobikas raksturojums. Aerobikas veidu vēsture, īpatnības un nozīme (klasiskā, mūsdienu, dejas 

aerobika, fit-ball, kalanētika, hidroaerobika, step aerobika, strečings u.c. Aerobikas terminoloăija. 

1.2. Aerobikas plānošana sporta stundā Aerobikas plānošana sporta stundas ievada – sagatavotai daĜai, 

galvenais daĜai.un nobeiguma daĜai Fizioloăiskais un psiholoăiskais aerobikas raksturojums. 

Ārstnieciskā un pedagoăiskā kontrole. 

1.3. Aerobikas raksturojums dažāda vecuma skolēniem. Aerobikas raksturojums 1. - 4. klases 

skolēniem. Aerobikas raksturojums 5. - 8. klases skolēniem. Aerobikas raksturojums 9.- 12. klases 

skolēniem. Aerobika sportistiem. 

2. AEROBIKAS MĀCĪŠANAS METODIKA 

2.1. Mācīšanas metodika. Nodarbību organizācija, metodika un vadīšana. Aerobikas līdzekĜu 

klasifikācija. Aerobikas kompleksi, to sastādīšana, slodzes regulēšana, programmu izpildes ilgums, 

mūzika un tērps nodarbībās. Īsi metodiskie norādījumi aerobikas stundu vadīšanai. Aerobikas 

stundas ievada-sagatavojošā daĜa, galvēna daĜa, nobeiguma daĜa. Mācību prakse mūsdienu aerobikas 

kompleksu vadīšanā.. Ritmiskā vingrošana skolā. Mācīšanas principi. Mācīšanas noteikumi un 

metodes. 

2.2. Aerobikas ārpusstundas nodarbības. Sacensību, festivālu, paraugdemonstrējumu organizēšana. 

Aerobika dažādos sporta veidos kā iesildīšanās, kā treniĦš dažādu fizisko īpašību attīstīšanai un 

rehabilitācija. Aerobika vidēja gadagājuma cilvēkiem, aerobika sievietēm stāvoklī. 


Diferencētā ieskaite


127 

1. AuziĦa I., Saulīte-Zandere I. Lielā fitnesa grāmata. Rīga.: Jumava. 2001. 

2. Brēmanis E. Fiziskā audzināšana un medicīna. Rīga.: Zvaigzne. 

3. Jaružnijs N. Strečings. Rīga. 1995. 

4. Jukmane D. Ievads aerobikā. Rīga.: Zvaigzne, 1996. 

5. Kaziniece V. Vairāk nekā 1000 vingrinājumi 365 dienām. Rīga.: Gulbis. 2001. 

6. Kūpers K. Aerobika veselībai. Rīga.: Zinātne. 1990. 

7. R.Tornopolska. Aerobika un citi fitnesa veidi. Rīga.: 2002. 

8. Basics Be Balanced. Manuela Boehm. Institute of Fitness Education. I.C.A.R.O.S. GmbH. Hamburg / 

Germany. 2004. 

9. Uschi Preube, Hans-Jurgen Horn. Fitness mit dem Thera-Band. 2003. 

10. Internets www. poisk. lv.- aerobika. 

11. Ким Наталья. Фитнес и аэробика. Москва.: Рипол Классик. 2001. 


1. www.google.lv 

2. www.siets.lv 

3. www.jandex.ru 

4. www.referat.ru. 





Aerobics and methods instruction. 



methods of aerobics and fitness of education of the basic school. 

Piezīmes:

Nosaukums Tautas dejas, ritmika un to mācību metodika 









Nav. 



teorētiskās un praktiskās zināšanas par dejas un ritmikas mācīšanas metodiku dažāda vecuma skolēniem. 



1. IEVADS MĀCĪŠANAS METODIKĀ 

128 

1.1. Dejas un ritmika raksturojums. Stundas organizācija. Mācību mērėi, uzdevumi, saturs. 

1.2. Dejas un ritmika raksturojums dažāda vecuma skolēniem. Dejas un ritmika raksturojums 1. - 4. 

klases skolēniem. Dejas un ritmika raksturojums 5. - 8. klases skolēniem. Dejas un ritmika 

raksturojums 9.- 12. klases skolēniem. 

2. DEJAS UN RITMIKA MĀCĪŠANAS METODIKA 

2.1. Dejas mācīšanas metodika. Stundas organizācija, vadīšana. Mācīšanas metodika. Palēciena solis, 

pārmaiĦus solis, polkas solis, galopa solis, valša solis. Dejas “TūdaliĦ, tagadiĦ”, “PlaukstiĦ polka”, 

“KumeliĦi, kamoliĦi”, “Skaisti dziedi, lakstīgala”, “Jautrā polka”, “SudmaliĦas”, valsis pa pāriem. 

Klasiskās dejas, raksturu dejas un vēsturiskās dejas. 

2.2. Ritmika un kustības. Bērnu estētiskā audzināšana. Ritma, muzikalitātes, radošās darbības 

attīstīšana ar dažādu kustību palīdzību. Ritmiskās kustības formas. Ritma improvizācija ar un bez 

priekšmetiem. 

Kustību improvizācija individuāli, pāros, grupās. Improvizācija mūzikas pavadījumā. Pantomīma. 

Mūzikas klausīšanās, dažāda mūzikas ritma noteikšana. 





2. Fiziskās audzināšanas programma 1.- 12. klasei. Latvijas Republikas Izglītības ministrija. Rīga

129 

1993.g. 








8. N.Jaružnijs, U.Švinks. Ritmiskā vingrošana. – R. : Avots, 1970. 










The course is intended for students of bachelor study programmer ’’ Physical education teacher’’. 

Piezīmes:

Nosaukums Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika 









nav 



Atlētiskās vingrošanas būtība, metodiskie principi, vingrojumu izpildes tehnika, nodarbību vadīšana, sacensību 

organizēšana un tiesāšana. 


1. Spēks kā cilvēka fiziskā īpašība. Spēka attīstības metodes. Spēka īpašību struktūra. Spēka attīstīšanas 

līdzekĜi. Spēku attīstīšanas metodes. 

2. Atlētiskā treniĦa metodiskie principi, pamatelementi. Vingrojumu izpildes tehnika. 

3. Spēka treniĦa organizācijas īpatnības pusaudžiem un meitenēm. Drošības tehnikas noteikumi. Organisma 

atjaunošanās pēc fiziskajām slodzēm. 

4. Atlētiskā vingrošana: muskuĜu treniĦš dažādām muskuĜu grupām. Vispārsagatavojošie vingrinājumi. 

Sacensību izvešana atlētiskajā trīscīĦā. 

5. Svaru bumbu vingrinājumu izpildes tehnika – grūšana un raušana. Speciālie sagatavojošie vingrinājumi. 

Sacensību izvešana svara bumbu sportā. 




1. Delavjē F. Muskulatūras attīstīšana. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

2. Vološins V., LariĦš V. Atlētiskā vingrošana nepareizas stājas labošanā. – Rīga, 1994. 

3. Trenera rokasgrāmata. – Rīga, Latvijas treneru tālākizglītības centrs, 2003. 

4. Fiziskās kultūras teorija – Rīga, 1993. 

5. Upmalis I., Vološins V. Atlētiskā vingrošana iesācējiem. – Rīga, 1996. 

6. Vološins V., Krauksts V., Čupniks L. Spēka attīstīšanas netradicionālie vingrojumi. Rīga, Mācību līdzeklis, 

1994. 

7. А.Н.Воробьев, Ю.Я.Сорокин. Анатомия силы. – М.: Ф и С, 1987. 

8. В.А.Поляков, В.И.Воронов. Гиревой спорт. – М.: Ф и С, 1988. 

9. Е.Захаров, А.Карасев, А.Сафонов. Энциклопедия физической подготовки. – М.: Лептос, 1994. 



130

1. Теория и практика физической культуры. Научно теоретический журнал. 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜai 


Athletics and methodic of teaching athletics. 


The essence of athletics, principles, techniques of performing conducting classes, organization and judgment 

of competitions. 

Piezīmes: 

131

Nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika I 







Jānis Petrovskis , IVF , asistents 


Nav 



TrīssoĜlēkšanas, augstlēkšanas apguves metodikas pamati. Teorētiskās zināšanas doto veidu tehnikas iemaĦu 

un prasmju apguvē un izpildē. Sacensību noteikumi un tiesāšanas iemaĦas trīssoĜlēkšanā un augstlēkšanā. 

Vieglatlētikas stundas galvenā daĜa. 


1. Kustību tehnikas pamatu apguve: trīssoĜlēkšanas, augstlēkšanas speciālo vingrinājumu apguves metodika. 

2. Teorētiskās zināšanas: apgūto vieglatlētikas disciplīnu tehnikas analīze. 

3. Sacensību noteikumi trīssoĜlēkšanā, augstlēkšanā, sacensību organizēšana un vadīšana. 

4. Ātruma, spēka īpašību attīstības metodika. 

5. Nodarbību vadīšana (galvenā un noslēguma daĜa) 




1. I.LiepiĦš. Vieglatlētika iesācējiem. – R.: Avots, 1986. 

2. .J.Petrovskis. Vieglatlētika (mācību līdzeklis). – DPU, LJSC, 1996. 

3.I.LiepiĦš. Vieglatlētika iesācējiem. – R.: Avots, 1986. 

4. L.Kurzemniece. Sports 10. – 12.klasei. – R.: Zvaigzne, 2000. 

5. Н.Озолин. Легкая атлетика. – М.5 Ф и С, 1989. 


1. N.Grasis. Treneru rokasgrāmata. – R.: LTTC, 2003. 

2. SAVF. Statūti un sacensību noteikumi. – R.: Jumava, 1998. 

3. http://www.eat-athletics.lv 


1. A.Staăis. Latvijas vieglatlētikas gadagrāmata. – R.: Jura Apgāds, 2004.,2005. 

2. Žurnāls. Легкая атлетика. – М.:ТОО Поли Гран, 2004.,2005. 

3. http://www.de.dau.lv. Sports 


132

Profesionālo studiju programmas “Fiziskas audzināšanas skolotājs” B daĜa 



Piezīmes: 

133

Nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika II 









Nav 



Vieglatlētikas attīstības vēsture, loma, klasifikācija, skriešanas, tāllēkšanas un lodes grūšanas apguves 

metodikas pamati. Teorētiskās zināšanas doto veidu tehnikas iemaĦu un prasmju apguvē un izpildē. Sacensību 

noteikumi un tiesāšanas iemaĦas skriešanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā. 


1. Vieglatlētikas attīstības vēsture, tās loma cilvēka dzīvē. 

2. Veidu klasifikācija. 

3. Kustību tehnikas pamatu apguve: sprinteru, skrējēju, tāllēcēju, lodes grūdēju speciālo vingrinājumu apguves 

metodika. 


5. sacensību noteikumi, sacensību organizēšana un vadīšana. 

6. Izturības attīstības metodika. 




1. V.Berhards, Dz.Žaula. Vieglatlētikas skola. – R.: RaKa, 1999. 

2. V.Berhards, Dz.Žaula. Pirmie soĜi vieglatlētikā. – R.: RaKa, 1998. 


4. L.Kurzemniece. Sports 10. – 12.klasei. – R.: Zvaigzne, 2000. 

5. Л.Хоменков. Учебник тренера по легкой атлетике. – М.: Ф и С, 1982. 


1. В.Мяхрикадзе. Тренировка юного спринтера. – М.: Ф и С, 1998. 



1. A.Staăis. latvijas vieglatlētikas gadagrāmata. – R.: Jura Apgāds, 2004.,2005. 




134




Piezīmes: 

135

Nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika III 









Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Diska, 

šėēpa mešanas, stafetes skrējiena apguves metodikas pamati. Teorētiskās zināšanas doto veidu tehnikas 

iemaĦu un prasmju apguvē un izpildē. Sacensību noteikumi un tiesāšanas iemaĦas šėēpa mešanā, stafetes 

skrējienos. Fizisko īpašību attīstības metodika. Vieglatlētikas stundas ievada – sagatavošanās daĜa. 


1. Kustību tehnikas pamatu apguve: šėēpa, stafetes speciālo vingrinājumu apguves metodika. 


3. Sacensību noteikumi šėēpa mešanā, stafetes skrējienā, sacensību organizēšana un vadīšana. 


5. Nodarbību vadīšana (ievada – sagatavošanās daĜa). 


Speciālo vingrinājumu apguve. 


1. V.Berhards, Dz.Žaula. Vieglatlētikas skola. – R.: RaKa, 1999. 

2. V.Berhards, Dz.Žaula. Pirmie soĜi vieglatlētikā. – R.: RaKa, 1998. 


4.J.Petrovskis. Vieglatlētika (mācību līdzeklis). – DPU, LJSC, 1996. 



1. В.Филин. Основы спорта. – М.: Ф и С, 1980. 








136



Piezīmes: 

137

Nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika IV 









Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem.. Diska 

mešanas apguves metodikas pamati. Teorētiskās zināšanas doto veidu tehnikas iemaĦu un prasmju apguvē un 

izpildē. Sacensību noteikumi un tiesāšanas iemaĦas diska mešanā. Fizisko īpašību attīstības metodika. 


1. Kustību tehnikas pamatu apguve: diska metju speciālo vingrinājumu apguves metodika. 

2. Teorētiskās zināšanas: apgūts vieglatlētikas disciplīnas tehnikas analīze. 

3. Sacensību noteikumi diska mešanā, sacensību organizēšana un vadīšana. 


5. Piedalīšanās ieskaites sacensībās vieglatlētikā 






3. Л.Хоменков. Учебник тренера по легкой атлетике. – М.: Ф и С, 1980. 



1. В.Филин. Основы спорта. – М.: Ф и С, 1980. 

2. SAVF. Statūti un sacensību noteikumi. – R.: Jumava, 1998. 







Profesionālo studiju programmas “Fiziskas audzināšanas skolotājs” B daĜa 


138


Piezīmes: 

139

Nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika V 









nav 



Barjerskriešanas apguves metodikas pamati. Teorētiskās zināšanas doto veidu tehnikas iemaĦu un prasmju 

apguvē un izpildē. Sacensību noteikumi un tiesāšanas iemaĦas barjerskriešanā. Vieglatlētikas stundas 

vadīšana. Fizisko īpašību attīstības metodika. 


1. Kustību tehnikas pamatu apguve: barjerskrējēju speciālo vingrinājumu apguves metodika. 

2. Teorētiskās zināšanas: apgūtās vieglatlētikas disciplīnas tehnikas analīze. 

3. Sacensību noteikumi barjerskriešanā. 

4. Fizisko īpašību kopsavienojums vieglatlētu nodarbībās. 

5. Vieglatlētu stundas vadīšana. 

6. Piedalīšanās ieskaites sacensībās. 


Eksāmens 



2. T.Lisicina. Barjerskrējēju speciālie vingrinajumi. – R.: LSPA, 1999. 


4. SAVF. Statūti un sacensību noteikumi. – R.: Jumava, 1998 



1. N.Grasis. Treneru rokasgramata. – R.: LTTC, 2003. 



1. A.Staăis. Latvijas vieglatlētikas gadagrāmata. – R.: Jura Apgāds, 2004.,2005. 




Profesionālo studiju programmas “Fiziskas audzināšanas skolotājs” studentiem B daĜai 

140



Piezīmes: 

141

Nosaukums Futbols un tā mācību metodika 







Arnolds KovaĜevskis , Mācību metodiku katedra, mag.paed., lektors 


nav 



Futbola vēsture, noteikumi, būtība. Futbola apguves metodikas pamati. Teorētiskās zināšanas, apgūstamās 

prasmes un iemaĦas spēles tehnisko un taktisko elementu izpildē, metodes un metodiskie paĦēmieni futbola 

nodarbību vadīšanā. 


4 lekcijas un 44 praktiskās nodarbības. 

1. Futbola vēsture, noteikumi, būtība. 

2. Mācīšanas pakāpenības principi, pakāpes, tehnisko paĦēmienu klasifikācija. 

3. Kustību tehnikas pamatu apguve: skrējiens, apstāšanās, lēcieni un to mācību metodika. 

4. Darbību ar bumbu apguve: sitieni, uztveršana, vadīšana, māĦu kustības, atĦemšana, sānu iemetiens, 

vārtsarga spēle un to mācību metodika. 

5. Spēles taktika uzbrukumā (ātrais uzbrukums, pozicionālais uzbrukums, grupas taktiskā darbība, individuālā 

taktika) un tā mācību metodika. 

6. Spēles taktika aizsardzībā, aizsardzības sistēmas („cilvēks – cilvēku”, zonas, jauktā, grupas un individuālā 

taktika) un tā mācību metodika. 

7. Nodarbību vadīšana (mācību prakse) 




1. M.Rubenis. Futbols. Spēles noteikumi un tiesāšana – Latvijas Futbola Federācija, Rīga, 2002. 

2. A.Ponamarjovs. Futbola sacensību organizēšana un tiesāšana skolā – Rīga: LSPA, 1999. 

3. J.Kupča red. Sporta spēles skolā – Rīga: Zvaigzne, 1991. 

4. Ю.Д. Железняк, Ю.М. Портнов. Спортивные игры – М.: ACADEMA, 2002. 

И.А.Шдыков. Спорт в школе. Футбол – М.: Тера Спорт, 2002. 


1. Grants I. Fiziskā audzināšana, sports un vesels bērns. – Rīga, Mācību grāmata, 1997. 

2. Jansone R., Immere I., LiepiĦš I. Sports vidusskolā. – Rīga: Zvaigzne, 1996. 

3. OzoliĦš N. Sportista iesildīšanās. – Rīga: Zvaigzne, 1984. 



142

Журнал „Физическая культура в школе”, P – 1 L 




Football and methods of teaching football. 


The history of football, rules, essence. Methods of mastering football. Theoretical knowledge, skills to acquire 

for performing technical and tactical elements, methods and methodic of conducting football classes. 

Piezīmes: 

143

Nosaukums Volejbols un tā mācību metodika I 







Arnolds KovaĜevskis, Mācību metodiku katedra, mag.paed., lektors 


nav 



Volejbola vēsture, noteikumi, būtība. Teorētiskās zināšanas, apgūstamās prasmes un iemaĦas spēles tehnisko 

un taktisko elementu izpildē. Metodes un metodiskie paĦēmieni volejbola nodarbību vadīšanā. 



1.Volejbola vēsture, noteikumi, būtība. 

2. Volejbola spēles tehnikas mācīšanas pakāpes, tehnisko paĦēmienu klasifikācija. 

3. Kustību tehnikas pamatu apguve: stāja, pārvietošanās, lēcieni, kritieni un to mācību metodika. 

4. Darbību ar bumbu apguve: piespēles (augšējā, apakšējā), serves (apakšējā priekšējā, augšējā priekšējā), 

gremde, bloks un to mācību metodika. 

5. Vispusīga un speciālā sagatavošana volejbolā. 




1. LapiĦš V. Volejbols. – Rīga, 2002. 

2. LapiĦš V. Servju uzĦemšanas tehnikas pilnveidošana. – Rīga: LSPA, 1993. 

3. Kovals L. Latvijas volejbola vēsture 1920. – 1991.gads. – Rīga: “Poligrāfists”, 1992. 

4. J.Kupča red. Sporta spēles skolā. – Rīga: “Zvaigzne”, 1991. 

5. Барбара Л. Виера, Бонни Джил Бергюсон. Волейбол. – М.: АСТ Астрель, 2004 

6. Ю.Д.Железняк, Ю.М.Портнов. Спортивные игры – М.: ASADEMA, 2002., 2004. 


1. GrigoĜunovičs Z. Vingrinājumi volejbola tehnikas paĦēmienu pilnveidošanai, Rīga, 1985. 







144




Volleyball and methods of teaching volleyball. 


The history of volleyball, rules, essence. Theoretical knowledge, skills to acquire , technical and tactical 

elements. Methods and methodological means in volleyballs classes. 

Piezīmes: 

145

Nosaukums Volejbols un tā mācību metodika II 









nav 



Teorētiskās zināšanas, apgūstamās prasmes un iemaĦas spēles taktisko elementu izpildē. Metodes un 

metodiskie paĦēmieni volejbola nodarbību vadīšanā. 



1. Volejbola taktikas elementu klasifikācija. 

2. Uzbrukuma taktika (ar servi, pret gremdi) – individuālā, komandas – un tās mācību metodika. 

3. Aizsardzības taktika (pret servi, pret gremdi). Bloėēšana, laukuma segšanas sistēmas un to mācību 

metodika. 

4. Nodarbību vadīšana (mācību prakse). 


Eksāmens 


1. LapiĦš V. Volejbols. – Rīga, 2002. 

2. LapiĦš V. Servju uzĦemšanas tehnikas pilnveidošana. – Rīga: LSPA, 1993. 

3. Kovals L. Latvijas volejbola vēsture 1920. – 1991.gads. – Rīga: “Poligrāfists”, 1992. 

4. J.Kupča red. Sporta spēles skolā. – Rīga: “Zvaigzne”, 1991. 

5. Барбара Л. Виера, Бонни Джил Бергюсон. Волейбол. – М.: АСТ Астрель, 2004 

6. Ю.Д.Железняк, Ю.М.Портнов. Спортивные игры – М.: ASADEMA, 2002 


1. GrigoĜunovičs Z. Vingrinājumi volejbola tehnikas paĦēmienu pilnveidošanai, Rīga, 1985. 








146



Volleyball and methods of teaching volleyball. 


Theoretical knowledge, skills to acquire of performing tactics, methods and methodical for conducting 

volleyball classes. 

Piezīmes: 

147

Nosaukums Basketbols un tā mācību metodika I 







Nikolajs RomaĦenko, Mācību metodiku katedra, mag.paed., lektors 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Basketbola 

galveno tehnikas paĦēmienu izpilde atbilstoši vidusskolas standarta prasībām sportā. Teorētisko un praktisko 

zināšanu basketbolā apguve un basketbola nodarbību vadīšana.. 


4 lekcijas, 44 praktiskās nodarbības 

Basketbola vēsture, mūsdienu stāvoklis un tā attīstības pamattendences. Spēles noteikumi un tiesāšanas 

metodika, sacensību organizēšana un sistēma. 

Basketbola spēles tehnika aizsardzībā un uzbrukumā un to mācību metodika. ĖermeĦtehnika (spēlētāja darbība 

bez bumbas). Basketbolista stāja, pārvietošanās, izklupieni, pagriezieni, lēcieni un māĦkustības (finti). 

Apstāšanās skrējienā. Pārvietošanās aizsarga stājā. Aizsarga stāja : soĜa, paralēlā jeb frontālā stāja. 

Bumbas pārvaldīšanas tehnika. Bumbas turēšana, piespēles, tveršana, driblē, metieni. Bumbas iegūšanas 

tehnika: izraušana, izsišana, pārtveršana, bloėēšana. 




148 

1. 1.А.Бондарь. Баскетбол в школе.-Минск,1982. 

2. 2.Баскетбол.Учебник для вузов физической культуры под ред.Ю.М.Пoртнова.-М.1997. 

3. 3.A.Rudzītis. Jauno basketbolistu treniĦš .-Rīga, LBS,LSPA,2003. 

4. 4.Latvijas basketbola vēsture.- Jumava, 1998. 

5. 5.Oficiālie basketbola noteikumi.- FIBA, 2002. 

6. 6.А.Зиник. Первые шаги в баскетболе. М.: Ф и С,1972. 

7. 7.Sporta metodiskie ieteikumi pamatskolai.- Rīga, 1998. 

8. 8.Sporta spēles skolā. Rīga :”Zvaigzne”,1991. 

9. Спортивные игры. М.: ACADEMA, 2004. 

10. 10. Ю.Железняк, Ю.Портнов.Спортивные игры. М.:ACADEMA,2002. 


1. 1.Basketbola vārdnīca. Rīga :LSPA, 1998. 

2. 2.Basketball fot yong players.- FIBA, 2000. 

3. 3.Баскетбол. Под ред. Ю.М.Портного. М.,1997. 

4. 4.M.Grāvītis .Basketbols skolu fiziskās kultūras programmā.Rīga,1979. 

5. 5.Мэтт Барсель. Баскетбол. Научись играть и стать звездой. МАК Медиа, 2001.

149 

6. 6.Л.Би, К.Нортон. Упражнения в баскетболе. М.: Ф и С,1972. 

7. 7.А.Я.Гомельский. Баскетбол (секреты мастера).1000 баскетбольных упражнений. М.,1997. 

8. 8.Ник Сортэл. Баскетбол. 1000 упражнений и советов для юных игроков. М.: АСТ, 2002. 

9. 9.Джим Дрюэт. Баскетбол. Спорт для начинающих. М.: АСТ,2002. 

10. 10.Sporta ABC 6.-9.klasēm.- Lielvārds,1996. 



Profesionālo studiju programmas :Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜa 


Basketball and methods of teaching basketball. I. 


Technique and tactics of the basketball, conducting classes. 

Piezīmes:

Nosaukums Basketbols un tā mācību metodika II 









Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Basketbola 


zināšanu basketbolā apguve un basketbola nodarbību vadīšana. 



Basketbola nodarbību veidošanas pamati. Basketbola tehnikas un taktikas klasifikācija un to mācību 

metodika. 

Atlecošas bumbas iegūšana cīĦā pie groza. Basketbola spēles taktika un tās mācību metodika: individuālajā, 

grupu, komandas. Uzbrucēju un aizsargu uzdevumi. Ātrais uzbrukums. Pozicionālais uzbrukums. Divu un triju 

spēlētāju sadarbība uzbrukumā un aizsardzībā. Sadarbība “dod - skrien”, aizsegs, trijstūris, trijnieks, sedzamo 

maiĦa. 

Aizsardzība “cilvēks - cilvēku”, zonas un jauktas aizsardzības. Nodarbību vadīšana. 


Eksāmens 


150 

1. 1.А.Бондарь. Баскетбол в школе.-Минск,1982. 

2. 2.Баскетбол.Учебник для вузов физической культуры под ред.Ю.М.Пиртнова.-М.1997. 

3. 3.A.Rudzītis. Jauno basketbolistu treniĦš.-Rīga, LBS,LSPA,2003. 

4. 4.Latvijas basketbola vēsture.- Jumava, 1998. 

5. 5.Oficiālie basketbola noteikumi.- FIBA, 2002. 

6. 6.А.Зиник. Первые шаги в баскетболе. М.: Ф и С,1972. 

7. 7.Sporta metodiskie ieteikumi pamatskolai.- Rīga, 1998. 

8. 8.Sporta spēles skolā. Rīga :”Zvaigzne”,1991. 

9. Спортивные игры. М.: ACADEMA, 2004. 

10. 10. Ю.Железняк,Ю.Портнов. Спортивные игры.М.:ACADEMA,2002. 


1. 1.Basketbola vārdnīca. Rīga :LSPA, 1998. 

2. 2.Basketball fot yong players.- FIBA, 2000. 

3. 3.Баскетбол. Под ред. Ю.М.Портного. М.,1997. 

4. 4.M.Grāvītis. Basketbols skolu fiziskās kultūras programmā.Rīga,1979.

151 

5. 5.Мэтт Барсель. Баскетбол. Научись играть и стать звездой. МАК Медиа, 2001. 

6. 6.Л.Би, К.Нортон. Упражнения в баскетболе. М.: Ф и С,1972. 

7. 7.А.Я.Гомельский. Баскетбол (секреты мастера).1000 баскетбольных упражнений.М.,1997. 

8. 8.Ник Сортэл. Баскетбол. 1000 упражнений и советов для юных игроков. М.: АСТ, 2002. 

9. 9.Джим Дрюэт. Баскетбол. Спорт для начинающих. М.: АСТ,2002. 

10. 10.Sporta ABC 6.-9.klasēm.- Lielvārds,1996. 



profesionālo studiju programmas „Fiziskās audzināšanas skolotājs” B daĜa 


Basketball and methods of teaching basketball. II. 


Technique and tactics of the basketball, conducting classes. 

Piezīmes:

Nosaukums Handbols un tā mācību metodika 









Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Handbola 


zināšanu handbolā apguve un handbola nodarbību vadīšana. 



Handbola vēsture(pasaulē, Latvijā). Handbola noteikumi. Uzbrukuma tehnikaun tās mācību metodika. 

Handbolista stāja (augstā un zemā). ĖermeĦtehnika: soĜošana, skriešana, apstāšanās, finti, pagriezieni, lēcieni, 

kritieni. Bumbas turēšana (ar vienu vai abām rokām). Bumbas tveršana, piespēles. Tehnikas paĦēmienu 

izpildes pamatnosacījumi. Vienreizējais dribls, daudzkārtējais dribls. Bumbas metieni vārtos. MāĦkustības 

(finti).Aizsardzības tehnika. Vārtsarga spēle. Spēles taktika uzbrukumā un to mācību metodika. Individuālā 

darbība. Grupas taktiskie līdzekĜi uzbrukumā. Pozicionālais uzbrukums. Pamatizvietojums uzbrukumā. Ātrais 

uzbrukums. Spēles taktika aizsardzībā. Individuālā, grupveida un komandas darbība. Kustību rotaĜu 

izmantošana rokasbumbas stundās. Rokasbumbas pasniegšanas metodika un tās īpatnības skolā. Sacensību 

organizēšanas un vadīšanas sistēma. 




1.N.Grasis. Handbola rokasgrāmata, LSPA, 1999. 

2.N.Grasis. Handbola spēles noteikumi. Rīga, 1998. 

3.Sporta spēles skolā. I.Kupča red.,R.: Zvaigzne,1991. 

4.H.Meijers.Sports skolā. Handbols. R.:Zvaigzne,1996. 

5.Н.П.Клусов. Ручной мяч в школе. М.: Просвещение,1986. 

6. Спортивные игры. М.:ACADEMA, 2004. 

7. Ю.Железняк, Ю.Портнов. Спортивные игры. М.:ACADEMA, 2002 


1.Fiziskā audzināšana.Pārbaudes darbi pamatskolā. –Rīga,1996. 

2.Sporta ABC 6.- 9.klasēm.- Lielvārds,1996. 

3.Л.Гарбаляускас. Играем в ручной мяч. М.: Просвещение,1988. 

4.В.Д.Ковалев. Спортивные игры. М.: Просвещение,1988. 

5.В.А.Барков. Уроки физической культуры в школе (пособие для учителей).- Минск,2001. 

152

6.Щ.С.Голуб. Подвижные игры в подготовке спортивных резервов по гандболу. Учебно – 

методическое пособие.- Минск,1995. 

7.А.И.Бондарь. Подготовка юных гандболистов. – Минск,1994. 





Handball and methods of teaching handball. 


Technique and tactics of the handball, conducting classes. 

Piezīmes: 

153

Nosaukums Badmintons, galda teniss un to mācību metodika 







Arnolds KovaĜevskis , Mācību metodiku katedra, mag.paed., lektors 


Nav 



Galda tenisa, badmintona spēĜu būtība, spēĜu tehnikas, taktikas elementu mācīšanas metodika. Sacensību 

organizēšana un tiesāšanas metodika. 


1. Galda tenisa, badmintona spēĜu vēsture, noteikumi, būtība. 

2. Kustību tehnikas elementu apguve galda tenisā: raketes turēšanas veidi, stāja, pārvietošanās, serves, sitieni 

no labās un kreisās puses (taisnais, nogrieztais, uzgrieztais) un to mācību metodika. 

3. Uzbrukuma taktika pret aizsardzību, aizsardzības taktika pret uzbrukumu mācību metodika. 

4. Kustību tehnikas elementu apguve badmintonā: raketes turēšana, stājas, pārvietošanās, serves, sitieni no 

labās un kreisās puses no augšas, to klasifikācija un mācību metodika. 

5. Individuālā un pāru spēles taktika un tās mācību metodika. 

6. Sacensību organizēšanas un tiesāšanas metodika. 




1. J.Kupča red. Sporta spēles skolā. – Rīga: Zvaigzne, 1991. 

2. Ю.Д. Железняк, Ю.М. Портнов. Спортивные игры – М.: ACADEMA, 2002. 

3. Л.К. Серова, Н.Г.Скачков. Учей владеть ракеткой – Л.: Лениздат, 1989. 

4. В.М. Богушас. Играем в настольный теннис – М.: Просвещение, 1987. 

5. Цю. Чжунхуей. Настольный теннис – М.: Ф и С, 1978. 

6. Д.П.Рыбаков, М.И. Штильман. Основы спортивного бадминтона – М.: Ф и С, 1978. 

7. http://badmintonpro.com/train sh tml 








154





Piezīmes: 

155

Nosaukums Kustību rotaĜas un to mācību metodika 









Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Sniegt 

teorētiskās un praktiskās zināšanas par kustību rotaĜu mācīšanas metodiku dažāda vecuma skolēniem. 



1. IEVADS KUSTĪBU ROTAěU MĀCĪŠANAS METODIKĀ 

1.1. Kustību rotaĜas skaidrojums. Kustību rotaĜas jēdziens. Kustību rotaĜas nozīme izglītības sistēmā 

(izglītojošā, audzinošā, veselību veicinošā). Kustību rotaĜu klasifikācija. 

1.2. Kustību rotaĜu plānošana sporta stundā. Kustību rotaĜu plānošana sporta stundas ievada – 

sagatavotai daĜai. Kustību rotaĜu plānošana sporta stundas galvenais daĜai. Kustību rotaĜu plānošana 

sporta stundas nobeiguma daĜai . 

1.3. Kustību rotaĜu raksturojums dažāda vecuma skolēniem. Kustību rotaĜu raksturojums 1.- 4. klases 

skolēniem. Kustību rotaĜu raksturojums 5. - 8. klases skolēniem. Kustību rotaĜu raksturojums 9.- 12. 

klases skolēniem. 

2. KUSTĪBU ROTAěU MĀCĪŠANAS METODIKA 

2.1. Kustību rotaĜas mācīšana. RotaĜas izvēle. Sagatavošanās rotaĜai. RotaĜnieku organizēšana. RotaĜas 

skaidrošana, vadīšana, tiesāšana. Skolēnu ka palīgu iesaistīšana rotaĜās. RotaĜas slodzes regulēšana. 

2.2. Netradicionālās kustību rotaĜas. Kustību rotaĜas runas attīstīšanai. Kustību rotaĜas iztēlei un 

fantāzijas attīstīšanai. Kustību rotaĜas sadarbību iemaĦu veidošanai. Kustību rotaĜas saistība ar citiem 

mācību priekšmetiem. 

2.3. Kustību rotaĜu sacensību organizēšana un vadīšana. Sagatavošanās sacensībām. Sacensību 

dokumentu (nolikums, programma, protokoli u.c.) izstrāde. Sacensību organizācija, vadīšana un 

vērtēšana. 




156 



3. Korotkovs I. Kustību rotaĜas sporta nodarbībās. – Rīga: “Liesma”, 1972 –102 lpp. 


2001 – 28 lpp. 


6. Ripa V. Veiklības un atjautības rotaĜas. – Rīga: „Vārti”, 1999.

157 

7. Romenkova V. RotaĜu attīstība. – Rīga: „Vārti”, 1999. 

8. Sporta spēles skolā./ Kupča red. Rīga: „Zvaigzne”, 1991. 

9. Былеев Л. В. И др. Подвижные игры. – Москва: «Ф и С», 1974. 

10. Былеев Л. В., Коротков И. М., Подвижные игры. – Москва: «Ф и С», 1982. 


«Дельта», 1998. - 208 с. 

12. Спортивные и подвижные игры./ Под ред. Ю Портных. – Москва: «Физкультура и спорт», 

1984. – 344 с. 

13. Яковлев В. Г. Подвижные игры в 1- 4 классах. – Минск: «Народная асвета», 1970. – 56 стр. 

14. Яковлев В. Г., Ратников В. П. Подвижные игры. - Москва: «Просвещение», 1977. -143 c. 


5. LiepiĦš I. Brīvā laika spēles. – Rīga: „LIC”, 1992 - 48 lpp. 

6. Netradicionālie vingrinājumi, spēles un rotaĜas. Metodiskais līdzeklis./ Grinfelde A., Kurzemniece L. 

red. Rīga: „Mācību grāmata”, 1994. 



8. Геллер Е. М. Игры на переменах для школьников 4 -6 классов. – Москва: «Физкультура и 

спорт», 1985. - 48 с. 


1996. - 176 с. 

10. Козак О. Н. Летние игры для больших и маленьких. - Санкт – Петербург: «Союз», 1997 -144 с. 

11. Литвинова М..Ф. Русские народные подвижные игры для детей дошкольного и младшего 

школьного возраста: Практическое пособие – 2-е изд. - Москва: «Айрис – пресс», 2004.-192 с. 

12. Найминова Э. Физкультура. Методика преподавания. Спортивные игры. - Ростов – на – Дону: 

«Феникс», 2001. -256 с. 

13. Cтепанова О. А. Игра и оздоровительная работа в начальной школе. - Москва: « Творческий 

центр», 2003. – 144 с. 





The games and there learning methodology. 


The course is designed for the professional study program “Teacher of physical upbringing” students. The 

course offers theoretical and practical knowledge about the methodic of teaching games for children from 

different age groups. 

Piezīmes:

Nosaukums Peldēšanas un tās mācību metodika I 







Svetlana Stalidzāne, Anatomijas un fizioloăijas katedra, mag.sp.paed., lektore 


nav 



Peldēšanas tehnika uz krūtīm kraula stilā un uz muguras. SākumiemaĦu apmācības metodika. 


a. Peldēšanas vēsture, nodarbību organizācijas formas. 

b. Peldēšanas uzdevumi un saturs. Peldēšanas sporta stili. Sacensību noteikumi. 

c. Peldēšanas mācību metodika. 

d. Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm un uz muguras. Peldēšanas kraulā uz krūtīm un muguras mācību 

metodika. 

e. Startu un pagriezienu mācīšana un tehniskā pilnveidošana. 

f. Peldēšanas tehnika braslā un tauriĦstilā. Peldēšanas braslā un tauriĦstilā mācību metodika. 




1. Lielvārds A. 1987. Peldēšana. –Rīga: Zvaigzne. 

2. Булгакова Н. 1996. Спортивное плавание. -Москва. 

3. Еаусилтет Д. 1972. Наука о плавание. -Москва: Ф и С. 

4. Гончар И. 1998. Плавание и методика преподавания. –Одеса: Дрик. 


158 

1. Vilemsons T. 1985. Gribu mācīties peldēt. –Rīga: Avots. 

2. SoboĜevs N. 1972. Mācīties peldēt kraulā. –Rīga: Liesma. 

3. Вайцеховский С. 1978. Физическая подготовка пловца. –Москва: Физкультура и спорт. 




14. Научно- практический журнал: Практическая кинезиология. 



Kursa nosaukums angĜu valodā: Swimming and it’s educational methods

Kursa anotācija angĜu valodā: Freestyle swimming techniques on chest and back for beginners 

Piezīmes: 

159

Nosaukums Peldēšanas un tās mācību metodika II 







Svetlana Stalidzāne, Anatomijas un fizioloăijas katedra, mag.sp.paed.,lektore 


Peldēšanas metodika 



Peldēšanas tehnika. KĜūdas. Uzlabošana. Peldēšanas tehnikas uz krūtīm un uz muguras analīze. Glābšanas 

paĦēmieni. Reanimācijas paĦēmieni. 


g. Sākumapmācības metodika (no nulles varianta līdz peldēšanai kraulā uz krūtīm un uz muguras). 

h. Nodarbību organizēšana un vadīšana atklātos ūdens baseinos. 

i. Slīcēja glābšana un reanimācija. 


Eksāmens 


160 

1. Lielvārds A. 1987. Peldēšana. –Rīga: Zvaigzne. 

2. Madrevica U., KrieviĦš D. 1998. Ko vajag darīt? 

3. Булгакова Н. 1996. Спортивное плавание. -Москва. 

4. Еаусилтет Д. 1972. Наука о плавание. –Москва: Ф и С. 

5. Гончар И. 1998. Плавание и методика преподавания. –Одеса: Дрик. 


4. Vilemsons T. 1985. Gribu mācīties peldēt. –Rīga: Avots. 

5. SoboĜevs N. 1972. Mācīties peldēt kraulā. –Rīga: Liesma. 

6. Вайцеховский С. 1978. Физическая подготовка пловца. –Москва: Физкультура и спорт. 




17. Научно- практический журнал: Практическая кинезиология. 




Swimming and it’s educational methods


Swimming techniques. Mistakes. Analyze. Rescue methods. First aid methods. 

Piezīmes: 

161

162 

Nosaukums Tūrisms un tā mācību metodika 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 16, 1 nedēĜa mācību pārgājiens 




Valentīna Maklakova , IVF, asistente 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. Tūrisma, 

orientēšanās sporta būtība, darba formas skolā, topogrāfijas pamati, darbs ar karti, sporta – tūrisma pasākumu 

organizēšanas metodika. 


1. Novadpētniecības un tūrisma darba formas skolā: pārgājieni, salidojumi, sacensības, nometnes. 

2. Topogrāfijas pamati. Kompass, azimuts, karte, kartes lasīšana, kartes orientēšana pēc horizonta un topogrāfijas zīmes. 

3. Tūrisma pārgājiena sagatavošanas un organizēšanas īpatnības skolēniem: grupas komplektēšana, pienākumu sadale, 

mērėa noteikšana, rajona izvēle, rajona izpēte, inventārs, pārtikas produkti. 

4. Tūrisma pārgājiena organizēšanas metodika: ierindas organizēšana pārgājienam, ēdināšana un dienas režīms, 

naktsmītnes organizēšana, higiēnas noteikumi, pētniecības darba organizēšana, dienasgrāmatas rakstīšana. 

5. Orientēšanās sports; sacensības pēc pavēles, pēc izvēles, marėētā trase, stafetes, pārvietošanās pēc azimuta, sacensību 

rajona izvēle. 

6. Tūrisma pārgājiena organizēšanas metodika. Mācēt veidot tūrisma sacensību programmu. Mācēt organizēt 

orientēšanās sporta sacensības. Mācēt dabā praktiski veidot tūrisma un OS trases. Iziet sešu dienu mācību pārgājienu, 

pildot pārgājiena dalībnieku pienākumus. 




1. Orientēšanās sporta sacensību noteikumi. – Rīga, 1994. 

2. Jauno tūristu rokasgrāmata. – Rīga, 1982. 

3. В.И.Ганономский, Е.Я.Безносиков, В.Г.Булатов. Туризм и спортивное ориентирование. – М.: Ф и С, 1987. 

4. В.И. Курилова. Туризм – М.: П, 1988. 







Piezīmes:

Kursa nosaukums Ētika 




Zinātnes nozare Filozofija 

Zinātnes apakšnozare Ētika 


Ainars Felcis, DU SZF Socioloăijas katedra, Mag. paed., lektors 


Nav 


Augstākajai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ētiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā iegūšana. Uz 

iegūto zināšanu bāzes veidot un stiprināt pedagoga vēlamo ētisko nostāju, kura balstītos uz racionālu, kompetentu un 

tolerantu autoritāti. Īpašu uzmanību kursa ietvaros pievērst dzīvei tās situāciju daudzveidībā, mazāk moralizēšanai; 

Kursa plāns: 

1. Ētika, morāle, tikumība. 

2. Morāles dinamika. Iedzimtība un sociālie apstākĜi. Fatālisms un voluntārisms attieksmē pret pasauli. Izvēle un 

brīvība. Morālā pozīcija un morālais dogmatisms. 

3. Cilvēks: pilnība un nepilnība.Cilvēka pašsapratnes vēsturiskās gaitas. Teoloăiskā, filosofiskā, dabaszinātniskā 

izpratne. Es, persona, personība. Gara pasaule. Garīgās vērtības. 

4. Ētiskās vērtības, to iedzīvināšana un specifika. Ētikas pamatkategorijas. Labais un Ĝaunais. Taisnīgums un 

patiesīgums. Pienākums un atbildība. CieĦa un gods. Kauns un sirdsapziĦa. Laime. Dzīves jēga. 

5. Dzīves ētika. Brīvība, nāve, ciešanas, mīlestība un ėermenis, darbs, jaunrade, ekoloăija, tehnika ētikas skatījumā. 



163 


1. Augškalne I. Antoloăija ētikā.- R.: “Izd. RaKa”.-2001. 

2. Ētikas vārdnīca. – R., 1987. 

3. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi.- R.: Zvaigzne ABC.- 1996. 

4. Jozus A., KrauliĦa V. Ievads ētikā. Sociālās zinības 7.klasei.- R.: “Izd. RaKa”.- 2000. 

5. Kalme L., Miezīte A., u.c. Ētika vidusskolai.- R.: “Izd. RaKa”.- 2002. 

6. Klīve V.V. Rīcības ceĜos. Ētikas vēsture ar atskatu uz kristīgās ētikas pieredzi. – R.: Zinātne.- 1998. 

7. Lasmane S. 20. gadsimta ētikas pavērsieni.- R.: Zvaigzne ABC.-2004. 

8. Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam. – R.: Zvaigzne ABC.- 1998. 

9. Lasmane S., Milts A., Rubenis A. Ētika. – R.: 1992., 1.izd., papild.izd. – 1995. 

10. Milts A. Ētika. Kas ir ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1999. 

11. Milts A. Ētika. Personības un sabiedrības ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 2000. 

12. Milts A. Ētika. Saskarsmes ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- 2004. 

13. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1996. 

14. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1997. 

15. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloăijas un ētikas veidošanās.- R.: Zvaigzne ABC.- b.g. 

16. Šmids V. Eksistences estētika un ētika.- R.: Minerva.- 2001. 

17. Šmids V. Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā.- R.: Zvaigzne ABC.- 2001. 

18. Vaicekauskiene V. Ētika 7.klasei.- R.: Zvaigzne ABC.- 1999. 

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Aristotelis. Nikomaha ētika. – R.Zvaigzne.- 1985. 

2. Kants I. Praktiskā prāta kritika. – R. Zvaigzne.- 1988. 

3. Marks Aurēlijs. Pašam sev. – R. Zvaigzne.- 1991. 

4. Seneka L.A. Vēstules Lucīlijam par ētiku. – R., 1996 

5. Seneka L.A. Dialogi: Par laimīgu dzīvi. Par dzīves īsumu. Par gudrā nelokāmību. Par dvēseles mieru. Par 

dusmām.- Rīga: Zinātne, 2001. 


Žurnāli „Skolotājs”, „Kentaurs XXI” (īp.nr.13., 21., 26., 29.) 

Internetresursi: www.delfi.lv 



skolotājs”, „Mājturības skolotājs” C daĜa 


Ethics 


In the teaching of ethics, we need to be connect with everyday life. Students in introductory courses can be more 

motivated when ethical problems have personal significance. Our proposal suggests an alternative method of teaching 

ethics systematically in a scholarly and academic way by drawing a meaningful connection between studies and real 

life. 

164

Nosaukums Filosofijas pamati 




Zinātnes nozare Filosofija 


165 


Lilija Gorbaceviča, Sociālo zinātĦu fakultāte, Socioloăijas katedra, Dr. phil., docente. 


Papildus filosofiskās literatūras studijas 


ĥemot vērā, ka filosofijas pasniegšanas galvenais ir problēmas, kuras tā uzdod un risina, filosofijas galvenais 

mērėis ir veidot cilvēkā domāšanas veidu, kas ir spējīgs uztvert un metodiski risināt problēmas, kritiski saprast 

esošo, sarežăīto realitāti. Filosofiskie viedokĜi, kāpēc tie ir tieši tādi, kā arī tas, ka tie bija izteikti, palīdz viĦam 

izbēgt no irracionālisma, progmatisma un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad tam ir iekšējais 

korektors, kurš meklē kĜūdas un atbrīvo savu radošo enerăiju. Filosofijas galvenais mērėis ir veidot cilvēkā 

domāšanas veidu, kas ir spējīgs uztvert un metodiski risināt problēmas, kritiski saprast esošo, sarežăīto realitāti. 

Veidot izpratni par filosofiskiem viedokĜiem, kāpēc tie ir tieši tādi, kā arī tas, ka tie bija izteikti, palīdz viĦam 

izbēgt no irracionālisma, pragmatisma un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad tam ir iekšējais 

korektors, kurš meklē kĜūdas un atbrīvo savu radošo enerăiju. 


1. Filosofijas priekšmets vēstures gaitā. Grūtības ar definīciju. 

2. Filosofijas vēsturiskā funkcija. 

3. Filosofija kā brīvības izpausme. Filosofijas būtība. 

4. Filosofija kā sabiedrības un "Es" realizācija. 

5. Filosofija un dabaszinātnes. 

6. Filosofija un dabaszinātnes mērėis. 

7. Filosofija un māksla, līdzība un atšėirība. 

8. ilosofijas un reliăijas mērėis. 

9. Filosofijas domāšanas tips Antīko laiku filosofijā. 

10. Filosofija un teoloăija. Kosmoloăiskā un teoloăiskā konstrukcija Viduslaikos. 

11. Viduslaiku kultūras teoloăizācija. 

12. Viduslaiku vērtību sašėelšanās un tā cēloĦi. 

13. Renesanses domāšanas tips. Humānisma idejas par cilvēku un dzīves jēgu. 

14. Dabas un cilvēka vienība Renesanses kultūrā. 

15. CīĦa par jaunām patiesībām Jaunajos laikos. Sabiedrības un izziĦas progress. 

16. Empīrisma un racionālisma līnijas zinātnē un filosofijā. 

17. Apgaismotāju filosofija. 

18. Aktīva cilvēka izpratne vācu filosofijā. Brīvības izpratne vācu filosofijā. 

19. Dzīves filosofijas veidošana. 

20. Jaunas pasaules ainas tapšana 20.gs. sākumā. 

21. Zinātniskā prāta kults. 

22. Pozitīvisma filosofija. 

23. Eksistences filosofijas daudzveidība. 

24. 24. Filosofijas attīstības tendences un perspektīves. 




1. Braiens Megi. Filozofijas vēsture.- R. Zvaigzne ABC, 2000. 

2. Domas par antīko filosofiju. - R., Avots, 1990. 

3. Filozofijas atlants. Attēli un teksti. R., Zvaigzne ABC, 2000. 

4. Kūle M., Kūlis R. Filosofija. - R., Burtnieks, 1996.

5. Kūle M., Kūlis R. (1996) Filosofija. Rīga. 

6. Lauksmans F. Filozofijas ABC.- R., Alberts XII, 1999. 

7. Mitoloăijas enciklopēdija 2 sēj. - R., Latvijas enciklopēdija, 1993, 1994. 

8. Ness Ā., Heukelands P.I. Dzīves filosofija.- R.,Norden AB, 2001. 

9. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloăijas un ētikas veidošanās. R., Zvaigzne ABC, 2004. 

10. Simons-Šefers R. Mazā filosofija Berenīkei.- Aizkraukle, Krauklītis, 1997. 

11. Sūna U. OĜševskis G. Ievads filosofijā. - R., Pētergailis, 1993. 

12. Sūna M., Olševskis G. (1993) Ievads filosofijā. Rīga. 

13. Šuvajevs I. Filosofija. Sarunas par filozofiju 1. R.,Zvaigzne ABC, 1999. 

14. Šuvajevs I. Filosofija. Sarunas par filozofiju 2. R., Zvaigzne ABC, 2000. 

15. Šuvajevs I. (1999) Filosofija. I,II sēj. Rīga. 

16. Рассел Б. История западной философии. - М., Миф, 1993. 

17. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.3 Новое время. - 

ТОО ТК " Петрополис", 1996. 

18. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.1 Античность. - Тоо 

ТК "Петрополис", 1993. 

19. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.2 Средневековье. – 

ТОО ТК " Петрополис", 1994. 

20. Чанышев, Н.(1981) Курс лекций по древней философии. Москва. 


1. Airaksinens T. Filosofijas pamati vidusskolai.- R., Zvaigzne ABC, 2001. 

2. Aurēlijs M. (1991) Pašam sev. Rīga. 1991. 

3. Bardjajevs N. (1990) Mūsdienu pasaules garīgais stāvoklis. KFA, 6, 1990 

4. Beringers H. Kas ir filosofija? - Lielvārde, 1995. 

5. Bībel Antīkā un viduslaiku filosofija. - R., Zvaigzne ABC, 1997. 

6. Bokačo Dž. (1981) Dekamerons. Rīga. 

7. Domas par antīko filosofiju.(1990) Rīga. 

8. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi. – R., Zvaigzne ABC, 1996. 

9. Hēgelis G. (1981) Filosofijas zinātĦu enciklopēdija. Rīga. 

10. Kants I. (1995) Praktiskā prāta kritika. Rīga. 

11. Klīve V. (1996) Gudrības ceĜos. Rīga. 

12. Klīve V.V. Gudrības ceĜos. - R., Zvaigzne, 1996e (b.i.g.) 

13. Klīve V.V. Ticības ceĜos. - R, Zvaigzne, 1995. 

14. Kūns N. (1985) Zelta aunāda. Sengrieėu mīti un varoĦteikas. Rīga. 

15. Mamardašvili M. (1995) Domātprieks. Rīga. 

16. Maritēns Ž. (1994) Mākslinieka atbildība. Rīga. 

17. MauriĦa Z. (1993) Dante tagadnes cilvēka skatījumā. Rīga. 

18. Mūks R. (1991) Mits un iztēle. Rīga. 

19. Nīče F. (1986) Antikrists. Rīga. 

20. Ortega H., Gasets I. (1995) Mīlestība un gudrība. 

21. Parandovskis I. (1976) Mitoloăija. Rīga. 

22. Platons Valsts (1982) Rīga. 

23. Rietumeiropas filozofija 14.-18.gs.- R., Zvaigzne ABC, 2000. 

24. Rijnieks K. (1992) Sengrieėu dzīves gudrība. Rīga. 

25. Rubenis A. (1993) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Rīga. 

26. Rubenis A. (1994) Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. Rīga. 

27. Rubenis A. (1994) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Renesanses un Reformāciju laikmetā. Rīga. 

28. Strautbergs K. (1934) Latvju mitoloăija. Rīga. 

29. Tulviste P. (1990) Par domāšanas izmaiĦām vēsturē. Rīga. 

30. Vipers R. (1996) Vēstures lielās problēmas. Rīga. 

31. Рассел Б. (1993) история западной философии. (1,2 т.) Москва. 

Торнане Р. (1995) История западного мышления. Москва. 


1. European Journal of Philosophy 

2. Journal of Applied Philosophy 


Profesionālo studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs”, “Fiziskās audzināšanas 

skolotājs”, “Mājturības skolotājs” C daĜa 

166


Basics of Philosophy 


The attention of a subject is on developing students thinking and the ability to solve problems, and to 

understand and critically analyze reality. 

Piezīmes: 

167

168 

Nosaukums AngĜu valoda 




Zinātnes nozare Valodniecība 



Ilze OĜehnoviča, AngĜu valodas katedra, asistente 



Studiju kursā paredzēts studentu lingvistiskās kompetences saglabāšana un paplašināšana, pragmatiskās un 

sociālkulturālās kompetences trūkuma samazināšana, studentu sagatavošana svešvalodas lietošanai mācību procesā skolā, 

valodas mācību galamērėis ir vispārēja komunikatīvā kompetence. 


1. Fonētika, 

2. Gramatika, 

3. Leksika, 

4. AngĜu valodas mācīšanas metodes. 







Profesionālas studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs”, “”Fiziskās audzināšanas skolotājs”, 

“Mājturības skolotājs” C daĜa 


English 


The course develops students’ linguistic competence and sociocultural competence as well, it trains student for a 

professional use of English at school, and developing communicative competence. 

Piezīmes:

169 

Nosaukums Vācu valoda 




Zinātnes nozare Valodniecība 

Zinātnes apakšnozare ĂermāĦu valodniecība 


Lekt. J.Sergejeva 


Nav 


Studiju kursā paredzēts studentu lingvistiskās kompetences saglabāšana un paplašināšana, pragmatiskās un 

sociālkulturālās kompetences trūkuma samazināšana, studentu sagatavošana svešvalodas lietošanai mācību procesā skolā, 

valodas mācību galamērėis ir vispārēja komunikatīvā kompetence. 


1. Fonētika, 

2. Gramatika, 

3. Leksika, 

4. Vācu valodas mācīšanas metodes 







Profesionālas studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs”, “”Fiziskās audzināšanas skolotājs”, 

“Mājturības skolotājs” C daĜa 


German 


The course develops students’ linguistic competence and sociocultural competence as well , it trains student for a 

professional use of English at school, and developing communicative competence. 

Piezīmes:

170 

Nosaukums Latvijas kultūras vēsture 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1 



Zinātnes nozare Vēsture 

Zinātnes apakšnozare Kultūras teorija un vēsture 


Gatis OzoliĦš, Latviešu literatūras un kultūras katedra, lektors 


Nav. 


Kursa ietvaros sistemātiski tiek aplūkoti Latvijas kultūras vēstures galvenie posmi. Tiek dots to raksturojums, 

izdalot būtisko. Tiek raksturota kultūru ăenerējošie mehānismi, oriăinalitāte un tās vieta pasaules kultūras 

kontekstā, aplūkoti mākslas, literatūras, mūzikas, filosofijas un reliăijas aspekti. Tiek noteikta pasaules aina, 

cilvēka vieta tajā. 


12 kontaktstundas 

a. tēma. Baltu etnoăenēze, baltu kultūra un reliăiskie priekšstati. 

b. tēma. Kristietības sākotne Latvijā. 

c. tēma. Grāmatniecības sākumi Latvijā, izglītība, Rīgas humānisti. 

d. tēma. E. Glika Bībeles tulkojums latviski. 

e. tēma. Baroks, klasicisms un apgaismības idejas Latvijā. 

f. tēma. 19. gs. Latvijas kultūru ăenerējošie mehānismi. 

g. tēma. 20. gs. Latvijas kultūru ăenerējošie mehānismi (siciālantropoloăiskie aspekti). 

Ieskaite 


1. AvotiĦa A., BlūmaD., Līdaka A., ĥefedova I., Šmite E. 2003. Latvijas kultūras vēsture. Rīga, Zvaigzne ABC. – 

507 lpp. 

2. LapiĦa M. 2002. Latvijas kultūras vēsture XX gs. 40. – 80. gadi. Rīga, RaKa. – 201 lpp. 

3. Priedītis A. Latvijas kultūras vēsture. 2000. Daugavpils, A. K. A. – 333 lpp. 

4. 4. Sarma D. Latvijas kultūras vēsture. 2003. Rīga, RaKa. – 180 lpp. 


1. Blūma D.,2003. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. Rīga, RaKa. - 470 lpp. 


Grāmata, Kentaurs XXI. 

Kādām studiju programmām un to daĜām (A, B, C, D) 1 ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālas studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs”, “”Fiziskās audzināšanas 

skolotājs”, “Mājturības skolotājs” 


History of Latvian Culture


In the framework of the course the chief periods in the history of Latvian culture are analysed. They are characterized 

by singling out their intrinsic features. The originality of culture and its place in the context of world culture is assessed; 

various aspects of art, literature, music, philosophy and religion are viewed, the world picture, man’s place in it. 

Piezīmes: 

171

172 

Kursa nosaukums Pasaules kultūras vēsture 




Zinātnes nozare 



Ilze Šenberga, vēstures katedra, lektore. 


Nav 


Veicina izpratni par cilvēka pasaules uztveri (attieksme pret dabu un priekšmetisko pasauli; varas un valdnieka uztvere; 

attiecības ar sabiedrību un dieviem un t.t.), vides mijiedarbību un šo procesu atspoguĜojumu vēstures avotos un 

zinātniskajā literatūrā; 

Stimulē un attīstīt studentu prasmes un iemaĦas patstāvīgā darbā ar vēstures avotiem un zinātnisko literatūru Seno laiku 

vēstures problēmjautājumu iztirzāšanā un analīzē. 

Kursa plāns: 

1.Kutūras jēdziens. 

2.Seno laiku (pirmatnējas; Seno Austrumu, grieėu klasiskās; Romas) kultūras vēsture – domāšanas īpatnības, attieksme 

pret dabu, varu, sabiedrību; ētiskie un estētiskie priekšstati. 

3.Viduslaiku kultūras vēsture: sabiedrības un politiskās sistēmas īpatnības; viduslaiku cilvēka apziĦas īpatnības – 

attieksme pret dabu, lietām, cilvēku, sabiedrību, valsti; dzīves formas: klosteri, bruĦniecība. 

4.Jauno un jaunāko laiku kultūras vēsture. Jaunas pasaules ainas veidošanās. Zinātniski loăiskās domāšanas īpatnības. 

Zinātnes un tehnikas nozīme. Lielo ăeogrāfisko atklājumu un reformācijas ietekme. Apgaismība. IzmaiĦas eiropiešu 

dzīves ārējās formās – ăimene, dzīvesveids, uzvedības normas, uzturs un ārējais izskats. 

5. Grieėu klasiskās kultūras būtiskās iezīmes. Ăeogrâfiskās vides loma. Kolonizācijas nozīme klasiskās kultūras 

formēšanās procesā. 

6.Antīkā polisa un tās būtība. Polisa sengrieėu skatījumā. Klasiskās polisas pamatiezīmes. Polisas loma sengrieėu 

kultūrā. 

7. Pilsēta un lauki Atikā V gs. Pilsētas loma antīkajā sabiedrībā. Atēnas V gs. Amatnieki un tirgus. Lauki un lauku 

iedzīvotājs.Atēniešu sabiedriskā dzīve – darbība valsts institūcijās. Sabiedriskâ doma un biedrîbas. Tiesa, tās vieta 

sabiedrības dzīvē un loma pilsoĦu audzināšanā. 

8. Grieėu ăimenes īpatnības un attieksme pret to. Ăimenes formēšanās. Laulības. Vīra un sievas vieta ăimenē, viĦu 

attiecības. Vecāku - bērnu attiecības ăimenē. 

9. Grieėu audzināšanas un izglītošanas sistēma. Audzināšana ăimenē. Skolas izglītošanas sistēma. Efebāts. Sofistu loma 

izglītības sistēmā. 

10. Senais grieėis un viĦa priekšmetu pasaule. Sadzīve. Attieksme pret priekšmetisko pasauli. Mājas izskats, tās iekārta 

un nozīme grieėu dzīvē. Apăērbs, rotas, uzturs, attieksme pret tiem. "ĖermeĦa kultūra". Izpriecas, to raksturs un nozīme 

grieėu dzīvē. Ikdienas ritms, ăimenes budžets. Attieksme pret darbu un tā darītāji. 

11. HellēĦu estētiskie uzskati.. Grieėu klasiskās estētikas matemātiskā, skaitliskā būtība. Kosmosa izpratne. 

12.. Laiks un telpa hellēĦu uztverē. Liktenis, dievi sengrieėu kultūrā. Cilvēka uztvere, viĦa vieta sistēmā "kosmoss, 

liktenis, cilvēks ". Satura un formas vienotība kā skaistuma pamats. 

13.. Sengrieėu teâāris. Līdzīgais un atšėirīgais mūsdienu un antīkajā teātrī. Teātra izrādes organizēšana. Aktieris, 

prasības pret to. Sengrieėu skatītājs un viĦa gaume. Teātra vieta sengieėu kultūrā. 

14. Olimpiskās spēles. Olimpisko spēĜu loma hellēĦu apvienošanā. Olimpisko spēĜu organizēšana un norise. Olimpisko 

spēĜu nozīme hellēĦu dzīvē. 

15. Sengrieėu zinātne V gs.. Humanitāro zinātĦu uzplaukums. Dabas un matemātikas zināšanu rašanās. 

16. Maíedonijas Aleksandra lielvalsts izveidoðanâs, tās kultūras dzīve. 

17. Senās Romas kultūras periodizācija [4 posmi: arhaiskâ perioda kultûra (VI - III gs. p.m.ç.); Romas republikas 

perioda kultûra (II - I gs. p.m.ç.); Romas - Vidusjûras kultûra impçrijas laikâ (I - II gs. m.ē.); antīkās kultūras krîze (III - 

V gs. m.ē. )], avoti un historiogrâfija. 

18. Romiešu kultūras izcelsme un attīstība.. Romiešu kultūras pirmsākumi: itāliku pirmatnējās sabiedrības kultūra,

etrusku kultūra, hellēĦu un helēnistiskā kultūra. 

19.. Pilsētas un lauki Romā Roma un province impērijas laikā.. Romiešu celtniecības māksla. Arhitektūra kā romiešu 

pasaules uztveres atspoguĜojums (Romas ūdens sistēma, teātri, dārzi, pilsētas ielas, lauku muiža). Pilsētas un lauku 

dzīve (izmaiĦas no republikas līdz impērijas laikam); amatnieki un zemnieki; tirdzniecība un tirgotāji - attieksme pret 

darbu un darba darītâju; lietu pasaule un tās uztvere. Attieksme pret īpašumu un bagātîbu. Priekšmetiskās pasaules 

hierarhija. 

20. Laika un telpas uztvere 

21. Ăimenes uztvere Romas sabiedrībā, attieksme pret to. Romiešu kāzas. Vīra un sievas attiecības. Tēva vara, sievietes 

vieta ăimenē. Attieksme pret bērniem. 

22. Audzināšana un izglītošana. Audzināšana ăimenē, uzvedības normas. Romas skola, tās īpatnības. Dažādi posmi 

Romas skolas vēsturē. 

23. Valsts institûcijas. Militâro un politisko institûciju saikne. Valsts uztvere un attieksme pret to. 

24. No "pilsoĦa līdz pavalstniekam". Romiešu ētisko vērtîbu sistēma – (priekšstatu veidošanās), romiešu mentalitātes 

specifika 

25. Romiešu sadzīve: māja un tās uztvere, attieksme pret to, mājas iekārta; apăērbs (sieviešu un vîriešu kostīms, 

kosmētika, ārējā izskata nozīme); uzturs, tā saturs un attieksme pret to. Pirts nozīme romieša dzīvē. Izpriecas un 

sabiedriskā dzīve: sapulces, publiskie lasījumi, izklaidēšanās termās. CeĜojumi impērijas laikā un to nozīme. 

26. Romas zinātne dažādos Romas attīstības posmos. Vēstures zinātnes îpatnības. Humanitārās zinātnes. Politiskās 

mâcības. 

27. Romas likumdošana, likumu kodifikācija. 




173 

1. Grīns A. Kultūras un tikumu vēsture.- Rīga, 1932. 

2. Rubenis A. Senās Grieėijas dzīve un kultūra.- Rīga, 1995. 

3. Rubenis A. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā.- Rīga, 1993. 

4. Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā.- Rīga, 1996. 

5. Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā.- Rīga, 1997. 

6. Veinbergs J. Piramīdu un zikurātu ēnā.- Rīga, 1988. 

7. A History of Private Life.- Passions of the Renessance / Ed. Ph.Aries and G.Duby.- Cambridge and London.- 

1989.- Vol.3 

8. A History of Private Life.- From the Fires of Revolution to the Great War / Ed. Ph.Aries and G.Duby.- 

Cambridge and London.- 1990.- Vol.4. 

9. Western Civilization / Ed. George W.Bock.- Boston, 1985.- Vol.I, II. 

10. Античность как тип культуры.- Москва, 1987. 

11. Бродель Ф. Материальная цивилизация, экономика и капитализм XV – XVIII вв.- Т.т. 1-3. 

12. Гуревич А. Категории средневековой культуры.- Москва, 1972. 

13. Винничук Л. Люди, нравы и обычаи Древней Греции.- Москва, 1988. 

14. Кнабе Г. Древний Рим – история и повседневность.- Москва, 1986. 

15. Ле Гофф Ж. Цивилизация средневекового Запада.- Москва, 1992. 

16. Франкфорт Г., Франкфорт Г.А. и др. В преддверии философии.- Москва, 1984. 

17. Быт и история в античности.- Москва, 1988. 


1. . Kreibig H. Geschichte des Hellenismus.- Berlin, 1982. 

2. Kreissig H. Wirtschaft und Gesellschaft in Seleukidenreich.- Berlin, 1978. 

3. Kulturgeschichte der Antike Griechenland.- Berlin, 1976. 

4. Гиро П. Частная и общественная жизнь греков.- Санкт-Петербург, 1995. 

5. Город и государство в античном мире. Проблемы исторического развития.- Ленинград, 1987. 

6. Коллингвуд Р.Дж. Идея истории.- Москва, 1980. 

7. Куманецкий К. История культуры древней Греции и Рима.- Москва, 1980. 

8. Тойнби А. Постижение истории.- Москва, 1991. 

9. Mommsen T. Romische Geschichte.- Leipzig, 1966. 

10. Штаерман Е.М. Человек и космос в мире Рима // ВДИ.- 1992.- N3. 

Literatūra (03-ieteicamā periodika):





The history of the world cultures 


To develop understanding about persons’ perception of the world, power, relationships with God and society in diverse 

sources. 

To develop students skills to independent work with historical sources and the scientific literature, to analyze issues 

from the ancient history. 

Piezīmes: 

174

175 

Nosaukums Ekonomikas pamati 







Ilona KuĦicka, lektore. 



Radīt studentiem vispārīgu priekšstatu par ekonomikas teorijas pamatiem. Iemācīt galvenās ekonomiskās kategorijas, 

kas ir sastopamas gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas kursos. 


16 lekcijas 

1. Ekonomiskā teorija. Makro- un mikroekonomika 

2. Ekonomiskie resursi un ražošanas potenciāls. Ražošanas iespēju līkne. Alternatīvā cena 

3. Ekonomiskās sistēmas. Tirgus loma ekonomikā 

4. Pieprasījuma un piedāvājuma teorijas pamati 

5. Naudas sistēma un bankas 

6. Ikp struktūra, dinamika, nominālais un reālais ikp, deflatori 

7. Nodarbinātība un bezdarbs 

8. Biržas un to loma ekonomikā 

9. Ekonomiskā stabilitāte un valsts politika 

10. Privātsektors un valsts sektors. Ekonomiskā teorija un ekonomiskā politika 




1. V.Bikse. Tirgus ekonomikas pamati.- Rīga, 1995. 

2. V.Bikse. Ekonomikas teorijas pamati.- Rīga, 2000. 

3. V.Bikse. Makroekonomika.- Rīga, 2003. 

1. U.Gods. Makroekonomika.- Rīga, 2002. 

2. U.Gods. Makroekonomika. Otrais papildinātais izdevums. – Rīga, 2003. 

3. E.Kassalis. Makroekonomika.- Rīga, 1993. 

4. E.Kassalis. Makroekonomika.- Rīga, 1995. 

5. G.Libermanis. Makroekonomiskā analīze un ekonomiskā politika.- Rīga, 1998. 

6. A.LiepiĦš. Analītiskā makroekonomika.- Rīga, 2002. 

7. J.A.Trucksons. Tirgus ekonomikas pamati.- Rīga, 1994. 

8. Dž.E.Stiglics, Dž.Drifils. Makroekonomika. - Rīga, 1994. 

9. Dž.E.Stiglics, Dž.Drifils. Mikroekonomika. - Rīga, 1995. 

10. M.Šenfelde, V.ĥikitina, I.LapiĦa. Makroekonomika.- Rīga, 2002. 

11. R.Campbell, McConnell Stanley L.Brue. Economics, 1993. 

12. David C.Colander. Economics, 1993. 

13. William B.Walstad, Robert G.Bingham. Economics Study Guide, 1993. 

14. Ray J.Ruffin, Paul R.Gregory. Principles of Macroeconomics, 1978. 

15. Х.Зайдель, Р.Теммеже. Основы учения об экономике.- Москва, 1994. 

16. К.Макконелл, С.Брю. Экономика.- Москва, 1992. 

17. Г.Менкьэ. Макроэкономика.- Москва, 1992.

176 

18. Г.Самуельсон. Экономика.- Москва, 1993. 

19. Дж.Т.Станлейк. Экономика для начинающих.- Москва, 1994. 

20. Учебник по основам экономической теориию- Москва, 1994. 

21. С.Фишер, Р.Дорнбуш, Шмалейзи. Экономика.- Москва, 1993. 


1. G.Libermanis. CeĜvedis ekonomikā.- Rīga, 1992. 

2. G.Libermanis. Tirgus, cenas, konkurence.- Rīga, 1992. 

3. G.Libermanis. Tirgus, cenas, konkurence.- Rīga, 1994. 

4. A.Isaksens, K.Hamiltons, T.Giltasons. Pārejas ekonomika.- Rīga, 1992. 

5. О.Хейне. Экономический образ мышления.- Москва, 1992. 

6. Экономика и бизнес.- Москва, 1993. 


1. Latvijas statistikas gadagrāmata 1996. – Rīga, 1996. 








9. ZiĦojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – Rīga: LR Ekonomikas ministija, 1997. 








17. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996. – Rīga, 1996. 









26. Reăioni skaitĜos 2000. – Rīga, 2001. 








Fundamentals of economic 


To form a general idea about the fundamentals of the theory of economics. To teach the main economic categories this 

can be found both in macroeconomic and microeconomic courses. 

Piezīmes:

177 

Kursa nosaukums Civilzinību pamati 







Andris Kupšāns, vēstures katedra, lektors. 


Nav 


Kursa plāns: 

Veicina izpratni par cilvēka pasaules uztveri (attieksme pret dabu un priekšmetisko pasauli; varas un valdnieka 

uztv dot iespēju studentiem apgūt mūsdienīgas mācību metodes, kas palīdzētu, strādājot skolā, kvalitatīvi 

organizēt patstāvīgo un grupu darbu noteiktu mācību mērėu sasniegšanai; jauno mācību metožu apguvi 

balstīt uz reālu studentu patstāvīgo darbu mācību stundu sagatavošanā un novadīšanā auditorijā; darba 

procesā pilnveidot studentu demokrātijas izpratni, gatavojo tos civilzinību pasniegšanai skolā; īpašu 

uzmanību pievērš darba procesā izmantojamo jēdzienu un terminu izpratnei un pielietojumam praksē 

1. Ievadlekcija. Kursa mērėi un uzdevumi. Mācīšanās stili. Psiholoăiskās saskarsmes metodes. 

2. Iepazīšanās spēles. “Ledus laušana”, “Vairogs”. 

3. Darbs ar Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Izglītības satura un Eksaminācijas centra 

izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām. To analīze un apspriešana. 

4. Interaktīvās mācīšanas metodes, to pielietojums praksē. 

5. Grupu veidošana. Darbs grupās. Diskusija. Diskusiju veidi. 

6. Lomu spēles. Projektu metode. 

7. Skolēnu darba vērtēšana. Grupu darba vērtēšanas problēmas. Pašnovērtējums. 

8. Stundas plāns. Sagatavošanās stundai. Stundas gaita. 

9. Darbs ar skolotāja rokasgrāmatu “Mācība par sabiedrību un valsti”. Stundu par rokasgrāmatā dotajām tēmām 

modelēšana auditorijā. Stundas recenzija. Stundas gaitas analīze. Kopsavilkums. 




1. The Democracy Reader. Classic and Modern speeches, Essays, poems, Declarations, and Documents on Freedom 

and Human rights worldwide.- New York, 1993. 

2. Apals G., Catlaks G., RudiĦa V., Sarma V., Tūna A. Civilzinības 9.klasei.- Rīga, 1996. 

3. BēgĜi: Rokasgrāmata skolotājiem.- Rīga, 1999. 

4. Catlaks G., Sarma V., RudiĦa V. Mācība par sabiedrību un valsti 9.klasei / Skolotāja rokasgrāmata.- Rīga, 1995. 

5. Cilvēktiesību un tolerances rokasgrāmata.- Rīga, 1996. 

6. Civilzinības. Pamatizglītības standarts.- Rīga, 1997. 

7. Civilzinības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1997. 

8. Kopmane P., Petermane L. Demokrātijas pieredze skolā.- Rīga,1999. 

9. Kuleša V., Vinčoreks P. Demokrātija XX gs.nogalē.- Rīga, 1996. 

10. Kristīgā ētika. Sociālās zinības. Pamatizglītības standarts.- Rīga, 1999. 

11. LapiĦa L., RudiĦa V. Apgūsim demokrātiju: interaktīvās mācīšanas metodes.- Rīga, 1997. 

12. Politika un tiesības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1999. 

13. Politika un tiesības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1997. 

14. Politika un tiesības. Profilkursa vadlīnijas.- Rīga, 1999. 

15. Основы демократии / Для общеобразовательных школ и самообразования.- Рига, 1994.

16. Права человека и судопроизводство / Собрание международных документов.- Warsaw, 1998. 








Piezīmes: 

178

179 

Nosaukums Socioloăija 




Zinātnes nozare Socioloăija 



Viesturs Stūrainis, Socioloăijas katedra, lektors 


Nav 


Sociālās domāšanas veidošana, socioloăisko problēmu, to rašanās avotu un iespējamo risināšanas ceĜu izpratne, 

socioloăijas klasikas mantojuma un vietējās socioloăiskās pieredzes apkopojums. 


1. Socioloăija kā zinātne. 

2. Vēsturiski socioloăiskais ievads. 

3. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām. 

4. Socioloăija par sabiedrības attīstības mērėiem un līdzekĜiem. 

5. Socioloăija par pāreju no totalitārisma uz demokrātiju. 

6. Ekonomiskās dzīves socioloăija. 

7. Sociālā stratifikācija. 

8. Sociologi par elitēm, birokrātiju, intelektuāĜiem un inteliăenci. 

9. Tiesību socioloăija. 

10. Politiskā socioloăija. 

11. Sociālās politikas socioloăiskās problēmas. 

12. Etnosocioloăija un starpnacionālo attiecību aktuālie jautājumi. 

13. Ăimenes socioloăiskās problēmas. 

14. Kultūras socioloăija. 

15. Sabiedrības garīgā dzīve un socioloăija. 

16. Personības socioloăija. 

17. Izglītības socioloăija. 

18. Sporta socioloăija. 

19. Noziedzības socioloăija. 

20. Sociālais konflikts. 

21. Sociālā spriedze. 

22. Sociologi par postmūsdienīgo sabiedrības stāvokli. 




1. Chanpion I., B.Kurth, W.Hastings, K.Henris. Sociology. - New York, 1984. 

2. Cilvēks un dzīve socioloăijas skatījumā. - Rīga, 1996. 

3. Demogrāfijas pamati. - Rīga, 1993. 

4. Ievads politikā. - Rīga, 1998. 

5. Krīze Latvijā. Ko darīt? Domas un vērtējumi. - Rīga, 1996. 

6. MeĦšikovs V. Latgale ceĜā uz konkurētspējīgu tirgu. - Daugavpils: "Saule", 1997. 

7. MeĦšikovs V. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām. - Daugavpils: "Saule", 1993. 

8. MeĦšikovs V. Socioloăija par sabiedrības attīstības mērėiem un līdzekĜiem. - Daugavpils: "Saule", 1994. 

9. Sabiedrības pārmaiĦas Latvijā. - Rīga, 1998. 

10. Smelser N.I. Sociology. - New York, 1984.

11. Socioloăijas skaidrojošā vārdnīca. - Rīga, 1997. 

12. Vander Zanden I.W.. The Social Expierence. An Introduction to Sociology. - New York, 1988. 

13. Американская социология.- Москва, 1972. 

14. Бурдье Л. Начала.- Москва, 1994. 

15. Вебер М. Избранные произведения.- Москва, 1990. 

16. Новая постиндустриальная волна на Западе. Антология.- Москва, 1999. 

17. Поппер К. открытое общество и его враги.- Москва, 1992. 

18. Смелзер Н. Социология.- Москва, 1994. 

19. Сорокин Л. Человек. Цивилизация. Общество.- Москва, 1992. 

20. Социологические очерки. Вып.1.- Москва, 1991. 

21. Щепаньский Я. Элементарные понятия социологии.- Москва, 1969. 







Sociology 


Piezīmes: 

180

Kursa nosaukums Politoloăija 







Aleksandrs Ivanovs, vēstures katedra, asociētais profesors. 



Kursā tiek apskatītas sabiedrības politiskās dzīves un tās izziĦas problēmas: politoloăijas priekšmets, izpētes 

metodes un metodoloăiskās pieejas, politoloăijas kategorijas un pamatjēdzieni (politika, vara u.c.); politiskā 

sistēma un tās funkcionēšana; politiskās varas modeĜi; politiskā apziĦa un politiskā kultūra. 

Kursa plāns: 

1. Ievads politoloăijā. Politika, politiskās attiecības un politiskās sistēmas kā politoloăijas priekšmets. 

Politoloăijas uzdevumi. Politoloăijas teorētiskās problēmas. Politikas zinātne humanitāro zinātĦu sistēmā. 

Politikas zinātne un eksaktās zinātnes. Kursa mērėis, uzdevumi un struktūra. 

2. Politoloăijas mūsdienu stāvoklis. Politikas zinātnes metodoloăija. Metodoloăiskās pieejas politisko 

problēmu analīzei (politoloăiskās analīzes metodoloăijas). Pētniecības metodes politikas zinātnē. 

Politoloăijas atziĦu drošums un ticamība. Skolas politoloăija: “angĜu” skola; “amerikāĦu” skola; “franču un 

itāĜu” skola. 

3. Politikas jēdziens. Politikas objekts un subjekts. Politikas objektīvās un subjektīvās robežas. Politikas 

efektivitāte. Politikas struktūra. Politikas tipoloăija. Politikas veidi un formas. Politikas līdzekĜi. Politikas 

cikls. 

4. Politiskā sistēma. Politiskās sistēmas elementi. Dažādas metodoloăiskās pieejas politiskās sistēmas 

analīzei. Struktūras un procesi politiskajā sistēmā. Apakšsistēmas politiskajā sistēmā. Politisko sistēmu 

modeĜi. Politisko sistēmu dinamika. 

5. Vara politiskajā sistēmā. Varas fenomens. Politiskā vara. Politiskās varas leăitimitāte. Varas struktūra. 

Politiskās varas resursi (līdzekĜi). Politiskās varas tipoloăija. Politiskās varas funkcionēšanas plurālistiskie 

modeĜi. Politiskā elite. Valdošā elite. Elites teorijas. Politiskās varas funkcionēšanas elitiskie modeĜi. 

6. Politiskā sistēma un pilsoniskā sabiedrība. Pilsoniskās sabiedrības struktūra. Pilsoniskā sabiedrība un 

valsts. Pilsoniskās sabiedrības un politiskās sistēmas savstarpējo attiecību (korelācijas) modeĜi. 

Politiskā kultūra. Politiskās kultūras elementi. Politiskā subkultūra. Politiskās kultūras tipoloăija. Politiskās 

kultūras veidošanās (tapšana). Politiskā komunikācija. 




1. Ašmanis M. Politikas saturs: Metodisks līdzeklis.- Rīga, 1995. 

2. Demokrātijas pamati: Grāmata vispārizglītojošām skolām.- Rīga, 1993. 

3. Kuleša V.T., Vinčoreks P. Demokrātija: 20.gs. nogalē. Mācību līdzeklis.- Rīga, 1996. 

4. Lamentovičs V. Mūsdienu valsts: Mācību līdzeklis.- Rīga, 1996. 

181

5. Politiskā enciklopēdija.- Rīga, 1987. 

6. Socioloăijas skaidrojošā vārdnīca: Skolām un pašmācībai.- Rīga, 1997. 

7. VītiĦš V. Vispārējs tiesību pārskats. 2. izd.- Rīga, 1993. 

8. Арон Р. Этапы развития социологической мысли.- Москва, 1993. 

9. Актуальные проблемы современной зарубежной политической науки.- Москва, 1992. 

10. Введение в политологию.- Москва, 1993. 

11. Галкин А.А. Становление политической науки: От философии истории к политическому 

моделированию.- Москва, 1991. 

12. Гаджиев К.С. Политическая наука.- Москва, 1994. 

13. Гаджиев К.С. Опыт введения в политологию. Концептуальный и политический аспект // Полис.- 

1992.- N 1-2. 

14. Истон, Дэвид. Новая революция в политической науке // Социально-политический журнал.- 1993.- 

N 8. 

15. История политических учений / Ред. К.А.Мокичев.- Москва, 1972.- Части I-II. 

16. Краснов Ю.К., Кривогуз И.М., Неминущий В.М. Основы науки о политике: Учебник.- Москва, 

1993.- Часть I. 

17. Матвеев Р.Ф. Теоретическая и практическая политология.- Москва, 1993. 

18. Мурадян А.А. Двуликий Янус. Введение в политологию.- Москва, 1994. 

19. Основы политической науки: Учебное пособие / Ред. В.П.Пугачёв.- Москва, 1993.- Часть I. 

20. Политические партии и партийные системы.- Москва, 1990. 

21. Политология: Учебное пособие для вузов / Ред. Г.В.Полунин.- Москва, 1996. 

22. Политология: Энциклопедический словарь.- Москва, 1993. 

23. Политология вчера и сегодня.- Москва, 1990. 

24. Политология и современный политический процесс.- Москва, 1990. 

25. Санистебан Л. Основы политической науки.- Москва, 1992. 

26. Шацкий Е. Утопия и традиция.- Москва, 1990. 

27. Chalfant, H. Paul; LaBeff, Emily. Understanding People and Social Life.- N.Y., 1988. 

28. Easton D. A Systems Analysis of Political Life.- N.Y., 1965. 

29. Eitzen D.S., Zinn M.B. In Conflict and Order.- Boston, 1991. 

Turner S.H. The Structure of Sociological Theory.- Homewood (Ill.), 1974. 




Profesionālas studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs”, “”Fiziskās 

audzināšanas skolotājs”, “Mājturības skolotājs” C daĜa 


Politology 


Piezīmes: 

182

Nosaukums Projektu izstrāde un vadība 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits 

semestrī) 






Nav. 


183 

16 


teorētiskās un praktiskās zināšanas par projektu izstrādi un vadību skolā. 


12 lekcijas, 4 semināri. 

1. IEVADS STUDIJU KURSĀ “PROJEKTU IZSTRĀDE UN VADĪBA” 

1.1. Projekta jēdziena skaidrojums. Projekta pazīmes. Projektu iedalījums. 

1.2. Projekta soĜi. Idejas izvēle. Informācijas vākšana (darbs ar informācijas avotiem). Projekta 

īstenošana. Prezentācija. Izvērtēšana. 

1.3. Komandas izveide. Projekta komandas organizācija. 

1.4. Darba plāns. Projekta uzdevumi. Darba gaita. Resursi. Kalendārs (plānojums). Pienākumu 

sadale. 

2. PROJEKTU PIETEIKUMA IZSTRĀDE 

2.1. Projekta pieteikuma struktūra. Mērėis. Uzdevumi. Projekta aktualitātes apraksts. Aktivitātes. 

Budžets. Rezultāti. Pielikumi (CV, atbalsta vēstules). 


Ieskaite. 


1. .Litke H. D., Kunova I. Projektu vadība. – Rīga: “BALTA eko”, 2003- 126 lpp. 

2. OliĦa Z. Brīnums notiek…saskares vietā. Par projektu metodi mācību darbā. – Rīga: “BVS”, 

1997. 

3. OliĦa Z. Mana projekta rokasgrāmata. – Rīga: “BVS”, 2001. 

4. LapiĦa L., RudiĦa V. Projektu metode skolā. Rīga: “Zvaigzne ABC”, 1999. 

5. http:// www. cvmarket. lv 

6. Projektu laiks (informatīvi metodisks materiāls). - Rīga: „RaKa”, 1998. 

7. Rubana I.M. Mācīties darot. - Rīga: „RaKa”, 2001. 

8. Urdze T. Māksla plānot. Rīga: 2000. 


1. LiepiĦš I. Brīvā laika spēles. – Rīga: „LIC”, 1992 - 48 lpp. 

2. Netradicionālie vingrinājumi, spēles un rotaĜas. Metodiskais līdzeklis./ Grinfelde A., 

Kurzemniece L.red. Rīga: „Mācību grāmata”, 1994. 

3. Литвинова М..Ф. Русские народные подвижные игры для детей дошкольного и младшего 

школьного возраста: Практическое пособие – 2-е изд. - Москва: «Айрис – пресс», 2004.-

184 

192 с. 

4. Найминова Э. Физкультура. Методика преподавания. Спортивные игры. - Ростов – на – 

Дону: «Феникс», 2001. -256 с. 

5. Cтепанова О. А. Игра и оздоровительная работа в начальной школе. - Москва: « 

Творческий центр», 2003. – 144 с. 



Profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” D daĜa 


Management of projects 


The course is designed for a professional study program “Teacher of physical upbringing” students. The 

aim of the course is to give theoretical and practical knowledge about the leadership and evaluation of 

projects at school. 

Piezīmes:

Nosaukums 






185 


vadīšana 





nav 



Sportistu atlases būtība un fiziskās sagatavotības vērtēšana. Ārpusstundu nodarbību un sacensību organizēšana 

un vadīšana. Sportistu treniĦu procesa būtība, mērėis, līdzekĜi, metodes. TreniĦu pamatprincipi, plānošana. 



1. Ārpusstundu dokumentācijas saturs un tā noformēšana. Sacensību nolikumi, tiesāšana. 

2. Sportistu atlase un fiziskās sagatavotības vērtēšana. 

3. Netradicionālās sporta spēles. Sporta bāžu iekārtojums un ekspluatācija. 

4. Nodarbību, sacensību un sporta svētku organizēšanas un vadīšanas iemaĦu pielietošana praksē. 

5. Sportistu treniĦu sistēmas raksturojums. TreniĦu procesa mērėis, uzdevumi, līdzekĜi, metodes. 

6. TreniĦa pamatprincipi: vispusīgās un speciālās sagatavošanas vienotība. 

7. TreniĦu plānošana. Sportistu psiholoăiskā sagatavošana. Sporta treniĦu uzbūve, nodarbību struktūra. 




1. Albengs O., Grāvītis U. TreniĦa teorijas pamati sporta spēlēs. – Rīga: LSPA, 1993. 

2. Brēmanis E. Sporta fizioloăija. – Rīga: Zvaigzne, 1991. 

3. Grants J. Fiziskā audzināšana, sports un vesels bērns. – Rīga: Mācību grāmata, 1997. 

4. Hogedāls L. Rokasgrāmata trenerim un vadītajam. Zviedrijas sporta konfederācija, SINU un autori. – Rīga, 

1998. 

5. LiepiĦš I. Sports un sporta treniĦš I daĜa – Rīga, 2000. 

„Trenera rokasgrāmata” (Latvijas Treneru tālākizglītības centrs), Rīga, 2003. 






Журнал „Физическая культура в школе”, P – 1 L



Conducting and organizing out of class sport activities. 


The essence of selecting sportsmen and evaluation of physical readiness. Conducting and organization of out 

of class activities. 

Piezīmes: 

186

Nosaukums Pašaizsardzība un tās mācību metodika 







Sergejs Čapulis, Mācību metodiku katedra, lektors 


Nav. 



studentiem nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas pašaizsardzības elementu apgūšanā. 



1. Ievads mācības kursam “Pašaizsardzība un tās mācību metodika” 

Teorētisko un metodisko zināšanu apguve. Mācību procesa uzbūves principi un metodes. Mācību 

procesa struktūra. Metodiskie paĦēmieni. 

2. Tehnisko paĦēmienu apguve un pilnveidošana. 

Boksa un karatē tehnikas pamati. Boksa stāja, distances. Speciālie vingrinājumi tehnikas apmācībai. 

Sitieni pa galvu, pa ėermeni, aizsardzība (taisnais, sānu, no apakšas). Sitienu savienojums sērijās. Sitieni ar 

kāju: tiešais sitiens uz priekšu, ar celi no apakšas, lokveida. Izpildes tehnika un aizsardzība. StāvcīĦas 

tehnikas pamati. Pozīcijas, distances, pārvietošanās veidi. Speciālie vingrojumi. Satvērieni un atbrīvošanās 

no tiem. Metieni. Krišanas tehnika. Sagatavojošie vingrinājumi. Metiens pāri plecam, pāri gurnam. 

Metienu izpildes tehnika. Sāpju paĦēmieni rokām, kājām. Aizsardzība pret uzbrukumu ar auksto ieroci. 

Naža satvēriena veidi, dažādi dūrieni un aizsardzība pret tiem. Aizsardzība pret sitienu ar nūju. 




187 

1. V.Kolosovs. Pašaizsardzības paĦēmieni. – M., 1984. 

2. A.LiepiĦš. Boksa tehnikas pamati. – R., 1975. 

3. Trenera rokasgrāmata. Rīga: Latvijas -Somijas SIA „Madonas Poligrāfists”, 2003. 

4. M.Nakayama. Dynamic karate. – 1995. В.В.Пименов. 10000 советов самозащиты и обороны. – 

Минск: «Современник», 1999. 

5. В.В.Пименов. 10000 советов самозащиты и обороны. – Минск: «Современник», 1999. 

6. В.Ю.Микрюков Карате: Учеб. пособие для студ. высш. учеб. заведений. – М., издательский 

центр „Академия”, 2003. 

7. Е.Я.Гаткин. Букварь самбиста. – М.: «Лист», 1997. 

8. В.И.Филимонов, Р.А.Нигмедзянов. Бокс, кикбоксинг, рукопашный бой. – М.: «ИНСАН», 1998. 

9. С.А.Иванов – Катанский. Джиу Джитсу. Искуство ближнего боя. – М.: Агенство «РАИР», 

Информпресс+, 1999. 

10. С.Иванов - Катанский Базовая техника карате. – М.,2000. 

11. М. Ояма Философия карате: Пер. с англ. – М., 2000. 

12. Л. П. Матвеев. Теория и методика физической культуры. -М 1991


1. M. Oyama. What is karate.-Tokyo, 1968 

2. M. Oyama. Advanced karate.-Tokyo, 1974 

3. Е.М.Чумаков. 100 уроков самбо. – М.: РАИР – ПРЕСС, 2000. 

4. М. Накаямa. Динамика карате: Пер. с англ. -2000 

5. M. Накаяма, Д. Дрэгер. Практическое карате для всех: Пер. с англ. -2000 

6. М.Ояма. Это карате: Пер. с англ. – М., 2000. 

7. С.Иванов - Катанский Базовая техника карате. – М.,2000. 

8. Г.С.Туманян. Спортивная борьба: теория, методика, организация тренировок. Учебное 

пособие. В 4 – х кн. – М.: Советский спорт, 1997. 


Научно-теоретический журнал «Теория и практика физической культуры». 




Self-defence and methodic of teaching self-defence. 


The course is designed for a professional study program “Teacher of physical upbringing “. The course 

develops theorethical and practical skills for acquiring self-defence. 

Piezīmes: 

188

Nosaukums Mācību sasniegumu izvērtēšana 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 






Elfrīda KrastiĦa , Mācību metodiku katedra, prof. Dr.paed. 


Nav 


Studiju kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem. 

Veidot studentu izpratni par skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanu un tās praktisko realizēšanu profesionāli 

pedagoăiskajā darbībā pamatskolā. 


1. Vērtēšanas filosofiski pedagoăiskie aspekti 

2. Skolēnu vajadzības iesaistīties savu mācību sasnigumu vērtēšanā un pasizvērtēšanā. Vfērtēšanas un 

pašizvertēšanas funkcijas. 

3. Skolotāja darbība skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas un pašizvertēšanas procesā. Skolotājas kā 

pasizvertēšanas prasmju veidotājs. 

4. Individuālo programmu veidošanas metodiskie principi. 

5. Pārbaudes darbu veidošana un vērtēšanas kritēriju izstrādes atbilstoši Blūma taksanomija. 

6. Metodiskie paĦēmieni skolēnu sagatavošanai savu mācību sasniegumu pašizvērtēšanai. 

7. Vecāku sagatavošana bērnu mācību sasniegumu vērtējuma izpratnei un pašizvērtēšanas prasmju 

apguves veikšanai. 




1. BeĜickis I Vērtīborientētā mācību stunda. – R.: Raka, 2000. 

2. Čehilova Z. IzziĦas aktivitāte mācībās. – R.: RaKa, 2002. 

3. Delors Ž., u. c. Mācīšanās ir zelts. – UNESKO, 1996. 

4. Karule A. sešus gadus veco bērnu mācību metodiskās sistēmas svarīgākie aspekti./ Krājumā: Sešgadīgo 

bērnu sistemātiskas mācības. – R.: Zvaigzne, 1988. 

5. KrastiĦa E. Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību sasniegumu 

atspoguĜošanai 1. – 3.klasē. – DU, 2001. Valsts pasūtījuma līgumdarbs, Nr.12., 2001. 

6. KrastiĦa E., Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. – R.: RaKa, 2004. 

7. Rubana I.M. Mācīties darot. – R.: RaKa, 2000. 

8. Salīte I. U. c. Integrēta mācīšana mūsdienu humānās pedagoăijas skatījumā, tās saturs un metodiskais 

nodrošinājums. – DPU,1998. Valsts pasūtījuma līgumdarbs, Nr.9/98, 1998. 

9. Hamalainen, K & Kauppi, A. Evaluation in today’s Education from Control t Empowerment, LlinE, Vol 

V, issue 2, 2000. 


189






Piezīmes: 

190

Nosaukums Sports pirmsskolas izglītībā 





Zinātnes apakšnozare Sporta pedagoăija 


Larisa Silova, Mācību metodiku katedra, lektore 


Nav 



Rādīt priekšstatu par sporta mācību saturu, to īpatnībām pirmsskolas izglītībā un attīstīt praktiskās iemaĦas 

sporta nodarbību organizēšanā un vadīšanā. 



1. Veselīgas dzīves veida pamati un pirmsskolas vecuma bērnu anatomiski-fizioloăiskās īpatnības. 

Fizisko vingrinājumu veselības potenciāls. Bērna augšanas un attīstīšanas likumsakarības. Pirmsskolas vecuma 

bērnu anatomiski-fizioloăiskās īpatnības. Bērnu kustību aktivitātes morfofunkcionālais nodrošinājums. 

2. Sporta mācību saturs pirmsskolas vecuma bērniem. 

Cikliskās kustības un to dažādība: soĜošana, skriešana, rāpošana. Acikliskās kustības un to dažādība: lēcieni, 

mešana. Līdzsvara vingrojumi. Vingrošana: ierindas vingrojumi, vispārattīstošie vingrojumi, plakanās pēdas 

profilaktiskie vingrojumi, pareizas stājas veidojošie vingrojumi. Kustību rotaĜas dažādās vecuma grupās, 

rotaĜas-stafetes, mazkustīgas rotaĜas. Sporta vingrinājumi: vizināšanas ar ragaviĦām, slīdēšana pa ledus celiĦu. 

3. Sporta darba plānošana pirmsskolas izglītības iestādē. 

Kalendārā plānošana. Sporta nodarbību konspekta sastādīšana dažādam vecuma grupām. 




191 

1. Dzintere D., Boša R. RotaĜspēles. – Rīga: Mācību apgads, 1997. – 82.lpp. 

2. Ripa V. Veiklības un atjautības rotaĜas pirmsskolā un ăimenē. – Rīga: Vārti, 1999. – 64.lpp. 

3. Romenkova V. RotaĜu attīstība. – Rīga: Vārti, 1999. – 47.lpp. 

4. Valters A. Bērnu un pusaudžu fizioloăija. –Rīga: Zvaigzne ABC, 2001. – 160.lpp. 

5. Вавилова Е. Н. Учите бегать, прыгать, лазать, метат. – Москва: Просвещение, 1983. – 

144 стр. 

6. Кожухова Н., Рыжкова Л., Самодурова М. Воспитатель по физической культуре в 

дошкольных учреждениях. - Москва: ACADEMIA, 2002. - 316 стр. 

7. Пензулаева Л. Оздоровительная гимнастика для детей дошкольного возраста (3-7 лет). – 

Москва: Владос, 2002. - 127 стр. 

8. Шебеко В., Шишкина В., Ермак Н. Методика физического воспитания в дошкольных 

учреждениях.- Минск: Унiверсiтэцкае, 1998. – 184 стр. 


1. Bakisa A., Romēns K. RotaĜas ar bērnu vecumā no 1 dienas līdz 6 gadiem. – Rīga: Alberts XII, 

1995. – 191.lpp.



Profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” DdaĜa 



Piezīmes: 

192

Nosaukums Bērnu tiesības un to aizsardzība 




Zinātnes nozare Juridiskā zinātne 

Zinātnes apakšnozare Civiltiesības 


Mag.paed., as. Valdis KudiĦš 


nav 



Veidot studentu izpratni par cilvēktiesību jēdzienu. Motivēt studentus zināšanu, iemaĦu un tādas vides 

radīšanai, kurā ievēro bērnu tiesības. Veicināt studentos morālo vērtību un attieksmju veidošanos par 

sociālo taisnīgumu, līdztiesību un cieĦu pret dažādību u.c. 


1. Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība. 

2. Bērnu tiesību jēdziena būtība un attīstība laikā. 

3. Bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošā likumdošana; 

4. Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā un citu valstu pieredze. 

5. Cilvēktiesību izglītība. 

6. Bērnu tiesību apgūšanas un izpratnes formas. 

7 Metodes darbam ar bērnu tiesībām. 




193 

1. BaldiĦš A., Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpratnē. – Rīga. 

“Pētergailis”, 2001. – 75 lpp. 

2. BeĜickis I. Vērtīborientēta mācību stunda. – Rīga: RAKA, 2000. – 280 lpp. 

3. Fogels A. Cilvēktiesību aktuālās problēmas Latvijā // Cilvēktiesību Žurnāls. - 1996.- Nr.3. - 21.- 

32.lpp. 

4. Grigule L., Silova I. Mācīsimies sadarboties. – Rīga: Mācību grāmata, 1998. – 129 lpp. 

5. Gudjons H. Pedagoăijas pamatatziĦas. – Rīga: Zvaigze ABC, 1998. – 394 lpp. 

6. Lieăeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā. – Rīga: RAKA, 1999. – 262 lpp. 

7. Levits E. Cilvēktiesības Eiropas Savienības tiesību sistēmā. // Juridiskais mēnešraksts “Likums 

un tiesības” 2.sējums. – Rīga, 2000. – 332.-335. lpp. 

8. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē: Global Teacher, Global Learner. – Rīga: LU Ekoloăiskā 

centra apgāds “VIDE”, 1995. – 197 lpp. 

9. Urdzes T.red. Māksla plānot. – Rīga, 2000.-52 lpp. 

10. Ušacka A. Starptautiskās cilvēktiesības un to vēsturiskā attīstība. // Juridiskais mēnešraksts 

“Likums un tiesības” 2.sējums. – Rīga, 2000. – 326.-331. lpp. 

11. Ziemele I., Garsvāne S., Kamenska A., Leimane I., Levits E., Mits M., Muižnieks N., Tāre I. 

Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā: Grāmata augstskolu studentiem, speciālistiem un 

interesentiem. – Rīga, 2000. – 409 lpp. 

12. Žogla I. Audzināšana un kultūrvide. // Kultūra. Ekoloăija. Pedagoăiskais process: DPU 

konferences materiāli. – Daugavpils: DPU, 1996. – 71.-72.lpp.

194 

13. Van Bueren G. The International Law on the Rights of the Child. – Martinus Nijhoff Publishers, 

1998. 

14. Clark T.E.,jr. Designing and Implementing an Integrated Curriculum: A Student-Centred 

Approach. – Brandon: Holistic Education Press, 1997. – 171 p. 

15. Doll W.E.,jr. A Post-modern Perspective on Curriculum. – New York & London: Teachers 

College, Columbia University, 1993. – 215 p. 

16. Flowers N. Human Rights Here and Now: Celebrating the Universal Declaration of Human 

Rights. – Minneapolis, M. “Human Rights USA Resource Center”, 1998. – 146 p. 

17. Gang P.S. Rethinking Education: A New Look at Educational Philosophy in The Context of 

Cultural Change. – Oakland, CA “Dagaz Press”, 1989. – 172 p. 

18. Hatch V. ... Human Rights For Children: A Curriculum For Teaching Human Rights of Children 

Ages 3-12 / developed by the Human Rights for Children Committee. – CA: Amnesty 

International USA, 1992. – 68 p. 

19. Marshall S. Adventure in Creative Education. – Oxford, London, Edinburgh, New York, Toronto, 

Sydney: Pergamon Press, 1968. – 230 p. 

20. Raardon B.A. Education for Human Dignity: Learning About Rights and Responsibilities. – 

Philadelphia: University of Pennsylvania Press, 1995. – 238 p. 


6. 






Piezīmes:

195 

Nosaukums Bērnu sporta nometnes organizēšana un vadīšana 





Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoăija, Sporta pedagoăija 


Valentīna Maklakova, IVF asistente 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs” studentiem 

NometĦu būtība, darba formas skolā, nometĦu organizēšanas metodika. 


4 st. lekcijas, 12 st. praktiskās nodarbības 

1. NometĦu attīstības vēsture: nometĦu kustība Latvijā, pasaulē, Amerikas nometĦu mācību programmu piemēri; 

Latvijas NometĦu Asociācija. 

2. NometĦu likumdošana, dokumentācija un pārraudzības sistēma Latvijā: terminoloăija, nometĦu veidi, nometĦu 

darbību regulējošie normatīvie akti 9LR MK noteikumi). NometĦu pārraudzības sistēma Latvijā, nometnes 

dokumentācija. 

3. NometĦu plānošanas pamatprincipi: nometnes plānošanas modelis, plānošanas darbi jeb sagatavošanās pirms 

nometnes, nometnes organizēšanas pamatposmi un vietas izvēle. 

4. Nometnes satura izveide: nometĦu satura izveides secība, viena diena nometnē, nometnes satura plāna izveide, 

nometnes satura plāna paraugs. Piedzīvojumu un atpūtas nometnes saturs, īpatnības un iespējas. Mācību vides 

īpatnības nometnē. Dažādu zināšanu, prasmju un iemaĦu apguve nometnē. Kooperatīvās mācīšanas metodes. 

Nometnes satura realizācijas paĦēmieni un to pielietojums. Trasīšu organizēšanas veidi. RotaĜu un spēĜu 

nozīme nometnē. 

5. Nometnes projekts: projekta pieteikuma formas. Projekta sadaĜas (kopsavilkums īsāku standartprojektu 

rakstīšanai). Nometnes projekta paraugs. 

6. Nometnes satura analīze un atskaite. 

7. Nometnes menedžments. 

8. Komandas – grupas veidošana nometnē. 


Ieskaite. 


1. NometĦu vadītāja rokasgrāmata. – Rīga, LNA, 2003. 

2. Ах, лето, в помощь вожатому – Минск, 2003. 

3. Летние лагеря – Минск, 2001. 


1. С.Афанасьев, С.Которик. Весёлые конкурсы для больших и маленьких. – Москва, 2004. 

2. В.Мацкевич. Интелектуальные игры. – Москва, 2005. 

3. Праздник в школе и на отдыхе. – Москва, 2004. 


1. Tūrisma pasaules apskats – katalogs, LTA 

2. „Tava vasara”- katalogs, LNA 

Kādām studiju programmām un to daĜām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:

Profesionālo studiju programmas „Fiziskās audzināšanas skolotājs” D daĜa 



Piezīmes: 

196

197 

3. PIELIKUMS 

3.1. pielikums 

Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības kopsavilkums 

par 2000.-2005.st. gadu 

1.. Akadēmiskā personāla atjaunošana: 

1.1. 2002 - Ph.D. Fordham University, Graduate School of Religion and Religious Education, USA – 

Dz.Iliško 

1.2. Studijas doktorantūrā: 

- kopš 2004. gada septembra – lekt. N. RomaĦenko, lekt. A. KovaĜevskis; 

- kopš 2003. gada septembra – lekt. I.Kazakeviča, lekt. S.Čapulis, lekt. L.Silova, lekt. 

E.Vanaăele; 

- kopš 2002. gada septembra – lekt. V.Guseva, lekt. A. Paškeviča, lekt. N.GeriĦa; 

- 2004/2005 st.gadā un agrāk noklausīts teorētiskais kurss, tiek gatavots promocijas darbs 

aizstāvēšanai - lekt. V.KudiĦš, as. M.Kravale; 

2. 2004/2005.st.g. – vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaĜinājumus, lai veiktu pētījumus, 

stažētos citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, strādātu pie promociju darba - doc. 

E.OĜehnoviča, as.prof. A.Pipere, as. M.Kravale. 

3. Akadēmiskā personāla apmācība (kvalifikācijas celšana Latvijas un ārvalstu augstskolās vai 

zinātniskās pētniecības iestādēs: kursi, semināri, ERASMUS programma, darbs pētnieciskajās 

laboratorijās utt.). 

2005. gadā 

29.-30.09. Latvijas treneru tālākizglītības centrs. Apliecība 749. Treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursi A un B kategorijas sporta speciālistiem. Rēzekne. – lekt. I. Kazakeviča, lekt. 

N. RomaĦenko, as.V. Maklakova 

27.-30.07. Daugavpils Universitātes līdzdalība Klusā okeāna konsorcija sadarbības tīklā un 29. 

starptautiskajā konferencē, New South Wales Department of Education and training, University 

of Western Sydney, Australia. – prof. I. Salīte, lekt. V. KudiĦš, lekt. E Vanaăele. 

Latvijas Jaunatnes padomes projekts: „Jaunieši neformālās izglītības attīstībai Latvijā” eksperte – 

as. M.Kravale. 

V Piedalīšanās ES Comenius programmas INCLUES projekta ietvaros seminarā “Mācīšanās 

Kognitīvie aspekti”. Apliecības N6578. – doc. Dz.Iliško 

15-16.05. Piedalīšanās tālakizglītības kursos “Cilveku tirdzniecība, izmeklēsanas un upuru repatriācija” 

Daugavpils, – doc. Dz.Iliško 

Rēzeknē. Dreifusa fonda konference” Problem Solving for Better Health”. Apliecība. – doc. 

L.AntoĦeviča 

V Piedalīšanās ATEE Satrptautiskajā vasaras universitātē: “ Changing education in a changing 

society : EUROPE 15+10”, Klaipēda. – doc. V.Makarevičs 

Latvijas Aerobikas asociācija, kvalifikācijas celšanas kursi „Ūdens aerobika”– as V. Maklakova 

29.-30.04. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas treneru talākizglītības centrs, izglītības un sporta 

speciālistu profesionālās pilnveides kursi, apliecība.- lekt. N. RomaĦenko 

2004.gadā 

08.11 Daugavpils, VVVA seminārs “No tabakas dūmiem brīva darba vieta”. Apliecība - lekt 

A.Paškeviča. 

25.-29.10. Profesionālās meistarības pilnveides kursi „Vispārējās vidējās izglītības standarta ėīmijā prasību 

īstenošanas ceĜi un līdzekĜi”, Apl.Nr. 703.- lekt. A. Antropa 

23.-24.10 Teilnahmebestatigung certificate. Education course – lekt. I.Kazakeviča, as. V. Maklakova 

21.-28.10. Rīga. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas treneru talākizglītības centrs, Izglītības un 

sporta darba speciālistu profesionālie kursi, Certificate of Completion. Certification course with 

under support of Delta Sport. Apliecība. – lekt. I.Kazakeviča, lekt. N. GeriĦa, doc. A. Žilinska. 

02.–11.10. Daugavpils, INFOSAB kursi “ES strukturālo fondu projektu vadīšana”, sertifikāts Nr. 118 –lekt. 

A. Paškeviča 

17.- 18.09. Rēzekne. Latvijas treneru talākizglītības centrs, sporta speciālistiem – treneru un sporta skolotāju 

kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. – lekt. I.Kazakeviča, lekt. N.GeriĦa, doc. J.Jauja 

doc. A.Žilinska, lekt. A.KovaĜevskis, lekt. N.RomaĦenko, as. J.Petrovskis, as. V.Maklakova, doc. 


29. –30.08. International Workshop NANOSCIENCE FOR HEALTH EC FP5 #G1MA-CT-2002-04063.

Latvia. Riga. – lekt. A. Paškeviča 

20.- 29.08. Kursi “Manuālā terapija funkcionālo skoliožu rehabilitācijā”, Rīga, LMMĀA.- lekt. S. Stalidzāne 

8. – 13.08. Dānija, Jellinga, CVU, komandējums ERASMUS programma. – lekt. A. Paškeviča 

01. – 30.06. Zinātniskais komandējums PHARE ”Inversed Brain-Drain” LE01.07/SPF/0023 (LU 2003-0233), 

Zviedrija. Linčepingas Universitāte. – lekt. A.Paškeviča 

VI Piedalīšanās ERASMUS projektā “Environmental Awareness in Primary Education 21” – 

Portugāle. – lekt. V. KudiĦš, trīs IVF studentes 

11.05. Rīga. Rīgas pilsētas skolu valde, seminārs “Higiēnas normas un noteikumi vispārizglītojošās 

skolās”. – doc. L.AntoĦeviča 

07. – 08.05. Rēzekne. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursi. Apliecība. – doc. A. Žilinska, 

30.04.- 04.05. Kursi “Viscerālās manuālās terapijas pamati” (40st), Rīga, LMMĀA.- lekt. S. Stalidzāne 

21.-24.04. Daugavpils Universitātes līdzdalība Klusā okeāna konsorcija sadarbības tīklā un 28. gadskārtējā 

konferencē “Pilsoniskās vērtības un sabiedriskā atbildība globālajā kontekstā”. – prof I.Salīte, 

lekt. V. KudiĦš 

I –VI Pētnieciskais darbs Vācija (Kvalitatīvās petniecības metodes, izglītības teorijas, neformāla 

izglītība). Iepazīšanās ar izglītības sistēmu Francijā un Ungarijā (Francija-Angers) – as. 

M.Kravale 

Daugavpilī. INFOSAB kursi “ ES strukturālo fondu projektu vadīšana”, sertifikāts Nr. 119 – T . – 

doc. L.AntoĦeviča 

2002.-2004.g Projekta “Koordinēts atbalsts jauniešu veselībai un attīstībai” skolotāju izglītošanas sadaĜas 

koordinatore Latgalē .- lekt. I.KuĦicka 

Pieredzes apmaiĦas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija) - doc.E.OĜehnoviča, as.M.Kravale, 

doc. I.Kokina 

2003.gadā 

17.-18.10. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Sporta 

speciālistiem – treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. – doc 

J.Jauja, doc. A.Žilinska, doc. L.AntoĦeviča 

29-31.05. Swiatowym Kongresie Polonii Medycznej. Katowicach - doc A. Žilinska 

16. –17. 05. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Sporta 

speciālistiem – treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. – lekt. 

N. RomaĦenko, doc. A.Žilinska, doc. L.AntoĦeviča 

30.04. Latvija, Daugavpils, DU, profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi “Pedagoăiskā pētījuma 

metodoloăija mūsdienu zinātĦu attīstības kontekstā”. Apliecība Nr. 266 – lekt. A. Paškeviča 

09.05. Veselības veicināšanas centrs. Sporta medicīnas centra kursi. – lekt. N.GeriĦa, lekt. S. Stalidzāne. 

05.05. Konference “Bērnu veselība Latvijā”, LSVA, VVC, PVO.- doc. A. Žilinska 

2002.VI- 

2003.VIII 

198 

Līdzdalība projektā sociālās izslēgtības mazināšanai Latvijā “Es, mēs, vide ap mums” (Latvijas 

sabiedrības Integrācijas fonds), darbs ar jauniešiem Krāslavas un Daugavpils patversmēs. – as. 

M.Kravale 

13.01.– 06.03. Kvalifikācijas celšana ASV Fordhamas universitātē. – as.prof. A.Pipere 

03.02. Latvijas fizioterapeitu asociācijas seminārs ar tēmām:’’PadziĜinātais kurss par mugurkaula kakla 

un lumbālās daĜas pataloăiju diagnostiku un ārstēšanu ar dažādām stiepšanas metodēm’’; 

iepazīšanās ar jaunāko fizikālās terapijas aparatūru un tās praktisko pielietojumu no firmas 

“Mettler electronics corp.”ASV. - lekt. A. Paškeviča, lekt. S. Stalidzāne. 

Pieredzes apmaiĦas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija). – doc. E.OĜehnoviča, as. M.Kravale, 

doc. I.Kokina 

Daugavpilī. Tālākizglītības programma ”Dzīves prasmes seksuālās un reproduktīvās veselības 

izglītībā , HIV/AIDS profilaksē” (IZM un UNDP projekts” Koordinēts atbalsts Latvijas jauniešu 

veselībai un attīstībai”). Apliecība Nr. 9014145085–136. – doc. L.AntoĦeviča 

Daugavpilī. Seminārs “ Ăimenes garīgās veselības veicināšana” ( rīkotājs – Latvijas ăimenes 

terapeitu asociācija). Apliecība. – doc. L.AntoĦeviča 

Pēcdiploma izglītības kurss “Training for Health Promotion Specialists”, ZiemeĜvalstu 

Sabiedrības veselības skola. Zviedrija. (6 ned.) (11.5 ECTS) – lekt. I.KuĦicka 

Pēcdiploma izglītības kurss “Salutogenesis – from theory to practice”, ZiemeĜvalstu Sabiedrības 

veselības skola. Zviedrija (2 ned.) (3,75 ECTS) – lekt. I.KuĦicka 

LR Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināta bērnu un jauniešu nometĦu vadītāju kursu 

programma. Apliecība. – as. V. Maklakova 

Seminārs“Tabakas kontroles jautājumi”, Latvijas narkologu un onkologu asoc.- I.KuĦicka

2002. VI – 

2003.g. VIII 

199 

Multiplikatoru kursi “Dzīves prasmes seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībā, HIV/AIDS 

profilaksē,” ANO (UNDP) un IZM, 72 st. – lekt. I.KuĦicka 

Projekts “Gimenes garīgās veselības veicināšana” koordin. Latgalē, PHARE – lekt. I.KuĦicka 

Pasaules poĜu ārstu kongress, Katowice .- lekt. I.KuĦicka 

Vienaudžu izglītotāju apmācību (10 dn.) organizēšana un apmācība Daugavpils pilsētas un rajona 

jauniešu grupai – lekt. I.KuĦicka 

Līdzdalība projektā sociālās izslēgtības mazināšanai Latvijā “Es, mēs, vide ap mums” (Latvijas 

sabiedrības Integrācijas fonds), darbs ar jauniešiem Krāslavas un Daugavpils patversmēs. – as. 

M.Kravale, lekt. V.Guseva. 

IZM tālākizglītības progr. “Vienota pieeja mācību grāmatu vērtēšanā” - lekt. I.KuĦicka 

2002.gadā 

Latvijas vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu (24 st.) programma. 

Tēma “Ritmika un dejas”. – lekt. I. Kazakeviča. 

8.05. Rīgas Pedagoăijas un izglītības vadības augstskolas Pirmsskolas un sākumskolas fakultātes 

Ăimenes un pirmsskolas katedras organizētais seminārs “Teorija un prakse pirmsskolas skolotāju 

sagatavošanā”. –as. M.Kravale, doc. Dz.Ilišlo 

08. – 13.08. ERASMUS programma, Dānija, Jellinga CVU.- lekt. A.Paškeviča 

Tālākizglītības kursi „Pamatskolas mācību priekšmetu bilingvālās apguves metodika”, LR 

Izglītības un Zinātnes Ministrija, Pedagogu Izglītības Atbalsta Centrs.Apl. Nr. 01-65-28.- lekt. A. 

Antropa 

Pieredzes apmaiĦas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija)- E.OĜehnoviča, M.Kravale, I.Kokina. 

Semināra vadīšana: ”Pestalocija uzskatu holistiska analīze” – as. M.Kravale 

“Veselību veicinošo skolu darba holistiskā izpratne”, 25 st., PVO, IZM. - lekt. I.KuĦicka 

03.-04.05. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Sporta 

speciālistiem – treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. - J. 

Jauja. 

11.-12.10 Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Sporta 

speciālistiem – treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. – doc 

J. Jauja. 

2002.-2003.g. Starpvalstu projekta “Youth Network Development of Regional Health Policy” koordinatore 

Latvijā (Daugavpilī).- lekt. I.KuĦicka 

Latvijas vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi (24 st.) programma. 

Tēma “Ritmika un dejas”. – lekt. I.Kazakeviča 

SFL programmas “PārmaiĦas izglītībā” projekts: Cilvēks sabiedrībā “Konsultanta loma skolotāju 

profesionālās kompetences attīstīšanā” – M.Kravale 

“Speciālās pedagoăijas psiholoăiskie aspekti un mācību metodikas īpatnības.”(sertifikāts 1748) – 

V.Guseva 

Latgales Reăiona Sociālo Zinību atbalsta skolu seminārs “Pedagoăiskās prakse sociālo zinību 

atbalsta skolā”. – M.Kravale 

2001. gadā 

10. 11. Kursi “CeĜa locītavas iespējamās izmaiĦas”. Rīga, LFA. – lekt. S. Stalidzāne. 

X Piedalīšanās seminārā “Bērnu ar speciālām vajadzībām iekĜaušana skolā”. (Igaunija, Pērnava). 

Iegūts sertifikāts. – prof. E.KrastiĦa 

24. – 26.10. Latvijas vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu (24 st.) programma. 

Tēma “Dažādu aerobikas veidu mācīšana skolā”. – lekt. I.Kazakeviča 

X Latvijas sporta pedagoăijas akadēmija, sadarbībā ar DāĦu tautas sporta organizāciju. Augstskolu 

sporta pedagogu kursi: “Sports kā kolektīva un psiholoăiskā klimata veidotājs”. Apliecība. – lekt. 

N.GeriĦa, lekt.L. Silova. 

2000.09.07. – International Correspondence Course, kursi “AngĜu valoda iesācējiem”(I.līmenis). –A. Paškeviča 

2001.10. 

09.08. Latvijas Sarkanais Krusts sadarbībā ar Islandes Sarkano Krustu, seminārs “Apmācība Pirmās 

Palīdzības pasniedzējiem”. – lekt. A. Paškeviča 

19. – 23.03. LSPA, mācību profesionālās meistarības pilnveides kursi sporta skolotājiem “Sports pamatskolā”. 

Apliecība. – lekt. N.GeriĦa 

13.-18.1 Kursi “Mioskeletārā medicīna”, A cikls. Rīga. VRIC. – lekt. S. Stalidzāne. 

Pieredzes apmaiĦas brauciens uz Fehtas pedagoăisko augstskolu un iepazīšanās ar ėīmijas mācību 

procesu Vācijas un Nīderlandes skolās. – lekt. A. Antropa 

Tālākizglītības centrs. Treneru seminārs Daugavpilī Latvijas sporta speciālistiem. – lekt.

I.Kazakeviča, as. V. Maklakova 

Semināru programmas “Dzīves prasmju pieeja narkotiku izglītībā skolā” izstrāde un semināru 

vadīšana Veselību veicinošo skolu skolotājiem. – lekt.I.KuĦicka 

2000. –2001.g. Koordinatore Latgales reăionā UNFPA projektā “Apmācības un koordinēšana dzimumlīdztiesības 

sekmēšanai reproduktīvās veselības jomā”. - lekt. I.KuĦicka 

2000.-2001.g. Piedalīšanās ANO Starptautiskās Narkotiku kontroles programmas (UNDCP) projekta”Narkotiku 

lietošanas profilakses mācību līdzekĜu izstrāde un atbilstoša skolotāju apmācība Baltijas 

valstīs” mācību semināros un mācību metodisko materiālu aprobēšanā. – lekt. I.KuĦicka 

2000. gadā 

17.11. LSFP Latvijas Sporta speciālistu tālākizglītība, “C” līmeĦa sporta speciālistu kursi. Apliecība. – 

lekt. N.GeriĦa 

26.-27.10. Latvijas jaunatnes centru Padome. Kursi ”Pusaudžu grūtniecība un to problēmu risināšana”. – 

lekt. A. Paškeviča, lekt. I.KuĦicka. 

18. – 19.09. Piedalīšanās starptautiskajā konferencē “1er Encuentro Internacional sobre Meditacion en la 

Region de Murcia”. Mursija. Spānija. Projekta ERASMUS ietvaros. – as.prof. A.Pipere. 

21.-26.05. Kursi “Mioskeletārā medicīna”. C cikls. Rīga, VRIC. – lekt. S. Stalidzāne. 

14.04. LSFP Latvijas Sporta speciālistu tālākizglītība, “C” līmeĦa sporta speciālistu kursi. Apliecība. – 


7.04. Kursi “Evaluation, Treatment and Prevantion of Spinal Disorders”(8h). Rīga. Saunders Group. – 

lekt.S. Stalidzāne. 

24.-28.01. Kursi “Klasiskā masāža” (36st). Rīga, FMA. – lekt. S. Stalidzāne. 

21.-26.01. Kursi “Mioskeletārā medicīna”. B cikls. Rīga,VRIC. – lekt. S. Stalidzāne. 

1999.-2000.g. PVO Veselību veicinošu skolu tīkla un PVO Pārstāvniecības Latvijā apmācība “Developing 

training skills for “Life – skills”, TACADE.- lekt. I.KuĦicka 

Dalība seminārā “Use of Qualitative Research in Contemporary Research in Education: North 

American Experience for the Baltic Countries”, ko organizēja Kvebekas universitāte (Kanāda) un 

KauĦas Tehnoloăiskā universitāte (Lietuva). (Sertifikāts) –as.prof. A.Pipere 

Konference” Veselība – dzīves kvalitāte”. Rīgā .Sertifikāts. – doc. L.AntoĦeviča 

4. Akadēmiskā personāla attīstība (granti, publikācijas, semināri, konferences utt.). 

• Projekti, granti, un citas realizēšanas formas: LZP granti – plašāka informācija 

(http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 

200 

Projekta nr. Projekta vadītājs Projekta nosaukums 

03.0955 doc. V.Makarevičs Tolerance kroskulturālā kontekstā 

04.1249 doc S.Guseva 

Latgales reăiona jauniešu profesionālā identifikācija 

pašnoteikšanās periodā 

05.1915 prof. I.Salīte Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā 

05.1876 prof. V.Paškevičs 

02. 0785 doc. L. Antoneviča 

01.0348 prof. V.Paškevičs 

Plānu sakausējumu kārtiĦu, iegūtu vakuumā, atlaidinot 

Co/Ni/Fe multislāĦus, kristāliskās struktūras un 

magnētooptisko īpašību pētīšana 

Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgspējīgu attīstību 

UNESCO 

DaudzslāĦu metālisku plēvju kristāliskās struktūras un 

magnētooptisko īpašību termiski stimulētu izmaiĦu pētīšana 

SUPERCOMET – 2. Leonrdo da Vinči programma (2004.- 2007.g.) - prof. V.Paškevičs 

DU Inovatīvās mikroskopijas centrs. ERAF 1.4.5. Eiropas struktūrfondu programma, NP. 1.4.5. 

“Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu uzlabošana / modernizēšana’’. (2004-2006. g.) - prof. 

V.Paškevičs

• Latvijas ZinātĦu akadēmijas (LZP) granti 

Tika izmantoti Latvijas ZinātĦu akadēmijas granti dalībai konferencēs – prof. I. Salīte, prof. I.Kokina, 

doc. L.Gorbaceviča, lekt. N.GeriĦa, lekt. S.Čapulis, lekt. V.Guseva, lekt. A.Paškeviča, as. M.Kravale u.c. 

sīkāka informācija (www.lzp.lv ) 

Kopš 2004. gada tiek piešėirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā izsludinātajā konkursā 

finansējumu papildus saĦēmuši vairāki studiju programmās strādājošie (skatīt tabulu, izmantoti materiāli 

no http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 

201 

2004/ 2005. gadā piešėirtie DU iekšējie granti 

N.p.k. Vārds, uzvārds Projekta nosaukums 

04.01. 

as. prof. Anita Pipere 

04.11. doc. Irēna Kaminska, 

lekt. Angelika Paškeviča 

04.15. 

prof. Ilga Salīte 

05.30 


05.31. doc. Irēna Kaminska, 


Starptautiskā žurnāla Journal of Teacher Education and Training 

4. numura izdošana. 

Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarĦa maăistrālā 

artērijā: nervu sistēmas loma. 

Daugavpils Universitātes līdzdalība Klusā okeāna konsorcija 

sadarbības tīklā un 28. gadskārtējā konferencē “Pilsoniskās 

vērtības un sabiedriskā atbildība globālajā kontekstā”. 

Temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloăiskā stāvokĜa 

ietekme uz vardes (Rana temporaria L.) apzarĦa arteriolu 

vazomocijas parametriem (vadītāja) 

Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot fluoriscēto 

analīzi. 

- 2005./2007 Starptautiskā Baltijas Universitātes Programmas (BUP) projekta “Education for Change – 

education for sustainable development with focus on local collaboration”. (Comenius) – darba grupa prof. 

I.Salīte 

- 2005. Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reăiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic & 

Black see Circle Consortium in Education Research, BBCC). Krājuma sagatavošana – as. prof. A.Pipere 

- 2005. Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reăiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic & 

Black see Circle Consortium in Education Research, BBCC).– prof. I.Salīte, lekt. S.Čapulis, lekt. 

N.GeriĦa, lekt. V.Guseva, doc. V.Makarevičs, as.prof. A.Pipere, as.prof. I. Kokina 

- 07. – 13. 08. 2005 Ernst-Moritz-Arndt Universitaet Greifswald Grants – lekt. G.OzoliĦš 

- 2003. Pētījums: Skolotāju skatījums uz vājredzīgu bērnu integrāciju vispārizglītojošo skolu 

sākumskolas klasēs – lekt. V.Guseva 

- 2001/ 2002 Pedagoăiskais eksperiments “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un 

dokumentācija mācību sasniegumu atspoguĜošanai 1.- 4. klasēs” - Projekta vadītāja prof. E. KrastiĦa 

darba grupa: PSM katedras locekĜi, Psiholoăijas katedras locekĜi. Lietišėais pētījums Nr. 4 “Sākumskolas 

skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus mācību sasniegumu pašizvērtēšanā” (līdzautore as. prof. A.Pipere). 

Līdzdalība Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts pētījumu projektā “Skolēna pašvērtējuma nozīme 

mācību motivācijas veidošanā dažādos mācību priekšmetos sākumskolā”/sākot ar 2001.gadu – prof. 

E.KrastiĦa, as. prof.A.Pipere, prof. I.Salīte, u.c. 

o Pēdējo 5 gadu publikācijas vietējos un starptautiskajos izdevumos 

Elfrīda KrastiĦa 

Sagatavošanā - E.KrastiĦa, Mag. Ed. Ž. BērziĦa, Mag paed. S. Kraukle, Mag.paed. D.Zaėe, Parent Role 

in Inclusion of Children with Special Needs, pētījuma rezultātu publicēšana 

Dr.paed. E.KrastiĦa, Mag. Ed. Ž. BērziĦa, Mag paed. Z.LūciĦa, Mag.paed. D.Zaėe, Čigānu identitāte 

multikulturālā skolā, Izglītību Iniciatīvu Centrs, 2005 

KrastiĦa, E. I.Ločmele, Mathematics Curriculum for a Senior Student as the Means for Self-regulated 

Studies. Proceedings III international JTET conference “Sustainable Development. Culture. Education” – 

Vechta, Germany.

KrastiĦa, E. I.Ločmele, 2004. Secondary school students’ self-evaluation in mathematics: problems and 

their solving // In coll. International Conference, European added values in teacher education: The role of 

teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning. Tartu, 2004, pp 144-150 

KrastiĦa E., Ločmele I., 2004 Secondary school pupil’s taking part in their self-evaluation of study 

achievement in context of sustainable education //Starptautiskā zinātniskā konference Tallinā, 2004. 14.- 

16.aprīlī 

Возможности совершенствования умений решения иррациональные уравнений и неравенств в 

средней школе.Tēzes 5. satarpatutiskai zinātniskai konferencei „ Matemātikas mācīšana: vēture un 

perspektīvas” Liepājas Pedagoăijas akadēmija , Liepāja 2004, -55.-57.lpp. Līdzautore I.Ločmele 

Matemātikas mācību grāmata kā skolotāja mūža darba atziĦu krājums. / Raksts krājumā „Laikmets un 

personība” 5. sēj. RaKa, 2004.- 339.-344.lpp. 

KrastiĦa E., A.Pipere, 2003 Autentiskā vērtēšana: skolotāju7 pieredzes salīdzinošais pētījums. Authentic 

Assessment: Comparative Study of Teachers’ Experience // In coll. International Conference „Teacher , 

Students and Pupils in a Learning Society, may 2-3, 2003, The University of Latvia, Institute of Pedagogy 

and Psychology IV pp. 57-69 

KrastiĦa E., Pipere A. (2003) Autentiskā vērtēšana: Skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums //ATEE 

“Changing Education in a Changing Society.” – Rīga, Latvija. – 57.-69.lpp. 

KrastiĦa E. (2003) Pašizvērtēšana sākumskolā // Starptautiskā zinātniskā konference “Personība. Laiks. 

Komunikācija.” – Rēzekne, Latvija. – 247.-254.lpp. 

Salite i., KrastiĦa E., 2002 Developing curriculum for teacher education toward sustainability // 

Proceedings of the 4 th International Conference Organized by the Athens Institute for Education and 

Research (AT.IN.E.R.). May 23 -25, 2005, pp. 259-270 

Mācību sasniegumu izvērtēšana sākumskolā humānās pedagoăijas kontekstā. / Starptautiski zinātniskā 

konference “Pedagoăiskās inovācijas skolotāju izglītībā”. – 30.05.2001. Liepājas LPA 

Līdz 2004.gadam kopā ir 121 publikācija, t.s. 10 zinātniskas publikācijas 16 mācību grāmatas, 35 mācību 

palīglīdzekĜi skolēniem, 12 metodiskie palīglīdzekĜi skolotājiem, 15 metodiskie raksti, 15 konferenču 

tēzes, 18 citas publikācijas. 

Nikolajs RomaĦenko 

Žilinska A., Stalidzāne S., RomaĦenko N., AntoĦeviča L. Экологические аспекты физического 

воспитания // Экологические проблемы природно-технических комплексов. Тезиси докладов 

международного экологического симпозиума в городе Полоцке. Том 2. Polocka, Baltkrievija, 2004. 

– с.191 – 195. 

Arnolds Kovaėevskis 

A. Kovaėevskis. “Konfliktu izpausmes formas un pedagoăiskās iejaukšanās aspekti sporta spēĜu 

komandās”– .// DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences “Rakstu krājums”.- 2000. - A 10., lpp.179. 

Natālija GeriĦa 

GeriĦa N., Čapulis S., Kazakeviča. Физическая подготовленность воспитанников Даугавпилской 

детско-юношеской школы №1. //6. Starptautiskā zinātniskā konference ”Теория и практика 

физической культуры и спорта в современных условиях развития образования” KaĜiĦingrada, 

Krievija, 2005. 

GeriĦa N., Čapulis S., Kazakeviča. Students’ motives for choosing the specialty “Sport Teacher”. 

„Holistic Education”. //Sustainable Development, Culture and Education Conference Guide & Proceeding 

CD. - 2005. 

GeriĦa N., Čapulis S., Kazakeviča Wholeness of the content of a process of physical and spiritual 

development of a person.// „Holistic Education”. Sustainable Development, Culture and Education 

Conference Guide & Proceeding CD.: 2005. 

GeriĦa N., Čapulis S., Kazakeviča I.Wholeness of the content of a process of physical and spiritual 

development of a person. //Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Ceturtās starptautiskās konferences zinātnisko 

rakstu krājums.- 2005. – 453. -460 

Kazakeviča I., Maklakova V. GeriĦa N. Методические основы эколого-образовательной программы 

по интересам для школьников 10-12 классов. //Экологические проблемы природно-технических 

202

комплексов. Polocka, Baltkrievija, Тезисы докладов международного экологического симпозиума в 

городе Полоцке. Том 2. 2004. – с.199 – 201. 

GeriĦa N. Jaunāko klašu skolēnu kustību aktivitātes motivācija.//DPU 9.ikgadējā zinātniskās konferences 

“Rakstu krājums”. A 14.- DPU: Saule 2001.lpp.186 

Irina Kazakeviča 



физической культуры и спорта в современных условиях развития образования”. KaĜiĦingrada, 

Krievija, 2005 

Kazakeviča I.,GeriĦa N., Čapulis S. Wholeness of the content of a process of physical and spiritual 

development of a person. \\ Vācija, Fehta, 2005. Starptautiskajā Zinātniskajā konferencē. 

Irina Kazakeviča, Sergejs Čapulis, Natalija GeriĦa,. Wholiness of the content of a process of physical and 

spiritual development of a person. //Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Ceturtās starptautiskās konferences 

zinātnisko rakstu krājums.- 2005. – 453. -460. 

Students motives for choosing the specialty “Sport Teacher”. „Holistic Education”. //Sustainable 

Development, Culture and Education Conference Guide & Proceeding CD. - 2005. 

.Kazakeviča I., Maklakova V. GeriĦa N. Методические основы эколого-образовательной программы 

по интересам для школьников 10-12 классов. //Экологические проблемы природно-технических 

комплексов. Polocka, Baltkrievija, Тезисы докладов международного экологического симпозиума в 

городе Полоцке. Том 2. 2004. – с.199 – 201. 

Казакевич И. Анализ факторов здорового образа жизни студентов спортивного факультета. 

//Материалы 4. международной научно-практической конференции. KaĜiĦlngrada, Krievija, 2001. 

Kazakeviča I., Maklakova V. Разработка образовательной программы по интересам для 

популяризации здорового образа жизни старшеклассников.//Материалы 5. международной научнопрактической 

конференции. KaĜiĦlngrada, Krievija, 2003 

Kazakeviča I., Maklakova V. Анализ подготовки спортсменов в условиях региона на базе ДЮШС № 

1 г. Даугавпилса за период с 1997 по 2003 г.//Материалы 5. международной научно-практической 

конференции. KaĜiĦlngrada, Krievija, 2003 

Kazakeviča I. Faktori, kas ietekmē studentu – sportistu veselību //8.ikgadējā zinātniskajā konferencē, 

2000., DU, ZR. lpp.180. 

Sergejs Čapulis 



физической культуры и спорта в современных условиях развития образования” KaĜiĦingrada, 

Krievija, 2005. 

Sergejs Čapulis, Natālija GeriĦa, Irina Kazakeviča. Wholeness of the content of a process of physical and 

spiritual development of a person. //Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Ceturtās starptautiskās konferences 

zinātnisko rakstu krājums.- 2005. – 453. -460. 

Sergejs Čapulis, Natālija GeriĦa, Irina Kazakeviča. Student’s motives for choosing the specialty “Sport 

Teacher”. „Holistic Education”. //Sustainable Development, Culture and Education Conference Guide & 

Proceeding CD. - 2005. 

Sergejs Čapulis, Natālija GeriĦa, Irina Kazakeviča. Wholeness of the content of a process of physical and 

spiritual development of a person.// „Holistic Education”. Sustainable Development, Culture and 

Education Conference Guide & Proceeding CD.: 2005. 

Чапулис С. „Взаимосвязь физического и экологического воспитания человека”. Экологические 

проблемы природно-технических комплексов. Тезисы докладов 1 международного экологического 

симпозиума в городе Полоцке. B 2-х томах. Том 2. – Полоцк: УО „ПГУ”, 2004.- 284 

DU 45. jauno zinātnieku konference 2003. gada 5. – 9. maijā. „Karatē nodarbību ietekme uz 10 – 13 

gadus vecu bērnu un pusaudžu gribas un fizisko attīstību un trauksmainības līmeni.” 

Lokanības attīstīšanas metodika 10 – 12 gadus veciem karatistiem”// DU 10. ikgadējās zinātniskās 

konferences „Rakstu krājums”. A 15.-DPU: Saule, 2002 

Lokanības attīstība 10 – 12 gadīgiem bērniem, kuri nodarbojas ar karatē// DPU 9. ikgadējās zinātniskās 

konferences „Rakstu krājums”. A 14. -DPU: Saule, 2001. 

203

Elita Vanaăele 

Salīte I., Vanaăele E., Jurāne A. Organization Of Learning For Sustainable Education. ICLORD2005 19 th 

International Conference Bangkok April 18 th -22 nd 2005 (9 lpp) 

Salīte I., Skrupska E. (2003) Teachers’ Education Theoretical Model for the Use of Computers in Primary 

School. // Pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education” – DU, 

Latvija. – 132.-139. lpp. 

Larisa Silova 

2003.g. 11.-14. maijs, piedalīšanos 1st International JTET Conference „Sustainable Development. 

Culture. Education.” DU, Latvijā; raksts „The Content of Teachers’ Notions of Humanistic Pedagogy”. 

2001.g. 14. decembris, starptautiskā konference „Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā” LPA, 

Latvijā; raksts „Development of Ecologic Identity Children by Means of Active Motion Games” 

Anita Pipere 

Engaged Learning: Primary Teachers' Beliefs and Performance-Related Self-Perception. Proceedings of 

2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Tallinn, April 14 – 16, 

2004, pp. 527 – 544. 

Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self” The Irish Journal 

of Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, pp. 143 – 160. 

A.Pipere & E.KrastiĦa Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums // In coll. ATEE 

International Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning Society”, May 2 – 3, 2003. The 

University of Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology, pp. 89 – 96. 

Structural variations of Latvian teachers’ identity // In coll. Scientific articles of the third international 

conference “Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002, Daugavpils University, pp.29 – 38. 

Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach // In coll. Scientific articles of the 

second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18 – 20, 2000, Daugavpils 

Pedagogical University, pp.46 – 53. 

Coherent teacher personality: interdisciplinary aspects // In coll. ATEE Spring University: Today’s 

reforms for tomorrow’s schools. Klaipeda University, 2000, pp. 190 – 193. 

Tolerance un tās determinanti: filosofiskie, psiholoăiskie un izglītības aspekti // Krāj. Tolerance un citas 

psiholoăiskās un pedagoăiskās problēmas. Daugavpils, DPU, Psiholoăijas katedra, “Saule”, 2001, 16.- 

28.lp. 

Personības identitāte un mūsdienu izglītība // Krāj. Sociālā pedagoăija un personības psiholoăiskā 

adaptācija mainīgajā sociālajā vidē.// Starptautiskās konferences materiāli, RPIVA, “Vārti”, 2000, 271. – 

276.lp. 

E.KrastiĦa, A.Pipere // Mācību sasniegumu pašizvērtēšana//. Rīga, RaKa, 2004. 

Valērijs Dombrovskis 

V.Dombrovskis, S.Guseva, Dz.Iliško. Professional Identification of Adolescents of Latvia in 

Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada (Spain). 

Dz.Iliško, V.Dombrovskis, S.Guseva. Education for Adults in Latvia – Possibilities and Limitations. 

Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty, Fraternity, Equality?” 2005, 13-14 

May, Turku (Finland). 

V.Dombrovskis , S.Guseva, A.Pipere. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās identitātes 

veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima) Konference: ” Migrācija Eiropā: sociālie 

un psiholoăiskie aspekti”. 

V.Dombrovskis, S.Guseva The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant 

Behaviour. 25-26.11.2004.g. . ViĜĦa (Lietuva) Konference: “Personības psiholoăiskā attīstība”. 

V.Makarevičs, V.Dombrovskis. Interrelation of tolerance and life’s values of a personality. 12 Th 

European Conference on Personality, Groningen, The Netherlands, July 18- 22, 2004. 

V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. Dynamics of professional identification during the univresity 

studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference, Tallinn (Estonia). April 14- 

16,2004. 

204

Civako, S. Guseva, V. Dombrovskis. The Influence of Somatic Illness upon Formation of Teenager’s 

Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color. Nature. Music.” May 15-18, 

2002, Daugavpils. 

V.Dombrovskis, S.Guseva. The psychological conditions of the formation of teenagers' positive learning 

motivation // VIIth European Congress on Psychology, 1-6 July 2001, London. 

V. Dombrovskis. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking process of 

younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID International scientific conference 

“Global and Indigenous Knowledge for a Learning Society: Innovative Approaches Including New 

Technologies and Concepts of Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā (Taizeme) 

V.Dombrovskis, V.Makarevičs, M.Maslova. Tolerance and its manifestations with the secondary school 

pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the Association for Teacher Education in 

Europe Spring University: Today’s reforms for tomorrows school’s, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 

2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 70-75. 

Svetlana Guseva 






V.Dombrovskis , S.Guseva, A.Pipere. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās identitātes 

veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima) Konference: ” Migrācija Eiropā: sociālie 

un psiholoăiskie aspekti”. 

V.Dombrovskis, S.Guseva The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant 

Behaviour. 25-26.11.2004.g. . ViĜĦa (Lietuva) Konference: “Personības psiholoăiskā attīstība”. 

V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. Dynamics of professional identification during the univresity 

studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference, Tallinn (Estonia),April 14- 

16,2004. 

Civako, S. Guseva, V. Dombrovskis. The Influence of Somatic Illness upon Formation of Teenager’s 

Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color. Nature. Music.” May 15-18, 

2002, Daugavpils. 

V.Dombrovskis, S.Guseva. The psychological conditions of the formation of teenagers' positive learning 

motivation // VIIth European Congress on Psychology, 1-6 July 2001, London. 

S.Guseva, O.Nikiforovs. Mūsdienu psihodiagnostikas pamatfunkcijas un mērėi izglītībā. Mākslu 

pedagogu apvienības un Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Pirmsskolas un pamatskolas pedagoăijas 

fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 2000. 9.-12.lpp. 

A.Ruzha, S.Guseva. Realization of correctional work with teenagers. // Proceedings of the Association for 

Teacher Education in Europe Spring University: Today's reforms for tomorrows school's, Klaipeda 

(Lithuania), 4th-7th May, 2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 198-203. 

Svetlana Guseva. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking process of 

younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID International scientific conference 

“Global and Indigenous Knowledge for a Learning Society: Innovative Approaches Including New 

Technologies and Concepts of Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā (Taizeme) 

Valērijs Makarevičs 

V.Makarevičs. Personības tolerances korelācija // In: Pedagoăija : Izglītības zinātnes un pedagoăija 

mūsdienu pasaulē. Rīga, Latvijas Universitāte,: 2004. g. 43-50 lpp. 

В.Макаревич. Толерантность и проблема психологической безопасности. В кн.: “Drošība un tautas 

attīstība. Starptautiskās zinātniskās konferences “ (2004.g. 1.-2.jūnijs) rakstu krājums. Daugavpils, 

2004.g. 141-149 lpp.V. Makarevičs. Tolerance un demokrātiskā izglītība. // In: Pedagoăija: teorija un 

prakse. Rakstu krājums, 1 daĜa, Liepāja, 2003.g. 166-175 lpp. 

V.Makarevičs Толерантностъ как проявление культуры учителя ХХ1 века, Teacher Education the 21 

Century : changes and perspectives, 2003.g. 173-179 lpp. 

205

V. Makarevičs, I. Stičinskis. The Method for Research of Tolerant Statements. //In call. Scientifical 

articles of the 3-rd international conference “Person. Color. Nature. Music” may 15-18, 2002, Daugavpils 

University, 2002, pp.12-20 

V. Makarevich, M. Maslova. Personality Corelates of Tolerance. // In: psychology in the Baltics: At the 

Crossroads. Abstracts from the 5-th International Baltic Psychology Conferece.August 22-25, 2002 in 

Tartu, Estonia. Tartu 2002, pp. 38 

V. Makarevičs. Tolerance as a psychological Problem// In: Tolerance u citas psiholoăiskās un 

pedagoăiskās problēmas. Daugavpils, 2001. lpp. 29-38 

V. Makarevičs “Modern psychology, it’s problems and prospects”.// In: Tolerance un citas psiholoăiskās 

un pedagoăiskās problēmas, Daugavpils, 2001. lpp. 94-96 

V.Dombrovskis, V.Makarevičs, M.Maslova. Tolerance and its manifestations with the secondary school 

pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the Association for Teacher Education in 

Europe Spring University: Today's reforms for tomorrow’s school's, Klaipeda (Lithuania), 4th-7th May, 

2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 70-75. c 

V.Makarevičs. Psiholoăija skolā: no priekšmeta ar problēmām līdz problēmām bagātam priekšmetam // 

Skolotājs, Nr. 6 2000, 33.-34.lpp. 

V. Makarevičs Tolerance as a Psychological Phenomenon: Raising the Problem// In call Scientifical 

articles of the second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18-20, 2000, 

Daugavpils Pedagogical University, 2000. pp. 33-40 

Mārīte Kravale 

A.Pipere, M.Kravale “Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral 

Students in Education”.2005.g. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. (presentation) 

V.Makarevics, M.Kravale “Characteristics of the link between stress and tolerance in adolescence”. 26 Th 

International Conference on the Stress and Anxiety Research Society . 2005.g. Halle (Saale), Vācija, 

posteris 

M.Kravale (2005) Young People’s Life Space and Informal Education”. 3. starptautiskā JTET konference 

„Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Fechta, Vācija. (CD publication) 

M.Kravale, R.Rinkeviča (2004) „Informal Youth Education in Virtual Environment”. 2. starptautiskā 

JTET konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Tallina, Igaunija, (CD publication) 

M.Kravale (2003) The Tendency of Nonformal Education to Sustainable Development. 1. starptautiskā 

JTET konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Daugavpils, Latvija (CD publication) 

Ilga Salīte 

Salīte I., Vanaăele E., Jurāne A. ORGANIZATION OF LEARNING FOR SUSTAINABLE 

EDUCATION. ICLORD2005 19 th International Conference Bangkok April 18 th -22 nd 2005 (9 lpp) 

Salite Ilga, Salitis Antonijs, Klepere Rudite, Kudinsh Valdis (2004) Curriculum development in teacher 

education towards sustainable education// Proceedings EMSU 2004 “Sustainable Development 

Education: Holistic and Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring Sustainable 

Societies”, Monterrey: EMSU, pp.1-14. 

Salite Ilga, Salitis Antonijs, Klepere Rudite, Kudinsh Valdis (2004) Curriculum development in teacher 

education towards sustainable education// Proceedings international conference Honkonga. pp.1-14. 

Salīte I., Skrupska E. (2003) Teachers’ Education Theoretical Model for the Use of Computers in Primary 

School. // Pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education” – DU, 

Latvija. – 132.-139. lpp. 

Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a ground for the education of reflection in teacher education. 

JTET Volume 3, 2003, Daugavpils: ISE,DU, pp. 44.-58. 

Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a Ground for the Evocation of Reflection in Teacher Education. 

Proceedings 1 international JTET conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 

Daugavpils: DU, pp.84.-103.Salīte I., Salītis A., Klepere R. (2002) Developing curriculum for teacher 

education toward sustainability. Proceedings EMSU, Grahamstown: EMSU. pp.405-421. 

206

Valdis KudiĦš 

Grabovska R, KudiĦš V, „Die Voraussetzungen für die Enführung didaktisches Modells in der 

ganzheitlichen Bildung“ konferences “Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krājums, 

Fehta (Vācija), 2005. 

Salīte I, Salītis A, Klepere R, KudiĦš V, “Curriculum development in teacher education towards 

sustainable education” konferences EMSU 2004 “Sustainable Development Education: Holistic and 

Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring Sustainable Societies” rakstu krājums, 

Monterrey (Meksika): EMSU, 2004. 

Salīte I, Salītis A, Klepere R, KudiĦš V, “Curriculum development in teacher education towards 

sustainable education” konferences “Civic Values and Social Responsibility in a Global Context” rakstu 

krājums, Hong Kong, 2004. 

KudiĦš V, Klepere R, “Toward sustainable education: balancing teachers’ attitudes and actions” JTET 

Volume 4, 2004, Daugavpils: Instutute of Sustainable Education, DU. 

KudiĦš V, Klepere R, “The Formation of Attitudes in the Context of Sustainable Education”, konferences 

“Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krājums, Tallina (Igaunija), 2004. 

KudiĦš V, “Contextual Approach: Tool for Designing Student-cantered Integrated Social Studies 

Curriculum for (Daugavpils University) Primary School Teachers Education Program”, konferences 

“Lithuanian Higher Education: Diagnoses and Prognoses” Rakstu krājums,, ViĜĦa, KauĦa (Lietuva), 

2003. 

KudiĦš V, “The Integrated Social Studies Course for Daugavpils University Primary School Teacher 

Education Program in the Context of Sustainability”, konferences “Sustainable Development. Culture. 

Education.” Rakstu krājums, Daugavpils, 2003. 

KudiĦš V, “Civic Education in Primary School: Contextual approach”, konferences “Cilvēks. Krāsa. 

Daba. Mūzika.” Rakstu krājums, Daugavpils, 2002. 

Dzintra Iliško 






Dz. Ilisko "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" . Publikācija Journal of Teacher 

Education and Training Vol.5, 28- 40 

Dz.Iliško (2003) Ecological approach towards re-defying sexuality of women in the Context of building 

Bridges East and West, pp.85-94. 

Dzintra Iliško “Holistic Perspective Towards teaching in the Primary School,” 48-51 lpp. 2000. Klaipeda 

“Education for the 21 st century” 

Irēna Kokina 

Davidova J., Kokina I. Some Aspects of Motivation of Teacher’s Creative Self-development // Spring 

University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2005, pp. 45 – 

50. 

Davidova J., Kokina I. European Teachers’ Conceptual Understanding of the Intellectual Giftedness // 

Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: 

Saule, 2005, pp. 7 – 19. 

Davidova J., Kokina I. Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības apstākĜos // Omnia 

mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoăijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskie raksti 

IV. – Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 2004, 178. – 188. lpp. 

Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development // Changing 

Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soĜi, 2003., 92.-98. lpp. 

Davidova J., Kokina I. Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem // Izglītība un kultūra, 

2003., 10. janvārī, 6., 11. lpp. 

Davidova J., Kokina I. Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un praksē // Decade of 

Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga: Izglītības soĜi, 2002, 1. daĜa, 58. – 67. lpp. 

207

Davidova J., Kokina I. Latvian teachers’ readiness for work with gifted children // Development of 

Human Potential: Investment into our Future. – Rhodes: ECHA, 2002, p. 18. 

I.Kokina, J.Altane. Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen // Realisieng Educational 

Problems. ATEE Spring University, Klaipeda, Lithunia, 2001. 39 – 44 pp. 

Valfrīds Paškevičs 

G.Liberts, V.Pashkevich, A.Pashkevich. Visualization of physical fields. Proc.of the EPS Workshop 

“Multimedia in Physics Teaching and Learning”.2003, Prague, September 14-16, pp 136 – 137. 

Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich.Influence of UV-light exposure on electron beam 

written gratings in As- Se (As-S) thin films coated with different metals // published in Applied Physics 

Letters , 2001 – vol. 79, Issue 13, pp. 2004 – 2006. 

Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich. Refractive index change caused by electrons in 

amorphous As – S and As – Se thin films doped with different metals by photodiffusion // published in 

Journal of American Optical Society B, 2001 - Vol.18, Issue 8, pp. 1206 – 1211. 

V.Kozlovsky, A.Antinsh, V.Pashkevich.Deposition of W films using different underlayers //American 

Vacuum Society 47-th Int. Symp., Abstract #724, Session TF-TuP9 – Boston, USA, 2000.- Proceedings 

TF-TuP9. 

V. Pashkevich, A. Kozlov, A.Ribakov. Penetration of microwave into nonuniformly screened volume // 

Latvian Journal of Phys and Techn. Sciences – 2000. – Vol. 4. – P. 38 – 47. 

V.Paskevics, J.Maniks, J.Teteris, R.Pokulis. Relaxation of mechanical stress in fullerene C 60 and 

amorphous As2Se3 films // Proc.of Int. Conf. “Applied Physics” – Kaunas, 2000. – pp. 255 – 258 

Gatis OzoliĦš 

OzoliĦš, G. (2004) Totēmisms un pasaka//Letonica. 11. Humanitāro zinātĦu žurnāls. Literatūra. 

Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, 63. – 75. lpp. 

OzoliĦš, G. (2004) Dzīvnieku patrons, dēms un prototēmisms//Platforma II. Latvijas Universitātes 

filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. – Rīga: 

Zinātne. 

OzoliĦš, G. (2004) Totemoloăija: vēsture, saturs un problemātika//Humanitāro ZinātĦu Vēstnesis 6. – 

Daugavpils: DU HF. 7. – 27. lpp. 

OzoliĦš, G. (2003) Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti//Humanitāro zinātĦu vēstnesis. 

2003. N. 3. – 7. – 16. pp. 

OzoliĦš, G. (2003) Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu folklorā//Platforma. 

Latvijas Universitātes filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu 

rakstu krājums. – Rīga: Zinātne, 2003. 73. – 87. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās//Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: 

Rakstu krājums, 7. – Liepāja: LiePA, 280. – 292. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās//Valoda un literatūra kultūras apritē. 650. 

sēj. – Rīga: LU, 250. -259. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)//AtmiĦa kultūrvēsturiskā kontekstā. 

Starptautiskas konferences materiāli 1. – Daugavpils: DU Saule, 94. – 101.pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Latviešu folkloras totēmi: antropoloăiska un socioloăiskā tradīcija//Literatūra un 

kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 4.–Daugavpils: DU: Saule, 9 .- 16. 

pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā//Letonica. Humanitāro zinātĦu žurnāls. 

Literatūra. Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, – 55. – 75. pp. 

Līga AntoĦeviča 




– с.191 – 195. 

AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. Skolēnu zināšanas cilvēka fizioloăijā un to padziĜinātas apguves 

iespējas//Starptautiskā zinātniskā konference. Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. 2.daĜa. - Rīga: 

RPIVA, 2004., 571. -173.lpp 

208

Антоневича Л., Сталидзане С., Жильинска А. Двигательная активность и физичесткое развитие 

учащихся в процессе адаптации к учебным нагрузкам // Материалы 5. международной научнопрактической 

конференции. - Калининград, 2003. 

AntoĦeviča L., KuĦicka I., Paškeviča A. Veselības veicināšanas kursa loma dažāda profila speciālistu 

sagatavošanā // DPU 9.ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu krājums A14. - DPU: Saule, 2001. - 75 - 

76 lpp. 

AntoĦeviča L., Ivanova L. DPU studentu attieksme pret veselības mācību kā integrētu kursu skolā // DPU 

8.ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu krājums A10. – DPU: Saule, 2000. - 148-149 lpp. 

Jānis Jauja 


iespējas // Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. Starptautiska zinātniskā konference. – Rīga: RIVA, 

2004. – 171. -173.l 

Jauja J., Žilinska A., AntoĦeviča L. Двигательная активность и физичесткое развитие учащихся в 

процессе адаптации к учебным нагрузкам, Материалы 5. международной научно-практической 

конференции. Калининград, 2003 

AntoĦina Žilinska 




– с.191 – 195. 


iespējas. Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse skolotāju izglītībā II”, Rīga, 2004 – 571. 

-573.lpp 

Жилинска А., Сталидзане С. Новый подход в оценке нарушений опорно-двигательного аппарата. 

Материалы международногонаучно-практической конф. Витебск, 2003. – 217 –219. 

AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. Двигательная активность и физичесткое развитие учащихся в 

процессе адаптации к учебным нагрузкам, Материалы 5. международной научно-практической 

конференции. Калининград, 2003 

Kaminska I., Žilinska A. SmadzeĦu pusložu dominēšana jaunāko klašu skoleniem. DPU Psiholoăijas 

katedra. Tolerance un citas psiholoăiskās un pedagoăiskās problēmas. Izd. “Saule”, 2001, 108 – 109 lpp. 

Angelika Paškeviča 

Liberts G., Pashevich A., Pashkevich V. Visualization of physical fields, // 8-th Workshop on Multimedia 

in Physics Teaching and Learning. – Prague, 2003. 

Liberts G., Pashevich A., Rakvich B. Polarization—difference imaging based on PLZT ceramic EO 

modulator // ICO Topical Meeting on Polarization Optics. - Finland: Joensuun Yliopistopaino, 2003. – 

p.136,137. 

AntoĦeviča L., KuĦicka I., Paškeviča A. Veselības veicināšanas kursa loma dažāda profila speciālistu 

sagatavošanā // Rakstu krājums A14. - DPU: Saule, 2001. - 75 - 76 lpp. 

Svetlana Stalidzāne 

Stalidzāne S., Žilinska A., RomaĦenko N., AntoĦeviča L. Экологические аспекты физического 



– с.191 – 195 

Сталидзане С. Oрганизация коррекции опорно-двигательного аппарата в школьной системе г. 

Даугавпилса. Материалы 5. международной научно-практической конференции. Калининград, 

2003. 

Сталидзане С., Жилинска А.Новый подход в оценке нарушений опорно-двигательного аппарата. 

Материалы международного научно-практической конф. Vitebska, Baltkrievija, 17.-18.10.2003. – 

lpp.217. –219. 

209

Gatis OzoliĦš 

OzoliĦš, G. (2004) Totēmisms un pasaka//Letonica. 11. Humanitāro zinātĦu žurnāls. Literatūra. 

Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, 63. – 75. lpp. 

OzoliĦš, G. (2004) Dzīvnieku patrons, dēms un prototēmisms//Platforma II. Latvijas Universitātes 

filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. – Rīga: 

Zinātne. 

OzoliĦš, G. (2004) Totemoloăija: vēsture, saturs un problemātika//Humanitāro ZinātĦu Vēstnesis 6. – 

Daugavpils: DU HF. 7. – 27. lpp. 

OzoliĦš, G. (2003) Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti//Humanitāro zinātĦu vēstnesis. 

2003. N. 3. – 7. – 16. pp. 

OzoliĦš, G. (2003) Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu folklorā//Platforma. 

Latvijas Universitātes filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu 

rakstu krājums. – Rīga: Zinātne, 2003. 73. – 87. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās//Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: 

Rakstu krājums, 7. – Liepāja: LiePA, 280. – 292. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās//Valoda un literatūra kultūras apritē. 650. 

sēj. – Rīga: LU, 250. -259. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)//AtmiĦa kultūrvēsturiskā kontekstā. 

Starptautiskas konferences materiāli 1. – Daugavpils: DU Saule, 94. – 101.pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Latviešu folkloras totēmi: antropoloăiska un socioloăiskā tradīcija//Literatūra un 

kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 4.–Daugavpils: DU: Saule, 9 .- 16. 

pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā//Letonica. Humanitāro zinātĦu žurnāls. 

Literatūra. Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, – 55. – 75. pp. 

Baiba Felce 

Felce, B. (2005) Sapratnes iztēle un izvēle// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. 

Globalizācija un kultūra. Zinātnisko rakstu krājums.VI. – Daugavpils: Saule 74. – 79. lpp. 

Felce, B. (2004) Bēgt vai emigrēt?// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko 

rakstu krājums.V.– Daugavpils: Saule, 17. – 19. lpp. 

Felce, B. (2003) Nenotveramā netveramība// starpt. konf. „Eksistence un komunikācija: S.Kirkegoram - 

190”. Rīga. 

Felce, B. (2001) Ētisko vērtību iedzīvināšanas pamatmehānisms // DPU EN pasniedzēju un studentu 

zinātniski metodiskās konferences “Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē” rakstu krājums. – 

Daugavpils, Saule, DPU, 2001. 

Domātprieks. Integrēts mācību metodisks līdzeklis. – (Autoru kolektīvs), R., Filosofiskās Izglītības 

Centrs, 2001 

Ainārs Felcis 

Felcis A. (2005) Atsvešinājums un mūsdienu pasaules apjēgums // Literatūra un kultūra: process, 

mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un kultūra. Zinātnisko rakstu krājums. VI – Daugavpils, Saule, 

2005. – 19. – 24. lpp. 

Felcis A. (2004) Trimdas metafizika // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko 

rakstu krājums. V – Daugavpils, Saule, 2004.- 11.-17. lpp. 

Felcis A. (2002) Kinorealitāte un realitāte savas realitātes meklējumos//AtmiĦa kultūrvēsturiskā 

kontekstā. – Daugavpils, Saule, 2002. – 81.- 89 lpp. 

Felcis A. (2001) Eksistence un subjektīvais domātājs //DPU EN pasniedzēju un studentu zinātniski 

metodiskās konferences “ Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē “rakstu krājums. – Daugavpils, 

Saule, DPU, 2001. 11. – 13. lpp. 

Felcis A. (2001) Filosofija un politika // HF Zinātniskie lasījumi. – Daugavpils, Saule, DPU, 2001. 

Kinorealitāte un realitāte // Homo Aestheticus: no mākslas filosofijas līdz ikdiens dzīves estētikai. – Rīga, 

Tapals, 2001.- 267.–279.lpp. 

Felcis A. (2000) HēgeĜa atsvešināšanās teorija un mūsdienas // DPU Zinātniskie raksti. HF X Zinātniskie 

lasījumi. – DPU, 2000.g., 43.-50.lpp. 

210

• Līdzdalība semināros, konferencēs: 

Laiks, vieta Seminārs, konference 

2005.gads 

Docētāji 

26.-27.10. Uzstāšanās 6. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ”Теория и lekt. I. Kazakeviča 

KaĜiĦingrada, практика физической культуры и спорта в современных 

Krievija 

условиях развития образования” ar referātu “Физическая 

подготовленность воспитанников Даугавпилской детско- 

27. – 30. jūlijs 

юношеской школы №1“. 

29. ikgadējā konference “Pacific Circle Consortium”, New South prof. I.Salīte, 

Sidneja, Australia Wales Department of Education and training 

lekt V.KudiĦš 

lekt E.Vanaăele 

03.07.– 8. 07. Uzstāšanās 9. Eiropas psiholoăijas kongresā “Crossroads of as. prof. A.Pipere, 

Granāda, Spānija psychology in a world without borders” ar referātu “Understanding doc.V.Dombrovskis, 

teachers’ self: relation between social identity and terminal values lekt S.Guseva, 

doc. Dz. Iliško 

13. – 15. 06. Uzstāšanās starptautiskajā Vides izglītības konferencē “Ilgtspējīga as. prof. A.Pipere, 

Helsinku 

attīstība caur izglītību” ar referātu “Philosophy of Education for as.M.Kravale 

Universitāte, Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in 

Helsinki, Somija. Education 

Halle (Saale), līdzdalība konferencē. 26 Th International Conference on the Stress V.Makarevics, 

Vācija 

and Anxiety Research Society . Posteris: “Characteristics of the link 

between stress and tolerance in adolescence”. 

as. M.Kravale 

21.-24.05. JTET 3. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture. prof. I. Salīte, 

(Fehta, Vācija) Education.” 

lekt. S.Čapulis, 

lekt.N.GeriĦa, 

as. M.Kravale, 

lekt. V.Guseva, 

as.prof. I.Kokina, 

doc. Dz. Iliško, 

as. prof. A.Pipere, 

doc. V.Makarevičs, 

18.-21.05. 4. starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” prof. I. Salīte, 


lekt.N.GeriĦa, 





lekt. I. Kazakeviča 

16. -18.05 

Nalenchow, Polija 

International Conference „Religion and Economics” doc.L. Gorbaceviča 

10.-11.05. Starptautiskā zinātniskā konference “Bērns kultūrā” – dalībnieki, lekt. G.OzoliĦš; 

Daugavpils organizatori 

lekt. I. Kupšāne 

13.-14. maijs Piedalīšanās starptautiskajā konferencē "Adult Education" Somijā doc. Dz.Iliško, 

Turku University. Uzstāšanās ar referātu " Possibilities and doc. V.Dombrovskis, 

Challenges of Adult Education in Latvia" 

lekt. S.Guseva. 

10.03. 

Baltistika kā sava un svešā filoloăija., ZiĦojums: Radniecības lekt. I. Kupšāne, 

Varšava 

struktūra un simboli latviešu precību rituāla tautasdziesmās. lekt. G.OzoliĦš 

13 – 14.01 KauĦa. Humanitārās zinātnes jaunajā Eiropā. ZiĦojums: Problem of 

Totemism in Folklore. 

2004. gads 

Lekt. G.OzoliĦš 

25-26.11. 

The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant Doc. V.Dombrovskis, 

ViĜĦa, Lietuva Behaviour. Konference: “Personības psiholoăiskā attīstība”. 

doc. S.Guseva, 

doc. V.Makarevičs 

12.11. 

Kultūras krustpunkti. ZiĦojums: Totēmisms austrāliešu Lekt. G.OzoliĦš 

Rīga 

tradicionālajās kultūrās. 

Polocka, 

Uzstāšanās starptautiskajā ekoloăiskājā simpoziumā “Экологические doc. L. AntoĦeviča, 

Baltkrievija проблемы природно-технических комплексов”. 

doc. A. Žilinska , 

211

13 – 16. 09. 

Kijevas 

universitāte, 

Sudaka, Ukraina. 

212 

Uzstāšanās starptautiskajā konferencē “Migrācija Eiropā: sociālie un 

psiholoăiskie aspekti” ar referātu “Latvijas studentu dzīves krīze un 

profesionālās identitātes veidošanās īpatnības” 

Rīga Uzstāšanās Starptautiskā zinātniskā konferencē “Teorija un prakse 

skolotāju izglītībā II” ar referātu „Skolēnu zināšanas cilvēka 

VI Monterreja, 

Meksika 

4.-7. maijs 

Gēteborgā, 

Zviedrijā 

22.-24.04. 

ViĜĦa, Lietuva 

14.-16.04. 

Tallina, Igaunija 

02. - 06.04. 

Kijeva, Ukraina 

Februāris un maijs 

Ungārija 

29.01. – 30.01. 

Daugavpils 

3. – 6.01. 

Honolulu, Havaja, 

USA 

fizioloăijā un to padziĜinātas apguves iespējas” 

Līdzdalība globālā universitāšu sadarbības projekta “Environmental 

Management for Sustainable University” –2004. starptautiskā 

konference “Sustainable Development Education: Holistic and 

Integrative Educational and Management Approaches For Ensuring 

Sustainable Societies” 

Trešais starptautiskais seminārs (The 3rd International Network 

Meeting) UNESCO/UNITWIN projekta pie Jorkas universitātes 

“Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības mērėi” 

ietvaros (aptaujas veikšana, rekomendāciju izstrāde un prezentācija 

projekta dalībnieku apspriedē) 

Uzstāšanās IV starptautiskā zinātniskā konferencē “Mūsdienu 

hermoneitika un teksta integrācija” 

JTET 2. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture. 

Education.” 

lekt. S. Stalidzāne, 

lekt. N. RomaĦenko 

doc. V.Dombrovskis , 


as.prof A.Pipere, 

doc. V.Makarevičs. 

doc. A. Žilinska, 

doc. J. Jauja 

doc. L. AntoĦeviča 

prof. I. Salīte, 



as.prof A.Pipere, 


rīcības komiteja, 

dalībnieki – 


lekt. V.KudiĦš, 

as. M. Kravale, 


lekt. V. Guseva., 


as.prof. A. Pipere, 

prof. E. KrastiĦa 

Starptautiskās vieglatlētikas federācijas seminārs As. J.Petrovskis 

Dalība semināros par gadījuma pētījumos (case study) prof E.KrastiĦa 

DU HF XIV zinātniskie lasījumi., ZiĦojums: Totēmisma rituālā 

teorija. 

Uzstāšanās II Starptautiskajā Izglītības konferencē Izglītības 

psiholoăijas sekcijā ar referātu “Identity of Latvian Teacher: 

Examining Structural Variations and Interactive “Self””. Publikācija 

krājumā Proceedings of 2 nd Annual Hawaii International Conference 

on Education 

2003. gads 

11.-12.12. Uzstāšanās international Conference “Lithuanian Higher Education: 

ViĜĦa & KauĦa, Diagnoses and Prognoses” 

Lietuva 

4.-5.12. Globalizācija un kultūra. Daugavpils, ZiĦojums: Totēmisma lokālie 

un globālie aspekti. 

XI 

Polarization—difference imaging based on PLZT ceramic EO 

Somija 

modulator // ICO Topical Meeting on Polarization Optics. 

16-19.11. Piedalīšanas starptaurtiskajā konferencē "Body and Sexuality" 

Indonēzijā. Uzstāšanās ar referātu " Ecological approach towards redefying 

sexuality of women in the Context of building Bridges East 

17.-18.10. 

Vitebska, 

Baltkrievija 

and West 

Uzstāšanās starptautiskā metodiskā – zinātniskā konferencē ar 

referātu „Новый подход в оценке нарушений опорно- 

двигательного аппарата”. 

22-25. 08. Piedalīšanās starptautiskajā konferencē “The Identity of Woman in 

the Post-Socialist Countries,” Riga, Latvia. Nolasīts referāts: “ An 

Ecofeminist View on Raising Women’s Identity in Latvia” 

G.OzoliĦš 

as. prof. A.Pipere 




lekt. G.OzoliĦš 

lekt. A. Paškeviča 

doc. Dz.Iliško 

doc. A. Žilinska , 

lekt. S. Stalidzāne 

doc. Dz.Iliško

28.06.-04.07 

Polijarvi,Somija 

4.- 16. 09. 

Prāga, Čehija 

19.-21.05. 

Daugavpils, 

Latvija 

17-19.05. 

KaĜiĦingrada, 

Krievija 

213 

Starptautiska zinātniskā konference“Polarization Optics” 

lekt.. A. Paškeviča 

“ 8 th Workshop on Multimedia in Physics Teaching and Lerning” Lekt. A. Paškeviča 

JTET 1. international conference “Sustainable Development. Culture. 

Education.” 

Uzstāšanās 5. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ”Теория и 

практика физической культуры и спорта в современных 

условиях развития образования” ar referātu „Разработка 

образовательной программы по интересам для популяризации 

здорового образа жизни старшеклассников.” 

V, Rīgā Dalība ATEE Spring University konferencē “Changing Education in 

a Changing Society”, iegūts sertifikāts, uzstāšanās un publikācija 

prof. I.Salīite, 


as. prof. A.Pipere,. 


lekt. V.Guseva 

lekt. I.Kazakeviča 

prof. E.KrastiĦa, 


as. M.Kravale 

prof. E.KrastiĦa 

II 2003. Rēzeknē Starptautiskā zinātniskā konference “Personality. Time. 

07.03. 

Communication.” Publikācija “Pašizvērtēšana sākumskolā” 

Latvijas Universitātes 61. zinātniskā konference. „LU Filoloăijas 

fakultātes jauno zinātnieku konference”. ZiĦojums: Totēmisma 

socioloăiskā teorija. 


III 

Visualization of physical fields,// 8-th Workshop on Multimedia in lekt. A. Paškeviča, 

Prāga, Čehija Physics Teaching and Learning. – Prague, 

prof. V. Paškevičs 

01.03. 

LPA 9. konference „Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. lekt. G.OzoliĦš, 

Liepāja 


30-31.01. 

DU HF XIII zinātniskie lasījumi. lekt. G.OzoliĦš, 


2002. gads 


IX Grahomstouna, Starptautiskā konference “Environmental Management for prof. I. Salīte 

Dienvidāfrika Sustainable Universities” 

24.-25.05. Atēnas, Ceturtā starptautiskā izglītības konference, prof. E.KrastiĦa, prof. 

Grieėija 

I.Salīte 

15.-18.05.2002 Daugavpils universitātes PPF un MMF trešā starptautiskā konference prof. I.Salīte, 

”Person. Color. Nature. Music.” 

lekt. V.KudiĦš 

23.-24. 05. 

Rīga 

02.-5.05. 

Rīga 

05.-06.04. 


15.-16.03. 


22.02. 

Liepāja 

15.02. 

Rīga 

12.02. 

Rīga 

34.-25.01. 


I-III 2002. 

ASV 

Uzsatāšanās LPA 5. starptautiskā zinātniskā konferencē “Sabiedrība 

un kultūra” 


ATEE Spring University Towards Quality in Education: comparative as. prof. I.Kokina, 

studies 


as. prof. A.Pipere 

Uzsatāšanās X starptautiskājā seminārā „Laiks un telpa literatūrā un lekt. lekt. G.OzoliĦš 

mākslā” 

lekt. I. Kupšāne, 

„20. gs. kultūras paradigmas”. ZiĦojums: Totēmisma definīcijas 

problēma XX. gs. kultūrā. 


Uzsatāšanās starptautiskā zinātniskā konferencē „Aktuālas literatūras lekt. G.OzoliĦš, 

zinātnes problēmas”. 


Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. „Valoda un 

literatūra kultūras kontekstā”. ZiĦojums: Etioloăijas elementi latviešu 

dzīvnieku pasakās. 


Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. „Latviešu literatūra, 

folklora, māksla un pasaules konteksts”. ZiĦojums: Totēmisma 

definīcijas problēma. 


DU HF XII zinātniskie lasījumi lekt. G.OzoliĦš, 


ASV Montesori asociācijas finansētā starptautiskā virtuālā konference prof. I.Salīte, 

““Exploring and Expanding The Great Work” (TGW EDGES)”, ko lekt V.KudiĦš, 

organizē Izglītības studiju institūts (The Institute for Education 

Studies (Earth TIES)), http://www.earthties.org/twg. 

as.prof. A.Pipere

14.12., 

2001. gads 

Piedalīšanās Liepājas Pedagoăiskās akadēmijas un DU PPF lekt. L.Silova, 

LPA, Liepāja organizētajā “Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā” as. M.Kravale 

11.-14.12. Piedalīšanās 3.ikgadējā CEEE konferencē “Educating Your Children 

for Democracy: Our Future, Our Challenge” 

prof. I.Salīte 

18. - 19. 11. Starptautiskā konference “1er Encuentro Internacional sobre as. prof. A.Pipere 

Mursijā, Spānijā Meditación en la Región de Murcia” projekta ERASMUS ietvaros- 

4. – 26.10. Piedalīšanās seminārā “Bērnu ar speciālām vajadzībām iekĜaušana prof. E.KrastiĦa 

Pērnava, Igaunija skolā”, iegūts sertifikāts 

28.08-01.09. Piedalīšanās 9th European Conference for Research on Learning and doc. E. OĜehnoviča 

Friburga, Šveice Instruction; tēzes “Pedagogical and Psychological Aspects if 

Authentic Assessment of Students’ Achievements in System of 

Higher Education in Latvia”, 

21.-27. 07. ĥujork 24. ikgadējais vadīšanas sertifikācijas institūts “Mācīšana izmantojot 

skolēnu individuālos mācīšanas stilus” (The 24th Annual Leadership 

Certification Institute: Teaching Students Through Their Individual 

Learning Styles), 

prof. I.Salīe 

13. – 17.07. Uzstāšanās XXIII Starptautiskajā skolu psihologu asociācijas as.prof. A.Pipere 

Durhema, ASV kolokvijā “School Psychology Around the World: Many Languages, 

One Voice for Children” ar stenda referātu “Professional adaptation 

of young teachers: assessment, analysis and support systems” 

(līdzautore T.Uzole). 

XI 

Piedalīšanās “Soli pa solim” seminārā “International Step by Step prof. E.KrastiĦa 

ViĜĦa, Lietuva Applied Researh Training” iegūts sertifikāts. 

Uzstāšanās 4. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ”Теория и 

практика физической культуры и спорта в современных 

условиях развития образования” ar referātu „Анализ факторов 

здорового образа жизни студентов спортивного факультета.” 

lekt. I. Kazakeviča 

18. - 19.05 Otrā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” prof. I.Salīte, 

as. prof. I.Kokina, 

as. prof.. A.Pipere 

10-11.05. 

„AtmiĦa kultūrvēsturiskajā kontekstā”. ZiĦojums: Ko atceras G.OzoliĦš 

Daugavpils totēmiskajos mītos? 

DPU 9.ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu krājums 

doc. L.AntoĦeviča 

lekt. A.Paškeviča, 

doc. J.Jauja 

lekt. N. GeriĦa, 

lekt. I.KuĦicka, 

lekt. A.KovaĜevskis 

04. – 6.05 Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā pavasara universitātē “Today’s as. prof. A.Pipere 

Klaipēda, Lietuva. reforms for tomorrow’s schools” ar referātu “Coherent teacher 

personality: interdisciplinary aspects” 

05.-07.04. IX starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. lekt. G.OzoliĦš 

Daugavpils ZiĦojums: Māja latviešu tautas pasakās. Iespējamie totēmisma relikti. 

27.02. 

„Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. ZiĦojums: Totēmiskais lekt. G.OzoliĦš 

Liepāja. 

sencis latviešu tautas pasakās. 

08.02. 

Uzstāšanās Latvijas Universitātes 59. zinātniskā konferencē „Valoda lekt. G.OzoliĦš, 

Rīga 

un literatūra kultūras kontekstā” 


27.-29.01. DU HF X zinātniskie lasījumi. lekt. G.OzoliĦš, 



25.-26. 01. DU HF XI zinātniskie lasījumi. 

lekt. G.OzoliĦš, 


2000. gads 


februāris LU 58. zinatniskā konference “Valoda un literatūra kultūras apritē” lekt. I. Kupšāne 

18. - 19. 11. Starptautiskā konference “1er Encuentro Internacional sobre 

Meditación en la Región de Murcia” Mursijā, Spānijā projekta 

ERASMUS ietvaros- 

214 

as.prof. A. Pipere

13. – 17.07. 

Durhema, ASV 

215 

Uzstāšanās XXIII Starptautiskajā skolu psihologu asociācijas 

kolokvijā “School Psychology Around the World: Many Languages, 

One Voice for Children” ar stenda referātu “Professional adaptation 

of young teachers: assessment, analysis and support systems” 

(līdzautore T.Uzole). Tēzes krājumā “School Psychology Around the 

World: Many Languages, One Voice for Children”. 

as.prof. A. Pipere 

18. - 19.05. Otrā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika as.prof. A. Pipere, 

prof. I. Salīte 

4. – 6.05 Klaipēdas Universitāte, Klaipēda, Lietuva. Uzstāšanās ATEE 

Starptautiskajā pavasara universitātē “Today’s reforms for 

tomorrow’s schools” ar referātu “Coherent teacher personality: 

interdisciplinary aspects” 

as.prof. A. Pipere 

07.05.-08.05. Uzstāšanās DPU 8.ikgadējā zinātniskā konferencē ar referātu doc. L.AntoĦeviča 

lekt. A.Paškeviča, 

lekt. S.Čapilis 

lekt. N. GeriĦa, 

lekt. I.KuĦicka 

lekt. A.KovaĜevskis 

lekt. J.Petrovskis 

lekt.N.RomaĦenko 

• Zinātnisko, zinātniski metodisko konferenču un semināru organizēšana 

- kopš 2003. gada līdzdalība DU Jauno Zinātnieku Asociācijas darbībā un DU starptautisko jauno 

zinātnieku konferenču organizēšanā – doc. Dz.Iliško 

- kopš 2003.V JTET starptautiskās koferences “Sustainable Development. Culture. Education.” 

Orgkomitejā. Papildus informācija http://www.dau.lv/ise 

- mācību grāmatu un mācību līdzekĜu sagatavošana: doc. J.jauja, doc. 

A.Žilinskahttp://www.de.dau.lv/fiziologija/lab2lvht/index.html 

- kopš 2003. gada angĜu valodas apgūšanas semināri – diskusijas par aktuālu materiālu 

- rakstu recenzēšana žurnāla ‘’TRAMES’’ speciālajam numuram (Vol.9, No.2, 2005) “Theory and 

practice in today’s teacher education” (TRAMES – Humanitāro un sociālo zinātĦu žurnāls, Igaunijas 

ZinātĦu akadēmijas un Tartu Universitātes oficiālais izdevums) – as.prof. A.Pipere 

- 2000.g. 5. maijs - zinātniskā konference „Mīts kultūrā” (Daugavpils,) - Rīcības komitejas vadītājs – 

lekt. G.OzoliĦš. 

- 4-th International Conference. Natural Sciences and Teacher training. Latvia, Daugavpils – 2003, 

November 20 - 21, organizing committee. - lekt. A. Paškeviča 

- Latvijas Republikas skolēnu konkurss “Pazīsti savu organismu” Daugavpils, 2004.g.21., 22.aprīlis un 

2005.g. 22.aprīlis, orgkomiteja.- lekt. A. Paškeviča 

- DU docētāji sagatavo un piedāvā profesionālās pilnveides kursus sporta skolotājiem par aktuālām 

pedagoăiskām un metodiskām problēmām: 

N.p.k. Datums Kursi Docētāji 

1. 24.- 28.03.2003. Skolēnu fiziskās attīstības 

noteikšanas metodes un balsta 

kustību aparāta traucējumi 

2. X. 2003. Sporta un pedagoăiskās meistarības 

pilnveidošana 

3. 13.12.2003 – 

06.03.2004. 

Sporta un pedagoăiskās meistarības 

pilnveidošana sporta skolotājiem 

doc. J.Jauja, doc. A. Žilinska, lekt. A. 

Paškeviča, lekt. S. Stalidzāne 

doc. J.Jauja, doc. V.Dombrovskis, 

lekt. N.GeriĦa, lekt.I.Kazakeviča, 

lekt. N.RomaĦenko, as. J. Petrovskis 

doc. J.Jauja, doc. V.Dombrovskis, 

lekt. N.GeriĦa, lekt.I.Kazakeviča, 

lekt. N.RomaĦenko, as. J. Petrovskis

• Līdzdalība profesionālajās un sabiedriskās organizācijās: 

Docētājs Organizācija 

lekt. N. RomaĦenko Daugavpils Olimpiskā centra padomes biedris; 

Latvijas Jaunatnes basketbola līgas Daugavpils komandu treneris; 

Nacionālās kategorijas tiesnesis basketbolā. 

lekt. I.Kazakeviča, Latvijas Aerobikas asociācijas biedre 

as. V. Maklakova 

lekt. I.KuĦcka Latvijas Jaunatnes Veselības centru padome; 

Koalīcija jauniešu seksuālās un reproduktīvās izglītošanas ilgtspējai “Cita skola”; 

Latvijas Veselības izglītības asociācijas biedre; 

Latvijas Ăimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes zieds”; 

Latgales Veselību veicinošo skolu centra koordinatore; 

Daugavpils Universitātes Veselības Veicināšanas Centra direktore, jauniešu 

Veselības kluba “PAR TO” konsultante 

As. M. Kravale Kopš 2000.g. Baltijas pedagoăijas vēsturnieku asociācijas locekle; 

Kops 1999 g. Ētikas pedaogu asciācijas locekle 

as. J. Petrovskis Kopš 2000.g. Latvijas Nacionālās kategorijas tehniskais tiesniesis; 

Latvijas Augstskolu sporta padomes loceklis 

Kopš 2005.g. Latvijas vieglatlētikas savienības (LVS) koordinators Latgales 

reăionā; 

Kopš 2005.g. Latvijas vieglatlētikas savienības (LVS) Augst sasniegumu 

komisijas pārstāvis Latgales reăionā 

prof. V. Paškevičs DU Senāta priekšsēdētājs; 

DU un RTU Fizikas un astronomijas profesoru padomes loceklis; 

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis 2000 –2004.g.; 

Latvijas Fizikas biedrības biedrs; 

Latvijas Zinātnieku savienības biedrs; 

Latvijas augstskolu Profesoru asociācijas loceklis. 

as.prof. A. Pipere kopš 2001.gada Starptautiskās Skolu psihologu asociācijas (ISPA) biedre 

lekt. A.Felcis, 

lekt. B.Felce 

216 

kopš 1998.g.- darbojas dibinātajā Filosofiskās izglītības centrā (FIC), Rīgā, kas 

darbojās “International Council for Philosophical Inquiry with Children” paspārnē 

Lekt. V. KudiĦš kopš 2005.g. Īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta 

Pilsoniskās padomes loceklis; 

kopš 2005.g. Latvijas Lauku Forumu valdes loceklis; 

kopš 2003.g Lauku attīstības centra valdes loceklis; 

kopš 2002.g. Daugavpils rajona partnerības padomes prieksšēdētājs;

217 


Akadēmiskā personāla zinātniskās darbības pārskats 

par 2005./2006. st.gadu 





E.Vanaăele; 


1.2. 2005/2006 st .g. - vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaĜinājumus, lai veiktu pētījumus, 

stažētos citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, strādātu pie promociju darba: lekt. 

V.Guseva, lekt.S.Čapulis 

2. Studiju programmas docētāju kvalifikācijas celšana Latvijas un ārvalstu augstskolās vai zinātniskās 

pētniecības iestādēs: kursi, semināri, ERASMUS programma, darbs pētnieciskajās laboratorijās utt.. 

Laiks, vieta Kvalifikācijas celšanas veidi 

2005. gadā 

24.-29.08. 

Stažēšanās ārvalstu iestādē. Iepazīšanās ar karjeras izglītības sistēmu 

Dānijas Pedagoăiskā 

universitāte; Augstākās 

izglītības centrs, CIRIUS 

Dānijā. – doc. E.OĜehnoviča 

19.09.-23.09 

Tālākizglītības kursi “Profesionālās izglītības programmu izstrāde” 36 st. 

Rīga 

(sertifikāts) – doc. E.OĜehnoviča 

29.-30.09. 

Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas sporta speciālistu 

Rēzekne 

tālākizglītības centrs, sporta speciālistiem – treneru un sporta skolotāju 

kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība.- lekt. A.KovaĜevskis, 

lekt. N.RomaĦenko, lekt. I.Kazakeviča 

22.-26. 10. 

Piedalīšanās Amsterdamā 30th Annual Conference “Teachers and their 

Amsterdama, Holande Educators – Standards for development” . Iegūts sertifikāts.- 

30.09.-04.11. 

prof.I.Kokina 

Tālākizglītības kursi “Profesionālās izglītības Leonardo veidošanas 

Daugavpils Universitāte metodika” 36 st. (autore) – doc. E.OĜehnoviča 

Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Mūzikas 

Tallins, Tallinas Universitāte 

mācību satura attīstība pamatskolā un vidusskolā“ direktore. - prof. 

J.Davidova 

Lekciju cikla lasīšana “Mūzikas skolotāja darbība” Tallinas 

Universitātē Erasmus programmas ietvaros. - prof. J.Davidova 

09.-11.10. 

Stažēšanās ārvalstu augstskolā. Iepazīšanās ar karjeras izglītības sistēmu 

Tartu, Tallinas Atvērtā Igaunijā.– doc. E.OĜehnoviča 


universitāte 

Tartu 

15.-19.11. Varšavas Stažēšanās ārvalstu augstskolā. Iepazīšanās ar karjeras izglītības sistēmu 


attīstības centrs 

Karjeras Polijā – doc. E.OĜehnoviča 

23.-27.11. 


Hadersfildas universitāte, 

Lidsas Tehnoloăiskā koledža 

Lielbritānijā. – doc. E.OĜehnoviča 

2006.gadā 

janvāris Fiziskā attīstība un ārstnieciskie vingrinājumi pēc balsta kustību aparāta 

traucējumiem. Koriăējoša vingrošana. Apliecība Nr. 199. – lekt. 

I.Kazakeviča

Pedagogu profesionālās pilnveides programma „Pianistiskās un 

psiholoăiskās pieejas Fr. Šopēna skaĦdarbu iestudēšanā” Apliecība Nr. 

2549. - prof. J.Davidova 

17.-26.03. Izglītības un Zinātnes Ministrijas apstiprinātu bērnu un jauniešu nometĦu 

vadītāju kursu programma. Apliecība Nr. DP 000089.- lekt. S.Čapulis 

20.-21.04. Piedalīšanās seminārā „Educational system/ institutions Nordplus 

Neighbour Projecta ietvaros. – doc. Dz.Iliško 

Katho Institute, BeĜăijā Lekciju kursu lasīšana „Adult education in Latvia, possiblities and 

Limitations” „Religious Education in Eastern Europe” – doc. Dz.Iliško 

maijs Piedalīšanās seminārā (16 stundas) „Pieaugušo disleksija” Leonardo 

23.-27.11. 

Hadersfildas universitāte, 

Lidsas Tehnoloăiskā koledža 

218 

DaVinci projekta ietvaros . Iegūts sertifikāts. – doc. Dz.Iliško 


Lielbritānijā. – doc. E.OĜehnoviča 

Akadēmiskā personāla attīstība (granti, publikācijas, semināri, konferences utt.). 


(http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 


06.2010. prof. I.Kokina Apdāvinātības attīstība Latvijā: realitāte un perspektīvas 

• Latvijas ZinātĦu akadēmijas (LZP) granti 2006.g (skat. tabulu) 


03.0955 V.Makarevičs Tolerance kroskulturālā kontekstā 

04.1249 S.Guseva 

Latgales reăiona jauniešu 

pašnoteikšanās periodā 

profesionālā identifikācija 

05.1427 J.Davidova 

Skolēnu mūzikas uztveres līmeĦu un tipu noteikšana kā 

mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents 

05.1915 I.Salīte Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā 

04.1232 L.Gorbaceviča Laika vadīšana un organizēšana uzĦēmumos 

Tika izmantoti Latvijas ZinātĦu akadēmijas granti dalībai konferencēs – prof. I. Salīte, prof. 

I.Kokina, (www.lzp.lv ) 

2006.g. IZM grants “Izglītības pētījumu metodoloăiskā redzējuma un pētniecisko prasmju 

attīstību veicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” - prof. I. Salīte; 

2006. gadā gadā LZP piešėir grantu dalībai ISME Starptautiskajā zinātniskajā konferencē Kuala 

Lampurā (Malaizija) – prof. J.Davidova; 

2005. ZA granta vadīšana “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” (projekts 

paredzēts uz 4 gadiem) - prof. I. Salīte; 

2005. IZM grants Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas uzsākot ANO 

izsludināto desmitgadi no 2005.- 2014. gadam- prof. I. Salīte.

Daugavpils Universitātes iekšējie granti (izmantoti materiāli no 

http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 

2006. gada 21. marta DU Zinātnes padomes lēmumu, protokols Nr. 3. tika piešėirts finansējums 

šādiem DU zinātniskās attīstības projektiem 

219 

Reăistrācijas 

nr. 

Projekta 

vadītājs 

05-23/2006-5 I. Salīte 

05-23/2006-6 A. Pipere 

05-23/2006-11 I.Kokina 

Projekta nosaukums 

Sadarbība ar Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu 

konsorciju un piedalīšanās 20. PCC konferencē Meksikā 

Žurnāla JTET 6.numura publicēšana un DU docētāju un 

doktorantu piedalīšanās JTET 4. starptautiskajā konferencē 

"Sustainable Development. Culture. Education." 

Gametisko šūnu attīstības novērošana un dubultoto haploīdu 

iegūšana in vitro miežu (Hordeum vulgare L.) putekšĦu maciĦu 

kultūrās" 

Publikācijas vietējos un starptautiskajos izdevumos 

IRĒNA KOKINA 

I.Kokina, J.Davidova “Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’ view” 

Journal of teacher education and training. Volume 6, 2006,116-134 pp. 

I.Kokina, J.Davidova “ Latvian teachers’ conceptual understanding on the intellectual 

giftedness”. 29th Annual conference “Teacher Education Between Theoty and Practice: The End 

of Theory, The future of Practice? Agrigento (Italy), 23-27 October, 2005, 6-21 pp. 

ILGA SALĪTE 

Salīte I., JTET 4. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture. Education” / 

’Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable Development’” - Helsinku 

Universitātē. Publikāciju 18 lpp. 

Salīte, I. & Pipere, A. Aspects of sustainable development from the perspective of teachers, 

Journal of Teacher Education and Training, Vol.6, 2006, 15-32. 

ANITA PIPERE 

Salīte, I. & Pipere A., Aspects of sustainable development from the perspective of teachers, 


Pipere, A., Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral 

Students in Education International collection of Institute of Sustainable Education “Education 

and Sustainable Development: Problems. Solutions. Perspectives”, 1.sējums, 2006, 43-57. 

JakovĜeva, J. & Pipere, A. Professional choice of vocational school and university students in 

Latgale. Sociālo zinātĦu vēstnesis, 2006, 1(3), 39-70. 

Pipere, A. Primary and Secondary Teachers: Beliefs and Performance Related Self-Perceptions 

about Engaged Learning. Baltic Journal of Psychology, Vol. 6, 2005, 32-44. 

JEĜENA DAVIDOVA 

Kokina I., Davidova J. Latvian teachers’ Conceptual Understanding on Intellectual Giftedness // 

Teacher Education Between Theory and Practice: The End of Theory… The Future of Practice?. 

– Milan, 2005, pp. 2-14. 

Davidova J., Boikova I. Evaluation of student’s individual performance within the context of the 

development of achievements // Davidova J. (Ed.) Problems in Music Pedagogy. – Daugavpils: 

Daugavpils University, 2005, pp. 177-195.

Davidova J. Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives// WCGTC 16 th 

Biennial Conference. – New Orleans: WCGTC, 2005, pp. 34-44. 

Davidova J. Evaluation of Student’s Individual Performance within the Context of the 

Development of Achievements. Price H.E. 21 st International Seminar on Research in Music 

Education: Proceedings. Hong Kong Baptist University, 2006, pp. 37-44. 

Kokina I., Davidova J. Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’ view// 

Journal of Teacher Education and Training, 2006, Volume 6, pp. 116-133. 

VIJA GUSEVA 

Guseva V., Altāne J., Iliško D., Redefining an Attitude towards Marginalized Groups in Latvia. 

At-Risk Population. Sociolinguistic and Educational Issues. Dominant Publishers and 

Distributors. NEW DELHI-11OOO2 (ed. By Smita Sinha & Abha Gupta) 167 – 178 pp. 

Kravale M., Guseva V. Informal Education of Youth and Inclusive Environment. Acta 

Paedagogica Vilnensia.Vilnius University Publishing House.40-46 

Guseva V., Princciples of Efficient Inclusion of Children with Special Needs in Primary School 

of General Education. 4. starptautiskā JTET (JORNAL OF TEACHER EDUCATION AND 

TRAINING) konference. Sustainable development. Culture and education.- Helsinki, Somija. CD 


Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada 

(Spain). 

VALĒRIJS DOMBROVSKIS 


Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada 

(Spain). 

LILIJA GORBACEVIČA 

Горбацевич Л.В. „Время как экономический ресурс в восприятии работающего населения 

регионов Латвии” // 2 Всероссийская научная конференция „Сорокинские чтения – 2005 

Будущее России: стратегии развития” 14.-15. декабря 2005 г. – М.:МГУ,2005. 

Горбацевич Л.В. „Рабочее время и его цена”. Nowa ekonomija a spoleczenstwo T2, Lublin, 

2006, стр.391-395 

DMITRIJS OěEHNOVIČS 

OĜehnovičs D. „ViĦi cīnījās par dzimteni...” vai avīze „За Родину” nacistu okupētajā Latvija // 

Mīti Latvijas vēsture / Red. A.Stranga, I.Feldmanis, I.Butulis / Sast.K.Zelis.- Rīga: Žurnāla 

„Latvijas Vēsture” fons, 2006.- 104.-112.llp. 

OĜehnovičs D. Antisemītisma propaganda Latvijas presē: 1940. – 1945. // Zinātniskās 

konferences „Antisemītisms un islamofobija Latvijā – pagātne, aktuālā situācija, risinājumi” / 

Atb.red. Valdis Tēraudkalns.- Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2006.- 67. – 78.lpp. [ISBN 9984- 

564-84-3] 

Олехнович Д., Зеллис К. Роль антисемитской карикатуры в пропаганде в оккупированной 

нацистами Латвии (газета „Tēvija” 1941 – 1945 г.г.) // Проблеми iсторii Голокосту / Вiд. 

ред. М.Тяглii.- Вып.3.- N.3.- 2006.- C. 7 – 25. [ISBN 966-525-719-6; ББК 63.3 (2)722; УДК 

930.85] 

DZINTRA ILIŠKO 

Iliško Dz. "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" . Journal of Teacher 

Education and Training Vol. 5, 28- 40 

Dz. Iliško ”Education for democracy in our pluralistic society”, .// “Education for Democracy as 

a Part of Education for Sustainable Development”. Sustainable Development, Culture and 

Education Conference Guide: 2006., p.58 

220

VALFRĪDS PAŠKEVIČS 

V.Paskevics. A.Salitis. Mission of nature sciences in txe context of political, economis and 

social changes. Proc. of Int. Conf. ”GATS and Education” 2005. – Patiala, India, p.55 

A.Bulanovs,V.Gerbreders, V.Pashkevich, J. Teteris. Dot-matrix holographic recording in 

amorphous chalcogenide films. Accepted for publication in journal SPIE 2006. 

SERGEJS ČAPULIS 

Sergejs Capulis, JeĜena Badjanova. Theoretical analysis of the use of music at sport classes in the 

context of sustainable development.// “Education for Democracy as a Part of Education for 

Sustainable Development”. Sustainable Development, Culture and Education Conference Guide: 

2006 

IRINA KAZAKEVIČA 

Kazakeviča, I., Maklakova, V., Stalidzane, S., 2006.31.maija-3.junija.(Helsinki, Somija). The 

Fourth International Journal of Teacher Education and Training Conference „Education for 

Democracy as a Part of Education for Sustainable Development”68-69 pp.(abstract). 

NIKOLAJS ROMAĥENKO 

Žilinska, A., AntoĦeviča, L., Stalidzāne, S., RomaĦenko, N., 2005 septembris Екологические 

аспекти питания. Otrais starptautiskais ekoloăiskais simpozijs „Екологические проблемы 

природно – технических комплексов”, rakstu krājums, Polocka, Baltkrievija. 2.sējums, 93.- 

95.lpp. UDK 613.2. 

ANTONINA ŽILINSKA 

Žilinska A., AntoĦeviča L.,. Stalidzāne S. Uztura ekoloăiskie aspekti. 2. starptautiskā ekoloăiskā 

simpozija “Ekoloăijas reăionālās problēmas” tēzes (2 lpp). Baltkrievija,Polocka, 2005.gada 

septembris. 

Žilinska A., AntoĦeviča L. Problems of physical activity of young people. Book of Abstracts of 

4th International Baltic Congress on Sports Medicine, pp. 56-57. Riga, 2005, 11.-12. novembris. 

AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. The experience of the Department of Anatomy and 

Physiology in Promoting Education of Pupil’s Interests. Book of Abstracts, p. 3-4. Past and 

Present of Natural Sciences in Daugavpils University, Daugavpils, 1.-3.februāris, 2006. g. 

LĪGA LĪGA ANTOŅEVIČA 

ANTOŅEVIČA 

Žilinska A., AntoĦeviča L.,. Stalidzāne S. Uztura ekoloăiskie aspekti. 2. starptautiskā ekoloăiskā 

simpozija “Ekoloăijas reăionālās problēmas” tēzes (2 lpp). Baltkrievija, Polocka, 2005.gada 

septembris. 

Žilinska A., AntoĦeviča L. Problems of physical activity of young people. Book of Abstracts of 

4th International Baltic Congress on Sports Medicine, pp. 56-57. Riga, 2005, 11.-12. novembris. 



Present of Natural Sciences in Daugavpils University, Daugavpils, 1.-3.februāris, 2006. g. 

JĀNIS JAUJA 

221



Present of Natural Sciences in Daugavpils University, Daugavpils, 1.-3. februāris, 2006. g. 

SVETLANA STALIDZĀNE 

Stalidzāne S. Kustību aktivitātes un veselība. Konferences materiāli, 86.-87. lpp.Krievija, 

KaĜiĦingrada, 2005.gada oktobris. Starptautiskā konference Fiziskās kultūras teorija un prakse 

mūsdienu apstākĜos attīstoties izglītībai 

Līdzdalība semināros, konferencēs: 


2005. gads 

docētāji 

13.-17. 09. piedalīšanās IX Eiropas Vides izglītības konferencē 

Klaipēdas universitātē ar prezentāciju “Environmental 

education and sustainable development: from policy to 

practice”. 

prof.I.Salīte 

26.10. 

Starptautiskā zinātniskā konference „Polijas un Baltijas lekt. D.OĜehnovičs 

Daugavpils kultūras sakari” ar referātu PoĜi Latgalē vācu okupācijas laikā 

(preses avotos). 

22.-26. 10. 30th Annual Conference “Teachers and their Educators – Prof.I.Kokina 

Amsterdama, Standards for development” uzstāšanās ar referātu 

Holande 

“Coorelation Among Intellectual Giftedeness Criteria and 

Indicators in the Context of Teachers’ Conceptual 

31.10. 

Understanding of Intellectual Giftedness”. 

Starptautiskā zinātniskā konferencē „Odessa and Jewish lekt. D.OĜehnovičs 

Odessa, Civilization”.- ar referātu Холокост в Украине в 

периодической печати оккупированной нацистами 

Латвии: 1941 – 1945 

novembris Starptautiska conference “Education Policy Transformations” lekt. V.Guseva 

ViĜĦa, Lietuva prezentācija: “Informal Education of Youth and Inclusive 

Environment”. 

15.-16.11. 52. Starptautiskā zinātniskā konference „Ebreju teksts” lekt. D.OĜehnovičs 

Daugavpils Eiropas kultūrā = The „Jewish text” in European Culture”.- ar 

referātu Евреи и русские: периодическая печать Латвии 

1941-1944 годы 

16.-19 .11. Piedalīšanas Starptaurtiskajā konferencē "Body and doc. Dz.Iliško 

Sexuality” Indonēzijā. Uzstāšanās ar referātu " Ecological 

approach towards re-defying sexuality of women”. 

2006. gads 

26 – 27.01. 53. Starptautiskā konference Daugavpils Universitātes lekt. D.OĜehnovičs 

Daugavpils Humanitāras fakultātes XVI Zinātniskie lasījumi.- ar referātu 

Antisemītiskā propaganda: Pro et Contra. 

20.-22. 02. Parīze, UNESCO-UNU seminārs (organizē UNESCO un Apvienoto prof. I.Salīte 

Francija 

Nāciju Universitāte). 

19. 03. 

Rīga 

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē. lekt. I.Kazakeviča 

27.03. – 1.04. seminārs “New schooling and citizenship practice”. prof. I.Salīte 

Granādas Prezentācija par DU un BBCC pieredzi ilgtspējīgas izglītības 

Universitātē idejas pamatošanā un realizēšanā 

29-31. 03. Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē „Sieviete izglītībā, doc. Dz.Iliško 

karjerā, biznesā” Labklājības Ministrijas organizētajā 

222

„EQUAL Latvija” projekta ietvaros 

27.-28. 04. piedalīšanās izglītības iestāžu vadītāju konferencē Īzglītība 

Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”. Uzstāšanās par ilgtspējīgu 

5.05. 

Rīga 

223 

izglītību tagadnes un nākotnes kontekstā. 

54. Zinātniskā konference Islamofobijas un 

antisemītisma izaicinājumi. ar referātu Antisemītisma 

propaganda Latvijas presē: 1940 – 2005. 

10-13.05. piedalīšanās starptautiskajā teologu kongresā “Theologie von 

Frauen fur Frauen?” Uzstāšanās ar referātu “Uber die 

Situation von Frauen in Kirchen enhemals kommunistischer 

Lander” 

17-18.05 Piedalīšanās 8 . Eiropas Konferencē “Citizenship Education : 

Europe and the World. Teaching European and Global 

Citizenship” ar ziĦojumu “The Challenge of Teaching adults 

17. -18. 05. 

Белорусский 

Государственный 

университет 

физической 

культуры 

Minska, Baltkrievuja 

21.-23.05. 

Daugavpils, Rīga 

24.-28.05 

El Sauzala, 

Tenerife, Spānija, 

29.-30.05. 

Helsinki, Somija 

31.05-03.06. 

Helsinki ,Somija 

15.-17.06. 

Latvijas 

Universitāte, Rīga, 

Latvija 

to embrace the reality of a pluralistic world in Latvia’ 

jauno zinātnieku 2. starptautiskā zinātniski – praktiskā 

konference “Актуальные проблемы теории и методики 

физической культуры, спорта и туризма”. 

55. Zinātniskā konference Starptautiskā ikgadējā jauno 

zinātnieku Daugavpils Universitātes un Sanktpēterburgas 

Valsts kultūras un mākslas universitātes kolokvijs” ar referātu 

Санкт-Петербург – Ленинград в периодической печати 

Латвии: 1941 - 1944 

Starptautiska conference “Conference on Educational 

Guidance” ar referātu “Promoting gender equality in 

education as a way towards a sustainable society in Latvia” 

piedalījos UNESCO globālā projekta seminārā Helsinku 

Universitātē. 

4. starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. 

Culture. Education.” 

VII Starptautiskajā Baltijas Psiholoăijas konference “Baltic 

Psychology in Global Context: Where Do We Stand?” 

Datorprezentācija “Relationship between Adult Beliefs of 

Career Development and Life Stress”. 

11.-15.06. piedalīšanās PCC 30.starptautiskajā konferencē Mehiko 

“Education models for the XXI century: a circle of shared 

28.- 30.06. 

Tartu, Igaunija 

3. 07. 

Enfīlda, Liverpūle, 

Lielbritānija 

10.08.-13.08 


experiences”. Piedalīšanās salīdzinošā pētījuma darba grupā. 

56. Starptautiskā zinātniskā konference The Baltic 

Towns of Riga and Tartu as Sites of Memory. ar referātu 

Tartu and Riga Under Nazi Occupation as Reflected in 

the Newspapers “Tēvija” and “Za Rodinu 

Liverpūles Džona Mūra Universitāte, “LEARNING 

COMMUNITIES CONFERENCE”. 

Starptautiska conference “Women Commemorate 

Women:Spiritual Leaders of Central and Eastern 


lekt. D.OĜehnovičs 



lekt. N.GeriĦa, 

lekt. N.RomaĦenko, 




doc. E.OĜehnoviča 


prof. I.Salīte, 

prof. A.Pipere, 


doc. Dz.Iliško, 


lekt. S.Čapulis 




prof. A.Pipere 


doc. E.OĜehnoviča

24.-26.08. 


224 

Europe” ar referātu “Valerija Seile-the spiritual leaders 

in Latgale”. 

The Fifty-Sixth International Phenomenology Congress 

“Rethinking Education in the Perspektive of Life” 

Zinātnisko, zinātniski metodisko konferenču un semināru organizēšana 

• Semināra, konferences organizēšana, vadīšana 


Laiks, vieta Seminārs, koncferece 

2005. gads 

Docētāji 

4.-7.12. 

Vordinburga, 

Dānijā. 

Projekta ‘ComLearn 21’ seminārs Projekta coordinators DU. 

2006. gads 


8.- 12.02. ERASMUS Intensīvās programmas koordinatoru prof. I.Salīte 

seminārs Bristolē programmai “Educational contributions to 

social (re)generation: creating and sustaining opportunities for 

inclusion”. Koordinators. 

Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides prof. J.Davidova 

20.-22.04. 

programmas „Interaktīvo mācību metožu izmantošana, īstenojot 

mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” direktore. 

projekta ‘ComLearn21’ semināra ‘The Basic Elements Defining prof. I.Salīte 

DU, Daugavpils the Function and Culture of the Educational Institutions’ 

vadīšana . 

27. – 28.aprīlis Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku konference lekt. E.Vanaăele, 

lekt. L.Silova 

Klaipēdas Starptautiskā semināra „Pedagoăijas metodoloăijas attīstība” prof. J.Davidova 

Universitāte vadīšana ES Starptautiskā projekta ietvaros. 

31.05. – 3.06. 4. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable prof. I.Salīte, 

Helsinku 

Universitāte, 

Development. Culture. Education” . 


• Kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana un vadīšana: 

Gads Kvalifikācijas celšanas kursi Docētāji 

2005. gads Pedagogu profesionālās pilnveides programmas prof. J.Davidova 

„Mūzikas mācību satura attīstība pamatskolā un vidusskolā“ 

direktore 

2006. gads Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides prof. J.Davidova 

programmas „Interaktīvo mācību metožu izmantošana, īstenojot 

mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” direktore. 

Līdzdalība profesionālajās un sabiedriskās organizācijās: 


lekt. N. RomaĦenko Kopš 1993.gada Latvijas basketbola savienības loceklis; 

Daugavpils Olimpiskā centra padomes biedrs; 




Kopš 2006.g. B kategorijas sporta specialists 


Koalīcija jauniešu seksuālās un reproduktīvās izglītošanas ilgtspējai “Cita skola”;


Latvijas Ăimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes zieds”; 




doc. M. Kravale Kopš 2000.g. Baltijas pedagoăijas vēsturnieku asociācijas locekle; 

Kops 1999. g. Ētikas pedagogu asociācijas locekle 

as. J. Petrovskis Kopš 2000.g. Latvijas Nacionālās kategorijas tehniskais tiesnesis; 



reăionā; 

Kopš 2005.g. Latvijas vieglatlētikas savienības (LVS) Augsto sasniegumu 






Latvijas augstskolu profesoru asociācijas loceklis. 


lekt. A. Felcis, kopš 1998.g.- darbojas dibinātajā Filosofiskās izglītības centrā (FIC), Rīgā, kas 

darbojās “International Council for Philosophical Inquiry with Children” paspārnē 

lekt. V. Guseva kopš 2006.gada VIKNVA (Vispārējās izglītības novērtēšanas valsts 

aăentūra) Skolu akreditācijas eksperte 

prof. J. Davidova kopš 2006. gada Starptautiskā zinātniskā žurnāla „Problems in Music 

Pedagogy” galvenā redaktore 

lekt.S. Stalidzāne Latvijas fizioterapeitu asociācijas loceklis 

doc. I.Belousa Kopš 2006.g. Starptautiskā Bērnu garīguma asociācija (Association for Children’s 

Spirituality) biedre 

Kopš 2005.g. BBCC (Baltic and Black sea Consortium in educational research) 

biedre 

Kopš 2005.g Asociācija International Seminar on Religious Education and Values 

(ISREV) biedre 

Kopš 2005.g Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India 

Association for Educational Research) viceprezidente 

Kopš 2005.g biedre Pacific Circle Consortium (PCC) biedre 

Kopš 2005.g Baltic and Black Circle Consortium in Educational Research 

(BBCC) biedre 

Kopš 2003.g Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācija (DUJZA) 

biedre 

Kopš 1998.g. Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības asociācija (LAPSA.) 

biedre 

lekt. E.Vanaăele Kopš 2005.g. Pacific Circle Consortium (PCC) biedre 

225

226 


par 2006./2007. st.gadu 






E.Vanaăele; 


- 2006/2007 st.gadā ir noklausīts teorētiskais kurss, tiek gatavots promocijas darbs 

aizstāvēšanai - lekt.. I.Kazakeviča, as. Maklakova; 

1.2. 2006/2007 st.g. - vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaĜinājumus, lai veiktu pētījumus, 

stažētos citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, strādātu pie promociju darba: lekt. N. 

GeriĦa, lekt. S.Čapulis, doc. I. Belousa. 




2006. gadā 

12.-13.10. 

Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu bērnu un jauniešu nometĦu 


vadītāju kursu programma. Apliecība. – lekt. N.RomaĦenko 

13. - 14.10. 

Latvijas treneru tālākizglītības centrs, izglītības un sporta speciālistu 

Latvijas Sporta Pedagoăijas 

akadēmija, 

profesionālās pilnveides kursi. Apliecība Nr. 139 – lekt. N.RomaĦenko 

10.11. 

Sporta speciālistu sertifikācijas komisija. Iegūts sporta speciālista 

Rīga 

sertifikāts (B kategorijas treneris), Nr. 0788 – lekt. N.RomaĦenko 

19.decembris, 

Sporta speciālistu sertifikācijas komisija, Iegūts sertifikās „B” kategorijas 

Rīga 

sporta speciālists, Nr.0813.- as. J.Petrovskis 

Balsts- kustību aparāta traucējumi. Koriăējoša vingrošana. Sertifikāts - 

lekt. I.Kazakeviča. 

2007.gadā 

12. septembris, 

„Sirds veselibas veicināšanas atbalsta tīkla izveidei valstī”. Sertifikāts - 



23-25.03. 

Vroclavs Polija 

starptautiskāis treneru seminārs. Iegūts sertifikāts. – lekt. S.Čapulis 

05. aprilis, 

„Skolēnu harmoniskas un vispusīgas attīstības veicināšana sporta 

Rīgas Pedagogijas un 

izglītības vadības augstskola 

stundās”, programas kods A2-9014134462. Apliecība Nr. 3922 

24-25.05. 

Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas treneru talākizglītības 

Rēzekne 

centrs, sporta speciālistiem – treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursi. Apliecība Nr. 318. – lekt. S.Čapulis 

14.07. – 20.07. 

1st. International Course for Physical Education Teachers. 

Mals (Italy). 

(40 st.) Attestāts - lekt. I.Kazakeviča. 

Rīga Latvijas Sporta Pedagoăijas Akadēmijas un Latvijas Treneru 

Tālākizglītības centra sporta speciālistu - treneru un sporta skolotāju 

kvalifikācijas paaugstināšanas kursi „Jauna pieeja jēdzienam par sportistu 

psiholoăisko sagatavošanu” – doc. V.Dombrovskis 

Akadēmiskā personāla attīstība (granti, publikācijas, semināri, konferences utt.). 


(http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html

• Latvijas ZinātĦu akadēmijas (LZP) granti 2007.g (skat. tabulu) 


05.1427 J.Davidova 

Skolēnu mūzikas uztveres līmeĦu un tipu noteikšana kā 

mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents 

05.1915 I.Salīte Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā 

Daugavpils Universitātes iekšējie granti (izmantoti materiāli no 

http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 

Ar DU Zinātnes padomes lēmumu tika piešėirts finansējums šādiem DU zinātniskās attīstības 

projektiem 

Reăistrācijas 

nr. 

05–23/2006-4 

Pētnieciskie projekti 

227 


Projekta 

vadītājs 

Inga Belousa 

“Educational contributions to 

social (re)generation: creating 

and sustaining opportunities for 

inclusion”, reăistrācijas Nr. 

47653-IC-1-2004-1-HU- 

ERASMUS-IPUC-3 

“ICTime - ICT as a Tool of 

Intercultural and Media 

Education”, reăistrācijas Nr. 

128742-CP-1-2006-1-PT- 

COMENIUS-C21 

“Garīgums kā virssatura 

komponents uz ilgtspējību 

orientētā skolotāju izglītībā 

(Pilotprojekts)”, reăistrācijas 

Nr.2.18. 

“Daugavpils Universitātes 48. 

Jauno Zinātnieku konferences 

organizēšana”, reăistrācijas Nr. 

05–23/2006-4 

“Doktorantūra un maăistratūra 

e-studiju tehnoloăiju jomā 

atbilstoši Lisabonas mērėiem 

RTU, DU, LPA”, projekta 

identifikācijas Nr. 


Daugavpils Universitātes 48. Jauno Zinātnieku konferences 

organizēšana 

Projekta 

vadītājs 

Inga Belousa 

(nacionāla 

projekta 

koordinatore 

Latvijā) 

Inga Belousa 

(nacionāla 

projekta 

koordinatore 

Latvijā) 

Projekta 

dalībnieki no 

MMK 

Larisa Silova, Elita 

Vanaăele 

Realizēš 

anas 

laiks 

2005.g.- 

2006.g. 

Elita Vanaăele 2006.g.- 

2009.g., 

Finansētājs 

ERASMUS IP 

projekts 

SOCRATES 

programma 

Comenius 2.1 

Piešėirtā 

summa 

(LVL) 

EUR 

211.405,90 

Inga Belousa Irina Kazakeviča 2006.g. IZM LV 10 000 

Inga Belousa Larisa Silova, 

JeĜena Badjanova, 

Elita Vanaăele, 

Sandra ZariĦa 

RTU Elita Vanaăele, 

Rudīte Grabovska 

2006.g. DU iekšējais 

grants 

2005.- 

2008.g. 

Eiropas 

Sociālais 

fonds 

LV400

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3232 

10061/0007 

“Izglītība pētījumu 

metodoloăijas redzējumu un 

pētniecisko prasmju veidošanas 

izglītības vides radīšana 

darbības pētījumā Daugavpils 

Universitātē” reăistrācijas Nr. 

2.17. 

228 

Ilga Salīte Elita Vanaăele 2006.g. IZM LV 10 000 



Dombrovskis V.,Guseva S., Murašovs V. (2007) The Development of Professional Identity of 

Sport’s Teachers: Emotional and Typological Peculiarities. Long Papers of the 12 th European 

Congress of Sport Psychology „Sport & Exercise Psychology: Bridges between disciplines & 

cultures” (ed. by Yannis Theodorakis, Marios Goudas & Athanasios Papaioannou)/ 4-9 

September, 2007// Halkidiki-Greece. 276-278 pp. (CD) 

Makarevičs V., Dombrovskis V. (2006) Problemen der Migration und Toleranz (in russisch). 

Migration in Europa: Sozilogische und Psychologische Forschungen. Ost-Westeuropaische 

Konferenz Bilaterale Veranstaltung, Krim, Sudak (16 September, 2004)// Burlachuk L., 

Mikhailova N., Kraynikov E. (Hrsg). – Kiew: Art-Programm. 159-174 pp. 

INGA BELOUSA 

Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Reorienting Art Education towards Sustainability. 

Piektās starptautiskās konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu krājums, 

Daugavpils, Latvija: Saule. 151.-158.lpp. 

Belousa, I., Grants, J., Miėelsone, I. (2007). Izglītības aktivitātes Gruzijā. Skolotājs, 3 (63): 

32-37.lpp. 

Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art 

Education. 47.pasaules vides izglītības kongresa “Learning in a Changing World” raksti 

http://www.weec2007.com/papers/index.php 

Belousa, I. (2006). Defining spirituality in education: Post-Soviet perspective. In M.de Souza 

et.al. (Eds.) International Handbook of the Religious, Spiritual and Moral Dimensions of 

Education. Dordrecht, NL: Springer, 215-230.lpp. 

Belousa, I. (2006). The Seventh International Conference on Children’s Spirituality University 

of Winchester, UK 23 – 27 July 2006: Conference Report. International Journal of Children’s 

Spirituality. 11 (3): 397-399.lpp. 

Belousa, I., Vanaăele, E., Jurāne, A. (2006). Educational Aim in the View of Students, 

Mentors and Teacher Trainers. Journal of Teacher Education and Training, 6: 33.-40.lpp. 

Belousa, I., Stakle, A. (2006). Art and Spirituality. In G.Rand & R.Zakia (Eds.) Teaching 

Photography, 1. Focal Press, 311.-314.lpp. 

SVETLANA GUSEVA 





September, 2007// Halkidiki-Greece. 276-278 pp. (CD)


Iliško Dz. "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" . Journal of Teacher 

Education and Training Vol. 5, 28- 40 

Dz. Iliško ”Education for democracy in our pluralistic society”, .// “Education for Democracy as 

a Part of Education for Sustainable Development”. Sustainable Development, Culture and 

Education Conference Guide: 2006., p.58 


Sergejs Chapulis. 2007. 11 – 14 July (Juvaskyla, Somija). 12th Annual Congress of the Eropean 

College of Sport Science (abstract) 


Kazakevicha I. 2007. 11 – 14 July (Juvaskyla, Somija). 12th Annual Congress of the Eropean 

College of Sport Science (abstract). 



2006. gads 

docētāji 

24.-28.09. Krievijas ZinātĦu akadēmijas Psiholoăijas institūta doc. S.Guseva, 

Soči, Krievija Starptautiskais forums „Образ Российской психологии в 

регионах страны и в мире” (Krievijas psiholoăijas tēls 

doc. V.Dombrovskis 

pasaulē un valsts reăionos). Uzstāšanās ar referātu 

20.10. 

“Konkurentspēja kā profesionālās identitātes veidošanās 

indikators”. 

Starptautiskais pirmsskolas darba organizatoru seminārs doc. I.Belousa 

Rīga, IZM “Pirmsskolas izglītības pedagogu praktiskā sagatavošana 

darbam un tālākizglītība Latvijā un Igaunijā” uzstāšanās 

“Daugavpils Universitātes profesionālo studiju programma 

“Pirmsskolas skolotājs”” 

23.-26.11. Piedalīšanās plānošanas seminārā SOCRATES programmas lekt. L.Silova 

Bergena, Comenius 2.1 projektA CARIPSIE (Children as researchers 

Norvēăija in primary schools in Europe) reăistrācijas Nr. 129355-CP-1- 

2006-1-NO-COMENIUS-C21, 2006.g.-2008.g., ietvaros 

18.-30.06. Piedalīšanās seminārā ERASMUS IP projekts “Educational lekt. L.Silova, 

Békéscsaba contributions to social (re)generation: creating and sustaining lekt. E.Vanaăele 

(Ungārija), opportunities for inclusion”, reăistrācijas Nr. 47653-IC-1- 

Tessedik Sámuel 

Fıiskola 

2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3, 2005.g.-2006.g., ietvaros 

11.-15.07. Pacific Circle Consortium starptautiskā konference lekt. E.Vanaăele 

Mexico City “Educational models for the XXI century: a circle of shared 

experiences” 

23.-27. 07. VII ikgadējā starptautiskajā konference “Childrens’s doc. I.Belousa 

Vinčesteras Spirituality, Rights and Democracy”; referāts “Rediscovery of 

Universitāte, UK Silenced Inner Wisdom Regarding Spirituality: Teachers’ 

Voice in Contemporary Post-soviet Area” 

01.02. 

Rīga, Ostvalda 

vidusskola 

4.-6.05. 

Tbilisi, Gruzija 

229 

2007. gads 

UNESCO Nacionālas komitejas Asociēto skolu projekta 

skolu seminārs uzstāšanās “Ilgtspējīga attīstība un ilgtspējīga 

izglītība” 

Starptautiskās Melnas jūras universitātes un Gruzijas 

Izglītības un Zinatnes ministrijas rīkotā starptautiskā 

konference “New Trends in Higher Education”; referāts 

doc. I.Belousa 

doc. I.Belousa

03 - 06.07. 


11. – 14. 07. 

Juvaskyla, Somija 

2.-6.07. 

Durbana, 

Dienvidāfrika 

21.-24.08. 

IIC, Jelgava 

04 - 09.09. 

Halkidiki, Grieėija 

230 

“Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian 

Case of Reorienting Education Towards Sustainability” 

10. Eiropas Psiholoăijas kongress “Mapping of Psychological 

Knowledge for Society”. Prezentācija “The Development of 

Professional Identity of Teachers: Emotional and Typological 

Peculiarities”. 

Piedalīšanās 12th Annual Congress of the Eropean College of 

Sport Science. 

47.pasaules vides izglītības kongress “Learning in a 

Changing World”; referāts “Media in Creating Sustainable 

Learning Environment in Art Education” 



lekt. I.Kazakeviča, 




Piedalīšanās seminārā “Čigānu (romu) bērns skolā” lekt. L.Silova 

12. Eiropas kongress sporta psiholoăijā „Sport & Exercise 

Psychology: Bridges between disciplines & cultures”. 

Prezentācija „The Development of Professional Identity of 

Sport’s Teachers: Emotional and Typological Peculiarities”. 

17-21.10. 5. Starptautiskā konference „Person.Color.Nature.Music“. 

Prezentācija „Features of Professional Identification of 

Teacher’s Study Programs in Latvia“. 








Laiks, vieta Seminārs, koncferece Docētāji 

2006. gads 

27. – 28.aprīlis Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku konference. 

Konferences darba grupu vadītājas 

27.aprīlis ESF Nacionālās programmas projekta 3.2.5.2. “Mūsdienīga 

mācīšana un mācīšanās” nodarbību vadīšana (Talsu Valsts 

ăimnāzija): 


lekt. L.Silova, 

lekt. J.Badjanova, 

lekt. E.Vanaăele, 

lekt. S.ZariĦa 

Doc. I.Belousa 









Koalīcija jauniešu seksuālās un reproduktīvās izglītošanas ilgtspējai “Cita 

skola”; 


Latvijas Ăimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes 

zieds”; 

Latgales Veselību veicinošo skolu centra koordinatore;



doc. M. Kravale Kopš 2000.g. Baltijas pedagoăijas vēsturnieku asociācijas locekle; 





reăionā; 










darbojās “International Council for Philosophical Inquiry with Children” 

paspārnē 

lekt. V. Guseva kopš 2006.gada VIKNVA (Vispārējās izglītības novērtēšanas valsts aăentūra) 

Skolu akreditācijas eksperte 




doc. S.Guseva Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedre (The Association for The 

Advancement of Baltic Studies) 

doc. V.Dombrovskis Latvijas Sporta Psiholoăijas asociācijas biedrs 

Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedrs (The Association for The 


doc. I.Belousa Kopš 2006.g. Starptautiskā Bērnu garīguma asociācija (Association for 

Children’s Spirituality) biedre 


biedre 

Kopš 2005.g Asociācija International Seminar on Religious Education and 

Values (ISREV) biedre 





(BBCC) biedre 


biedre 


biedre 

lekt. E.Vanaăele Kopš 2005.g. Pacific Circle Consortium (PCC) biedre 

231

232 


par 2007./2008. st.gadu 





- kopš 2002. gada septembra –lekt. L.Silova, S.ZariĦa 

- 2007./2008. st.gadā un agrāk ir noklausīts teorētiskais kurss, tiek gatavots promocijas 

darbs aizstāvēšanai - lekt.. I.Kazakeviča, as. Maklakova, N.GeriĦa, S.Čapulis, V.Guseva; 

1.2. 2007./2008. st.g. - vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaĜinājumus, lai veiktu pētījumus, 

stažētos citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, strādātu pie promociju darba: doc. I. Belousa. 




2007. gadā 

14.07. – 20.07., 1st. International Course for Physical Education Teachers (40 st.) Attestato. – 

Mals (Italy). 


12. septembris, Sirds veselibas veicināšanas atbalsta tīkla izveidei valstī”. Sertifikāts. – lekt. 

Daugavpils. 

I.Kazakeviča, lekt. N.GeriĦa, lekt. I.KuĦicka 

25.septembris, Rēzekne Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas sporta speciālistu 

25.-26.oktobris, 


kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, apliecība Nr. 664. – lekt. A.KovaĜevskis 

Seminārs „Narkotiku un citu psihoaktīvo vielu lietošanas profilakse”, 

SVA, - lekt. I.KuĦicka 

Izglītības iniciatīvu centrs, “Kvalitāte un vienlīdzība izglītībā: “Soli pa solim” 

Jūrmala 

10 gadi”, - prof. E. KrastiĦa 

septembris – Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Literatūras mācīšanas 

novembris, Daugavpils aktualitātes” – lekt. Sandra ZariĦa 

8. novembris, 

Zinātniski praktiskā konferencE “Izglītības un mācību programmas: teorija un 

Rīga, LU 

prakse”, - prof. E. KrastiĦa 

10.-11.novembris Latgales Psiholoăiskās palīdzības centra “Valentia” seminārs: “Narratīvā pieeja 

psihologu un sociālo darbinieku darbā ar sociāli izstumtiem cilvēkiem” (16 st). 

Sertifikāts Nr.46/16, - doc. V.Dombrovskis. 

23. novembris, Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Atbalsta seminārs latviešu 


valodas skolotājiem” – lekt. Sandra ZariĦa 

30. novembris un Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Mazākumtautību sākumskolas un 

1. decembris, 


pirmsskolas multiplikatoru seminārs” – lekt. Sandra ZariĦa 

4. decembris, 

Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Pedagogu tālākizglītības 


metodiskā tīkla un nodrošinājuma izveide” – lekt. Sandra ZariĦa 

7., 8. decembris, 5. Starptautiskajs Baltijas Sporta Medicīnas kongres. Sertifikāts. – doc. 

ViĜĦa, Lietuva 


marts – maijs, Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Bilingvāla mācību procesa 


organizācija” – lekt. Sandra ZariĦa 

2008.gadā 

27.-29.februāris, Eiropas Savienības pārejas programmas “Sabiedrības integrācijas 

Jūrmala 

veicināšanā Latvijā” projekta “Iecietības kultūra Latvijas vidē Nr. 2005/017- 

495-03-01/2-12/47 “Starpkultūru izglītības multiplikatoru sagatavošanas 

pilotkursa semināri” - lekt. L.Silova 

15. februāris Sporta medicīnas un rehabilitācijas centra seminars par stājas problēmām.

Sertifikāts, – doc. L.AntoĦeviča, doc. A.Žilinska 

5. marts, Daugavpils Sākumskolas sporta skolotāju seminārs „Ar gudru ziĦu…”. Apliecība Nr. 6129 

- lekt. I.Kazakeviča 

14. -16. marts, Starptautiskāis treneru seminārs, sertifikāts, - lekt. S.Čapulis 

Vroclavs, Polija 

15.- 16.marts Latgales Psiholoăiskās palīdzības centra “Valentia” seminārs: “Steidzama 

psiholoăiskā palīdzība cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši tuvinieku zaudējumu” 

8.-9.aprīlis, 

Jūrmala 

233 

(16 st). Sertifikāts Nr.50/24, - doc. V.Dombrovskis. 

Eiropas Savienības pārejas programmas “Sabiedrības integrācijas 




13.aprīlis, Rīga Starptautiskais kvalifikācijas celšanas seminārs (aerobikas instruktoru praksei). 

„Pilates”. Sertifikāts.(16 st.). – lekt. I.Kazakeviča 

13.maijs, Rēzekne Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas sporta speciālistu 


kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, apliecība Nr. 313. – lekt. A.KovaĜevskis 

7. maijs, Rīga B kategorijas sporta speciālists ar tiesībām strādāt sporta jomā par treneri 

12.-14.maijs, 

Jūrmala 

karatē, sporta speciālista apliecība Nr.944, - lekt. S.Čapulis 

Eiropas Savienības pārejas programmas “Sabiedrības integrācijas 




21.maijs, Daugavpils ĪUMSI lietās sekretariāts, seminārs “Kulūru dažādība Latvijā: nozīme un 

attīstība” - lekt. L.Silova 

04.-08.augusts, Eiropas Savienības pārejas programmas “Sabiedrības integrācijas 

Ogre 


495-03-01/2-12/47) “Starpkultūru izglītības vasaras nometne” – lekt. 

L.Silova, lekt. N.GeriĦa 

Seminārs „Tabakas un alkohola atkarības profilakse Latvijas vispārizglītojošās 

skolās”, SVA (8 st.) - lekt. I.KuĦicka 

3. Akadēmiskā personāla attīstība (granti, publikācijas, semināri, konferences utt.). 

Starptautiskie projekti (tai skaitā Eiropas Savienības Ietvarprogrammu izcilības tīkli, integrētie 

projekti vai mērėorientētie zinātniskie projekti (STREP), EUREKA, COST, INTAS, NATO 

projekti): 


„Children as researchers in 

primary schools in Europe” 

(CARIPSIE); reăistrācijas 

Nr. 129355-CP-1-2006-1- 

NO-COMENIUS-C21 

“ICTime - ICT as a Tool of 

Intercultural and Media 

Education”, reăistrācijas Nr. 

128742-CP-1-2006-1-PT- 

COMENIUS-C21 

“Educational contributions 

to building cohesion within 

Projekta 

vadītājs 

Dzintra 

Iliško 

(projekta 

nacionāla 

koordinatore 

Latvijā) 

Inga 

Belousa 

(projekta 

nacionāla 

koordinatore 

Latvijā) 

Inga 

Belousa 

Projekta 

dalībnieki 

Larisa 

Silova 

Larisa 

Silova 

Realizēšanas 

laiks 

2006.g.- 

2009.g., 

2006.g.- 

2009.g., 

2007.g.- 

2008.g. 

Finansētājs 

SOCRATES 

programma 

Comenius 2.1 

SOCRATES 

programma 

Comenius 2.1 

LIFELONG 

LEARNING 

Piešėirtā 

summa 

(LVL) 

EUR 1187 

EUR 

211.405,90 

EUR 

31025

European social and 

institutional life”, 

reăistrācijas Nr. 47653-IC-1- 

2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 

“Profesiju segregācijas 

cēloĦu mazināšana”, 

reăistrācijas Nr. NS- 

EQUAL-2005-1 

234 

• LZP projekti 

(projekta 

nacionāla 

koordinatore 

Latvijā) 

Eridiāna 

OĜehnoviča 

Projekta nosaukums, numurs 

“Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā 

skatījumā” Nr.05.1915 

• DU IZM projekti 

Projekta nosaukums, numurs 

“Garīgums kā virssatura komponents uz 

ilgtspējību orientētā skolotāju izglītībā”; 

reăistrācijas Nr. 5-20/07.17 

PUBLIKĀCIJAS 

Inga 

Belousa 

Projekta 

vadītājs 

2004.- 

2007.g. 

Projekta 

dalībnieki 

Ilga Salīte Inga 

Belousa 

Projekta 

vadītājs 

Inga 

Belousa 

Projekta 

dalībnieki 

Elfrīda KrastiĦa, 

Larisa Silova 

programma 

ERASMUS 

IP 

Eiropas 

Kopienas 

Iniciatīva 

EQUAL 


laiks 

2005.- 

2008.g. 


laiks 


LVL 12 

770 

Piešėirtā 

summa 

(LVL) 

Piešėirtā 

summa 

(LVL) 

2007.g. LV 13 

000 

Zinātniskajos izdevumos publicētie raksti 

1. Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I. (2007). Gender Equality in Science 

Curriculum: Recommendations of Reorienting Science Education toward Sustainable 

Development. . In A.Pipere (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps 

toward Changes. BBCC/ISE annual collection of articles, Volume 2. Daugavpils: Daugavpils 

University Academic Press „Saule”, pp. 161-174. ISBN 978-9984-14-373-6 

2. Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova, I. (2007). Dzimumlīdztiesība 

eksaktajos mācību priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloĦu 

mazināšana” pieredze. Starptautiskās zinātniskās konferences „Dabaszinību didaktika šodien 

un rīt” rakstu krājums. Rīga, RPIVA, (CD) 14 lpp. ISBN 978-9984-9903-6-1. 

3. Belousa, I., Micule, I. Experience of the Institute of Sustaiable Education. Faculty of 

Education and Management. In M.Vilela & K.Corrigan (eds.) Good Practices in Education 

for Sustainable Development Using the Earth Charter. UNESCO Education for Sustainable 

Development in Action, Good Practices No 3. San Jose, Costa Rica, pp.157-161. ISBN 978- 

9977-925-54-7. 

4. Belousa, I., Stakle, A. (2007). Development and Reorientation of Education toward 

Sustainability in Latvia after 1991. In A.Pipere (ed.) Education and Sustainable 

Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE annual collection of articles, Volume

2. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp. 99-113. ISBN 978-9984- 

14-373-6 

5. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art 



6. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Reorienting Art Education towards Sustainability. 



7. Chapulis, S., Kazakevicha. I. (2007). Humanisms as a philosophical basis of sports education 

theory. Piektās starptautiskās konferences “Person.Colour.Nature.Music” rakstu krājums, 

17.-21. oktobris, Daugavpils, Latvija: Saule, 278.-285.lpp. 

8. S.Stalidzāne.Prophylactic Measures of deficit of Pupils Motion Activity in Process of 

adaptation to studying Load. The International Scientific Conference The Regional Aspects of 

Physiotherapy and Rehabilitation. Daugavpils, Latvia, 17– 18 May, 2007. 

9. Guseva S., Dombrovskis V., Iliško D. (2007) Preparing Children for School: The Perspective 

of Sustainability. Journal of Teacher Education for Sustainability, Vol. 8, 48-58. 

10. Dombrovskis V., Guseva S., Murašovs V. (2007) The Development of Professional Identity 

of Sport’s Teachers: Emotional and Typological Peculiarities. Long Papers of the 12 th 

European Congress of Sport Psychology „Sport & Exercise Psychology: Bridges between 

disciplines & cultures” (ed. by Yannis Theodorakis, Marios Goudas & Athanasios 

Papaioannou)/ 4-9 September, 2007// Halkidiki-Greece. 276-278 pp. (CD) 

11. Bezzina, Chr., Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Sustainable leadership for school 

improvement. A. Pipere (Ed.) Education & Sustainable Development: First steps towards 

changes, Vol. 2, pp. 139-149. 

12. Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Teachers’ views on innovative processes in schools of 

Latvia. Journal of Teacher Education for Sustainability, Vol. 8, 25-36. 

13. Davidova, J. & Boikova, I. (2007) Evaluation of Student’s Individual Performance in a music 

secondary school. Problems in Music Pedagogy, 1, 94-110. 

14. Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Music perception levels of primary school pupils. Hawaii 

International Conference on Education, pp. 1214-1223. 

15. Davidova, J. & Minakova, T. (2007) The method of modeling as a means of development of 

students’ self-regulation in piano class: Theoretical aspect. Hawaii International Conference 

on Arts and Humanities, 11p. 

16. Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of establishment leaders’ creative selfdevelopment 

in conditions of innovative activity. Hawaii International Conference on 

Education, pp. 3154-3168. 

17. Davidova, J. & Minakova, T. (2007) Reflective Culture in the Structure of Music Teacher’s 

Creative Activity. A. ŠĜahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific Articles. 

Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 176-187. 

18. Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of Establishment Leaders Creative Selfdevelopment 

in Conditions of Innovative Processes in Society. . A. ŠĜahova (Ed.) Person. 

Color. Nature. Music: Scientific Articles. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 228- 

242. 

19. Davidova J. & Kokina I. Development of innovative processes in Latvian school. Changing 

Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 2, 58-64. 

20. Minakova T. & Davidova J. Theoretical background of development of music teacher’s 

reflective activity. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipeda 

Univeristy, 2007, 1, 179-185. 

21. Davidova J. & Kokina I. (2007) Co-operative Partnership in Teacher’s Creative Activity: 

Motivation Aspects. 31st Annual ATEE Conference. Ljubljana: National School for 

Leadership in Education, pp. 333-343. ISBN 978-961-6637-06-0 

235

22. Becoming a Researcher: Interplay of Identity and Sustainability, in Pipere, A. (ed.) Education 

and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of 

ISE/BBCC, volume 2, 2007. 

23. A Qualitative Meta-Analysis of Sustainability Oriented Researcher’s Identity, in Scientific 

articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 

2007, Daugavpils University, 53-62. 

24. The Sustainability-Oriented Researcher’s Identity: Action Research in Doctoral Studies, in 

Filho, W.L, Manolas, E.I., Sotirakos, M.N. & Boutakis, G.A. (eds.) Higher Education and 

the Challenge of Sustainability: Problems, Promises and Good Practice, 2007, University of 

Crete: Media, 230-240. 

25. Kokina, I. (2007) “Philosophy of Master Study Program “Community and Establishment 

Administration” in the Conditions of Community’s Democratisation in Latvia” Hawaii 

International Conference on Arts and Humanities”, Conference Proceedings, pp. 2764. - 

2780. 

26. Iliško, Dz. (2007). Teachers as Agents of Societal Change. Journal of Teacher Education for 

Sustainability, 11/7, 14 - 27, 2007, ISSN 1691-4147 

27. Iliško, Dz. (2007). Religious Education in Latvia, in Kuyk, E., Jensen, R, Lankshear, Loh 

Manna Elisabeth, Schreiner, P. (ed.). Religious Education in Europe. IKO: Publishing 

House, 2007, 121-127, ISBN 978-82-7012-793-0 

28. Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Ilisko, D., Stakle, A. (2007). Toward the Sustainability in 

Teacher Education: Promise of Action Research, in Pipere, A. (ed.) Education and 

Sustainable Development: First Steps toward Changes BBCC/ISE annual collection of 

articles, Vol. 2, Daugavpils: Daugavpils University Publishing House “Saule”. 2007, 263- 

292. 

29. Makarevich, V.(2007) The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the 

Researcher. Spring University,2. Klaipeda University, Klaipeda. 163-169 p.p. 

30. Guseva,V. (2007) Principles of Efficient Inclusion of Children with Special Needs in Primary 

School of General Education. Scientific articles of the 5th International Conference “Person. 

Color. Nature. Music”, Daugavpils University, ISBN-978-9984-14-367-5, 116-125 pp. 

Citas publikācijas 

1. Belousa, I., Grants, J., Miėelsone, I. (2007). Izglītības aktivitātes Gruzijā. Skolotājs, 3 (63): 

32-37.lpp. 

2. KrastiĦa E. (2007). Pedagogs ar skatu nākotnē / Aizsila A. sērija “Ievērojamie latviešu 

pedagogi” Profesors Guntis Rudzītis (mācību līdzeklis studentiem, skolotājiem, 

maăistrantiem)./ Jelgava, 54. – 56. lpp. 

3. Kokina I., Davidova J. (2007) Intelektuālā apdāvinātība: zinātnieku un skolotāju praktiėu 

skatījums. Skolotājs, 1, 21-30. 

4. Makarevičs, V. (2008) Skolotāja-pētnieka identitātes veidošana. Sabiedrība, integrācija, 

Izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2008.g. 22.-23. februāris. 

Rēzekne, 63-70 lpp. 

Konferenču tēzes 

1. Belousa, I., Grabovska, R. Latvian Case of Reorienting Higher Education towards 

Sustainability (tēzes). IV. starptautiskā vides izglītības konference “Environmental Education 

towards a Sustainable Future – Partners for the Decade of Education for Sustanable 

Development”. Ahmedabad, India. November 24-28, 2007. 

236

2. Belousa, I., Stakle, A. Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian Case of 

Reorienting Education Towards Sustainability (tēzes). 4 th International Silk Road Symposium 

“New Trends in Higher Education”. Tbilisi, Georgia. May 4-6, 2007. 

3. Chapulis, S. Effect of karate on the development of the 10 – 13-year teenagers’ strong-willed 

and physical qualities (tēzes). 12 th Annual Congress of the European College of Sport 

Science. Jyvaskyla, Finland. July 11 –14, 2007. 

4. Silova L. The Development of Communication skills at the Lessons of Rhytmic (tēzes). 12 th 

Annual Congress of the European College of Sport Science. Jyvaskyla, Finland. July 11–14, 

2007, pp.366-367. 

5. Skrivele M., Krastina E. Nikolajeva I. Developing Understanding of Sustainability Through 

Projects of Integrated Learning in Senior Classes (tēzes). // 5th International JTET 

conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Debrecen, Hungary. May 30 – 

June 2, 2007. 

6. Stakle, A., Belousa, I. Media in creating sustainable learning environment in art education 

(tēzes). 47th World Environmental Education congress “Learning in a Changing World”. 

Durban, Southafrica. July 2-6, 2007. 

7. Stakle, A., Belousa, I. Pedagogical implications for creating sustainable learning environment 

in art education in Latvia (tēzes). IV. starptautiskā vides izglītības konference “Environmental 

Education towards a Sustainable Future – Partners for the Decade of Education for 

Sustanable Development”. Ahmedabad, India. November 24-28, 2007. 

8. GeriĦa N. (2008). “Development of motivation in the context ofsustainable education in sport 

classes in basic school”. 13 th Annual Congress of the European College of Sport Science, 

abstraktu krājums of the 13th Annual Conress of the European College of Sport Science, 

Estoril, Portugāle, 381.lpp. 


Laiks, vieta Seminārs, konference docētāji 

4-9.septembris 

Halkidiki, Grieėija 

5. - 8. septembris, 

Rethimno, 

Grieėija 

19. septembris 

Rīga 

237 

2007. gads 

12. Eiropas kongress sporta psiholoăijā „Sport & Exercise 

Psychology: Bridges between disciplines & cultures”. 

Prezentācija „The Development of Professional Identity of 

Sport’s Teachers: Emotional and Typological 


FEDORA-PSYCHE conference “Crossing internal and 

External Borders. Practices for an Effective Psychological 

Counselling in the European Higher Education”. 

Starptautiskā konference “Karjeras attīstības atbalsts 

jauniešiem” ESF nacionālās programmas 3.2.7.1. projekta 

“Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības 

sistēmā (KIPNIS)” ietvaros. 

Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Music. 

Society”. Uzstāšanās ar referātu. 

Starptautiskā studentu konference “Let’s Live Together, 

doc. V. Dombrovskis 

doc. M. Kravale, 



3.-7. oktobris 

Sofija, Bulgārija 

prof. J.Davidova 

18. oktobris 


Daugavpils Let’s Live Sustainably”. 

30. oktobris Latgales reăiona attīstības aăentūras un ESF nacionālās doc. E.OĜehnoviča 

Daugavpils programmas 3.2.4.1. projekta “Latgales reăiona 

mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes 

stiprināšana” organizētajā Latgales reăiona mūžizglītības 

konferencē. Nolasīts referāts „Dienvidlatgales reăionālās 

profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes 


darbības galvenie virzieni ”. 

Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes prof. I.Salīte


Latvija 



Latvija 



Latvija 



Latvija 

17-21. oktobris 


Latvija 



Latvija 



Latvija 

8. novembris, 

Latvijas 

Universitātes, Rīga 

26.novembris, 


3-4 november 

Greece, Cyprus 

3. – 4. novembris, 

Nikosijas 


(Kipra) 

24. – 28. 

novembris, 

Ahmadabadā 

(Indijā) 

238 

piektā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, 

Mūzika”. Prezentācija “A Qualitative meta-analysis of 

sustainability oriented researcher’s identity”. 

Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes 


Mūzika”. Nolasīti divi referati: „Dzejas darba autora 

personības krāsu-skaĦu analīze” un „Jaunā pētnieka 

profesionālās identitātes veidošana”. 



Mūzika”. Prezentācija: „Skolēnu ar īpašām vajadzībām 

iekĜaušanas vispārizglītojošajās skolās principi” 



Mūzika”. Uzstāšanās ar referātu “Humanism as a 

philosophical basis of sports education theory” 


piektā starptautiskā konference „Person .Color. Nature. 

Music“. Prezentācija „Features of Professional 

Identification of Teacher’s Study Programs in Latvia“; 

Prezentācija “Typological Peculiarities of Professional 

Identity of Teachers and Students in Teacher Training 

Programs in Latgale”. 



Mūzika”. Uzstāšanās ar referātu “Reflective Culture in the 

Structure of Music Teacher’s Creative Activity” un 

“Motivation of Establishment Leaders Creative Selfdevelopment 

in Conditions of Innovative Processes in 

Society” 



Mūzika”. Uzstāšanās ar referātu „Media in Reorienting Art 

Education towards Sustainability” 

Zinātniski praktiskā konference „Izglītības un mācību 

programmas: teorija un prakse” 

Izglītības iniciatīvu centrs, Daugavpils), seminārs 

“Skolotāja darbs klasē/grupā ar čigānu (romu) 

bērniem”, piedalīšanās 

Conference ‘Citizenship, Multiculturalism, 

Cosmopolitanism, Presentation: “Challenges of 

Multicultural Education in Latvia: Teacher’s view”. 

Starptautiskā konference “Citizenship-Multiculturalism- 

Cosmopolitanism”. Uzstāšanās ar diviem referātiem 

“Broadening Teachers’ Views on Sustainability through 

Educational Action Research” un “Teachers’ perspectives 

on learning programs design for sustainability: Latvian 

experience”. 

4. starptautiskā vides izglītības konference “Environmental 

Education towards a Sustainable Future – Partners for the 

Decade of Education for Sustainable Development”. 

Uzstāšanās skolotāju izglītības sekcijā. 




doc. V. Dombrovskis, 

doc. S.Guseva 

prof. J.Davidova 

as.prof. I. Kokina 


lekt. N.GeriĦa, 

lekt. S.ZariĦa, 

prof. E.KrastiĦa 


doc. Dz. Iliško 



2.-6.jūlijs, 47.pasaules vides izglītības kongress “Learning in a doc. I.Belousa

Durbana, 

Dienvidāfrika 

11. – 14. jūlijs, 

Jyvaskyla, Somija 

11. – 14. jūlijs, 

Jyvaskyla, Somija 

22.-23. februāris 

Rēzekne, Latvija 

9-11. oktobrīs 

Minstere, Vācija 

20-25. jūlijs 

Berlīne, Vācija 

4-7. jūnijs, 

Anadolu 

Universitāte, 

Eskišehira, Turcija 

09.–12. jūlijs, 

Estoril, Portugal 

09.–12. jūlijs, 


09.–12. jūlijs, 


239 

Changing World” Uzstāšanās ar ziĦojumu “Media in 

Creating Sustainable Learning Environment in Art 

Education”. 

12.ikgadējais Eiropas sporta zinātnes koledžas kongress 

(12th annual Annual Congress of the European College of 

Sport Science). Uzstāšanās ar ziĦojumu “The Development 

of Communication skills at the Lessons of Rhytmic” 

12. ikgadējais Eiropas sporta zinātnes koledžas kongress 

(12th annual Annual Congress of the European College of 

Sport Science). Uzstāšanās ar ziĦojumu “Effect of karate on 

the development of the 10 – 13-year teenagers’ strongwilled 

and physical qualities” 

2008. gads 

Starptautiskā zinātniskā konference „Sabiedrība, integrācija, 

izglītība”. Nolasīts referats „Formation of identity of the 

teacher-researcher”. 

4. Starptautiskā konference „Intelligence and Creativity“, 

piedalīšanās. 

Starptautiskais kongress psiholoăijā. Prezentācijas: 

„The Interdependence of Cohesion Mode, Compatibility and 

Performance in Youth Football Teams“; 

„Preparing Children for School Education: The 

Sustainability Perspective“; 

„Emotional and Typological Peculiarities of Professional 

Identity Among Teachers and Students of Teacher Training 

Programmes“. 

6. Starptautiskā konference „Sustainable, Development, 

Culture and Education”. Prezentācija „Developing 

Professional Efficiency of a Sustainability Oriented Primary 

School Teacher 

13 th Annual Congress of the European College of Sport 

Science 


Science, referāts “Theoretical discourse of sport education 

in the context of a humanistic paradigm of education 


Science, referāts “Development of motivation in the context 

ofsustainable education in sport classes in basic school” 








doc. S.Guseva 


doc. S.Guseva 

lekt. I.Kazakeviča, 




Laiks, vieta Seminārs, koncferece 

2007. gads 

Docētāji 

27. - 29. 5. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music prof. J.Davidova 

septembris Pedagogy 

17.-21.oktobris Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes piektā doc. Inga Belousa, 

Daugavpils starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” prof. I.Salīte 

16. novembris 4. Starptautiskā zinātniskā konference „The Problems of prof. J.Davidova 

ViĜĦa, Lietuva). Effective Arts Education”. Starptautiskās zinātniskās komitejas 

locekle. 

Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas 

„Mūzikas mācību process vispārizglītojošajā skolā jaunās 

izglītības paradigmas kontekstā” vadītāja 

prof. J.Davidova

Līgumdarbi 

Līgumdarba nosaukums Izpildītājs 

Izpildes 

laiks 

Seminārs pilsētas un rajona sākumskolas Natālija GeriĦa 2008.g. 

sporta skolotajiem „Ar gudru ziĦu….”; 

referāts „Vērtēšana sporta stundās. 

B.Blūma taksonomija sporta stundās.” 

5.marts 

Nodarbību cikla (1. “Mācību procesa Inga Belousa 2007.g. 

būtiskākās iezīmes 21.gs.sākumā – pasaules, 

Latvijas, Daugavpils Universitātes 

Ilgtspējīgas Izglītības institūta pieredze”; 2. 

“Mūsdienīga mācību procesa virssatura 

jautājumi”; 3.,4. “Mūsdienīga mācību 

procesa metodiskais nodrošinājums”) 

vadīšana projekta dalībniekiem 

27.aprīlis 

Nodarbības “Ilgtspējīga attīstība un Inga Belousa 2007.gada 

ilgtspējīga izglītība” vadīšana UNESCO 

1.februāris 

Nacionālas komitejas Asociēto skolu 

projekta dalībniekiem 

Multilingvālās izglītības eksperta pienākumu Inga Belousa 2007.g. 

veikšana un semināra “Multilingual 

23.aprīlis - 

Education – Development of Methods and 

Approaches for Acquirement of Languages 

3.maijs 

and Educational Material” vadīšana 

pamatskolas skolotājiem 

Kursu „Bilingvālās izglītības metodika 

pirmsskolas skolotājiem” vadīšana 

Pētījums „Mazākumtautību etniskās 

identitātes veicināšana vispārizglītojošās 

izglītības iestādēs, kuras īsteno 

mazākumtautību izglītības programmas” 

Latvian Funkoshi Shotokan Karatedo 

Academy pasniedzējs 

Semināru vadīšana 

240 

Sandra ZariĦa 2007.g. 

septembris- 

novembris 

Sandra ZariĦa 2007.g. 

oktobris - 

decembris 

Pasūtītājs 

Daugavpils pilsētas 

Izglītības pārvalde 

ESF Nacionālās 

programmas projekts 

3.2.5.2. “Mūsdienīga 

mācīšana un 

mācīšanās”, Talsu 

Valsts ăimnāzija 

UNESCO Nacionālas 

komitejas Asociēto 

skolu projekts, Rīga, 

Ostvalda vidusskola 

Šveices Ārlietu 

Federālā departamenta 

(Department of Peace 

Policy and Human 

Security) CIMERA 

projekts “Multilingual 

Education in Georgia”, 

Gruzija 

Latviešu valodas 

apguves valsts 

aăentūra, Latvija 

Izglītības un satura 

eksaminācijas centrs 

Sergejs Čapulis 2007. gads Latvian Funkoshi 

Shotokan Karatedo 

Academy 

Nikolajs 

RomaĦenko 

2007.gads Rīga, Latvijas 

Basketbola Savienības 

Jaunatnes komisija 







lekt. I.Kazakeviča, Kopš 1997.g. Latvijas Aerobikas asociācijas biedre 


Kopš 2007.g. Asociacijas “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 

Kopš 2007.g. Asociacija College of Sport Science (ECSS) biedre 

lekt.S.Čapulus Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedrs 

Kopš 2007.g. Asociacija College of Sport Science (ECSS) biedrs

lekt. N.GeriĦa Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 


lekt. L.Silova Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 


Lekt. S.ZariĦa Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 

doc. M. Kravale Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 

Kopš 2000.g. Baltijas pedagoăijas vēsturnieku asociācijas locekle; 



Koalīcija jauniešu seksuālās un reproduktīvās izglītošanas ilgtspējai “Cita 

skola”; 


Latvijas Ăimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes 

zieds”; 







reăionā; 










darbojās “International Council for Philosophical Inquiry with Children” 

paspārnē 

lekt. V. Guseva kopš 2006.gada VIKNVA (Vispārējās izglītības novērtēšanas valsts aăentūra) 

Skolu akreditācijas eksperte 




doc. S.Guseva Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedre (The Association for The 


lekt. V.Guseva Kopš 2006.gada VIKNVA (Vispārējās izglītības novērtēšanas valsts 

aăentūra) Skolu akreditācijas eksperte 

Kopš 1998. gada Latvijas Portidžas mācību sistēmas konsultante 

doc. V.Dombrovskis Latvijas Sporta Psiholoăijas asociācijas biedrs 

Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedrs (The Association for The 


doc. I.Belousa Kopš 2007.d. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 

Kopš 2006.g. Starptautiskā Bērnu garīguma asociācija (Association for 

Children’s Spirituality) biedre 


biedre 

Kopš 2005.g Asociācija International Seminar on Religious Education and 

241

242 

Values (ISREV) biedre 





(BBCC) biedre 


biedre 


biedre 

Prof. J.Davidova Kopš 2006. gada - Starptautiskā zinātniskā žurnāla „Problems in Music 


Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas locekle (Association 

of Teacher Educators in Europe). 

Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle. 

Kopš 2001. gada - ISME locekle (International Society of Music Education). 

Kopš 1999. gada - Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes locekle 

un 

koordinatore (World Council for Gifted and Talanted Children). 

Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council 

for High Ability). 

SPORTA AKTIVITĀTES 

Sportistu dalības nodrošināšana sporta sacensībās 

Sacensību 

nosaukums 


basketbola 

čempionāts 


basketbola 

čempionāts 

Latvijas-Lietuvas 

pierobežas 

basketbola līga 

Latvijas sieviešu 


„Latvijas 

čempionāts” 

Eiropas čempionāts 

basketbolā 

Latvijas amatieru 


Latvijas XVIII 

universiāde brīvajā 

cīĦā 

Latvijas XVIII 


cīĦā 

Vieta 

Trenera 

vārds, 

uzvārds 

Daugavpils Nikolajs 

RomaĦenko 

Daugavpils Nikolajs 

RomaĦenko 

Lietuva, 

Latvija 

Nikolajs 

RomaĦenko 

Latvija Nikolajs 

RomaĦenko 

Rumānija, Nikolajs 

Timišuāra RomaĦenko 

Latvija Nikolajs 

RomaĦenko 

Rīga, 

Latvija 

Rīga, 

Latvija 

Sergejs 

Čapulis 

Sergejs 

Čapulis 

Laiks Dalībnieki Rezultāti 

2007.g. 

janvāris- 

marts 

2007.g. 

janvāris- 

marts 

2006.g. 

26.oktobris- 

2007.g. 

27.aprīlis 

2006.g. 

oktobris- 

2007.g. maijs 

DU sieviešu 

komanda 

2.vieta 

DU vīriešu komanda 1.vieta 


DU sieviešu 

komanda 

2.vieta 

2007.g. jūnijs U-18 sieviešu 

Latvijas izlase 

4.vieta 

2006.g. 

oktobris- 

2007.g. marts 


2007.g. 

3.- 

4.novembris 

DU vīriešu komanda 1 vieta 

2007.g. DU sieviešu 3 vieta 

3.- 

4.novembris 

komanda

Latvijas XVII 


cīĦā 

Latvijas XVII 


cīĦā 

Latvijas XVII 

universiāde 

volejbolā 

Latvijas XVII 

universiāde futbolā 

3. Latvijas 

Republikas 

Profesionālās 

Izglītības 

čempionāts galda 

tenisā 


čempionāts 

volejbolā 


čempionāts 

volejbolā 

2. Latvijas 

Republikas 

Profesionālās 

Izglītības 

čempionāts 

volejbolā 

243 

Rīga, 

Latvija 

Rīga, 

Latvija 

Rīga, 

Latvija 

Rīga, 

Latvija 


Latvija 


Latvija 


Latvija 

Jūrmala, 

Latvija 

Sergejs 

Čapulis 

Sergejs 

Čapulis 

Sporta pasākumu organizēšana DU 

Sacensību 

nosaukums 

DU IVF sporta 

svētki „Jautrais 

Vilnis” 

DU IVF aerobikas 

svētki „Veselība. 

Skaistums. Grācija” 

CITAS AKTIVITĀTES 

Vieta 


Universitāte 



Arnolds 

KovaĜevskis 

Arnolds 

KovaĜevskis 

Arnolds 

KovaĜevskis 

Arnolds 

KovaĜevskis 

Arnolds 

KovaĜevskis 

Arnolds 

KovaĜevskis 

Organizētāja 

vārds, 

uzvārds 

Natālija 

GeriĦa 

Natālija 

GeriĦa 

2007.g. 

31.marts 

2007.g. 

31.marts 

DU sieviešu 

komanda 

3 vieta 

DU vīriešu komanda 3 vieta 

2007.g. maijs DU vīriešu volejbola 

komanda 

2007.g. 

aprīlis - maijs 

2007.g. 

26.oktobris 

2006.g. 

decembris - 

2007.g. 

aprīlis 

2006.g. 

decembris - 

2007.g. 

aprīlis 

2007.g. 

19.-20.aprīlis 

DU vīriešu telpu 

futbola komanda 


Tirdzniecības skola 

(jaunietes) 

3.vieta 

3.vieta 

2.vieta 


DU sieviešu 

komanda 


Tirdzniecības skola 

(jaunietes) 

Laiks Dalībnieki 

2007.g. 

11. decembris 

2007.g. 

27. novembris 

3.vieta 

1.vieta 

DU IVF bakalaura studiju programmas 

„Sporta skolotājs” studenti 

DU IVF bakalaura studiju programmas 

„Sporta skolotājs” studenti un docētāji 

Zinātnes komunicēšanas aktivitātes 

1. Inga Belousa. Diskusijas organizēšana par IVF pētnieciskajām un studiju procesa 

organizēšanas īpatnībām ar Latvijas Universitātes Pedagoăijas un Psiholoăijas fakultātes 

studentiem un docetājiem. 2007.gada 13.decembris, Daugavpils Universitāte. 

2. Inga Belousa, Larisa Silova, Sergejs Čapulis, Irina Kazakeviča. IVF Pedagoăijas doktorantu 

zinatniskās diskusijas par promocijas darbiem un pētniecību. 2007.gada 30.novembris, 

5.decembris, 12.decembris, 18.decembris, Daugavpils Universitāte.

3. Sandra ZariĦa. Iesaistīšanās diskusijā un pieredzes apmaiĦā ar Liepājas rajona skolu 

direktoriem par projektu darba organizēšanas pieredzi skolā. 2007.gada 15.novembris, 

Daugavpils 9.vidusskola. 

4. Sandra ZariĦa, Larisa Silova. IVF studentu piedalīšanās Valodu dienu aktivitātēs 

pamatskolas klašu skolēniem. 2007.gada 20.septembris, Daugavpils 9.vidusskola. 

5. Sandra ZariĦa. Uzstāšanās pedagoăiskās padomes sēdē Daugavpils 9. vidusskolā ar tēmu 

„Starppriekšmetu saiknes nodrošināšana un mācību satura integrēšanas iespējas mācību 

procesā”. 2007. gada 24. oktobris. 

6. Sandra ZariĦa, Inga Belousa. Diskusijas un pieredzes apmaiĦas organizēšana par pētniecības 

veikšanas īpatnībām IVF Daugavpils 9.vidusskolas projektu nedēĜas ietvaros 10.-12.klašu 

skolēniem un skolotājiem. 2007. gada 14.,15.februāris, Daugavpils Universitāte. 

7. Inga Belousa. Sadarbība ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju ANO dekādes īstenošanā, 

veicot kopīgu pētījumu par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem izglītībā, izstrādājot jaunas 

izglītojošas programmas un aprobējot projektus UNESCO ASP skolās Latvijā. 2007. gads. 

(skat. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas 2007.gada darba plāna 4.prioritāti) 

8. OĜehnoviča E. Līdzdalība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā 

Latgales reăiona uzĦēmēju izstādē „UzĦēmēju dienas Daugavpilī . 

9. Makarevičs, V.(2007) Grāmatas „Motivational interview strategies for people with dyslexia” 

tulkošana latviešu un krievu valodā 

244

245 

Profesionālo studiju programmas ''Sporta skolotājs'' 

pašnovērtējuma ziĦojumu pilni teksti 

par 

· 2004./2005. studiju gadu, 

· 2003./2004. studiju gadu, 

· 2002./2003. studiju gadu, 

· 2001./2002. studiju gadu, 

4. PIELIKUMS 

iesniegti Daugavpils Universitātes Studiju Kvalitātes Novērtēšanas centrā 

(http://dau.lv/post/sknc.php)

NOLIKUMS PAR PEDAGOĂISKO PRAKSI 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ 

246 

5. PIELIKUMS 

Apstiprināts 

Mācību padomes sēdē 

2004.gada 07.septembrī 

Protokols Nr. 21 

Pedagoăisko praksi Daugavpils Universitātē (DU) organizē saskaĦā ar „Noteikumiem par otrā līmeĦa 

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (LR Ministru Kabineta noteikumi Nr. 481, 

20.11.2001.), Pedagogu izglītības studiju programmu pedagoăiskās prakses nolikumu, Nolikumu par 

studijām DU un citiem normatīvajiem dokumentiem. 

Pedagoăiskā prakse ir profesionālo skolotāju studiju programmu obligāta sastāvdaĜa. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES MĒRĖIS 

Sagatavot kvalificētu un radošu skolotāju, veicinot studenta teorētisko zināšanu saikni ar praktisko 

darbību un attīstot viĦa pedagoăisko kompetenci. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES UZDEVUMI 

1. Nodrošināt studentiem skolotāja profesijai nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaĦu apgūšanas 

un tālākas attīstības iespējas. 

2. Iepazīt izglītības iestāžu darbības principus un apzināt labāko skolotāju profesionālo pieredzi. 

3. Gūt priekšstatu par skolotāja darba vidi raksturojošiem faktoriem, saskarsmes ar audzēkĦiem, 

skolotājiem, vecākiem un sabiedrību nepieciešamību. 

4. Attīstīt prasmi analizēt dažādas pedagoăiskās situācijas, organizējot drošu un atbalstošu 

izglītojošo vidi, rosinot audzēkĦu izziĦas interesi un veidojot mācīšanās prasmes. 

5. Attīstīt prasmes audzēkĦu un klases izpētē. 

6. Vingrināties dažādu mācību metožu un paĦēmienu pielietošanā, Ħemot vērā atbilstoša 

vecumposma audzēkĦu attīstības un mācību īpatnības, spējas un mācīšanās stilus. 

7. Veicināt pozitīvu attieksmi pret nākamo profesiju. 

8. Veidot prasmi izvērtēt savu profesionālo darbību un organizēt profesionālās meistarības pilnveidi. 

PRAKSES VIETAS 

Izglītības iestādes, ar kurām DU noslēgts sadarbības līgums par pedagoăisko praksi 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES MODELIS 

Prakses posmi 

I PEDAGOĂISKĀ PRAKSE 8 KP PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO 

VĒROJUMU PRAKSE 

II PEDAGOĂISKĀ PRAKSE 8 KP AUDZINĀŠANAS DARBA UN 

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE 

III PEDAGOĂISKĀ PRAKSE 10 KP PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE

I PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO VĒROJUMU PRAKSE 

Kredītpunkti: 8 

Prakses anotācija: 

I Pedagoăiskā prakse - PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO VĒROJUMU PRAKSE veido daĜu no 

profesionālajai programmai nepieciešamās prakses apjoma. Prakses laikā studenti ar prakses vadītājiem - 

pedagoăijas, pedagoăiskās psiholoăijas katedru docētājiem un skolotājiem, izmantojot iegūtās teorētiskās, 

apgūst praktiskās iemaĦas prakses dienasgrāmatas veidošanā, audzēkĦu un pedagoga darbības, mācību 

stundu metožu novērošanā un izmantošanā, stundas plāna sastādīšanā, projektu izstrādes un īstenošanas 

metodikā. Pedagoăiskās prakses laikā veiktais darbs tiek prezentēts un aizstāvēts noslēguma konferencē. 

Prakses norise: 

1. Ievadkonference. Pedagoăiskās prakses mērėis, uzdevumi, prasības un ieteikumi. Iepazīšanās ar 

prakses nolikumu un dokumentāciju. Prakses izglītības iestādes izvēle. 

2. Prakses dienasgrāmatas rakstīšanas būtība, ierakstu, kas atspoguĜotu personīgās profesionālās 

meistarības izaugsmi, veidošana. 

3. Pētniecība: pedagoăiskā novērošanas metodes un analīzes veidi. Ticamu datu iegūšana, pierakstīšana, 

analīze, apkopošana un attēlošana. 

4. Bērna/skolēna vērošanas uzdevumi un to vadlīnijas. 

5. Pedagoga vērošanas uzdevumi un to vadlīnijas. 

6. Klases/grupas izpēte, lietojot dažādas metodes. Ticamu datu iegūšana, pierakstīšana, analīze, 

apkopošana un attēlošana. 

7. Zināšanu pārbaudes metodes dažādu vecumposmu skolēniem. 

9. Projekta izstrādes, īstenošanas un izvērtēšanas metodika. 

10. Studentu patstāvīgais darbs bāzes izglītības iestādēs, konsultējoties ar prakses vadītājiem: 

10.1. pamatinformācijas par izglītības iestādi (prakses vietu) ievākšana; 

10.2. izglītības iestādes dokumentācijas izvērtējums; 

10.3. prakses dienasgrāmata veidošana; 

10.4. izstrādātā projekta īstenošana, izvērtēšana, īstenošanas procesa izvērtējums; 

10.5. pētniecības - pedagoăiskās novērošanas veikšana: 

10.5.1. dažu no piedāvātajiem uzdevumiem par bērna/skolēna, pedagoga novērošanu 

veikšana, 

10.5.2. datu pierakstīšana, secinājumu veikšana, apkopojot, analizējot un vizuāli 

attēlojot iegūtos datus; 

10.6. pētniecība: klases/grupas izpētes veikšana : 

10.6.1. datu vākšana, tos pierakstot, 

10.6.2. secinājumus veikšana, apkopojot, analizējot un vizuāli attēlojot iegūtos datus; 

10.7. pētniecības procesa analīze un izvērtējums; 

10.8. pašizvērtējums par visā prakses laikā paveikto. 

11. Noslēguma konference. Pedagoăiskās prakses aizstāvēšana: prakses dokumentācijas iesniegšana un 

prezentācija. 

II AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 



II Pedagoăiskā prakse - AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE veido daĜu no profesionālajai programmai nepieciešamās prakses apjoma, pamatskolas posmā, 

izĦemot sākumskolas un pirmsskolas skolotāju profesionālās programmas. Prakses laikā students ar 

prakses vadītājiem: atbilstošās katedras mācību priekšmeta metodiėiem, pedagoăijas katedras docētājiem 

un skolotājiem, izmantojot zināšanas priekšmeta didaktikā, pedagoăijā un psiholoăijā, apgūst praktiskās 

247

iemaĦas mācību stundu metožu novērošanā un izmantošanā, atsevišku audzēkĦu un klases pedagoăiskajā 

un psiholoăiskajā novērošanā, stundas plāna sastādīšanā, stundas vadīšanas un audzināšanas darba 

metodikā. Izmantojot literatūras avotus, iepazīstas ar metodisko literatūru par pētāmo jautājumu, 

pašreizējiem priekšstatiem un problēmām. Pedagoăiskās prakses laikā veiktais darbs tiek prezentēts un 

aizstāvēts noslēguma konferencē. 



prakses nolikumu un dokumentācijas paraugiem. Prakses izglītības iestādes izvēle. 

2. Studentu patstāvīgais darbs bāzes skolās, konsultējoties ar prakses vadītājiem: 

2.1. darbs ar mācību priekšmeta Valsts pamatizglītības standartu; 

2.2. darbs ar mācību priekšmeta skolotāja un klases audzinātāja aizpildāmo dokumentāciju; 

2.3. klases audzinātāja darba satura izpēte un plānošana; 

2.4. mācību stundu novērošana: 

2.4.1. skolotāja vadītās stundas ( 10 stundas), 

2.4.2. cita studenta vadītās stundas (5 stundas); 

2.5. vēroto mācību stundu analīze ( 15 stundas); 

2.6. stundu plānu sastādīšana (izveidot 16 stundu konspektus); 

2.7. mācību stundu vadīšana (novadīt 16 stundas un veikt to rakstisku pašanalīzi); 

2.8. ārpusklases pasākuma, kas saistīts ar mācību priekšmetu plānošana, vadīšana un analīze (1 

pasākums); 

2.9. izglītības iestādei nepieciešama mācību materiāla vienai mācību stundai izveide (saskaĦojot ar 

skolotāju – prakses vadītāju); 

2.10. prakses laikā apgūtā pašanalīze. 

3. Noslēguma konference. Pedagoăiskās prakses aizstāvēšana: prakses atskaites dokumentācijas 

iesniegšana un prezentācija. 

III PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 



III Pedagoăiskā prakse - PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE veido daĜu no profesionālajai 

programmai nepieciešamās prakses apjoma, pamatā vidusskolas posmā, izĦemot fiziskās audzināšanas, 

sākumskolas un pirmsskolas skolotāju profesionālās programmas. Prakses laikā students ar prakses 

vadītājiem: atbilstošās katedras mācību priekšmeta metodiėiem un skolotājiem, izmantojot zināšanas 

priekšmeta didaktikā, pedagoăijā un psiholoăijā, apgūst praktiskās iemaĦas mācību stundu metožu 

novērošanā un izmantošanā, stundas plāna sastādīšanā, stundas un ārpustundu nodarbību vadīšanas 

metodikā. Izmantojot literatūras avotus, iepazīstas ar zinātnisko literatūru par pētāmo jautājumu, 

pašreizējiem priekšstatiem un problēmām. Pedagoăiskās prakses laikā veiktais darbs tiek prezentēts un 

aizstāvēts noslēguma konferencē. 



prakses nolikumu un dokumentācijas paraugiem. Prakses izglītības iestādes izvēle. 

2. Studentu patstāvīgais darbs bāzes skolās, konsultējoties ar prakses vadītājiem: 

2.1. darbs ar mācību priekšmeta Valsts izglītības standartu; 

2.2. darbs ar mācību priekšmeta saturu vidējās izglītības programmās; 

2.3. mācību stundu novērošana: 

2.3.1. skolotāja vadītās stundas ( 5 stundas), 

2.3.2. cita studenta vadītās stundas (5 stundas); 

2.4. vēroto mācību stundu analīze ( 10 stundas); 

2.5. stundu plānu sastādīšana (izveidot 20 stundu konspektus); 

2.6. mācību stundu vadīšana (novadīt 20 stundas un veikt to rakstisku pašanalīzi); 

248

2.7. ārpusstundu nodarbību plānošana un vadīšana 

2.7.1. darbs ar skolēnu, kurš saĦēmis nepietiekamu vērtējumu vai fakultatīva darbs macību 

priekšmetā - 4 stundas, 

2.7.2. ārpusklases pasākuma scenārija mācību priekšmetā veidošana, vadīšana un analīze (1 

pasākums); 

2.8. prakses laikā apgūtā pašanalīze. 

3. Noslēguma konference. Pedagoăiskās prakses aizstāvēšana: prakses atskaites dokumentācijas 

iesniegšana un prezentācija. 

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI 

Pedagoăiskās prakses sekmīga realizācija, dokumentācijas izstrādāšana un sekmīga aizstāvēšana 

noslēguma konferencē. Prakses sasniegumu vērtējums sevī iekĜauj izglītības iestādes vērtējumu, atskaites 

dokumentāciju, studenta pašvērtējumu un prezentāciju noslēguma konferencē. Vērtējums ar atzīmi pēc 10 

ballu sistēmas. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES ORGANIZĒŠANA 

Pedagoăiskā prakse notiek DU un izglītības iestādē, ar kuru universitātei ir noslēgts sadarbības līgums. 

Tās specifiku nosaka akreditētās skolotāju profesionālās studiju programmas. 

Katra semestra sākumā Fakultāšu dekanāti iesniedz Studiju daĜas Izglītības darba metodiėim prakses 

jautājumos ar Dekāna parakstu apstiprinātus to studentu sarakstus, kurus jānodrošina ar pedagoăiskās 

prakses vietām. Ja semestra laikā šajos sarakstos notiek izmaiĦas, tad par tām nekavējoties jāziĦo 

Izglītības darba metodiėim. 

Efektīvai pedagoăiskās prakses vadīšanai un kontrolei studentus sadala grupās. Grupas veido Ħemot vērā 

studentu skaitu, kuru izglītības iestāde spēj pieĦemt praksē. Vismaz nedēĜu pirms prakses sākuma studenti 

saĦem Izglītības iestāžu sarakstu ar prakses vietu skaitu, šajā sarakstā students, ierakstot savu uzvārdu, 

izvēlas prakses vietu. Ievadkonferences laikā studenta pienākums apstiprināt izvēlēto prakses vietu ar 

savu parakstu un saĦemt Izglītības iestādei adresēto pavadvēstuli par studentu grupas nosūtīšanu praksē. 

Tikai pēc minēto prasību izpildes studentu nosūtīšanu praksē apstiprina ar DU rektora rīkojumu, kura 

projektu sagatavo Izglītības darba metodiėis. Ja students nav apliecinājis savu izvēli līdz prakses sākuma 

datumam, tad nosūtīšana praksē iespējama tikai ar Fakultātes Domes lēmumu. 

Ja neparedzētu apstākĜu dēĜ studentam ir jāmaina prakses vieta, tad ne vēlāk kā 3 dienas pēc prakses 

sākuma motivētu paskaidrojumu ar Fakultātes Dekāna parakstu jāiesniedz Izglītības darba metodiėim. 

Studentu darba dienas ilgums prakses laikā 6 astronomiskās stundas katru darba dienu. 

Studentu pedagoăisko praksi vada universitātes pedagoăijas, pedagoăiskās psiholoăijas katedru docētāji, 

atbilstošo katedru mācību priekšmetu metodiėi. Šie docētāji ir atbildīgi par pedagoăiskās prakses saturu, 

kvalitatīvu organizēšanu un vadīšanu, studentu nodrošināšanu ar praksei nepieciešamajiem metodiskajiem 

materiāliem un dokumentāciju. 

Ievadkonferences organizē pirms katras prakses, to laikā studentus iepazīstina ar pedagoăiskās prakses 

mērėi, uzdevumiem, prasībām, prakses nolikumu un dokumentācijas paraugiem. 

Noslēguma konferencēs notiek pedagoăiskās prakses laikā veiktā darba aizstāvēšana un prezentācija. 

Ievadkonferenču un noslēguma konferenču grafiku Fakultāšu dekanāti iesniedz Studiju daĜas Izglītības 

darba metodiėim prakses jautājumos līdz 10.septembrim visam studiju gadam. 

Studiju daĜas Izglītības darba metodiėis prakses jautājumos koordinē pedagoăiskās prakses organizāciju 

un norisi visās skolotāju profesionālajās studiju programmās, seko ar prakses jautājumiem saistīto 

reglamentējošo dokumentu ievērošanai, sadarbojas ar Izglītības iestāžu administrāciju un Izglītības 

pārvaldēm. 

Izglītības iestādē studentu darbību vada izglītības iestādes administrācijas nozīmētie skolotāji. 

Universitātes docētāju (prakses vadītāju) pienākums konsultēt šos skolotājus par pedagoăiskās prakses 

norisi un prasībām. 

249

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES VĒRTĒŠANA 

I PEDAGOĂISKĀ PRAKSE - PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO VĒROJUMU 

PRAKSE 

vērtē pedagoăijas, pedagoăiskās psiholoăijas katedru docētāji, 

II PEDAGOĂISKĀ PRAKSE - AUDZINĀŠANAS DARBA UN 

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 

vērtē IVF docētāji un mācību priekšmetu metodiėi, 

III PEDAGOĂISKĀ PRAKSE - PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 

vērtē mācību priekšmetu metodiėi, mācību metodiku katedras docētāji (pirmsskolas un sākumskolas 

skolotāju profesionālajās programmās) 

Ħemot vērā izglītības iestādē saĦemto vērtējumu, prakses dokumentācijas izstrādāšanas kvalitāti un 

sekmīgu aizstāvēšanu noslēguma konferencē. Prakses sasniegumus vērtē ar atzīmi pēc 10 ballu sistēmas. I 

un III PEDAGOĂISKĀ PRAKSE tiek vērtēta ar vienu atzīmi. II PEDAGOĂISKĀ PRAKSE var tikt 

vērtēta atsevišėi par audzināšanas darbu un veikumu mācību priekšmetā. Ja students veicis praksi 

vairākos mācību priekšmetos, tad par katru no tiem saĦem atzīmi. 

Ja prakses vērtējums ir zemāks par „4”, tad studenta atkārtota nosūtīšana praksē iespējama tikai ar 

Fakultātes domes lēmumu nākamajos studiju semestros, izslēdzot iespēju vienlaicīgi veikt divu prakšu 

uzdevumus. 

Prakse var tikt novērtēta zemāk par „4”, ja students patvaĜīgi ir mainījis prakses vietu, nav izpildījis 

prakses uzdevumus. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES FINANSĒŠANA 

Pedagoăiskās prakses finansējums ietver universitātes docētāju un izglītības iestāžu pedagoăisko 

darbinieku darba samaksu. 

DU docētājiem – prakses vadītājiem darba samaksu aprēėina pēc nostrādāto stundu skaita, kuras ieskaita 

docētāju darba slodzē. Stundu skaitu nosaka pēc šādiem kritērijiem 

I PEDAGOĂISKĀ PRAKSE – PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO VĒROJUMU PRAKSE (8 KP) 

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā 

Studentu pedagoăisko un psiholoăisko 2 stundas nedēĜā pedagoăijas katedras un pedagoăiskās 

vērojumu veikšanas uzdevumi un to analīze psiholoăijas katedras docētājiem studentu grupai (6-12 

studenti) 

Studenta prakses materiālu analīze, 

0,5 stundas vienam studentam 

noslēguma konference 

II PEDAGOĂISKĀ PRAKSE - AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS 

KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE (8 KP) 

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā (mācību priekšmeta 

Studenta vadīto stundu apmeklēšana un 

analīze, uzdevumu saskaĦošana ar skolotāju – 

prakses vadītāju 

Studenta vadītā audzināšanas pasākuma 

apmeklēšana un analīze, uzdevumu 

saskaĦošana ar klases audzinātāju 

Prakses dokumentācijas analīze, noslēguma 

konference 

250 

metodiėim, pedagoăijas katedras docētājam) 

2 stundas vienam studentam (mācību priekšmeta 

metodiėim) 

1 stunda vienam studentam (pedagoăijas katedras 

docētājam) 

1 stunda vienam studentam (mācību priekšmeta 

metodiėim) 

0,5 stundas (pedagoăijas katedras docētājam)

III PEDAGOĂISKĀ PRAKSE- PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 

(10 KP) 

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā (mācību priekšmeta 

Studenta vadīto stundu apmeklēšana un 

analīze, uzdevumu saskaĦošana ar skolotāju – 

prakses vadītāju 

Prakses dokumentācijas pārbaude, noslēguma 

konference 

251 

metodiėim) 

2 stundas vienam studentam (mācību priekšmeta 

metodiėim) 

1 stunda vienam studentam (mācību priekšmeta 

metodiėim) 

Izglītības iestāžu pedagoăisko darbiniekiem darba samaksa par pedagoăiskās prakses vadīšanu tiek veikta 

no DU budžeta līdzekĜiem saskaĦā ar apmaksas normām šādi 

Mācību 

priekšmeta 

skolo-tājs 

Apmaksāto stundu skaits nedēĜā par vienu studentu 

Klases 

audzinā- 

tājs 

Izglītības iestādes vadība 

vadītājs 

vietn. 

mācību 

darbā 

vietn. 

audzin. 

darbā 

I 

PEDAGOĂISKO UN 

PSIHOLOĂISKO 

VĒROJUMU PRAKSE 2 2 

II AUDZINĀŠANAS 

DARBA UN 

PROFESIONĀLĀS 

KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE 2 1 0,5 0,5 0,5 4,5 

III PROFESIONĀLĀS 

KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE 2 0,5 0,5 3 

Maksu par 1 stundu apstiprina DU Senāts katram studiju gadam. Vadoties pēc šīm apmaksas 

normām un maksu par 1 stundu, Studiju daĜas metodiėis sagatavo Pielikumu DU Sadarbības līgumam par 

pilna laika studentu prakses apmaksu katrai izglītības iestādei atsevišėi katram semestrim. 

Studentiem prakses laikā saglabājas stipendija. 

kopā

252 

PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO NOVĒROJUMU PRAKSE 

2.kurss 

Prakses ilgums 8 nedēĜas. Katrā nedēĜā ir plānota atsevišėas tēmas izpēte un darbs kopā ar pētniekiem. 

Students strādā pēc šādas shēmas: 

1. Ievadsemināri; 

2. Darbs skolā (vienu dienu nedēĜā); 

3. Noslēguma diskusija; 

4. Darbs ar pētniekiem. 

Pirms semināra studentam ir jāiepazīstas ar docētāju sagatavoto literatūras klāstu par pētāmo tēmu. 

Semināra laikā tiek izdiskutēta pētāmā problēma un tiek precizēta uzdevumu veikšanas kārtība. Students 

dodas realizēt prakses uzdevumus izglītības iestādē un dienu pēc tam piedalās noslēguma diskusijā. Darbs 

ar pētniekiem notiek pēc atsevišėas programmas. 

NedēĜa tēma 

Pedagoăiskās prakses ievadkonference 

1.NEDĒěA Izglītības iestādes vides raksturojums 

2.NEDĒěA Mācību procesa novērošana. 

3.NEDĒěA Skolēnu savstarpējo attiecību un saskarsmes īpatnību novērošana 

4.NEDĒLA Skolēnu izziĦas darbības - uzmanības novērošana. 

5.NEDĒLA Skolēnu izziĦas darbības – kritiskās domāšanas un iegaumēšanas novērošana. 

6. NEDĒěA Skolēnu darbības izvērtēšana mācību procesā 

7.NEDĒěA Domāšanas īpatnību novērošana mācību procesā 

8.NEDĒěA Materiālu sagatavošana, apkopošana, analīze, noformēšana, prezentāciju 

sagatavošana. 

Prakses noslēguma konference – prezentācijas 

PRAKSES MĒRĖIS: 

Sasaistīt pedagoăijas un psiholoăijas teorētiskās atziĦas ar skolotāja praktisko darbību. 

PRAKSES UZDEVUMI: 

1. Veikt apgūto teorētisko zināšanu pašanalīzi; 

2. Novērot pedagoăisko procesu izglītības iestādē; 

3. Izanalizēt mācību un audzināšanas procesa pedagoăiskos un psiholoăiskos pamatus; 

4. Novērtēt skolotāja attieksmi pret mācību un audzināšanas darbu; 

5. Novērtēt skolēnu attieksmi pret mācīšanu un mācīšanos; 

6. Aprakstīt skolēnu emocionālos stāvokĜus stundas gaitā (noskaĦojums, afektīvie uzliesmojumi, 

iedvesma, kaislīguma parādīšanās un tml.) 

7. Attīstīt pētnieciskā darba iemaĦas. 

PRAKSES NORISE: 

Prakses ilgums ir astoĦas nedēĜas. Prakses laikā ir jāveic uzdevumus pedagoăijā, psiholoăijā un 

pētniecībā. Katrā prakses nedēĜā ir jāizpēta noteikta tēma. Katru nedēĜu notiek ievad. un noslēguma 

seminārs apakšgrupā. Ievadseminārā tiek precizēta pētāmā tēma, noskaidroti veicamie uzdevumi un 

detalizētas palīgmateriālu izmantošanas iespējas. Noslēguma seminārā students piedāvā novērošanas laikā 

iegūto rezultātu interpretāciju. 

1. Ievadkonference. Iepazīšanās ar prakses mērėi, uzdevumiem, prasībām, prakses nolikumu un 

dokumentāciju. 

2. Līdzdalība Pedagoăijas katedras un Pedagoăiskās psiholoăijas katedras docētāju vadītajos 

semināros. 

3. Pētnieciskā darba veikšana. 

4. Patstāvīgais darbs izglītības iestādē. 

5. Noslēguma konference. Prakses aizstāvēšana un prezentācija.

NOVĒROŠANAS PRAKSES PĒTNIECĪBĀ 

„SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBA NĀKOTNEI” VĒRTĒJUMA KRITĒRIJI 

Individuālā atskaite Punkti Grupas atskaite Punkti 

1 IZGLĪTĪBAS MĒRĖA APSKATS: 3 Izglītības iestādes raksturojums 3 

1.1. Personīgais viedoklis un tā analīze 

Noslēguma prezentācija 3 

1.2. Skolotāju skatījums un analīze 3 

1.3. Dažādu respondentu aptauju 3 

1.4. 

rezultāti un analīze 

Bērnu izpratne un iegūto datu 

interpretācija 

3 

2 Literatūras analīze 3 

KOPĀ : 21 Punkti 

Vērtējums: 

10 balles - 21 

9 balles – 20 -18 

8 balles – 17-15 

7 balles – 14- 12 

6 balles- 11- 9 

5 balles – 8-7 

NOVĒROŠANAS PRAKSES VĒRTĒJUMA KRITĒRIJI 

Individuālā atskaite Punkti Grupas atskaite Punkti 

1. Tēmas teorētiskā analīze 3 

Noslēguma prezentācija 3 

2. Novērošanas datu apkopojums 3 

3. Teorijas un prakses iegūto datu 

analīze 

3 

4. Skolas vides novērošana un analīze 3 

5. Aktīva līdzdalība semināros 3 

6. Prakses pašizvērtējums 3 

KOPĀ : 21 Punkti 

Vērtējums: 

10 balles - 21 

9 balles – 20 -18 

8 balles – 17-15 

7 balles – 14- 12 

6 balles- 11- 9 

5 balles – 8-7 

253

MAPES SATURS 

254 

AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS 

KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 

3.kurss 

AUDZINĀŠANAS DARBA P R A K S E S MAPE 

1. Skolēna pedagoăiski- psiholoăiskais pētījums 

2. Klases pedagoăiski- psiholoăiskais pētījums 

3. Ārpusstundu pasākumu vērošana 

4. Ārpusstundu pasākuma plānošana, vadīšana 

5. Prakses dienasgrāmata 

6. Vērošanas praksē gūtās pieredzes izvērtējums 

7. Audzināšanas darba pašizvērtējums 

8. PIELIKUMI 

9. Vērtējuma apkopojums 

lpp.

255 



Iepazīties ar mācību procesa organizāciju sporta nodarbībās un apgūt praktiskās iemaĦas 

sporta skolotāja darbam ar skolēniem 


iepazīties ar sporta tradīcijām un sporta panākumiem skolā; 

iepazīties ar skolas materiālās – tehniskās bāzes nodrošinājumu mācību procesa 

realizēšanai; 

iepazīties ar Valsts pamatizglītības standartu sportā un mācību žurnāla saturu; 

iepazīties ar sporta skolotāja pienākumiem skolā; 

iepazīties ar diviem skolas tematiskajiem plāniem sportā (1.-4. klasei un 5.- 9. klasei); 

novērot 10 skolotāju vadītās sporta stundas; 

novērot cita studenta 5 vadītās sporta stundas; 

iesaistīties skolas darbā kā skolotāja palīgam; 

izstrādāt 16 stundu konspektus atbilstoši skolas sporta stundu tematiskiem plāniem; 

novadīt 16 ieskaites stundas saskaĦā ar skolas stundu sarakstu un veikt to rakstisko 

pašanalīzi; 

izpildīt sporta stundu 2 hronometrāžas protokolus, 4 pulsa līknes, 9 pedagoăiskās 

analīzes; 

izpētīt skolas bibliotēkā pieejamo literatūru sporta mācību metodikā; 

prakses laikā veikto darbu prezentēt un aizstāvēt pedagoăiskās prakses noslēguma 

konferencē; 

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSES MAPES STRUKTŪRA 

1. Prakses mapes saturs 

2. Pamatinformācija par prakses vietu 

3. Sporta stundu saraksts, sporta sekciju un fakultatīvu saraksts 

4. Individuālais darba plāns 

5. Komentāri par skolas dokumentācija (Valsts pamatizglītības standarts sportā, mācību 

žurnāls) 

6. 2 klasēm skolas tematiskie plāni sportā 

7. 16 vadīto sporta stundu konspekti ar to rakstisko pašanalīzi 

8. Hospitēto sporta stundu protokoli 

9. Prakses pašizvērtējums 

10. Skolas vērtējums par praksi

256 


4. KURSS 


PadziĜināt un praktiski nostiprināt sporta metodikas nodarbībās iegūtās teorētiskās zināšanas. 


iepazīties ar skolas materiālās – tehniskās bāzes nodrošinājumu mācību procesa 

realizēšanai; 

iepazīties un izanalizēt skolas sporta programmu; 

iepazīties un izanalizēt divus tematiskos plānus sportā (dažādiem vecumposmiem). 

novērot 5 skolotāju vadītas sporta stundas; 

novērot cita studenta 5 vadītas sporta stundas 

izpildīt sporta stundu 2 hronometrāžas protokolus, 3 pulsa līknes, 5 pedagoăiskās 

analīzes; 

Izstrādāt 20 stundu konspektus atbilstoši skolas sporta stundu tematiskiem plāniem; 

izstrādāt 20 stundu konspektus atbilstoši stundu tēmām un 4 fakultatīvo nodarbību 

konspektu plānus; 

novadīt 20 ieskaites stundas saskaĦā ar skolas stundu sarakstu un veikt to rakstisko 

pašanalīzi; 

veikt darbu ar skolēnu, kurš saĦēmis nepietiekamu vērtējumu sporta stundā vai 

fakultatīvais darbs sportā (4 stundas); 

izstrādāt sporta sacensību nolikumu, organizēt, vadīt un analizēt sporta sacensības vai 

sporta pasākumu. 

izpētīt skolas bibliotēkā pieejamo literatūru sporta mācību metodikā; 

pilnveidot prasmes un iemaĦas zinātniski pētnieciskajā darbā. 

PRAKSES MAPES STRUKTŪRA 

1. Prakses mapes saturs 

2. Pamatinformācija par prakses vietu 

3. Sporta stundu saraksts, sporta sekciju un fakultatīvo nodarbību saraksts 

4. Individuālais darba plāns 

5. Komentāri par skolas dokumentāciju (Skolas fiziskās audzināšanas programma un 

izglītības programma sportā) 

6. Tematiskie plāni (2 klasēm) 

7. 20 vadīto sporta stundu konspekti ar to rakstisko pašanalīzi 

8. 4 fakultatīvo nodarbību konspektu plāni ar to rakstisko pašanalīzi 

9. Hospitēto stundu protokoli 

10. Sporta pasākuma dokumentācija (nolikums vai scenārijs, sacensību protokols, 

pašizvērtējums, foto, diplomi u.c.) 

11. Prakses pašizvērtējums 

12. Skolas vērtējums par praksi

257 

NOLIKUMS 

PAR PROFESIONĀLĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS 

„SPORTA SKOLOTĀJS” MĀCĪBU PRAKSI 

“TŪRISMS UN TĀ MĀCĪBU METODIKA” 

1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI 

Mācību prakse studiju kursā – TŪRISMS UN TĀ MĀCĪBU METODIKA (tālāk tekstā – mācību 

prakse) ir neatĦemama un obligāta profesionālās studiju programmas sastāvdaĜa, kas tiek 

organizēta saskaĦā ar profesionālās bakalaura studiju programmas „Sporta skolotājs” studiju 

plānu un Daugavpils Universitātes (DU) studiju grafiku. 

Atbildīgais par mācību prakses organizēšanu ir profesionālās bakalaura studiju programmas 

„Sporta skolotājs” docētājs. 

Mācību prakse tiek organizēta nodarbību vadīšanai piemērotās dabas teritorijās Latvijā, 

saskaĦojot prakses norises vietu ar pašvaldībām. 

2. PEDAGOĂISKĀS PRAKSES MĒRĖIS 

Sagatavot kvalificētu un radošu skolotāju, veicinot studenta teorētisko zināšanu saikni ar 

praktisko darbību un attīstot viĦa pedagoăisko kompetenci tūrisma nodarbībās dabā. 

3. MĀCĪBU PRAKSES UZDEVUMI: 

3.1. Nodrošināt studentiem sporta skolotāju profesijai nepieciešamo prasmju un iemaĦu apguvi 

un to nostiprināšanu. 

3.2. Gūt priekšstatu par skolotāja darba vidi, to raksturojošiem faktoriem un drošas un 

atbalstošas izglītojošās vides organizēšanu. 

3.3. Vingrināties dažādu mācību metožu un paĦēmienu pielietošanā, Ħemot vērā atbilstoša 


3.4. Attīstīt studējošo profesionālās prasmes, organizējot un vadot tūrisma un orientēšanas 

sacensības. 

3.5. Veidot prasmi izvērtēt savu profesionālo darbību un organizēt profesionālās meistarības 

pilnveidi. 

3.6. Veidot pozitīvu attieksmi pret nākamo profesiju. 

4. MĀCĪBU PRAKSES NORISE 

4.1. Mācību prakse tiek īstenota atbilstoši studiju plānam 1 kredītpunkta (KP) apjomā. 

4.2. Prakses vadītājs nodrošina mācību prakses laikā iekšējās kārtības un darba drošības 

noteikumu, sanitāri higiēnisko normu ievērošanu prakses norises vietās. 

5. MĀCĪBU PRAKSES VADĪŠANA 

5.1. Par mācību prakses realizāciju atbild mācību prakses vadītājs. 

5.2. Akadēmiskā personāla darba apjoms mācību prakses vadīšanā ir 8 akadēmiskās stundas 

dienā vienas nedēĜas laikā uz vienu studentu apakšgrupu 12 cilvēku sastāvā.

6. STUDENTA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI 

6.1. Mācību prakses norises laikā studenti ievēro DU iekšējās kārtības noteikumus un studiju 

kursa „Tūrisms un tā mācību metodika” darba drošības noteikumus. Studiju kursa darba 

drošības noteikumi reglamentē studentu rīcību noteiktos darba un ārpusdarba apstākĜos 

prakses gaitā. 

6.2. Studenti nedrīkst atrasties prombūtnē mācību prakses laikā bez mācību prakses vadītāja 

atĜaujas. Mācību prakses vadītājs piešėir atĜauju atstāt mācību prakses vietu pamatojoties 

uz studenta rakstisku iesniegumu. 

6.3. Students personīgi atbild par iekšējās kārtības un darba drošības noteikumu ievērošanu 

mācību prakses laikā. 

7. MĀCĪBU PRAKSES SATURS 


Studenta praktisko darbu, veicamo uzdevumu raksturu un apjomu, kā arī mācību prakses saturu 

reglamentē mācību prakses programma. Mācību prakses laikā studentiem jāapgūst šādas 

zināšanas un prasmes: orientēšanās un tūrisma veidi; nepieciešamais grupas un personīgais 

inventārs; pārtikas produktu saiĦošanas un transportēšanas īpatnības; nepieciešamā produktu 

daudzuma ēdiena pagatavošanai aprēėināšana; atpūtas un nakšĦošanas vietas izvēle; darbs ar 

kompasu; orientēšanās bez un ar kompasa palīdzību; Latvijā lietojamās sporta kartes 

(topogrāfiskie simboli; kartes „kontrolpunktu leăenda”; jēdziens „starporientieris”, 

„bremzējošais orientieris”, „izkliedējošais orientieris”, atšėirības starp līnijveida, laukumveida 

un punktveida orientieriem); pārgājiena maršruta izstrāde; dažādi mezgli; cietušo transportēšana; 

tūrisma sacensību organizēšana un tiesāšana; vides aizsardzības noteikumi. 

8. PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI 

Mācību prakses uzdevumu sekmīga realizācija, dokumentācijas izstrāde un sekmīga 

prezentēšana. Prakses sasniegumu vērtējums sevī iekĜauj studenta pašvērtējumu, atskaites 

dokumentāciju, prezentāciju un prakses pasniedzēju vērtējumu. Vērtējums ar atzīmi pēc 10 ballu 

sistēmas. 

258

259 

NOLIKUMS 

PAR PROFESIONĀLĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS 

„SPORTA SKOLOTĀJS” MĀCĪBU PRAKSI 

“SLĒPOŠANA UN TĀS MĀCĪBU METODIKA” 

1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI 

Mācību prakse studiju kursā – SPLĒPOŠANA UN TĀS MĀCĪBU METODIKA (tālāk tekstā – 

mācību prakse) ir neatĦemama un obligāta profesionālās studiju programmas sastāvdaĜa, kas tiek 

organizēta saskaĦā ar profesionālās bakalaura studiju programmas „Sporta skolotājs” studiju 

plānu un Daugavpils Universitātes (DU) studiju grafiku. 

Atbildīgais par mācību prakses organizēšanu ir profesionālās bakalaura studiju programmas 

„Sporta skolotājs” docētājs. 

Mācību prakse tiek organizēta DU mācību bāzē Stropos. 

2. PEDAGOĂISKĀS PRAKSES MĒRĖIS 

Sagatavot kvalificētu un radošu skolotāju, veicot studenta teorētisko zināšanu saikni ar praktisko 

darbību un attīstot viĦa pedagoăisko kompetenci slēpošanas nodarbību organizēšanā un 

vadīšanā. 

3. MĀCĪBU PRAKSES UZDEVUMI: 

3.1. Nodrošināt studentiem sporta skolotāju profesijai nepieciešamo prasmju un iemaĦu apguvi 

un to nostiprināšanu. 

3.2. Gūt priekšstatu par skolotāja darba vidi, to raksturojošiem faktoriem un drošas un 

atbalstošas izglītojošās vides organizēšanu. 

3.3. Vingrināties dažādu mācību metožu un paĦēmienu pielietošanā, Ħemot vērā atbilstoša 


3.4. Attīstīt studējošo profesionālās prasmes, organizējot un vadot tūrisma un orientēšanas 

sacensības. 

3.5. Veidot prasmi izvērtēt savu profesionālo darbību un organizēt profesionālās meistarības 

pilnveidi. 

3.6. Veidot pozitīvu attieksmi pret nākamo profesiju. 

4. MĀCĪBU PRAKSES NORISE 

4.1. Mācību prakse tiek īstenota atbilstoši studiju plānam 3 kredītpunkta (KP) apjomā. 

4.2. Mācību prakses laikā prakses vadītājs nodrošina iekšējās kārtības un darba drošības 

noteikumu, sanitāri higiēnisko normu ievērošanu prakses norises vietās. 

5. MĀCĪBU PRAKSES VADĪŠANA 

5.1. Par mācību prakses īstenošanu atbild mācību prakses vadītājs. 

5.2. Akadēmiskā personāla darba apjoms mācību prakses vadīšanā ir 6 akadēmiskās stundas 

dienā triju nedēĜu garumā uz vienu studentu apakšgrupu 12 cilvēku sastāvā.

6. STUDENTA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI 

6.1. Mācību prakses norises laikā studenti ievēro DU iekšējās kārtības noteikumus un studiju 

kursa „Slēpošana un tās mācību metodika” darba drošības noteikumus. Studiju kursa darba 

drošības noteikumi reglamentē studentu rīcību noteiktos darba apstākĜos prakses gaitā. 

6.2. Mācību prakses laikā students atrodas mācību prakses vietā. Nepieciešamības gadījumā 

mācību prakses vadītājs atĜauj atstāt mācību prakses vietu pamatojoties uz studenta 

rakstisku iesniegumu. 

6.3. Students personīgi atbild par iekšējās kārtības un darba drošības noteikumu ievērošanu 

mācību prakses laikā. 

7. MĀCĪBU PRAKSES SATURS 


Studenta praktisko darbu, veicamo uzdevumu raksturu un apjomu, kā arī mācību prakses saturu 

reglamentē mācību prakses programma. Mācību prakses laikā studenti apgūst šādas zināšanas, 

prasmes un to mācību metodiku: slēpošanas sports; slēpošanas aprīkojums; drošības tehnikas 

noteikumi slēpošanas nodarbībā; slēpošanas pārvietošanās veidi (pārmaiĦus un vienlaikus soĜi, 

slīdsoĜi); nobrauciens, bremzēšana, pagriezieni nogāzēs, pārvietošanās kāpumos; fizisko īpašību 

attīstība slēpošanas nodarbībās; slēpošanas sacensību noteikumi, organizēšana, vadīšana, 

tiesāšana. Studenti plāno, modelē un vada mācību stundas slēpošanā. 

8. PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI 

Mācību prakses uzdevumu sekmīga īstenošana, dokumentācijas izstrāde un sekmīga 

prezentēšana. Prakses sasniegumu vērtējums iekĜauj studenta pašvērtējumu, atskaites 

dokumentāciju, prezentāciju un prakses pasniedzēju vērtējumu. Vērtējums ir ar atzīmi pēc 10 

ballu sistēmas. 

260

Starptautiskās sacensības 

261 

6. PIELIKUMS 


Studiju programmas “Sporta skolotājs” studējošo sporta sasniegumi 

par 2000.- 2005.gadu 

Studiju programmas “Sporta skolotājs” studējošo sasniegumu starptautiskās un Latvijas 

Sporta sacensības 

Republikas sacensībās par 2000.- 2005.gadu 

Gads 

Vieta 

Sporta veids 


(komandas nosaukums) 

Eiropas čempionāts 1999 4 Brīvā cīĦa J. Janovičs 

Pasaules kauss 1999 1 Biatlons O. MaĜuhins 

Baltijas valstu čempionāts 1999 1 Vieglatlētika J. Tolmačeva 

Studentu Starptautiskais turnīrs 

basketbolā (Holande) 

1999 

1 

2 

basketbols 

DU sieviešu komanda 

DU vīriešu komanda 

Olimpiskās spēles – Sidnejā 2000 8 – 16 Paukošana J. Vansoviča 


basketbolā (Polija) 

2000 1 Basketbols DU vīriešu komanda 

Baltijas valstu čempionāts 2000 1 Vieglatlētika A. Tolstiks 

Eiropas kausa izcīna 2000 3 Vieglatlētika A. Tolstiks 

Pasaules čempionāts 2001 1 Taekvondo B. Ivanovs 

Pasaules čempionāts starp 

junioriem 

2001 4 

Grieėu – 

romiešu cīĦa 

A. Novikovs 

Pasaules čempionāts starp 

junioriem 

2001 10 

Grieėu – 


A. Ăedzjuns 

Pasaules čempionāts 2001 2 Karatē S. Čapulis 

Pasaules čempionāts 2001 1 Karatē 

S.Čapulis 

(komandu vērtējumā) 

Baltijas valstu čempionāts 2001 2 Vieglatlētika D. Hodakovs 

Eiropas kausa izcīna 2001 6 Vieglatlētika D. Hodakovs 

Eiropas čempionāts starp 

jauniešiem 

2001 3 Bokss V. Sokolovs 

Olimpiskās spēles – Solteiksitijā 2002 17 Biatlons O. MaĜuhins 


basketbolā (Baltkrievija) 

2002 

3 

2 

Basketbols 



Vispasaules studentu Universiāde 2002 27 Vieglatlētika D. Hodakovs 



2003 

4 

4 

Basketbols 



Studentu Pasaules čempionāts 2004 5 Bokss V. Sokolovs 

Baltijas valstu čempionāts 2004 1 Vieglatlētika D. Hodakovs 



2004 

3 

2 

basketbols 


DU vīriešu komanda

Latvijas Republikas sacensības 

Daugavpils pilsētas sacensības 

Latvi 

jas 

Augs 

262 

Pasaules universiāde 2005 4 

Pasaules universiāde 2005 11 

Baltijas jūras valstu starptautiskās 

studentu spēles „SELL – 2005” 

Baltijas jūras valstu starptautiskās 

studentu spēles „SELL – 2005” 



Grieėu – 


Grieėu – 


A. Afanasjevs 

R. Sinkevičs 

2005 2 Teniss I. Smislova 

2005 2 Vieglatlētika D. Hodakovs 

2005 

3 

2 

Basketbols 



Baltijas valstu čempionāts 2005 6 Vieglatlētika A. Gjubijevs 

Rīgas 15.starptautiskais maratons 2005 1 Vieglatlētika V. Bambans 

Latvijas čempionāts 2001 1 Volejbols 

Latvijas volejbola augstākā līga 2001 3 Volejbols 

DPU/Stalkers 

sieviešu komanda 

DPU/CeĜinieks 

vīriešu komanda 

Latvijas čempionāts 2001 1 Slēpošana O. Andrejevs 

Latvijas čempionāts 2002 3 Volejbols DU vīriešu komanda 

LR basketbola meistarsacīkstes 

I. līga 

2003 3 Basketbols DU vīriešu komanda 

Latvijas čempionāts 2003 1 Karatē S. Čapulis 

Latvijas čempionāts volejbolā 

augstākā līga 

Latvijas čempionāts 2004 1 





2003 2 Volejbols DU sieviešu komanda 

Vieglatlētika 

(10 km) 

Slēpošana 

(30 km) 

Svaru bumbas 

celšana 

Svaru bumbas 

celšana 

Svaru bumbas 

celšana 

Latvijas čempionāts I. līga 2004 2 Basketbols 

S. Ivanova 

O. Andrejevs 

J. Dokāns 

A. Dokāns 

A. Firsovs 

DU/SAB 


Latvijas čempionāts 2005 1 Karatē S. Čapulis 

Latvijas čempionāts I. līga 2005 2 Basketbols 

DU/DOC 

sieviešu komanda 

Daugavpils pilsētas čempionāts 2004 1 Volejbols DU sieviešu komanda 

Daugavpils pilsētas čempionāts 2004 1 Volejbols DU vīriešu komanda 

Daugavpils pilsētas čempionāts 2004 1 Basketbols DU sieviešu komanda 

Daugavpils pilsētas čempionāts 2004 1 Basketbols DU vīriešu komanda 

Daugavpils pilsētas čempionāts 2005 1 Volejbols DU sieviešu komanda 

Daugavpils pilsētas čempionāts 2005 1 Volejbols DU vīriešu komanda 

Daugavpils pilsētas čempionāts 2005 1 Basketbols DU sieviešu komanda 

Daugavpils pilsētas čempionāts 2005 1 Basketbols DU vīriešu komanda 

Latvijas Universiāde 1999/2000 1 Volejbols DPU sieviešu komanda 

Latvijas Universiāde 1999/2000 1 Slēpošana DPU vīriešu komanda

Studiju 

gads 

1999./2000. 

2000./2001. 

2001./2002. 

2002./2003. 

263 

Latvijas Universiāde 1999/2000 1 Brīvā cīĦa DPU vīriešu komanda 

Latvijas Universiāde 2000/2001 1 Volejbols DPU sieviešu komanda 

Latvijas Universiāde 2000/2001 1 Slēpošana DPU vīriešu komanda 

Latvijas Universiāde 2000/2001 1 Brīvā cīĦa DPU vīriešu komanda 

Latvijas Universiāde 2000/2001 1 

Grieėu – 


DPU vīriešu komanda 

Latvijas Universiāde 2001/2002 1 Volejbols DU sieviešu komanda 


Latvijas Universiāde 2002/2003 1 Brīvā cīĦa DU vīriešu komanda 


Latvijas Universiāde 2003/2004 1 Brīvā cīĦa DU vīriešu komanda 

Latvijas Universiāde 2003/2004 1 

Grieėu – 



Latvijas augstskolu universiādēs par 2000.- 2005.gadu 

Augstskolas nosaukums 

Dzimums 

Punkti 


Vieta 

LSPA 

106 II 

Latvijas Universitāte sievietes 114 I 

Daugavpils Universitāte 84 V 

LSPA 

157 III 

Latvijas Universitāte vīrieši 166 I 

Daugavpils Universitāte 139 IV 

LSPA 

110 II 



LSPA 

166 I 

Latvijas Universitāte vīrieši 159 II 


LSPA 

110 II 



LSPA 

171 I 



LSPA 

112 II 



LSPA 

159 II 

Latvijas Universitāte vīrieši 155 III

2003./2004. 

2004./2005. 

264 


LSPA 

110 II 



LSPA 

165 I 



LSPA 

112 II 



LSPA 

165 I 


Daugavpils Universitāte 145 IV

265 




Studiju programmas studējošo sasniegumu starptautiskās un Latvijas Republikas sacensībās 

2005./2006. st.gadu.: 

Sporta sacensības Gads Vieta Sporta veids Vārds, uzvārds 

(komandas 

nosaukums) 


Eiropas čempionāts 2005 13 

grieėu – 


A. Afanasjevs 


grieėu – 


A. Afanasjevs 

Pasaules junioru čempionāts 2006 30 orientēšanas A.Gromova 

Pasaules kausa posms 2006 24 orientēšanas A.Gromova 


Latvijas Nacionālā līga 

2005/2006 

1 volejbols 

DU/Ezerzeme 


Latvijas sieviešu basketbola 

līga 

2005/2006 

2 basketbols DU sieviešu komanda 

Latvijas amatieru augstākā 


2005/2006 

4 basketbols DU vīriešu komanda 

Latvijas kaus 2005 1 lielais teniss I.Smislova 

Latvijas čempionāts 2005 2 smagatlētika V.Frolovs 

Latvijas čempionāts 2005 2 smagatlētika V.Frolovs 

Latvijas čempionāts 2005 1 smagatlētika V.KĦaževs 

Latvijas čempionāts 2005 2 smagatlētika V.KĦaževs 

Latvijas čempionāts 2006 2 vieglatlētika A. Gromova 

Latvijas vasaras čempionāts 2005 3 peldēšana S.KiseĜovs 

Latvijas ziemas čempionāts 2005 4,5 peldēšana S.KiseĜovs 

Latvijas čempionāts 

2006 

3 vieglatlētika 

O. Gronskis 

V. PermaĦickis 


2006 

2 

2 

4 

orientēšanas 

A.Gromova 


2006 

2 

grieėu – 


A. Afanasjevs 

Latvijas čempionāts 2006 3 lielais teniss I.Smislova 


2006 

3 

lielais teniss 

(dubultspēles) 

I.Smislova 

Studiju programmas studējošo sasniegumi Daugavpils pilsētas sacensības un Latvijas Augstskolu 

Universiādes sacensības par 2005./2006. st.g. : 

Sporta veids Vieta Vārds, uzvārds 


Daugavpils pilsētas sacensības (2005/2006 g.) 

Volejbols 1 DU sieviešu komanda 

Volejbols 1 DU vīriešu komanda 

Basketbols 1 DU sieviešu komanda

Basketbols 1 DU vīriešu komanda 

Vieglatlētika (400m) 1 J. Gruznova 

2 A.Gromova 


Vieglatlētika (tāllēkšana) 1 A. Švirkste 

Vieglatlētika (trīssoĜlēkšana) 1 A. Švirkste 

Vieglatlētika (augstlēkšana) 1 N. HmeĜova 

Vieglatlētika (400m) 1 O. Gronskis 

Vieglatlētika (500m) 1 O. Gronskis 

Vieglatlētika (400m barjerskriešana) 1 V. PermaĦickis 

Vieglatlētika (lodes grūšana) 1 A. GeriĦa 

Orientēšanas 3 A.Gromova 

Peldēšana 1,2 M.KusiĦš 

Smagatlētika (svara kategorija līdz 105kg) 1 V.Frolovs 

Smagatlētika (svara kategorija līdz 105kg) 1 V.Frolovs 

Smagatlētika (svara kategorija līdz 77kg) 1 V.KĦaževs 

Smagatlētika (svara kategorija līdz 77kg) 1 V.KĦaževs 

Latvijas Augstskolu Universiādes sacensības (2005/2006 g.) 

Basketbols 4 DU sieviešu komanda 

Slēpošana 3 DU sieviešu komanda 

Vieglatlētika 5 DU komanda 

Teniss 5 DU sieviešu komanda 

Orientēšanas 5 DU sieviešu komanda 

Estētiskā vingrošana 5 DU sieviešu komanda 

Badmintons 5 DU sieviešu komanda 

Peldēšana 5 DU sieviešu komanda 



Grieėu – romiešu cīĦa 1 DU vīriešu komanda 

Svara bumbas celšana 2 DU vīriešu komanda 

Brīva cīĦa 4 DU vīriešu komanda 

Badmintons 4 DU vīriešu komanda 

Peldēšana 5 DU vīriešu komanda 

Peldēšana (200m komplekss) 1 S.KiseĜovs 

3 V.Rimšs 

Peldēšana (50mkrauls uz muguras) 2 M.KusiĦš 

Telpu futbols 5 DU vīriešu komanda 


Brīva cīĦa (svara kategorija līdz 74 kg) 3 A.Karickis 

Brīva cīĦa (svara kategorija līdz 84 kg) 

1 

3 

A.Safonovs 

D.Lapa 

Grieėu – romiešu cīĦa 1 DU vīriešu komanda 

Grieėu – romiešu cīĦa (svara kategorija līdz 66kg) 1 R.Sinkevičs 

Grieėu – romiešu cīĦa (svara kategorija līdz 74kg) 

1 

3 

J.Koponāns 

A.Karickis 

Grieėu – romiešu cīĦa (svara kategorija līdz 84kg) 1 A.Safonovs 

Lielais teniss 1 I.Smislova 

266

267 




Studiju programmas studējošo sasniegumu starptautiskās un Latvijas Republikas sacensībās par 

2006./2007. st.g. : 

Sporta sacensības Gads Vieta Sporta veids 


(komandas 

nosaukums) 



grieėu – 


A. Afanasjevs 

Eiropas klubu čempionāts 2006 6 lielais teniss I.Smislova 

Eiropas čempionāts 2006/07 8 

grieėu – 

romiešu cīĦa A.VišĦakovs 

Eiropas čempionāts 2006/07 7 brīva cīĦa V.Grigorjeva 

Pasaules ziemas čempionāts 2007 30 orientēšanas A.Gromova 

Igaunijas atklātais ziemas 

čempionāts 

2007 4 orientēšanas A.Gromova 

Lietuvas pierobežas līga 2007 3 basketbols DU vīriešu komanda 

Baltijas augstākā Šenker līga 2006/07 3 volejbols 

E.Baiks 

(Ozolnieki/Poliurs) 


Latvijas Nacionālā līga 

2006/207 

3 volejbols 

N.Pulkstenis 

(RDK “Laila”) 

Latvijas augstākā līga 2006/2007 4 volejbols A.Putroma 

Latvijas čempionāts sieviešu 

basketbola līgā 

2006/2007 

2 basketbols 

DU/Hansabanka 

(sieviešu komanda) 

Latvijas amatieru augstākā 


2006/2007 

4 basketbols 

DU/Hansabanka 


Latvijas čempionāts (2.līga) 

2006/2007 

1 futbols 

D.SarafaĦuks 

L. Linards (FK Ilukste) 

Latvijas čempionāts 2006 1 brīva cīĦa V.Grigorjeva 


Latvijas kauss (1.posms) 2007 1 lielais teniss I.Smislova 

Latvijas kauss (2.posms) 2007 1 lielais teniss I.Smislova 


Rīgas čempionāts 2007 1 lielais teniss I.Smislova 

MurjāĦu atklātais čempionāts 2007 1 soĜošana V.Rimšs 


2007 

1 

grieėu – 

romiešu cīĦa A.VišĦakovs 

Baltijas kauss 2007 3 futbols S.Vulāne 

Latvijas čempionāts 2006 3 taekwondo D.Moderers 

NBS sporta spēles 2007 3 

Latvijas novadu sacensības 

2 

2006/2007 3 

3 

2007 2 

2 

svara bumbas 

celšana 

V.Frolovs 

peldēšana S.KiseĜovs 

Latvijas čempionāts (ziemas) 

orientēšanas 

(sprints, stafete) 

A.Gromova 

Latvijas čempionāts (vasaras) 2007 4 orientēšanas A.Gromova

Studiju programmas studējošo sasniegumi Daugavpils pilsētas sacensības un Latvijas Augstskolu 

Universiādes sacensības par 2006./2007. st.g. : 

Sporta veids Vieta Vārds, uzvārds 


Daugavpils pilsētas sacensības (2005/2006 g.) 



Svarcelšana 1 V. Frolovs 





3 K.Golovinska 

Vieglatlētika (800m) 3 A. Švirkste 


Vieglatlētika (lodes grūšana) 1 J. Gruznova 

3 N. HmeĜova 



Vieglatlētika (daudzcīĦa) 2 J. Gruznova 

3 N. HmeĜova 

Vieglatlētika (lodes grūšana) 4 V.Frolovs 

Galda teniss 3 K.Nadirova 

Mini futbols 2 J.Boruns, N.ěublins 




Vieglatlētika 4 DU sieviešu komanda 

Vieglatlētika 8 DU vīriešu komanda 


Vieglatlētika (diska mešana) 5 J. Gruznova 



Vieglatlētika (soĜošana) 2 V. Rimšs 

Galda teniss 7 DU vīriešu komanda 

Galda teniss 4 DU sieviešu komanda 

Galda teniss 4 K.Nadirova 

Estētiskā vingrošana 4 DU sieviešu komanda 

Badmintons 4 DU sieviešu komanda 

Badmintons 4 DU vīriešu komanda 



Svara bumbas celšana 2 DU komanda 

Svara bumbas celšana (svara kategorija līdz 75 kg) 1 J.Zabarovskis 

Peldēšana 5 DU vīriešu komanda 

Peldēšana (200m komplekss) 1 S.KiseĜovs 

3 V.Rimšs 

Peldēšana (50m brīvais stils) 2 S.KiseĜovs 

Peldēšana (100m brīvais stils) 3 S.KiseĜovs 

Telpu futbols 3 DU vīriešu komanda 

Brīva sieviešu cīĦa 3 DU sieviešu komanda 

268


Brīva cīĦa (svara kategorija līdz 59 kg) 1 V.Grigorjeva 

Grieėu – romiešu cīĦa (svara kategorija līdz 74kg) 1 A.VišĦakovs 

Svara bumbas celšana 2 DU komanda 

Svara bumbas celšana (svara kategorija līdz 74 kg) 3 I.Stovba 


269

270 




Studiju programmas studējošo sasniegumu starptautiskās un Latvijas Republikas sacensībās par 

2007./2008. st.g. : 

Sporta sacensības 

Gads 

Vieta 


Sporta veids 



Pasaules čempionāts 2007 12 sambo cīĦa I. Afanasjevs 

Baltijas čempionāts 2007 2 

svara bumbas 

celšana 

J.Zabarovskis 

Pasaules čempionāts 

Eiropas čempionāta 

2007 3 

grieėu – romiešu 

cīĦa 

A.VišĦakovs 

kvalifikācijas spēles starp 

jauniešu izlasēm 

(Latvijas U-21 – Sanmarino U-21) 


11.09.2007 

Rīga 

2:0 futbols 

A.RudĦevs 

(Latvijas U-21 izlase) 



(Latvijas U-21 – Serbijas U-21) 


17.10.2007. 0:2 futbols 

A.RudĦevs 




(Latvijas U-21 – Ungārijas U-21) 

18.11.2007. 1:0 futbols 

A.RudĦevs 


Baltijas Kaus 2008, maijs 1 futbols 

A.RudĦevs 


Latvijas-Lietuvas pierobežas 

līgas čempionāts 

2008, marts 2 basketbols DU sieviešu komanda 

S.Nikolajevs 

Baltijas augstākā Šenker līga 2008 11 volejbols 

D.Petrovs 

DU/Ezerzeme 


svara bumbas 

celšana 

J.Zabarovskis 


svara bumbas 

celšana 

J.Zabarovskis 

Eiropas čempionāts 2008 1 jostu cīĦa A.VišĦakovs 



cīĦa 

A.VišĦakovs 


Latvijas čempionāts 2007 5 futbols 



(svara kategorija līdz 74kg) 

Latvijas čempionāts orientēšanās 

zemessargiem 


(100 m., krauls uz muguras) 

2007 1 

svara bumbas 

celšana 


cīĦa 

A.RudĦevs 

(FK „Daugava”) 

J.Zabarovskis 

A.VišĦakovs 

2007 2 orientēšanās A.Gromova 

2007 13 peldēšana M.KusiĦš


(200 m., kompleksa peldēšana) 

271 

2007 

1 

3 

peldēšana 

Traffic Pirmā līga 2007 6 futbols 


(svara kategorija līdz 74kg) 

2008 1 


cīĦa 

Latvijas Kaus 2008 1 futbols 

S.KiseĜovs 

V.Rimšs 

G.Čevers 

O.Pilats 

(Zibens/ZS ) 

A.VišĦakovs 

A.RudĦevs 

(FK „Daugava”) 

Latvijas sieviešu basketbola līga 2008 1 basketbols DU sieviešu komanda 

Latvijas vīriešu amatieru 


2008 2 basketbols DU vīriešu komanda 

Latvijas II Olimpiade 2008 2 basketbols DUsieviešu komanda 

Latvijas svarcelšanas čempionāts 

(svara kategorija 105+kg) 

2008 2 svarcelšana V.Frolovs 

„Freestyle Summer II” 2008 1 

street dance 

(breiks) 

E.Jukna 

Latvijas čempionāts (vienspēle) 2008 2 teniss I.Smislova 

Latvijas čempionāts (dubultspēle) 2008 1 teniss I.Smislova 

Ziemas Latvijas čempionāts 2008 3 sporta soĜošana V.Rimšs 

Vasaras Latvijas čempionāts 2008 5 sporta soĜošana V.Rimšs 

Rīgas čempionāts (vienspēle) 2008 2 teniss I.Smislova 

Rīgas čempionāts (dubultspēle) 2008 1 teniss I.Smislova 

Rīgas čempionāts (nīkts) 2008 1 teniss I.Smislova 

Studiju programmas studējošo sasniegumi Daugavpils pilsētas un rajona sacensības un Latvijas 

Augstskolu Universiādes sacensības par 2007./2008. st.g.: 

Sporta veids Vieta 



Daugavpils pilsētas un rajona sacensības (2007/2008 g.) 

Daugavpils pilsētas vieglatlētikas čempionāts (400m) 2 K.BeresĦevs 



Daugavpils pilsētas vieglatlētikas čempionāts (augstlēkšana) 

1 

2 

N.HmeĜova 

J.Ozols 

Daugavpils pilsētas vieglatlētikas čempionāts (tāllēkšana) 

2 

3 

K.Golovinska 

I.Vārna 

Daugavpils pilsētas vieglatlētikas čempionāts (100m) 3 I.Vārna 

Tukuma pilsētas vieglatlētikas čempionāts (sporta soĜošana) 2 V.Rimšs 

Jēkabpils pilsētas vieglatlētikas čempionāts (sporta soĜošana) 1 V.Rimšs 

NBS sporta spēles (svaru bumbas celšanā) 3 V.Frolovs 

NBS sporta spēles (lodes grūšana) 5 V.Frolovs 

Daugavpils pilsētas vieglatlētikas čempionāts 

(lodes grūšana) 

4 I.Mucinieks 

Daugavpils pilsētas basketbola čempionāts 1 DU vīriešu komanda 

Daugavpils pilsētas basketbola čempionāts 2 DU sieviešu komanda 

Daugavpils pilsētas volejbola čempionāts 2 DU vīriešu komanda 

Daugavpils pilsētas volejbola čempionāts 3 DU sieviešu komanda 

Daugavpils pilsētas čempionāts tenisa 1 I.Smislova 

Daugavpils pilsētas čempionāts svara bumbas celšana 

(svara kategorija līdz 75 kg) 

2 J.Zabarovskis 

Daugavpils pilsētas čempionāts svara bumbas celšana 1 J.Andrejevs

(svara kategorija 90+ kg) 

Jēkabpils pilsētas čempionāts svara bumbas celšanā 


1 J.Zabarovskis 

Jēkabpils pilsētas čempionāts svara bumbas celšanā 

(svara kategorija 90+ kg) 

4 J.Andrejevs 

Daugavpils pilsētas čempionāts grieėu – romiešu cīĦā 


1 A.VišĦakovs 


Vieglatlētika (lodes grūšana) 

3 

9 

G.Geiba 

I.Širina 

Vieglatlētika (diska mešana) 

4 

5 

K.Vanaga 

J.Passija 

Vieglatlētika (tāllēkšana) 

3 

7 

K.Golovinska 

I.Vārna 

Vieglatlētika (400m) 

7 

8 

A.Litvinoka 

L.Stipkāne 

Vieglatlētika (800m) 6 A.Litvinoka 

Vieglatlētika (sporta soĜošana) 3 V.Rimšs 

Vieglatlētika 4 DU sieviešu komanda 

Brīva cīĦa (svara kategorija līdz 63kg) 3 I.Širina 

Brīva cīĦa (svara kategorija līdz 66kg) 3 A.Zinatullins 

Brīva cīĦa (svara kategorija līdz 60kg) 2 I.Afanasjevs 

Grieėu – romiešu cīĦa (svara kategorija līdz 74kg) 1 A.VišĦakovs 

Svara bumbas celšana (svara kategorija līdz 78 kg) 1 J.Zabarovskis 

Svara bumbas celšana (svara kategorija 90+ kg) 3 J.Andrejevs 

Estētiskā vingrošana 1 DU komanda 

Futbols 4 DU komanda 

Teniss 1 I.Smislova 

Peldēšana (100m., taureĦu sils) 1 J.Smirnaja 

Peldēšana 

5 

4 



Volejbols 

4 

5 



Basketbols 

6 

4 



Badmintons 3 J.Nikolajeva 

Badmintons 

4 

4 



272

7. PIELIKUMS 

Studiju programmā “Sporta skolotājs” 

2005./2006. st.gadā aizstāvēto bakalaura darbu tēmas 

Nr. Uzvārds, vārds Bakalaura darba tēma Darba vadītāsjs/ -a Recenzents/-e 

1. Druzs Aleksandrs Vieglatlētikas vielas sadale, mācīšanas metodika un vērtēšanas kritēriji 9.klases zēniem Mg.paed. A.KovaĜevskis Mg.paed. N.GeriĦa 

2. Andrups Agris Kustību rotaĜas ierindas mācības pilnveidošanai pirmās klases skolēniem Mg.paed. N.GeriĦa Mg.paed. I.Kazakeviča 

3. Buravcova Inese Pirmās klases bērnu stājas veidošana sadarbībā ar vecākiem Mg.paed. I.Kazakeviča Mg.paed. N.GeriĦa 

4. Davidoviča Anna Fiziskie vingrinājumi kā redzes korekcijas un profilakses līdzekĜi sākumskolā Mg.paed. N.GeriĦa Mg.paed. S.Čapulis 

5. Doniks MārtiĦš Individuālās aizsardzības pilnveidošana 10-11 gadīgiem basketbolistiem Mg.paed. N.RomaĦenko Mg.paed. A.KovaĜevskis 

6. Dudarevs Jurijs Pusaudžu fizisko īpašību attīstīšana sporta stundā Mg.paed. I.Kazakeviča Mg.paed. S.Čapulis 

7. Dzenuško Deniss Mācību stunda skolā -basketbola nodarbību organizēšanas pamatforma Mg.paed. N.RomaĦenko Mg.paed. A.KovaĜevskis 

8. Filipskis Vitālijs Vispārējas lokanības attīstīšana ietekmē uz dejas izpildījuma tehniku "Pop locking" stilā 15- 

Mg.paed. S.Čapulis 

16 gadu vecumā dejotājiem Mg.paed. I.Kazakeviča 

9. Gribonika Līga Popularizēt latviešu tautas deju mācīšanu sporta stundā 5.klasēm Mg.paed. N.GeriĦa Mg.paed. I.Kazakeviča 

10. Ivanovs Vadims Peldēšanas apmācības metodika sākumskolā Mg.paed. N.RomaĦenko Mg.paed. N.GeriĦa 

11. Kalinka Arturs Lēciena augstuma palielināšanas iespējas Mg.paed. N.RomaĦenko Mg.paed. A.KovaĜevskis 

12. Karickis Andrejs Fiziskā attīstība 10-12 gadīgiem cīkstoĦiem Mg.paed. S.Čapulis 

13. KĦaževs Valerijs Spēka attīstība pusaudžiem (zēniem) 15-16 gadu vecumā Mg.paed. I.Kazakeviča Mg.paed. N.GeriĦa 

14. Koponāns Juris Sporta nodarbību ietekme uz agresijas izpausmi pusaudžiem 13-14 g.v. Mg.paed. S.Čapulis Mg.paed. A.KovaĜevskis 

15. Laizāns Jāzeps Skolēnu fiziskā attīstība un tas korekcija pašregulētās fiziskās aktivitātēs Mg.paed. I.Kazakeviča Mg.paed. S.Čapulis 

16. Lapušinska Jekaterina Lokanības attīstība 10-12 klašu skolēniem Mg.paed. I.Kazakeviča Mg.paed. S.Čapulis 

17. Lebedevs Aleksandrs Trīs etapu spēka treniĦš basketbolistu sagatavošanā Mg.paed. N.RomaĦenko Mg.paed. I.Kazakeviča 

18. Mackeviča Sandra Vispusīgās fiziskās sagatavošanas attīstīšana 10-12 gadīgām meitenēm, iesācējām basketbolā 

Mg.paed. A.KovaĜevskis 

sagatavošanas periodā Mg.paed. N.RomaĦenko 

19. Mediks Vadims Volejbola tehnikas pamatelementu apmācības metodika pamatskolā Mg.paed. A.KovaĜevskis Mg.paed. N.GeriĦa 

20. Mironovs Sergejs ApĜa treniĦš spēka izturības attīstīšanai sporta stundās (Jaunietēm vecumā no 16-18 gadiem) Mg.paed. A.KovaĜevskis Mg.paed. I.Kazakeviča 

21. Muižnieks Normunds Akrobātisko elementu vingrojumu pielietošana veiksmīgas aizsardzības apgūšanai 13-15 

Mg.paed. N.GeriĦa 

gadus veciem volejbolistiem Mg.paed. A.KovaĜevskis 

22. Pabērze Iveta Veselīgs dzīvesveids 5.klašu skolēnu izpratnē Mg.paed. I.Kazakeviča Mg.paed. A.KovaĜevskis 

23. Pantjušenkova JeĜena Skolēna fiziskā attīstība 10- 14 g.v. un faktori, kuri to ietekmē Mg.paed. I.Kazakeviča Mg.paed. S.Čapulis 

24. Pavlova Kristīne Veiklības un kustību koordinācijas attīstīšana sākumskolas vecuma bērniem Mg.paed. I.Kazakeviča Mg.paed. S.Čapulis 

273

25. Petrova Tatjana Stājas traucējumi sākumskolas vecuma bērniem un to korekcijas iespējas Mg.paed. I.Kazakeviča Mg.paed. S.Čapulis 

26. Pīzelis MārtiĦš Ātruma un veiklības īpašību attīstīšana 12-13 gadus veciem futbolistiem Mg.paed. A.KovaĜevskis Mg.paed. S.Čapulis 

27. Pudniks Rinalds 10- 12 gadu vecu skolēnu volejbola augšējās piespēles apmācība Mg.paed. N.RomaĦenko Mg.paed. N.GeriĦa 

28. Rudzītis Mārcis Aerobika – veids kā stiprināt 16-18 gadīgu basketbolistu fizisko sagatavotību un emocionālo 

Mg.paed. N.RomaĦenko 

līdzsvaru Mg.paed. I.Kazakeviča 

29. Strode Irita 12-14 gadu vecu pusaudžu lokanības attīstības dinamika Mg.paed. S.Čapulis Mg.paed. I.Kazakeviča 

30. Ščerbenko Deniss Veiklības attīstīšanas efektivitāte 12-13 gadīgiem volejbolistiem Mg.paed. N.RomaĦenko Mg.paed. A.KovaĜevskis 

31. Vaivods Guntis Basketbola aizsardzības taktikas veidošana 16-18 gadus vecu jauniešu komandās Mg.paed. N.RomaĦenko Mg.paed. A.KovaĜevskis 

32. Vindulis Jānis 

Mg.paed., lekt. 

Fiziskās sagatavotības līmeĦa paaugstināšanas iespējas 10-12 gadus vciem bērniem Mg.paed. N.RomaĦenko S.Čapulis 

33. Zalužinska Svetlana 

Lodes grūšanas paĦēmiena ar pielikšanas soli iekĜaušana mācību stundās 12.klasei Mg.paed. N.RomaĦenko 

Mg.paed. S.Čapulis 

34. Zelenkovs Viktors Lokanības attīstīšana cīkstoĦiem no 10 līdz 12 gadiem Mg.paed. S.Čapulis Mg.paed. I.Kazakeviča 

35. Sokolovs Vladislavs 13-15 gadīgu pusaudžu, kuri nodarbojas ar boksu, emocionālās noturības un gribas īpašību 

Mg.paed. A.KovaĜevskis 

attīstība Mg.paed. S.Čapulis 

274



Nr.p.k. Uzvārds, vārds Darba nosaukums Darba vadītājs Darba recenzents 

1. Afanasjevs Andrejs Fizisko īpašību attīstība skolēniem 13-14 gadu vecumā Mg.paed., lekt.S.Čapulis Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

2. Ārends Kārlis Basketbols skolēnu fiziskajai attīstībai 5. klaes sporta stundās Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko Mg.paed., lekt.S.Čapulis 

3. Baiks Edgars 14-17 gadu vecu pusaudžu fizisko īpašību attīstība un tās Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča 

ietekme uz bērnu intelektuālājam spējām 

4. Bogdanovs Mareks Ārpusstundu fiziskās aktivitātes sporta pasākumos pamatskolā Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

5. Boruns Jurijs Sitiena pa bumbu pilnveide futbolā 14-15.g.v. pusaudžiem Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt.S.Čapulis 

6. Čapkevičs Anatolijs Trīs punktu metienu iemaĦu pilnveide 15-16 gadīgiem Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko Mg.paed., lekt.S.Čapulis 

basketbolistiem spēlei tuvinātos apstākĜos 

7. Dzenis Mairis Vidusskolēnu pozitīvas attieksmes attīstība pret mācību stundu Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča 

sports 

8. Gronskis Oskars Psiholoăiskā stresa iedarbība uz sportistu pirmsstarta stāvokli Mg.paed., lekt. S.Čapulis Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

jauniešu vecumā 

9. Keišs Inārs 12-13 gadīgu basketbolistu aizsardzības tehnikas 

Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

pilnveidošana 

10. Lapa Dmitrijs Jauniešu fiziskā sagatavotība un motivācija cīĦas sportam Mg.paed., lekt. S.Čapulis Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

11. Kuzmas Gatis Sadarbības prasmju attīstība aizsardzības taktikas 

Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

pilnveidošanā basketbolā 9.klases skolēniem 

12. Lauva Zane Ātruma attīstības iespējas vidēji garajās distancēs 15-18 gadus Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča 

vecām vieglatlētēm 

13. Linards Lauris 9-10 gadus vecu futbolistu tehniskās sagatavotības attīstība Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

14. ěubĜins Nikolajs Izturības attīstība 12-13 gadu zēniem futbola izglītības pulciĦā Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

15. NedbaĜskis Vitālijs Fizisko īpašību attīstība 13-15 gadīgiem skolēniem futbola Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

nodarbību ievada daĜā 

16. Ničiporčiks Roberts Fizisko īpašību attīstība pašaizsardzības nodarbībās 16-18 Mg.paed., lekt. S.Čapulis Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

gadus veciem pusaudžiem 

17. Obrumans Raivis Vingrinājumi un līdzekĜi volejbola spēles apguuvē 12-15 Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt.S.Čapulis 

gadus veciem bērniem 

18. PermaĦickis Vitālijs Barjerskriešanas speciālie vingrinājumi 17-18 gadīgiem Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

skolēniem fiziskās satavotības attīstībai 

19. PoĜakovs Igors Individuālā pieeja strādājot ar bērniem ar redzes traucējumiem Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

275

20. Rutka Irēna Lielas vingrošanas bumbas 6-7 gadus veciem bērniem Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

līdzsvara attīštībai 

21. Safonovs Aleksandrs Veiklības attīstīšaba 11-12 gadus veciem skolēniem Mg.paed., lekt. S.Čapulis Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

22. Servuts Viktors Veiklības attīstīšana sākumskolas skolēniem Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt.S.Čapulis 

23. Skačkovs Vasīlijs Spēka un ātrspēka attīstība 13-15 gadus veciem volejbolistiem Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

24. Smiltniece Rudīte Ātruma un ātrumspēka īpašību attīstība vieglatlētkas treniĦa Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt.S.Čapulis 

procesā sākuma sagatavošanas grupā (9-11 gadu vec ām 

meitenēm) 

25. Stovba Igors Volejbolistu kustību tehnikas attīstība 13-14 gadu veciem Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt.S.Čapulis 

bērniem 

276



Nr. 

Vārds, uzvārds Darba nosaukums Darba vadītājs Darba recenzents 

p.k. 

1. Andrejs Teterevs Ātrumspēka attīstība 14 gadīgiem bērniem ārpusstundu nodarbības Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

2. Andris Putrāns Basketbola spēles paĦēmieni sporta stundā veiklības attīstībai 12- Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

13gadus veciem skolēniem 

3. Dmitrijs Gorlačevs Kustību koordinācijas attīstība volejbola prasmju apguvē 5. klasē Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. N.GeriĦa 

4. OĜegs Kubeckis Koordinācijas spēju attīstība bērniem 10-11 gadu vecumā futbola Mg.paed., lekt. S.Čapulis Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

nodarbībās 

5. Edgars Urbanovičs Volejbola tehnikas paĦēmienu apguve un vērtēšanas kriteriji 7. klasei Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

6. Jana Druza Ritmiskas vingrošanas ietekme asimetriskas stājas labošanā 15-17 Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt. S.Čapulis 

gadu vecām meitenēm 

7. JeĜena Nikolajeva Lokanības attīstība 8 – 10.g.veciem skolēniem Mg.paed., lekt. S.Čapulis Mg.paed., lekt. N.GeriĦa 

8. Irina Smislova Sadarbība ar vecākiem 5-6 gadu vecuma bērnu stājas traucējumu Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. N.GeriĦa 

profilaksē 

9. Valērijs Rimšs Koriăējoša peldēšana 10-11 gadu vecuma bērniem pareizas stājas Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. S.Čapulis 

veidošanās procesā 

10. Jekaterina Gruznova Volejbola prasmju attīstība 13 – 15 gadu veciem skolēniem sporta Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.paed., lekt. N.GeriĦa 

stundās 

11. Dairja Puzanova 14 – 15 gadus vecu bērnu fiziskai sagatavotības attīstīšana izmantojot Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča 

step-aerobiku ārpusstundu nodarbībās 

12. Kristīne Golovinska Aerobikas vingrinājumu kompleksi attieksmes attīstībai pret 

Mg.paed., lekt. N.GeriĦa Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča 

fiziskajām aktivitātēm 7.klasē sporta stundās 

13. AntoĦina Semjonova Saskarsmes prasmju attīstība koriăējošās vingrošanas stundās 9. – 12. Mg.paed., lekt. N.GeriĦa Mg.paed., lekt. S.Čapulis 

klases skolēniem 

14. NataĜja HmeĜova Augstlēkšanas veida „flops” iemaĦu attīstība 9. klases skolēniem Mg.paed., lekt. N.GeriĦa Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

15. Sergejs KiseĜovs Starta pilnveidošana peldējumā kraulā uz muguras 12-14 gadus Mg.sp.paed., lekt. I.Kazakeviča Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko 

veciem bērniem 

16. Deniss SarafaĦuks 12-14 gadus vecuma skolēnu futbola tehniska sagatavotība Mg.paed., lekt. S.Čapulis Mg.paed., lekt. A.KovaĜevskis 

17. Kulasma Nadirova 9.-12. klašu skolēnu fiziskā sagatavošana izmantojot fitnesa 

Mg.paed., lekt. N.RomaĦenko Mg.paed., lekt. S.Čapulis 

nodarbības 

277

278 

Studiju maksas aprēėins 

2006/2007.studiju gadā 

Izglītības un vadības fakultāte 

Studiju programmas nosaukums: Profesionālā studiju programma "Sporta skolotājs" 

Studiju veids: Nepilna laika studijas 

Studiju ilgums (gadi): 5 

Kredītpunktu skaits KOPĀ: 160 

Kontaktstundu skaits: 862 

Minimālais studējošo skaits studiju kursā: 15 

Plānojamais studējošo skaits studiju programmā: 60 

Programmas realizācijas vieta: Daugavpils 

8. PIELIKUMS 

Nr. Rindas Nr. Aprēėina formula: Aprēėins 

A1 

A2 

A3 

Darba algas fonda aprēėins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā 1 : 

Amats 

A B C D 

Akadēm.personāla vidējā darba 

alga mēnesī 

Akadēm.personāla 

īpatsvars 

Profesors 504 Ls 15% 1 D1=A1*B1 75.60 

Asociētais profesors 403 Ls 15% 2 D2=A2*B2 60.45 

Docents 323 Ls 30% 3 D3=A3*B3 96.90 

Lektors 258 Ls 25% 4 D4=A4*B4 64.50 

Asistents 206 Ls 15% 5 D5=A5*B5 30.90 

Akadēm.personas vidējā darba alga gadā 6 D6= sum(D1:D5)*12 3,940.20 

Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu 2 7 X 15 

Akadēmiskās personas darba alga uz 1 studējošo gadā 8 D8=D6/D7 262.68 

Darba algas fonda aprēėins programmas pārējam personālam uz 1 studējošo gadā: 

Personāla 

Amats Personāla vidējā darba alga mēnesī īpatsvars 

(cilv.skaits) 

Programmas direktors 24 Ls 1 9 D9=A9*B9 24.00 

Programmas sekretāre 19 Ls 1 10 D10=A10*B10 19.00 

Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 11 D11= (D9+D10)*12 516.00 

Plānojamais studējošo skaits studiju programmā 3 : 12 X 60 

Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 13 D13=D11/D12 8.60 

Darba algas fonda aprēėins fakultāšu pārējam personālam uz 1 studējošo gadā: 

Amats 

Personāla vidējā darba alga mēnesī 

Personāla 

īpatsvars 

(cilv.skaits) 

Dekāns 403 Ls 1 14 D14=A14*B14 403.00 

Prodekāns 323 Ls 1 15 D15=A15*B15 323.00 

Pārvaldes lietvedis 206 Ls 1 16 D16=A16*B16 206.00 

Pārvaldes sekretārs 175 Ls 1 17 D17=A17*B17 175.00

A4 

A5 

Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 18 

279 

D18= 

sum(D14:D17)*12 13,284.00 

Plānojamais studējošo skaits fakultātē 4 : 19 X 2600 

Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 20 D20=D19/D18 5.11 

Darba algas fonda aprēėins filiāles pārējam personālam uz 1 studējošo gadā: 

Amats 

Personāla vidējā darba alga mēnesī 

Personāla 

īpatsvars 

(cilv.skaits) 

Filiāles direktors 258 Ls 0 21 D21=A21*B21 0.00 

Filiāles direktora vietnieks 206 Ls 0 22 D22=A22*B22 0.00 

Filiāles sekretārs 156 Ls 0 23 D23=A23*B23 0.00 

Filiāles pārvaldes personas vidēja darba alga gadā: 24 

D24= 

(D21+D22+D23)/12 0.00 

Plānojamais studējošo skaits filiāles 5 : 25 X 0 

Filiāles pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā 26 D26=D24/D25 0.00 

Darba algas fonda aprēėins universitātes vispārējam personālam uz 1 studējošo gadā: 

Grupa 

Kopējā vispārējā personāla vidējā 

darba alga mēnesī 

Personāla 

īpatsvars 

(cilv.skaits) 

Vispārējais personāls 48 Ls 249 27 D27=A27*B27 11,952.00 

Vispārēja personāla vidēja darba alga gadā: 28 D28=D27*12 143,424.00 

Plānojamais studējošo skaits universitātē 6 : 29 X 3760 

Vispārējā personāla vienas personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 30 D30=D28/D29 38.14 

N1 Darba algas fonds uz 1 studējošo gadā: 

31 

D31=D8+D13+ 

D20+D26+D30 314.53 

N2 Darba dēvēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi (24.09%) 32 D32= D31*0.2409 75.77 

N3 Komandējumi un dienesta braucieni: 33 x 2.53 

N4 

N5 

Sakaru un pasta pakalpojumi: 34 x 1.47 

Īpašuma nodoklis 35 x 0.33 

Transporta pakalpojumi 36 x 2.70 

Telpu un inventāra noma 37 x 15.33 

Tehniskā apkope 38 x 1.18 

Remonta izmaksas: 39 x 4.95 

Programmas akreditācija 40 x 5.95 

Mācību prakse 41 x 0.00 

Pakalpojumu apmaksa 

42 

D42= SUM(D34:D41) 

Mācību līdzekĜi 43 x 0.30 

Kancelejas preces 44 x 0.88 

Inventārs 45 x 0.61 

Komunālie pakalpojumi 46 x 3.31 

Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs 

N6 Grāmatu iegāde un žurnāli 

N7 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas 

S1 Studentu aktivitātes 

47 

48 

49 

50 

D47= SUM(D43:D46) 

x 

x 

x 

31.91 

5.10 

0.67 

1.80 

0.00

Sports un kultūra 51 x 0.00 

Studentu sociālais nodrošinājums 

X1 Neprognozējamie izdevumi 

Z1 Izdevumi zinātnes attīstībai 

280 

52 

53 

D52=D50+51 

Studiju izmaksas vienam studējošam gadā: 55 D55=D54+D53+D52+ 

D49+D48+D47+D42+ 

D33+D32+D31 

Ikgadējas studiju maksas aprēėins uz visu studiju periodu vienam studējošam 

54 

Prognozējamā 

inflācija Rindas Nr. 

x 

x 

0.00 

4.11 

6.60 

443.02 

Aprēėina formula: Aprēėins 

A B C D 

1. studiju gads X 56 D56=D55 443 Ls 

2. studiju gads 8.20% 57 D57=D56*B57 479 Ls 




Piezīmes: 

1 - Darba algas fonda aprēėins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā tiek veikts MK noteikumu pamatā 

(2001.gada 24.jūlija MK noteikumi Nr.334, 200 

2 - Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu tiek noteikts 2001.gada 24.jūlija MK noteikumu Nr.334 pamatā; 

3 - Plānojamais studējošo skaits studiju programmā tiek aprēėināts reizinot minimālo studējošo skaitu studiju kursā uz studiju ilgumu; 

4 - Plānojamais studējošo skaits fakultātē tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam); 

5 - Plānojamais studējošo skaits filiāles tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam); 

6 - Plānojamais studējošo skaits universitātē tiek noteikts mācību padomes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam).

281 

NATĀLIJAS GERIĥAS dzīves un darba gājums 

(curriculum vitae) 

I. VISPĀRĪGĀS ZIĥAS 

NATĀLIJA GERIĥA 

Dzimšanas dati: 1971. gada 1.decembris, Kuldīga 

Dzīves vieta: Tautas 85-42, LV-5417, Daugavpils, mob.: + 371 29448721 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1-210, LV 5400, Daugavpils 

tel.: +371 54-28636, e-mail.: natalijagerina@inbox.lv 

9. PIELIKUMS 

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI 

2008, apgūta doktora studiju programma „Pedagoăija” Latvijas Sporta pedagoăijas akadēmijā 

2001, Maăistra grāds (Mg.paed.), Daugavpils Universitāte 

1995, diploms par augstāko izglītību, Fiziskās audzināšanas skolotājas un Ārstnieciskās fiziskās 

kultūras metodista kvalifikācija, Daugavpils Pedagoăiskā universitāte 

1991, diploms par vidējo speciālo izglītību, Fiziskās audzināšanas skolotājas kvalifikācija, 

GrodĦas fiziskās kultūras tehnikums 

1988, atestāts par pamatizglītību, Kuldīgas 1. vidusskola 

DARBA PIEREDZE 

Kopš 2005, profesionālās studiju programmas “Sporta skolotājs” direktore, Daugavpils 

universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedra 

2003-2004, profesionālās studiju programmas “Sākumskolas skolotājs” sekretāre, Daugavpils 

universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedra 

Kopš 2003, lektore, Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku 

katedra 

2002 – 2003, lektore, Daugavpils universitātes Sporta Pedagoăijas nodaĜas Sporta metodikas 

katedra 

2000 – 2002, asistente, Daugavpils Pedagoăiskā universitātes Sporta Pedagoăijas nodaĜas 

Sporta metodikas katedra 

2000, sporta skolotāja, Daugavpils Eksperimentālā vidusskola 

1999 - 2000, asistente, Daugavpils Pedagoăiskā universitātes Sporta pedagoăijas nodaĜas 

Fiziskās audzināšanas katedra 

1996 –2000, sporta skolotāja, Daugavpils 1. sākumskola 

1995 – 1996, fiziskās audzināšanas skolotāja, Daugavpils 24. bērnudārzs 

1994 - 1996, sporta trenere, Daugavpils volejbola skola 

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

Starptautiskās konferences 

1. GeriĦa N., 2008.g. 9-13. jūlijs, (Estoril, Portugāle), 13 th Annual Congress of the European 

College of Sport Science, referāts “Development of motivation in the context ofsustainable 

education in sport classes in basic school” 

2. GeriĦa N., 2006.g. 17-18. maijs, (Белорусский Государственный университет 

физической культуры, Minka, Baltkrievija) jauno zinātnieku 2. starptautiskā zinātniski – 

praktiskā konference “Актуальные проблемы теории и методики физической культуры, 

спорта и туризма”

3. GeriĦa N., 2005.g. 27.-29.oktobris, (KaĜiĦingradas Universitāte, Krievija), sestā 

starptautiskā zinātniskā konference “Теория и практика физической культуры и спорта в 

современных условиях развития образования”; referats “Физическая подготовленность 

воспитанников Даугавпилской детско-юношеской школы №1. “ 

4. GeriĦa N., 2005.g. 22.-25.maijs (Fehtas Universitāte, Vācija), trešā starptautiskā JTET 

konference “Sustainable Development, Culture and Education”: referāti Students motives 

for choosing the specialty “Sport Teacher”, Wholiness of the content of a process of 

physical and spiritual development of a person” 

5. GeriĦa N., 2005.g. 18.-21.maijs, (Daugavpils Universitāte), Daugavpils Universitātes 

Mākslu un mūzikas fakultātes ceturtā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika.”; referāts “Wholiness of the content of a process of physical and spiritual 

development of a person” 

6. GeriĦa N., 2004.g. (Polocka, Baltkrievija), Otrais starptautiskais ekoloăiskais simpozijus 

“Экологические проблемы природно-технических комплексов” ; referāts 

“Методические основы эколого-образовательной программы по интересам для 

школьников 10-12 классов” 

7. GeriĦa N., 2003.g. 11.-12. novembris, (KauĦas tefnoloăiskā universitāte, KauĦa Lietuva) 

starptautiskā konference "Lithuanian. Higher Education: Diagnoses and Prognoses”; referāts 

Pedagogical Position of Modern Teacher of Physical Training “ 

Latvija mēroga konferences un semināri 

1. GeriĦa N., 2007.g. 8. novembris, Rīga, zinātniski praktiskā konference „Izglītības un mācību 

programmas: teorija un prakse”; piedalīšanās. 

2. GeriĦa N., 2007.g. 12. septembris, Daugavpils, Valsts aăentūra „Sabiedrības veselības 

aăentūra”, seminārs „Sirds veselības veicināšanas atbalsta tīkla izveidei valstī”, piedalīšanās, 

saĦemts sertifikāts. 

3. GeriĦa N., 2004.g. 7.maijs, starptautiskā konference “Sports māca un apvieno visus” 

(Daugavpils Olimpiskais centrs, Daugavpils pilsētas izglītības pārvalde); piedalīšanās 

4. GeriĦa N., 2001.g. 23.-24.oktobris, Latvijas sporta pedagoăijas akadēmija sadarbībā ar DāĦu 

tautas sporta organizāciju, augstskolu sporta pedagogu seminārs: “Sports kā kolektīva un 

psiholoăiskā klimata veidotājs”, “That accommpollish 12 hours seminar on Latvian Sport’s 

Academy. Contents – Tutorialmethodology and holdingsteashing, Kreativmanagement come 

from top, Have to make cupboards learning teams, Democracy and cooperation in the 

visible management” (LSPA); piedalīšanās 

5. GeriĦa N., 2001.g. 26. aprīlis, Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 9. ikgadējā zinātniskā 

konference (Daugavpils Pedagoăiskā universitāte); referāts “Jaunāko klašu skolēnu kustību 

aktivitātes motivācija” 

6. GeriĦa N., 2000.g. 27. - 28. aprīlis, Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 8. ikgadējā 

zinātniskā konference(Daugavpils Pedagoăiskā universitāte); referāts ”Kustību rotaĜas – 

sākumskolās bērnu veselības nostiprināšanas līdzeklis 

Publikācijas 

GeriĦa N. (2008). “Development of motivation in the context ofsustainable education in sport 

classes in basic school”. 13 th Annual Congress of the European College of Sport Science, 

abstraktu krājums of the 13th Annual Conress of the European College of Sport Science, 

Estoril, Portugāle, 381.lpp. 

Kazakeviča I., GeriĦa N., Čapulis S. (2005). Физическая подготовленность воспитанников 

Даугавпилской детско-юношеской школы №1. Sestā starptautiskā zinātniskā 

konference “Теория и практика физической культуры и спорта в современных 

282

условиях развития образования”, rakstu krājums, KaĜiningrada, Krievija, 

KaĜiĦingradas Universitāte, 127.-133.lpp. 

GeriĦa N., Kazakeviča I., Čapulis S. (2005). Students’ motives for choosing the specialty “Sport 

Teacher”. Trešās starptautiskās žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” 

konferences “Sustainable Development, Culture and Education” rakstu krājums CD 

formātā, Fehtas Universitāte, Vācija. 

Čapulis S., GeriĦa N., Kazakeviča I. (2005). Wholiness of the content of a process of physical 

and spiritual development of a person. Trešās starptautiskās žurnāla “Journal of Teacher 

Education and Training” konferences “Sustainable Development, Culture and 

Education” rakstu krājums CD formātā, Fehtas Universitāte, Vācija. 

Čapulis S., GeriĦa N., Kazakeviča I. (2005). Wholiness of the content of a process of physical 

and spiritual development of a person. Ceturtās starptautiskās konferences “Person. 

Color. Nature. Music” rakstu krājums, Daugavpils: Saule; 453. - 460.lpp. 

Kazakeviča I, Maklakova V., GeriĦa N., (2004). Методические основы экологообразовательной 

программы по интересам для школьников 10-12 классов. Otrais 

starptautiskais ekoloăiskais simpozijus ”Экологические проблемы природнотехнических 

комплексов” rakstu krājums, Polocka, Baltkrievija, 199. – 201.lpp. 

Latvijas mēroga zinātniskie projekti 

1. GeriĦa N., 2008.g. IZM projekts „Garīgums, kā virssatura komponents uz ilgtspējību 

orientētā skolotāju izglītībā (II posms) ”, līdzdalība īstenošanā 

III. PEDAGOĂISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

Vadītie maăistra darbi: 2 

Vadītie bakalaura darbi: ~ 38 

Docētie studiju kursi: 9 

Bakalaura profesionālo studiju programmas “Sporta skolotājs”, 

Sporta teorija un metodika 7 KP 

Kustību rotaĜas un to mācību metodika 1 KP 

Projektu izstrāde un vadība 1 KP 

Sporta pasākumu organizēšana un vadīšana skolā 1KP 

Mācību sasniegumu izvērtēšana 1KP 

Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 1KP 

Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs”, “Pirmsskolas 

skolotājs” 

Sports un tā mācību metodika 6KP 

Sports 2KP 

Pilsoniskā izglītība 1KP 

Izstrādātās studiju programmas 

2006, Bakalaura profesionālo studiju programmas “Sporta skolotājs” reakreditācija 

283

IV. CITAS AKTIVITĀTES 

Kvalifikācijas celšana 

1. GeriĦa N., 2008.g., apgūts doktora studiju programma „Pedagoăija” Latvijas Sporta 

pedagoăijas akadēmijā, sertifikāts DS Nr.00035 

2. GeriĦa N., 2008.g. 4.-8.augusts, Ogre, Izglītības iniciatīvu centrs, Eiropas Savienības 

pārējas programmas „Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” projekta „Iecietības 

kultūra Latvijas vidē” (Nr.2005/017-495-03-01/2-12/47) starpkultūru izglītības vasaras 

nometnē, apliecība Nr. 8097 

3. GeriĦa N., 2004.g. 21.-28.oktobris, Rīga, Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas 

treneru talākizglītības centrs, izglītības un sporta darbs speciālistu profesionālās 

pilnveides kursi, apliecība Nr. 578 

4. GeriĦa N., 2004.g. 17.-18.septembris, Rēzekne, Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, 

Latvijas treneru talākizglītības centrs, sporta speciālistiem – treneru un sporta skolotāju 

kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, apliecību Nr. 334-T 

5. GeriĦa N., 2003.g. 8.-9.maijs, Veselības veicināšanas centra, Sporta medicīnas centra 

kursi (8KP) “Skolēnu fiziskā veselība un tās aprūpe, dopinga lietošanas ētiskie aspekti, 

jaunumi dopinga kontroles noteikumos”, apliecība 

6. GeriĦa N., 2001.g. 19.-23.marts, Rīga, Latvijas Sporta pedagoăijas akadēmija, mācību 

profesionālās meistarības pilnveides kursi sporta skolotājiem “Sports pamatskolā”, 

apliecība Nr.4070 

7. GeriĦa N., 2000.g. 17.novembris, Daugavpils, LSFP Latvijas Sporta speciālistu 

tālākizglītība, “C” līmeĦa sporta speciālistu kursi, apliecība 

8. GeriĦa N., 2000.g. 14.aprilis, PreiĜi, LSFP Latvijas Sporta speciālistu tālākizglītība, “C” 

līmeĦa sporta speciālistu kursi, apliecība 

9. GeriĦa N., 1999.g. 9.decembris, Krāslava, Latvijas Republikas izglītības un Zinātnes 

ministrija, Latvijas jaunatnes Sporta centrs, Sākumskolu sporta skolotāju seminārs, 

apliecība Nr.1207 

10. GeriĦa N., 1997.g. – 1999.g., Maăistra studijas, Daugavpils universitāte 

11. GeriĦa N., 1997.g. 27.marts, Daugavpils Pedagoăiskā universitāte, profesionālās 

meistarības pilnveides kursi “Sporta terminoloăija” , apliecība Nr. 3353 

Līgumdarbi 

1. GeriĦa N., 2006.g. decembris, Rēzekne, Izglītības satura reformas īstenošana pamatizglītības 

priekšmetos – pedagogu profesionālās meistarības pilnveides kursi sporta skolotājiem, ISEC, 

pamatizglītības sporta skolotājiem no Kurzemes, Zemgales, Latgales; Sporta un pedagoăiskās 

meistarības pilnveidošanas kursi sporta skolotājiem 

2. GeriĦa N., 2008.g. 5.marts, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes rīkotajā seminārā pilsētas 

un rajona sākumskolas sporta skolotajiem „Ar gudru ziĦu….”; referāts „Vērtēšana sporta 

stundās. B.Blūma taksonomija sporta stundās.” 

Starptautisko zinātnisko, akadēmisko apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā 

GeriĦa N., kopš 2007.g., Asociacija "Izglitiba ilgtspejigai attistibai". (Reă. apliecības Nr. 

40008119774) biedrs 

V. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Zinātnisko struktūrvienību vadība 

GeriĦa N., kopš 2005.g., Profesionālās studiju programmas “Sporta skolotājs” direktore 

284

Piedalīšanās DU koleăiālās institūcijās 

GeriĦa N., kopš 2005.g. profesionālās studiju programmas “Sporta skolotājs” direktore 

GeriĦa N., kopš 2007.g. profesionālās studiju programmas “Sporta skolotājs” programmas 

padomes locekle 

GeriĦa N., kopš 2008.g. Daugavpils Universitātes kredītu piešėiršanas komisijas locekle 

GeriĦa N., 2005.- 2007. IVF domes locekle 

DU sporta pasākumu organizēšana 

GeriĦa N., 2007.g. 11. decembris, DU IVF sporta svētki „Jautrais Vilnis” , organizatore 

1. GeriĦa N., 2007.g. 27. novembris, DU aerobikas svētki „Veselība. Skaistums. Grācija.”, 

organizatore 

2. GeriĦa N., 2006.g. 6. decembris, DU IVF sporta svētki „Neptūna svētki”, organizatore 

2008. gada 2. septembris Natālija GeriĦa 

285

LARISA SILOVA 

Darba vietas adrese: Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1-210, LV 5400, Daugavpils 

Tel.Nr.: +371 54-28636 

E-pasts: silora@one.lv 

286 

CV 

Dzimšanas vieta un datums: PreiĜi, 1973. gada 18.decembris 

IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA 

Kopš 2002.g., studijas DU pedagoăijas doktorantūrā 

2001.g., Maăistra grāds (Mg.paed.), Daugavpils Pedagoăiskā universitāte 

1995.g., diploms par augstāko izglītību, Fiziskās audzināšanas skolotājas, ārstnieciskās 

fizkultūras un masāžas metodista kvalifikācija, Daugavpils Pedagoăiskā universitāte 

1991.g., atestāts par vidējo izglītību, PreiĜu 2.vidusskola 


Kopš 2003g., Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedra, 

lektore 

2002.g. – 2003.g., Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pirmsskolas un 

sākumskolas metodiku katedra, lektore 

2001g. – 2002g., Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Pedagoăijas un psiholoăijas fakultātes 

Pirmsskolas un sākumskolas metodiku katedra, asistente 

1998g. – 1999g., Daugavpils logopēdiskā internātskola, sporta skolotāja 

1995g. – 2001g., Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Pirmsskolas un pamatskolas 

pedagoăijas fakultātes Pedagoăijas katedra, asistente 

I. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

Starptautiskās conferences 

1. Silova L., 2008.g. 09.–12. jūlijs, (Estoril, Portugal), 13 th Annual Congress of the 

European College of Sport Science, piedalīšanās 

2. Silova L., 2007.g. 11.–14. jūlijs, (Jyvaskyla, Finland), 12 th Annual Congress of the 

European College of Sport Science, tēzes “The Development of Communication Skills at 

the Lessons of Rhythmic” 

3. Silova L., 2003. g. 11.-14. maijs, (Daugavpils), pirmā starptautiskā JTET konference 

“Sustainable Development. Culture. Education” ; referāts “Content of Teachers’ Notions 

of Humanist Pedagogy” 

4. Silova L.,2002.g. 7. – 11.augusts, (Helsinki, Somija), piektā starptautiskā konference 

“Culture at School”, piedalīšanās 

5. Silova L., 2001. g. 14. decembris, (Liepājas Pedagoăijas akadēmija), starptautiskā 

konference “Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā”; referāts “Development 

of Ecologic Identity Children by Means of Active Motion Games” 

6. Silova L., 1999.g. 22.-23. oktobris, (KaĜiĦingrada, Krievija), trešā starptautiskā 

konference „Физкультурно-оздоровительная и спортивная работа в звеньях 

системы образования”; referāts „Подвижные игры эколого-образовательной 

направленности в физическом воспитании школьников” 

7. Silova L.,1998.g. 4.-5. decembris, (Vitebska, Baltkrievija), starptautiskā konference 

„Физическая культура и спорт в свободном времени детей и учащейся

молодежи”; referāts „Физическая культура и спорт в системе организованного 

отдыха студенческой молодежи” 

Latvijas mēroga konferences un semināri 

1. Silova L., 2008.g. 04.-08.augusts, (Eiropas Savienības pārejas programmas “Sabiedrības 

integrācijas veicināšanā Latvijā” projekta “Iecietības kultūra Latvijas vidē Nr. 2005/017-495- 

03-01/2-12/47) “Starpkultūru izglītības vasaras nometne”, piedalīšanās 

2. Silova L., 2008.g. 21.maijs, (ĪUMSI lietās sekretariāts, Daugavpils), seminārs “Kulūru 

dažādība Latvijā: nozīme un attīstība”, piedalīšanās 

3. Silova L., 2008.g. 27.-29.februāris, 8.-9.aprīlis, 12.-14.maijs, (Eiropas Savienības pārejas 

programmas “Sabiedrības integrācijas veicināšanā Latvijā” projekta “Iecietības kultūra 

Latvijas vidē Nr. 2005/017-495-03-01/2-12/47) “Starpkultūru izglītības multiplikatoru 

sagatavošanas pilotkursa semināri”, piedalīšanās 

4. Silova L., 2007.g. 26.novembris, (Izglītības iniciatīvu centrs, Daugavpils), seminārs 

“Skolotāja darbs klasē/grupā ar čigānu (romu) bērniem”, piedalīšanās 

5. Silova L., 2007.g. 21.-24.augusts, (Izglītības iniciatīvu centrs, Jelgava), seminārs “Čigānu 

(romu) bērns skolā”, piedalīšanās 

6. Silova L., 2002.g. 21.-22.novembris, (LPIA, Rīga), seminārs „Būt. Zināt. Prast. Metodes 

veiksmīgam augstskolu pasniedzēju darbam ar auditoriju”, piedalīšanās 

7. Silova L., 2002.g. 27.-28.septembris, (Daugavpils Universitāte), “Ievads Marijas Montesori 

izglītībā” (vieslektori Filips Snovs Gengs un Mārša Snova Morgana no Austrālijas), DU PPI 

PSMK un ASV Montesori asociācija, piedalīšanās 

8. Silova L., 2002.g. 25.-28.aprīlis, (Daugavpils Universitāte), ”SpēĜu tehnoloăijas pirmsskolas 

un jaunākā skolas vecuma bērnu intelektuālo un radošo spēju attīstībā”, vieslektors 

Vjačeslavs Voskobovičs, piedalīšanās 

9. Silova L., 2001.g. 12.decembris, (Daugavpils Universitate), seminārs „Mācīšanās stili”, 

piedalīšanās 

10. Silova L., 2001.g. 9.-10.novembris, (Daugavpils Universitāte), seminārs „Eco Logic- Vides 

izglītība -Metodes un piemēri”, piedalīšanās 

11. Silova L., 2001.g. 6.oktobris, (Daugavpils Universitāte), seminārs „Morālas un radošas 

personības attīstība pirmsskolā un sākumskolā”, (vieslektores A.Lopatina, M.Skrebcova), 


12. Silova L., 2001.g. 27.aprīlis, (Daugavpils Pedagoăiskā Universitāte), seminārs „Izglītība 

21.gadsimtā”, piedalīšanās 

13. Silova L., 1999.g. 21.oktobris, (Daugavpils Pedagoăiskā Universitāte), zinātniski – praktiskā 

konference „Skolotāju izglītība un tālākizglītība pārmaiĦu procesā”, piedalīšanās 

14. Silova L., 1998.g. 27.-28.novembris, (PreiĜi), Latvijas bērnu invalīdu sporta 

federācija&Pasaules banka, seminārs „Skolas vecuma bērnu stājas traucējumu konstatēšana, 

novēršana. Pielāgotas sporta aktivitātes bērniem invalīdiem”, piedalīšanās 

15. Silova L., 1998.g. 25.janvāris, (Rīga), Latvijas aerobikas federācija, seminārs „Body-toning. 

Abdominal class”, piedalīšanās 

Publikācijas 

Silova, L., Zagorskis A. (2003). Content of Teachers’ Notions of Humanist Pedagogy. Pirmās 

starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education,” 

rakstu krājums, 11.-14.maijs, Daugavpils, Latvija: Izglītības un Vadības fakultāte, 104.- 

114.lpp. 

Silova, L. (2002). Development of Ecologic Identity Children by Means of Active Motion 

Games. Starptautiskās konferences “ Identity and Self Formation at Early Childhood” 

rakstu krājums, Liepāja, Latvija: Liepa, 116.-122.lpp. 

287

Zinātniskie projekti 

Starptautiskie zinātniskie projekti 

1. Silova L., 2007.-2008. LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projects 

“Educational contributions to building cohesion within European social and institutional 

life”, reăistrācija Nr. 47653-IC-1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 (EUR 31025) 

• 2008.g. 19.jūnijs-02.jūlijs, programmas organizēšana un piedalīšanās 

(Daugavpils, Latvija) 

• 2008.g. 21. – 24.februāris, piedalīšanās plānošanas seminārā (Porto, 

Portugāle) 

2. Silova L., 2007.g. IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību 

orientētā skolotāju izglītībā”, reăistrācijas Nr. 5-20/07.17, projekta izpildītāja 

3. Silova L., 2006.g.-2008.g., SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts CARIPSIE 

“Children as researchers in primary schools in Europe” reăistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006- 

1-NO-COMENIUS-C21 : 

• 2008.g. 05.-08.jūnijs, piedalīšanās seminārā (Kortrijk, BeĜăija) 

• 2007.g. 12.-13.oktobris, piedalīšanās seminārā (Daugavpils, Latvija) 

• 2006.g. 23.-26.novemris, piedalīšanās plānošanas seminārā (Bergena, 

Norvēăija) 

4. Silova L., 2005.g.-2006.g., ERASMUS IP projekts “Educational contributions to social 

(re)generation: creating and sustaining opportunities for inclusion”, reăistrācijas Nr. 47653- 

IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3, piedalīšanās 

5. Silova L., kopš 2000.g., UNESCO/UNITWIN projekts pie Jorkas universitātes “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” 

Latvijas mēroga zinātniskie u.c. projekti 

Silova L., 2000.g.- 2001.g. Daugavpils Pedagoăiskās universitātes projekts „Skolēnu mācību 

sasniegumu uzvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību sasniegumu atspoguĜošanas 1.-4. 

klasēs” 

II. PEDAGOĂISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

Vadītie maăistra darbi: ~ 2 



Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības 

skolotājs”, “Sporta skolotājs”, „Fizioterapija" 

1. Sports un tā mācību metodika 6 KP 

2. Sports 2 KP 

3. Sports pirmsskolas izglītībā 1 KP 

4. Veselības sporta teorija un metodika 2 KP 

5. Projektu izstrāde un vadība 1 KP 

6. Starpkultūru izglītība 2 KP 

III. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA 

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komitejas 

288

289 

1. Silova L., 2006.g. 27. – 28. aprīlis, Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku 

konferences organizācijas dalībniece, (Daugavpils Universitāte) 

2. Silova L., 2003.g. 11. – 14.maijs, Starptautiskās JTET konferences “Sustainable 

Development. Culture. Education” organizācijas dalībniece, (Daugavpils Universitāte) 

VI. CITAS AKTIVITĀTES 


1. Silova L., Kopš 2002.g., Doktora studijas, Daugavpils universitāte 

2. Silova L., 2001.g. 22.-23.oktobris, kursi augstskolu sporta pedagogiem „Sports kā 

kolektīva un psiholoăiskā klimata veidotājs” LSPA un Bronholmas pedagoăiskais 

institūts (Dānija), Rīga, LSPA 

3. Silova L., 2001.g. 3.-5.aprīlis, kvalifikācijas celšanas kursi „Dažādu veidu aerobikas 

mācīšana skolā”, Rīga, LSPA 

4. Silova L., 2000.g. 17.novembris, Latvijas sporta speciālistu tālākizglītības komisija, 

sporta speciālistu kursi „Sporta psiholoăijas kā zinātnes mūsdienu aspekti”, Daugavpils 

5. Silova L., 1999.g. 24.marts-4.jūnijs, Latvijas Nedzirdīgo Savienības Daugavpils 

reăionālā biedrība, latviešu zīmju valodas kursi, Daugavpils 

6. Silova L., 1995.g.-1997g., Maăistra studijas, Daugavpils Pedagoăiskā universitāte; 

maăistra darbs “Kustību rotaĜas vides izglītībā” 

2008. gada 03.jūnijā /Larisa Silova/

Parādes iela 1 

LV-5400 Daugavpils 

tālr. 65428636 

e-pasts: svetlana.guseva@du.lv 

290 

CURRICULUM VITAE 

SVETLANA GUSEVA 

Dzimšanas vieta un gads: 1955.gada 21.novembris, Krievijas Federācijas KaĜiĦingradas apg. 


1997. g. Nostrificējusies kā Latvijas Republikas psiholoăijas doktors (Dr.psych.) 

1997.g. Psiholoăijas zinātĦu kandidāts (Krievijas Izglītības akadēmijas Psiholoăijas institūts) 

1994.g. Daugavpils Pedagoăiskā universitātē iegūts Psiholoăijas maăistra grāds ar psihologa 

praktiėa kvalifikāciju 

1993.g. -1996.g. Studijas Krievijas Izglītības akadēmijas Psiholoăiska institūta aspirantūrā 

1982.g. Daugavpils Pedagoăiska institūta Krievu valodas un literatūras skolotājas diploms 


• 2006.g. – Daugavpils Universitātes Pedagoăijas un Pedagoăiskās psiholoăijas katedras 

docente 

• 2003.g. − 2006.g. Daugavpils Universitātes Pedagoăiskās psiholoăijas katedras docente 

• 1999.g. − 2003.g. Daugavpils Universitātes Psiholoăijas katedras docente 

• 1997.g. − 1998.g. Daugavpils Universitātes Psiholoăijas katedras lektore 

• 1996.g. - 1997.g. Daugavpils Universitātes Psiholoăijas katedras asistente 

• 1994. - 1996.g.g. Daugavpils Universitātes Pedagoăijas un psiholoăijas katedras asistente 

• 1988.g. - 1991.g. Daugavpils Pedagoăiska institūta Pedagoăijas un psiholoăijas katedras 

asistente 

• 1982.g. -1988.g. Daugavpils Pedagoăiska institūta bibliotekāre 


Konferences 

Guseva S. 2008, 20-25. jūlijs (Berlīne, Vācija) 29. Starptautiskais kongress psiholoăijā. 

Prezentācijas: 

„The Interdependence of Cohesion Mode, Compatibility and Performance in Youth Football 

Teams“; 

„Preparing Children for School Education: The Sustainability Perspective“; 

„Emotional and Typological Peculiarities of Professional Identity Among Teachers and Students 

of Teacher Training Programmes“. 

Guseva S. 2008, 4-7. jūnijs (Anadolu Universitāte, Eskišehira, Turcija) 6. Starptautiskā 

konference „Sustainable, Development, Culture and Education”. 

Prezentācija „Developing Professional Efficiency of a Sustainability Oriented Primary School 

Teacher”.

Guseva S. 2007, 17-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) 5. Starptautiskā konference 

„Person.Color.Nature.Music“. Prezentācija “Typological Peculiarities of Professional Identity of Teachers 

and Students in Teacher Training Programs in Latgale”; 

Prezentācija „Features of Professional Identification of Teacher’s Study Programs in Latvia“. 

Guseva S. 2007, 3-6. jūlijs (Prāga, Čehija) 10. Eiropas Psiholoăijas kongress “Mapping of 

Psychological Knowledge for Society”. Prezentācija “The Development of Professional Identity 

of Teachers: Emotional and Typological Peculiarities”. 

Guseva S. 2006. 24.-28. septembris (Soči, Krievija). Krievijas ZinātĦu akadēmijas Psiholoăijas 

institūta Starptautiskais forums „Образ Российской психологии в регионах страны и в мире” 

(Krievijas psiholoăijas tēls pasaulē un valsts reăionos). Uzstāšanās ar referātu “Konkurentspēja 

kā profesionālās identitātes veidošanās indikators”. 

Guseva S. 2005, 03-08 July, Granada (Spain). 9th European Congress of Psychology 

„Crossroads of Psychology in a World Without Borders”. Paper’s title: „Professional 

Identification of Adolescents of Latvia in Multicultural Environment”. 

Guseva S. 2005, 13-14 May, Turku (Finland). Nordic Conference on Adult Education: “Adult 

Education – Liberty, Fraternity, Equality?”. Paper’s title: „Education for Adults in Latvia – 

Possibilities and Limitations”. 

Guseva S. 2004.g 25-26.novembris. ViĜĦa (Lietuva). Konference: “Personības psiholoăiskā 

attīstība”. Uzstāšanās ar referātu „The symptoms of Social Disadaptation of Adolescence with 

Deviant Behaviour”. 

Guseva S. 2004.g. 13-17.septembris, (Sudaka, Ukraina, Krima). Konference: ”Migrācija Eiropā: 

sociālie un psiholoăiskie aspekti”. Uzstāšanās ar referātu: „Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze 

un profesionālās identitātes veidošanās īpatnības”. 

Guseva S. 2004, 14-16, April (Tallinn, Estonia). The 2nd Journal of Teacher Education and 

Training Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Paper’s title: „Dynamics 

of Professional Identification During The University Studies”. 

Guseva S. 2002, 15-18, May (Daugavpils, Latvia). The 3 rd International conference: “Person. 

Color. Nature. Music.” Paper’s title: “The influence of Somatic Illness upon the Formation of 

Teenager’s Character Accentuations”. 

Guseva S. 2001, 1-6 July (London, Great Britain). VII th European Congress on Psychology. 

Paper’s title: „The Psychological Conditions of The Formation of Teenagers' Positive Learning 

Motivation”. 

Guseva S. 2000, 12-15, December, (Bangkokā, Taizeme). The Sixth UNESCO ACEID 

International scientific conference “Global and Indigenous Knowledge for a Learning Society: 

Innovative Approaches Including New Technologies and Concepts of Intelligence”. Uzstāšanās 

ar referātu „Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking process 

of younger teenagers 10-12 years old”. 

291

Guseva S. 1995.g. 5-7. oktobris (Daugavpils, Latvija). Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 

Starptautiskā konference „Kultūra. Ekoloăija. Pedagoăiskais process”. Uzstāšanās ar referātu „ 

Par psihodiagnostikas attīstības tendencēm Latvijā”. 

PUBLIKĀCIJAS: 

Guseva S., Dombrovskis V., Iliško D. (2007) Preparing Children for School: The Perspective of 

Sustainability. Journal of Teacher Education for Sustainability, Vol. 8, 48-58. 






Dombrovskis V., Guseva S., Murašovs V. (2004) Dynamics of Professional Identification 

During The University Studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference 

“Sustainable Development. Culture. Education.” Tallinn, 132-140.pp. (CD) 

S.Guseva. (2001) Jaunākā pusaudža personības problēmas diagnostika // Zinātnisko rakstu 

krājums “Tolerance un citas psiholoăiskās un pedagoăiskās problēmas”. Daugavpils,. 61 - 

69.lpp. 

S.Guseva, O.Nikiforovs. (2000) Mūsdienu psihodiagnostikas pamatfunkcijas un mērėi izglītībā.// 

Mākslu pedagogu apvienības un Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Pirmsskolas un 

Pamatskolas pedagoăijas fakultātes starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 

9.-12.lpp. 

A.Ruzha, S.Guseva. (2000) Realization of correctional work with teenagers. // Proceedings of 

the Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today’s reforms for 

tomorrows school’s, Klaipeda, Lithuania, (4 th -7 th May, 2000), - Klaipedos Universitetas, p.p. 

198-203. 

PĀRĒJĀS PUBLIKĀCIJAS: 

1. Guseva S. (2003) Palīdzība bērniem adaptēties skolēna lomai// ”Skolotājs”, Nr.2 (38). 46.- 

50.lpp. 

2. Guseva S., Holopova G. Studentu domāšanas motivācija // Zinātniski metodisko rakstu 

krājums. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija. R., 1999. 

3. S.Guseva. Bērna psihiskās attīstības korekcija: mērėi, uzdevumi, pieejas. RPIVA 

zinātniskā konference “Skolotājs Latvijas skolā”. 1998. 

4. S.Guseva, I.Kokina. IzziĦas aktivitāte un domāšanas attīstības problēmas. RPIVA 

zinātniskā konference “Skolotājs Latvijas skolā. 1998. 

PROJEKTI 

• 2008.g. jūnijs – 2008.g.decembris, Izglītības un zinātnes ministrijas projekta Nr.5-8/08.09 

„Karjeras attīstības atbalsts reăionālajā universitātē ilgtspējīgas attīstības un nodarbinātības 

veicināšanai” pētniece. 

• 2005.g.jūnijs-2007.g.decembris, valsts aăentūras „Profesionālās izglītības attīstības 

aăentūra” Eiropas Sociālā Fonda projekta “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums 

izglītības sistēmā” eksperte. 

292

• 2004-2006.g. - Latvijas ZinātĦu padomes granta Nr. 04.1249 “Latgales reăiona jauniešu 

profesionālā identifikācija pašnoteikšanās periodā” vadītāja. 

II. PEDAGOĂISKĀ DARBĪBA 

• Novadīti maăistra darbi: 33 

• Docētie studiju kursi: 

Akadēmisko bakalaura studiju programma „Psiholoăija”: 

1. Psihodiagnostikas pamati – 3 KP 

Profesionālo bakalaura studiju programma „Pirmsskolas skolotājs”, „Sporta skolotājs”, 

„Mūzikas skolotājs”, „Vizuālās mākslas skolotājs”, „Pamatskolas izglītība”, Pirmā līmeĦa 

augstākās profesionālās izglītības programma „Profesionālās izglītības skolotājs” : 

2. Vispārīgā psiholoăija – 2 KP 

Pirmā līmeĦa augstākās profesionālās izglītības programma „Profesionālās izglītības skolotājs” : 

3. Attīstības psiholoăija – 2 KP; 

Otrā līmeĦa augstākās profesionālas izglītības programma „Vispārējās izglītības skolotājs”: 

4. Vispārīgā un attīstības psiholoăija – 2 KP 


„Mūzikas skolotājs”, „Vizuālās mākslas skolotājs”, „Pamatskolas izglītība”: 

5. Pirmsskolas un pamatskolas pedagoăija – 2 KP 

Profesionālo maăistra studiju programma „Izglītības psihologs”: 

6. Pirmsskolas, sākumskolas un pubertātes vecumposma psiholoăiskas īpatnības I – 2KP; 

7. Personības un individualitātes psiholoăija – 1 KP; 

8. Deviantā un delinkventā uzvedība – 2 KP; 

9. Psiholoăiski pedagoăiskā korekcija II – 2 KP 

Profesionālo bakalaura studiju programma „Pirmsskolas skolotājs”, „Pamatskolas izglītība”: 

10. RotaĜu un spēĜu psiholoăija – 2 KP 

Akadēmisko maăistra studiju programma „Pedagoăija”: 

11. Sociālā pedagoăija – 2 KP; 

Personības attīstības teorijas un iezīmes mūsdienās – 2 KP 

Pirmā līmeĦa augstākās profesionālās izglītības programma „Profesionālās izglītības 

skolotājs”, Akadēmisko maăistra studiju programma „Pedagoăija” : 

12. Sociālā korekcija – 2 KP 

Profesionālo maăistra studiju programma “Sociālais darbs”: 

13. Intervence, korekcija un sociālais darbs ar asociālās uzvedības jauniešiem – 2 KP 

Profesionālo maăistra studiju programma “Sabiedrības un iestāžu vadība”: 

14. Darbs ar personālu un personāla mijiedarbība – 2KP. 

Izstrādātas studiju programmas: 

2008.g. Profesionālo maăistra studiju programma „Sociālais darbs” - akredītēta 

Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniski pētnieciskās iestādēs: 

• 1999.gada decembris un 2000.gada decembris. Maskavas Psiholoăiskais institūts. 

• Latgales Psiholoăiskās palīdzības centra “Valentia” seminārs: “Steidzama 

psiholoăiskā palīdzība cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši tuvinieku zaudējumu” (16 st). 

Sertifikāts Nr.50/24, 15.03.-16.03.2008. 

293

III. CITAS AKTIVITĀTES 

Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedre (The Association for The Advancement of 

Baltic Studies) 

IV. PRASMES 

Darbs ar SPSS datu apstrādes programmu 

2008.gada 14.oktobrī ________________________________S. Guseva 

294


Parādes iela 1, 

Daugavpils Universitāte, 

Daugavpils, LV-5401 

tel.: +371-65428636 

e-pasts: valerijs.dombrovskis@du.lv 

295 


Dzimšanas vieta un gads: Daugavpils, 1963.gada 25.novembris 

IZGLĪTĪBA 

• 1996.g. Latvijas Universitātē iegūts Latvijas Valsts doktora grāds psiholoăijas zinātnes nozarē 

• 1994.g. Daugavpils Pedagoăiskā universitātē iegūts Psiholoăijas maăistra grāds ar psihologa 


• 1991.-93.g. Maskavas Jaunatnes institūtā pēcdiploma psiholoăijas studiju programmas 

students 

• 1989.g. Daugavpils Pedagoăiskā institūta skolotāja diploms 


• 2006.g. septembris – Daugavpils Universitātes Pedagoăijas un Pedagoăiskās psiholoăijas 

katedras docents 

• 2003.g. septembris - 2006.g. jūnijs – Daugavpils Universitātes Pedagoăiskās psiholoăijas 

katedras vadītājs, docents 

• 1997.g. aprīlis – 2003.augusts – Daugavpils Universitātes Psiholoăijas katedras vadītājs 

• 1996.g-2003.g. – Daugavpils Universitātes psiholoăijas katedras docents 

• 1996.g. marts – oktobris – Daugavpils Universitātes Pirmsskolas un Pamatskolas pedagoăijas 

fakultātes prodekāns 

• 1994.g.-1996.g. – Daugavpils Universitātes Pedagoăijas un psiholoăijas katedras lektors 

• 1991.g. – 1993.g. - Daugavpils Universitātes Pedagoăijas un psiholoăijas katedras asistents 

• 1989.g. -1991.g. - Daugavpils Pedagoăiskā institūta Latvijas Jaunatnes Progresa Savienības 

organizācijas vadītājs 

• 1988.g. septembris- decembris - Daugavpils 4.vidusskolas skolotājs 

• 1988.g. februāris – jūnijs - Olaines 35. PTV pasniedzējs 


Konferences 

Dombrovskis V. 2008, 9-11. oktobrīs (Minstere, Vācija) 4. Starptautiskā konference 

„Intelligence and Creativity“, piedalīšanās. 

Dombrovskis V. 2008, 20-25. jūlijs (Berlīne, Vācija) 29. Starptautiskais kongress psiholoăijā. 

Prezentācijas: 

„The Interdependence of Cohesion Mode, Compatibility and Performance in Youth Football 

Teams“; 

„Preparing Children for School Education: The Sustainability Perspective“; 

„Emotional and Typological Peculiarities of Professional Identity Among Teachers and Students 

of Teacher Training Programmes“.

Dombrovskis V. 2008, 4-7. jūnijs (Anadolu Universitāte, Eskišehira, Turcija) 6. Starptautiskā 

konference „Sustainable, Development, Culture and Education”. 

Prezentācija „Developing Professional Efficiency of a Sustainability Oriented Primary School 

Teacher”. 

Dombrovskis V. 2007, 17-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) 5. Starptautiskā konference „Person .Color. 

Nature. Music“. Prezentācija „Features of Professional Identification of Teacher’s Study Programs in 

Latvia“; 

Prezentācija “Typological Peculiarities of Professional Identity of Teachers and Students in Teacher 

Training Programs in Latgale”. 

Dombrovskis V. 2007, 4-9.septembris (Halkidiki, Grieėija) 12. Eiropas kongress sporta 

psiholoăijā „Sport & Exercise Psychology: Bridges between disciplines & cultures”. 

Prezentācija „The Development of Professional Identity of Sport’s Teachers: Emotional and 

Typological Peculiarities”. 

Dombrovskis V. 2007, 3-6. jūlijs (Prāga, Čehija) 10. Eiropas Psiholoăijas kongress “Mapping of 

Psychological Knowledge for Society”. Prezentācija “Competitiveness as an Indicator of 

Sustainable Professional Identity of Teachers”; 

Prezentācija “Latvian Nationality: Construction, Naturalization and Reproduction of Exclusive 

Identities”; 

Prezentācija “The Development of Professional Identity of Teachers: Emotional and Typological 


Dombrovskis V. 2006, 24.-28. septembris (Soči, Krievija). Krievijas ZinātĦu akadēmijas 

Psiholoăijas institūta Starptautiskais forums „Образ Российской психологии в регионах 

страны и в мире” (Krievijas psiholoăijas tēls pasaulē un valsts reăionos). Uzstāšanās ar 

referātu “Konkurentspēja kā profesionālās identitātes veidošanās indikators”. 

Dombrovskis V. 2005, 11-12 November, Vilnius (Lithuania). The International Conference 

„Education Policy Transformations: Migration, Borrowings, Glocalization”. Paper’s title: 

„Peculiarities of Professional Orientation and Career Counseling Policy in Latvia”. 

Dombrovskis V. 2005, 03-08 July, Granada (Spain). 9th European Congress of Psychology 



Dombrovskis V. 2005, 13-14 May, Turku (Finland). Nordic Conference on Adult Education: 

“Adult Education – Liberty, Fraternity, Equality?” Paper’s title: „Education for Adults in Latvia 

– Possibilities and Limitations”. 

Dombrovskis V. 2004.g 25-26.novembris. ViĜĦa (Lietuva). Konference: “Personības 

psiholoăiskā attīstība”. Uzstāšanās ar referātu „The symptoms of Social Disadaptation of 

Adolescence with Deviant Behaviour”. 

296

Dombrovskis V. 2004.g. 13-17.septembris, (Sudaka, Ukraina, Krima). Konference: ”Migrācija 

Eiropā: sociālie un psiholoăiskie aspekti”. Uzstāšanās ar referātiem: „Latvijas studentu Vācijā 

dzīves krīze un profesionālās identitātes veidošanās īpatnības”; 

“Tolerance un migrācijas problēma”. 

Dombrovskis V. 2004, July 18- 22, (Groningen, The Netherlands). 12th European Conference 

on Personality. Paper’s title: „Interrelation of Tolerance and Life’s Values of a Personality”. 

Dombrovskis V. 2004, 14-16, April (Tallinn, Estonia). The 2nd Journal of Teacher Education 

and Training Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Paper’s title: 

„Dynamics of Professional Identification during the University Studies”. 

Dombrovskis V. 2002, 15-18, May (Daugavpils, Latvia). The 3 rd International conference: 

“Person. Color. Nature. Music.” Paper’s title: “The influence of Somatic Illness upon the 

Formation of Teenager’s Character Accentuations”. 

Dombrovskis V. 2001, 1-6 July (London, Great Britain). VII th European Congress on 

Psychology. Paper’s title: „The Psychological Conditions of The Formation of Teenagers' 

Positive Learning Motivation”. 

Dombrovskis V. 1996, June 30-July 4, (Netanya, Israel). The 2 nd International Conference of 

MOFET Institute (Ministry of Education, Culture and Sport of Israel): „Teacher Education: 

Stability, Evolution and Revolution”. Paper’s title: „Pupil’s Personality in Teacher’s 

Conceptions”. 

Dombrovskis V. 1995.g. 5-7. oktobris (Daugavpils, Latvija). Daugavpils Pedagoăiskās 

universitātes Starptautiskā konference „Kultūra. Ekoloăija. Pedagoăiskais process”. Uzstāšanās 

ar referātu „ Par psihodiagnostikas attīstības tendencēm Latvijā”. 



ar referātu „Masu informācijas līdzekĜu ietekme uz personības apziĦas ekoloăizāciju”. 

Dombrovskis V. 1993, 10-15 August (Gothenburg, Sweden). The 6th International Conference 

of The International Study Association on Teacher Thinking. Uzstāšanās ar referātu „The 

Problem of Teacher’s Leadership in Actual and Indirect Interrelations With Pupils”. 

PUBLIKĀCIJAS 

Guseva S., Dombrovskis V., Iliško D. (2007) Preparing Children for School: The Perspective of 

Sustainability. Journal of Teacher Education for Sustainability, Vol. 8, 48-58. 

Dombrovskis V., Guseva S., Murašovs V. (2007) The Development of Professional Identity of 









297

V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. (2004) Dynamics of Professional Identification During 

The University Studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference 

“Sustainable Development. Culture. Education.”, Tallinn, 132-140.pp. (CD) 

V.Dombrovskis, V.Makarevičs, M.Maslova. (2000) Tolerance and Its Manifestations With The 

Secondary School Pupils in The Process of Intergroup Perception. // Proceedings of the 

Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today’s reforms for tomorrows 

school’s, Klaipeda, Lithuania, (4 th -7 th May, 2000), - Klaipedos Universitetas,. p.p. 70-75. 

Dombrovskis V., Ruža A. (1999) Vērtību satura modeĜi dažāda vecuma un statusa grupās. // 

Daugavpils Pedagoăiskās Universitātes 7.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums,- 

A9. Pedagoăijas un psiholoăijas zinātnes. - Daugavpils, “Saule”, - 159.lp. 

Dombrovskis V., Volkovics B. (1997) Pupil’s Personality in Teacher’s Conceptions // 

Proceedings of The 2 nd International Conference on Teacher Education: Stability, Evolution and 

Revolution // June 30-July 4, 1996, Netanya, Israel / Ministry of Education, Culture and Sport, 

MOFET Institute,– vol.A. (ed. by Ephraty N., Lidor R.) – p.p.187-194. 

Dombrovskis V. (1995) Skolotāja priekšstats par skolēna personību. Promocijas darba 

kopsavilkums. Rīga, Latvijas Universitāte, - 1-32. lpp. 

PROJEKTI 

• 2008.g. jūnijs – 2008.g.decembris, Izglītības un zinātnes ministrijas projekta Nr.5-8/08.09 

„Karjeras attīstības atbalsts reăionālajā universitātē ilgtspējīgas attīstības un 

nodarbinātības veicināšanai” pētnieks. 

• 2007.g.jūlijs - 2007.g.decembris, Izglītības un zinātnes ministrijas projekta Nr. 5-20/07.16 

„Karjeras attīstības atbalsts reăionālajā universitātē ilgtspējīgas attīstības un 

nodarbinātības veicināšanai (pilotprojekts)” pētnieks. 

• 2005.g.jūnijs - 2007.g.decembris, valsts aăentūras „Profesionālās izglītības attīstības 

aăentūra” Eiropas Sociālā Fonda projekta “Karjeras izglītības programmu 

nodrošinājums izglītības sistēmā” eksperts. 

• 2004 - 2006.g. - Latvijas ZinātĦu padomes granta Nr. 04.1249 “Latgales reăiona jauniešu 

profesionālā identifikācija pašnoteikšanās periodā” pētnieks. 



• Docētie studiju kursi: 10 






2. Sociālā un personības psiholoăija – 2 KP 


3. Saskarsmes psiholoăija – 2 KP 

Profesionālo bakalaura studiju programma „Sporta skolotājs”: 

4. Sporta psiholoăija – 2 KP 

298

Akadēmisko bakalaura studiju programma „Ekonomika”: 

5. Sociālā psiholoăija – 4 KP 


6. Profesionālās karjeras izvēle – 2KP 


7. Sadarbības pedagoăija un psiholoăija – 2 KP 

Akadēmisko maăistra studiju programma „Socioloăija”: 

8. Masu komunikācija un sabiedriskā apziĦa – 2 KP 

Akadēmisko maăistra studiju programma „Psiholoăija”: 

9. Migrācijas procesu psiholoăiskie un sociālie aspekti – 2 KP 

Profesionālā maăistra studiju programma „Karjeras konsultants”: 

10. Konsultēšanas teorija un metodika I – 4 KP 


2008.g. Profesionālo maăistra studiju programma „Izglītības psihologs” - akreditēta 

Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniski pētnieciskās 

iestādēs: 

• Latgales Psiholoăiskās palīdzības centra “Valentia” seminārs: “Steidzama psiholoăiskā 

palīdzība cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši tuvinieku zaudējumu” (16 st). Sertifikāts Nr.50/24, 

15.03.-16.03.2008. 

• Latgales Psiholoăiskās palīdzības centra “Valentia” seminārs: “Narratīvā pieeja 

psihologu un sociālo darbinieku darbā ar sociāli izstumtiem cilvēkiem” (16 st). Sertifikāts 

Nr.46/16, 10.11.-11.11.2007. 

• 2007.g. Rīga, Latvijas Sporta Pedagoăijas Akadēmijas un Latvijas Treneru 

Tālākizglītības centra sporta speciālistu - treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursi „Jauna pieeja jēdzienam par sportistu psiholoăisko sagatavošanu”. 

• 2003.g. Rīga, „Sorosa Fonds Latvijā” programmas “PārmaiĦas izglītībā” un Izglītības un 

Zinātnes Ministrijas sadarbības projekta “Atvērtā skola” tālākizglītības programmas 

“Starpkultūru un bilingvālā izglītība” (292 stundas) apliecība. 

• 1995.g. Rīga, EU-PHARE un Latvijas Valsts Administrācijas skolas Mācīšanas 

metodoloăijas kursu sertifikāts. 

• 1994.g. Ronne, Dānija. EU-PHARE un Latvijas Valsts Administrācijas skolas 

organizētajos saskarsmes un psiholoăijas kursu sertifikāts. 


• Latvijas Sporta Psiholoăijas asociācijas biedrs 

• Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedrs (The Association for The Advancement of 


IV. Prasmes 

Darbs ar SPSS datu apstrādes programmu 

2008.gada 14.oktobrī 

299 

________________________V.Dombrovskis

300 

Nikolaja RomaĦenko dzīves un darba gājums 



NIKOLAJS ROMAĥENKO 

Dzimšanas dati: 1952. gada 1.janvāris, Baltkrievija 

Dzīves vieta: Šaurā 2. – 19, Daugavpils, LV-5410, tālrunis – 5443569, 

mob.: 6161545 e-mail: nik14@one.lv 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Sporta komplekss Kandavas iela 1, Daugavpils, 

LV - 5407, tālrunis-5427843, 5428664 

VALODAS PRASMES 

latviešu valoda, krievu valoda, baltkrievu valoda 


2004, doktorantūra DU 

1996, MA (Maăistra grāds), Maăistra darbs „Pedagoăiskā kontrole kā skolēnu fiziskās audzināšanas 

procesa regulēšanas faktors” Daugavpils Pedagoăiskajā universitātē, Daugavpilī, Latvijā 

1976, augstākā, Baltkrievijas Fiziskās kultūras institūts fiziskās audzināšanas skolotāja kvalifikācija, 

basketbola trenera kvalifikācija 

1969, vidējā, Atestāts Novopolockas 2. vidusskolā (Baltkrievijā) 


Kopš 2004. gada prodekāns, Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultāte, Parādes iela 1, 

LV – 5400 

Kopš 2003. gada lektors, Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku 

katedra, Parādes iela 1, LV – 5400 

1994.-2003. pasniedzējs, lektors, DPU Sporta metodikas katedra, Parādes iela 1, LV – 5400 

1994. treneris, Daugavpils basketbola klubs, Imantas 96, LV - 5400 

1982. –1994. treneris, PreiĜu rajona BJSS (Līvānos), Aglonas 24, LV - 5300 

1979. –1982. sporta metodists un basketbola treneris, Līvānu stikla rūpnīca, RaiĦa 63, LV 5300 

1977. –1979. direktors, Novopolockas 2. sporta skola 

1976. –1977. dienests Padomju Armijas rindās 

1975. –1976. pasniedzējs – stažieris, Baltkrievijas fiziskās kultūras institūts, Sporta spēĜu katedra

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS 

Raksti zinātniskajos žurnālos, rakstu krājumos u.c. recenzētos izdevumos 

Žilinska, A., AntoĦeviča, L., Stalidzāne, S., RomaĦenko, N., 2005 septembris Екологические 

аспекти питания. Otrais starptautiskais ekoloăiskais simpozijs „Екологические проблемы 

природно – технических комплексов”, rakstu krājums, Polocka, Baltkrievija. 2.sējums, 93.-95.lpp. 

UDK 613.2. 

Čapulis, S., RomaĦenko, N., 2004. 10.-11.09. Взаимосвязь екологического и физического 

воспитания человека. Pirmais starptautiskais ekoloăiskais simpozijs „Екологические проблемы 

природно – технических комплексов”, rakstu krājums, Polocka, Baltkrievija. 2.sējums, 239.- 

243.lpp. 

AntoĦeviča, L., Žilinska, A., Stalidzāne, S., RomaĦenko, N., 2004.gada 10.-11.09.Екологические 

аспекти воспитания. Pirmais starptautiskais ekoloăiskais simpozijs „Екологические проблемы 

природно – технических комплексов”, rakstu krājums, Polocka, Baltkrievija. 2.sējums, 93.-95.lpp. 

UDK 613.2. 

RomaĦenko, N., 27.-28.04. Atsevišėu konfliktu ietekme uz treniĦu un sacensību procesu basketbola 

apmācības sākumposma grupās. Daugavpils, rakstu krājums A 10 25-28 lpp. 

RomaĦenko, N., Jasvins, V., 1996.g. aprīlis zinātniski pētnieciskais darbs pedagoga profesijā. 

Pedagoăiskā kontrole skolēnu fiziskās audzināšanas procesa regulēšanas faktors. DPU izdevniecība 

„Saule” Sērija A 120-123 LPP. 

RomaĦenko, N., Krotovs, V., 1975 г Минск Материалы 10 Республиканского конкурса 

студенчиских работ (3. место) Вероятное последования в экспериментальных условиях 

успешности выполнения технических приемов в зависимости от их координационной 

сложности баскетболистов различной квалификации. 

Dalība starptautiskās konferencēs 

8. 2006.g. 17.-18.maijs, II starptautiski zinātniski praktiskā konference „Актуальные проблемы 

теории и методики физической культури, спорта и туризма”, sertifikāts 

9. 2003.g. 26.novembris, starptautiskā konference „Latvijas basketbols laikmetu griežos” Rīgā 


10. 2006.g. 17.-18.maijs, II starptautiski zinātniski praktiskā konference „Актуальные проблемы 

теории и методики физической культури, спорта и туризма”, sertifikāts 

11. 2003.g. 26.novembris, starptautiskā konference „Latvijas basketbols laikmetu griežos” Rīgā 

301

302 

Dalība ar referātu cita veida konferencēs 

1. 1999.g. Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 7.ikgadējā zinātniskā konference, referāts „Jauno 

basketbolistu sagatavotība sākumposmā”. 

2. 1998.g. Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 6. ikgadējā zinātniskā konference, referāts 

„Komandas vadīšanas mācību treniĦos augstskolās. 

3. 1997.g. Daugavpils Pedagoăiskās universitātes ikgadējā zinātniskā konference, referāts „Dažas 

īpatnības basketbolistu ātruma-spēka sagatavotībā” 

1996.g. Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 4. ikgadējā zinātniskā konference, referāts „Metodiski 

materiāli fiziskās audzināšanas skolotājiem 


Vadītie bakalaura darbi: 40 


Bakalaura profesionālo studiju programmas “Fiziskās audzināšanas skolotājs / Sporta skolotājs” 

Basketbols un tā mācību metodika 4 KP 

Handbols un tā mācību metodika 3 KP 

ĀSNOV (ārpusskolas sporta nodarbības organizēšana un vadīšana) 2 KP 

4. Bērnu sporta nometnes organizēšana un vadīšana 1 KP 


10/11/2006, Sporta speciālistu sertifikācijas komisija, Sporta speciālista sertifikāts (B kategorijas 

treneris), Nr. 0788 

13/10-14/10/2006, Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas treneru tālākizglītības centrs, 

izglītības un sporta speciālistu profesionālās pilnveides kursi, apliecība Nr. 139 

12/10-13/10/2006, Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu bērnu un jauniešu nometĦu vadītāju 

kursu programma, apliecība 






izglītības un sporta speciālistu profesionālās pilnveides kursi, apliecība Nr. 378-T 

17/05/2003, Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas treneru tālākizglītības centrs, izglītības 

un sporta speciālistu profesionālās pilnveides kursi, apliecība Nr. 853-T 

Darbība profesionālajās un sabiedriskajās organizācijās 

- Latvijas jaunatnes basketbola līgas Daugavpils komandu treneris 

- nacionālās kategorijas tiesnesis basketbolā 

- Daugavpils Olimpiskā centra padomes loceklis, Basketbola treneris „A” pakāpe 

- Latvijas izlases 4-20 treneris 

- Sieviešu un vīriešu Daugavpils komandas treneris 

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) 


Kopš 2001, IVF domes loceklis 

2006. gada 14.oktobrī Nikolajs RomaĦenko



303 

SERGEJA ČAPUěA dzīves un darba gājums 


Dzimšanas dati: 1975. gada 27.septembris, Daugavpils 

Dzīves vieta: Rīgas 76a-12, LV-5403, Daugavpils, mob.: + 371 29799547 


tel.: +371 54-28636, e-mail.: sps@dau.lv 


latviešu – pilnībā; 

krievu – pilnībā; 

angĜu – ar vārdnīcas palīdzību. 

IZGLĪTĪBA 

No 2003. Studijas Doktorantūrā, Daugavpils Universitātē. 

2001. – 2003. Pedagoăijas maăistra grāds „Sociālā pedagoăija”, Daugavpils 


1997. – 2001. Studijas Daugavpils Pedagoăiskajā Universitātē Sporta pedagoăijas nodaĜā 

studiju programmā “Fiziskās audzināšanas skolotājs, bakalaurs pedagoăijā” 

1990. – 1994. Daugavpils DzelzceĜa tehnikums, ieguvu specialitāti “Tehniėis – 

elektromehāniėis, dīzeĜlokomotīves mašīnista palīgs” 

1982. – 1990. Daugavpils 15.vidusskola 

ZINĀTNISKIE GRĀDI 

2003.g. – Maăistrs pedagoăijā 

2001.g. – Pedagoăijas bakalaurs 


No 2006. gada profesionālās studiju programmas “Sporta skolotājs” sekretārs, Daugavpils 

universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedra, 

Parādes iela 1, LV-5401 

No 2003. gada DU Izglītības un vadības fakultātē, Mācību metodiku katedras lektos 

2001. – 2003. DU Sporta pedagoăijas nodaĜas Sporta metodikas katedras asistents 

No 2001.gada Daugavpils 2. (invalīdu) bērnudārzs, ārstnieciskās vingrošanas nodarbību 

vadītājs 


Raksti zinātniskajos žurnālos, rakstu krājumos u.c. recenzētos izdevumos

304 

1. Sergejs Chapulis. 2007. 11 – 14 July (Juvaskyla, Somija). 12th Annual Congress of 

the Eropean College of Sport Science (abstract). 

2. Sergejs Čapulis, Natālija GeriĦa, , Irina Kazakeviča. Wholeness of the content of a 

process of physical and spiritual development of a person. //Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika. Ceturtās starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums.- 2005. – 453. - 

460. 

3. Sergejs Čapulis, Natālija GeriĦa, Irina Kazakeviča. Students’ motives for choosing the 

specialty “Sport Teacher”. „Holistic Education”. //Sustainable Development, Culture and 

Education Conference Guide & Proceeding CD. - 2005. 

4. Sergejs Čapulis, Natālija GeriĦa, Irina Kazakeviča. Wholeness of the content of a process 

of physical and spiritual development of a person.// „Holistic Education”. Sustainable 

Development, Culture and Education Conference Guide & Proceeding CD.: 2005. 

5. Чапулис С., „Взаимосвязь физического и экологического воспитания человека”. 

Экологические проблемы природно-технических комплексов. Тезисы докладов 1 

международного экологического симпозиума в городе Полоцке. B 2-х томах. Том 

2. – Полоцк: УО „ПГУ”, 2004.- 284 с. 

6. Sergejs Capulis, JeĜena Badjanova. Theoretical analysis of the use of music at sport 

classes in the context of sustainable development.// “Education for Democracy as a Part 

of Education for Sustainable Development”. Sustainable Development, Culture and 

Education Conference Guide: 2006. 

7. Чапулис С., Гериня Н., Казакевич И. Анализ подготовки спортсменов в условиях 

региона на базе ДЮСШ N.1 г. Даугавпилса в период с 1997-2003г. 5 

международная научно-практическая конференция „Организация физической 

культуры и спорта в условиях региона. Krievija, KaliĦingrada. 2003. gada 17- 

19.maijs. (Iesniegts publicēšanai). 


1. 2007. 11 – 14 July (Juvaskyla, Somija). 12th Annual Congress of the Eropean 

College of Sport Science. 

1. 2006. g. 31/05.-03/06. ceturtā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. 

Culture. Education.” Helsinkos; referāts “Theoretical analysis of the use of music at sport 

classes in the context of sustainable development” 

2. 2006.g. 17-18. maijs, jauno zinātnieku 2. starptautiskā zinātniski – praktiskā konference 

“Актуальные проблемы теории и методики физической культуры, спорта и 

туризма”, Белорусский Государственный университет физической культуры, 

Baltkrievija, Minska, sertifikāts 

3. 2005. g. 22.-25. maijs, trešā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. 

Culture. Education.” Fehtā; referāts “ Wholeness of the content of a process of physical 

and spiritual development of a person.” 

4. 2004 g. maijs, Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes ceturtā 

starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts „ Wholeness of the 

content of a process of physical and spiritual development of a person” 


1. „Lokanības attīstība 10 – 12 gadīgiem bērniem, kuri nodarbojas ar karatē”. DPU 9. 

ikgadējās zinātniskās konferences „Rakstu krājums”. A 14. dpu „Saule”, 2001. 

2. „Lokanības attīstīšanas metodika 10 – 12 gadus veciem karatistiem”. DU 10. ikgadējās 

zinātniskās konferences „Rakstu krājums”. A 15. dpu „Saule”, 2002.

305 

3. DU 45. jauno zinātnieku konference 2003. gada 5. – 9. maijā. „Karatē nodarbību ietekme 

uz 10 – 13 gadus vecu bērnu un pusaudžu gribas un fizisko attīstību un trauksmainības 

līmeni.” 


24-25/05/2007, Rēzekne, Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas treneru talākizglītības 

centrs, sporta speciālistiem – treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursi, apliecība Nr. 318 

23-25/03/2007, Vroclavs (Polija), starptautiskāis treneru seminārs, sertifikāts 

17-26/03/2006, apguvu Izglītības un Zinātnes Ministrijas apstiprinātu bērnu un jauniešu 

nometĦu vadītāju kursu programmu (Apliecība Nr. DP 000089) 

1999., 2000.g. – angĜu valodas kursi 


Docētie studiju kursi: Vingrošana un tās mācību metodika 8 KP 

Pašaizsardzība un tās mācību metodika 1 KP 

Projektu izstrāde un vadība 1 KP 

Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika 

Izstrādātie studiju kursi: Studiju programmā „Sporta skolotājs”: 

Pašaizsardzība un tas mācību metodika 

Projektu izstrāde un vadība 




No 2007. profesionālās studiju programmas "Sporta skolotājs" padomes loceklis 

18/10/2007 Mag.paed. Sergejs Čapulis ……………………


Parādes iela 1, 



tel. 5428636 

e-pasts: valerijs.dombrovskis@du.lv 

306 


Dzimšanas vieta un gads: Daugavpils, 1963.gada 25.novembris 

IZGLĪTĪBA 

• 1996.g. Latvijas Universitātē iegūts Latvijas Valsts doktora grāds psiholoăijas zinātnes nozarē 

• 1994.g. Daugavpils Pedagoăiskā universitātē iegūts Psiholoăijas maăistra grāds ar psihologa 


• 1991.-93.g. Maskavas Jaunatnes institūtā pēcdiploma psiholoăijas studiju programmas 

students 

• 1989.g. Daugavpils Pedagoăiskā institūta skolotāja diploms 


• 2006.g. septembris – Daugavpils Universitātes Pedagoăijas un Pedagoăiskās psiholoăijas 

katedras docents 

• 2003.g. septembris - 2006.g. jūnijs – Daugavpils Universitātes Pedagoăiskās psiholoăijas 

katedras vadītājs, docents 

• 1997.g. aprīlis – 2003.augusts – Daugavpils Universitātes Psiholoăijas katedras vadītājs 

• 1996.g-2003.g. – Daugavpils Universitātes psiholoăijas katedras docents 

• 1996.g. marts – oktobris – Daugavpils Universitātes Pirmsskolas un Pamatskolas pedagoăijas 

fakultātes prodekāns 

• 1994.g.-1996.g. – Daugavpils Universitātes Pedagoăijas un psiholoăijas katedras lektors 

• 1991.g. – 1993.g. - Daugavpils Universitātes Pedagoăijas un psiholoăijas katedras asistents 

• 1989.g. -1991.g. - Daugavpils Pedagoăiskā institūta Latvijas Jaunatnes Progresa Savienības 

organizācijas vadītājs 

• 1988.g. septembris- decembris - Daugavpils 4.vidusskolas skolotājs 

• 1988.g. februāris – jūnijs - Olaines 35. PTV pasniedzējs 


Konferences 

Dombrovskis V. 2007, 17-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) 5. Starptautiskā konference „Person .Color. 

Nature. Music“. Prezentācija „Features of Professional Identification of Teacher’s Study Programs in 

Latvia“; 

Prezentācija “Typological Peculiarities of Professional Identity of Teachers and Students in Teacher 

Training Programs in Latgale”. 

Dombrovskis V. 2007, 4-9.septembris (Halkidiki, Grieėija) 12. Eiropas kongress sporta 

psiholoăijā „Sport & Exercise Psychology: Bridges between disciplines & cultures”. 

Prezentācija „The Development of Professional Identity of Sport’s Teachers: Emotional and 

Typological Peculiarities”.

Dombrovskis V. 2007, 3-6. jūlijs (Prāga, Čehija) 10. Eiropas Psiholoăijas kongress “Mapping of 

Psychological Knowledge for Society”. Prezentācija “Competitiveness as an Indicator of 

Sustainable Professional Identity of Teachers”; 

Prezentācija “Latvian Nationality: Construction, Naturalization and Reproduction of Exclusive 

Identities”; 

Prezentācija “The Development of Professional Identity of Teachers: Emotional and Typological 


Dombrovskis V. 2006, 24.-28. septembris (Soči, Krievija). Krievijas ZinātĦu akadēmijas 

Psiholoăijas institūta Starptautiskais forums „Образ Российской психологии в регионах 

страны и в мире” (Krievijas psiholoăijas tēls pasaulē un valsts reăionos). Uzstāšanās ar 

referātu “Konkurentspēja kā profesionālās identitātes veidošanās indikators”. 

Dombrovskis V. 2005, 11-12 November, Vilnius (Lithuania). The International Conference 

„Education Policy Transformations: Migration, Borrowings, Glocalization”. Paper’s title: 

„Peculiarities of Professional Orientation and Career Counseling Policy in Latvia”. 

Dombrovskis V. 2005, 03-08 July, Granada (Spain). 9th European Congress of Psychology 



Dombrovskis V. 2005, 13-14 May, Turku (Finland). Nordic Conference on Adult Education: 

“Adult Education – Liberty, Fraternity, Equality?” Paper’s title: „Education for Adults in Latvia 

– Possibilities and Limitations”. 

Dombrovskis V. 2004.g 25-26.novembris. ViĜĦa (Lietuva). Konference: “Personības 

psiholoăiskā attīstība”. Uzstāšanās ar referātu „The symptoms of Social Disadaptation of 

Adolescence with Deviant Behaviour”. 

Dombrovskis V. 2004.g. 13-17.septembris, (Sudaka, Ukraina, Krima). Konference: ”Migrācija 

Eiropā: sociālie un psiholoăiskie aspekti”. Uzstāšanās ar referātiem: „Latvijas studentu Vācijā 

dzīves krīze un profesionālās identitātes veidošanās īpatnības”; 

“Tolerance un migrācijas problēma”. 

Dombrovskis V. 2004, July 18- 22, (Groningen, The Netherlands). 12th European Conference 

on Personality. Paper’s title: „Interrelation of Tolerance and Life’s Values of a Personality”. 

Dombrovskis V. 2004, 14-16, April (Tallinn, Estonia). The 2nd Journal of Teacher Education 

and Training Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Paper’s title: 

„Dynamics of Professional Identification during the University Studies”. 

Dombrovskis V. 2002, 15-18, May (Daugavpils, Latvia). The 3 rd International conference: 

“Person. Color. Nature. Music.” Paper’s title: “The influence of Somatic Illness upon the 

Formation of Teenager’s Character Accentuations”. 

Dombrovskis V. 2001, 1-6 July (London, Great Britain). VII th European Congress on 

Psychology. Paper’s title: „The Psychological Conditions of The Formation of Teenagers' 

Positive Learning Motivation”. 

307

Dombrovskis V. 1996, June 30-July 4, (Netanya, Israel). The 2 nd International Conference of 

MOFET Institute (Ministry of Education, Culture and Sport of Israel): „Teacher Education: 

Stability, Evolution and Revolution”. Paper’s title: „Pupil’s Personality in Teacher’s 

Conceptions”. 



ar referātu „ Par psihodiagnostikas attīstības tendencēm Latvijā”. 



ar referātu „Masu informācijas līdzekĜu ietekme uz personības apziĦas ekoloăizāciju”. 

Dombrovskis V. 1993, 10-15 August (Goteborg, Sweden). The 6th International Conference of 

The International Study Association on Teacher Thinking. Uzstāšanās ar referātu „The Problem 

of Teacher’s Leadership in Actual and Indirect Interrelations With Pupils”. 

PUBLIKĀCIJAS 










V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. (2004) Dynamics of Professional Identification During 

The Univresity Studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference 

“Sustainable Development. Culture. Education.”, Tallinn, 132-140.pp. (CD) 

V.Dombrovskis, V.Makarevičs, M.Maslova. (2000) Tolerance and Its Manifestations With The 

Secondary School Pupils in The Process of Intergroup Perception. // Proceedings of the 

Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today’s reforms for tomorrows 

school’s, Klaipeda, Lithuania, (4 th -7 th May, 2000), - Klaipedos Universitetas,. p.p. 70-75. 

Dombrovskis V., Ruža A. (1999) Vērtību satura modeĜi dažāda vecuma un statusa grupās. // 

Daugavpils Pedagoăiskās Universitātes 7.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums,- 

A9. Pedagoăijas un psiholoăijas zinātnes. - Daugavpils, “Saule”, - 159.lp. 

Dombrovskis V., Volkovics B. (1997) Pupil’s Personality in Teacher’s Conceptions // 

Proceedings of The 2 nd International Conference on Teacher Education: Stability, Evolution and 

Revolution // June 30-July 4, 1996, Netanya, Israel / Ministry of Education, Culture and Sport, 

MOFET Institute,– vol.A. (ed. by Ephraty N., Lidor R.) – p.p.187-194. 

Dombrovskis V. (1995) Skolotāja priekšstats par skolēna personību. Promocijas darba 

kopsavilkums. Rīga, Latvijas Universitāte, - 1-32. lpp. 

308

PROJEKTI 

• 2007.g. jūlijs Izglītības un zinātnes ministrijas projekta Nr. 5-20/07.16 „Karjeras 

attīstības atbalsts reăionālajā universitātē ilgtspējīgas attīstības un nodarbinātības 

veicināšanai (pilotprojekts)” 

• 2005.g.jūnijs-2007.g.decembris valsts aăentūras „Profesionālās izglītības attīstības 

aăentūra” Eiropas Sociālā Fonda projekta “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums 

izglītības sistēmā” eksperts. 

• 2004-2006.g. - Latvijas ZinātĦu padomes granta Nr. 04.1249 “Latgales reăiona 

jauniešu profesionālā identifikācija pašnoteikšanās periodā” pētnieks. 



• Docētie studiju kursi: 9 






2. Sociālā un personības psiholoăija – 2 KP 


3. Saskarsmes psiholoăija – 2 KP 

Profesionālo bakalaura studiju programma „Sporta skolotājs”: 

4. Sporta psiholoăija – 2 KP 

Akadēmisko bakalaura studiju programma „Ekonomika”: 

5. Sociālā psiholoăija – 4 KP 


6. Profesionālās karjeras izvēle – 2KP 


7. Sadarbības pedagoăija un psiholoăija – 2 KP 

Akadēmisko maăistra studiju programma „Socioloăija”: 

8. Masu komunikācija un sabiedriskā apziĦa – 2 KP 

Akadēmisko maăistra studiju programma „Psiholoăija”: 

9. Migrācijas procesu psiholoăiskie un sociālie aspekti – 2 KP 


2006.g. Profesionālo maăistra studiju programma „Izglītības psihologs” - licencēšana 


309

310 

• 2007.g. Rīga, Latvijas Sporta Pedagoăijas Akadēmijas un Latvijas Treneru 

Tālākizglītības centra sporta speciālistu - treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursi „Jauna pieeja jēdzienam par sportistu psiholoăisko sagatavošanu”. 

• 2003.g. Rīga, „Sorosa Fonds Latvijā” programmas “PārmaiĦas izglītībā” un Izglītības un 

Zinātnes Ministrijas sadarbības projekta “Atvērtā skola” tālākizglītības programmas 

“Starpkultūru un bilingvālā izglītība” (292 stundas) apliecība. 

• 1995.g. Rīga, EU-PHARE un Latvijas Valsts Administrācijas skolas Mācīšanas 

metodoloăijas kursu sertifikāts. 

• 1994.g. Ronne, Dānija. EU-PHARE un Latvijas Valsts Administrācijas skolas 

organizētajos saskarsmes un psiholoăijas kursu sertifikāts. 


• Latvijas Sporta Psiholoăijas asociācijas biedrs 

• Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedrs (The Association for The Advancement of 


2007.gada 22. oktobrī 

________________________V.Dombrovskis


311 

CV 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte (DU) Izglītības un vadības fakultāte (IVF), 

Mācību metodiku katedra (MMK), Sporta komplekss DU, Kandavas iela,1 


Tel.Nr.: +371 5427843, +371 5424496, +371 26357067 

E-pasts.: kazakevi4a@inbox.lv 

Dzimšanas dati: 1963.gada 23.decembrīs, Karēlijā 


no 2003.gadā studēju Latvijas Sporta Akadēmijā doktorantūra 

1995.g. MA (Maăistra grāds sporta pedagoăijā) Maăistra darbs “Biomehāniskās stimulācijas 

ietekme uz plecu joslas muskuĜu spēku” 

1995.g. maăistrantūra Latvijas Sporta Akadēmijā 

1985.g. augstākā, Latvijas Fiziskās kultūras institūts, fiziskās audzināšanas pasniedzēja 

kvalifikācija, diploms Latvijas Fiziskās kultūras institūts 

1981.g. vidējā, Atestāts Černjahovskas 6.vidusskolā 


No 2003.g lektore Mācību metodiku katedrā 

1998 - 2003 lektore Sporta metodikas katedrā 

1995 – 1998 lektore DPU Fiziskās audzināšanas katedrā 

1989 – 1993 pasniedzēja DPI Fiziskās audzināšanas katedrā 

1985 – 1989 fiziskās audzināšanas skolotāja Dobeles 2.vidusskolā 


KONFERENCES 

1. Kazakeviča I. 1996.(Daugavpils, Latvija) Pasniedzēju un studentu zinātniski metodiskās 

konferencē „Zinātniski pētnieciskais darbs pedagoga profesijā” piedalīšanas sekcijā. 

2. Kazakeviča I., 1998. 7.-8. martā (Daugavpils, Latvija) 6.ikgadējā zinātniskā konferencē 

„Zināšanu kvalitātes problēmas” piedalīšanas sekcijā. 

3. Kazakeviča I. 1998 (Vitebska, Baltkrievija) 3.reăionālajā zinātniski-praktiskajā konferencē 

„Физическая культура и спорт в системе организованного отдыха студенческой 

молодежи” piedalīšanas sekcijā. 

4. Kazakeviča I. 1999. ( KaĜiĦlngrada, Krievija) 3.Starptautiskajā zinātniski-praktiskajā 

konferencē „Физлультурно-оздоровительная и спортивная работа в звеньях системы 

образования” piedalīšanas sekcijā. 

5. Kazakeviča I. 2000, .(Daugavpils, Latvija) 8 ikgadējā zinātniskajā konferencē„Zināšanu 

kvalitātes problēmas” piedalīšanas sekcijā. 

6. Kazakeviča I. 2001. (KaĜiĦlngrada, Krievija) 4.Starptautiskajā zinātniskajā konferencē 

„Проблемы профессионального образования по физической культуре и спорту” 

piedalīšanas sekcijā. 

7. Kazakeviča I. 2003. (KaĜiĦlngrada, Krievija) 5.Starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē„Проблемы профессионального образования по физической культуре и спорту” 

piedalīšanas sekcijā.

8. Kazakeviča I. 2006. 19. marta (Rīga) Starptautiskajā zinātniskajā konferencē. Piedalīšanas 

sekcijā. 

9. Казакевич И., 2006. 17.-18. мая (Минск, Белоруссия) II Международная научнопрактическая 

конференция молодых ученых «Актуальные проблемы теории и методики 

физической культуры, спорта и туризма». Piedalīšanas sekcijā. 

10. Kazakeviča, I., 2006.31.maija-3.junija.(Helsinki, Somija). The Fourth International Journal 

of Teacher Education and Training Conference. Piedalīšanas sekcijā. 

11. Kazakeviča I. 2007. 19. marta (Rīga) Starptautiskajā zinātniskajā konferencē. Piedalīšanas 

sekcijā. 

12. Казакевич И., 2007. 17.-18. мая (Минск, Белоруссия) XI Международный научный 

конгресс «Современный олимпийский спорт и спорт для всех» piedalīšanas sekcijā. 

13. Kazakevicha I. 2007. 11 – 14 July (Juvaskyla, Somija). 12th Annual Congress of the 

Eropean College of Sport Science. Piedalīšanas sekcijā. 

14. Kazakeviča, I., 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) V starptautiskās konferences 

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. “ Piedalīšanas sekcijā. 

15. Kazakevicha I. 2008. 03-07 July (Estoril, Portugal). 13th Annual Congress of the Eropean 

College of Sport Science. Piedalīšanas sekcijā. 

PUBLIKĀCIJAS 

1. Казакевич И., Маклакова В., Гериня Н. 2004.(Полоцк, Белоруссия) Международный 

экологический симпозиум „Экологические проблемы природно-технических 

комплексов”с.199 – 201 c. 

2. Kazakeviča, I., Čapulis, S., GeriĦa, N. 2005. 18.-21. maijs (Daugavpils, Latvija) Ceturtās 

starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika “ 453 -460 lpp. 

4. Kazakevicha I., Chapulis S., Gerina N. 2005. (Fekta, Vācija) Starptautiskajā Zinātniskajā 

konferencē „Holistic Education”. Sustainable Development, Culture and Education 

Conference Guide & Proceeding CD. 453.-460 pp. 

5. Казакевич И., Чапулис С., Гериня Н. 2005. 26.-29.oktobrī (KaĜiĦlngrada, Krievija) 6. 

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē „ Теория и практика физической культуры и 

спорта в современных условиях развития образования” 127-133 lpp. 

6. Kazakeviča, I., Maklakova, V., Stalidzane, S., 2006.31.maija-3.junija.(Helsinki, Somija). The 

Fourth International Journal of Teacher Education and Training Conference „Education 

for Democracy as a Part of Education for Sustainable Development”68-69 lpp.(abstract). 

7. Kazakeviča I., Žilinskis L., 2007. 19. marta (Rīga, Latvija). Starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē. Ăimenes un pirmsskolas mācību iestāžu attieksme pret bērnu pareizas stājas 

veidošanu.62-67 lpp. 

8. Казакевич И., Маклакова В., 2007. 17.-18. мая (Минск, Белоруссия) XI Международный 

научный конгресс «Современный олимпийский спорт и спорт для всех». 

«Использование аэробики в учебных формах со студентами различного уровня 

физической работоспособности». 

9. Kazakevicha I. 2007. 11 – 14 July (Juvaskyla, Somija). 12th Annual Congress of the Eropean 

College of Sport Science (abstract). 

10. Kazakeviča, I., Čapulis, S., 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) V starptautiskās 

konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika “. 

11. Kazakevicha I. 2008. 03-07 July (Estoril, Portugal). 13th Annual Congress of the Eropean 

College of Sport Science. 135 lpp.(abstract). 

312


Vadītie bakalaura darbi:~ 50 

Docētie studiju kursi: ~ 60 

Studiju programmā „Sporta skolotājs”. 

Vingrošanas un tās mācību metodika 8 KP 

Aerobika un tās mācību metodika 2 KP 

Ritmika ,tautas dejas un tās mācību metodika 1 KP. 

Profesionālās kvalifikācijas prakse. 


2008.g.27.septembrī. Rīga. Starptautiskais kvalifikācijas celšanas seminārs. ”Aerobikas svētki”. 

Sertifikāts. (10 st.). 

2008.g.13.aprīlī. Rīga. Starptautiskais kvalifikācijas celšanas seminārs (aerobikas instruktoru 

praksei). „Pilates”. Sertifikāts.(16 st.). 

2008.g.5. martā. Daugavpils. Sākumskolas sporta skolotāju seminārs „Ar gudru ziĦu…”. 

Apliecība Nr. 6129. 

2007.g. 12. septembrī. Daugavpils. „Sirds veselibas veicināšanas atbalsta tīkla izveidei valstī”. 

Sertifikāts. 

2007.g. 14.07. – 20.07. Mals (Italy). 1st. International Course for Physical Education Teachers. 

(40 st.) Attestato. 

2003-2006.g. Doktora studijas, Latvijas Sporta Akadēmija 

2006.g. Ārstnieciskās vingrošanas Latvijas vadošā speciāliste, oriăinālās metodikas autore darbā 

ar cilvēkiem, kuriem ir balsts- kustību aparāta traucējumi. Koriăējoša vingrošana. Sertifikāts. 

2006.g. Fiziskā attīstība un ārstnieciskie vingrinājumi pēc balsta kustību aparāta traucējumiem. 

Koriăējoša vingrošana. Apliecība Nr. 199. 

2005.g. - Latvijas treneru tālākizglītības centrs. Apliecība 749. Treneru un sporta skolotāju 

kvalifikācijas paaugstināšanas kursos saskaĦā ar A un B kategorijas sporta speciālistu. 

Rēzekne,2005.gada 29/30 septembris. 

2004.g - Latvijas treneru tālākizglītības centrs. Apliecība 593. Izglītības un sporta darba 

speciālistu profesionālie kursi. Rīga, 2004.gada 21/28. oktobrī. 

2004.g. - Latvijas treneru tālākizglītības centrs. Apliecība 350. Treneru un sporta skolotāju 

kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Rēzekne,2004.gada 17/18 septembris. 

2004.g. - Certificate of Completion. Certification course with under support of Delta Sport. 

2004.g. - Teilnahmebestetigung certificate. Education course October 23’/24.2004. 

2002.g. - Latvijas vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi( 24 st.) 

programma. Tēma “Ritmika un dejas”. 

2001.g. - Latvijas vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi( 24 st.) 

programma. Tēma “Dažādu aerobikas veidu mācīšana skolā”. 

2001.g. - Treneru seminārs Daugavpilī Latvijas sporta speciālistu Tālākizglītības centrs. 

1999.g. - Starptautiskais kvalifikācijas celšanas seminārs Rīgā. 

1998.g. - Kvalifikācijas celšanas seminārs “Hip – Hop” Rīgā. 

1997.g. - Starptautiskais instruktoru kvalifikācijas paaugstināšanas seminārs (vadīja aerobikas 

speciāliste Tiina Simpanena no Somijas). 

1997.g. - Kvalifikācijas celšanas deju seminārs Rīgā. 

1995.g. - Starptautiskais aerobikas seminārs, studija ” Workhaut” Maskavā. 

1994-1995 – maăistrantūra, Latvijas Sporta Akadēmija. 

313

III ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA 

Darbība profesionālās un sabiedriskās organizācijās: 

Latvijas Aerobikas asociācijas locekle 

V Latvijas Sporta kongresa dalībnieks 

B kategorijas sporta speciālists 

2008. g. Irina Kazakeviča 

314

315 

CV 

VĀRDS, UZVĀRDS JEěENA DAVIDOVA 

Darba vietas adrese: Daugavpils Universitāte, Izglītības un vadības fakultāte, 

Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra, 

Parādes 1 – 205, tālr. 65428209. 

Tel.Nr. : +371 29140287 

E-pasts: jelena.davidova@du.lv 

Dzimšanas vieta un datums: Daugavpils 1959. gada 28. decembris. 


1997. g. Pedagoăijas doktora zinātniskais grāds, Latvijas Universitātes diploms 

Nr. C-D 001414 

1994. g. Pedagoăijas maăistra grāds (pedagoăijas teorijas un vēstures apakšnozarē), 

Daugavpils Pedagoăiskās universitātes diploms Nr. 000063. 

1982. g. Vidusskolas mūzikas un dziedāšanas skolotāja kvalifikācija, 

Daugavpils Pedagoăiskā institūta diploms Nr. 266576. 

1978. g. Klavierspēles pasniedzēja un koncertmeistara kvalifikācija, 

Daugavpils Mūzikas vidusskolas diploms Nr. 209755. 


Kopš 2006. gada - Daugavpils Universitātes Pedagoăijas un pedagoăiskās 

psiholoăijas katedras profesore; 

2003. – 2006.g. - Daugavpils Universitātes Instrumentu spēles un mūzikas 

teorijas katedras profesore; 

1999. – 2003.g. - Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Instrumentu spēles un 

mūzikas teorijas katedras asociētā profesore; 

1998. – 1999.g. - Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Instrumentu spēles un 

mūzikas teorijas katedras docente; 

1992. – 1998. g. - Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Instrumentu spēles un 

mūzikas teorijas katedras lektore;

1991. – 1992. g. - Daugavpils Pedagoăiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru 

katedras vecākā pasniedzēja; 

1982. – 1991. g. - Daugavpils Pedagoăiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru 

katedras pasniedzēja; 

1979. – 1982. g. - Daugavpils Mūzikas skolas pedagoăe. 


KONFERENCES 

Davidova J., 2007. 16. novembris (ViĜĦa, Lietuva). 

4. Starptautiskā zinātniskā konference „The Problems of Effective Arts Education”. 

Starptautiskās zinātniskās komitejas locekle. 

Davidova J., 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils Universitāte). 

5. Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Color. Nature. Music”. 

Referāts sekcijā kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2007. 3.-7. oktobris (Sofija, Bulgārija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Music. Society”. 

Referāts kopā ar T. Minakovu. 

Davidova J., 2007. 4.-5. maijs (Klaipēda, Lietuva). 

2. Starptautiskā zinātniskā konference. 

Referāts plenārsēdē kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts. 


ATEE Starptautiskā zinātniskā konference. 

Referāts sekcijā kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts un tēzes. 


Davidova J., 2007. 12.-15. janvāris (Honolulu, ASV). 

5. Havaju Starptautiskā konference mākslā un humanitārajās zinātnēs. 

Referāts sekcijā kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2007. 6.-9. janvāris (Honolulu, ASV). 

5. Havaju Starptautiskā konference izglītībā. 

2 referāti sekcijās kopā ar I. Kokinu, sekcijas vadīšana, publicēti referāti un tēzes. 

Davidova J., 2006. 21.-25. oktobris (Portoroža, Slovēnija). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) 31. pasaules konference. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicēts referāts. 

316

Davidova J., 2006. 13.-16. septembris (Lahti, Somija). 

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) 10. Starptautiskā konference. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicētas tēzes. 

Davidova J., 2006. 31. augusts - 3. septembris (Lodza, Polija). 

6. Eiropas gendera pētījumu konference „Gender and Citizenship in a Multicultural Context”. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicētas tēzes (referāts tiek gatavots publicēšanai). 

Davidova J., 2006. 16.-21. jūlijs (Kuala Lampura, Malaizija). 

Starptautiskās muzikālās izglītības padomes (ISME) 27. pasaules konference. 

Referāts sekcijā, publicētas tēzes. 

Davidova J., 2006. 9.-14. jūlijs (Bali, Indonēzija). 

Starptautiskās Mūzikas izglītības padomes (ISME) Mūzikas izglītības Pētījumu komisijas 21. 

Starptautiskais seminārs . 

Referāts plenārsēdē, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2005. 28.-29. oktobris (Daugavpils, Latvija). 

4. Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzikas pedagoăijas problēmas”. 

Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2005. 22.-26. oktobris (Amsterdama, Nīderlandes). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) 30. pasaules konference. 


Davidova J., 2005. 2.-7. augusts (Nju Orleāns, ASV). 

Apdāvināto un talantīgo bērnu pasaules padomes (WCGTC) 16. pasaules konference. 


Davidova J., 2005. 18.-21. maijs (Daugavpils, Latvija). 

4. Starptautiskā zinātniskā konference „Personība. Krāsa. Daba. Mūzika”. 

Referāts plenārsēdē kopā ar I. Kokinu , publicēts referāts un tēzes, sekcijas vadīšana. 


Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference 

„Changing Education in a Changing Societ: Europe 15+10”. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu , publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2004. 23.-27. oktobris (Agridžento, Itālija). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) 29. Pasaules zinātniskā konference „From 

Theory to Action”. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu , publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2004. 6.-8. oktobris (Londona, Lielbritanija). 

Apdāvināto bērnu Nacionālās asociācijas (NAGC) profesionālās attīstības konference. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu. 

Davidova J., 2004. 20.septembris-19. oktobris (Londona, Lielbritanija). 

Apdāvināto bērnu Nacionālās asociācijas (NAGC) un Apdāvinātās un talantīgās jaunības 

Nacionālās akadēmijas (NAGTY) Rudens institūta simpozijs. 

317

Simpozija „Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives” vadīšana kopā ar 

I. Kokinu. 

Davidova J., 2004. 11.-16.jūlijs (Tenerife, Spānija). 



Davidova J., 2004. 14.-16. aprīlis (Tallina, Igaunija). 

2. Starptautiskā zinātniskā konference „Sustainable Development. Culture. Education”. 


Davidova J., 2004. 26.-27.marts (Tallina, Igaunija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Changing Face of Music Education”. 


Davidova J., 2003. 11.-12.decembris (KauĦa, Lietuva). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Lithuanian Higher Education: Diagnoses and 

Prognoses”. 

Referāts sekcijā. 

Davidova J., 2003. 27.-28.novembris (Daugavpils, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Music Teacher Education in 21 Century: Achievements 

and Problems”. 


Davidova J., 2003. 8.-9.maijs (Klaipēda, Lietuva). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Muzikālā izglītība: tradīcijas un inovācijas”. 


Davidova J., 2003. 2.-3.maijs (Rīga, Latvija). 


„Teachers, Students and Pupils in Learning Society”. 

2 referāti sekcijās, publicēti referāti un tēzes. 

Davidova J., 2003. 13.-17. aprīlis (Aveiro, Portugāle). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Teaching and Learning in Higher Education: New 

Trends and Innovations”. 


Davidova J., 2003. 8.-12. aprīlis (Eksetera, Lielbritānija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Research in Music Education”. 





Davidova J., 2002. 29.-30.novembris (ŠauĜa, Lietuva). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Teacher Education in XXI Century: Changing and 

Perspectives”. 

318


Davidova J., 2002. 9.-13. oktobris (Rodosa, Grieėija). 

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) 8. Starptautiskā konference. 


Davidova J., 2002. 11. oktobris (ViĜĦā, Lietuva). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Contemporary School and Music Teacher Training”. 


Davidova J., 2002. 11.-16.augusts (Bergena, Norvēăija). 


Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu un R. Alijevu. 

Davidova J., 2002. 5.-10.jaugusts (Roterdama, Nīderlandes). 

Starptautiskās muzikālās izglītības padomes (ISME) starptautiskais seminārs. 

Referāts plenārsēdē kopā ar R. Alijevu. 

Davidova J., 2002. 15.-18. maijs (Daugavpils, Latvija). 

3. Starptautiskā zinātniskā konference „Personība. Krāsa. Daba. Mūzika”. 

Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes, sekcijas vadīšana. 

Davidova J., 2002. 2.-5.maijs (Rīga, Latvija). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Decade 

of Reform: Achievements, challenges, problems”. 

2 referāti sekcijās (1 – kopā ar I. Kokinu, 1 – kopā ar M. Jakubovsku), publicēti referāti un 

tēzes. 

Davidova J., 2002. 25.-27. marts (Rīga, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija un prakse skolotāju izglītībā”. 


Davidova J., 2001. 31.jūlijs -4. augusts (Barselona, Spānija). 

Apdāvināto un talantīgo bērnu pasaules padomes (WCGTC) 14. Pasaules konference. 




„Realising Educational Problems”. 

Referāts sekcijā kopā ar E. ZnutiĦu, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2001. 30.aprīlis – 1.maijs (Klaipēda, Lietuva). 

2. Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Klavierespēles mācību problēmas un 

aktualitātes”. 

Referāts plenārsēdē, publicēts referāts un tēzes, Zinātniskās komitejas locekle. 




319

Davidova J., 2001. 29.-31. marts (Rīga, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās 

procesā”. 

Referāts sekcijā kopā ar E. ZnutiĦu, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2000. 10. novembris (Daugavpils, Latvija). 

Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Mūzikas skolotājs 2. gadsimtā”. 


Davidova J., 2000. 14.-16.oktobris (Zalcburga, Austrija). 

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) kongress. 

Referāts sekcijā kopā ar A. Šponu, R. Alijevu. 

Davidova J., 2000. 30.augusts- 2.septembris (Helsinki, Somija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Innovations in Higher Education”. 


Davidova J., 2000. 19.-22. augusts (Debrecena, Ungārija). 

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) 7. Starptautiskā zinātniskā konference „Talent for 

the New Millenium”. 

Referāts sekcijā kopā ar E. ZnutiĦu, publicētas tēzes. 



„Changing Education in a Changing Society”. 


Davidova J., 1999. 2.-6. augusts (Stambula, Turcija). 

Apdāvināto un talantīgo bērnu pasaules padomes (WCGTC) 13. Pasaules konference. 


Davidova J., 1999. 17.-20. jūnijs (Stokholma, Zviedrija). 

3. Starptautiskā zinātniskā konference „The Baltic Countries under Occupation: Soviet and 

Nazi Rule 1939-1991”. 

Referāts sekcijā kopā ar A. Šponu. 

Davidova J., 1999. 27. aprīlis (Rīga, Latvija). 

Zinātniskā konference „Skolotājs 21. gadsimtā”. 


Davidova J., 1998. 20.-21. novembris (Daugavpils, Latvija). 

Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un 

metodes skolā un augstskolā”. 


Davidova J., 1998. 18.-21.septembris (Oksforga, Lielbritānija). 

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) Starptautiskā zinātniskā konference „Potential into 

Performance”. 


320

Davidova J., 1998. 7.-8. maijs (Rīga, Latvija). 

Zinātniskā konference „Skolotajs Latvijas skolā”. 


Davidova J., 1998. 27.-28. februāris (Rēzekne, Latvija). 

Zinātniski metodiskā konference „Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas”. 

Referāts sekcijā, publicēts referāts. 

Davidova J., 1997. 11.-12. novembris (Minska, Baltkrievija). 

Starptautiskā zinātniski praktiska konference „Vispārizglītojošās skolas attīstības ceĜi”. 


Davidova J., 1997. 6.-7. marts (Daugavpils, Latvija). 

Zinātniskā konference „Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē”. 


Davidova J., 1997. 28. februāris – 1. marts (Rēzekne, Latvija). 

Zinātniski metodiskā konference „Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas”. 


Davidova J., 1996. 29.-30. oktobris (Minska, Baltkrievija). 

Starptautiskā zinātniski praktiska konference „Izglītības sistēmu transformācija: vērtējums, 

problēmas, perspektīvas”. 



Starptautiskā zinātniskā konference „Izglītības attīstība Latvijā: Pagātne, tagadne, nākotne”. 



Zinātniskā konference „Kultūra. Ekoloăija. Pedagoăiskais process”. 


Davidova J., 1996. 16. maijs (Jelgava, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Cilvēks un izglītība”. 


Davidova J., 1996. 24.-25.marts (Rīga, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Personības integrēšanās ăimenē, skolā un sabiedrībā: 

skolotāja loma”. 


Davidova J., 1996. 24. aprīlis (Daugavpils, Latvija). 

Zinātniski metodiskā konference „Dažas aktuālas problēmas augstskolas un vispārizglītojošās 

skolas sadarbība, sagatavojot mūzikas skolotājus”. 



Zinātniskā konference „Kultūra. Ekoloăija. Pedagoăiskais process”. 


321

Davidova J., 1995. 10. aprīlis (Daugavpils, Latvija). 

Zinātniski metodiskais seminārs „Vispārējo klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas 

skolotāju sagatavošanā”. 


Davidova J., 1995. 21.-22. februāris (Rēzekne, Latvija). 

Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Jaunas tendences augstskolu mācībspēku 

pedagoăiskajā darbībā”. 


Davidova J., 1994. 14.-15. aprīlis (Daugavpils, Latvija). 

Zinātniski metodiskā konference „Aktuālas mūzikas pedagoăijas problēmas”. 


PUBLIKĀCIJAS 

Starptautiski recenzēti izdevumi pasaules mērogā 

Bezzina, Chr., Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Sustainable leadership for school improvement. 

A. Pipere (Ed.) Education & Sustainable Development: First steps towards changes, Vol. 2, pp. 

139-149. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Teachers’ views on innovative processes in schools of Latvia. 

Journal of Teacher Education for Sustainability, Vol. 8, 25-36. 

Davidova, J. & Boikova, I. (2007) Evaluation of Student’s Individual Performance in a music 

secondary school. Problems in Music Pedagogy, 1, 94-110. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Music perception levels of primary school pupils. Hawaii 

International Conference on Education, pp. 1214-1223. 

Davidova, J. & Minakova, T. (2007) The method of modeling as a means of development of 

students’ self-regulation in piano class: Theoretical aspect. Hawaii International Conference on 

Arts and Humanities, 11p. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of establishment leaders’ creative self-development 

in conditions of innovative activity. Hawaii International Conference on Education, pp. 3154- 

3168. 

Davidova J. & Kokina I. (2007) Co-operative Partnership in Teacher’s Creative Activity: 

Motivation Aspects. 31st Annual ATEE Conference. Ljubljana: National School for Leadership 

in Education, pp. 333-343. ISBN 978-961-6637-06-0 

Davidova, J. (2006) Evaluation of student’s individual performance within the context of the 

development of achievements. Price H.E. (Ed.) 21 st International Seminar on Research in Music 

Education: Proceedings. Hong Kong Baptist University, pp. 37-44. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’ 

view. Journal of Teacher Education and Training, Volume 6, pp. 116-133. 

322

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Correlation among intellectual giftedness criteria and 

indicators: Latvian teachers’ view. Teachers and Their Educators – Standards for Development. 

Amsterdam: ATEE. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2005) Latvian teachers’ conceptual understanding on intellectual 

giftedness. Teacher Education between Theory and Practice: The End of Theory…The Future of 

Practice? Milan, pp. 2-14. 

Davidova, J. (2005) Development of giftedness in Latvia: Realities and perspectives. WCGTC 

16th Biennial Conference. New Orleans: WCGTC, pp. 34-44. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness development. 

Journal of Teacher Education and Training, Volume 4, pp. 106-114. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Research activity in the context of the teacher’s sustainable 

development. Journal of Teacher Education and Training, Volume 1, pp. 13 – 19. 

Davidova, J. (2002) The teacher of the XXI century. Gifted and Talented: A Challenge for the 

New Millennium. Northridge: World Council for Gifted and Talented Children, pp. 231 - 235. 

Davidova, J. (2001) Some aspects of the music teacher’s diagnostic activities. The World of 

Information: Opportunities and Challenges for the Gifted and Talented: The 14 th Biennial 

Conference of the World Council for Gifted and Talented Children. Barselona, p. 30. 

Starptautiski recenzēti izdevumi Eiropas mērogā 

Davidova, J. & Minakova, T. (2007) Reflective Culture in the Structure of Music Teacher’s 

Creative Activity. A. ŠĜahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific Articles. 

Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 176-187. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of Establishment Leaders Creative Selfdevelopment 

in Conditions of Innovative Processes in Society. . A. ŠĜahova (Ed.) Person. Color. 

Nature. Music: Scientific Articles. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 228-242. 

Davidova J. & Kokina I. Development of innovative processes in Latvian school. Changing 

Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 2, 58-64. 

Minakova T. & Davidova J. Theoretical background of development of music teacher’s 

reflective activity. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 

2007, 1, 179-185. 

Davidova J. & Kokina I. (2007) Co-operative Partnership in Teacher’s Creative Activity: 

Motivation Aspects. 31st Annual ATEE Conference. Ljubljana: National School for Leadership 

in Education, pp. 333-343. ISBN 978-961-6637-06-0 

Davidova, J. & Kokina, I. Latvian teachers’ view about gender differences in intellectual 

giftedness development. Gender and Citizenship in a Multicultural Context. Lodz (iesniegts 

publicēšanai). 

323

Davidova, J. & Marnauza, M. (2003) Evaluation of a music teacher’s as conductor’s professional 

maturity. The Third International Research in Music Education Conference. Exeter: University 

of Exeter, pp. 48-55. 

Davidova, J. & Marnauza, M. (2003) Evaluation of a music teacher’s as conductor’s professional 

maturity: The new approach in Latvian music pedagogy. Teaching and Learning in Higher 

Education: New Trends and Innovations. University of Aveiro. 

Davidova, J. (2003) Psychological and pedagogical analysis of the music lesson as a means of 

development of music teacher’s reflective activity. Teaching and Learning in Higher Education: 

New Trends and Innovations. University of Aveiro. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Latvian teachers’ readiness for work with gifted children. 

Development of Human Potential: Investment into our Future. Rhodes: ECHA, p. 18. 

Davidova, J. (1997) J. A. Komenska ideja par izglītību mūsdienās. Vispārizglītojošās skolas 

attīstības ceĜi. Minska, 207. – 209. lpp. (krievu valodā). 

Davidova, J. (1996) J. A. Komenska ideju aktualitāte mācības sistēmas reformu laikā. Izglītības 

sistēmu transformācija: vērtējums, problēmas, perspektīvas. Minska, 11. – 13. lpp. (krievu 

valodā). 

Zinātniskie raksti Baltijā 

Davidova, J. (2005) Music teacher’s further education at Daugavpils University. Changing 

Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 40 – 44. 

Davidova, J. & Kokina I. (2005) Some aspects of motivation of teacher’s creative selfdevelopment. 

Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 

45 – 50. 

Davidova, J. & Zhizhina, M. (2004) Music perception levels of primary school pupils. The 

Changing Face of Music Education: Articles. Tallinn: Tallinn Pedagogical University, pp. 73 – 

83. 


Sustainable Development. Culture. Education. Tallinn: Tallinn Pedagogical University, 10p. 

Davidova, J. & Augustova, Dz. (2002) The structure of musical abilities. Muzikos mokytojo 

rengimas šiuolakinei mokyklai. Vilnius: Vilnius Pedagoginis universitetas, pp. 9 – 16. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Development of giftedness in Latvia: Realities and 

perspectives. Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. Šiauliu 

universitetas, pp. 45-50. 

Davidova, J., Skutāns, V. & Zhizhina, M. (2002) Latvian Song Festivals as a component of 

national identity. Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. Šiauliu 


Davidova, J. & Znutinsh, E. (2001) The structure of the music teacher’s pedagogical activity. 

Realizing Educational Problems: ATEE Spring University 2001. Klaipeda: Klaipedos 

universitetas, pp. 102 – 106. 

324

Davidova, J. (2001) Psychological pedagogical analysis of the piano-playing lesson as a means 

of piano-playing teacher’s professional development. Fortepijono destymo problematika ir 

aktualijos. Klaipeda: Klaipedos Universitetas, pp. 17 – 22. 

Davidova, J. Johann Sebastian Bachs Musikpädagogische Tätigkeit. Vilnius: Lietuvos muziku 

Sajunga, 2001. – 92 s. (vācu valodā). 

Davidova, J. (2000) The Development of future teacher’s reflective activity. Today’s Reforms for 

Tomorrow’s School’s: ATEE Spring University 2000. Klaipeda: Klaipedas universitetas, pp. 54 – 

58. 

Zinātniskie raksti Latvijā 

Kokina I., Davidova J. (2007) Intelektuālā apdāvinātība: zinātnieku un skolotāju praktiėu 

skatījums. Skolotājs, 1, 21-30. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2005) European teachers’ conceptual understanding of the intellectual 

giftedness. Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu 

krājums. Daugavpils: Saule, 7. – 19. lpp. 

Davidova, J., Skutans, V. & Zhizhina, M. (2005) Latvian Song Festivals as a component of 

national identity. Davidova, J. (Red.). Mūzikas pedagoăijas problēmas. 4. laidiens. Daugavpils: 

Saule, 88. –94. lpp. 

Davidova, J. & Boikova, I. (2005) Evaluation of student’s individual performance within the 

context of the development of achievements. Davidova, J. (Ed.) Problems in Music Pedagogy. 

Daugavpils: Daugavpils University, pp. 177-195. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības 

apstākĜos. Omnia mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoăijas un izglītības vadības 

augstskolas zinātniskie raksti IV. Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 178. – 188. lpp. 

Davidova, J. (2003) Mūzikas skolotāja pētnieciskā darbība: reālijas un perspektīvas. Davidova, J. 

(Red.). Mūzikas pedagoăijas problēmas. 3. laidiens. Daugavpils: Saule, 54. – 61. lpp. 

Davidova, J. & Goncharova, O. (2003) Student’s musical development in a multicultural society: 

Theoretical bases. Davidova, J. (Red.). Mūzikas pedagoăijas problēmas. 3. laidiens. Daugavpils: 

Saule, 47. – 53. lpp. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem. 

Izglītība un kultūra, 10. janvārī, 6., 11. lpp. 

Davidova, J. (2003) Diagnostics as an essential component in the structure of music teacher’s 

pedagogical activity. Person. Color. Nature. Music. Part 2. Daugavpils, pp. 159-164. 

Davidova, J. (2003) Portfolio vērtēšanas formas izmantošana mūzikas mācību procesā 

sākumskolā. Changing Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soĜi, 44. – 54. 

lpp. 


Changing Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soĜi, 92.-98. lpp. 

Davidova, J. (2002) Dažu mūsdienu muzikālās attīstības teoriju kritiskā analīze. Teorija un 

prakse skolotāju izglītībā. Rīga: RPIVA, 123. – 131. lpp. 

325

Davidova, J., Kokina, I. (2002) Daugavpils Universitātes studentu pētnieciskā darbība 

pedagoăijā. Teorija un prakse skolotāju izglītībā. Rīga: RPIVA, 432. - 439. lpp. 

Davidova, J., Kokina, I. (2002) Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un 

praksē. Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. 1st Part. Rīga: Izglītības soĜi, 

58. – 67. lpp. 

Davidova, J., Jakubovska M. (2002) Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis 

multikulturālā sabiedrībā. Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. 4th Part. 

Rīga: Izglītības soĜi, 397. - 404. lpp. 

Davidova, J. (2001) Refleksija skolotāja radošās darbības struktūrā. Skolotājs 21. gadsimtā: 

konferences materiāli. Rīga: Vārti, 55. – 59. lpp. 

Davidova, J., ZnutiĦš, E. (2001) Mūzikas skolotāja profesionālā attīstība dažādos pedagoăiskās 

darbības veidos. Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās 

zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: Vārti, 181.- 187.lpp. 

Davidova, J. (2000) Klavierspēles didaktikas satura attīstības perspektīvas. Davidova, J. (Red.). 

Mūzikas pedagoăijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 2.laidiens. Daugavpils: Saule, 79. – 

85.lpp. 

Davidova, J.(1999) Mūzikas skolotāju sagatavošana: reālijas un perspektīvas. Skolotājs, 1, 64. – 

65. lpp. 

Davidova, J. (1999) Johana Sebastiāna Baha muzikāli pedagoăiskā darbība: Monogrāfija. Rīga: 

Mācību Apgāds NT. – 90 lpp. 

Davidova, J. (1999) Apdāvināto bērnu mācīšanas problēmas. Skolotājs, 6, 16. – 18. lpp. 

Davidova, J. (1998) Daži aspekti XXI gadsimta skolotāju sagatavošanai. Profesionāla pedagoga 

sagatavošanas problēmas: Raksti. III daĜa. Rēzekne, 26. – 30. lpp. 

Davidova, J. (1998) Mūsdienu izglītības galvenās attīstības problēmas. Skolotājs Latvijas skolā. 

Rīga: Vārti, 19. – 20. lpp. 

Davidova, J. (1998) J. S. Baha mūzikas luteriskās saknes. Latvijas Luterānis, 7, 11. lpp. 

Davidova, J. (1998) MārtiĦa Lutera ideju ietekme uz Johanna Sebastiāna Baha reliăiskajiem 

uzskatiem. Mantojums. Augsburgas Apliecības Institūts, 1, 69. – 73. lpp. 

Davidova, J. (1998) Topošo mūzikas skolotāju personības veidošana kā integrētas mācīšanas 

pamatnosacījums. Davidova, J. (Red.). Mūzikas pedagoăijas problēmas: Zinātnisko rakstu 

krājums. 1.laidiens. –Daugavpils: Saule, 3.- 8.lpp. 

Davidova, J. (1997) Topoša skolotāja radošās individualitātes attīstības dažas problēmas. 

Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas. II. DaĜa. Rēzekne, 4. – 6. lpp. 

Davidova, J. (1997) Dažas pedagoăisko pētījumu metodikas problēmas. Akadēmiskās izglītības 

problēmas universitātē. Daugavpils, 25. – 27. lpp. 

Davidova, J. (1997) J. S. Baha pedagoăiskās idejas: Promocijas darba kopsavilkums. 

Daugavpils. - 46 lpp. 

Davidova, J. (1996) J. A. Komenskis par izglītību. Cilvēks un izglītība: Starptautiskā konference 

Jelgavā. LLU, Jelgava, 33. – 35. lpp. 

326

Davidova, J. (1996) Mūzikas skolotāju nepārtrauktās izglītības problēma. Dažas aktuālas 

problēmas augstskolas un vispārizglītojošās skolas sadarbībā, sagatavojot mūzikas skolotājus. 

Daugavpils: Saule, 5. – 7.lpp. 

Davidova, J. (1996) J. A. Komenskis par personības attīstību. Personības integrēšanās ăimenē, 

skolā un sabiedrībā: skolotāja loma: Starptautiskās konferences materiāli. Rīga: RPIVA, 89. – 

90. lpp. 

Davidova, J. (1996) J. A. Komenskis par dabas dotību attīstību. Kultūra. Ekoloăija. 

Pedagoăiskais process. Daugavpils: DPU, 18. – 20. lpp. 

Davidova, J. (1996) Pedagoăiskā jauninājuma problēma izglītības sistēmas reformas apstākĜos. 

Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne: Starptautiskā zinātniskā konference 

Daugavpilī 1996. gada 25.– 26. oktobrī. Sekcijas "Mūzikas mācību metodes skolā un augstskolā 

(jaunas tendences, izglītības kvalitāte)" materiāli. Daugavpils: Saule, 9. – 13.lpp. 

Davidova, J. (1995) J.S.Baha mūzikas satura pasaules atklāsmes problēma ar mūzikas simbolikas 

starpniecību. Jaunas tendences augstskolu mācībspēku pedagoăiskajā darbībā. Rēzekne, 128. – 

132. lpp. (krievu valodā). 

Davidova, J. (1995) Pedagoăisko augstskolu pasniedzēju darba organizācijas problēmas. 

Vispārējo klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: Zinātniski 

metodiskā semināra darba materiāli 1995. gada 10. aprīlī. Daugavpils: Saule, 3. lpp. 

Davidova, J. (1995) Studenta personība kā mākslinieciski pedagoăiskā procesa objekts un 

subjekts. Vispārējo klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: 

Zinātniski metodiskā semināra darba materiāli 1995. gada 10. aprīlī. Daugavpils: Saule, 5. – 6. 

lpp. 

Davidova, J. (1995) Dažas J. A. Komenska idejas par saikni "Daba – cilvēks". Kultūra – 

Ekoloăija – Pedagoăiskais process. Daugavpils: Saule, 41. – 42. lpp. 

Davidova, J. (1994) J.S.Baha pedagoăiskie principi, to savstarpēja saistība ar J.A.Komenska 

pedagoăiskajiem uzskatiem. Aktuālas mūzikas pedagoăijas problēmas: Zinātniski metodiskā 

konference. Daugavpils: DPI, 15. – 16. lpp. 

Davidova, J. (1991) J.S.Baha pedagoăiskie principi. Nākamā dziedāšanas skolotāja pedagoăiskā 

un izpildītājmākslinieciskā sagatavošana. Daugavpils: DPI, 36. – 47. lpp. (krievu valodā). 

PROJEKTI 

Uzaicinājuma semināri projektu sagatavošanai 

Davidova J. 2006. 25.-26. septembris (Tallina) Starptautiskais seminārs „Baltic 

Tempus Informational Day 2006; Cooperation Plans for the Future”. Prezentācija par 

Daugavpils Universitātes sadarbības pieredzi un perspektīvām Tempus programmas 

ietvaros. 

Apstiprināti projekti: globāli, Eiropas, Baltijas, Latvijas utt. 

1998. -2000. gads - Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā projektā Nr. 118/23 

“Apdāvināto bērnu mūzikas mācīšanas fenomenoloăiskais modelis“ (Zviedrija, Somija, 

Latvija). 

Kopš 2005. gada - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 05. 1427 vadīšana “Skolēnu mūzikas 

uztveres līmeĦu noteikšana kā mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents”. 

327

2003. – 2004. gads - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 03. 1019 vadīšana “Individuālās 

muzikālās uzstāšanās vērtēšana audzēkĦa personības attīstības kontekstā”. 

2006. gads - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr. 06.2010 „Apdāvinātības attīstība Latvijā: 

realitāte un perspektīvas” dalībniece (vadītāja – asoc. prof. I. Kokina). 

2006. gads - IZM finansēta zinātniskajā projekta Nr. 2.19 „Izglītība ilgtspējībai attīstībai: 

Daugavpils Universitātes maăistrantūras marketinga pasākumu un perspektīvās attīstības 

izvērtējums” dalībniece (vadītāja – asoc. prof. I. Kokina). 

Kopš 2005. gada - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr. 05.1915 „Ilgtspējīgas izglītības 

modelis holistiskā skatījumā” dalībniece (vadītāja – prof. I. Salīte). 

2001. – 2004. gads - Piedalīšanās LZP finansēta zinātniskajā projektā Nr. 0347 “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstības stratēăiju Latvijā”. 

2004. gads - DU finansēta zinātniskajā projekta Nr. 04. 22 „Apdāvinātības attīstības problēma 

mūsdienu zinātnē un praksē“ vadīšana. 

Zinātnisko un metodisko izdevumu zinātniskā redaktore 

2007. gads - Zinātnisko rakstu krājums “Problems in Music pedagogy”. 

Kopš 2006. gada - Starptautiskā zinātniskā žurnāla „Problems in Music Pedagogy” 

galvenā redaktore. 

2005. gads - Zinātnisko rakstu krājums “Problems in Music pedagogy”. 

2005. gads - Mūzikas pedagoăijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 4. laidiens. 

2002. gads - A. Sivakovas grāmatas „6-7-gadīgo bērnu akordeona spēles mācību 

metodikas daži aspekti“. 

2002. gads - Mūzikas pedagoăijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 3.laidiens. 

2002. gads - Pedagoăijas bakalaura un maăistra darbu izstrādāšana, noformēšana un 

aizstāvēšana: metodiskie norādījumi. 



Zinātnisko darbu recenzēšana 

2008. gads - M. Marčenokas promocijas darbs; 

2008. gads - L. Melnika (Lietuvas mūzikas un teātra akadēmija) monogrāfija 

„Musical Heritage: At the crossroads of eras and cultures”; 

2006. gads - R. Grabovskas promocijas darbs; 

2005. gads - E. OĜehnovičas promocijas darbs; 

2005. gads - S. Jareckaites monogrāfija “ Music Education in Western 

Europe and Lithuania” (Lietuva); 

2004. gads - L. Stramkales promocijas darbs; 

2004. gads - A. Kovierienes doktora disertācija (Lietuva); 

2004. gads - N. Bražienes doktora disertācija (Lietuva); 

2004. gads - G. Zavadskas mācību līdzeklis “Klaviermākslas vēsture”; 

2001.gads - Starptautiskās konferences rakstu krājums “Klavierspēles mācīšanas 

problemātika un aktuālijas” (Lietuva); 

2001. gads - R.Girdzijauskienes doktora disertācija (Lietuva); 

2001. gads - B.Simonaitienes doktora disertācija (Lietuva); 

328

2001. gads - DPU 9. ikgadējās zinātniskās konferences kopsavilkumu krājums; 

2000. gads - DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums; 

2000. gads - M. Marnauzas doktora disertācija; 

2000. gads - V. Žalisa doktora disertācija (Lietuva). 


Docētie kursi 

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoăijas doktora studiju programmā: 

329 

• Apdāvinātības problēma pedagoăijā; 

• Apdāvinātības attīstība; 

• Promocijas darba struktūras izveidošana; 

• Mūzikas pedagoăija. 

Lekciju un semināru vadīšana DU skolotāju profesionālajās studiju programmās: 

• Klavierspēles mācību teorija un metodika; 

• Mūzikas pedagoăijas pētījuma pamati; 

• Mūsdienu mūzikas pedagoăijas attīstības tendences; 

• Mūsdienu didaktiskie modeĜi. 

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoăijas bakalaura studiju programmās: 

• Zinātnisko pētījumu metodoloăija un izpētes 

metodes pedagoăijā; 

• Pedagoăijas vēsture; 

• Mācību organizācijas pamati; 

• Mūzikas pedagoăija; 

• Didaktika. 

Lekciju un semināru vadīšana DU vēstures bakalaura studiju programmā: 

• Mūzika Eiropas kultūrā. 

Lekciju un semināru vadīšana DU mūzikas pedagoăijas maăistra programmā: 

• Pasaules mūzikas pedagoăijas pieredze; 

• Mūzikas psiholoăija; 

• Mūzikas pedagoăija; 

• Mūzikas pedagoăijas pētījuma pamati; 

• Muzikālo spēju diagnosticēšana; 

• Pedagoăiskais repertuārs; 

• Klavierspēles mācību metodika; 

• Vērtēšana mūzikas pedagoăijā; 

Lekciju un semināru vadīšana DU mūzikas pedagoăijas profesionālā maăistra studiju 

programmā: 

• Mūzikas psiholoăija; 

• Klavieru spēles mācību metodika;

330 

• Mūzikas pedagoăijas metodoloăija; 

• Mūsdienu mūzikas pedagoăijas attīstības tendences; 

• Pedagoăiskais repertuārs; 

• Muzikālās apdāvinātības attīstība. 

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoăijas maăistra studiju programmā: 

• Didaktika; 

• Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoăiski 

psiholoăiskie risinājumi; 

• Sadarbības p[pedagoăija un psiholoăija. 

Lekciju un semināru vadīšana skolotāju profesionālās pilnveides programmā „Interaktīvo 

mācību metožu izmantošana, īstenojot mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” 

(A2, 36 st.): 

• Skolēnu zināšanas, prasmes un attieksmes: Pārbaudes 

formas un metodes. 

Lekciju un semināru vadīšana skolotāju pārkvalifikācijas programmā “Mūsdienu 

pedagoăiskā procesa aktuāli jautājumi” (B-1, B-2): 

• Mācību darba organizācija (mācību metodes, mācību 

stunda, mācību programma). 

Lekciju un semināru vadīšana DU docētāju profesionālās meistarības pilnveides programmā 

„Pedagoăiskā pētījuma metodoloăija mūsdienu zinātĦu attīstības kontekstā“: 

• Pedagoăisko pētījumu vadīšanas problēmas un izvērtēšanas 

kritēriji. 

Lekciju un semināru vadīšana DU Tālākizglītības programmā „Mūzikas skolotājs 21. 

gadsimtā“ mūzikas skolotājiem: 

• Mūzikas skolotāja pedagoăiskās darbības daži aspekti. 

Lekciju un semināru vadīšana DU Tālākizglītības programmas “Bilingvālā apmācība 

mūzikā vispārizglītojošajā skolā“ mūzikas skolotājiem: 

• Muzikālā izglītība multikulturālā sabiedrībā; 

• Daugavpils mūzikas skolotāju pieredze bilingvālā apmācībā. 

Lekciju un semināru vadīšana DU programmā “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” 

augstskolu docētājiem: 

• Stundu procesa didaktiskie modeĜi. 

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagogu profesionālās meistarības pilnveides 

programmā “Mūzikas mācību saturs un metodes pamatskolā un vidusskolā” mūzikas 

skolotājiem:

LEKCIJU VADĪŠANA ĀRZEMĒS 

331 

• Mūzikas pedagoăijas attīstība Latvijā un Eiropā; 

• Mūsdienu izglītības paradigmu atspoguĜojums pamatskolas un 

vidusskolas mācību procesā; 

• Mūzikas mācību satur attīstība: skolotāju un skolēnu vīzija; 

• Muzikālās apdāvinātības diagnosticēšana un attīstība. 

2006.g. 1.-7. decembris, lekciju cikls “Mūzikas uztveres attīstības līmeĦi” Erasmus programmas 

ietvaros, Igaunija, Tallina, Tallinas Universitāte, 8 stundas, mūzikas pedagoăijas maăistranti un 

mūzikas skolotāji. 

2006.g. 22.- 27. maijs, Starptautiskā semināra „Pedagoăijas metodoloăijas attīstība” 

vadīšana ES Starptautiskā projekta ietvaros, Lietuva, Klaipēda, Klaipēdas Universitātē, 22 

stundas, Starptautiskie skolotāju kursi (piedalījās skolotāji no Igaunijas, Lietuvas, Somija, 

Ungārijas un Spānijas). 

2005. g. 21. – 25. aprīlis, lekciju cikls “Mūzikas skolotāja darbība” Erasmus programmas 

ietvaros, Igaunija, Tallina, Tallinas Universitāte, 8 stundas, mūzikas pedagoăijas maăistranti un 

mūzikas skolotāji. 

2000. g. 15. – 17. aprīlis, lekciju cikls “Mūzikas pedagoăijas attīstība”, Lietuva, Klaipēda, 

Klaipēdas Universitātē, 14 stundas, mūzikas skolotāju bakalaura programmas studenti. 

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀS VAI 

ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS IESTĀDĒS 

2006.gads - Profesionālās pilnveides seminārs „Mūzikas pedagoăijas psiholoăiskie 

pamati” J. Vītola Mūzikas Akadēmijā. 

2006. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programma „Pianistiskās un 

psiholoăiskās pieejas Fr. Šopēna skaĦdarbu iestudēšanā” (Apliecība Nr. 2549). 

2004. gads - AngĜu valodas pilveides kursi Lielbritānijā “Active Learning” skolā (akreditēta 

Britu Padomē). 

2004. gads - Kvalifikācijas pilnveides kursi “ES strukturālo fondu projekta vadīšana”. 

2002. gads - ViĜĦas Mūzikas Akadēmijas docētāja S. Giedraitisa seminārs. 

2002. gads - Maskavas Valsts Pedagoăiskās Universitātes prof. G.Cipina seminārs “Mūzikas 

pedagoăija un atskaĦotājmākslas attīstības tendences”.

2001. gads - A.I. Hercena Krievijas Valsts Pedagoăiskās Universitātes prof. N. Terentjevas 

meistarklase “Mūzikas pedagoăija un klavierspēle”. 

2000. gads - DPU profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi “Mūzikas pedagoăijas 

pētniecības mūsdienu aktualitātes”. 

1999. gads - LU PPI Seminārs “Skolotāju izglītības kvalitātes pilnveidošana”. 

1999. gads - LU PPI Seminārs “Par vienotām prasībām kursa, kvalifikācijas, bakalaura, maăistra 

darbiem pedagoăijā un psiholoăijā”. 

1987. gads - Kvalifikācijas celšanas kursi ěeĦingradas Valsts Konservatorijā. 

1984. gads - Kvalifikācijas celšanas kursi Pasniedzēju kvalifikācijas celšanas institūtā Maskavā. 


Zinātnisko konferenču organizēšana un vadīšana 

2007. g. 27. - 29. septembris - 5. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music 

Pedagogy”. 

2005. g. 28. – 29. oktobris - 4. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music 

Pedagogy”. 

2003. g. 26. – 29. novembris - Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzikas skolotāja izglītība 

21. gadsimtā: Sasniegumi un problēmas“. 

2002. g. 27. aprīlis - DU MMF maăistrantu lasījumi. 

2000.g. 10.novembris - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas skolotājs 21. 

gadsimtā”. 

2000.g. 2. novembris - Profesoru lasījumi Rīgas Pedagoăijas un izglītības vadības 

augstskolā Mūzikas fakultātē. 

1998. g. 20 - 21. novembris - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas 

priekšmetu mācīšanas saturs un metodes skolā un augstskolā”. 

1998. g. 5.-6. marts - DPU 6. ikgadējās zinātniskās konferences mūzikas pedagoăijas 

sekcija. 

1998. g. 23. maijs - DPU Mūzikas pedagoăijas nodaĜas maăistrantu lasījumi. 

1997.g. 6.-7. marts - Zinātniskās konferences “Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē” 

mūzikas pedagoăijas sekcija. 

1996. g. 25.-26. oktobris - Starptautiskās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība 

332

Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne” sekcija “Mūzikas mācību metodes skolā un augstskolā 

(jaunas tendences, izglītības kvalitāte)”. 

1996.g. 24. aprīlis - Zinātniski metodiskā konference “Dažas aktuālas problēmas 

augstskolas un vispārizglītojošās skolas sadarbība, sagatavojot mūzikas skolotājus”. 

1995. g. 10. aprīlis - Zinātniski metodiskais seminārs “Vispārējās klavieru apmācības problēmas 

topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā”. 

Kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana un vadīšana 

2007. gads - Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas „Mūzikas mācību 

process vispārizglītojošajā skolā jaunās izglītības paradigmas kontekstā” vadītāja; 

2006. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Interaktīvo mācību metožu 

izmantošana, īstenojot mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” (A2) vadītāja; 

2005. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Mūzikas mācību satura attīstība 

pamatskolā un vidusskolā“ direktore; 

2004. gads - Lielbritānijas Nacionālās Asociācijas par Apdāvinātiem bērniem un Nacionālās 

Akadēmijas par Apdāvināto un Talantīgo Jaunatni Rudens Institūts: Simpozija “Apdāvinātības 

attīstība Latvijā: Reālijas un perspektīvas” organizēšana un vadīšana. 

2004. gads - DU Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas „Pedagoăiskā 

pētījuma metodoloăija mūsdienu zinātĦu attīstības kontekstā“ vadītāja. 

2003. gads - DU Tālākizglītības programmas „Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā“ direktore. 

2003. gads - DU Tālākizglītības programmas “Bilingvālā apmācība mūzikā vispārizglītojošajā 

skolā“ direktore. 

2002. gads - DU Tālākizglītības programmas “Mūzikas skolotājs” direktore. 

2001. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu mūzikas skolotājiem “Mūzikas mācību 

priekšmeta satura veidošanas aktuālākās problēmas skolā” vadītāja. 

2000. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu instrumentu spēles skolotājiem 

vadītāja. 

2000. gads - DPU Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursu “Mūzikas pedagoăijas 

pētniecības mūsdienu aktualitātes” vadītāja. 


Kopš 2005. gada - DU Pedagoăijas Profesoru Padomes eksperte. 

333

2004. – 2005. gads - DU MMF Domes priekšsēdētāja. 

2003. – 2006. gads - DU Doktorantūras centra vadītāja. 

2003. – 2006. gads - DU ZinātĦu daĜas vadītāja. 

2003. – 2006. gads - DU Doktorantūras padomes locekle. 

2001. – 2004. gads - DU senatore; 

Kopš 2000. gada - DU Pedagoăijas Promocijas Padomes eksperte. 

1998. – 2007. gads - DU Zinātnes Padomes locekle. 

Starptautisko un valsts zinātnisko institūciju locekle 

Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas locekle (Association of Teacher 

Educators in Europe). 

Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle. 

Kopš 2001. gada - ISME locekle (International Society of Music Education). 

Kopš 1999. gada - Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes locekle un 

koordinatore (World Council for Gifted and Talanted Children). 

Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council for High Ability). 

26.02.2008. Profesore JeĜena Davidova 

334

335 

Jānis Petrovskis dzīves un darba gājums 

( CV) 

Personas dati: Jānis Petrovskis, dzim. 1948.g. 21.jūlijā Latvijā 

dzīv. Daugavpils ielā 6 dz. 3, Sventes pagasts, Daugavpils raj. LV - 

5473 

tālr. – 5428233, 29505932 

Izglītība: 1974, augstākā, fiziskās kultūras un sporta pasniedzēja kvalifikācija 

diploms Nr. 392103 Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts 

1966, vidējā, atestāts Nr. 049048 Ilūkstes 1. vidusskola 

1963, pamata, apliecība Nr. 037781 Daugavpils raj. Eglaines 

pamatskola 

Darba pieredze: kopš 2001, Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultāte, 

sporta 

treneris 

2000 – 2001, Fiziskās kultūras sporta komitejas BJSS, vieglatlētikas 

treneris 

1993 – 2000, Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Fiziskās 

audzināšanas metodikas un sporta katedra, lektors 

1991 – 1993, Daugavpils Pedagoăiskā institūta Fiziskās audzināšanas 

teorijas katedra, vecākais pasniedzējs 

1986 – 1991, Olimpisko rezervju specilizētā BJSS, vecākais treneris – 

pasniedzējs 

1984 – 1986, BJSS „Ėīmiėis”, vecākais treneris – pasniedzējs 

1982 – 1984, BJSS „Ėīmiėis”, direktors 

1975 – 1982, Daugavpils rajona BJSS, treneris 

1974 – 1975, Dvietes 8-gadīgā skola, fiziskās audzināšanas skolotājs 

1970 – 1974, Daugavpils rajona BJSS, treneris 

1966 – 1970, Daugavpils rajona J.Poruka 8-gadīgā skola, fiziskās 

audzināšanas skolotājs 

Papildu izglītība 05.04.2007, Rīgas Pedagogijas un izglītības vadības augstskola, skolēnu 

kvalifikācijas harmoniskas un vispusīgas attīstības veicināšana sporta stundās, 

celšana: programas kods A2-9014134462 apliecība Nr. 3922 

19.12. 2006, Sporta speciālistu sertifikācijas komisija, „B” kategorijas 

sporta speciālists Nr.0813. 

30.09.2005, Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, sporta speciālistu – 

treneru kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, apliecība Nr. 779. 


treneru kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, apliecība Nr. 569 

04.12.2004, Latvijas Vieglatlētikas savienība, treneru seminārs, 

sertifikāts. 


treneru kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, apliecība Nr. 372-T. 

05.04.2004, Starptautiskā Vieglatlētikas Asociāciju federācija,

(Kijevā 

336 

vieglatlētikas treneru – pasniedzēju konference – seminārs, 

02.04. – 05.04.), IAAF sertifikāts. 

18.12.2003, Eiropas Vieglatlētikas asociācija, projekts „Jaunais 

vieglatlētikas talants”, sertifikāts. 







23.11.2002, Latvijas Vieglatlētikas savienība, 

treneru seminārs, sertifikāts. 

05.04.2002, Latvijas Vieglatlētikas savienība, 

treneru seminārs, sertifikāts. 

05.01.2001, Daugavpils pedagoăiskā universitāte, profesionālās 

meistarības pilnveidošanas kursi. apliecība Nr. 2007. 

28.02.1990, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts, kvalifikācijas 

celšanas kursi ( 144 st.), apliecība Nr.1643 

Organizatoriskā Latvijas lielāko komplekso pasākumu organizators un vadītājs 

vieglatlētikā: 

darbība: Latvijas TrīszvaigžĦu Spēles ( PreiĜi, 2001.) 

Latvijas veterānu Sporta spēles ( Daugavpils, 2006.) 

Sabiedriskā No 2003.g. Latvijas Vieglatlētikas savienības „ Augstu sasniegumu 

aktivitāte: komisijas” pārstāvis Latgales reăionā. 

No 2005.g. Latvijas Augstskolu sporta savienības padomes loceklis 

1996 – 2003, Latvijas jaunatnes vieglatlētikas komisijas pārstāvis 

Latgales reăionā 

Valodu zināšanas: Latviešu valoda – dzimtā valoda 

Krievu valoda – pārvaldu pilnībā 

AngĜu valoda – sarunu līmenī 

2007.gada 18.jūnijā 

Paraksts:

INGA BELOUSA 

337 

curriculum vitae 

Dzimšanas dati: 1972. gada 26.aprīlis, Rēzeknes rajons 

Dzīves vieta: Možaiska 236-3, LV-5401, Daugavpils, mob.: + 371 29169564 


tel.: +371 54 28636, e-mail.: inga.belousa@du.lv 


2005.g., Filosofijas doktora grāds (PhD), ASV, ĥujorka, Fordham universitāte 

1997.g., Maăistra grāds (MA), ASV, ĥujorka, Fordham universitāte 

1995.g., diploms par augstāko izglītību, Latviešu valodas un literatūras un angĜu valodas 

skolotājas kvalifikācija, Daugavpils Pedagoăiskā universitāte 

1990.g., atestāts par vidējo izglītību, Rēzeknes rajona Dricānu vidusskola 


Kopš 2006.g., vadošā pētniece, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes 

Ilgtspējīgas Izglītības institūts 

2005.g. – 2006.g., docente, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoăijas 

katedra 

Kopš 2001.g., katedras vadītāja, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību 

metodiku katedra 

2000.g. – 2005.g., lektore, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoăijas 

katedra 

1997.g. – 2000.g., asistente, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes 

Pedagoăijas katedra 

1995.g. – 1998.g., asistente, Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Humanitārās fakultātes 

AngĜu valodas katedra 

1994.g. – 1995.g., ārpusklases darba vadītāja, Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 

Eksperimentālā vidusskola 

I ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 


12. Belousa, I., 2007.g. 17.-21.oktobris (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes 

Mākslu un mūzikas fakultātes piektā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, 

Mūzika”; referāts „Media in Reorienting Art Education towards Sustainability”

13. Belousa, I., 2007.g. 2.-6.jūlijs (Durbana, Dienvidāfrika), 47.pasaules vides izglītības 

kongress “Learning in a Changing World”; referāts “Media in Creating Sustainable 

Learning Environment in Art Education” 

14. Belousa, I., 2007.g. 4.-6.maijs (Tbilisi, Gruzija), Starptautiskās Melnas jūras universitātes un 

Gruzijas Izglītības un Zinatnes ministrijas rīkotā starptautiskā konference “New Trends in 

Higher Education”; referāts “Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian 

Case of Reorienting Education Towards Sustainability” 

15. Belousa, I., 2006.g. 23.-27.jūlijs (Vinčesteras Universitāte, UK), VII ikgadējā starptautiskajā 

konference “Childrens’s Spirituality, Rights and Democracy”; referāts “Rediscovery of 

Silenced Inner Wisdom Regarding Spirituality: Teachers’ Voice in Contemporary Postsoviet 

Area” 

16. Belousa, I., 2005.g. 28.-30.decembris (Punjabi Universitāte, Patiala, Indija), 20.starptautiskā 

Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India Association for Educational 

Research) konference; referāts “Concerns and Securitability of Education During the Period 

of Social Changes” 

17. Belousa, I., 2003.g. 6.-9. jūlijs (Tallina, Igaunija), 13. Eiropas starptautiskā konference 

“Lasīšana – rakstīšana - domāšana”; referāts “Development of Reading Literacy in Learning 

Styles-Based Educational Setting in Primary School” 

18. Belousa, I., 2003.g. 11.-14. maijs (Daugavpils Universitāte), pirmā starptautiskā JTET 

konference “Sustainable Development. Culture. Education”; referāts “Possibilities of 

Defining Spirituality in Education: Qualitative Review” 

19. Belousa, I., 2002.g. maijs (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes Mākslu un 

mūzikas fakultātes trešā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts 

“Possibilities of Defining and Awakening of Spirituality in the University: Qualitative 

Review” 

20. Belousa, I., 2002.g., aprīlis (Liepājas Pedagoăijas akadēmija), Liepājas Pedagoăijas 

akadēmijas IV starptautiskā konference “Sabiedrība un kultūra”; referāts “Spirituality in 

Global Context of Education and its Significance in Education in Latvia” 

21. Belousa, I., 2002.g. 16.janvāris – 12.februāris, starptautiskā virtuālā konference “Exploring 

and Expanding The Great Work”, ko organizē Izglītības studiju institūts (The Institute for 

Education Studies (Earth TIES)), http://www.earthties.org/twg 

22. Belousa, I., 2001.g. 4. decembris (Liepājas Pedagoăijas akadēmija), starptautiskā konference 

“Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā”; referāts “Learning Styles in Pre-school 

Education: A Base for Children’ Spirituality and Sustainable Development” 

23. Belousa, I., 2001.g. 28. augusts - 1. septembris (Friburga, Šveice), 9th European Conference 

for Research on Learning and Instruction; referāts “Pedagogical and Psychological Aspects 

if Authentic Assessment of Students’ Achievements in System of Higher Education in 

Latvia” 

24. Belousa, I., 2001.g. 1.-2. jūnijs (Ukraina, Kijeva), starptautiskā konference “Democracy and 

Education”; referāts “Gender issues in Education: Towards a Holistic Notion” 

25. Belousa, I., 2001.g. 18. - 19. maijs (Daugavpils Pedagoăiskā universitāte), otrā starptautiskā 

konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts “Spirituality in Education – 

Comparison of Its Modern and Postmodern Understanding” 

26. Belousa, I., 2001.g. 3.-5. maijs (Klaipēda, Lietuva), starptautiskā ATEE Spring University 

“Changing Education in a Changing Society” konference; referāts “Reevaluation of a 

Current Situation: Search for Contextual Perspective of a Holistic Education” 

27. Belousa, I., 2001.g. 27.-28. aprīlis (LSPA, Rīga), LSPA organizētajā augstskolu docētāju 

starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Studentu studiju darbības vērtēšana un 

novērtējums”; referāts “Vērtēšanas filosofiskie aspekti humānās izglītības kontekstā” 

338

28. Belousa, I., 2000.g. 12.-15. decembris (Bangkoka, Taizeme), starptautiskā UNESCO 

konferencē “Information Technologies in Educational Innovation for Development 

Interfacing Global and Indigenous Knowledge”; referāts “Spirituality in Global Context of 

Education and its Significance in Education in Latvia” 

29. Belousa, I., 2000.g. 18. - 19. septembris (Mursija, Spānija), starptautiskā konference “1er 

Encuentro Internacional sobre Meditación en la Región de Murcia” projekta ERASMUS 

ietvaros; referāts “Konfliktoloăija Latvijā” 

30. Belousa, I., 1999.g. 18. oktobris (Baruch koledža, ĥujorka, ASV), starptautiskā konference 

“Education as Transformation: Religious Pluralism and Spirituality in Higher Education”; 

piedalīšanās darba grupā. 

339 


1. Belousa, I., 2007.g. 27.aprīlis, ESF Nacionālās programmas projekta 3.2.5.2. “Mūsdienīga 

mācīšana un mācīšanās” nodarbību vadīšana (Talsu Valsts ăimnāzija): 

• 1. nodarbība “Mācību procesa būtiskākās iezīmes 21.gs.sākumā – pasaules, 

Latvijas, Daugavpils Universitātes Ilgtspējīgas Izglītības institūta pieredze” 

• 2. nodarbība “Mūsdienīga mācību procesa virssatura jautājumi” 

• 3. un 4. nodarbība “Mūsdienīga mācību procesa metodiskais nodrošinājums” 

2. Belousa, I., 2007.g. 1.februāris, UNESCO Nacionālas komitejas Asociēto skolu projekta 

skolu seminārs (Rīga, Ostvalda vidusskola); uzstāšanās “Ilgtspējīga attīstība un ilgtspējīga 

izglītība” 

3. Belousa, I., 2006.g. 20.oktobris, starptautiskais pirmsskolas darba organizatoru seminārs 

“Pirmsskolas izglītības pedagogu praktiskā sagatavošana darbam un tālākizglītība Latvijā un 

Igaunijā” (Rīga, IZM); uzstāšanās “Daugavpils Universitātes profesionālo studiju 

programma “Pirmsskolas skolotājs”” 

4. Belousa, I., 2005.g. 23.-24.novembris, Valsts valodas komisijas konference “Zinātnes 

valoda” (Daugavpils Universitāte); piedalīšanās 

5. Belousa, I., 2002.g. 27.novembris, LU PPF Pieaugušo pedagoăiskās izglītības centra, 

Latvijas pedagoăijas zinātnieku asociācijas seminārs “Mūsdienu pedagoăija” sadarbībā ar 

LR IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Augstākās izglītības nodaĜu (Rīga, 

LU PPF); piedalīšanās 

6. Belousa, I., 2002.g. 27.-28.septembris, “Ievads Marijas Montesori izglītībā” (vieslektori 

Filips Snovs Gengs un Mārša Snova Morgana no Austrālijas), DU PPI PSMK un ASV 

Montesori asociācija (Daugavpils Universitāte); piedalīšanās 

7. Belousa, I., 2002.g. 20. septembris, Cēsu pilsētas Domes un Cēsu pilsētas kristīgo draudžu 

vadītāju rīkotā konference “Garīgums un NeAtkarīgā Latvija” (Cēsis); referāts “Garīgums 

un izglītība” 

8. Belousa, I., 2002.g. 8.maijs, “Teorija un prakse pirmsskolas skolotāju sagatavošanā” (Rīga, 

RPIVA PPF Ăimenes un pirmsskolas pedagoăijas katedra); piedalīšanās 

9. Belousa, I., 2002.g. 25.-28.aprīlis, “SpēĜu tehnoloăijas pirmsskolas un jaunākā skolas 

vecuma bērnu intelektuālo un radošo spēju attīstībā”, vieslektors Vjačeslavs Voskobovičs 

(Daugavpils Universitāte); piedalīšanās 

10. Belousa, I., 2002.g. 15.februāris, “Pirmsskolas skolotāju izglītība: aktualitātes un risinājumi” 

(Rīga LU PPI); piedalīšanās 

11. Belousa, I., 2001.g. 26. aprīlis, Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 9. ikgadējā zinātniskā 

konference (Daugavpils Pedagoăiskā universitāte); referāts “Paradigmu maiĦa izglītībā: 

jaunā paradigma, tās izpausme un pedagoăiskās darbības efektivitātes kritēriji”

12. Belousa, I., 2001.g. 17. februāris, Vidzemes reăionālā sākumskolas skolotāju konference 

(Madonas raj. Prauliena); referāts “Jaunākie skolēnu sasniegumu vērtēšanas aspekti” 

13. Belousa, I., 2000.g. 27. - 28. aprīlis, Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 8. ikgadējā 

zinātniskā konference (Daugavpils Pedagoăiskā universitāte); referāts ”Humānās izglītības 

modelis – izglītība kā pašaktualizācija” 

Publikācijas 

1. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Reorienting Art Education towards Sustainability. 



2. Belousa, I., Grants, J., Miėelsone, I. (2007). Izglītības aktivitātes Gruzijā. Skolotājs, 3 

(63): 32-37.lpp. 

3. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art 



4. Belousa, I. (2006). Defining spirituality in education: Post-Soviet perspective. In M.de 

Souza et.al. (Eds.) International Handbook of the Religious, Spiritual and Moral 

Dimensions of Education. Dordrecht, NL: Springer, 215-230.lpp. 

5. Belousa, I. (2006). The Seventh International Conference on Children’s Spirituality 

University of Winchester, UK 23 – 27 July 2006: Conference Report. International 

Journal of Children’s Spirituality. 11 (3): 397-399.lpp. 

6. Belousa, I., Vanaăele, E., Jurāne, A. (2006). Educational Aim in the View of Students, 

Mentors and Teacher Trainers. Journal of Teacher Education and Training, 6: 33.-40.lpp. 

7. Belousa, I., Stakle, A. (2006). Art and Spirituality. In G.Rand & R.Zakia (Eds.) Teaching 

Photography, 1. Focal Press, 311.-314.lpp. 

8. Belousa, I., Salite, I. (2005). Concerns and securitability of education during the period of 

social changes. 20.starptautiskā Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All 

India Association for Educational Research) konferences tēžu krājums, 28.-30.decembris, 

Punjabi Universitāte, Patiala (Indija): Department of Education and Community Service, 

39.lpp. 

9. Belousa, I., Stakle, A. (2005). Art and spirituality: Reflections on the essence of art 

education. Ceturtās starptautiskās konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu 

krājums, Daugavpils, Latvija: Saule. 270.-277.lpp. 

10. Belousa, I. (2003). Possibilities of defining and awakening of spirituality in the university: 

Qualitative review. Pirmās starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. 

Culture. Education,” rakstu krājums, 11.-14.maijs, Daugavpils, Latvija: Izglītības un 

Vadības fakultāte, 67.-77.lpp. 

11. Belousa, I. (2002). Sustainable education and spirituality in the university: Looking for a 

way of complementation. Journal of Teacher Education and Training, 1: 3.-12.lpp. 

12. Belousa, I. (2002). Spirituality in global context of education and its significance in 

education in Latvia. “Sabiedrība un Kultūra” Ceturtās starptautiskās LPA konferences 

rakstu krājums, Liepāja, Latvija: LiePA, 349.-361.lpp. 

13. Belousa, I., Klepere, R. (2002). Learning styles in pre-school education: A base for 

children’ spirituality and sustainable development. Starptautiskās konferences “Child’s 

Identity Formation in Preschool Age” rakstu krājums, Liepāja, Latvija: Liepa, 48.-60.lpp. 

14. Belousa, I., BuĜbika, I. (2002). Gender issues in education: Towards a holistic notion”. 

Starptautiskās konferences “Democracy and Education” rakstu krājums, Washington, DC: 

Literal Books, 83.-90.lpp. 

340

15. Belousa, I., BuĜbika, I. (2001). Reevaluation of a Current Situation: Search for Contextual 

Perspective of a Holistic Education. Starptautiskās ATEE Spring University konferences 

“Realising Educational Problems” rakstu krājums, Klaipēda, Lietuva: KU, 77.-81.lpp. 

16. Belousa, I., Miėelsone, I. (2001). Vērtēšanas filosofiskie aspekti humānās izglītības 

kontekstā. LSPA Zinātniskie Raksti, Rīga, Latvija: LSPA, 17.-25.lpp. 

17. Belousa, I. (2000). Garīgums izglītībā – modernisma un postmodernisma izpausmju 

salīdzinājums. Otrās starptautiskās konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu 

krājums, 18.-20.maijs, Daugavpils, Latvija: Saule, 68.-71.lpp. 

18. Belousa, I. (2000). Spirituality in global context of education and its significance in 

education in Latvia. Starptautiskās UNESCO konferences “Information Technologies in 

Educational Innovation for Development Interfacing Global and Indigenous Knowledge” 

tēžu krājums, 12.-15. decembris, Taizeme, Bangkoka: UNESCO Principal Regional Office 

for Asia and the Pacific, 18.lpp. 



1. Belousa, I., 2007.-2008.g. LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projects 

“Educational contributions to building cohesion within European social and institutional 

life”, reăistrācijas Nr. 47653-IC-1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 (EUR 31025); projekta 

koordinēšana Latvijā un īstenošana; 

• 2007.g. janvāris – 31.marts, projekta pieteikuma sagatavošana. 

2. Belousa, I., 2006.g.-2009.g., SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts “ICTime - 

ICT as a Tool of Intercultural and Media Education”, reăistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1- 

PT-COMENIUS-C21 (EUR 211.405,90); projekta koordinēšana Latvijā un īstenošana: 

• 2006.g. 23.-27.janvāris, piedalīšanās projekta sagatavošanas seminārā (Varšava, 

Polija); 

• 2006.g. oktobris – decembris, pētījuma par starpkultūru un mēdiju izglītību 

metodoloăijas, struktūras un gaitas plānošana; 

• 2006.g.novembris, pirmā projekta koordinācijas semināra plānošana; 

• 2006.g. 29.novembris – 4.decembris, pirmā projekta koordinācijas semināra 

organizēšana un izvērtēšana (Daugavpils); 

• 2007.g. janvāris – marts, pētījuma par starpkultūru un mēdiju izglītību veikšana; 

• 2007.g. 26.-27.februāris, piedalīšanās SOCRATES programmas Comenius 2.1 

projektu koordinatoru seminārā (Brisele, BeĜăija); 

• 2007.g. februāris – maijs, projekta iekšējas un ārējas izvērtēšanas dizaina un 

paĦēmienu izveide un izvērtēšana; 

• 2007.g. marts – maijs, fotokonkursa “Living together” nolikuma izstrāde, 

fotokonkursa organizēšana, rezultātu izvērtēšana; 

• 2007.g. 9.marts, starptautiskās audio konferences “Evaluation of visual media 

messages: Balancing between the objective and the subjective” plānošana, 

organizēšana un izvērtēšana; 

• 2007.g. maijs, gatavošanās otrajam projekta koordinācijas semināram; 

• 2007.g. 9.-14. maijs, piedalīšanās otrajā projekta koordinācijas seminārā (Centro 

de Formação Rui Grácio, Seixal, Portugāle) un semināra izvērtēšana; 

341

• 2007.g.maijs-septembris, didaktisku aktivitāšu izstrāde starpkultūru kompetenču 

apguvei, izmantojot vizuālus materiālus, to adaptēšana un izvērtēšana; 

• 2007.g. 23.-30.septembris, piedalīšanās trešajā projekta koordinācijas seminārā 

(Cluj-Napoka universitāte, Rumānija) un semināra izvērtēšana. 

3. Belousa, I., 2005.g.-2006.g., ERASMUS IP projekts “Educational contributions to social 

(re)generation: Creating and sustaining opportunities for inclusion”, reăistrācijas Nr. 47653- 

IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3; projekta koordinēšana Latvija un īstenošana: 

• 2006.g. 8.-12.februāris, piedalīšanās plānošanas seminārā (Bristole, UK); 

• 2006.g. 18.-30.jūnijs, semināra vadīšana 45 studentiem no 8 projekta dalībvalstīm 

(Tessedik Sámuel Fıiskola, Békéscsaba, Ungārija); 

• 2006.g. oktobris – decembris, projekta materiālu un pieredzes apkopošana CD 

formātā. 

4. Belousa, I., 2005.g.-2006.g., Nordic – Baltic – Russian network cooperation within 

education and research “Com Learn 21”: 

• 2006.g. 20.-23.aprīlis, semināra organizēšana un piedalīšanās 2. seminārā 

“Educational System / Institutions: The Basic Elements Defining the Function and 

Culture of the Educational Institutions” (Daugavpils). 

5. Belousa, I., kopš 2000.g., UNESCO/UNITWIN projekts pie Jorkas universitātes “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību”: 

• 2005.g. darbs pie Baltijas un Melnās jūras izglītības pētījumu konsorcija (BBCC – 

Baltic and Black Circle Consortium in Educational Research) izveides; 

• 2004.g. 8.-9.maijs, rekomendāciju izstrāde un prezentēšana projekta 

3.starptautiskajā seminārā (Gēteborga, Zviedrija). 

6. Belousa, I., 1995.g.-1996.g., piedalīšanās Tempus Mobility programmā (University of the 

West of England, Bristole, UK). 

Latvijas mēroga zinātniskie u.c. projekti 

1. Belousa, I., 2007.g. IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību 

orientētā skolotāju izglītībā”, reăistrācijas Nr. 5-20/07.17, summa – LVL 13 000; projekta 

vadīšana un īstenošana; 

2. Belousa, I., 2006.g. IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību 

orientētā skolotāju izglītībā (Pilotprojekts)”, reăistrācijas Nr.2.18, summa – LVL 10 000; 

projekta vadīšana un īstenošana; 

3. Belousa, I., 2006.g. DU iekšējais grants “Daugavpils Universitātes 48. Jauno Zinātnieku 

konferences organizēšana”, reăistrācijas Nr. 05–23/2006-4, summa – LVL 400; projekta 

vadīšana un īstenošana; 

4. Belousa, I., 2004.g. DU iekšējais grants “Doktora disertācijas aizstāvēšana Fordham 

universitātē un turpmāka sadarbība starp Daugavpils Universitāti un Fordham Universitāti”, 

reăistrācijas Nr. 04.12., summa – LVL 1750; projekta vadīšana un īstenošana; 

5. Belousa, I., 2005.g.-2008.g. Eiropas Sociālā fonda projekts “Doktorantūra un maăistratūra 

e-studiju tehnoloăiju jomā atbilstoši Lisabonas mērėiem RTU, DU, LPA”, projekta 

identifikācijas Nr. VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007; piedalīšanās projekta 

īstenošanā; 

6. Belousa, I., 2005.g.-2008.g., LZP pētījums “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā 

skatījumā” Nr.05.1915; piedalīšanās īstenošanā; 

342

7. Belousa, I., 2004.g.-2007.g., Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju 

segregācijas cēloĦu mazināšana”, līguma Nr.NS-EQUAL-2005-1; piedalīšanās projekta 


8. Belousa, I., 2002.g., Latvijas ZA pētījumu projekts “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz 

ilgtspējīgas attīstības stratēăiju Latvijā”, reăistrācijas Nr. 347; piedalīšanās projekta 


9. Belousa, I., 2000.g. februāris – jūnijs, Sorosa Fonda- Latvija projekts “Atvērtā skola”; 

projekta izvērtēšana ASV Kolumbijas universitātes Skolotāju koledžas Starptautiskās 

izglītības programmas tālmācības kursa “Kvalitatīvās pētniecības metodes: Starptautisko un 

starpkultūru izglītības programmas” ietvaros; 

10. Belousa, I., 1998.g. augusts – 1999.g. decembris, Sorosa Fonda- Latvija, programmas 

“PārmaiĦas izglītībā, projekta “Sadarbība un pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā” 

turpinājums; piedalīšanās projekta īstenošanā; 

• 1998.g. augusts – 1999.g. decembris, darbs pie skolu un augstskolu sadarbības 

modeĜu izveides; 

• 1998.g. grāmatas “Mācīsimies sadarbojoties” (Grigules L. un Silovas I. redakcijā, 

- R.: “Mācību grāmata”, 1998) līdzautore. 

11. Belousa, I., 1997.g. oktobris - 1998.g. jūlijs, Sorosa Fonda- Latvija, programmas “PārmaiĦas 

izglītībā” projekts “Sadarbība un pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā”; piedalīšanās 

projekta īstenošanā; 

12. Belousa, I., 1996.g. –1997.g., Tempus-2 skolotāju izglītotāju programma, angĜu valodas 

priekšmeta grupa. 

II PEDAGOĂISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

Vadītie maăistra darbi: ~ 40 



Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs”/ 

“Pamatskolas izglītība” 

1. Sociālā pedagoăija 1KP 

2. Audzināšanas teorija un metodika 2 KP 

3. Mācību metodes un mācīšanās stili 1 KP 

4. Integrēto mācību metodika 2 KP 

5. Starpkultūru izglītība 1 KP 

6. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 2 KP 

Maăistra akadēmisko studiju programma “Pedagoăija” 

7. Pētījuma metodoloăija un organizācija izglītībā: Zinātniskā darba izstrāde 2 KP 

8. Pētījuma metodoloăija un organizācija izglītībā: Kvalitatīvās pētniecības pamati 1KP 

9. Holistiskā pedagoăija: Garīguma pedagoăija 2 KP 

Maăistra profesionālo studiju programma “Sabiedrības un iestāžu vadība” 

10. Garīgums kā mijiedarbības līdzeklis 1 KP 

Doktora studiju programma “Pedagoăija” 

11. Kvalitatīvā pētījuma metodoloăija un metodes 4 KP 

12. Etniskā, multikulturālā, globālā saskaĦošanas problēmas izglītībā 2 KP 

343

Tālākizglītības studiju programma “Sociālo zinību skolotājs” 

13. Mācību metodes un mācīšanās stili 2 KP 

Izstrādātās studiju programmas 

2006.g., Maăistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoăija” reakreditācija 

Lekciju lasīšana, semināru vadīšana ārvalstu augstskolās: 

1. Belousa, I., 2007.g. 23.aprīlis -3.maijs, multilingvālās izglītības eksperta pienākumu 

veikšana un semināra “Multilingual Education – Development of Methods and Approaches 

for Acquirement of Languages and Educational Material” vadīšana pamatskolas skolotājiem 

Šveices Ārlietu Federālā departamenta (Department of Peace Policy and Human Security) 

CIMERA projekta “Multilingual Education in Georgia” ietvaros, Akhalkalaki skolā Nr.2 

(Gruzija) 

2. Belousa, I., 2006.g. 5.-12.decembris, semināru “Multilingual Education – Development of 

Methods and Approaches for Acquirement of Languages and Educational Material” 

vadīšana pamatskolas skolotājiem Šveices Ārlietu Federālā departamenta (Department of 

Peace Policy and Human Security) CIMERA projekta “Multilingual Education in Georgia” 

ietvaros, Akhalkalaki, Akhaltsikhe, Marnauli (Gruzija) 

3. Belousa, I., 2006.g. 18.-30.jūnijs, starptautiskais seminārs “Educational contributions to 

social (re)generation: creating and sustaining opportunities for inclusion” programmas 

ERASMUS Intensive Program ietvaros, Békéscsaba (Ungārija), Tessedik Sámuel Fıiskola 

4. Belousa, I., 2002. g. 18.-19. aprīlis, starptautiskais pirmsskolas izglītības kongress 

“Childhood, child good!” programmas ERASMUS ietvaros, Tīltā (BeĜăija), KATHO 

universitātē, seminārs “Environment Education in Pre-school” 

5. Belousa, I., 2000. g. 18. - 19. septembris, lekcijas Murcijas universitātes (Spānija) 

maăistrantiem par konfliktoloăiju Latvijā SOCRATES projekta ietvaros (sadarbība starp 

DPU un Murcijas Universitāti projektā “International Master in Family and Social 

Mediation”) 

III CITAS AKTIVITĀTES 

Zinātniskās sadarbības tīkli 

1. Belousa, I., kopš 2006.g., Starptautiskās Bērnu garīguma asociācijas (Association for 

Children’s Spirituality) dalībniece 

2. Belousa, I., kopš 2005.g., asociācijas International Seminar on Religious Education and 

Values (ISREV) dalībniece 

3. Belousa, I., kopš 2005.g., Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India 


4. Belousa, I., kopš 2003.g., Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas (DUJZA) 

dalībniece 

5. Belousa, I., kopš 1998.g., Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības asociācijas (LAPSA) 

dalībniece 

344


1. Belousa, I., 2007.g.16 – 20.marts, Īrija, Dublinas Pilsētas universitātes Mater Dei Izglītības 

institūts (Mater Dei Institute of Education – a College of Dublin City University) 

2. Belousa, I., 2006.g. 16. – 27.maijs, ASV, ĥujorka, Fordham universitāte 

3. Belousa, I., 2004.g. – 2005.g., Doktora studijas, ASV, ĥujorka, Fordham universitāte 

4. Belousa, I., 2004.g. 19.janvāris – 01.februāris, ASV, ĥujorka, Fordham universitāte; 

promocijas darbs “Spirituality as a Dimension of Education: Reimaging and 

Reconstructing Teacher Education in Latvia” 

5. Belousa, I., 2003.g. 13.janvāris – 6.marts, ASV, ĥujorka, Fordham universitāte 

6. Belousa, I., 2001.g. 21. –27.jūlijs, ASV, ĥujorka, St. John’s universitāte, 24. ikgadējais 

vadīšanas sertifikācijas institūts “Mācīšana izmantojot skolēnu individuālos mācīšanas 

stilus” (The 24th Annual Leadership Certification Institute: Teaching Students Through 

Their Individual Learning Styles) 

7. Belousa, I., 1999.g. 1.septembris – 28.decembris, ASV, ĥujorka, Kolumbijas universitāte 

Skolotāju koledža, studijas starptautiskās un starpkultūru izglītības jomā 

8. Belousa, I., 1996.g. –1997.g., Maăistra studijas, ASV, ĥujorka, Fordham universitāte; 

maăistra darbs “Self-actualization: A More Complete Understanding of Human Being” 

IV. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

Zinātnisko struktūrvienību vadība 

1. Belousa, I., kopš 2005.g., Maăistra akadēmiskās studiju programmas “Pedagoăija” direktore 

2. Belousa, I., kopš 2001.g., Daugavpils Universitātes IVF Mācību metodiku katedras vadītāja 


1. Belousa, I., 2006.g. 27. – 28.aprīlis, Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku 

konferences organizācijas programmas komitejas vadītāja, rīcības komitejas dalībniece, 

(Daugavpils Universitāte) 


konferences organizācijas programmas komitejas, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils 

Universitāte) 


konferences organizācijas programmas komitejas, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils 


4. Belousa, I., 2003.g. 11. – 14.maijs, 1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable 

Development. Culture. Education” organizācijas rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils 


Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēăijas 

3. Belousa, I., 2007.g. Piektās starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” 

rakstu redakcijas kolēăijas dalībniece 

4. Belousa, I., kopš 2004.g., Daugavpils universitātes ikgadējās Jauno zinātnieku konferences 

rakstu redakcijas kolēăijas dalībniece 

345


1. Belousa, I., kopš 2006.g., Maăistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoăija” padomes 

locekle 

2. Belousa, I., kopš 2005.g., Pedagoăijas Promocijas padomes zinātniskā sekretāre 

3. Belousa, I., kopš 2005.g., Maăistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoăija” direktore 

4. Belousa, I., kopš 2001.g., IVF domes locekle 

2007. gada 15.novembrī Inga Belousa 

346


Svetlana Stalidzāne 

Dzimšanas gads: 26.04.1958. 

Darba vietas adrese: Parādes ielā 1, 208.kab. 

Daugavpils, LV 5407 

Tālr. 54 – 24496 

Mājas adrese: Višėu ielā 28 – 64 


Mob. 29734388 

Izglītība: 

1975. – 1979.g. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts 

1994. – 1995.g. maăistrantūra Latvijas Sporta akadēmijā 

Zinātniskie grādi: 

1995.g. – maăistra grāds sporta pedagoăijā 

Nodarbošanās: 

1979. – 1980.g. Fiziskās audzināšanas skolotāja Daugavpils pagarinātās dienas grupā 

1981. – 1986.g. Fiziskās audzināšanas skolotāja Daugavpils 1.PTS 

1986. – 1992.g. Ārstnieciskās fizkultūras ārsts Daugavpils centrālajā slimnīcā un 

ārstnieciskās fizkultūras dispanserā 

1992. – 1995.g. Asistents DPI/DPU Fizioloăijas un ĀFK katedrā 

1995. – 1997.g. Lektore Fizioloăijas un ĀFK katedrā 

no 1997.gada Lektore Fizioloăijas un veselības mācības/Anatomijas un fizioloăija 

katedrā 

Kvalifikācijas celšana: 

1992.g. Maskava, Krievija, ārstu kvalifikācijas celšanas kursi medicīniskajā 

rehabilitācijā 

1992.g. Rīga, kursi “Klasiskā masāža” 

1994.g. Rīga, kursi “Ārstnieciskā fizkultūra” 

1995.g. Odense, Denmark, programma “Tempus – 2” - “Dialogue – Concept” 

1996.g. Odense, Denmark, Special Heeds education “Developing hearning 

Strategies and Process for Disabled Shoolchildren” 

1997.g. Daugavpils, Kursi “Koriăējošā vingrošana un muskuĜu disbalanss” 

1997.g. Daugavpils, Kursi “Manuālā terapija” 

1998.5.-18.03. Rīga, LFMA, Kursi “Ergonomija” (20st) 

1998.29.10.-01.11. Rīga, LFA, Kursi “Fizioterapijas pamatzināšanas” (25st) 

1998.11.-13.12. Rīga, LFA, Kursi “Fizioterapijas pamatzināšanas” (25st) 

1999.16.,17.04. Rīga, LMA, Kursi “Kardioloăiskā rehabilitācija”(12st) 

1999.18.- 20.05. Tallin, Igaunija, kursi “Tuberculosis: Emergings Global Epidemic” 

2000.24.-28.01. Rīga, FMA, Kursi “Ėlasiskā masāža” (36st) 

2000.07.04 Rīga, Saunders Group, Kursi “Evaluation, Treatment and Prevantion of 

Spinal Disorders”(8h), 

2001.21.-26.01. Rīga,VRIC, Kursi “Mioskeletārā medicīna” B cikls (48st) 

347

2001.21.-26.05. Rīga, VRIC, Kursi “Mioskeletārā medicīna” C cikls (48st) 

2001.13.-18.10. Rīga, VRIC, Kursi “Mioskeletārā medicīna” A cikls (48st) 

2001.10.10. Rīga, LFA, Kursi “CeĜa locītavas iespējamās izmaiĦas”(2st) 

2003.03.02 Rīga, LFA, Seminārs “PadziĜinātais kurss par mugurkaula kakla un 

lumbālās daĜas pataloăiju diagnostiku un ārstēšanu ar dažādām stiepšanas 

metodēm.” 

2003.09.05. Rīga, VVC, SMC, Kursi “ Doping kontrole sportistiem”(8KP) 

2004.30.04 - 04.05. Rīga, LMMĀA Kursi “Viscerālās manuālās terapijas pamati” 

(40st) 

2004.20.- 29.08. Rīga, LMMĀA, Kursi “Manuālā terapija funkcionālo skoliožu 

rehabilitācijā” (40st) 

2005.28. – 30.04. Rēzekne, Starptautiska konference “Veselības problēmu 

identifikācija Latgales reăionā un to atrisināšanas ceĜu meklējumi” 

2005.g.septembris Rēzekne, LSPA, kursi “Fiziskās sagatavotības treniĦš” 

2006.g.oktobris Rēzekne, LSPA, kursi “Treneru tālākizglītība” 

Akadēmiskie kursi: Masāža. Manuālā terapija. Fizioterapija izglītības iestādēs. 

Organizētie kursi un semināri: 

04.03.2002. Daugavpils pilsētas skolu valde, kursi “Stājas novērtēšanas metodes” 

20.02.2003. Daugavpils pilsētas skolu valde, kursi “Ārstnieciskie vingrojumi pie 

iekšėīgām slimībām” 

2003. 

24.03.-29.03. DU, “Skolēnu fiziskās attīstības noteikšanas metodes un balsta kustību 

aparāta traucējumi” 

14.05.2005. Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloăiju centrs, “Koriăējošās 

vingrošanas iespējas” 

16.04.2006. Daugavpils pilsētas skolu valde, kursi ‘ĀV un koriăējošā vingrošana” 

Projekti 

Dreifusa fonda izglītojošās programmas mini projekts „Programma fiziskās aktivitātes deficīta 

profilakse pusaudžiem”. 

Zinātniskās un metodiskās publikācijas: 25 

TAJĀ SKAITĀ .................................................................... ZINĀTNISKOS RAKSTU KRĀJUMOS 

348 

Metodiskie raksti 7 

Konferenču tēzes 15 

Pēdējo 5 gadu zinātnisko un metodisko darbu saraksts: 

1. Сталидзане С. Пути решения профилактики нарушения осанки у детей в 

организованных коллективах. Материалы 2 региональной научно-практической 

конференции’’Совершенствование форм и методов физического воспитания 

учащихся общеобразовательных школ’’ Белорусия, Витебск 28-29 октября 1997 

2. Сталидзане С. Новый подход в оценке эфективности коррекции нарушений 

опорно-двигательного аппарата. Материалы 2 региональной научно-практической 

конференции’’Совершенствование форм и методов физического воспитания 

учащихся общеобразовательных школ’’ Белорусия, Витебск 28-29 октября 1997

349 

3. Stalidzāne S. Koriăējošās vingrošanas efektivitāte bērniem ar stājas traucējumiem. 

Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes. Rēzekne, 1998 

4. Сталидзане С. Oрганизация коррекции опорно-двигательного аппарата в школьной 

системе г. Даугавпилса. Материалы 5. международной научно-практической 

конференции. Калининград, 2003. 

5. Сталидзане С., Жильинска А.Новый подход в оценке нарушений опорнодвигательного 

аппарата. Материалы международного научно-практической конф. 

Витебск, 17.,18.окт. 2003. – 217 –219. 

6. Антоневича Л., Жилинска А., Сталидзане С., Романенко Н. Экологические аспекты 

физического воспитания// Экологические проблемы природно-технических 

комплексов. Тезиси докладов международного экологического симпозиума в 

городе Полоцке. Том 2. Полоцк, 2004. – с.191 – 195. 

7. Stalidzāne S. Kustību aktivitātes un veselība. Konferences materiāli, 86.-87. lpp. 

Krievija, KaĜiĦingrada, 2005.gada oktobris. Starptautiskā konference Fiziskās kultūras 

teorija un prakse mūsdienu apstākĜos attīstoties izglītībai (kr. val.). 

8. Kazakevicha I., Stalidzane S., Maklakova V. Musical illustration of Sports Lessons. 

Conference Guide, pp. 68-69. The fourth International Journal of Teacher Education and 

Training Conference, Helsinki, May 31- June 3, 2006. 

9. S.Stalidzāne.Prophylactic Measures of deficit of Pupils Motion Activity in Process of 

adaptation to studying Load. The International Scientific Conference The Regional 

Aspects of Physiotherapy and Rehabilitation. Daugavpils, Latvia, 17– 18 May, 2007. 

Valodas: 

Krievu - dzimtā 

Latviešu - labi 

AngĜu - ar vārdnīcu 

2008. gada 20. oktobris _____________________ 

paraksts

Anda Keiša 

350 

CV (Curriculum vitae) 

Dzimšanas gads, vieta 06.04.80., Briežuciems, Balvu raj. 

Darba vietas adrese: Parādes iela 1 – 110, 

Mājas adrese: 

Izglītība: 

Imantas 9 - 26, 


tālr. 2 623 623 4 

keianda@inbox.lv 

Daugavpils, LV - 5401 

2006.g. Latvijas Universitāte, DabaszinātĦu maăistra grāds bioloăijā 

2005.g. Daugavpils Universitāte (DU), DabaszinātĦu un matemātikas fakultāte (DMF), 

specialitāte: veselības mācības skolotājs 

2004.g. DU, DMF, specialitāte: bioloăijas, ėīmijas skolotājs 

2003.g. DU, DMF, DabaszinātĦu bakalaura grāds bioloăijā 

1999.g. ViĜakas Valsts ăimnāzija, vidējā izglītība 


No 01.09.2008. DU Anatomijas un fizioloăijas katedras asistente; 

No 2006. novembra – DU Anatomijas un fizioloăijas katedras lietvede; 

no 01.09.2007. DU Anatomijas un fizioloăijas katedrā praktisko nodarbību un lekciju Dzīvnieka un 

cilvēka fizioloăijā un Sporta fizioloăijā vadīšana (ABSP “Bioloăija”, PSP “Sporta 

skolotājs”, PSP “Fizioterapija”); 

no 01.09.2006. līdz 30.06.2007. - DU Anatomijas un fizioloăijas katedrā praktisko nodarbību Cilvēka 

anatomijā vadīšana (ABSP “Bioloăija”, PSP “Fizioterapija”); 

01.02.2004. – 31.08.2008. DU Anatomijas un fizioloăijas katedras (vecākā) dabaszinātĦu laborante; 

03.02.2003. – 01.02.2004. DU Fizioloăijas un veselības mācības katedras vecākā laborante. 

Papildus izglītība, kursi: 

2002.g. septembris/novembris – LVAVP organizētie 100 stundu Bilingvālie apmācību kursi; 

1998.g. novembris – 1999.g. marts – RSU bioloăijas, ėīmijas kursi reflektantiem. 

Zinātniski pētnieciskā darbība: 

2006. g. Maăistra darbs fizioloăijā: Parastās vardes (Rana temporaria L.) apzarĦa arteriolu vazomocijas 

parametru izpēte gremošanas trakta dažādos funkcionālos stāvokĜos; 

2003. g. Bakalaura darbs fizioloăijā: “Temperatūras ietekme uz parastās vardes (Rana Temporaria L.) 

arteriolu vazomocijas parametriem.”; 

2002. g. Studiju darbs fizioloăijā “Vardes mezentērija arteriolu vazomocija ziemas periodā”. 

Piedalīšanās projektos: 

No 2008.g. marta līdz 2008. gada augustam ERAF projekta Nr. 

VPD1/ERAF/CFLA/08/NP/1.4.5./0001/000001/010 ”Daugavpils Universitātes DabaszinātĦu 

un matemātikas fakultātes laboratoriju iekārtu modernizēšana” iepirkumu speciāliste 

no 2006.g. oktobra līdz 2008. g. jūlijam ESF projekta Nr. 

2006/0237/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0012/0065 “Starpnozaru Biomehānikas un

nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils Universitātē” sekretāre, biomehānikas eksperta 

asistente; 

2004.g. DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarĦa maăistrālā artērijā: 

nervu sistēmas loma. Nr. 04.11., izpildītāja; 

2005.g. DU iekšējais grants – temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloăiskā stāvokĜa ietekme uz 

vardes (Rana temporaria L.) apzarĦa arteriolu vazomocijas parametriem. Nr. 05.30., 

izpildītāja. 

351 

Piedalīšanās konferencēs: 

2006.g. 27. – 28. aprīlis - DU 45. Jauno zinātnieku. konference, Latvija, Daugavpils, mutisks ziĦojums: 

Parastās vardes (Rana temporaria L.) apzarĦa arteriolu vazomocijas parametru izpēte 

gremošanas trakta dažādos funkcionālos stāvokĜos; 

2004. g. 13. – 15. maijs – VII Starptautiski zinātniski - praktiskā konference “Экология. Человек. 

Общество.”, Ukraina, Kijeva, mutisks ziĦojums: “Влияние температуры на параметры 

вазомоции артериол мезентерия лягушки (Rana Temporaria L.)”; 

2004. g. 21. – 22. aprīlis – DU 46. Jauno zinātnieku konference, Latvija, Daugavpils, mutisks ziĦojums: 

“Temperatūras ietekme uz parastās vardes (Rana Temporaria L.) arteriolu vazomocijas 

parametriem”; 

2003. g. 6. – 8. maijs – DU 45. Jauno zinātnieku. konference, Latvija, Daugavpils, mutisks 

ziĦojums: “Vardes mezentērija arteriolu vazomocija ziemas periodā”. 

Zinātniskās publikācijas: 

Konferenču tēzes - 4 

Konferenču, konkursu festivālu organizēšana, aktivitāšu vadīšana: 

No 2004. gada ikgadējā A.Valtnera Latvijas skolēnu konkursa “PAZĪSTI SAVU ORGANISMU” 

orgkomitejas locekle, Daugavpils Universitāte; 

05.-10.11.2007. 2. Daugavpils Zinātnes festivāls, aktivitāšu organizēšana, Daugavpils Universitāte; 

28.09.2007. Zinātnieku nakts, aktivitāšu organizēšana, Daugavpils Universitāte; 

06.-10.11.2006. Daugavpils Zinātnes festivāls, aktivitāšu organizēšana, Daugavpils Universitāte; 

09-12. 10.2007. IV Baltic Genetical Congress, orgkomitejas locekle, Daugavpils, Latvija 

Sabiedriskās aktivitātes: 

2003. g. janvāris – aprīlis – Daugavpils pilsētas un rajona iedzīvotāju aptaujas “Policija un 

sabiedrība” aptaujas inspektore. 

Valodu prasme: 

Latviešu – dzimtā valoda, 

Krievu – brīvi pārvaldu, 

AngĜu – sarunvalodas līmenī. 

Datorprasmes: 

Brīvi pārvaldu Microsoft Word, Microsoft Excel, Microsoft Power Point; 

IemaĦas darbā ar datu statistiskās apstrādes programmām (STATISTICA, SigmaStat, MATLAB). 


23.09.2008. Anda Keiša

AntoĦina Žilinska 

Vispārīgie dati: 

Dzimšanas gads: 15.10.1941. 

352 

Dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) 

Darba vietas adrese: Parādes ielā 1, 212.kab. 


Tālr.: 26595024 

antonina.zilinska@du.lv 

Mājas adrese: Viestura ielā 27 – 35 


Tālr.: 26595024 

Izglītība: 

1956. – 1959.g. Daugavpils medicīnas skola, studente 

1962. – 1968.g. Vitebskas Medicīnas institūts, studente 


1977.g. – Medicīnas zinātĦu kandidāte 

1993.g. – Medicīnas doktore 


1959. – 1962.g. Aknīstes rajona slimnīca, medmāsa 

1962. – 1968.g. Vitebskas Medicīnas institūts, studente 

1968. – 1983.g. Vitebskas Medicīnas institūts, Fizioloăijas katedra, asistente 

1983. – 1986.g. Vitebskas Pedagoăiskais institūts, Anatomijas un fizioloăijas katedra, 

docentes v.i. un docente 

no 1986.g. Daugavpils Universitāte, Fizioloăijas un veselības mācības 

katedra (Anatomijas un fizioloăijas kat.), docente 


1988.g. A.Hercena ěeĦinradas Pedagoăiskais institūts, Krievija, kursi “Vispārīgā 

un vecuma īpatnību fizioloăija un skolas higiēna” 

1990.g. Tartu universitāte, Igaunija, kursi “Sporta medicīna un ārstnieciskā 

fizkultūra” 

1992.g. Maskavas mācību – metodiskais centrs “Zobota”, Krievija, kursi 

“Ārstnieciskā, kosmētiskā, segmentārā austrumu masāža” 

1993.g. LU Ekological Center and National Public Health Education Division 

Health Education, sertifikāts 

1996.g. Sorosa fonda rīkotie kursi “Veselības mācības projekts” 

2003.05.05. konference “Bērnu veselība Latvijā”, LSVA, VVC, PVO. 

2003.17.05. Daugavpils, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, 

apliecība Nr. 851-T (16 st.) 

2003.29.–31.05 Katowicach. Polonia, Swiatowym Kongresie Polonii Medycznej 

2003.18.10. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, 

apliecība Nr. 1090-T (16 st.)

2004.07.-08.05. Rēzekne, LSPA, sporta speciālistu profesionālās pilnveides seminārs, 




2005.03.03.-30.04. Latvija, Daugavpils, DU, profesionālās meistarības pilnveides A1 

kursi “Pedagoăiskā pētījuma metodoloăija mūsdienu zinātĦu attīstības kontekstā”, apliecība Nr. 

261 

2005.28.-30.04. Rēzeknes Augstskola (Latvija), Dreyfus Health Foundation (USA), 

workshop “Problem Solving for Better Health”, certificate (20 hours) 


apliecība Nr.687 (16 st.) 

2005.02.05. Rīga, VVVA, PVO, LSVA Starptautiskā Sirds veselības konference 

2005.05. Daugavpils, Latvija, Starptautiskā konference „Bērns kultūrā” referāta 

prezentācija. „Veselības un kultūras kopsakarības pusaudžu izpratnē” 

2005.12.10. Daugavpils, VVVA, LKB, Seminārs “Sirds un asinsvadu slimību riska 

faktori un to primārā profilakse”, apliecība (4 st.) 

2005.28. – 30.04 Rēzekne, Latvija, Starptautiskajā konferencē “Veselības 

problēmu identifikācija Latgales reăionā un to atrisināšanas ceĜu 

meklējumi” 

2005.2.-4.09. Polocka, Baltkrievija, 2. международного екологического симпозиума 

«Региональная проблема экологии» 

2005.11. – 12.11. Rīga, Latvija, 4 starptautiskais Baltijas Sporta medicīnas kongress 

2006. 1.-3.02. Latvija, Daugavpils, Starptautiskā konference “Dabaszinātnes un 

matemātika Daugavpils Universitātē pagātnē un mūsdienās” 

2006. 14.-15.09. Baltkrievija, Polocka,3. starptautiskais ekoloăiskais simpozijs 

”Региональные проблемы экологии: пути решения 

2006. 20.05. Latvija, Rīga, Starptautiskā konference “Rehabilitācijas medicīna un 

sporta medicīna” 

2006. 06.10. Latvija, Daugavpils, Konference “Sirds un asinsvadu slimību primārā un 

sekundārā profilakse”. 

2006.16.02. – 13.04. Latvija, Daugavpils, kursi “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā.” 

2006.26.02. Latvija, Daugavpils, seminārs “Profesiju segregācijas cēloĦu mazināšana.” 

2006.06.10. Latvija, Daugavpils, seminārs “Sirds un asinsvadu slimību primārā un 

sekundārā profilakse.” 

2006.13.10. Latvija, Rēzekne, Latvijas treneru tālākizglītības centrs, kursi “Treneru un 

sporta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšana”. 

2007. 12.09. Latvija, Daugavpils, seminārs. ‘Sirds veselības veicināšanas atbalsta tīkla 

izveide valstī’. 

2007.07 – 08.12. Lithuania, Vilnius, 5 th International Baltic Congress of Sport Medicine. 

2007.17.-18.05. Dalība 1-st International scientific Conference” The Regional Aspects of 

Physiotherapy and Rehabilitation: Accessibility and Possibilities 

Nowadays” May 17-18, 2007. “Topics and Importance of Health 

education Courses in Training of Physiotherapists”. Sertifikāts SC 001, 

Daugavpils, 18.05.2007. 

2008.15.02. Dalība Sporta medicīnas un rehabilitācijas centra organizētajā seminarā 

par stājas problēmām 2008.g. 15. februārī. Sertifikāts 

Akadēmiskie kursi: 

353

Cilvēka un dzīvnieku fizioloăija. Sporta fizioloăija. Sporta medicīna. Vecumīpatnību fizioloăija. 

Neirobioloăija. Augstākā neirālā darbība. Patoloăiskā fizioloăija 

Zinātniski – pētnieciskā darbība: 

1. Miokarda kompensatorās hiperfunkcijas attīstības mehānismi. 

2. “Bērnu organisma adaptācija mācību un fiziskām slodzēm pēc fiziskās attīstības un 

organisma funkcionālā stāvokĜa rādītājiem”. 

Zinātniskās publikācijas 77 

t.sk. raksti zinātniskajos žurnālos 

rakstu krājumos 51 

Konferenču tēzes 19 

Metodiskie materiāli 7 

Citas publikācijas: 

Dabas mācība 1.klasei 

Mācību burtnīca 1 

Autore vienam racionalizācijas priekšlikumam (1982.g.) 

354 

Līgumdarbs 

1. 04.01.2004. Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarĦa maăistrālā artērijā: 

nervu sistēmas loma. 

2. 01.06.07. – 31.10.07. Latgales Transporta un sakaru tehniskā skolā. Kvalitatīvas mācību 

prakses īstenošana autoremonta uzĦēmumos ar prakses vadītāju iesaistīšanu. 

Zinātnes komunicēšanas aktivitātes 

1. A.Valtnera Latvijas skolēnu konkurss “PAZĪSTI SAVU ORGANISMU” (2002. g. – 

2007.g. aprīlis). 

2. International Scientific Conference " The Regional Aspects of 

Physiotherapy and Rehabilitation: Accessibility and Possibilities 

Nowadays”.Orgkomiteja. 


1. Jauja J., Žilinska A., Ivanova L. Dynamics of morfofunctional vidices of 7 – 15 year old 

pupils, Abstracts of scientific conference in physiologie. Rīga, 1998, p.20 

2. Jauja J., Žilinska A. Kustību aktivitātes loma bērnu attīstībā – profesionāla pedagoga 

sagatavošanas problēmas, Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes. - Rēzekne, 

1999, 93 – 94 lpp. 

3. Kaminska I., Žilinska A. SmadzeĦu pusložu dominēšana jaunāko klašu skoleniem. DPU 

Psiholoăijas katedra. Tolerance un citas psiholoăiskās un pedagoăiskās problēmas. – 

Daugavpils: Saule, 2001, 108 – 109 lpp. 

4. Jauja J., Žilinska A. Praktiskie darbi sporta fizioloăijā. – Daugavpils: Saule, 2001. - 54 lpp. 

5. Jauja J., Žilinska A. Laboratorijas darbi fizioloăijā. 2.daĜa. Pārstrādātais izdevums. – 

Daugavpils: Saule, 2001.- 75. lpp. 

http://www.de.dau.lv/fiziologija/lab2lvht/index.html 

6. Žilinska A. Человек как птица феникс. Starptautiskais žurnāls “Baltikum Kosmetik”. - 

2002/3, 70 – 71 lpp. 

7. Jauja J., Žilinska A. Laboratorijas darbi fizioloăijā. 1.daĜa. Pārstrādātais izdevums. – 

Daugavpils: Saule, 2003, 54lpp. 

http://www.de.dau.lv/fiziologija/jau2ht/index.html

8. Žilinska A. Правильное питане – ключ к здаровю. Žurnāls “Eva”. - 2003./03, 45. lpp. 

9. Жилинска А., Яуя Я., Антоневича Л. Двигательная активность и физичесткое развитие 

учащихся в процессе адаптации к учебным нагрузкам. Материалы 5. международной 

научно-практической конференции. - Калининград, 2003. - стр.196 – 200. 

10. Жилинска А., Сталидзане С. Новый подход в оценке нарушений опорно-двигательного 

аппарата. Материалы международной научно-практической конференции. - Витебск, 

2003. – 217 –219. 

11. AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. Skolēnu zināšanas cilvēka fizioloăijā un to padziĜinātas 

apguves iespējas. Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse skolotāju izglītībā 

II”. - Rīga, 2004 – 571. -573.lpp 


физического воспитания // Экологические проблемы природно-технических 

комплексов. Тезиси докладов международного экологического симпозиума в городе 

Полоцке. Том 2. - Полоцк, 2004. – стр. 191 – 195. 

13. AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. Uztura problēmas aktualitāte. Starptautiskā zinātniski 

praktiskā konference ”Pārtikas produktu inovatīvās attīstības tendences”. - Jelgava, 2004 - 

1.sējums, 110. – 116.lpp. 

14. Jauja J., Žilinska A. Praktiskie darbi sporta medicīnā. – Daugavpils: Saule, 2005. – 104 lpp. 

15. Problems of physical activity in young people. 4. Starptautiskais Baltijas sporta medicīnas 

kongress. 4th.International Baltic Congress of Sports Medicine. Rīga, Latvia, 56 - 57 


питания // Материалы 2. международного екологического симпозиума «Региональная 

проблема экологии» Polocka, Baltkrievija,2005. 

17. AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. 2006. Anatomijas un fizioloăijas katedras pieredze 

skolēnu interešu izglītības veicināšanā. Starptautiskā konference “Dabaszinātnes un 

matemātika Daugavpils Universitātē pagātnē un mūsdienās”, 2006. g. 1.-3. februārī. Tēzes, 

Daugavpils, Saule, 3.-4. lpp. 

18. Жилинская А., Антоневича Л. 2006. Алиментарная поддержка защитных систем 

организма в условиях экологического неблагополучия. Тезисы докладов 3 

Международного экологического симпозиума в городе Полоцке, Полоцк, 2006, 2 том, 

стр. 203-205. 

19. Līga AntoĦeviča, AntoĦina Žilinska.Veselības un kultūras kopsakarības pusaudžu 

izpratnē.Literatūra un kulktūra:process, mijiedarbība, problēmas. Bērns kultūrā. Zinātnisko 

rakstu krājums IX, Daugavpils, Saule 2007. – 233. – 241. lpp. 

20. Līga AntoĦeviča, AntoĦina Žilinska.Vides izglītības jautājumu integrēšanas iespējas dažādos 

studiju kursos. Starptautiskā konference. Rakstu krājums.Vides zinātne un izglītība Latvijā 

un Eiropā. Latvija, Rīga, 8-9.februāris, 2007. 

21. L.AntoĦeviča, A.Žilinska. Topics and Importance of Health Education Courses in Training 

of Physiotherapists. The International Scientific Conference The Regional Aspects of 

Physiotherapy and Rehabilitation. Daugavpils, Latvia, 17 – 18 May, 2007. 

2008. gada 20. oktobris 

355 

Paraksts: 

(A.ŽiĜinska)

Angelika Paškeviča 

356 

CV (Curriculum vitae) 

Dzimšanas gads, vieta 27.01.71., Smiltene 

Darba vietas adrese: Parādes iela 1 – 212 

Daugavpils, LV - 5401 

tālr. 54 22302 

Mājas adrese: Krāslavas iela 65 - 54 

Daugavpils, LV – 5403 

tālr. 54 22706 

Izglītība: 

1990. – 1995.g. Daugavpils Pedagoăiskā universitāte, studente 

1995. – 1997.g. Daugavpils Pedagoăiskā universitāte, maăistrante 

no 2002. Latvijas Universitāte, Bioloăijas fakultāte, doktorante 


1997.g. – Bioloăijas zinātĦu maăistrs 


1994. – 1996.g. Daugavpils Pedagoăiskā universitāte (DPU), Fizioloăijas un ārstnieciskās 

fizkultūras katedra, laborante/vecākā laborante; 

1996. – 1997.g. Olaines 1.vidusskola, bioloăijas skolotāja; 

1997. – 2000.g. DPU, Pēcdiploma studiju nodaĜa, izglītības metodiėe; 

2000. – 2001.g. DPU/Daugavpils Universitātes (DU), Fizioloăijas un veselības mācības 

katedra, lektore; 

2001. – 2006.g. DU, Fizioloăijas un veselības mācības/Anatomijas un fizioloăijas katedra, 

lektore un katedras vadītāja; 

No 2006.g. DU Anatomijas un fizioloăijas katedras lektore. 


1997.g.aprīlis 

1998.g.februāris Latvia, Vaivari, National Health Promotion Centre for Latvia and the 

Health Education Authority, funded by the British Council “Skilling 

Health Promotion Organisers Training Course” 

2000.g. 

26.,27.oktobris Latvija, Rīga, Latvijas jaunatnes centru Padome, kursi ”Pusaudžu 

grūtniecība un to problēmu risināšana” 

2001.g.9.augusts Latvija, Ludza, Latvijas Sarkanais Krusts sadarbībā ar Islandes Sarkano 

Krustu, seminārs “Apmācība Pirmās Palīdzības pasniedzējiem” 

2000.g.septembris 

2001.g.oktobris Latvia, Riga, International Correspondence Course kursi “AngĜu 

valoda iesācējiem”(I.līmenis) 

2002.g. 

8. – 13.augusts Dānija, Jellinga, CVU, komandējums ERASMUS programma

2003.03.02. Latvija, Rīga, Latvijas fizioterapeitu asociācijas seminārs: PadziĜinātais 

kurss par mugurkaula kakla un lumbālās daĜas pataloăiju diagnostiku un ārstēšanu ar dažādām 

stiepšanas metodēm. Iepazīšanās ar jaunāko fizikālās terapijas aparatūru un tās praktisko 

pielietojumu no firmas “Mettler electronics corp.” ASV 

2003.28.06. 

2003.04.07. Somija, Polijarvi, Starptautiska zinātniskā konference “Polarization 

Optics” 

2003.g. 

4.- 16. septembris Čehija, Prāga “8 th Workshop on Multimedia in Physics Teaching and 

Lerning” 

2004.g. 

01.-30.jūnijs Zviedrija, Linčepingas Universitāte, zinātniskais komandējums PHARE 

”Inversed Brain-Drain” LE01.07/SPF/0023 (LU 2003-0233) 

29., 30.august 2004 Latvia, Riga, International Workshop NANOSCIENCE FOR HEALTH 

EC FP5 #G1MA-CT-2002-04063 

2004.08.11. Daugavpils, VVVA seminārs “No tabakas dūmiem brīva darba vieta”, 

apliecība 

2004. 

02. – 04.,10.,11.11. Latvija, Daugavpils, INFOSAB kursi “ES strukturālo fondu 

projektu vadīšana”, sertifikāts Nr. 118 

2005.03.03. 

2005.30.04. Latvija, Daugavpils, DU, profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi 

“Pedagoăiskā pētījuma metodoloăija mūsdienu zinātĦu attīstības kontekstā”, apliecība Nr. 266 

Organizatoriskā darbība: 

• Seminārs. Skolēnu fiziskās attīstības noteikšanas metodes un balsta kustību aparāta 

traucējumi. - DU, 24.03.3003.-29.03.2003., lektors; 

• 4-th International Conference. Natural Sciences and Teacher training. Latvia, Daugavpils – 

2003, November 20 - 21, organizing committee; 

• Latvijas Republikas skolēnu konkurss “Pazīsti savu organismu” Daugavpils, 2004.g.21., 

22.aprīlis un 2005.g. 22.aprīlis, orgkomiteja. 

Metodiskā darbība: 

• Starpnozaru Biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils Universitātē 

Nr.:2006/0237/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0012/0065, Realizācijas termiĦš 

30.10.2006.-31.07.2008., eksperts kursa anatomija ar histoloăijas pamatiem izstrādē 


• Maăistra darba tēma – Jaundzimušo un zīdaiĦu antropometrisko datu salīdzinājums dažādās 

Latvijas pilsētās 

• 2001. – 2003.gads. LU Zinātniskais projekts – Artēriju un arteriolu vazomocija: izcelsme un 

ietekmējošie faktori/Vasomotion of arteries and arterioles: the nature and control factors, 

izpildītājs 

• 2004.gads. DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarĦa 

maăistrālā artērijā: nervu sistēmas loma. Nr. 04.11., izpildītājs 

• 2005.g. DU iekšējais grants – temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloăiskā stāvokĜa 

ietekme uz vardes (Rana temporaria L.) apzarĦa arteriolu vazomocijas parametriem. Nr. 

05.30., vadītāja 

• 2005.g. DU iekšējais grants – Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot fluoriscēto 

analīzi. Nr.05.31., izpildītājs 

357


1. Paškeviča A., Kaminska I. Dati par jaundzimušo veselības stāvokli.// Rakstu krājums A4. – 

Daugavpils: Saule, 1997. – 40.,41.lpp. 

2. Paškeviča A. Jaundzimušo un zīdaiĦu antropometrisko datu salīdzinājums Latvijā // Rakstu 

krājums A5. - Daugavpils: Saule, 1998. – 42.,43.lpp. 

3. AntoĦeviča L., KuĦicka I., Paškeviča A. Veselības veicināšanas kursa loma dažāda profila 

speciālistu sagatavošanā // Rakstu krājums A14. - DPU: Saule, 2001. - 75 - 76 lpp. 

4. Liberts G., Pashevich A., Rakvich B. Polarization—difference imaging based on PLZT 

ceramic EO modulator // ICO Topical Meeting on Polarization Optics. - Finland: Joensuun 

Yliopistopaino, 2003. – p.136, 137. 

5. Liberts G., Pashevich A., Pashkevich V. Visualization of physical fields, // 8-th Workshop on 

Multimedia in Physics Teaching and Learning. – Prague, 2003. 

6. Kaminska I., Kunicka I., Paskevica A., SviridovaG. Predictions of Physiotherapists Training, 

Topical Development and Perspectives in DU. International Scientific Conference The 

Regional Aspects of Physiotherapy and Rehabilitation. Daugavpils, Latvia 17 -18 may 2007 

2008. gada 17. oktobris _____________________ 

paraksts 

358

ARNOLDS KOVAěEVSKIS 

359 

ARNOLDS KOVAěEVSKIS dzīves un darba gājums 



Dzimšanas dati: 1952.gada 4.janvāris, PreiĜu rajons 

Dzīves vieta: Rīgas 76a-2, LV – 5403, Daugavpils, mob. 29550607 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1, LV – 5400, tel. 5424496 


latviešu valoda, krievu valoda, angĜu valoda (ar vārdnīcas palīdzību) 


2002, Izglītības zinātĦu Maăistra grāds pedagoăijā, Maăistra darbs „Sporta karjera un konflikti sporta 

spēĜu komandās un to psiholoăiski – pedagoăiskie risinājumi” Daugavpils Pedagoăiskajā 

universitātē 

1998, augstākā, Fiziskās audzināšanas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoăiskajā universitātē 

1974, augstākā, Fizikas un matemātikas skolotāja diploms, Daugavpils Pedagoăiskajā institūtā 

1969, vidējā, Atestāts PreiĜu 1.vidusskolā 


Kopš 2003, lektors, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku 

katedra, Parādes iela 1, LV-5400 

2002 –2003, katedras vadītājs, Daugavpils universitātes sporta pedagoăijas katedra, Parādes iela 1, 

LV-5400 

1999-2003, asistents, Daugavpils Universitātes sporta pedagoăijas nodaĜa, sporta metodikas katedra, 


1995, sporta organizators Daugavpils Tirdzniecības skola, Miera 57, LV – 5404 

1992-1995, komercaăents, SIA „Grāmata”, Rīgas 34, LV – 5400 

1986-1992, direktors, Daugavpils grāmatu tirdzniecības uzĦēmums, Rīgas 34, LV – 5400 

1983-1986, instruktors, Daugavpils pilsētas PK, Kr.Valdemāra 1, LV – 5401 

1976-1983, fizikas un fiziskās audzināšanas skolotājs, Daugavpils 12.vidusskola, KauĦas 8, LV – 

5404 

1974-1975, dienests Padomju armijā 

1974, laborants, Daugavpils Pedagoăiskais institūts, Svešvalodu katedra, Vienības 13, LV - 5401

360 


1. Daugavpils Pedagoăiskās Universitātes 7. ikgadējā konference. Fiziskās audzināšanas metodikas 

un sporta sekcija- „Konfliktu situācijas sporta spēĜu komandā” 

2. Daugavpils Pedagoăiskās Universitātes 7. ikgadējā konference. Fiziskās audzināšanas metodikas 

un sporta sekcija- „Konfliktu izpausmes formas un pedagoăiskās iejaukšanās aspekti sporta spēĜu 

komandās” 

2008. gada 02.oktobrī Arnolds KovaĜevskis

361 

LĪGAS ANTOĥEVIČAS dzīves un darba gājums 



LĪGA ANTOĥEVIČA (līdz 1998.g. novembrim - CIŠA) 

161061-10221 

dzimusi 1961. gada 16. oktobrī, dzīvo Parādes ielā 15a - 2, LV-5401, Daugavpilī, 

mob. tel. 26399919 


latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā 

angĜu valoda - labi 

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE 

GRĀDI 

Dr. biol. 

Bioloăijas 

zinātĦu 

kandidāte 

Klātienes 

aspirantūra 

1992 

Rīga, LEKMI 

Habilitācijas un 

promocijas padome 

1990 

Tartu 


Disertācija “Cilvēka asinsrites sfigmogrāfisko 

rādītāju izmaiĦas nervu - emocionālās slodzes 

ietekmē” 

Disertācija “Изменения сфигмографических 

показателей кровообращения человека под 

влиянием нервно-эмоциональной нагрузки” 

1986-1989 Rīgas Medicīnas institūts Normālās fizioloăijas 

katedra, aspirante 

augstākā 1980-1985 DPI Bioloăijas un ėīmijas fakultāte, bioloăijas un 

ėīmijas skolotāja vidusskolā 

vidējā 1980 Jēkabpils 1.vidusskola 


No 2004 - Anatomijas un 

fizioloăijas 

katedras 

docente 

1997 - 2004 Fizioloăijas un 

veselības 

mācības 

katedras 

docente 

1993 -1997 Fizioloăijas un 

ārstnieciskās 

fizkultūras 

katedras 

docente 

1992 - 1993 vecākā 

pasniedzēja 

Daugavpils Universitāte, Anatomijas un fizioloăijas 

katedra, 


Daugavpils Universitāte, Fizioloăijas un veselības 

mācības katedra, 


Daugavpils Pedagoăiskā Universitāte, 

Fizioloăijas un ārstnieciskās fizkultūras katedra, 


Daugavpils Pedagoăiskais institūts, Fiziskās 

audzināšanas, sporta un darbmācības katedra, 

Parādes iela 1, LV-5407

362 

1989 - 1992 pasniedzēja Daugavpils Pedagoăiskais institūts, 

Bioloăijas un ėīmijas fakultāte, Zooloăijas un 

fizioloăijas katedra, Vienības ielā 13 

1986 pasniedzēja DPI Bioloăijas un ėīmijas fakultāte, Zooloăijas un 

fizioloăijas katedra, Vienības ielā 13 

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Publikācijas starptautisko kongresu, konferenču un 

simpoziju izdevumos 

• Антоневича Л.,Сталидзане С., Жилинска А. Двигательная активность и 

физическое развитие учащихся в процессе адаптации к учебным нагрузкам // 

Материалы 5-ой международной научно-практической конференции.- 

Калининград, 2003 г. 

• AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. Skolēnu zināšanas cilvēka fizioloăijā un to 

padziĜinātas apguves iespējas. Starptautiskā zinātniskā konference “ Teorija un prakse 

skolotāju izglītībā II “.- Rīga, 2004.,571.-573. lpp. 

• AntoĦeviča L., Žilinska A., Jauja J.Uztura problēmas aktualitāte. Starptautiskā 

zinātniski-praktiska konference “Pārtikas produktu inovatīvās attīstības tendences”.- 

Jelgava, 2004.,110.-116. lpp. 

• Антоневича Л., Жилинска А., Сталидзане С., Романенко Н. Экологические 

аспекты физического воспитания // Экологические проблемы природнотехнических 

комплексов. Тезисы доклада 1-го международного экологического 

симпозиума в г. Полоцке. Том 2 ,Полоцк ,2004, стр. 191-195 

• Антоневича Л., Жилинска А., Сталидзане С., Романенко Н. Экологические 

аспекты питания // Экологические проблемы природно-технических 

комплексов. Тезисы доклада 2-го международного экологического симпозиума 

в г. Полоцке., Полоцк ,2005. 

• AntoĦeviča L., Žilinska A. Problems of physical activity in young people. 

4. Starptautiskais Baltijas Sporta medicīnas kongress, 2005.g. 11.-12. nov., Rīga, 

56.-57. lpp. 

• AntoĦeviča L., Žilinska A.,Jauja J. Anatomijas un fizioloăijas katedras pieredze 

skolēnu interešu izglītības veicināšanā. Starptautiskā konference “Dabazinātnes un 

matemātika Daugavpils Universitātē pagātnē un mūsdienās” 2006.g. 1.-3. februārī. 

Tēzes. Daugavpils: Saule, 2006, 3.- 4. lpp. 

• Антоневича Л., Жилинска А Алиментарная поддержка защитных систем 

организма в условиях экологического неблагополучия// Региональные 

проблемы экологии:пути решения. Тезисы доклада 3-го международного 

экологического симпозиума в г. Полоцке., Полоцк ,2006,203-205 стр. 

• AntoĦeviča L., Žilinska A. Vides izglītības jautājumu integrēšanas iespējas dažādos 

studiju kursos. Starptautiska konference “ Vides zinātne un izglītība Latvijā un 

Eiropā” 2007.g. 8.-9. februārī, Konferences rakstu krājums, Rīga ,RTU izdevniecība, 

6.lpp. 

• AntoĦeviča L., Žilinska A.Veselības un kultūras kopsakarības pusaudžu izpratnē. 

Starptautiska konference” Bērns kultūrā”,Zinātnisko rakstu krājums “Literatūra un 

11

363 

kultūra: process,mijiedarbība, problēmas” Daugavpils,Daugavpils Universitātes 

akadēmiskais apgāds ”Saule”, 2007, 233.-241. lpp. 

• AntoĦeviča L., Žilinska A. Topics and Importance of Health education Courses in Training 

of Physiotherapists.International scientific Conference” The Regional Aspects of 

Physiotherapy and Rehabilitation: Accessibility and Possibilities Nowadays” May 17-18, 

2007. Abstracts.Daugavpils University Academic Press “Saule”, Daugavpils, 2007, 32 p. 

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 5 

• AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. Skolēnu zināšanas cilvēka fizioloăijā un to 

padziĜinātas apguves iespējas. Starptautiskā zinātniskā konference “ Teorija un prakse 

skolotāju izglītībā II “.- Rīga, 2004.g. 5.aprīlī 

• AntoĦeviča L., Žilinska A.Veselības un kultūras kopsakarības pusaudžu izpratnē. 

Starptautiska konference” Bērns kultūrā”, Daugavpils, 2005. 10.maijā 

• AntoĦeviča L., Žilinska A., Jauja J. Anatomijas un fizioloăijas katedras pieredze 

skolēnu interešu izglītības veicināšanā. Starptautiskā konference “Dabazinātnes un 

matemātika Daugavpils Universitātē pagātnē un mūsdienās” 2006.g. 1. februārī 

• AntoĦeviča L., Žilinska A. Possabilities of integration issues of environmental 

education in different courses, Starptautiskā konference “ Vides zinātne un izglītība 

Latvijā un Eiropā” 2007.g. 8.-9. februārī. 

• AntoĦeviča L., Žilinska A. Topics and Importance of Health education Courses in 

Training of Physiotherapists.International scientific Conference” The Regional 

Aspects of Physiotherapy and Rehabilitation: Accessibility and Possibilities 

Nowadays” May 17-18, 2007. 

Dalība ar referātu cita veida konferencēs 2 

• AntoĦeviča L., Ivanova L. DPU studentu attieksme pret veselības mācību kā 

integrētu kursu skolā.// DPU 8. ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu krājums 

A10.- DPU: Saule, 2000.-148-149 lpp. 

• AntoĦeviča L.,KuĦicka I.,Paškeviča A. Veselības veicināšanas kursa loma dažāda 

profila speciālistu sagatavošanā// DPU 9. ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu 

krājums A14.- DPU: Saule, 2001,-75-76 lpp. 

Pētījumu projektu vadība 1 

2005.g. okt.- 2006. g. marts - mikroprojekta “ Izglītojoša programma DU studentiem par 

veselīgu uzturu” vadība un izpilde ( sadarbībā ar Dreifusa veselības fondu). 

Atskaite par paveikto un uzstāšanās Dreifusa fonda seminārā “Problem Solving for Better 

Health”, Rēzeknē, 2006.g. 30. martā. 

Piedalīšanās ESF projektā 1 

Starpnozaru Biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils Universitātē, 

konsultante bioloăijas terminoloăijā profesionālā svešvalodas kursa ( 11. 2006. – 6. 2007.) un 

biomehānikas terminu vārdnīcas izstrādei (11.2006.- 10.2007.)

364 

Pieredze recenzēšanā: 

1. Jauja J., Žilinska A. Laboratorijas darbi fizioloăijā. 1.,2. daĜa. DU “Saule” 2001, 2003. 

2. Valtneris A. Bērnu un pusaudžu fizioloăija. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001. 

3. Kaminska I., Paškeviča A. Cilvēka anatomija. Lekciju kurss. ( sagatavošanā) 


Vadītie bakalaura darbi 23 

Docētie studiju kursi: 

Bakalaura profesionālo studiju programma “Fizioterapija” 

Vides veselība 1 kredītpunkts 

Uztura mācība 1 kredītpunkts 

Bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”,”Mākslas 

skolotājs”,”Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs” 

Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 4 kredītpunkti 

Bakalaura studiju programma “ Sporta skolotājs” 

Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 4 kredītpunkti 

Bakalaura studiju programma”Psiholoăija” nepilna laika studijas 

Psihes bioloăiskie pamati 

Cilvēka fizioloăija un veselības veicināšana 

4 kredītpunkti 

4 kredītpunkti 

Skolotāju profesionālo studiju programma (dažādas 

specialitātes ) 

Skolēnu vecumposmu fizioloăija un veselības veicināšana 2 kredītpunkti 

Profesionālās izglītības skolotājs 

Mācību procesa higiena 1 kredītpunkts 

Akadēmiskie kursi 

Ăimenes zinību pamati 2 kredītpunkti 

Reproduktīvā veselība 2 kredītpunkti 

Dietoloăija 4kredītpunkti

365 


• Konference “ Veselība – dzīves kvalitāte”, Rīga, 2000.g., sertifikāts 

• Projekta “ Apmācība un koordinēšana dzimumu līdztiesības sekmēšanai 

reproduktīvās veselības jomā” seminārs “Vīrietis attiecībās, ăimenē, sabiedrībā”, 

Daugavpilī, 2001.g., sertifikāts 

• LSVA konference” Bērnu veselība Latvijā”,Rīga, 2003.g. 03.05. , sertifikāts 

• Latvijas ăimenes terapeitu asociācijas seminārs “ Garīgās veselības 

veicināšana”, Daugavpils, 2003.g. 10.11., sertifikāts 

• IZM un UNDP projekta “ Koordinēts atbalsts Latvijas jauniešu veselībai un 

attīstībai” tālākizglītības programma “ Dzīves prasmes seksuālās un reproduktīvās 

veselības izglītībā” Daugavpilī, 2003.g. , Apliecība Nr. 9014145085-136 

• LSPA kvalifikācijas celšanas kursi sporta speciālistiem, Rēzeknē, 2003.g., 

2004.g., apliecības Nr. 1102- T, Nr. 272- T 

• Rīgas pilsētas skolu valdes seminārs “ Higiēnas normas un noteikumi 

vispārizglītojošās skolās”, Rīgā, 2004. g. 11.05. 

• VVVA seminārs “ No tabakas dūmiem brīva darba vieta”, Daugavpils, 2004.g. 

• INFO SAB kursi “ES strukturālo fondu projektu vadīšana”, Daugavpils, 

2004.g. nov., sertifikāts Nr. 119 

• DU Profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi “ Pedagoăiskā pētījuma 

metodoloăija mūsdienu zinātĦu attīstības kontekstā”, 2005.g., apliecība Nr.265 

• Dreifusa fonda konference “ Problem Solving for Better Health”, Rēzeknē, 

2005.g. apr.,apliecība par piedalīšanos 

• 4. Starptautiskais Sporta medicīnas kongress, Rīga, 2005.g. nov., sertifikāts 

• Latvijas diētas ārstu asociācijas pēcdiploma apmācības kurss dietoloăijā, Rīga, 

2006.g. 27.01.- 18.02., sertifikāts par 48 akadēmisko stundu kursu. 

• Dreifusa fonda seminārs “Problem Solving for Better Health”, Rēzeknē, 

2006.g. martā, sertifikāts 

• LR Izglītības un zinātnes ministrijas Sertifikāts sēr. AA Nr. 05393 par 

tiesībām mācīt veselības mācību vispārējās vidējās izglītības pakāpē, izdots 

Rīgā 29.06.06. 

• Veselības veicināšanas valsts aăentūras rīkotā reăionālā konference ” Sirds un 

asinsvadu slimību primārā un sekundārā profilakse” 2006.g. 6.okt. Apliecība 

Nr. M 240/06. 

• Dalība EQUAL projekta “ Profesiju segregācijas cēloĦu mazināšana” ietvaros 

rīkotajā seminārā skolotājiem par eksakto priekšmetu mācību grāmatu satura 

bagātināšanu ar dzimumlīdztiesības problēmjautājumiem ( 16 st. apjomā). 

Apliecība Nr. 47 2006.g. 4. dec. 

• Dalība 1-st International scientific Conference” The Regional Aspects of 

Physiotherapy and Rehabilitation: Accessibility and Possibilities Nowadays” 

May 17-18, 2007. “Topics and Importance of Health education Courses in 

Training of Physiotherapists”. Sertifikāts SC 001, Daugavpils, 18.05.2007. 

• Piedalīšanās 5. Starptautiskajā Baltijas Sporta Medicīnas kongresā ViĜĦā 

2007.g. 7., 8. decembrī. Sertifikāts 

• Dalība Sporta medicīnas un rehabilitācijas centra organizētajā seminarā par 

stājas problēmām 2008.g. 15. februārī. Sertifikāts


Piedalīšanās A. Valtnera Latvijas skolēnu konkursa “ Pazīsti savu organismu “ 

organizēšanā kopš 2003. gada 

366 

DU Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloăija” 

gala pārbaudījumu komisijas locekle 

DU Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Bioloăija” 

gala pārbaudījumu komisijas locekle 

2008. gada 8. septembrī Līga AntoĦeviča 

2005, 2006 

2005, 2006

ELFRĪDA KRASTIĥA 

367 


BlaumaĦa 6 - 8, Koknese, Aizkraukles raj., 

LV -5113, Latvija 

tālr. 9123780, 51-61721 

Daugavpils Pedagoăiskā universitāte, Parādes ielā 1, Daugavpils 

tālr. 54-28636, E-mail: santa@dau.lv, ilga@dau.lv 

Dzimusi Kuldīgas raj., Latvijā 1947.gadā 1.jūlijā 


2002. Ievēlēta par profesori (DU padomē) 

1998. Ievēlēta par asociēto profesoru (DPU padomē) 

1996. Pedagoăijas doktora diploms DPU 

1993. Pedagoăijas maăistra diploms LU 

1972. Fizikas un matemātikas pasniedzēja diploms Latvijas Universitātes Fizikas matemātikas 

fakultātē 

1966. Diploms Rīgas 2.internātskola (ar matemātikas novirzienu) 


2002.g. profesore Daugavpils universitātē 

1998.g. asociētā profesore Daugavpils Pedagoăiskajā universitātē 

1996.-1998. docente Daugavpils Pedagoăiskajā universitātē 

1995.-1996. lektore Daugavpils Pedagoăiskajā universitātē 

1990.-1993. direktora vietniece Kokneses vidusskolā. 

1982.-1990. jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Pedagoăijas zinātniskās pētniecības institūtā 

1972.-1998. matemātikas skolotāja Kokneses vidusskolā 

1970.-1972. matemātikas skolotāja Ėeipenes pamatskolā Ogres raj. 

1970. audzinātāja Suntažu internātskolā Ogres raj. 

ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA UN AR TĀS IZSRĀDĀŠANU SAISTĪTĀ SADARBĪBA 

• 2005. maijā. Sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru projektā „Čigānu bērns skolā –esi 

gaidīts!” veikts pētījums par čigānu bērnu iekĜaušanu vispārējās izglītības iestādē un 

sagatavota publikācija „Čigānu identitāte multikulturālā skolā” (kopā ar Ž.BērziĦu, Z.LūciĦu, 

D.Zaėi), konference Rīgā 

• 2005. maijā sagatavota publikācija „Holistic Education” konferencei Fehtas universitātē 

(Vācijā) „Mathematics Curriculum for a Senior Student as the Means for Self-regulated 

Studies” (kopā ar I.Ločmeli) 

• 2004. sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu Centru (IIC) veikts gadījuma pētījums (case study) 

starptautiskā projekta Step by step, sagatavota publikācija 

• 2004. februārī un maija piedalījās semināros Ungārijā par gadījuma pētījumu (case study) 

• 2001./2002. Lietišėais pētījums Nr. 4 “Sākumskolas skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus 

mācību sasniegumu pašizvērtēšanā” (līdzautore A.Pipere) 

• 2000./2001. Lietišėais pētījums “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un 

dokumentācija mācību sasniegumu atspoguĜošanai 1. – 4.klasēs (pedagoăiskā eksperimenta 

vadītāja)

• 2001.-2005. piedalīšanās ZA granta I.Salītes vadītajā pētījumā „ Skolotāju izglītības 

pašorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēăiju Latvijā” 

• 2000.-2004. līdzdalība UNESCO/UNITWIN skolotāju pārorientēšanas projektā. 

• Līdz 2004.gadam kopā ir 121 publikācija, t.s. 10 zinātniskas publikācijas 16 mācību 

grāmatas, 35 mācību palīglīdzekĜi skolēniem, 12 metodiskie palīglīdzekĜi skolotājiem, 15 

metodiskie raksti, 15 konferenču tēzes, 18 citas publikācijas 

• 2004.g. aprīlī piedalījos 2.starptautiskā žurnāla „Journal of Teacher Education and Training” 

konferencē Tallinā. Sagatavota publikācija kopā ar I.Ločmeli 

• 2004.g maijā sagatavota publikācija ATEE Spring University 7 th konferencei Tartu „ 

European added value in teacher education” kopā ar I.Ločmeli 

• 2004.g. maijā piedalījos un uzstājos 5.starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Matemātikas 

mācīšana: vēsture un perspektīvas” Liepājas Pedagoăijas akadēmijā. Publicētas tēzes kopā ar 

I.Ločmeli. iesniegts publicēšanai raksts „How to motivate secondary school students for their 

skills to solve irrational equations and inequalities perfection?” līdzautore I.Ločmele 

• 2003.g. maijā Rīgā uzstāšanās un publikācija ATEE Spring University konferencē “Changing 

Education in a Changing Society”, iegūts sertifikāts 

• 2003.g. februārī Rēzeknē starptautiskā zinātniskā konference “Personality. Time. 

Communication.” Publikācija “Pašizvērtēšana sākumskolā”. 

• 2002.g. 23.-25. maijā piedalīšanās starptautiskajā konferencē Atēnās (Grieėija). Publicēts 

raksts kopā ar I.Salīti. 

• 2001.g. martā Pērnavā (Igaunija) piedalīšanās “Soli pa solim” seminārā “Teaching in the 

Inclusive Early Childhood Classroom” iegūts sertifikāts 

• 2001.g. 02.-04.11 piedalījos kursos „Bērnu sagatavošana skolao pielietojot moderno spēĜu 

tehnoloăiju. Voskoboviča attīstības spēles” kursusu lektors V.V.Voskobovičs (Sankt- 

Pēterburga) 

• 2000.g. novembrī ViĜĦā (Lietuva) piedalīšanās “Soli pa solim” seminārā “International Step 

by Step Applied Researh Training” iegūts sertifikāts 

• 2000.g. 1.-5. aprīlī piedalījos profesionālās meistarības pilnveidošanas kursos „Humāna un 

personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā” vad. Šalva Amonašvilli (Maskava) 

• 2000.g. maijs-oktobris Rīgā PIAC organizētie kursi “Mācību darba organizācija un metodes 

apvienotajās klasēs” 

• 1999.g. novembrī ŠauĜos (Lietuva) piedalīšanās starptautiskā konferencē “Matemātikas 

izglītības tendences pasaulē”, publicētas tēzes 

• 1999.g. 6.-8.oktobrī Latvijas universitātē Rīgā piedalīšanās starptautiskā konferencē 

“Teaching mathematics: Retrospective and Perspectives II” (uzstāšanās un publicēts raksts). 

• 1998.g. uzstāšanās starptautiskā Baltijas Valstu konferencē Rīgā Sākam mācīties: pieredze, 

problēmas, risinājumi un Klaipēdā 

• 1998. – 1999. Lietišėais pētījums Nr.: ISEC 9/98 “Integrēta mācīšana mūsdienu humānās 

pedagoăijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums” līdzautori I.Salīte, A.Pipere, 

O.Grišāne u.c. 

• 1998.g. jūlijs uzstāšanās starptautiskā matemātikas skolotāju apvienības konferencē Rīgā 

“Matemātiskā izglītība 21.gs. skolā” 

• 1996.g. aizstāvēts pedagoăijas doktora grāds. Promocijas darba tēma: “Mācību satura un 

metožu individualizācija matemātikā pamatskolā” 

• 1996.g. martā profesionālā kvalifikācijas celšanas kursi Rīgā “Attīstošās spēles sākumskolā” 

• 1995.g. marts profesionālās kvalifikācijas celšanas kursi “Vides izglītības saturs un 

mācīšanas metodes” 

• 1994.g. novembris profesionālās kvalifikācija kursi IAI radošiem skolotājiem 

• 1993.g. piedalīšanās starptautiskā konferencē Druskininkos (Lietuva) 

368

• 1993.g. maăistra darbs “Sešgadīgo bērnu mācību saturiskā un procesuālā vienotība” 

• 1982.–1991.gadam iesaistīšanās Vissavienības pedagoăiskajā eksperimentā par sešgadīgo 

bērnu mācīšanu skolā un pāreju uz sistemātiskām mācībām piecu dienu mācību nedēĜas 

apstākĜos (programmu, mācību grāmatu un metodisko materiālu nodrošinājums, piedalīšanās 

konferencēs). 

• 1977.g. jūnijā Maskavas Valsts Universitātē vidusskolas matemātikas skolotāju zinātniskās 

kvalifikācijas celšanas kursi 

• 1970. – 1977.gadam RSKCI matemātikas skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi. 

Zinātniskās publikācijas 

1. E. KrastiĦa, I.Ločmele, 2004. Secondary school students’ self-evaluation in mathematics: 

problems and their solving // In coll. International Conference, European added values in teacher 

education: The role of teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators of 

learning. Tartu, 2004, pp 144-150 

2. E.KrastiĦa, A.Pipere, 2003 Autentiskā vērtēšana: skolotāju7 pieredzes salīdzinošais pētījums. 

Authentic Assessment: Comparative Study of Teachers’ Experience // In coll. International 

Conference „Teacher , Students and Pupils in a Learning Society, may 2-3, 2003, The University 

of Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology IV pp. 57-69 

3. Salite i., KrastiĦa E., 2002 Developing curriculum for teacher education toward sustainability 

// Proceedings of the 4 th International Conference Organized by the Athens Institute for 

Education and Research (AT.IN.E.R.). May 23 -25, 2005, pp. 259-270 

Mācību grāmatas 

1. Matemātika 1.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1997.- 144 lpp. (20%). Līdzautori: J.Mencis 

(sen.), J.Mencis (jun.), I.Cine, D.OliĦa. 

2. Математика 1 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), 

I.Cine, D.OliĦa) - R.: Zvaigzne ABC - komplektā 1., 2., 3., 4.burtnīca, - 1998. – 144 lpp. 

3. Matemātika 2.klasei (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.OliĦa) - R.: Zvaigzne 

ABC, - 1998. - 160 lpp. 

4. Математика 2 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), 

D.OliĦa) - R.: Zvaigzne ABC. - 1999. – 160 lpp. 

5. Математика 3 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori J.Mencis (sen.)) - R.: Zvaigzne 

ABC - 1999. – 168 lpp. 

6. Математика 5 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori V.KārkliĦa, J.Mencis (sen.), 

J.Mencis (jun.). D.Mihailovs, A.Sika) - R.: Zvaigzne ABC. -1999. – 334 lpp. 

7. Математика 6 класс (tulkojums kr. valodā) - (līdzautori V.KārkliĦa, J.Mencis (sen.), 

J.Mencis (jun.). D.Mihailovs, A.Sika) - R.: Zvaigzne ABC. - 1999. – 336.lpp. 

8. Matemātika 3.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 168 lpp. Līdzautori: J.Mencis (sen.) 

u.c. 

9. Matemātika 4.klasei. – R.: Zvaigzne ABC, 2000.g. – 128 lpp. Līdzautori J.Mencis (sen.), 

J.Mencis (jun.), D.OliĦa. 

10. Математика 4 класс (tulkojums kr.valodā) - (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), 

D.OliĦa) - R.: Zvaigzne ABC. - 2000. – 128 lpp. 

369

Mācību palīglīdzekĜi skolēniem 

1. Matemātikas burtnīca 2.klasei (1.daĜa) - R.: Zvaigzne, 1987.- 32 lpp. (40 %), 10.izd. 

Zvaigzne ABC, 1995.- 62 lpp. Līdzautors J.Mencis. 

2. Matemātikas burtnīca 2.klasei (2.daïa).- R.: Zvaigzne, 1987.- 32 lpp., 10.izd. Zvaigzne ABC, 

1995.- 62 lpp. (40%). Līdzautors J.Mencis. 

3. Didaktiskie materiāli 3.klasei. - R., Zvaigzne, 1988.- 64 lpp., 3.izd. Zvaigzne ABC, 1995.- 64 

lpp. (40%). Līdzautors J.Mencis. 

4. Didaktiskie materiāli 4.klasei. - R.: Zvaigzne, 1989.- 48 lpp., 3.izd. Zvaigzne ABC, 1995.- 48 

lpp. (40%). Līdzautors J.Mencis. 

5. Naturālie skaitĜi. 1.matemâtikas burtnīca 5.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1996. - 32 lpp., 

(50%). Līdzautore A.Skolniece. 

6. Pozitīvie skaitĜi un nulle. 1.matemātikas burtnīca 6.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1996. - 32 

lpp. (50%). Līdzautore A.Skolniece. 

7. Parastās daĜas. 2.matemâtikas burtnīca 5.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. – 32 lpp., (50%). 

Līdzautore A.Skolniece. 

8. Racionālie skaitĜi. 2.matemātikas burtnīca 6.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 32 lpp. 

(50%). Līdzautore A.Skolniece. 

9. Matemātika 1.klasei. Pirmā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 32 lpp. (20%). Līdzautori: 

J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.OliĦa. 

10. Matemātika 1.klasei. Otrā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 32 lpp. (20%). Līdzautori: 


11. Matemātika 1.klasei. Trešā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 32 lpp. (20%). Līdzautori: 


12. Matemātika 1.klasei. Ceturtā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, 1998. - 32 lpp. (20%). 

Līdzautori: J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.OliĦa. 

13. DecimāldaĜas. 3.matemātikas burtnīca 5.klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1998. - 32 lpp. (50%). 

Līdzautore A.Skolniece. 

14. Matemātika 2.klasei. / Pirmā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, - 1998. - 40 lpp. - Līdzautori: 

J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.OliĦa) 

15. Matemātika 2.klasei. / Otrā burtnīca. - R.: Zvaigzne ABC, - 1998. - 32 lpp. - Līdzautori 

J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.OliĦa). 

16. Натуральные числа. Тетрадь по математике для 5 класса. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 

lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

17. Положительные числа и ноль. Тетрадь по математике для 6 класса. - R.: Zvaigzne ABC, 

1999. - 32 lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

18. Простые дроби. Тетрадь по математике для 5 класса. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 

lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

19. Рациональные числа. Тетрадь по математике для 6 класса. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 

32 lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

20. Математика для 1 класса. Первая тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp. Līdzautori: 

J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.OliĦa. (tulkojums kr.valodā) 

21. Математика для 1 класса. Вторая тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp. Līdzautori: 


22. Математика для 1 класса. Третья тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp. Līdzautori: 


23. Математика для 1 класса. Четвертая тетрадью. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 32 lpp. 

Līdzautori: J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.OliĦa. (tulkojums kr.valodā) 

24. Десятичные дроби. Третья тетрадь по математике для 5 класса. -R.: Zvaigzne ABC, 

1999. - 32 lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

370

25. Математика для 2 класса. Первая тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, - 1999. - 32 lpp. 

Līdzautori: J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.OliĦa). (tulkojums kr.valodā) 

26. Математика для 2 класса. Вторая тетрадь. - R.: Zvaigzne ABC, - 1999. - 32 lpp. 

Līdzautori: J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.OliĦa). (tulkojums kr.valodā) 

Metodiskie palīglīdzekĜi skolotājiem 

1. Matemātika 6.klasē. - R.: Zvaigzne, 1993.- 62 lpp., 2.izd. 1995.- 62 lpp. (15%). Līdzautori: 

V.KārkliĦa, J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Mihailovs, A.Sika. 

2. Matemātika 2.klasē. / Metodiskais līdzeklis (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), 

D.OliĦa) - R.: Zvaigzne ABC, - 1998. - 44 lpp. / Tulkots arī krievu valodā. 

3. Matemātika 3.klasē. / Metodisks līdzeklis - R.: Zvaigzne ABC, 1999. - 52 lpp. Līdzautors: 

J.Mencis (sen.). / Tulkots arī krievu valodā. 

4. Matemātika 4.klasē / Metodisks līdzeklis - R.: Zvaigzne ABC, 2000. – 56 lpp. (50%). 

Līdzautors: J.Mencis (sen.). / Tulkots arī krievu valodā. 

5. Matemātika./Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana: Metodiski ieteikumi sākumskolas 

skolotājiem. – IZM VID – 2001. – 11.-15.lpp. 

6. Mācību saniegumu pašizvērtēšana. – R.:RaKa, 2004. -216.lpp (50% līdzautore :A.Pipere) 

Metodiskie raksti 

1. Problēmiskās mācīšanas elementi matemātikas stundas jaunākajās klasēs /krājumā: Skolēnu 

izziĦas darbības aktivizēšana matemātikas stundās. - sastādījis U.Grīnfelds/. - R.: Zvaigzne, 

1995.- 9.-24.lpp. 

2. Jānis Mencis. / Raksts krājumā “Pedagoăiskā doma Latvijā no 1940.gada līdz mūsu dienām” 

- R.: Puse, 1998. - 105.- 112.lpp. 

3. Ilmārs Gaišs. / Raksts krājumā “Pedagoăiskā doma Latvijā no 1940.gada līdz mūsu dienām” - 

R.: Puse, 1998. - 257.- 261 lpp. 

4. Matemātikas mācību grāmata kā skolotāja mūža darba atziĦu krājums. / Raksts krājumā 

„Laikmets un personība” 5. sēj. RaKa, 2004.- 339.-344.lpp. 

Mācību standarti, programmas 

1. Matemātikas programma sākumskolai. - R.: IKLM, 1993.- 9.- 46.lpp. 

2. Sākumskolas mācību priekšmetu vadlīnijas - matemātika (projekts). - R.:ICEC, 1997. - 28.- 

30.lpp. 

3. Matemātika. Pamatizglītības standarts. Mācību programmas paraugs (projekts) – R.: ISEC 

2002. -31.-38., 45.-74.lpp. 

Citas publikācijas 

1. Maăistra darbs. Sešgadīgo bērnu matemātikas mācību saturiskā un procesuālā vienotība. LU 

R., 1993. 

2. Promocijas darbs. Mācību satura un metožu individualizācija matemātikā pamatskolā. - 

Daugavpils PU, 1996.-27.lpp. 

3. Lietišėais pētījums Nr.: ISEC 9/98 „Integrēta mācīšana mūsdienu humānās pedagoăijas 

skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums” Līdzautori : Salīte I., Pipere A., Grišane 

O. U.c. 

4. Zinātniskā atskaite lietišėam pētījumam Nr.12 “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas 

modelis un dokumentācija mācību sasniegumu atspoguĜošanai 1. – 3.klasē. – DU, 2001. – 

157 lpp. Pielikumi 268 lpp. 

5. Skolēni prasa papilddarbus nevis atzīmes. // Skolotājs 2001. Nr.2- RaKa 

6. CeĜā uz daudzveidību nevar būt vienveidība. //Izglītība un Kultūra Nr. 7. 2001.15. februārī 

371

7. Par mācību sasniegumu vērtēšanu mācību gada beigās eksperimenta skolās // Izglītība un 

Kultūra. Nr. 16. 2001. 19.aprīlī 

8. Par vienotu mācību sasniegumu vērtēšānu // Izglītība un Kultūra Nr.37., 2001.13.septembrī 

9. Zinātniskā atskaite lietišėam pētījumam Nr.4 „Sākumskolas skolotāju pieredzes analīze, 

iesasitot skolēnus mācību sasniegumu pašizvērtēšānā” 2002. 149. lpp.+ pielikums 152.lpp. 

Līdzautore A.Pipere 

10. Čigānu identitāte multikulturālā skolā. –Izglītības iniciatīvu centrs, 2005. 89.lpp (līdzautori: 

Ž.BērziĦa, Z.LūciĦa, D.Zaėe) 

Konferenču tēzes 

1. IzziĦas patstāvīguma izkopšana matemātikas stundās pamatskolā. //Izglītības attīstība 

Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne. Daugavpils Pedagoăiskās universitātes 75.gadadienai 

veltītās zinātniskās konferences tēzes. - Daugavpils: izd. ”Saule”, 1996.-30.-32.lpp. 

2. Kā mācīsim matemātiku sākumskolā: atsevišėi vai integrēti? // Akadēmiskās izglītības 

problēmas universitātē. Zinātniskie raksti. 5.sçj.- Daugavpils: izd. “Saule”, 1997.-78.-80.lpp. 

3. Integrētie projekti skolēnu matemātiskās un ekonomiskās domāšanas attīstīšanai / tēzes 

“Sākam mācīties: pieredze, problēmas risinājumi”. - Daugavpils, ”Saule”, 1998. - 30.lpp. 

4. Integrētie projekti sākumskolā. - / rakstu krājums A8. - Daugavpils. - DPU: Saule, 1999. - 72. 

- 74.lpp. 

5. Pētnieciskie uzdevumi matemātikā un to risināšanas metodes sākumskolā. / 7.ikgadçjâs 

zinātniskās konferences rakstu krājums: dabaszinātnes, dabaszinātĦu didaktika, matemātika, 

datorzinātne - DPU: Saule, 1999, - 144. - 145.lpp. 

6. Modelēšana kā līdzeklis ăeometriska satura nestandarta uzdevumu risināšanā sākumskolā / 

7.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums: dabaszinātnes, dabaszinātĦu didaktika, 

matemātika, datorzinātne - DPU: Saule, 1999, - 84. - 85.lpp. 

7. Актуальные проблемы начального обучения в школах Латвии / krāj. Pradinis 

Matematikos ugdymas: pasaulines tendencijos - Ðauliai, 1999. - 100. - 101.lpp. 

8. Interests Educating Problems of Mathematics in Primary School. / Teaching mathematics: 

retrospective and perspectives II. - Riga, October 6 th - 8 th , - 1999. - 77.-79.lpp. 

9. Mācību sasniegumu izvērtēšana sākumskolā humānās pedagoăijas kontekstā. / Starptautiski 

zinātniskā konference “Pedagoăiskās inovācijas skolotāju izglītībā”. – 30.05.2001. Liepājas 

LPA 

10. Pašizvērtēšana sākumskolā./ Starpat. Zina. konf. Mater. „Personība. Laiks. Komunikācija.” - 

2003.g. 27.-28.02 Rēzekne, 2003. -247.- 245.lpp. 

11. KrastiĦa E., Ločmele I., 2004 Secondary school pupils’ taking par tin their self-evaluation of 

study achievement in context of sustainable education //Starptautiskā zinātniskā konference 

Tallinā, 2004. 14.-16.aprīlī 

12. Возможности совершенствования умений решения иррациональные уравнений и 

неравенств в средней школе.Tēzes 5. satarpatutiskai zinātniskai konferencei „ 

Matemātikas mācīšana: vēture un perspektīvas” Liepājas Pedagoăijas akadēmija , Lipāja 

2004, -55.-57.lpp. Līdzautore I.Ločmele 


1. Silova L., 2007.g. 11. – 14. jūlijs, (Jyvaskyla, Finland), 12 th Annual Congress of the 

European College of Sport Science; abstrakts “The Development of Communication skills 

at the Lessons of Rhytmic” 


372

1. Silova L., 2007.g. 21.-24.augusts, (IIC, Jelgava), seminārs “Čigānu (romu) bērns skolā”, 




1. Silova L., 2006.g.-2008.g., SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts CARIPSIE 

“Children as researchers in primary schools in Europe” reăistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006- 

1-NO-COMENIUS-C21 : 

• 2006.g. 23.-26.novemris, piedalīšanās plānošanas seminārā (Bergena, 

Norvēăija) Dzintra Iliško 

2. Silova L., 2005.g.-2006.g., ERASMUS IP projekts “Educational contributions to social 

(re)generation: creating and sustaining opportunities for inclusion”, reăistrācijas Nr. 47653- 

IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3 Inga Belousa, Elita Vanagele 


373 

3. Silova L., 2006.g. 27. – 28. aprīlis, Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku 

konferences organizācijas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)

Adrese: Tukuma ielā 79 - 3 


Tālrunis: 654-37952, 29123775 

Dzimšanas datums: 1953.gada 24.decembris 

DARBS 

Daugavpils Universitāte 

Anatomijas un fizioloăijas katedra, lektore 

Parādes ielā 1, 107.kab. 


Tālr.: 29123775, e-pasts: irena.kunicka@du.lv 

IZGLĪTĪBA 

374 


IRĒNA KUĥICKA 

1998.g. Bioloăijas maăistrs Anatomijas un fizioloăijas nozarē 

1996.-1997.g. Daugavpils Pedagoăiskā universitāte, Bioloăijas maăistrantūra 

1994.-1995.g. DPU, pedagoăijas un psiholoăijas studijas augstskolas kursa apjomā 

1972-1978.g. Rīgas Medicīnas institūts, Pediatrijas fakultāte, iegūta kvalifikācija 

ārsts-pediatrs 


No 2003.gada janvāra Daugavpils Universitātes Anatomijas un fizioloăijas katedras 

lektore, studiju programmas “Fizioterapija” direktore 

No 2002.gada maija Veselības veicināšanas centra koordinatore Latgales reăionā (no 2007.gada 

1.jūlija V/A Sabiedrības veselības aăentūras koordinatore veselības veicināšanā) 

2001.-2003.g. Daugavpils Universitātes Fizioloăijas un veselības mācības 

katedras lektore, Veselības mācības skolotāju sagatavošanas 

programmas direktore 

1998.-2001.g. Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Fizioloăijas un veselības 

mācības katedras lektore, Veselības mācības skolotāju sagatavošanas 

programmas direktore 

No 1997.gada Latvijas Sarkanā Krusta Pirmās palīdzības pasniedzēja 

1996.-1997.g. DPU Fizioloăijas un veselības mācības katedras asistente 

1992.-1996.g. Daugavpils pilsētas Skolu valdes ārste 

1985.-1992.g. Daugavpils pilsētas galvenā ārsta vietniece mātes un bērna veselības 

aizsardzībā 

1978.-1985.g. Daugavpils Bērnu slimnīca, iecirkĦa pediatrs 

• Darbs profesionālās un sabiedriskās organizācijās: 

Koalīcija jauniešu seksuālās un reproduktīvās izglītošanas ilgtspējai “Cita skola” 

Latvijas Ăimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes zieds” 

Latgales Veselību veicinošo skolu centra koordinatore

Daugavpils Universitātes Veselības Veicināšanas Centra direktore, jauniešu Veselības kluba 

“PAR TO” konsultante 

CITA NOZĪMĪGA PIEREDZE UN APMĀCĪBAS 

2008.g. Seminārs „Tabakas un alkohola atkarības profilakse Latvijas vispārizglītojošās 

skolās”, SVA (8 st.) 

2007.g. Seminārs „Narkotiku un citu psihoaktīvo vielu lietošanas profilakse”, SVA 

2007.g. Seminārs pašvaldību veselīga uztura programmu veidotājiem un 

realizētājiem, SVA (5 st.) 

2007.g. Seminārs „Sirds veselības veicināšanas atbalsts tīkla izveide valstī”, SVA 

2007.g. Pirmās palīdzības instruktoru kurss (8 dn.), VM KMC 

2006.g. “Mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas iespējas kardioloăijā un 

pulmonoloăijā” (2 st.) 

2006.g. “Veselības izglītības saturs un mācīšanas metodes atbilstoši veselības izglītības standarta 

prasībām vidusskolā”, B1-9014145080 

2006.g. mikroprojektu realizēšana “Problem Solving for Better Health” 

2005.g., apmācība “Problem Solving for Better Health” (20 st.), Rēzekne, Dreyfus 

Health Foundation, USA 

2005.g. seminārs “Cilvēku tirdzniecības novēršana, izmeklēšana un upuru 

repatriācija”, (2 dn.), Daugavpils, IOFA, ASV vēstniecība, LJVCP 

2004.g. seminārs “Pašvaldību loma sabiedrības veselības veicināšanā” (6 st.), 

Madona 

2004.g. “Veselību veicinošo programmu izveide un ieviešana rajonos” (24 st.), 

Veselības veicināšanas centrs, Rīgā 

2004.g. Pirmās palīdzības pasniedzēju kvalifikācijas celšanas seminārs (1dn.) 

2003.g. pēcdiploma izglītības kurss “Training for Health Promotion Specialists”, 

ZiemeĜvalstu Sabiedrības veselības skola, Zviedrija, 6 ned. (11.5 ECTS) 

2003.g. pēcdiploma izglītības kurss “Salutogenesis – from theory to practice”, 

ZiemeĜvalstu Sabiedrības veselības skola, Zviedrija, 2 nedēĜas (3,75 ECTS) 

2003.g. multiplikatoru kursi “Dzīves prasmes seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībā, 

HIV/AIDS profilaksē,” ANO (UNDP) un IZM, 72 st. 

2003.g. seminārs“Tabakas kontroles jautājumi”, Latvijas narkologu un onkologu asoc. 

2003.g. apmācības “Ăimenes garīgās veselības veicināšana”, 18 st., LĂTA 

2002.-2004.g. projekta “Koordinēts atbalsts jauniešu veselībai un attīstībai” skolotāju 

izglītošanas sadaĜas koordinatore Latgalē, semināru vadīšana 

2002.g. “Veselību Veicinošo skolu darba holistiskā izpratne”, 25 st., PVO, IZM. 

2001.g. semināru programmas “Dzīves prasmju pieeja narkotiku izglītībā skolā” 

izstrāde un semināru vadīšana Veselību Veicinošo skolu skolotājiem. 

METODISKĀ UN ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

Mācību līdz. skolotājiem “Skolēniem par intīmo”(aut. kol.) UNDP/ IZM projekts, 2004.g. 

Zinātniski pētnieciskāS darbības tēmas: 

- “Sirds riska faktoru izpēte dažādās iedzīvotāju vecuma un nodarbinātības grupās” 

- “Veselības tēmu mācīšana un veselības veicināšana skolā” 

STUDIJU KURSI DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ 

Veselības veicināšana un veselības izglītība skolā, Veselības mācība 

375

Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un higiēna 

Infekciju slimības un epidemioloăija, Medicīniskā terminoloăija 

Veselības pedagoăija, Sabiedrības veselība, Pirmā palīdzība 

Valodu prasme: latviešu, krievu, poĜu, angĜu. 

Strādāju ar datoru. Autovadītāja apliecība. 

2008.gada 22.oktobrī. 

376

377 


Vārds, uzvārds: Valfrīds Paškevičs 

Dzimšanas datums: 1950. gada 7. augusts 

IeĦemamais amats: Profesors, DU Fizikas katedras vadītājs 

Darba vietas adrese, tār.: Mājas adrese, tālr.: 


Parādes iela 1, Daugavpils, LV-5400 

Tālr. 54 25452, fakss 5422890, 

E – pasts: valf@dau.lv 

Izglītība un zinātniskie 

grādi 

Akadēmiskie un citi 

goda nosaukumi 

Darba pieredze 

Galvenie pētījumu 

virzieni 

Darbība profesionālās 

un sabiedriskās 

organizācijās 

Krāslavas iela 65-54, 


tālr. 54-22706 

Fizikas doktors, 1992.g. Piešėirts ar LU CFI habilitācijas un 

promocijas padomes 13.03.1992. lēmumu Nr. 3. 

Fizikas un matemātikas zinātĦu kandidāts, 1984. Disertācija: 

″Fotoinducētie procesi stiklveida arsēna sulfīdos un 

selenīdos″. 

Aspirantūra, 1979-1983.g. LZA Fizikas institūts. 

Augstākā, 1968-1973.g. Daugavpils Pedagoăiskais institūts, Fizikas 

un matemātikas fakultāte. Fizikas un matemātikas skolotājs. 

Vidējā, 1965-1968.g. Ilūkstes 1. vidusskola. 

Profesors – 2001.g., asociētais profesors - 1998.g., docents - 1989.g. 

Daugavpils Universitātes Fizikas katedrā. 

2003.g.- DU Fizikas katedras vadītājs, 

2002-2003. DU Fizikas katedras profesors 

1998- 2002. DPU zinātĦu prorektors, 

1995/1998. Docents, DPU Fizikas katedras vadītājs 

1994/1995. Zinātniskais darbs Somijā Joensū universitātē 

1990-1998. Docents, DPU Fizikas katedras vadītājs 

1987-1989. Daugavpils Pedagoăiskā institūta Informātikas un 

skaitĜošanas tehnikas katedras vecākais pasniedzējs 

1986-1987. Zinātniskā stažēšanās Somijā Joensū universitātē 

1983-1986. DPI Fizikas katedras vecākais pasniedzējs 

1979-1983. LR ZA Fizikas institūta aspirants 

1976-1979. DPI Fizikas katedras pasniedzējs 

1973-1976. DPI Fizikas katedras vecākais laborants 

Fotoinducētie procesi amorfajos halkogenīdu pusvadītājos, 

fullerēnos un biomateriālos, metālu plāno kārtu fizikālās īpašības. 

DU Senāta priekšsēdētājs 

DU un RTU Fizikas un astronomijas profesoru padomes loceklis 

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis 2000 –2004.g. 

Latvijas Fizikas biedrības biedrs 

Latvijas Zinātnieku savienības biedrs

Latvijas augstskolu Profesoru asociācijas loceklis 

Apbalvojumi 1996.g. apbalvots ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Goda 

rakstu “Par nozīmīgu un radošu darbu augstākajā izglītībā” 

2001.g. apbalvots ar Daugavpils pilsētas domes Atzinības rakstu 

par izglītības zinātnes attīstības veicināšanu . 

Valodu prasme 

Esmu lasījis lekcijas šādos teorētiskajos kursos: 

378 

Latviešu, krievu - pārvaldu pilnībā 

Lietuviešu, angĜu - brīvi sarunājos 

PoĜu - sarunu valodas līmenī 

Somu - tulkoju ar vārdnīcas palīdzību, varu sazināties 

1) Vispārīgā fizika: Elektromagnētisms, mehānika, optika, vielas uzbūve un siltumprocesi. 

2) Elektrotehnika. 

3) Elektrodinamika. 

4) Biomehānika. 

5) Nekristālisko vielu fizika. 

6) Hologrāfija un lāzeri. 

7) Astronomija. 

8) Dabas parādību un lietišėā fizika . 

Kopš 1992. gada piedalos LZP finansēto pētniecisko tēmu (grantu) izpildē. 

Esmu publicējis 59 zinātniskos un metodiskos darbus 

Publikācijas pēdējos 5 gados 

1. L.V.Kozlovsky, A.Antinsh, V.Pashkevich.Deposition of W films using different 

underlayers // 

American Vacuum Society 47-th Int. Symp., Abstract #724, Session TF-TuP9 – Boston, 

USA, 

2000.- Proceedings TF-TuP9. 

2. V. Pashkevich, A. Kozlov, A.Ribakov. Penetration of microwave into nonuniformly 

screened 

3. volume // Latvian Journal of Phys and Techn. Sciences – 2000. – Vol. 4. – P. 38 – 47. 

4. V.Paskevics, J.Maniks, J.Teteris, R.Pokulis. Relaxation of mechanical stress in 

fullerene C 60 and amorphous As2Se3 films // Proc.of Int. Conf. “Applied Physics” – 

Kaunas, 2000. – pp. 255 – 258 

5. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich. Refractive index change caused 

by electrons in amorphous As – S and As – Se thin films doped with different metals 

by photodiffusion // published in Journal of American Optical Society B, 2001 - 

Vol.18, Issue 8, pp. 1206 – 1211. 

6. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich.Influence of UV-light exposure 

on electron beam written gratings in As- Se (As-S) thin films coated with different 

metals // published in Applied Physics Letters , 2001 – vol. 79, Issue 13, pp. 2004 – 

2006. 

7. G.Liberts,V.Pashkevich, A.Pashkevich. Visualization of physical fields. Proc.of the 

EPS Workshop “Multimedia in Physics Teaching and Learning”.2003, Prague, 

September 14-16, pp 136 – 137.

379 

Dalība projektos 

• LZA projekts 05.1876 “Plānu sakausējumu kārtiĦu, iegūtu vakuumā, atlaidinot 

Co/Ni/Fe multislāĦus, kristāliskās struktūras un magnētooptisko īpašību pētīšana” 

• LZA projekts 01.0348 “DaudzslāĦu metālisku plēvju kristāliskās struktūras un 

magnētooptisko īpašību termiski stimulētu izmaiĦu pētīšana” 

• SUPERCOMET – 2. Leonardo da Vinči programma (2004 – 2007.g.) 

• DU Inovatīvās mikroskopijas centrs. ERAF 1.4.5. Eiropas struktūrfondu programma, 

NP. 1.4.5. “Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu uzlabošana / modernizēšana. 

(2004-2006. g.). 

2005.g. iegūts sertifikāts“ES strukturālo fondu projektu vadīšana” 

16.10.2005. 

Paraksts______________________

Irēna Kaminska 

Dzimšanas gads: 01. 08. 1962. 

Darba vietas adrese: Parādes ielā 1 


tālr. 27411 

Mājas adrese: Tukuma ielā 72 - 46 


tālr. 33256 

Izglītība: 

1980. - 1985. g. Daugavpils Pedagoăiskais institūts, studente 

1986. - 1989. g. Latvijas Universitāte, aspirante 


1990. g. - Bioloăijas zinātĦu kandidāte 

1993. g. - Bioloăijas zinātĦu doktore 


1989. - 1993. g. Daugavpils Pedagoăiskais institūts, Zooloăijas un fizioloăijas 

katedra, pasniedzēja 

1993. - 1997. g. Daugavpils Pedagoăiskā universitāte, Fizioloăijas un ĀFK 

katedra, docente 

no 1997. g. Daugavpils Pedagoăiskā universitāte /Daugavpils Universitāte, 

Fizioloăijas un veselības mācības/ Anatomijas un fizioloăijas 

katedra, docente 

1999. –2002.g. Daugavpils Universitāte, Fizioloăijas un veselības mācības 

katedras vadītāja 

no 2002.g. Daugavpils Universitāte, mācību prorektore 

Akadēmiskie kursi: Cilvēka anatomija 

Cilvēka reăionālā anatomija 

Neirobioloăija 

Imunoloăija 

Endokrinoloăija 


1992.g. jūnijs - 1993. g. februāris - Zviedrijā, Umea Universitāte, Endokrinoloăijas nodaĜā. 

Zinātniski - pētnieciskais darbs par tēmu ’’Olnīcu asinsrites īpatnības’’. 

1997.g. februāris, marts - kursi ’’Manuālā terapija’’ 

1997.g. oktobris - 1998. g. jūlijs - Sorosa fonda Latvijas programmas "PārmaiĦas izglītībā" 

organizētie kursi ’’Sadarbība un pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā’’. 

1998.g. novembris, 1999.g. janvāris - kursi "Funkcionālā anatomija". 

1999.g. maijs - seminārs "Sistēmas enzīmā terapija', "Dzelzs deficīta stāvoklis". 

380

!999.g. - 2000.g. - RTU Tālmācības centra un Sorosa fonda Latvijas programmas "PārmaiĦas 

izglītībā" projekts - tālmācības kursa "Bērnudārzu menedžments" izveidošna. 

• 2003.gada 3 februāris – Latvijas fizioterapeitu asociācijas seminārs ar tēmām: 

1. PadziĜinātais kurss par mugurkaula kakla un lumbālās daĜas pataloăiju diagnostiku un 

ārstēšanu ar dažādām stiepšanas metodēm. 

2. Iepazīšanās ar jaunāko fizikālās terapijas aparatūru un tās praktisko pielietojumu no 

firmas “Mettler electronics corp.”ASV. 

Zinātniski - pētnieciskā darbība: 

• Zinātniskā darba tēma - Olnīcu asinsvadu gludās muskulatūras reaktivitāte. 

• Zinātniskais projekts – Artēriju un arteriolu vazomocija: izcelsme un ietekmējošie faktori 

/Vasomotion of arteries and arterioles: the nature and control factors/ -2001. – 2003.gads. 

• DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarĦa maăistrālā artērijā: 

nervu sistēmas loma. Nr. 04.11. 

• DU iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot fluoriscento anali DU 

iekšējais grants - Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarĦa maăistrālā artērijā: 

nervu sistēmas loma. Nr. 04.11.zi. Nr. 05.31. 


Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 6 

Konferenču tēzes - 8 

381 

1. Aivars J., Kaminska I. Реактивность артериальных сосудов яичника. 

Физиологический журнал СССР им. Сеченова. 77. N9.,1991. 

2. Kaminska I., Žilinska A. Жeлезы внутренней секреции лабораторных животных // 

Baltic Journal of Laboratory Animal Science –1997. - No.1 (7). - p.31 - 58. 

3. Aivars J., Kaminska I. Reactivity of ovarian arteries vessels of human, rabbit and cow // 

Abstracts from Scandinavia Physiologists Society. - Upsala, 1991. - p.65 

4. Aivars J., Kaminska I., A. UĜjanovs Some aspects of sex-steroid nongenomic effects on 

blood vessels. Abstracts of Scientific Conference in Physiology "Mechanisms of 

Physiological Adaptation"- Riga, 1998. - p.6. 

5. Cisha L., Kaminska I., Kunicka I. Pupils` State Health in Daugavpils// Mechanisms of 

Physiological Adaptation. Latvian physiological society. – Riga: LU, 1998. - p.27 

6. Kooperatīvā mācīšanās praksē. Grigules A. un Silovas I. redakcijā. Bioloăija. Mācīsimies 

sadarbojoties. - Rīga: Mācību grāmata, 1998.

ILGA SALĪTE 

Strādnieku 105-19 

LV –5417 Daugavpils 

Tel. 54-38735 

Parādes iela 1 

LV –5407 Daugavpils 

Tel. 54-28636 vai 9257455 

e-pasts: ilga@dpu.lv 

Dzimusi Daugavpilī 1952.gada 6.decembrī 

382 

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CURRICULUM VITAE) 


2006.g. ievēlēta Klusā okeāna reăiona konsorcija izglītības pētījumos valdē (PCC) 

2006.g. iekĜauta UNESCO ekspertu grupā izglītības pētījumu ilgtspējīgai attīstībai stratēăijas 

izstrādāšanai 

2005.g. veicu Baltijas un Melnās jūras konsorcija izglītības pētījumos prezidentes pienākumus 

(BBCC) 

2005.g ievēlēta par DU pedagoăijas promociju padomes priekšsēdētāju 

2003.g. ievēlēta par eksperti pedagoăijas nozarē ZA 

2002.g. ievēlēta par profesori (DU Padomē) 

1998.g. ievēlēta par asociēto profesoru (DPU Padomē). 

1994.g. ievēlēta par docenti DPU 

1993.g. pedagoăijas doktors Latvijas Universitātē un pedagoăijas maăistrs DPU 

1976.g. Bioloăijas un ėīmijas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoăiskajā institūtā 

1971.g. Diploms Daugavpils 1.vidusskolā 


2003.g. prof. Izglītības un vadības fakultātes dekāne, Ilgtspējīgas izglītības institūta dibinātāja, 

direktores pienākumu izpildītāja 

2000.g. asoc.prof., Pedagoăijas un psiholoăijas fakultātes dekāne 

1996.g. doc., Pirmsskolas un pamatskolas pedagoăijas fakultātes dekāne 

1995.g. doc., Sākumskolas nodaĜas vadītāja 

1994.g. doc., Sākumskolas metodikas katedras vadītāja 

1982.-1993.g. pasniedzēja un lektors DPI pedagoăijas un psiholoăijas katedrā 

1976.-1982.g. bioloăijas, ăeogrāfijas un medicīnas skolotāja Liepājas 5.vidusskolā 

ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA UN AR TĀS IZSTRĀDĀŠANU SAISTĪTĀ SADARBĪBA 

• Pašreizējā pētījumu tēma: Skolotāju izglītība ilgtspējīgas attīstības mērėa kontekstā. 

Ilgtspējīga izglītība visiem. Holistiskā teorija pedagoăijā un tās izmantošana skolotāju 

izglītībā. 

• Doktora disertācijas temats: Studentu profesionālās gatavības paaugstināšana ekoloăiskās 

audzināšanas darbam skolā. 

• Pašreiz ir: 84 publikācijas (57 zinātniskās publikācijas un starptautisku konferenču tēzes, 7 

mācību līdzekĜi un metodiskie materiāli, 20 citas - atskaites par valsts budžeta darbiem, 

projektu ietvaros izstrādātie materiāli u.c.) 

• 2007.g. IZM grants “Ilgtspējīgas izglītības teorijas un pētniecisko prasmju attīstību veicinošas vides radīšana 

darbības pētījumā skolotāju izglītībā”.

• 2006.g. IZM grants “Izglītības pētījumu metodoloăiskā redzējuma un pētniecisko prasmju 

attīstību veicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” 

• 2006.g. DU grants “Piedalīšanās 30. starptautiskajā PCC konferencē un salīdzinošā pētījuma 

darba grupas apspriedē Mehiko” 

• 2006.g. Ilgtspējīgas attīstības studiju kursa izstrādāšana sabiedrības pārvaldes izglītības 

programmai. Projekta koordinatore DU (projektā piedalās S.-Pēterburga, ViĜĦa, 

Kopenhāgena, Lunda. 

• 2005.-2008. g. Projekta “Doktorantūra un maăistrantūra e-studiju tehnoloăiju jomā atbilstoši 

Lisabonas mērėiem RTU, DU un LPA” koordinatore DU projekta identifikācijas Nr. 

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007 koordinatore DU; 

• 2005./6.g. Nacionālās programmas „Latgales reăiona mūžizglītības atbalsta sistēmas 

veidošana un kapacitātes stiprināšana” dalībniece. (Nr. 2005/0102/VPD1/ESF 

/PIAA/05/NP/3.2.4.1/0002/0182) 

• 2005./7. LZP granta vadīšana Nr.05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā 

skatījumā” (projekts paredzēts uz 4 gadiem). 

• 2005. IZM grants Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas uzsākot ANO 

izsludināto desmitgadi no 2005. - 2014. gadam 

• 2005. DU grants 05.25. “Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes 

izglītības pētījumu konsorcija) valstu kolaboratīvs pētījums un piedalīšanās 29. PCC 

konferencē”. 

• 2001.līdz 2004.g. ZA granta 0347 vadītāja “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz 

ilgtspējīgas attīstības stratēăiju Latvijā”. 

• 2007. gada 24. – 28. novembris piedalīšanās 4. starptautiskajā vides izglītības konferencē 

Ahmadabadā (Indijā) “Environmental Education towards a Sustainable Future – Partners for 

the Decade of Education for Sustainable Development”, kas tika organizēta sakarā ar Tbilisi 

deklarācijas trīsdesmitgadi. Uzstāšanās skolotāju izglītības sekcijā, publicētas tēzes, iesniegts 

raksts publicēšanai. Piedalījos Ahmadabadas konferences priekšlikumu sagatavošanā 

skolotāju izglītībai. 

• 2007. gada 3. – 4. novembris piedalīšanās starptautiskajā konferencē Nikosijas Universitātē 

(Kipra) “ Citizenship-Multiculturalism- Cosmopolitanism”. Uzstāšanās ar diviem referātiem 

“Broadening Teachers’ Views on Sustainability through Educational Action Research” un 

“Teachers’ perspectives on learning programs design for sustainability: Latvian experience”. 

Publicētas divas tēzes, publicēti divi raksti CD formātā (ISBN: 978-9963-9442-0-0) 

• 2007.gada 17. – 21. oktobris 5.Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Color. Nature. 

Music” Daugavpils Universitātē. Uzstāšanās plenārsēdē, recenzenta darbs programmas 

zinātniskajā komitejā, sekcijas vadīšana. 

• 2007. gada 13. septembrī Rīgā augstāko Baltijas jūras reăiona galotĦu izglītībā un zinātnē 

tikšanās „Augstākā izglītība un zinātne ilgtspējīgai attīstībai un Baltijas jūras reăiona 

konkurētspēja”. Tiku uzaicināta kā vieslektors. 

• 2007. gada 19.- 26. augustam piedalīšanās starptautiskajās konsultācijās par „Izglītību 

ilgtspējīgai attīstībai: tehniskās un arodizglītības skolotāju izglītība ilgtspējīgumam” Chiang 

– Mai (Bangkoka), kuras organizēja (1) Bonnas UNESCO-UNEVOC tehniskās un 

arodizglītības un Starptautiskais mācību Centrs, (2) OVEC Taizemes Izglītības ministrijas 

arodizglītības komisija, (3) UNESCO Āzijas un Klusā okeāna izglītības inovāciju attīstības 

Centrs un (4) UNESCO projekts par skolotāju izglītības pārorientēšanu uz ilgtspējību. Tiku 

uzaicināta kā resursu persona un prezentēju DU Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzi 

383

izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgas attīstības mērėi, kura tika ieteikta kā pieredze 

uzsākot veidot jaunu Āzijas – Eiropas sadarbības projektu ar UNESCO vadību. 

• 2007. gada 2. -6. jūlijs piedalīšanās 4. pasaules vides izglītības kongresā „Learning in a 

Changing World“ Durbanā (Dienvidāfrika). Uzstāšanās sekcijā. 

• 2007. gada 30. maijs – 2. jūnijam piedalīšanās . 5. JTET konferencē „Sustainable 

Development. Culture and Education“ Debrecenas Universitāte (Ungārija). Darbs 

konferences organizācijas komitejā, Baltijas un Melnās jūras konsorcija izglītības pētījumos 

ikgadējās sanāksmes sagatavošana un vadīšana. 

• 2007. gada 14. -17. februāris piedalīšanās seminārā, kas notika KārĜa Universitātē (Prāgā) par 

Granādas Universitātē izveidotā ekselences tīklojuma EMERCE turpmāko sadarbību tā 

attīstīšanai un kopīgo pētījumu satura izvēli. Darbs dzīvajā diskusijā un plānošanā. 

• 2007. gada 7. – 11. janvārim piedalīšanās seminārā par fenometodes izmantošanu izglītībā 

Anadolu Universitātē (Turcijā). Piedalīšanās dzīvajā diskusijā. Anadolu Universitātes 

pieredzes skolotāju izglītībā un sadarbībā ar skolām iepazīšana, sadarbības aktivitāšu 

plānošana. 

• 2006.g. 11.-12. decembris Baltijas reăiona valstu conference ‘Seši pieredzes gadi kopš 

Pasaules izglītības foruma Dakārā 2000 – pārskats, nākotnes perspektīvas un izaicinājumi 

Baltijas jūras valstu reăionā. Uzstāšanās ar referātu par Ilgtspējīgas izglītības institūta 

pieredzi sadarbībā ar UNESCO. 

• 2006. 28.-30. decembrim piedalīšanās globālajā UNESCO forumā Parīzē par Zinātnes un 

pētījumu attīstību universitātēs. 

• 2006. g. 27.-29. septembris piedalīšanās uzaicinājuma seminārā Granādas universitātē, kur 

tika izstrādāta deklarācija par Ekselences tīklojuma dibināšanu pilsoĦa izglītībai ilgtspējīgas 

attīstības mērėa kontekstā. 

• 2006. 24.-26. augusts piedalīšanās pasaules fenomenologu kongresā, kas notika DU. Nolasīts 

referāts, vadīta sekcija. 

• 2006. 11.-15. jūlijs piedalīšanās PCC 30.starptautiskajā konferencē Mehiko “Education 

models for the XXI century: a circle of shared experiences”. Piedalīšanās salīdzinošā 

pētījuma darba grupā. 

• 2006. 31. maijs līdz 3.jūnijam JTET 4. starptautiskā konference “Sustainable Development. 

Culture. Education” / ’Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable 

Development’ Helsinku Universitātē. Darbojos konferences orgkomitejā, žurnāla rakstu 

recenzēšanā, sagatavoju publikāciju 18 lpp., uzstāšanās sekcijā. Organizēju un novadīju 

BBCC ikgadējo sanāksmi. 

• 2006.gada 29.-30. maijam piedalījos UNESCO globālā projekta seminārā Helsinku 

Universitātē. Tika uzsākts jauns skolotāju izglītības projekta posms Izglītības vadlīniju 

ieviešanai skolotāju izglītībā. Tika prezentēti Ilgtspējīgas izglītības institūta izdevumi un 

atskaite par padarīto iepriekšējā gadā. Tika saskaĦots darbības plāns uz turpmāko projekta 

realizēšanas laiku. SaĦēmu pateicību no Jorkas Universitātes par darbu skolotāju izglītības 

vadlīniju sagatavošanā. 

• 2006. 27.-28. aprīlis piedalīšanās izglītības iestāžu vadītāju konferencē ‘Izglītība Latvijas 

ilgtspējīgai attīstībai”. Uzstāšanās par ilgtspējīgu izglītību tagadnes un nākotnes kontekstā. 

• 2006. gada 20.-22. aprīlis projekta ‘ComLearn21’ semināra ‘The Basic Elements Defining 

the Function and Culture of the Educational Institutions’ vadīšana Daugavpils Universitātē. 

• 2006. 27.marts – 1.aprīlis seminārs Granādas Universitātē “New schooling and citizenship 

practice”. Prezentācija par DU un BBCC pieredzi ilgtspējīgas izglītības idejas pamatošanā un 

realizēšanā. 

384

• 2006. 20.-22. februāris UNESCO-UNU uzaicinājuma seminārs Parīzē (organizē UNESCO 

un Apvienoto Nāciju Universitāte). Seminārā paredzēts, ka 20 uzaicinātie pētnieki no 

dažādām pasaules valstīm uzsāks izglītības pētījumu un attīstības problēmu stratēăijas 

izstrādāšanu, kas tiks realizēta Apvienoto Nāciju ilgtspējīgas attīstības izglītības dekādē 

globālu projektu veidā. 

• 2006. 8.- 12. februāris ERASMUS Intensīvās programmas koordinatoru seminārs Bristolē 

programmai “Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining 

opportunities for inclusion”, reăistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-Erasmus-IPUC-3 

(koordinatore). 

• 2005. 4.-7. decembris projekta ‘ComLearn 21’ seminārs Vordinburgā (Dānijā). Darbojos kā 

projekta coordinators DU. 

• 2005. 13.-17. septembris piedalīšanās IX Eiropas Vides izglītības konferencē Klaipēdas 

universitātē “Environmental education and sustainable development: from policy to 

practice”. Prezentācija, publicētas tēzes. 

• 2005.g. 4.–6. augusts piedalīšanās starptautiskajā konferencē par studentu apmaiĦas 

jautājumiem starp Āziju un citiem pasaules reăioniem Singapūrā. 

• 2005.g. 27.-30. jūlijs piedalīšanās 29. PCC konferencē Sidnejā (atskaite par pilotprojekta 

rezultātiem, turpmākā salīdzinošā pētījuma plānošana). Prezentācija, publicētas tēzes. 

• 2005.g. maijs līdzdalība 3. starptautiskajā žurnāla “Journal of Teacher Education and 

Training” konferencē Fehtas Universitātē. Uzstāšanās sekcijā. Baltijas un Melnās jūras 

reăiona konsorcija izglītības pētījumos (BMRK / BBCC) dibināšanas organizēšana. Veicu 

BMKIP prezidenta pienākumus. 

• 2005.g. līdzdalība 4. starptautiskajā konferencē “Cilvēks. Daba. Krāsa. Mūzika”. Darbs 

orgkomitejā, uzstāšanās. 

• 2005. g. 18.-22. aprīlis līdzdalība KMUTT un AIAER 19. starptautiskajā konferencē 

“Learning organization in a learning world”. Prezentācija, tēzes, publikācija. AIAER biedrs 

(Visindijas izglītības pētījumu asociācija) 

• 2005. g. Salīdzinošā pilotprojekta “Skolotāju izglītība nākotnei” vadīšana ar PCC partneriem 

no Austrālijas, Jaunzēlandes, Ėīnas, Korejas, Fidži, ASV. DU grants. 

• 2004.g. oktobris līdzdalība 3. starptautiskās žurnāla “Journal of Teacher Education and 

Training” konferences sagatavošanā. Fehtas Universitātes apmeklējums organizatorisko 

jautājumu saskaĦošanai. 

• 2004.g. 9. – 11. jūnijā EMSU 2004 konferencē Monterrejas Tehnoloăiskajā universitātē 

(Meksikā), nolasīts referāts un publicēts raksts. 

• 2004.g.maijā iesaistīšanās Gēteborgas globālā mēroga konsultācijās, kas darbosies turpmākos 

10 gadus ilgtspējīgas attīstības un izglītības jautājumu analizēšanā, publicētas tēzes. 

• 2004.g. aprīlī PCC (Pacific Circle Consortium in education research) konferencē Hong– 

Kongā nolasīts referāts, publicētas tēzes, uzĦemta par biedru PCC izglītības pētījumu 

konsorcijā. 

• 2004.g. aprīlī Tallinā uzstāšanās plenārsēdē 2. straptautiskajā žurnāla “Journal of Teacher 

Education and Training” konferencē. 

• 2004.g.martaā Polijā Plockā Baltijas universitāšu conference par ilgtspējīgas attīstības 

jautājumiem un universitāšu līdzdalību šajā jomā. 

• 2004.g. aprīlī Tallinā darbība 2. straptautiskās žurnāla “Journal of Teacher Education and 

Training” conferences orgkomitejā. 

• 2003.g.novembrī līdzdalība Nordplus koordinatoru seminārā Svenborgā,. 

385

• 2003.g. Ievēlēta par koordinatori Eiropas tīklojumā UNESCO skolotāju izglītības 

pārorientēšanai uz ilgtspējīgu attīstību projekta ietvaros. 

• 2003.g. maijā darbība 1. straptautiskās žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” 

conferences orgkomitejā, nolasīti 2 referāti, publicēti 2 raksti conferences rakstu krājumā. 

• 2003.g. maijā darbs starptautiskās Eiropas darba grupas un pirmā semināra orgkomitejā 

Daugavpilī UNESCO/UNITWIN Starptautiskā skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta 

ietvaros. 

• Līdzdalība UNESCO/UNITWIN Starptautiskā skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta 

koordinatoru seminārā Kariegā (Dienvidāfrikas republika) 2002.g. 5.-9.septembrī 

• 2002.g. 10.-14.septembrī starptautiskā EMSU 2002 konference Grahomstounā 

(Dienvidāfrikas republika), kas tika organizēta kā viens no Johanesburgas Samita 

pasākumiem. Nolasīts referāts, publicēts raksts conferences rakstu krājumā. 

• Žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” (ISSN 1407-8724) redkolēăijas 

loceklis, kopš 2002.gada. 

• 2002.g. 8.-17.jūnijā Nīderlandē, Leidenē ERASMUS projekta seminārs “Environmental 

awareness, accent on water and water management, in the teaching program” (nolasīta lekcija 

“Environmental awareness in Latvia”) 

• 2002.g. 24.-26. maijā 4. starptautiskā izglītības konference Atēnās (Grieėijā), (nolasīts 

referāts, publicēts raksts konferences krājumā) 

• 2002.g. maijā 3. starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (konferences 

orgkomitejas loceklis, referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana) 

• 2002.g. 2.-5.maijā Nordplus koordinatoru seminārs Rīgā 

• 2002.g. janvārī virtuālā starptautiskā konference “Exploring and Expanding The Great 

Work”, Izglītības studiju institūts (The Institute for Educational Studies/ Earth TIES), 

http://www.earthties.org/tgw, 

• 2001. gada 11.-14. decembris 3. ikgadējā ISSA konference “Educating Young Children for 

Democracy: Our Future, Our Challenge” Rīgā (31.valsts līdzdalība), referāts plenārsēdē, 

publicētas tēzes. 

• 2001.g.jūlijs stažēšanās St. John’s Universitātes Mācīšanās un mācīšanas stilu centra rīkotajā 

24. Mācīšanās stilu institūtā ĥujorkā (ASV). Centra doktorantūras programmas pieredzes 

iepazīšana. 

• 2001.g. jūnijs “Step by Step” Eiropas valstu koordinatoru starptautiskais seminārs Sofijā 

(Bulgārijā). 

• 2000.g. uzĦemta par biedru EEASA Dienvidāfrikas Vides izglītotāju asociācijā. 

• 2000.g. decembris apstiprināta par ekspertu rektoru padomes izveidotajā augstskolu ekspertu 

grupā. 

• 2000.g. oktobris –projekta “Soli pa solim” 3. konference Liepājas Pedagoăiskajā akadēmijā. 

Darba grupas vadīšana, publicēts raksts. 

• 2000.g. 8.-14.oktobrī Toronto pirmais starptautiskais sadarbības seminārs 

UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes projektā “Reorienting Teacher Education to 

Address Sustainability”. Projekta koordinatore Latvijā. 

• 2000.g. jūlijs apstiprināta par ekspertu DPU pedagoăijas promociju padomē ar ZA ZinātĦu 

padomes lēmumu. 

• 2000.g. 26.-28. jūnijs seminārs KauĦā “Use of Qualitative Research in Contemporary 

Research in Education: North American Experience for the Baltic Countries” Kvebekas 

(Kanāda) Universitāte un KauĦas Tehnoloăiskās Universitātes projekts. 

386

• 2000.g. 18.-20.maijs 2.starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” 

DPU (darbs orgkomitejā, referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana, raksts). 

• 2000.g. 27.-28.aprīlis starptautiskā zinātniskā konference “Dabaszinātnes un skolotāju 

izglītība” Daugavpilī (sekcijas vadīšana, referāts, publicēts raksts). 

• 2000.g. 28.-30. janvāris starptautiskā konference Ungārijā par Austrum un Dienvidaustrumu 

Eiropas universitāšu pieredzi. 

• 1999.g.13.-16. decembris JUNESKO-ACEID piektā starptautiskā konference 

“Reforming Learning, Curriculum and Pedagogy: Innovative Visions for the New Century” 

Bangkokā, Taizemē (nolasīti 2 referāti, publicētas tēzes). 

• 1999.g. 28. oktobrī piedalīšanās Sorosa Fonda Latvija programmas “PārmaiĦas izglītībā” 

projekta “Soli pa solim” konferencē Bulduros (referāts plenārsēdē). 

• 1999.g. 23. – 25. septembris VI Starptautiskajā konferencē ViĜĦas pedagoăiskajā universitātē 

“Educational Changes and Modern Teaching Methods” (nolasīts referāts). 

• 1999.g. maijs starptautiska semināra organizēšana DPU “Paradigma. Kopīgi mācoties rodam 

jēgu”, kuru vadīja prof. F.Gengs (ASV - Kalifornija) un M.Morgana (Jaunzelande). 

• Piedalīšanās starptautiskajā apmācību seminārā projektā “Soli pa solim” Jūrmalā. Iegūts 

sertifikāts. 

• 1999.g. maijs Latvijas pedagoăisko augstskolu semināra organizēšana programmas “Soli pa 

solim “ ietvaros. 

• 1999.g. uzĦemta par MACEID biedru un ekspertu JUNESKO Izglītības attīstības inovāciju 

centrā Bangkokā ( Taizemē). 

• 1999.g. LZP iegūtas eksperta tiesības pedagoăijas zinātnes apakšnozarēs un ievēlēta 

“Pedagoăijas” promocijas padomē (skolas pedagoăijas un augstskolas apakšnozarēs). 

• 1995.-1999.g. IZM Konsultatīvās padomes loceklis sākumskolas jautājumos. 

• 1999.g. 14.-18. janvāris Austrālijas vides izglītotāju asociācijas starptautiskā konference 

NSW universitātē Sidnejā ( nolasīti 2 referāti,publicētas tēzes). 

• 1998.g. 10.-13.novembris ceturtā JUNESKO – ACEID starptautiskā konference Bangkokā, 

Taizemē par vidējās izglītības problēmām (publicētas tēzes). 

• 1998.g. 7.-8. septembris “Mācīšanās par mācīšanos” žurnāla Life Long Learning redakcijas 

uzaicinājuma seminārs Helsinkos (nolasīts referāts). 

• 1999.-1998.g. Sorosa fonda-Latvija programmas “PārmaiĦas izglītībā” projekta “Soli pa 

solim” koordinatore DPU. Piedalīšanās konferencēs un semināros Rīgā, Jelgavā, Liepājā. 

1998.g. apgūta ASV universitāšu pieredze pirmsskolas un sākumskolas skolotāju izglītošanā. 

• 1999.-1998.g. lietišėā pētījuma vadītāja Nr.: ISEC 9/98 I posma atskaite “ Integrēta mācīšana 

mūsdienu humānās pedagoăijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums” 220 lpp. 

un II posma atskaite 136 lpp. 

• 1998.g. 12.-15.marts 26. ZiemeĜvalstu izglītības pētnieku asociācijas kongress, Lahti, Somijā 

(publicētas tēzes). 

• 1998.g.23.-27. februāris Jēvles Universitātes skolotāju koledžas (Zviedrijā) pieredzes izpēte. 

• 1997.,1998.g. Austrālijas ( Melnburnas) starptautiskā apdāvināto bērnu projekta ISP –97 un 

ISP –98 koordinators Latvijā. 

• 1997.g. trešā starptautiskā JUNESKO-ACEID konference Bangkokā (publicētas tēzes un 

nodibināti kontakti turpmākai sadarbībai ar Klusā okeāna piekrastes reăiona izglītības 

inovāciju pētnieku darba grupu). 

• 1997.g. Anglijas un IZM Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas departamenta rīkotie 

ekspertu kursi . 

387

• 1997.g. 3.-17. janvāris Austrālijas Vides izglītotāju Nacionālajā konferencē “Earthlinks ‘97” 

Hobartā, Tasmānijā (uzstāšanās, publikācija rakstu krājumā). 

• 1996.g. 26.-30.jūnijs “Northen Coll for the Environment” Savonlinnā (Somija). Somijas 

Izglītības ministrijas grants līdzdalībai. 

• 1996.g. Soros Fonda Latvijā programmas “PārmaiĦas izglītībā” projekta “Integrētā mācīšana 

sākumskolā” direktore. 

• 1995.g. IZM lietišėā pētījuma vadītāja S-17/216 ISEC “ Mācību priekšmetu integrēšanas 

veidi un principi”. 

• 1995.g. no 13.-15. novembris uzaicinājuma seminārs “Research in Environmental 

Education” Brisbenā, Austrālijā par Vides izglītības metodoloăiskajām problēmām. 

Iesaistīšanās Eiropas – Austrālijas VI pētnieku darba grupā. 

• 1994.-1995. g. trīs stažēšanās braucieni (1-2 nedēĜu) uz Dāniju. 

• 1993.g. zinātniskais uzaicinājuma seminārs Dānijā “Action competence as key Concept in 

Critical Pedagogy” (nolasīts referāts, publicēts raksts). 

• 1992.,1993.,1994.,1995.,1996. starptautisku konferenču “Kultūra. Ekoloăija. Pedagoăiskais 

process” orgkomitejas vadītāja. 

• 1993.-1996.g. Tempus I programmā Vides izglītības grupas koordinatore. 

388 

Ilga Salīte

ANITA PIPERE 

389 


210467-10263 

Dzimusi 1967.gada 21.aprīlī Daugavpilī. 

Adrese: Rīgas ielā 72-6, LV 5403, Daugavpils 

Tel.: 54-28679 (m), 54 – 28636 (d), e-pasts: anita.pipere@du.lv 

Pārvalda svešvalodas: angĜu, krievu. 

IZGLĪTĪBA 

• 1993 - iegūts psiholoăijas doktora grāds Latvijas Universitātē; 

• 1989 – 1993 - doktorantūras kurss LU Pedagoăijas un psiholoăijas katedrā; 

• 1988 – 1989 - stažēšanās Latvijas Universitātē; 

• 1988 – Daugavpils Pedagoăiskā institūta vidusskolas mūzikas skolotājas diploms; 

• 1984 - 1988 studijas Daugavpils Pedagoăiskajā Institūtā; 

• 1984 - Daugavpils 1.vidusskolas diploms par vidējo izglītību. 


• 2006 – profesore DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā; 

• 2005 – profesore DU IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedrā; 

● 2003 – pētniece DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā; 

• 2002 - asociētā profesore DU PPF Psiholoăijas katedrā; 

• 2000 - docente DPU PPPF Psiholoăijas katedrā; 

• 1996 - docente un prodekāne DPU PPPF; 

• 1996 - lektore un katedras vadītāja DPU Sākumskolas nodaĜā; 

• 1993 - lektore DPU Pedagoăijas un psiholoăijas katedrā. 


LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs: 

Līdzdalība IZM pētniecības projektā “Ilgtspējīgas izglītības teorijas un pētniecisko prasmju attīstību 

veicinošas vides radīšana darbības pētījumā skolotāju izglītībā” (2007) 

Eksperts projektā “Doktorantūra un maăistrantūra e-studiju tehnoloăiju jomā atbilstoši 

Lisabonas mērėiem RTU, DU un LPA” RTU00-TSC00-L1-016. (2005-2007). 

IZM pētniecības projekta “Uz ilgtspējību orientēta pētnieka identitāte maăistra studiju 

programmās psiholoăijā un pedagoăijā Daugavpils Universitātē” vadītāja (2006). U-20 

IZM pētniecības projekta “Publicēšanās iespēju paplašināšanās Daugavpils Universitātes 

doktorantiem un docētājiem” vadītāja (2005). 

Starptautiski finansētu pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs:

Piedalīšanās 4. Starptautiskajā skolotāju izglītības institūciju tīklojumā, kas saistīts ar UNESCO 

projektu “Skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgstpējības pamatiem”, Helsinku Universitāte, 

2006.gada 29.-30.maijs. 

Piedalīšanās 3. Starptautiskajā UNESCO UNITWIN projekta koordinatoru sanāksmē Gēteborgā, Zviedrijā, 2004. 

gada 8.-9.maijā ar aptaujas rezultātiem un rekomendācijām “Skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējības 

pamatiem UNESCO vadlīnijām”. Rezultāti atspoguĜoti UNESCO dokumentā: 

http://unesdoc.unesco.org/images/0014/001433/143370E.pdf UNESCO (2005) Guidelines and Recommendations 

for Reorienting Teacher Education to Address Sustainability. Education for Sustainable Development in Action 

Technical Paper No. 2, UNESCO Education sector.Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas 

universitātes ”Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” (no 2000.gada līdz 2004.gadam). 

Latvijas vai starptautisko projektu un programmu, ekspertu padomju, 

komisiju loceklis: 

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātĦu nozarē “Sociālā psiholoăija”. 

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātĦu nozarē “Pedagoăija” apakšnozarē 

“Augstskolas pedagoăija”. 

Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra iekšējais eksperts psiholoăijā. 

LZP eksperts LZP projektu izvērtēšanai psiholoăijā un pedagoăijā. 

Raksti starptautiski recenzētos izdevumos: 

Becoming a Researcher: Interplay of Identity and Sustainability, in Pipere, A. (ed.) Education 

and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of 

ISE/BBCC, volume 2, 2007. 

A Qualitative Meta-Analysis of Sustainability Oriented Researcher’s Identity, in Scientific 

articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 

2007, Daugavpils University, 53-62. 

The Sustainability-Oriented Researcher’s Identity: Action Research in Doctoral Studies, in 

Filho, W.L, Manolas, E.I., Sotirakos, M.N. & Boutakis, G.A. (eds.) Higher Education and the 

Challenge of Sustainability: Problems, Promises and Good Practice, 2007, University of Crete: 

Media, 230-240. 

Pipere, A. & Salīte, I. Educational Action Research In Teacher Education: Fostering Research 

Skills, konferences krājumā Asia-Pacific Educational Research Association International 

Conference 2006 “Educational research, policy and practice in an era of globalization: The 

Asia-Pacific Perspectives and Beyond”, 15 lappuses, CD formātā. 

Salīte, I. & Pipere, A. Aspects of sustainable development from the perspective of teachers, 


Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in 

Education, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward 

Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 1, 2006, 43-57. 

JakovĜeva, J. & Pipere, A. Professional choice of vocational school and university students in 

Latgale. Sociālo zinātĦu vēstnesis, 2006, 1(3), 39-70. 

Primary and Secondary Teachers: Beliefs and Performance Related Self-Perceptions about 

Engaged Learning. Baltic Journal of Psychology, Vol. 6, 2005, 32-44. 

Engaged Learning: Primary teachers Beliefs and Performance Related Self Perceptions. Acta 

Paedagogica Vilnensia. ISSN 1392-5016. Volume 14, 2005, 100-113. 

Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self” The Irish 

Journal of Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, 143 – 160. 

390

A.Pipere & E.KrastiĦa Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums. Krājumā 

ATEE International Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning Society”, May 2 – 

3, 2003. The University of Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology, 89 – 96. 

Structural variations of Latvian teachers’ identity. Krājumā Scientific articles of the third 

international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002, Daugavpils 

University, 29 – 38. 

Grāmatas un mācību līdzekĜi: 

Salite, I. & Pipere, A. (2007) Journal of Teacher Education and Training: Deepening Action 

Research, in McKeown, R. (ed.) Good Practices in Education for Sustainable Development: 

Teacher Education Institutions. UNESCO Education for Sustainable Development in Action 

Good Practices N°1 January 2007. 

A.Pipere Veselības psiholoăija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Daugavpils Universitāte, “Saule”, 

2005, 104 lpp. 

E.KrastiĦa, A.Pipere Mācību sasniegumu pašizvērtēšana, Rīga, RaKa, 2004, 216 lpp. 

Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos (pēdējos 6 

gados): 

2007. 17.-21.10. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzaicinājuma uzstāšanās V. 

Starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” plenārsēdē ar datorprezentāciju “A 

Qualitative meta-analysis of sustainability oriented researcher’s identity”. 

2007.5. – 7.10. 1.Eiropas konference par Izglītību ilgtspējīgai attīstībai “Higher Education and 

the Challenge of Sustainability: Problems, Promises and Good Practice”, Orestiada-Sufli, 

Evrosasa prefektūra, Grieėija. Uzaicinājuma datorprezentācija “The sustainability-oriented 

researcher’s identity: 

action research in doctoral studies”. 

2007. 3. – 6.06. Eiropas X. Psiholoăijas kongress “Mapping of psychological knowledge for 

society”, Prāga, Čehijas Republika. Stenda referāts “Variations in researcher identity: Story of 

personal constructs”. 

2007. 30.05. – 2.06. Debrecenas Universitāte, Debrecena, Ungārija. Datorprezentācijas “Case of 

researcher’s identity: Unfolding sustainability-oriented beliefs and self-evaluations” un 

“Journal of Teacher Education and Training (2002-2006)/Journal of Teacher Education for 

Sustainability (2007)” (plenārsēdē) 5.Starptautiskajā JTET konferencē “Ilgtspējīga attīstība. 

Kultūra. Izglītība”. 

2006. 28. – 30.11. Honkongas Izglītības institūts, Honkonga, Ėīna. Datorprezentācija 

“Educational Action Research In Teacher Education: Fostering Research Skills” Āzijas/Klusā 

okeāna reăiona izglītības pētījumu asociācijas (APERA) starptautiskajā konferencē “Izglītības 

pētījumi, politika un prakse globalizācijas laikmetā”. Līdzautors: Ilga Salīte. 

2006. 9.-10.10. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās plenārsēdē ar 

datorprezentāciju “Education and us: Tiny exercise in the analysis of some discourses” 

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Izglītība sociālo pārmaiĦu apstākĜos”. 

2006. 24.-26.08. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Datorprezentācija 56. 

Starptautiskajā fenomenoloăijas kongresā, ko organizē Pasaules fenomenoloăijas institūts 

391

“Education For Sustainable Development In Latvia In Context Of Development Of The National 

Policy And Teacher Education”. Līdzautors: Ilga Salīte. 

2006. 15.-17.06. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Datorprezentācija VII Starptautiskajā 

Baltijas Psiholoăijas konferencē “Baltic Psychology in Global Context: Where Do We Stand?” 

“Relationship between Adult Beliefs of Career Development and Life Stress”. Līdzautors: 

Tatjana Uzole. 

2006. 31. - 3.06. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Datorprezentācija JTET 4. 

Starptautiskajā konferencē “Sustainable Development. Culture. Education.” “Aspects of 

Sustainable Development from the Perspective of Teachers”. Līdzautors: Ilga Salīte. 

2005. 22. – 24. 05. Fehtas Universitāte, Fehta, Vācija. Datorprezentācija JTET 3. Starptautiskajā 

konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” “Primary and Secondary Teachers: Beliefs 

and Performance Related Self-Perceptions on Engaged Learning”. 

2005. 13. – 15. 06. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Uzstāšanās starptautiskajā Vides 

izglītības konferencē “Ilgtspējīga attīstība caur izglītību” ar referātu “Philosophy of Education 

for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in Education”. 

2005. 3. – 8. 07. Granāda, Spānija, Uzstāšanās 9. Eiropas psiholoăijas kongresā “Crossroads of 

psychology in a world without borders” ar referātu “Understanding teachers’ self: relation 

between social identity and terminal values”. 

2004. 13 – 16. 09. Kijevas universitāte, Sudaka, Ukraina. Uzstāšanās starptautiskajā konferencē 

“Migrācija Eiropā: sociālie un psiholoăiskie aspekti” ar referātu “Latvijas studentu dzīves krīze 

un profesionālās identitātes veidošanās īpatnības”. 

2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoăiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2. 

starptautiskajā JTET konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” ar referātu “Engaged 

Learning: Primary Teachers’ Beliefs and Performance-Related Self-Perception”. 

2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoăiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2. 

starptautiskās JTET konferences “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” plenārsēdē ar referātu 

“Journal of Teacher Education and Training: Taking the bark off”. 

2004. 3. – 6.01. Rietumhavajas Oahu Universitāte Honolulu, Havaja, USA. Uzstāšanās II 

Starptautiskajā Izglītības konferencē Izglītības psiholoăijas sekcijā ar referātu “Identity of 

Latvian Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self”. 

2002. 15. – 18.05. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās III Starptautiskās 

konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Psiholoăijas sekcijā ar referātu “Structural 

variations of Latvian teachers’ identity”. 

2002. 3. – 4.05. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā 

konferencē “Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems” ar referātu “Journal of 

Teacher Education and Training: Project for the sustainable development”. 

2002. 16.01. – 12.02. Piedalīšanās Earth TIES un Earthlight Magazine organizētajā 

starptautiskajā virtuālajā konferencē “Exploring and Expanding The Great Work”. R. Mecnera 

vadītajā sekcijā “Ecological Consciousness and Intelligence” 26.01.2002 (on-line materiāli 

http://www.earthties.org). 

Piedalīšānās starptautiskās konferencēs 

2006. gada 3. jūlijs. Liverpūles Džona Mūra Universitāte, Enfīlda, Liverpūle, Lielbritānija 

“LEARNING COMMUNITIES CONFERENCE”. 

392

Cits 

2006. 6.-10.novembris JTET un ISE/BBCC krājuma “Education and Sustainable Development: 

First Steps Toward Changes” datorprezentācija Zinātnes festivālā Daugavpils Universitātē 

UNESCO Ilgtspējīgas izglītības 10-gadei veltītā pasākumā. 

2006. 16.novembris Uzstāšanās ar datorprezentāciju “Pētījumi psiholoăijā: Skats no Latvijas 

dienvidaustrumiem” RPIVA organizētajā starpaugstskolu seminārā “Zinātniski pētnieciskais 

darbs un metodoloăijas aktualitātes psiholoăijā mūsu augstskolās’’ Sigulā. 

III. PEDAGOĂISKĀ DARBĪBA (pēdējos 6 gados) 

Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi: 43 

Vadītie maăistra darbi: 33 

Pašlaik tiek vadīti 3 doktoranti: 

Psiholoăijas nozarē: Vitauts Virbickis 1.kurss 

Olga MaĜceva 3.kurss 

Pedagoăijas nozarē: Dace Erkena 3.kurss 


DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās 

Izglītības filosofija 2 KP 

Vispārīgā psiholoăija 2 KP 

Attīstības psiholoăija 3 KP 

Pedagoăiskā psiholoăija 2 KP 

DU Izglītības psihologa specialitātes profesionālajā un psiholoăijas bakalaura 

programmā 

Eksperimentālā psiholoăija 5 KP 

Konsultatīvais un korekcijas darbs 5 KP 


Ekoloăiskā psiholoăija 2KP 

Psiholoăiskā treninga tehnikas 10 KP 

DU Psiholoăijas maăistrantūras programmā 

Ekoloăiskā psiholoăija 4 KP 

Psiholoăiskā treninga tehnikas 6 KP 

Mācīšanas stratēăijas 1 KP 

DU Sociālās psiholoăijas maăistrantūras programmā 

Psiholoăiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze: kvalitatīvās pētījuma 

metodes psiholoăijā 2 KP 

DU Pedagoăijas maăistratūras programmās 

Izglītības filosofija 2 KP 


Ekoloăiskā psiholoăija 2 KP 

Kvalitatīvās pētīšanas metodes pedagoăijā 1KP 

DU Pedagoăijas doktorantūras programmā 

Kvalitatīvā pētījuma metodoloăija un metodes 4 KP 

Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības teorijas 4 KP 

Izglītības mērėis ilgtspējīgas attīstības un nākotnes skatījumā 2 KP 

Zinātnisko publikāciju struktūras izvērtēšana 2 KP 

Mācīšanās psiholoăija mūžizglītības kontekstā 2 KP 

DU Sociālās psiholoăijas doktorantūras programmā 

Kvalitatīvā pētījuma metodoloăija un metodes sociālajā psiholoăijā 

393

394 

4 KP 

2000./2001, 2004/2005. mācību gadā: 

Vides psiholoăijas kursa vadīšana Latvijas Universitātes Bakalaura programmā 

psiholoăijā. 

Izstrādātie studiju kursi: 

No 1996. līdz 2001. gadam izstrādātas studiju kursi visos augšminētajos priekšmetos. 

2001/2002.m.g. izstrādāti jauni studiju kursi: 

Profesionālo studiju programmai “Speciālo skolu skolotājs”: 

Mācīšanās traucējumi un to korekcijas iespējas 3 KP 

Profesionālo studiju programmai “Organizācijas psihologs”: 

Profesionālās attīstības treniĦš 2 KP 

Karjeras attīstība un tās psiholoăiskie aspekti 3 KP 

Maăistra studiju programmai psiholoăijā 

Psihologa profesionālā ētika 2 KP 

Pedagoăijas doktorantūras programmai: 

Ekopsiholoăija 2 KP 

Mācību vides attīstības problēmas psiholoăijā 2 KP 

Mācīšanās psiholoăija mūžizglītības kontekstā 2 KP 

2004./2005. m.g. izstrādāti jauni studiju kursi: 

Maăistra studiju programmai “Sociālais darbs” 

Veselības ilgtspējīgas attīstības problēmas 2 KP 

Izstrādātās studiju programmas: 

Piedalīšanās DPU Psiholoăijas katedras Psiholoăijas maăistra programmas izstrādē 

(2000. – 2002.gads). 


Stažēšanās Fordhemas Universitātē (ASV) un sadarbības veidošana saistībā ar JTET 2003.gada 

martā; 

2007.gada 3.-5.janvāris: piedalīšanās RTU ESF projekta “Multimediju mācību objektu izstrādes 

prasmes un atbalsta sistēma skolotājiem” seminārā Smiltenē 

Cits 

Grāmatas “Kā izaudzināt brīnišėīgus bērnus” tulkojums no angĜu valodas, Valters un Rapa, 

2003, 302 lpp. 

Izveidota un tiek uzturēta mājas lapa Ilgtspējīgas izglītības institūtam www.dau.lv/ise 

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS

Starptautisko un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs vai loceklis (pēdējos 6 gados): 

III. Starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU, 2002.gada 15. – 

18.maijs: 

- konferences tēžu un zinātnisko rakstu krājuma redaktore; 

- konferences recenzēšanas komitejas locekle; 

- psiholoăijas sekcijas “Psychological challenges of 21 century: new paradigm for 

sustainable future” vadītāja; 

- konferences moderators; 

1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” 

orgkomitejas vadītāja, DU, 2003.gada 11. – 14.maijs: 

- konferences zinātnisko rakstu krājuma galvenā redaktore; 

- konferences recenzēšanas komitejas vadītāja; 

- konferences moderators. 

2. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” 

orgkomitejas locekle, Tallinas Pedagoăiskā universitāte, Igaunija, 2004. gada 14. – 16.aprīlis: 

- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēăijas locekle. 

IV. Starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU, 2005.gada 18. – 

21.maijs: 

- konferences recenzēšanas komitejas locekle; 

- psiholoăijas sekcijas vadītāja. 


orgkomitejas locekle, Fehtas Universitāte, 2005. gada 22. – 24. maijs : 

- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēăijas locekle. 


orgkomitejas locekle, Helsinku Universitāte, 2006.gada 31.maijs – 3.jūnijs: 

- konferences organizēšana; 

- konferences materiālu recenzēšanas komitejas locekle. 

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēăijas vadība vai līdzdalība to darbībā: 

Kopš 2001.gada maija DU IVF un III starptautiskā žurnāla JOURNAL OF TEACHER 

EDUCATION AND TRAINING galvenā redaktore (kopš 2007.gada JOURNAL OF TEACHER 

EDUCATION FOR SUSTAINABILITY/JTEFS). 2007.gadā iznācis JTEFS 7.un 8.sējums. 

Rakstu recenzēšana JTET 4.starptautiskās konferences “Sustainable Development. Education” 

(Helsinki) rakstu krājumam. 

Rakstu recenzēšana žurnāla TRAMES speciālajam numuram (Vol.9, No.2, 2005) “Theory and 

practice in today’s teacher education” (TRAMES – Humanitāro un sociālo zinātĦu žurnāls, 

Igaunijas ZinātĦu akadēmijas un Tartu Universitātes oficiālais izdevums). 

Kopš 2005.gada DU Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) un BBCC ikgadējā starptautiskā rakstu 

krājuma EDUCATION AND SUSTAINABLE DEVELOPMENT: FIRST STEPS TOWARD 

CHANGES galvenā redaktore. 

Rakstu recenzēšana 5.Starptautiskās zinātniskā konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. 

zinātnisko rakstu krājumam (zinātniskās un redkolēăijas locekle)(2007). 

Žurnāla ACTA PAEDAGOGICA VILNENSIA redkolēăijas locekle kopš 2004.gada. Pārstāvētā 

nozare redkolēăijā: psiholoăija. 

Žurnāla “Psiholoăija Mums” recenzējamās daĜas “Psiholoăijas Zinātnē” redkolēăijas locekle 

kopš 2006.gada. 

Rakstu recenzēšana Tallinas universitāte konferences rakstu krājumam “Social and Educational 

sciences in Baltic and Nordic cultural context” (2007). 

395

Latvijas Universitātes LU Zinātnisko rakstu krājuma “Psiholoăija” redkolēăijas locekle. 

Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadītājs vai 

līdzdalībnieks: 

Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reăiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic & 

Black See Circle Consortium in Education Research, BBCC). Darbs pie konsorcija izveidošanas 

un krājuma sagatavošanas (kopš 2005.gada). BBCC biedrs no 2007.gada. 

396 

Dr.psihol., prof. Anita Pipere

397 


IRĒNA KOKINA 

Darba vietas adrese: Daugavpils, Parādes – 1, 207.kab. 

Tel.Nr. 5428209 

E-pasts: irena.kokina@du.lv 

Dzimusi Ludzas rajonā, Rundēnos, 1959.gada 2.janvārī 


• 2003.g.24.oktobrī ar LU Psiholoăijas zinātĦu nozares profesoru padomes lēmumu 

ievēlēta asociētā profesora amatā psiholoăijas nozares attīstības psiholoăijas apakšnozarē, 

saĦemts asociētā profesora diploms DU-APR-Nr.16. 

• 1996.g. - iegūts psiholoăijas doktora zinātniskais grāds (Dr. Psych.)Latvijas 

Universitātē, saĦemts doktora diploms C-D Nr.001336. 

• 1995.g. Latvijas universitāte, doktorantūra Pedagoăijas un psiholoăijas katedrā, pabeigts 

doktorantūras kurss psiholoăijā 

• 1994.g. Daugavpils Pedagoăiskā universitāte, iegūts Psiholoăijas maăistra grāds, iegūta 

psihologa praktiėa kvalifikācija, saĦemts maăistra diploms Nr.000080 

• 1981.g. Daugavpils Pedagoăiskais institūts, fizikas un matemātikas fakultāte. Iegūta 

vidusskolas fizikas un matemātikas skolotāja kvalifikācija, saĦemts diploms G-I, 

Nr.316274. 

• 1976.-1981.g. – studijas DPI 

• 1976.g. Ludzas rajona Rundēnu vidusskolas atestāts 


• No 2006. gada DU Pedagoăijas un Pedagoăiskās psiholoăijas katedras vadītāja 

• No 2003.gada DU Pedagoăiskās psiholoăijas katedras asociētā profesore 

• No 1996.g. Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Pedagoăijas katedras vadītāja 

• No 1996.g. DPU Psiholoăijas katedras docente 

• 1990. g. Daugavpils Pedagoăiskā institūta Pedagoăijas un psiholoăijas katedras mācību 

spēks 

• 1990. g. Daugavpils pilsētas Tautas izglītības nodaĜas starpskolu mācību ražošanas 

kombināts, kursa “Profesijas izvēle” pasniedzēja 

• 1986. - Daugavpils Pedagoăiskais institūts, Pedagoăijas un psiholoăijas katedra, mācību 

meistars 


KONFERENCES 

• Kokina I. 2007. gada 17.-21. oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī, Latvijā 

„The fifth international conference october 17 – 21, 2007, Latvia ar referātu „Motivation 

of Establishment Leader’s Creative Self-development in Conditions of Innovative 

Process in Society”.

398 

• Kokina I. 2007.gada 12.-16.janvāris - piedalīšanās un uzstāšanās Honolulu, Havajā, „5th 

Annual Hawaii International Conference on Arts and Humanities” ar referātu 

“Philosophy of Master Study Program “Community and Establishment Administration” 

in the Conditions of Community’s Democratisation in Latvia”. 


Annual Hawaii International Conference on Education” ar referātu “Music perception 

levels of primary school pupils”. 


Annual Hawaii International Conference on Education” ar referātu “Motivation of 

establishment leaders’ creative self-development in conditions of innovative activity”. 

• Kokina I. 2006.gada 21.-25.oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Portorosā, Slovēnijā 

„31st Annual ATEE Conference” ar referātu “Co-operative partnership in teacher’s 

creative activity: Motivation aspects”. 

• Kokina I. 2006.gada 13.-16. septembris – piedalīšanās un uzstāšanās Lahti Somijā „10th 

Conference of the European Council for high Ability. Values and Foundations in Gifted 

Education. Reflections on the Ethics of Multiple Intelligences”ar referātu „Correlation 

among intellectual Giftedness Criteria and Indicess”. 

• Kokina I. 2006.gada 31.augusts – 3. septembris piedalīšanās Lodzā, Polijā „6th 

European Gender Research Conference „Gender and Citiszenship in a Multicultural 

context”ar referātu „ěatvian Teachers’ view about gender diferences in intellectual 

giftedness development”. 

• Kokina I. 2005.g. 22.-26. oktobris, piedalīšanās un uzstāšanās Amsterdamā 30th Annual 

Conference “Teachers and their Educators – Standards for development” ar referātu 

“Coorelation Among Intellectual Giftedeness Criteria and Indicators in the Context of 

Teachers’ Conceptual Understanding of Intellectual Giftedness” 

• Kokina I. 2005.g. 22.-25. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Fechtā – Vācijā “3rd 

internacional Journal of Teacher Education and Training conference “Holistic 

Education”” ar referātu “The Component of Motivation in the Structure of Creative 

Personality of Higher Education Students” 

• Kokina I. 2005.g. 18.-21. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī – Latvijā “The 

Fourth internacional conference “Person. Color. Nature. Music” ar referātu plenārsēdē 

“European Teacher’s Conceptual Understanding of the Intellectual Giftedness”. 

• Kokina I. 2005.g. 5.-7. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Klaipēdā, Lietuvā ATEE 

“Spring University. Changing education in a changing society” ar referātu “Some aspects 

of motivation of Teacher’s creative self-development”. 

• Kokina I. 2004.g. 23. – 27. oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Agrigento – Itālijā „29th 

Annual Conference „Teacher Education between theory and practice. The End of 

Theory… The Future of Practice?” ar referātu „The view of Latvian Teachers on the 

intellectual development of gifted pupils” 

• Kokina I. 2004.g. 6. - 8. oktobrī piedalīšanās un simpozija vadīšana Londonā „Great 

Britain Professional Development Conference” ar referātu „Development of Giftedness 

in Latvia: Realities and Perspectives” 

• Kokina I. 2004. gada 6.- 8. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Igaunijā, Tartu “Teacher 

Education 7-th Spring University “European added value in teacher education: Teachers 

as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning”, referāts “Motivation 

of Students from higher educational exstablihments in the structure of creative 

personality”.

399 

• Kokina I. 2004. gada 14.-16. aprīlī piedalīšanās un uzstāšanās Tallinā, Igaunijā “The 

Second International Conference “Sustainable Development. Culture. Education” Tallin,” 

referāts “The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development”. 

• Kokina I. 2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Rodosā, Grieėijā “The 8th 

conference of the European council for high Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian 

Teachers’ readiness for Work with Gifted Children” 

• Kokina I. 2002. g. 25.-27.marts, piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē “Teorija 

un prakse skolotāju izglītībā”, Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Daugavpils universitātes 

studentu pētnieciskā darbība pedagoăijā”. 

• Kokina I. 2001.g. 9.-10. novembris, piedalīšanās starptautiskā zinātniski praktiskā 

konference “Radošas identitātes attīstība, Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Radošas 

individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā” 

• Kokina I. 2001.g.1. –2.jūnijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Democracy and 

Education” Ukraina, Kijeva, referāts: “Некоторые аспекты демократии в условиях 

специальных школ». 

• Kokina I. 2001.g. 3. – 5. maijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Changing 

Education in a Changing Society” Lietuvā, Klaipēdā, referāts “Probleme der 

Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen” 

• Kokina I. 2000. gada 30.11.-1.12. – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē “Disabled Children in the Context of Changes in the Educational System” 

Lietuva, ŠauĜi , ŠauĜu universitātes kvalifikācijas institūts, referāts “Творческая терапия 

как один из корректирующих факторов в обучении детей с умственными 

отклонениями” 

• Kokina I. 2000. gada 10.-11. novembris – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā 

zinātniski praktiskajā konferencē “Radošas personības diagnostika, struktūra un attīstība” 

– Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas 

skolā” 

• Kokina I. 2000.gada 19.-22.augusts – līdzdalība un semināra novadīšana “Talent for the 

New Millenium” University of Debrecen, Hungary, seminārs “Die 

Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur die Arbeit mit begabten Kindern” 

• Kokina I. 2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fehtas universitātes “Institut fur 

Erziehungswissenschaft” novadīts seminārs “Padagogische Arbeit mit agressiven 

Kindern” 

• Kokina I. 2000.gada 4.-6.maijs. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē 

“Sadarbība un kompetence izglītībā”, Latvija, Jelgava, referāts “Agresivitātes attīstības 

problēmas” 

• Kokina I. Piedalīšanās ATEE starptautiskajā universitātē “Changing Education in a 

Changing society” Klaipēdas universitātē Lietuvā 2000.gada 4.-7.maijā, referāts 

“Children and Aggressivity” 

• Kokina I. 2000.gada februāris. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā 

konferencē Klaipēdā (Lietuva) “Primary School in 2000”, referāts “Personības attīstības 

izzināšanas iespējas sākumskolā – pieredze, risinājumi”. 

• Kokina I. 1999.gada 14.-18.janvāris. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē 

Sidnejā, Austrālijā “The Australian Association for Environmental Education Inc 

(AAEE) International Conference on Environmental Education 14-18 Jan. 1999.” Ar 

referātu „The lessons of mood of the soul”. (Australia, Sidney Neu Welles University. 

• Kokina I. 1999. g. oktobrī – piedalīšanās zinātniski praktiskā konferencē “Skolotāju 

izglītība un tālākizglītība pārmaiĦu procesā. Referāts “Profesionālās un akadēmiskās 

pedagoăiskās izglītības attīstības tendences DPU”.

PUBLIKĀCIJAS 

Starptautiski recenzēti izdevumi pasaules mērogā 

400 

• Bezzina C., Davidova J., Kokina I. (2007) Sustainable Leadership for School 

Improvement. Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes, 

Volume 2, pp.139. – 150. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Teachers’ Views on Innovative Processes in Schools of 

Latvia. Journal of Teacher Education and Training, Volume 8, pp. 25. - 37. 

• Kokina, I. (2007) “Philosophy of Master Study Program “Community and Establishment 

Administration” in the Conditions of Community’s Democratisation in Latvia” Hawaii 

International Conference on Arts and Humanities”, Conference Proceedings, pp. 2764. - 

2780. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Music perception levels of primary school pupils. 

Hawaii International Conference on Education, Conference Proceedings, pp. 1214 – 

1223. 

• Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of establishment leaders’ creative selfdevelopment 

in conditions of innovative activity. Hawaii International Conference on 

Education, Conference Proceedings, pp. 3154 – 3168. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2006) Co-operative partnership in teacher’s creative activity: 

Motivation aspects. Proceedings of the 31st Annual ATEE Conference, pp. 333.- 343. 

• Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian 

teachers’ view. Journal of Teacher Education and Training, Volume 6, pp. 116-133. 

• Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Correlation among intellectual giftedness criteria and 

indicators: Latvian teachers’ view. Teachers and Their Educators – Standards for 

Development. Amsterdam: ATEE. 

• Kokina, I. & Davidova, J. (2005) Latvian teachers’ conceptual understanding on 

intellectual giftedness. Teacher Education between Theory and Practice: The End of 

Theory…The Future of Practice? Milan, pp. 2-14. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness 

development. Journal of Teacher Education and Training, Volume 4, pp. 106-114. 

• Iliško, D. & Kokina, I.(2003) Ecofeminism as a viable perspective for a sustainable 

model of education in Latvia. Journal of Teacher Education and Training. Volume 2, 3- 

15 pp. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Research activity in the context of the teacher’s 

sustainable development. Journal of Teacher Education and Training, Volume 1, pp. 13 

– 19. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Latvian Teachers’ Readiness for work with gifted 

Children. The 8 th conference of the European Council for high ability (ECHA). 

Development of Human Potential: Investment into our Future”, Rhodes, 18 p. 

• Kokina, I. (1999) The lessons of mood of the soul. The Australian Association for 

Environmental Education Inc (AAEE) International Conference on Environmental 

Education 14-18 Jan. 1999 (Australia, Sidney Neu Welles University), 25 p. 

Starptautiski recenzēti izdevumi Eiropas mērogā 

• Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of Establishment Leaders Creative Selfdevelopment 

in Conditions of Innovative Processes in Society. . A. ŠĜahova (Ed.) Person.

401 

Color. Nature. Music: Scientific Articles. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 

228-242. 

• Davidova J. & Kokina I. Development of innovative processes in Latvian school. 

Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 2, 58- 

64. 

• Davidova J. & Kokina I. (2007) Co-operative Partnership in Teacher’s Creative Activity: 

Motivation Aspects. 31st Annual ATEE Conference. Ljubljana: National School for 

Leadership in Education, pp. 333-343. ISBN 978-961-6637-06-0 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2006) Latvian teachers’ view about gender differences in 

intellectual giftedness development. Gender and Citizenship in a Multicultural Context. 

Lodz (iesniegts publicēšanai). 

• Kokina, I. “The Component of Motivation in the Structure of Creative Personality of 

Higher Education Students”- Sustainable development, culture and Education, 

Conference Guide, Vechtaer Verlag fur Studium, Wissenschaft und Forschung, 19 – 20 

pp. 

• Kokina, I. (2000) Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur die Arbeit mit begabten 

Kindern.// Talent for the New Millenium: The 7-th conference of the European Council 

for High Ability Held in Debrecen (Hungary).- Debrecen, p. 25. 

Zinātniskie raksti Baltijā 

• Davidova, J. & Kokina I. (2005) Some aspects of motivation of teacher’s creative selfdevelopment. 

Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos 

universitetas, pp. 45 – 50. 


development. Sustainable Development. Culture. Education. Tallinn: Tallinn Pedagogical 

University, 10p. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Development of giftedness in Latvia: Realities and 

perspectives. Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. Šiauliu 


• Altane, J. & Kokina,I. (2001) Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen // 

Realising Educational Problems. ATEE Spring University, Klaipeda LIthuania, 39 – 44 

pp. 

• Алтане, Е, & Кокина, И. (2001) Творческая терапия как один из корректирующих 

факторов в обучении детей с умственными отклонениями. Disabled Children in the 

Context of Xchanges in the Educational System. . Šiaulia universiteto leidykla, 6. – 18. 

pp. 

• Kokina, I. (2000) Different possibilities the individual growth of the Student in nowadays 

school. Pradine mokykla: kaita ir problemos. Mokslines praktines konferencijos mokslo 

darby rinkinys. Klaipeda, 73.-81.lapp. 

• Kokina, I. (2000) Children and Aggressivity. // Proceedings of the Association for 

Teacher Education in Europe Spring University: Today’s reforms for tomorrows 

school’s, Klaipeda (Lithuania), , Klaipedos Universitetas, p.p. 144-151. 

Zinātniskie raksti Latvijā 

• Kokina I., Davidova J. (2007) Intelektuālā apdāvinātība: zinātnieku un skolotāju praktiėu 

skatījums. Skolotājs, 1, 21-30.

402 

• Kokina I. & Davidova J. (2007) „Motivation of Establishment Leader’s Creative Selfdevelopment 

in Conditions of Innovative Process in Society”.Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika. 5. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 228. 

– 242. lpp. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2005) European teachers’ conceptual understanding of the 

intellectual giftedness. Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences 

zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 7. – 19. lpp. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2004) Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas 

darbības apstākĜos. Omnia mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoăijas un 

izglītības vadības augstskolas zinātniskie raksti IV. Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 178. – 

188. lpp. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2003) Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem 

bērniem. Izglītība un kultūra, 10. janvārī, 6., 11. lpp. 


development. Changing Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soĜi, 92.- 

98. lpp. 

• Kokina, I.(2003) Skolotāja loma radošas personības attīstībā.// Skolotājs 1 (37) lapp. 29.- 

33. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2003) Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem 

bērniem.// Izglītība un kultūra. 2003.g.10.janvāris. lapp.6.-11. 

• Kokina, I. (2002) Pedagoăijas bakalaura un maăistra darbu izstrādāšana, noformēšana un 

aizstāvēšana. Metodiskie norādījumi.- Daugavpils: DU, Saule, 28 lapp. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Daugavpils Universitātes studentu pētnieciskā darbība 

pedagoăijā. Teorija un prakse skolotāju izglītībā. Rīga: RPIVA, 432. - 439. lpp. 

• Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē 

un praksē. Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. 1st Part. Rīga: 

Izglītības soĜi, 58. – 67. lpp. 

• Kokina, I.& Bagirjane, V (2001) “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas 

skolā”. Staptautiskā zinātniski praktiskā konference “Radošas identitātes attīstība”, 

Latvija, Rīga, RPIVA, 56.-67.lpp. 

• Kokina, I. (2000) Skolotāja loma radošas personības attīstībā. Starptautiskā zinātniski 

praktiskā konference RPIVA, 24.-33.lpp. 

• Kokina, I. (2000) Agresivitātes attīstības problēmas. Sadarbība un kompetence izglītībā. 

Starptautiskās zinātniskās conferences raksti. Jelgava, LLU, 158.-166.lapp. 

• Kokina, I. & Kehris, A. (2000). Kreativitāte izglītībā. Mākslu pedagogu apvienības un 

Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Pirmsskolas un pamatskolas pedagoăijas 

fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 13.-19.lpp. 

• Guseva, S. & Kokina, I. (1998) IzziĦas aktivitāte un domāšanas attīstības problēmas.- 

Rīgas Pedagoăijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskās konferences “Skolotājs 

Latvijas skolā” tēzes. Atb. par izd. J.StrazdiĦa.- Rīga: Izdevniec. Vārti.- 51.-52. lapp. 

• Kokina, I. (1998) Psiholoăiskā atbalsta pedagoăiskās problēmas. – Sākam mācīties: 

pieredze, problēmas, risinājumi. Latvijas sākumskolas skolotāju asociācijas rīkotā 

Baltijas valstu sākumskolas skolotāju konference. Daugavpils: DPU izd. Saule.- 18.-19. 

lapp. 

• AboĜeviča, E. & Kokina, I. (1998) Vispārizglītojošo skolu skolēnu sociālās adaptācijas 

grūtību (šėēršĜu, kavēkĜu) sociāli psiholoăiskie determinanti. Daugavpils, DPU, “Saule”, 

16 lpp. 

• Kokina, I. (1996) DPU iekĜaušanās eksperimentā. Mācību satura integrācija un darba 

organizācija sākumskolā. Rezultātu analīze un izvērtējums. Rīga, ISEC, 5.lpp.

403 

• Kokina, I., Guseva, S. (1996) Psihodignostika un izglītība. Daugavpils Pedagoăiskā 

universitāte 75. gadadienai veltītās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā: 

pagātne, tagadne, nākotne” tēzes.- Daugavpils, DPU izdevniecība Saule, 12. lpp. 

• Kokina, I., Guseva, S. (1996) Skolotājam par bērna psiholoăisko gatavību skolai. 

Daugavpils Pedagoăiskā universitāte 75. gadadienai veltītās zinātniskās konferences 

“Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne” tēzes.- Daugavpils, DPU 

izdevniecība Saule, 18.-19. lapp. 

• Kokina, I. (1995) Domāšanas daudzveidība. - SeptiĦi spēju veidi. Sorosa fonds Latvijā.- 

Programma: pārmaiĦas izglītībā, DPU, ISEC; Tālākizglītības kursu studiju programma 

skolotājiem. Integrētā mācīšana sākumskolā , 27. lpp. 

• Kokina, I. (1995) Psiholoăija skolā. Sorosa fonds Latvijā: Programma: pārmaiĦas 

izglītībā. DPU, ISEC Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā 

mācīšana sākumskolā, 65. lpp. 

• Kokina, I. (1995) Psiholoăijas priekšmets sākumskolā kā bērna pašizziĦas un 

pašaudzināšanas stimulējošais faktors. Promocijas darba kopsavilkums. R.: LU, 45 lpp. 

• Dombrovskis V., Guseva S., Kehris A., Kokina I. (1995) Psihodiagnostikas attīstības 

perspektīvas Latvijā. Kultūra. Ekoloăija. Pedagoăiskais process. Culture. Ecology. 

Pedagogical Process. Konference Daugavpils Pedagoăiskajā universitātē. Conference in 

Daugavpils Pedagogical university, 4.-6. oktobris., 1995., Tempus Programme. Updating 

of Teacher Training and Educational Debate in Latvia. JEP –4854-95., DPU., 44.- 

45.lpp. 

• Grišāne O., Iliško Dz., Kokina I., Salīte I. (1995) Studiju programma skolotājiem 

“Aktīvās mācību metodes”. Tempus –II Programme. Updating of In-Service Teacher 

Training in Universities in Latvia 1994/1997., (S JEP – 07/88 – 95). 

• Kokina I. (1994) Kas ir vides izglītība? Vides izglītība. Tempus programmas Updating of 

raches Training and Educational Debate in Latvia. JEP – 4854. – 93/2. Vides priekšmetu 

grupas dalībnieku diskusija. Daugavpils Pedagoăiskā universitāte. 1994.g. 13.-14.lapp. 

• Kokina I. (1994) Psiholoăija ekoskolā. Es un mēs un viss ap mums. Tempus programmas 

Updating of Teacher Training and Educational Debate in Latvia JEP – 4854 – 93/2. 

Diskusija par ekoskolas koncepciju. Daugavpils Pedagoăiskā universitāte, 1994., 48.-51. 

lapp. 

• Kokina I. (1994) Es – pasaulē problēmas sākumskolā psiholoăiskie aspekti. Kultūra. 

Ekoloăija. Pedagoăiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference 

Daugavpils Pedagoăiskā universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical universitity. 

5.-7. oktobris., 1994, Tempus-programme: Updating of Teacher Training and Educatinal 

Debate in Latvia. JEP –4854/3, DPU, 1994, 33.-34.lapp. 

• Kokina I. (1994) The psychological aspects of the Problem. I – in the World. Kultūra. 

Ekoloăija. Pedagoăiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference 

Daugavpils Pedagoăiskajā universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical 

university. 5.-7. oktobris., 1994., 34.lpp. 

• Kokina I., Makarevičs V. (1993). SaskaĦots mācību process - izglītības demokratizācijas 

nepieciešams nosacījums. DPI, diskusija. Kas ir saskaĦots pedagoăiskais process? 

Tempus-Programme:Updating of Teacher Training and Educational Debate in Latvia. 

JEP – 4854-92// 14.-15.lpp. 

• Kokina I. (1993) Skolotāju izglītošana psiholoăijas pasniegšanai jaunākajās klasēs. // 

Minstere IV – Jūrmala. Zinātniski praktiskā konference: Vispārējās izglītības reforma 

Latvijas republikā. Tēžu krājums, 38-39. lapp. 

• Кокина И., Макаревич В. Психология развития человека. Материалы к лекциям. ч. 

1., ДПУ, стр. 1 – 120 .

404 

• Kokina, I. (1993) Studentu profesionālā sagatavošana psiholoăijas kursa “Dzīves 

māksla” mācīšanai jaunākajās klasēs”. Departament of pedagogical and Psychology 

Daugavpils Pedagogical University of Education the Republic of Latvia International 

Conference Culture, Ecology, Pedagogical process. Daugavpils, Latvia. 

PROJEKTI 

Kokina I. 2006.g. IZM finansētais projekts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: Daugavpils 

Universitātes maăistrantūras marketinga pasākumu un perspektīvās attīstības izvērtējums”, IZM 

grants 2.19. 

Kokina I. 2006.g. LZP finansētais grants “Apdāvinātības attīstība Latvijā: realitāte un 

perspektīvas”, LZP grants Nr. 06.2010. 

Kokina I. 2005.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Skolēnu muzikālās uztveres līmeĦa 

noteikšana kā mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents”, LZP grants 

Nr.05.1427. 

Kokina I. 2004.g. piedalīšanās DU iekšēji finansētajā grantā “Apdāvinātības attīstības problēma 

mūsdienu zinātnē un praksē”, DU grants Nr. 04.22. 

Kokina I. 2003.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Individuālās muzikālās uzstāšanās 

vērtēšana audzēkĦa personības attīstības kontekstā”, LZP grants Nr. 03.1019 

Kokina I. 2003.g. Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā SOCRATES – ERASMUS 

mācībspēku mobilitātē - lekciju kursa nolasīšanā Fechtas universitātē Vācijā. 

Kokina I. 2002.-2003.gg. Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā ERASMUS - SOCRATES 

studentu mobilitātei starp DU un Fechtas universitāti (Vācija) 

Kokina I. (sākot ar 2000. gadu). Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas 

iniversitātes “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” 



Vadītie promocijas darbi - 2 

Vadītie maăistra darbi - 63 

Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi – 45 

Lekciju un semināru vadība 

• lekciju kursu un semināru vadīšana DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās 

programmās: 

Attīstības psiholoăija - 3 KP 

Pedagoăiskā psiholoăija - 2 KP 

Psiholoăiskās korekcijas darba iespējas skolā - 2 KP 

Ăimenes pedagoăija - 2 KP 

RotaĜu un spēĜu psiholoăija - 2 KP 

Metodoloăija un zinātniski pētnieciskās 

metodes pedagoăijā – 2 KP 

• lekciju kursu un semināru vadīšana DU Izglītības psihologa specialitātes 

profesionālajā un psiholoăijas bakalaura programmā:

405 

Psihodiagnostika 1,2, kursiem 3 semestros - 4 KP 

RotaĜu un spēĜu psiholoăija - 2 KP 

Attīstības psiholoăija - 6 KP 

Psiholoăiskās korekcijas darba iespējas skolā -2 KP 

• lekciju kursu vadīšana DU Psiholoăijas, Pedagoăijas un Vides Izglītības 

maăistrantūras programmās: 

Attīstības psiholoăijas problēmas - 4 KP 

Psihodiagnostika - 6 KP 

Zinātniski pētnieciskā darba metodoloăija 

un metodiskās prasības - 2 KP 

Darbs ar apdāvinātiem bērniem - 2 KP 

Korekcijas darbs skolā - 4 KP 

Individuālais un grupas korekcijas darbs - 2 KP 

Konfliktoloăija - 2 KP 

Ăimenes psiholoăija - 2 KP 

Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Profesionālā maăistra studiju 

programmā “Sabiedrības un iestāžu vadība”: 

Saskarsmes psiholoăija - 2 KP 

Konfliktu vadīšanas psiholoăija - 1 KP 

Vadītāja praktiskā psiholoăija - 2 KP 

Valsts pārvaldes ētika - 2KP 

Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Pedagoăijas un Psiholoăijas 

doktorantūras programmās: 

Pedagoăiskā pētījuma metodoloăija, inovāciju problēma- 4 KP 

Pedagoăiskā procesa psiholoăiskie pamati - 4 KP 

Agresijas psiholoăija - 2 KP 

Attīstības psiholoăijas metodoloăija - 4 KP 

Apdāvinātības attīstība - 2 KP 

Apdāvinātības problēma pedagoăijā - 2 KP 

Skolotāja kompetences problēmas pedagoăijā - 2 KP 

Mācību vides attīstības problēmas psiholoăijā - 2 KP 

Vadības psiholoăija - 2 KP 

Izstrādātie studiju kursi 

No 1996. līdz 2003. gadam izstrādātas studiju kursu programmas visos augstāk minētajos 

priekšmetos. 

Izstrādātās studiju programmu 

• Izstrādāta, akreditēta (1999.g.) un tika vadīta (biju programmas direktore) pedagoăijas 

bakalaura studiju programma 

• Izstrādāta, akreditēta (1999.g.) un tika vadīta (biju programmas direktore) Izglītības 

zinātĦu maăistrantūras pedagoăijā studiju programma apakšprogrammās: 

o “Pedagoăijas teorija un vēsture”, 

o “Izglītības darba vadība”, 

o “Speciālā pedagoăija”,

406 

o “Sociālā pedagoăija” 

• Izstrādāta, licenzēta (2002.g.) un tiek vadīta (esmu programmas direktore) 

maăistrantūras profesionālā programma “Sabiedrības un iestāžu vadība” 

• Izstrādāta un tiek vadīta (esmu programmas direktore) tālākizglītības 2 gadu studiju 

programma “Pedagoăija un Psiholoăija” nepedagoăisko augstskolu beidzējiem 

• Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g., 2003.g.,2004., 

2005.g.,2006.g.), kā arī tiek vadīta (esmu programmas direktore) tālākizglītības 

programma “Augstskolu didaktika” visu augstskolu docētājiem bez pedagoăiskās 

kvalifikācijas 

• Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g. un 2006.g.) , kā arī tiek vadīta 

(esmu programmas direktore) tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības 

sistēmā” augstākās izglītības pakāpē strādājošiem docētājiem (asistenti, lektori, 

docenti), kuri piedalās konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās 

• Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g.), kā arī tika novadīta (biju 

programmas vadītāja) tālākizglītības programma “5- un 6-gadīgo bērnu sagatavošana 

mācībām skolā, mācību programmas, to saturs” pirmsskolas skolotājiem, audzinātājiem 

un sākumskolas 1. klašu skolotājiem 

• Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2004.g. un 2005.g.) , kā arī tiek vadīta 

(esmu programmas direktore) tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības 

sistēmā” augstākās izglītības pakāpē strādājošiem docētājiem (asistenti, lektori, 

docenti), kuri piedalās konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās 

• Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2006.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu 

programmas direktore) tālākizglītības programma “Vispārējās izglītības iestādes darba 

organizācija” , Izglītības vadības un skolvadības tematika izglītības iestāžu vadītājiem 

un vietniekiem. 

Mācību grāmatu un mācību līdzekĜu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie 

darbi : 

И. Кокина, В. Макаревич. Психология развития человека. Материалы к 

лекциям. ч. 1., ДПУ, 1993. г. стр. 1 – 120. 

I. Kokina Psiholoăija skolā. Sorosa fonds Latvijā: Programma: pārmaiĦas izglītībā. 

DPU, ISEC Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana 

sākumskolā. 1995., 65 lpp. 

I.Kokina Pedagoăijas bakalaura un maăistra darbu izstrādāšana, noformēšana un 

aizstāvēšana. DU, izd. “Saule”, 2002. –28 lpp. 


2000.gada 19.-22.augusts – semināra novadīšana University of Debrecen, 

Hungary “Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fūr die Arbeit mit begabten Kindern”

407 

2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fechtas universitātes “Institut fur 

Erziehungswissenschaft” novadīts seminārs “Padagogische Arbeit mit agressinen 

Kindern” 

2003. gada 17.-26. maijs Vācijā Fechtas universitātes “Institut fūr 

Erziehungswissenschaft” SOCRATES – ERASMUS projekta mācībspēku mobilitātes 

ietvaros novadīti semināri 10 stundu apjomā par tēmu “Begabung” 

Zinātnisko darbu recenzēšana 

2007. gads - L.Brokānes promocijas darbs; 

2003. gads - S.Gusevas promocijas darbs; 



• 2005.g. 22.-26. oktobris, piedalīšanās Amsterdamā 30th Annual Conference 

“Teachers and their Educators – Standards for development” . Iegūts sertifikāts. 

• 2005.g. 22.-25. maijs, piedalīšanās Fechtā – Vācijā “3rd internacional Journal of 

Teacher Education and Training conference “Holistic Education”” Iegūts sertifikāts. 

• 2005.g. 18.-21. maijs, piedalīšanās Daugavpilī – Latvijā “The Fourth internacional 

conference “Person. Color. Nature. Music” . Iegūts sertifikāts. 

• 2005.g. 5.-7. maijā piedalīšanās Klaipēdā – Lietuvā ATEE “Spring University. 

Changing education in a changing society” .Iegūts sertifikāts 

• 2004.g. 23. – 27. oktobrī piedalīšanās Agrigento – Itālijā „29th Annual Conference 

„Teacher Education between theory and practice. The End of Theory. The Future of 

Practice” Iegūts sertifikāts 

• 2004.gada 20. septembrī – 19. oktobrī studijas „Active Learning School of English in 

London. Iegūts sertifikāts „Pre-intermediate level course in English as a Foreign 

Language” 

• 2004.gada 20. septembrī– 19. oktobbrī piedalīšanās un uzstāšanās Londonā, „Great 

Britain The Autumn Institute held by The National Association for Gifted Children in 

cooperation with National Academy for Gifted and Talented Youth”. Iegūts NAGC 

sertifikāts 

• 2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Grieėijā “The 8th conference of 

the European council for high Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian Teachers’ 

readiness for Work with Gifted Children” . Iegūts sertifikāts. 

• 2002. gada 27.- 28. septembris piedalīšanās zinātniski metodiskā darba seminārā 

“Ievads Marijas Montesori izglītībā”, kuru vadīja zinātnieki no Austrālijas Filips 

Snovs Gengs un Mārša Snova Morgana” 

• 2000.g. aprīlis - piedalīšanās profesionālās meistarības pilnveidošanas kursos 

“Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā” Iegūts sertifikāts, ko 

izsniedza un parakstīja Krievijas Izglītības akadēmijas goda loceklis, prof. 

Š.Amonašvili 

• 2000.g. februāris - piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē 

Klaipēdā (Lietuva) “Primary School in 2000”. Iegūts sertifikāts.

408 

• 1999.g. maijā – pieredzes apmaiĦas brauciens uz Vāciju (Fehtas universitāte), 

iepazīšanās ar Vācijas skolu, augstskolu, specializēto mācību iestāžu un patversmju 

darbības īpatnībām 

• 1999.g. maijs – piedalīšanās DPU PPF organizētajā seminārā Latvijas pedagogiem 

PARADIGMA “Kopīgi mācoties, rodam jēgu” (F.Gengs un M.Morgana no 

Jaunzēlandes) organizēšanā 

• 1999.g. janvāris – piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē un iepazīšanās 

ar vides izglītības programmu realizēšanu Austrālijā Sidnejā “University of New 

South Wales” 

• 1998. g. aprīlis – pieredzes apmaiĦas brauciens uz ViĜĦas universitāti, lai iepazītos ar 

psihologa kvalifikācijas iegūšanas programme 

• 1998.gada 5. – 6. marts piedalīšanās zinātniski praktiskajā konference “Skolu 

direktoru atestācija – pieredze un perspektīva”, Jūrmalā Latvijas Izglītības foruma 

ietvaros, kur noklausītas lekcijas un notika darbošanās grupās par atestācijas pieredzi 

un turpmāėo norisi. 

• 1994.g. Stažēšanās Vācijā Berlīnes “Freie Universitat” iepazīstoties ar Vācijas skolu 

mācību saturu vides izglītības programmās 

• Stažēšanās Dānijā (Kopenhāgenā, Odensē) TEMPUS projekta ietvaros (1993. 1.-11. 

marts) par Dānijas skolu un augstskolu darbības principiem 


Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleăiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā 

• kopš 2004.gada - maăistra komisijas Valsts pārvaldē priekšsēdētāja 

• kopš 2003.gada profesionālās pilnveides studiju programmas “Inovācijas augstākās 

izglītības sistēmā” augstākās izglītības pakāpē strādājošajiem docētājiem, kuri piedalās 

konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās direktore 

• kopš 2002.gada tālākizglītības studiju programmas “Augstskolu didaktika” visu 

specialitāšu augstskolu docētājiem bez pedagoăiskās kvalifikācijas direktore 

• kopš 2002. gada maăistru profesionālās studiju programmas “Sabiedrības un iestāžu 

vadība” direktore 

• kopš 2000. gada – promocijas eksāmenu komisijas pedagoăijas nozares doktorantūrā 

locekle 

• kopš 1999. gada tālākizglītības 2 gadu programmas “Pedagoăija un Psiholoăija” 

nepedagoăisko augstskolu beidzējiem direktore 

• kopš 1999. gada – uzĦemšanas komisijas DU Doktorantūrā komisijas locekle 

• kopš 1997. gada – noslēguma pārbaudījumu integrētajam eksāmenam pedagoăijā un 

psiholoăijā komisijas priekšsēdētāja 

• kopš 1997. gada - Maăistru komisijas Izglītības Zinātnēs apakšprogrammas pedagoăijā 

priekšsēdētāja

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā: 

• Ikgadējo DU Jauno zinātnieku konferenču sekcijas maăistrantiem vadītāja 

409 

• Starptautiskās konferences „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Zinātniskās redkolēăijas 

locekle, sekcijas vadītāja, 2007.g. 

• Starptautiskās konferences “First Announcement fot the first internacional JTET – 

Journal of Teacher Education and training conference” organizācijas komisijas locekle, 

2003.g. 

• Baltijas valstu konferences “Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi” Rīgā, 

1998.g. sekcijas vadītāja 

Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība 

• Kopš 2007. gada - DU Senāta priekšsēdētāja vietniece 

• Kopš 2006.gada – DU Pedagoăijas un Pedagoăiskās Psiholoăijas katedras vadītāja 

• Kopš 2005. gada - DU Sociālās Psiholoăijas Promocijas Padomes eksperte. 

• Kopš 2004. gada - DU Senāta locekle 

• Kopš 2004.g. - DU Izglītības un Vadības fakultātes Domes locekle 

• kopš 1999. gada – Pedagoăijas un Psiholoăijas fakultātes Domes locekle 

• kopš 1996. gada – Pedagoăijas katedras vadītāja 

Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to 

darbībā 

• Eiropas skolotāju izglītības asociācijas locekle (Association of Teacher Education in 

Europe) - kopš 2004. gada. 

• Latvijas profesoru asociācijas locekle - kopš 2003. gada. 

• ECHA (European Council for High Ability) locekle – kopš 2000.g. 

• MACEID UNESCO locekle Izglītības attīstības inovāciju centrā Bangkokā (Taizemē) 

– kopš 2000.g. 


Starptautisko un valsts zinātnisko institūciju locekle 

• Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātnes nozarē „Sociālā psiholoăija” 

• Kopš 2005.gada LZP eksperts LZP projektu izvērtēšanai psiholoăijā 

• Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas locekle (Association of 

Teacher Educators in Europe). 

• Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle. 

• Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council for High 

Ability) 

Irēna Kokina


410 


Jātnieku 81-16 

Daugavils, 

Latvija, LV-5410 

Tel: 371-54-44007, 2 9378690 

dilisko@hotmail.com; dzintra.ilisko@du.lv 

Džimšanas vieta un datums: Daugavpils 1971.gada 6.septembris 

IZGLĪTĪBA 

2002.g. Ph.D. Fordham University, Graduate School of Religion and Religious Education, USA. 

1998.g. Master of Arts, Fordham University, Graduate School of Religion and Religious 

Education, USA 

1997.g. Master in Education, (ME.d) University of the West of England, Bristol, UK 

1996.g. Diploma in Pedagogics and Psychology for in-service Education, Royal Danish School 

of Educational 

Studies 

1995.g. Mag paed., Pedagoăijas katedra, DPI 

1994.g. Bakalaurs pedagoăijā, DPU 

1994.g. Latviešu valodas, angĜu valodas un literatūras skolotājas kvalifikācija, DPU. 

1989.g. Daugavils 1. vidusskola, angĜu valodas skolotāja 


1996.g. Asistente DPU, pedagoăijas katedrā, PPF 

1998.g. Lektore DPU, pedagoăijas katedrā. PPF 

1993 – 2003.g. AngĜu valodas skolotāja Daugavpils 1. vidusskolā. 

2004. g. Docente DU pedagoăijas katedrā, IVF 

2007.g. Vecākā pētniece Ilgtspējīgas Izglītības Institūtā (III) , IVF, DU 

PUBLIKĀCIJAS 

Guseva S., Dombrovskis V., .Iliško Dz. (2007). Preparing children for school: The Perspective 

of Sustainability. Journal of Teacher Education for Sustainability, 8 : 48-59, 2007 ISSN 1691- 

4147. 

Iliško, Dz. (2007). Teachers as Agents of Societal Change. Journal of Teacher Education for 

Sustainability, 11/7, 14 - 27, 2007, ISSN 1691-4147 

Iliško, Dz. (2007). Religious Education in Latvia, in Kuyk, E., Jensen, R, Lankshear, Loh Manna Elisabeth, 

Schreiner, P. (ed.). Religious Education in Europe. IKO: Publishing House, 2007, 121-127, ISBN 978-82-7012- 

793-0 

Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, D., Mičule, I. (2007). Gender Equality in Science Curriculum: Recommendations 

of Reorienting Science Education towards Sustainable Development, in Pipere, (ed.) Education and Sustainable 

Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE annual collection of articles, Vol. 2, Daugavpils: Daugavpils 

University, Publishing house “Saule” 2007, 161-175. ISBN 978-9984-14-373-6 

Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova, I. (2007). Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību 

priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloĦu mazināšana” pieredze. Starptautiskās

zinātniskās konferences „Dabaszinību didaktika šodien un rīt” rakstu krājums. Rīga: RPIVA. PieĦemts 

publicēšanai , 2007 

Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Ilisko, D., Stakle, A. (2007). Toward the Sustainability in Teacher Education: 

Promise of Action Research, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward 

Changes BBCC/ISE annual collection of articles, Vol. 2, Daugavpils: Daugavpils University Publishing House 

“Saule”. 2007, 263-292 

Iliško, Dz. ( 2006). Education for democracy in our pluralistic society. Sustainable 

Development, Culture and Education, Helsinki: Helsinki University, 58 

Iliško, Dz. (2006). The challenges of pedagogy: Reclaiming one’s voice to construct a just 

world. At Risk population, Sociolinguistic Educational Issues (ed. By S. Sinha & A. Gupta, A) 

New Delhi: Dominant Publishers and Distributions, 53- 64pp. 

Ilisko, Dz., Guseva, V., Altane J. (2006). Redefining an attitude towards marginalized groups in 

Latvia. At Risk population, Sociolinguistic Educational Issues (ed. by S. Sinha & A.Gupta) New 

Delhi: Dominant Publishers and Distributions, 167-178pp. 

Iliško, Dz. (2006). Teacher’s identity, agency and change: Perspectives of Latvia Teacher’s 

postmodern uncertainty. Proceedings of Asia-Pacific Educational Research Association 

International Conference ‘Educational Research, Policy in an Era of Globalization’ 2006, Hon- 

Kong. Publicēts CD diskā 10 lpp. 

Iliško, Dz. (2005). Towards a more inclusive religious education in Eastern Europe. Yearbook of 

the European Society of Women in Theological Research. The Neatherlands: Peeters, 169- 

193pp. 

Ilisko, Dz. (2005). Die katolische Kirche in Zeiten des Wandels in Lettland. Diakonia, 36, 

4,288 - 294 lpp. 

Iliško, Dz. (2005). Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum. Journal of 

Teacher Education and Training. Daugavpils: Saule, Vol. 5, 28- 40 pp. 

Iliško, Dz. (2004). Developing sensibilities towards the Other in an ecologically sustainable 

global Community. International Journal of Comparative Religious Education and Values, 16, 

33 - 44pp. 

Iliško, Dz. (2000). Holistic perspective towards teaching in the primary school. Education for the 

21 st century. Lietuva: Klaipēda, 48 - 51pp. 

Iliško, Dz. (2000). Towards building an authentic environment for the growth of an individual 

person.Person. Color Nature. Music. Daugavpils: Daugavpils University, 72 - 77pp. 

PIEDALĪŠANĀS UN UZSTĀŠANĀS STARPTISKAJĀS KONFERENCĒS 

Iliško, Dz. 2007, 3-4 november (Greece, Cyprus ) Conference ‘Citizenship, Multiculturalism, 

Cosmopolitanism, Presentation: Challenges of Multicultural Education in Latvia: Teacher’s 

view. 

411

Iliško, Dz. Kravale, M. 2007, May 30-June 2(Hungary, Debrecen) 5th International JTET 

Conference, Presentation: Developing adults research skills within the further educational 

programs by fostering a sustainable and authentic teaching. 

Iliško, Dz. Mičule, I. 2007, March 15-16, (Riga: RPIVA) International Scientific Conference 

‘Didactic of Science Today and Tomorrow’ Presentation: Gender Equality in Science: Equal 

Project ‘Reducing causes of professional segregation. 

Iliško, Dz. 2007, 29.augusts-2.septembris (Itālija, Neapole) Piedalīšanās straptautiskajā ESWTR 

konferenē 'Diventare Comunita Vivente' 

Iliško, Dz. 2007 July 3-6 (Prāga) 10th European Congress of Psychology , Prezentācija: 'Cross gender aspects in 

international research' (CAF Congress Assistance Programme stipendija līdzdalībai konferencē) 

Iliško Dz. 2006. 29.-31. marts (Rīga ) Starptautiskā konferencē „Sieviete izglītībā, karjerā, 

biznesā” Labklājības Ministrijas organizētajā „EQUAL Latvija” projekta ietvaros 

Iliško Dz. 2006. 10.-13. maijs (Austrija). Starptautiskais teologu kongress “Theologie von 

Frauen fur Frauen?” ZiĦojums “Uber die Situation von Frauen in Kirchen enhemals 

kommunistischer Lander” 

Iliško, Dz., O.Grišāne 2006. 10. augusts (Prāga) Straptautiskā conference “ Womens’ 

spirituality’ Uzstāšanās ar ziĦojumu ‘Valērija Seile a woman of courage and spirit for other 

women.’ 

Iliško Dz. 2006. 27.-18. maijs (Igaunija) 8. . Eiropas straptautiskā konference: ‘Citizenship 

Education: Europe and the World. Teaching European and Global Citizenship’. Uzstāšanās ar 

referātu:Uzstāšanās ar ziĦojumu ‘The challenge of teaching adults to embrace the reality of a 

pluralistic world in Latvia.’ 

Iliško Dz. 2006. 31. maijs - 3. jūnijs (Somija) 4. starptautiskā konference ‘Sustainable 

development, culture and education” Uzstāšanās ar referātu “Education for democracy in our 

Pluralistic Society.” 

Iliško Dz. 2005. 18.-21. maijs (Latvija: Daugavpils Universitāte) Pieadlīšanās 4. starptautiskā 

konferencē "Person. Color. Nature. Music" Daugavpils Universitāte 

Iliško Dz. 2005. maijs (Somija) Starptautiskajā konferencē "Adult Education," Uzstāšanās ar 

referātu "Possibilities and Challenges of Adult Education in Latvia." 

Iliško Dz. 2005.16. -19. novembris (Indonēzija, Jakarta) Starptautiskā konference "Body and 

Sexuality,” Uzstāšanās ar referātu " Ecological approach towards re-defying sexuality of 

women.” 

Iliško Dz. 2005. g. 28. maijs (Vācija, Fehta ) Trešā starptautiskā JTET konference "Sustainable 

Development, Culture and Educaton" Uzstāšanās ar referātu "Pedagogical Challenges for 

Building Holistic Curriculum." 

Iliško Dz. 2004. 14.-16.aprīlis (Daugavpils: Daugavils University) Piedalīšanās starptautiskajā 

konferencē ‘Sustainable Development. Culture. Education’ Uzstāšanās ar ziĦojumu ‘Postmodern 

sensibilities towards the other living in an ecologically sustainable global community.’ 

412

Iliško Dz. 2003. 23. augusts (Rīga, LU) Starptautiskā konferencē “The Identity of Woman in the 

Post-Socialist Countries,” Uzstāšanās ar referātu “An Ecofeminist View on Raising Women’s 

Identity in Latvia.” 

Iliško Dz. 2003.11.-14. maijs (Daugavpils: Daugavpils Universitāte) piedalīšanās 1. 

Straptautiskajā 

konferencē "Sustainable Development. Culture. Education,’. 

Ilisko, Dz. 1999 (Lithuania) Child - centered approaches and a holistic teacher. Paradigmatic, 

Syntagmatics and Language Functions. Kaunas: Lithuania 

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA 

1995. g. New York Foundling organizētā semināra: “Empowering the Community to Protect 

Children,” 

apmeklēšana, New York, USA 

1999. g. 20. augusts Piedalīšanās projektā “Changes in the Education. Promoting Cooperation 

Among Schools and Universities” 

1999 g. maijs Piedalīšanās seminārā “ Managing Behavioral Problems in the Classroom, 

Lektore: Fiona Benson, McGill University, Canada 

2002.g. oktobris Piedalīšanās New York Foundling organizētajā seminārā “Helping Children & 

Families 

Succeed,” New York, USA Workshop: “Domestic Violence and Child Abuse”. 

2005.g. oktobris Piedalīšanās skolotāju tālākizglītības programmā “Training of Trainers,” The 

Royal Danish School of Educational Studies. 

2005.g. 15. - 16.maijam Piedalīšanās tālākizglītības kursos "Cilvēku tirdzniecība,izmeklēšana un 

upuru repatriācija" Daugavpils. 

2005.g. maijs Piedalīšanās ES Comenius programmas INCLUES projekta ietvaros seminārā 

"Mācīšanās Kognitīvie aspekti" Apliecības N 6578 

2006. g. 20.-21. aprīlis Piedalīšanās seminārā „Educational system/ institutions Nordplus 

Neighbour Projekta ietvaros 

2006. gada maijā Piedalīšanās seminārā „Pieaugušo disleksija” Leonardo DaVinci projekta 

ietvaros . Iegūts sertifikāts 

LEKCIJU LASĪŠANA , SEMINĀRU VADĪŠANA ĀRVALSTĪS 

Lekciju kurss „Adult education in Latvia, possiblities and Limitations” 

„Religious Education in Eastern Europe” Katho Institute, BeĜăijā 2006 gadā 

PIEDALĪŠANĀS STARPAUTISKAJOS UN IZM PROJEKTOS: 

Piedalīšanās ES projektā 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21 “Children as researchers" 

Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts ‘ Profesiju segregācijas cēloĦu mazināšana, 

Līgums NS-EQUAL-2005-1, īstenošanas laiks: 2004.-2007.g.Līdzdalība (vad.E.Olehnoviča). 

Dz. Iliško IZM grants 2.17 ‘Izglītības pētījumu metodoloăiskā redzējuma un pētniecisko prasmju 

vicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU’ (vadītāja I. Salīte). 

413

PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJĀS ASOCIĀCIJĀS 

International Seminar on Religious Education and Values (ISREV)Kopš 2004.gada 

European Society of women in Theological Research (ESWTR) Kopš 2004.gada 

BBCC (Baltic and Black sea Consortium in educational research) Kopš 2007.gada 

Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācija (DUJZA) Kopš 1004.gada 

414 

Dzintra Iliško

MĀRĪTE KRAVALE-PAULIĥA 

Adrese: 

Parādes iela 1- 424 

Daugavpils, LV5400 

Tel. mob. 29739686 

e-pasts: marit@inbox.lv 

marite.kravale@du.lv 

Tel.29739686 

Dzimusi Gulbenē 7.10.1977. 

415 



2006.g. iegūts doktora grāds Pedagoăijas zinātnes nozarē 

2001.g.-2004.g.Studijas pedagoăijas doktorantūrā, Daugavpils Universitāte 

2001.g. Izglītības zinātĦu maăistra grāds pedagoăijā, Daugavpils Universitāte 

2001.g. Sociālo zinātĦu maăistra grāds psiholoăijā, Latvijas Universitāte 

1999.g.Sociālo zinātĦu bakalaura grāds psiholoăijā, izglītības psihologa un sociālo priekšmetu 

skolotāja kvalifikācija, Daugavpils pedagoăiskā universitāte 

1996.g. Studijas Laterāna Pontifikālās universitātes Rīgas Augstākais reliăijas zinātĦu institūtā 

1995.g.Atestāts Gulbenes vidusskola 

1992.g. Diploms Gulbenes Bērnu mūzikas skola 


2007.g. DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā pētniece 

2006.g.- DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā docente 

2004.g.DU Pedagoăiskās psiholoăijas katedras laborante 

2000.g. – 2006.g. DU Pedagoăijas katedras asistente 

1999.g. – 2003.g.DPU Pedagoăiskās prakses konsultatīvā centra -prakses vadītāja 

1998.g. DPU Prakses metodiėe Pedagoăijas katedrā 

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

Konferences 

Kravale M., OĜehnoviča E. 2007.gads 5.septembris- 8. septembris, (Rethimno, Grieėija) 

FEDORA-PSYCHE conference “Crossing internal and External Borders. Practices for an 

Effective Psychological Counselling in the European Higher Education”. Satpratutiskā 

sadarbības tīklojuma karjeras konsultēšanas jomā izpēte. 

Kravale M. 2007.gads 2.jūlijs- 6.jūlijs, (Dienvidāfika, Durbana) 4. pasaules vides izglītības 

kongress. Uzstāšanās ar referātu:”The learning Enviroment in the Context of Non-formal 

education” (kopā ar I.Mičuli) 

Kravale M. 2007.gads 30.maijs- 2.jūnijs, (Debrecena, Ungarija) 5. Starptautiskā JTET 

konference “Sustainable Development. Culture. Education”. Uzstāšanās ar referātiem: “Analysis 

of problems of sustainable development: Student’s view”(I.Mičule& M.Kravale), 

“Sustainability and the environment for developing research skills in action research in teachers

education” (I.Salīte& I.Mičule& M.Kravale), “Career education in Latvia: teacher’s 

perspectives in the context of sustainable development” (E.OĜehnoviča& M.Kravale). 

Kravale M. 2006. gads 9-11.oktobris, (Daugavpils) Starptautiskā zinātniskā konference „ 

Izglītība sociālo pārmaiĦu apstākĜos” ar referātu „Jauniešu izpratne par neformālo izglītību 

Latvijā”. 

Kravale M. 2006. gads 31.maijs- 3.jūnijs, (Helsinki) 4. Starptautiskā JTET konference 

“Sustainable Development. Culture. Education” Posteris: „ Personal aspect understanding of 

youth non-formal education” . 

Kravale M. 2005.gads 21 -23. jūlijs, (Halle, Vācija) 26. Starptautiskā conference “Stress and 

Anxiety Research Society” Posteris: Makarevichs V.,Kravale M.Characteristics of the likn 

between stress and tolerance in adolescence. 

Kravale M. 2005.gads 31-3.jūnijs, (Vechta, Vācija) 3. Starptautiskā JTET konference 

“Sustainable Development. Culture. Education”. Posteris: Young People’s Life Space and 

Informal Education. 

Kravale M. 2004.gads 14-16.aprīlis (Tallina) 2. Starptautiskā JTET konference “Sustainable 

Development. Culture. Education”. Posteris: Jauniešu neformālā izglītošanās virtuālajā vidē. 

Kravale M. 2004.gads 29.-2. maijs (Bonna) KAAD gada akadēmija „Religion und 

Wanderschaft”. Starptautiska sadarbība, darbs sekcijās. 

Publikācijas 

Kravale, M., OĜehnoviča E. (2006) Jauniešu izpratne par neformālo izglītību Latvijā. 

Starptautiskās zinātniskās konferences „Izglītība sociālo pārmaiĦu apstākĜos” rakstu krājums. 

Daugavpils Universitāte: Saule, 282-293.lpp. 

OĜehnoviča, E., Kravale, M. (2006) Neformālā izglītība Latvijā- profesionālās kvalifikācijas 

atzīšana. Starptautiskās zinātniskās konferences „Izglītība sociālo pārmaiĦu apstākĜos” rakstu 

krājums. Daugavpils Universitāte: Saule, 268- 281.lpp. 

Kravale M.(2006)Understanding of the aim of education in Latvia// Education and Sustainable 

Development: First Steps towards Changes. Volume 1. Baltic & Black Sea Circle Consortium. 

ISE, DU (Saule), 381-390. lpp. 

Kravale M.(2006) Jauniešu neformālās izglītības izpratnes sociālais aspekts. // Journal of 

Science Education. Bogota, Colombia, 39 -42. lpp. 

Kravale M., Guseva V.(2006) Informal Education of Youth and Inclusive Environment. Acta 

Paedagogica Vilnensia.Vilnius University Publishing House.40-46. 

Kravale M.(2005) Young People’s Life Space and Informal Education. 3. starptautiskā JTET 

(Journal of Teacher Education and Training) konference “Sustainable development. Culture and 

education.” Vechta, CD. 

Kravale M.(2005) Youth Nonformal Education and Informal Learning. 3. starptautiskā 

konference „Person. Color. Nature. Music.” Daugavpils. 189 -194. lpp. 

416

Kravale M.(2005) Jauniešu neformālā izglītība un kultūra. Konference „Globalizācija un 

kultūra.” Daugavpils. Saule. 168- 176. lpp. 

Kravale M., Rinkeviča R. (2004) The process of informal youth education in multicultural 

environment. 2.Starptautiskā JTET konference „Sustainable development. Culture and 

education.” Tallina. CD. 

Kravale M.(2004) Jauniešu neformālā izglītošanās virtuālajā vidē. 2. Starptautiskās JTET 

konference „Sustainable development. Culture and education.” Tallina. CD. 

Kravale M. (2003) Jauniešu neformālās izglītības daži aspekti. Starptautiskā konference „Lauku 

vide. Izglītība. Personība.” Jelgava. 232 -236. lpp. 

Kravale M., Rinkeviča R.(2003) Nacionālās identitātes veidošanās problēmas jauniešu neformālā 

izglītībā. Starptautiskā konference „Pedagoăija: teorija un prakse.” Liepāja. 159-166. lpp. 

Kravale M. (2003) Neformālās izglītības virzība uz ilgtspējīgu attīstību. Starptautiskās JTET 

konference „Sustainable development. Culture and education.„ Daugavpils. CD. 

Kravale M.(2002) Kompetences apmaiĦas koncepcija jauniešu dzīves vērtību orientācijas 

attīstībā. RPIVA Rīga. 174-179. lpp. 

Kravale M. (2001) Neformālo jauniešu grupu attīstība un dzīves vērtību orientācija. ATEE 

(Association for Teacher Education in Europe) konference. Rīga. 146 -151. lpp. 

Kravale M. (2000) Mūsdienu pusaudžu vērtību orientācija un ar to saistītā problemātika. 

Starptautiskā konference „Person. Color. Nature. Music.” Daugavpils. 77 -79. lpp. 

Projekti 

2006.g. IZM projekts: “Uz ilgtspējību orientēta pētnieka identitāte maăistra studiju programmās 

psiholoăijā un pedagoăijā Daugavpils Universitātē”. (Prof. A. Pipere - vadītāja) Literatūras 

teorētiskā analīze. Pētījuma datu apstrāde un analīze. 

2005 – 2008.g. Ilgtspējīgas izglītības modelis holistikā skatījumā, LZP (prof. I. Salīte –vadītāja), 

līdzdalība. 

2006 – 2009 Socrates programmas Comenius 2.1 projektā “Informāciju tehnoloăijas kā 

starpkultūru un mēdiju izglītības līdzeklis”. Daugavpils Universitāte, Rui Gracio Skolotāju 

Izglītības centrs (Portugāle), Babes-Bolyai Universitāte (Rumānija) un Informātikas un Datoru 

Izmantošanas Skolotāju Izglītības centrs (Polija), līdzdalība 

2005 – 2007.g. Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu 

konsorcija) valstu koloboratīvs pētījums un izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un 

perspektīvas uzsākot ANO izsludināto desmitgadi no 2005. – 2014. gadam, sadarbībā ar ASV, 

Koreju, Fidži, Jaunzēlandi. (prof. I. Salīte –vadītāja), līdzdalība. 

2006. g. IZM projekts(Pilotprojekts) “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību 

orientētā skolotāju izglītībā” (I.Belousa- vadītāja), līdzdalība. 

417

2006.g. Eiropas Sociālais fonds nacionālās programmas 3.2.7.1. projekta „ Karjeras izglītības 

programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” eksperte 

2006.g. IZM grants 2.17 “Izglītības pētījumu metodoloăiskā redzējuma un pētniecisko prasmju 

attīstību veicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” (vadītāja: prof. I.Salīte) 

2005.g. Latvijas Jaunatnes padomes projekta : „Jaunieši neformālās izglītības attīstībai Latvijā” 

eksperte 

PEDAGOĂISKĀ DARBĪBA 


Pedagoăijas vēsture (2KP) 

Vispārīgā pedagoăija (2KP) 

Ăimenes pedagoăija (2KP) 

Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide(2KP) 

Audzināšanas teorija un metodika (2KP) 

Sociālā darba vēsture un perspektīva (2KP) 

Sociālpsiholoăiskās mācīšanas metodes (2KP) 

Psiholoăijas mācīšanas metodika (4KP) 

Brīvprātīgā darba organizēšana un vadīšana (2KP) 


Lekciju vai lekciju kursu Valsts, pilsēta, iestāde... Datumi Klausītāju 

nosaukums 

auditorija 

Baltijas tradīcijas un ticība Vācija, Fechta, 25.05.2004. Augstskolas 

Katholische Hochschule 

mācībspēki un 

Gemeinde 

interesenti 

Lettische Sicht auf Comenius Vācija, Fehta, Institut fur 19.05.2003. Studenti, 

und einen lettischen Pädagogen Erziehungswissenschaft 

interesenti 

Forschungsmethoden aus Vācija, Fehta, Institut fur 22.05.2003. Studenti, 

lettischen Sicht 

Erziehungswissenschaft 

interesenti 

Einfuhrung in Holistische Vācija, Fehta, Institut fur 18.06.2002. Grundstudium 

Padagogik, Lettische Sicht auf 

Pestaloci 

Erziehungswissenschaft 

pakāpes studenti 



(kursi, semināri, ERASMUS programma, darbs pētnieciskajās laboratorijās utt.) 

418 

Kvalifikācijas celšanas veids Valsts, pilsēta, iestāde Datumi 

Pieredzes apmaiĦas brauciens uz 

Franciju, Angers pilsētu, kas ir 

sadarbības augstskola Fechtas 

augstskolai. Tikšanās ar Vechtas 

augstskolas sadraudzības 

studentiem no Ungārijas 

(Jaszbereny) 

Francija, Angers, visa līmeĦa izglītības 

iestādes (Mātes skola, pamatskola, 

koledža, skolotāju sagatavošanas 

institūts) 

21.03.- 

27.03.2004

Piedalīšanās zinātniskajos lasījumos 

Vortrag zum Thema 

Modernisierung: 

Professor Dr. Helga Nowotny 

Ph.D.: „Die Unerstättlichkeit der 

Neugier. Oder: Was aus den 

Versprechungen der Moderne 

wurde.” 


Fehtas augstskolu (Vācija) 


Fehtas augstskolu (Vācija) 

IEGŪTĀS STIPENDIJAS 

419 

Vācija, Delmenhorsta, Hanses zinātniskā 

kolēăija (Hanse- Wissenschftskolleg) 

12. 01.2004. 

Vācija, Fehta, Fehtas augstskola 17.05.- 

23.05.2003. 

Vācija, Fehta, Fehtas augstskola 15.06.- 

26.06.2002. 

KAAD pētniecības 5 mēnešu stipendija (Vācijā 2004.g.) 

Else Marie Tschermaks fonda (Vācija) stipendija kvalifikācijas celšanai ārzemēs (Vācija, 

2001/2002.g.). 

LIF Mērėprogramma „Izglītībai, zinātnei un kultūrai” trīskārtēja veicināšanas SWH stipendija 

2000/2001.g. 

PAPILDUS AKTIVITĀTES 

2005.g. S/O Ăimenes atbalsta centra”Plecu pie pleca” uzticības tālruĦa brīvprātīgā konsultante 

2000.g. - Baltijas pedagoăijas vēsturnieku asociācijas locekle 

1999.g .Ētikas pedagogu asociācijas locekle 

Marīte Kravale-PauliĦa

ERIDIANA OěEHNOVIČA 

420 


Darba vietas adrese: Parādes iela 1-415, Daugavpils, LV-5400 

Tel.Nr.: 29130310 

E-pasts: eridiana.olehnovica@du.lv 

Dzimšanas vieta un datums: Liepāja, 13.09.1966. 


2005.g. Dr.paed., pedagoăijas nozares doktora zinātniskais grāds nozaru (mākslas) 

pedagoăijas apakšnozarē, doktora diploms sērija D Nr.0009 

1995.g. Mag.paed., pedagoăijas maăistra grāds darbmācības mācīšanas metodikas 

apakšnozarē, diploma Nr. 000162 

1990.g. bioloăijas un mājturības vidusskolas skolotāja kvalifikācija, diploms ar izcilību ИВ 

Nr. 369255 


Laika 

periods 

Kopš 2007. 

g. novembra 

Darba vieta Amats 



2006.-2007. Daugavpils 






1999.- Daugavpils 

2003. Universitāte 


Pedagoăiskā 

universitāte 

1992.-2001. Daugavpils Mākslas 

koledža Saules skola 


1.PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS 

Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas izglītības 

institūta vadošā pētniece, Pedagoăijas un pedagoăiskās 

psiholoăijas katedras docente 

Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas izglītības 

institūta vadošā pētniece, Pedagoăijas un pedagoăiskās 

psiholoăijas katedras docente, studiju programmas 

“Profesionālās izglītības skolotājs” direktore 

Pedagoăijas katedras docente, IVF studiju programmas 


Pedagoăijas katedras lektore, IVF studiju programmas 


Izglītības un vadības fakultātes Pedagoăijas katedras 

lektore 

Darbmācības katedras asistente, lietišėās mākslas pamatu 

pasniedzēja 

Rokdarbu un trikotāžas dizaina nodaĜas vadītāja, amatu 

mācības skolotāja

OĜehnoviča E., 2007. 30. oktobris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās Latgales reăiona attīstības 

aăentūras un ESF nacionālās programmas 3.2.4.1. projekta “Latgales reăiona mūžizglītības 

atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana” organizētajā Latgales reăiona 

mūžizglītības konferencē. 

Nolasīts referāts „Dienvidlatgales reăionālās profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes 

darbības galvenie virzieni ”. 

OĜehnoviča E., 2007. 18. oktobris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā studentu 

konferencē “Let’s Live Together, Let’s Live Sustainably”. 

OĜehnoviča E., 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās 5.starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 

OĜehnoviča E., 2007. 21. septembris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās Daugavpils pilsētas 

domes Pilsētas attīstības departamenta un Zarasu biznesa informācijas centra (Lietuva) 

organizētajā konferencē „Pārrobežu sadarbības loma uzĦēmējdarbības attīstībā”. 

OĜehnoviča E., 2007. 19. septembris (Rīga, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

“Karjeras attīstības atbalsts jauniešiem” ESF nacionālās programmas 3.2.7.1. projekta “Karjeras 

izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā (KIPNIS)” ietvaros. 

OĜehnoviča E., 2007. 5.-8. septembris (Rethimno, Grieėija) piedalīšanās FEDORA-PSYCHE 

zinātniskajā konferencē “Crossing Internal and External Borders. Practices for an Effective 

Psychological Counselling in the European Higher Education”. 

OĜehnoviča E., 2007. 22. augusts (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās vispārējās izglītības un 

profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu reăionālā konference “Dialogs un saskaĦota 

rīcība izglītībā”, darba grupas “Izglītības atbilstība darba tirgus prasībām” vadīšana. 

OĜehnoviča E., 2007. 30. maijs -2. jūnijs (Debrecena, Ungārija) piedalīšanās 5. starptautiskajā 

zinātniskajā JTET konferencē ”Sustainable Development. Culture. Education”. Nolasīts referāts 

„Career education in Latvia: Teacher’s perspectives in the context of sustainable development”. 

OĜehnoviča E., 2007. 15.-16. marts (Rīga, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē „Dabaszinību didaktika šodien un rīt”. 

OĜehnoviča E., 2007. 21.februāris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās konferencē „Nodarbinātības 

un darbaspēka problēmas Latvijā un Daugavpilī”. 

OĜehnoviča E., 2006. 8.-10. novembris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē „Izglītība sociālo pārmaiĦu apstākĜos”. Publicēti referāti „Jauniešu 

izpratne par neformālo izglītību Latvijā (kopā ar Dr.paed. M.Kravali) un „Neformālā izglītība 

Latvijā- profesionālās kvalifikācijas atzīšana”. 

OĜehnoviča E., 2006. 24.-26.augusts (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās 56. starptautiskajā 

fenomeloloăijas kongresā “Rethinking Education in the Perspektive of Life”. 

OĜehnoviča E., 2006. 24.-28.maijs (El Sauzala, Tenerife, Spānija) piedalīšanās starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē “Conference on Educational Guidance”. Nolasīts referāts „Promoting 

421

gender equality in education as a way towards a sustainable society in Latvia” (kopā ar PhD 

Dzintru Iliško). 

OĜehnoviča E., 2006. 10.-13.augusts (Prāga, Čehija) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē “Women Commemorate Women:Spiritual Leaders of Central and Eastern Europe”. 

Nolasīts referāts „V. Seile-a women of courage and spirit for other women” (kopā ar PhD 

Dzintru Iliško). 

OĜehnoviča E., 2005. 19.-21.maijs (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās 4.starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.”. Publicēts referāts „The Development 

of Secondary Schools of Applied Arts in Latvia During the Period of the First Independence of 

the State”. 

OĜehnoviča E. 2005. 2.marts (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās praktiskajā konferencē 

“Daugavpils ekonomika-2005”. Nolasīts referāts “Speciālistu sagatavošanas problēmas 

Daugavpilī”. 

OĜehnoviča E., 2004. 14.-15.maijs (Rīga, Latvija) piedalīšanās Baltijas valstu pedagoăijas 

vēsturnieku starptautiskajā zinātniskajā konferencē. Publicēts referāts „The Develpoment of 

Secondary School Applied Arts in Latvia During the Period of the First Independence of the 

State (1918-1940)”. 

OĜehnoviča E., 2003. 13.-15. oktobris (Rīga, Latvija) piedalīšanās 21. Baltijas valstu zinātĦu 

vēstures starptautiskajā zinātniskajā konferencē. 

OĜehnoviča E., 2003. 2.-3. maijs (Rīga, Latvija) piedalīšanās ATEE Spring University 

starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Teachers, Students ans Pupils in Learning Society”. 

Nolasīts referāts „Jaunu metodisko pieeju meklējumi “Pedagoăijas vēstures” kursa apguvei 

augstskolā”. 

OĜehnoviča E., 2002. 7.-8. novembris (KauĦa, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē “Ethnic Culture:Traditions and Innovations”. Publicēts referāts „The features of 

professional education of the secondary level art craft schools in Latvia during the period of the 

first state`s independence”. 

OĜehnoviča E., 2003. 2.-3. maijs (Rīga, Latvija) piedalīšanās ATEE Spring University 

starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Decade of Reform:Achievements, Challenges, 

Problems”. Publicēts referāts „Lietišėās mākslas vidusskolu attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts 

laikā”. 

OĜehnoviča E., 2001. 28. augusts-1.septembris (Friburga, Šveice) piedalīšanās 9. starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē „European Conference for Research on Learning and Instruction”, 

publicētas tēzes „Pedagogical and Psychological Aspects of Authentic Assessment of Student`s 

Achievements in System of Higher Education in Latvia” (kopā ar I.Belousu). 

OĜehnoviča E., 2001. 25.maijs (Rīga, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā simpozijā “Baltijas 

pedagoăijas vēsturnieku asociācijas īsteno locekĜu pētījumi pedagoăijas vēsturē”. 

OĜehnoviča E. 2001. 3.-6.maijs (Klaipēda, Lietuva) piedalīšanās ATEE Spring University 

starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Changing education in a chaning society”. Publicēts 

422

eferāts „The influence of the study group leading perception type upon the organization of the 

student`s individual learning activity in the higher school”. 

OĜehnoviča E., 2001. 30.marts (Rīga, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Active 

and European Teaching and Learning in Teatcher Education”. 

OĜehnoviča E., 2001. 21.-23.marts (Rīga, Latvija) piedalīšanās 3. starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē “Science and Teacher Training”. Nolasīts referāts „Topošo dabaszinātĦu skolotāju 

izglītošanas pedagoăiski psiholoăiskie aspekti”. 

OĜehnoviča E., 2000. 30.novembris (ŠauĜi, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē “Disabled Children in the Context of Changes in the Educational System”. Publicēts 

referāts „Психолого-педагогические аспекты обучения одаренной молодёжи в 

художественном колледже”. 

OĜehnoviča E., 2000. 20.-21.oktobris (Rīga, Latvija) piedalīšanās zinātniskajā konferencē 

”Mākslas pedagoăija Latvijā: problēmas mūsdienu mākslas un kultūras kontekstā”. Nolasīts 

referāts ’’Middle degree of professional art education in Latvia- history and perspectives”. 

OĜehnoviča E., 2000. 18.-20.maijs (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās 2.starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.”. Publicēts referāts „Mākslas un 

amatnieciskā izglītība vidējā pakāpē Latvijā- vēsture un perspektīva” 

OĜehnoviča E. , 2000. 9.-12.maijs (Rīga, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Vecais 

un jaunais izglītības sistēmā”. Publicēts referāts „Indivīds un mācību grupa: uztveres vadošais 

tips, tā dinamika”. 

OĜehnoviča E., 2000. 3.-5.februāris (Cēsis, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē “Cimdu pasaule”. Nolasīts referāts „Project “Ancient traditions of knitting in mittens 

of Latgale”-from philosophy to pragmatism”. 

2. PUBLIKĀCIJAS 

Starptautiski recenzēti izdevumi Baltijas mērogā 

423 

1. Belousa, I., Micule, I., Iliško, Dz., OĜehnoviča, E. (2007) Gender Equality in Science 

Curriculum: Case of Reorienting Science Education towards Sustainable Development. In 

A.Pipere (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. 

BBCC/ISE Annual collection of articles, Daugavpils: Daugavpils University Publishing 

House “Saule”, Volume 2. PieĦemts publicēšanai. 

2. Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova,I. (2007) Dzimumlīdztiesība 

eksaktajos mācību priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloĦu 

mazināšana” pieredze. Starptautiskās zinātniskās konferences „Dabaszinību didaktika 

šodien un rīt” rakstu krājums. Rīga, RPIVA. PieĦemts publicēšanai. 

3. OĜehnoviča, E., Kravale, M. (2006). Neformālā izglītība Latvijā- profesionālās 

kvalifikācijas atzīšana. Starptautiskās zinātniskās konferences „Izglītība sociālo pārmaiĦu 

apstākĜos” rakstu krājums. Daugavpils Universitāte: Saule, 268.-281.lpp.

424 

4. Kravale, M., OĜehnoviča E. (2006). Jauniešu izpratne par neformālo izglītību Latvijā. 

Starptautiskās zinātniskās konferences „Izglītība sociālo pārmaiĦu apstākĜos” rakstu 

krājums. Daugavpils Universitāte: Saule, 282.-292.lpp. 

5. Olehnoviča, E. (2005). The Development of Secondary Schools of Applied Arts in Latvia 

During the Period of the First Independence of the State. Scientific Articles of the Fourth 

International Conference “Person. Color. Nature. Music.”-Daugavpils:Saule, pp. 301-310. 

6. Olehnoviča, E. (2004). The Development of Secondary School Applied Arts in Latvia 

During the Period of the First Independence of the State (1918-1940). Starptautiskās 

konferences “Pedagoăijas vēstures pētniecība Baltijas valstīs” zinātnisko rakstu krājums.- 

R.:RaKa, 174.-189. lpp. 

7. Olekhnovich, E. (2004). The Development of Secondary Schools of Applied Arts in Latvia 

During the Period of the First Independence of the State. Vitauta Dižā universitātes 

(Lietuva, KauĦa) starptautiskās zinātniskās konferences “Ethnic Culture: Traditions and 

Innovations” rakstu krājums.-Kaunas:Vytautas Magnus University, pp. 180-189. 

8. OĜehnoviča,E. (2003). Professional Education in the Secondary Level Art Craft Schools of 

Latvia: Period of the First State`s Independence. Proceedings from the 3rd international 

conference “Person. Color. Nature. Music.”Daugavpils:Saule, 150.-160.lpp. 

9. OĜehnoviča, E. (2002).Respecting Student`s Needs in Educational Environment. Journal of 

Teacher Education and Training, № 1, pp. 39-46. 

10. OĜehnoviča, E.(2002). Lietišėās mākslas vidusskolu attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā. Proceedings of 

the Association for Teacher Education in Europe “Decade of Reform: Achievements, Challenges, 

Problems”.-Rīga:Latvijas universitāte, 3.sēj., 281.-293. lpp. 

11. OĜehnoviča, E. (2001). The influence of the study group leading perception type upon the 

organization of the student`s individual learning activity in the higher school Proceedings 

of the Association for Teacher Education in Europe: Realising Educational Problems.- 

Klaipeda:Klaipedas University, pp.271-275. 

12. OĜehnoviča, E. (2001). Indivīds un mācību grupa: uztveres vadošais tips, tā dinamika Izglītības zinātnes un 

pedagoăija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti, 635.sēj. /Zin. red. prof. J.KrastiĦš.-R.:Latvijas 

Universitāte, 2001.,115.-120.lpp. 

13. OĜehnoviča, E. (2000). Mākslas un amatnieciskā izglītība vidējā pakāpē Latvijā- vēsture 

un perspektīva. 2. starptautiskās zinātniskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 

zinātnisko rakstu krājums.-Daugavpils:Saule,171.-180.lpp. 

Pārējās publikācijas 

. 

1. OĜehnoviča, E. (2007). Career education in Latvia: Teacher’s perspectives in the context 

of sustainable development. 5. starptautiskās zinātniskās JTET konferences ”Sustainable 

Development. Culture. Education” tēzes. Debrecena, Debrecenas universitāte, Ungārija, 

26. lpp. 

2. OĜehnoviča, E. (2000). Психолого- педагогические аспекты обучения одарённой 

молодёжи в художественном колледже. Starptautiskās konferences “Disabled

425 

Children in the Context of Changes in the Educational System”zinātnisko rakstu 

krājums.-ŠauĜi:ŠauĜu universitātes izdevniecība, 63.-70.lpp. 

3. OĜehnoviča, E. (1997). Daugavpils sieviešu arodskolas attīstības vēsturiskie aspekti (1917.-1940.). Saules 

skola. No rokdarbu kursiem līdz Mākslas koledžai.-Daugavpils: Saule, 5.-27.lpp. 

PROJEKTI 

Eiropas Savienības projekti 

1. OĜehnoviča E. Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju segregācijas cēloĦu 

mazināšana” , līguma Nr.SL-EQUAL-2005-1 (2004.-2007.), Daugavpils Universitātes aktivitāšu 

vadītāja, eksperte. 

Projekta aktivitātes 2007. gadā 

Projekta aktivitāšu mērėa sasniegšanai tika organizēta sadarbība ar Sabiedrības integrācijas 

fondu, Profesionālās karjeras izvēles valsts aăentūru, Rīgas Pedagoăijas un izglītības vadības 

augstskolu. 

Daugavpils Universitāte aprobēja izstrādātas rekomendācijas tehnoloăiju un zinātĦu pamatu izglītības jomas mācību 

materiālu bagātināšanai ar dzimumu līdztiesības aspektu. Tika novadīts seminārs skolotājiem (Rīgā, 15.03.2007.) 

par eksakto mācību priekšmetu mācību satura bagātināšanu ar dzimumu līdztiesības aspektu, skolotāji tika 

iepazīstināt ar izstrādātā CD diska „Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību priekšmetos” saturu un metodiskajiem 

materiāliem. 

Latvijas 

1. OĜehnoviča E. ESF Nr. 2005/0002/VPD1/ESF/PIAA/04/NP/3.2.7.1/0001/0159 „Karjeras 

izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā”, Nacionālā programma 3.2.7.1., (2004.- 

2007.), aktivitāšu koordinatore, eksperte. 


• izstrādāti metodiskie materiāli profesionālās maăistra studiju programmas „Karjeras 

konsultants” realizēšanai. 

2. OĜehnoviča E. ESF Nr. 2005/0001/VPD1/ESF/PIAA/05/NP/3.2.6.1./0001/0154 “Vienotas 

metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru 

iesaistei un izglītošanai”, Nacionālā programma 3.2.6.1.(2004.-2007.) 

Dienvidlatgales reăionālās profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes sekretariāta 

vadītāja. 


Tika vadīts Dienvidlatgales reăionālās profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes 

darbs, veidojot sadarbības un informācijas apmaiĦas tīklu Dienvidlatgales reăionā, datu bāzes, 

organizējot sociālo partneru izglītošanu, lai nodrošinātu viĦu iesaisti profesionālās izglītības 

kvalitātes paaugstināšanas procesā. 

3. OĜehnoviča E. IZM pilotprojekts “Karjeras attīstības atbalsts reăionālajā universitātē ilgtspējīgas attīstības un 

nodarbinātības veicināšanai” Projekta reăistrācijas Nr. 5-20/07.16, īstenošanas laiks: 2007.g. 2.aprīlis - 

31.decembris. Projekta vadītāja, pētniece. 


teorētiskās un praktiskās pētnieciskās pieredzes apkopošana un izvērtēšana karjeras 

attīstības atbalsta nodrošināšanai augstskolā;

pētnieciskās metodoloăijas izstrāde dažādu mērėa grupu vajadzību identificēšanai karjeras 

attīstības atbalsta jomā; 

pilotpētījuma uzsākšana; 

rekomendāciju izstrāde karjeras attīstības atbalsta nodrošināšanai reăionālajā universitātē, 

nodrošinot studentcentrētu izglītības procesu un akcentējot ilgtspējīgas attīstības ideju, 

augstskolas beidzēju nodarbinātību un konkurētspēju darba tirgū; 

reăionālā un starptautiskā sadarbības tīklojuma izveides uzsākšana karjeras attīstības 

atbalsta pilnveidei augstskolās; 

piedalīšanās starptautiskās konferencēs un citās starptautiskās pētniecības aktivitātēs. 

Uzaicinājuma seminārs tīklojuma izveidošanai 

OĜehnoviča E. 2006. 13.jūlijs (Rīga, Latvija) piedalīšanās Latvijas TT- net (Skolotāju izglītotāju 

sadarbības tīkls) izveidē. 


Izstrādātā kursa nosaukums Studiju programma Kursa 

kredīts 

Karjeras attīstības teorijas (2007) Profesionālā maăistra programma 

„Karjeras konsultants” 

4 KP 

Karjeras izglītība (2007) 1.līmeĦa profesionālās augstākās 

izglītības studiju programma 

„„Profesionālās izglītības skolotājs”” 

2 KP 

“Mājturības satura reformas īstenošanas Tālākizglītības programma 16 

aktuālie didaktiskie aspekti” (2006) 

stundas 

“Karjeras izglītības darba organizēšana Tālākizglītības programma 72 

vispārizglītojošajās un profesionālajās 

izglītības iestādēs” (2006) 

stundas 

Profesionālās izglītības programmas Tālākizglītības programma 36 

veidošanas metodika (2005) 

stundas 

Sociālā vide un personības socializācija- Tālākizglītības programma 36 

5.modulis (2004) 

stundas 

Studiju programma „Profesionālās 1.līmeĦa profesionālās augstākās 82 KP 

izglītības skolotājs” (2003-2004) izglītības studiju programma 

Pedagoăijas teoriju kritisks izvērtējums Pedagoăijas maăistratūras programma 3 KP 

Pedagoăijas vēsture Pamatizglītības skolotājs, Pirmsskolas 2 KP 

Vispārīgā pedagoăija skolotājs; Profesionālās izglītības 2 KP 

Tautas pedagoăija skolotājs 

1 KP 

Motivācijas paaugstināšanas paĦēmieni Profesionālās izglītības skolotājs 2 KP 

Projekts kā mācību metode Profesionālās izglītības skolotājs 2 KP 

Projektu vadīšana sociālajā darbā Profesionālā maăistra programma 

„Sociālais darbinieks” 

2 KP 

Dzīves mikrovides organizēšana Profesionālā maăistra programma 

„Sociālais darbinieks” 

2 KP 

Rokdarbi un to mācīšanas metodika (līdz Pamatizglītības skolotājs; Pirmsskolas 2 KP 

2005.) 

skolotājs 


426

OĜehnoviča E. 2003. 21.maijs, lekcija „ Zum Begriff “Identität” (Vācija, Fehta, Institut für 

Erziehungswissenschaft)-2 stundas, klausītāju auditorija-docētāji, studenti, interesenti. 

OĜehnoviča E. 2002. 18.jūnijs, lekcija „Einführung in Holistische Pädagogik” (Vācija, Fehta, 

Institut für Erziehungswissenschaft)-2 stundas, klausītāju auditorija-Grundstudium pakāpes 

studenti, docētāji. 



OĜehnoviča E. 2007. 21.-25. maijs (Mannheimas universitāte, Heidelbergas universitāte, 

Vācija). Studiju vizīte un kvalifikācijas celšana Vācijas augstskolās. 

OĜehnoviča E. 2006. 21.-22.decembris (Rīga, Latvija) dalība seminārā „Karjeras konsultēšanas 

teorijas (prof. J.B. Ertelts, Mannheimas universitāte, Vācija)”. 

OĜehnoviča E. 2006. 4.-5. novembris (Rīga, Latvija) dalība seminārā „Karjeras attīstības 

atbalsta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana un novērtēšana(D. Hjūsa (Deirdre Hughes, 

Derbijas universitāte, Lielbritānija). 

OĜehnoviča E. 2006. 27.-28. augusts (Aglona, Latvija) dalība seminārā „Konsultēšanas teorija 

un metodes (PhD. Lia Kapelis, Dienvidaustrālijas universitāte). 

OĜehnoviča E. 2006. 24.-28. maijs (Spānija, Tenerife,El Sauzala, Atjaunojamās enerăētikas 

institūts) stažēšanās ārvalstu pētnieciskajā iestādē. Iepazīšanās ar karjeras izglītības sistēmu 

Spānijā. 

OĜehnoviča E. 2005. 23.-27. novembris (Lielbritānija , Hadersfildas universitāte, Lidsas 

Tehnoloăiskā koledža) stažēšanās ārvalstu augstskolā. Iepazīšanās ar karjeras izglītības sistēmu 

Lielbritānijā. 

OĜehnoviča E. 2005. 11.-19. novembris (Polija, Varšavas universitāte, Karjeras attīstības centrs) 

stažēšanās ārvalstu augstskolā. Iepazīšanās ar karjeras izglītības sistēmu Polijā. 

OĜehnoviča E. 2005. 9.-11. oktobris (Igaunija, Tallinas Atvērtā universitāte, Tartu universitāte) 

stažēšanās ārvalstu augstskolā. Iepazīšanās ar karjeras izglītības sistēmu Igaunijā. 

OĜehnoviča E. 2005. 19.-23. septembris (Rīga, Profesionālās izglītības centrs) līdzdalība 

tālākizglītības kursos “Profesionālās izglītības programmu izveide” 36 st. (sertifikāts). 

OĜehnoviča E. 2005. 24.-29. augusts (Kopenhāgena, Dānija, Dānijas Pedagoăiskā universitāte; 

Augstākās izglītības centrs, CIRIUS- Profesionālās karjeras izvēles centrs) stažēšanās ārvalstu 

izglītības iestādē. 

OĜehnoviča E. 2005. 30. aprīlis-10.maijs (Austrija, Vīne, Vīnes Pedagoăijas akadēmija) 

stažēšanās ārvalstu augstskolā Leonardo da Vinci programmas ietvaros. 

427

OĜehnoviča E. 2003. 13.-28. septembris (Vācija, Lībeka, Deutsche Auslandsgesellschaft) 

stažēšanās ārvalstu profesionālās izglītības iestādē. 

OĜehnoviča E. 2003. 17.-23. maijs (Vācija, Fehtas augstskola) pieredzes apmaiĦas brauciens uz 

ārvalstu augstākās izglītības iestādi. 

OĜehnoviča E. 2002. 21.-21. novembris (Rīga, Pieaugušo izglītības apvienība, IZM) dalība 

mācību seminārā ”Būt. Zināt. Prast.” Metodes veiksmīgam augstskolu pasniedzēju darbam ar 

auditoriju” (sertifikāts). 

OĜehnoviča E. 2002. 27.-28. septembris (Daugavpils, ASV Montesori asociācija) , līdzdalība 

seminārā “Ievads Marijas Montesori izglītībā”(F. Gengs un M. Snova Morgana, Austrālija). 

OĜehnoviča E. 2002. 15.-26. jūnijs (Vācija, Fehtas augstskola) pieredzes apmaiĦas brauciens uz 

ārvalstu augstākās izglītības iestādi. 

CITAS AKTIVITĀTES 

OĜehnoviča E. 2007. 21.-22. septembris (Daugavpils, Latvija) līdzdalība Latvijas Tirdzniecības 

un rūpniecības kameras organizētajā Latgales reăiona uzĦēmēju izstādē „UzĦēmēju dienas 

Daugavpilī . 

OĜehnoviča E. 2007. 8.-9.augusts (Valgums, Latvija) līdzdalība ESF nacionālās programmas 

3.2.7.1. projekta “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā (KIPNIS)” 

darba seminārā. 

OĜehnoviča E. 2007. 20.marts (Rīga, Latvija) līdzdalība IZM seminārā „Pedagoăisko darbinieku 

darba tirgus izpēte”. Nolasīts ziĦojums „Pedagoăisko darbinieku izglītošanas pieredze Daugavpils 

Universitātē”. 

OĜehnoviča E. 2007. 8. februāris (Rīga, Latvija) līdzdalība Latvijas Brīvo arodbiedrību 

savienības seminārā „Arodbiedrību līdzdalība un kompetence profesionālās izglītības attīstības 

veicināšanā”. 

OĜehnoviča E. 2007. 5. janvāris (Rīga, Latvija) līdzdalība RTU Humanitārā institūta seminārā 

„Latvijas profesionālās izglītības skolotāju kompetences Eiropas vienoto prasību kontekstā”. 

OĜehnoviča E. 2006. 6.-10.novembris (Daugavpils, Latvija) līdzdalība Zinātnes festivālā. 

OĜehnoviča E. 2006. 11. septembris (Daugavpils, Latvija) dalība informatīvajā seminārā 

bezdarba problēmu risināšanai „Es arī tā varu”. 

OĜehnoviča E. 2005. 10. februāris (Daugavpils, Latvija) līdzdalība Leonardo da Vinci 

programmas 2004. gada Daugavpils institūciju iesniegto projektu prezentācijas seminārā. 

OĜehnoviča E. 2003. 26.februāris (Daugavpils, Latvija) līdzdalība diskusijā “NVO-sociālais 

partneris iedzīvotāju līdzdalības aktivizēšanai lēmumu pieĦemšanas procesos Latgalē”. 

428

OĜehnoviča E. 2003. 2.februāris (Rīga, Latvija) dalība IZM seminārā “Studentu karjeras centru 

darbība Somijā, Norvēăijā, Austrijā”. Nolasīts ziĦojums „Studentu karjeras centru darbība 

Austrijā”. 

OĜehnoviča E. 2003.3.janvāris-27.aprīlis (Daugavpils, Latvija) angĜu valodas kursi 

(144 stundas)-apliecība. 

OĜehnoviča E. 2003.3.janvāris-27.februāris (Daugavpils, Latvija) vācu valodas kursi 

(72 stundas)-apliecība. 

OĜehnoviča E. 2002. 25.-28. aprīlis (Daugavpils, Latvija) dalība seminārā “SpēĜu tehnoloăijas 

pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu intelektuālo un radošo spēju attīstībā”(vieslektors 

V.Voskobovičs). 

OĜehnoviča E. 2001. 29. janvāris-3. februāris (Daugavpils, Latvija) dalība jogas seminārā 

(vadītājs J.Jaguckis (Polija). 

OĜehnoviča E. 2000. 16.-20. oktobris (Daugavpils, Latvija) dalība seminārā “Latviešu tautiskais 

mantojums”(lektors M. Grīns (ASV). 

OĜehnoviča E. 2001. 29. janvāris-3. februāris (Daugavpils, Latvija) dalība jogas kursossertifikāts 

(vadītājs J.Jaguckis (Polija). 

OĜehnoviča E. 2000. 1.-5. aprīlis (Daugavpils, Latvija) dalība profesionālās meistarības 

pilnveidošanas kursos “Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā”(36 stundas)sertifikāts. 

429 

Eridiana OĜehnoviča

VALĒRIJS MAKAREVIČS 

430 


Parādes, 1 

LV 5401, Daugavpils 

Tel. 5428636 

E-pasts: valerijs.makarevics@du.lv 

Dzimšanas vieta un gads: 1951.gada 25.maijs, Daugavpils raj. 

IZGLĪTĪBA 

• 1992.g. nostrificējies Dr. psiholoăijā 

• 1992.g. Psiholoăijas zinātĦu kandidāts 

• 1986.-1989.g. Latvijas universitātes aspirants 

• 1968.-1974.g. Fizikas un matemātikas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoăiskajā 

institūtā 


• Kopš 2006.g. DU Ilgtspējīgas izglītības institūts, vecākais pētnieks 

• 2003 - 2006.g. Daugavpils universitātes pedagoăiskās psiholoăijas katedras docents 

• 2000 -2003.g. Daugavpils universitātes psiholoăijas katedras docents 

• 1996 – 2000.g. DPU psiholoăijas katedras docents 

• 1993 -1996.g. DPU Pedagoăijas un psiholoăijas katedras docents 

• 1989 -1993.g. Daugavpils Pedagoăiskās universitātes psiholoăijas katedras vec. 

pasniedzējs 

• 1980 -1986.g. DPI Pedagoăijas un psiholoăijas katedras laborants 

• 1979 -1980.g. Latvijas Kinoamatieru biedrības Kinoamatieru kluba - laboratorijas 

vadītājs 

• 1976 -1979.g. Daugavpils rajona Medumu palīgskolas audzinātājs 

• 1974 -1976.g. Krāslavas rajona Ežezeru pamatskolas fizikas un matemātikas skolotājs 

ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA 

Tolerance kroskulturālā kontekstā 

Uz ilgspējību orientēta pētnieka identitāte 


1. PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS 

• Makarevičs, V. 2008. 22.-23. februāris (Rēzekne, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē „Sabiedrība, integrācija, izglītība”. Nolasīts referats „Formation of 

identity of the teacher-researcher”. 

• Makarevičs V. 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās 5. starptautiskajā 

konferencē „PERSON, COLOR, NATURE, MUSIC”. Nolasīti divi referati: „Dzejas darba 

autora personības krāsu-skaĦu analīze” un „Jaunā pētnieka profesionālās identitātes veidošana”.

• Makarevičs V. 2007. 30. maijs – 2. jūnijs (Debrecena, Hungārija) piedalīšanās 5. 

starptautiskajā JTET konferencē. Nolasīts referats „Development of Professional Identity of the 

Young Scientists” . Publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 2007. 10. – 11. maijs (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

„Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā”. Nolasīts referats „Dzejas krāsu analīze”. 

• Makarevičs V. 2007. 3. – 6. maijs (Klaipēda, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā 

konferencē „Changing Education in a Changing Society”. Nolasīts referats, publicēts raksts 

„The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the Researcher”. 

• Makarevičs V. 2006. 27. oktobris (Šauli, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

„Teacher’s training in the 21st century: Changes and perspectives”. Nolasīts referāts „Adult 

Dyslexia and pedagogical implications”. 

• Makarevičs V. 2006. 31. maijs – 3. jūnijs (Helsinki) piedalīšanās 4. starptautiskajā JTET 

konferencē „Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība.” Uzstāšanās ar referātu 

„Tolerance un skolotāja kultūra”. 

• Makarevičs V. 2005. 3.-8. jūlijs (Granāda ,Spānija) piedalīšanās 9. Eiropas psiholoăijas 

kongresā. Posters, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 2005. 21.-23.jūlijs (Halle Vācija) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

„Stress and Anxiety Research Society”. Posters, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 2005 22.-26..maijs (Vechta ,Vācija) piedalīšanās starptautiskajā konferencēs 

„Sustainable development. Culture and Education. Holistic Education”.Nolasīts referāts. 

• Makarevičs V. 2005. 18.-21. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 4.starptautiskajā konferencēs 

„Person. Color. Nature. Music” Nolasīts un publicēts referāts. 

• Makarevičs V. 2005. 8.-10. maijs (Klaipēda) piedalīšanās ATEE starptautiskajā vasaras 

universitātē: “ Changing education in a changing society : EUROPE 15+10”, Nolasīts referāts. 

• Makarevičs V. 2004. 25.-26. novembris (ViĜĦa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē " 

Personības psihosociālā attīstība”. Nolasīts referāts plenārsēdē. 

• Makarevičs V. 2004. 13.-16. septembris (Sudaka, Ukraina) piedalīšanās starptautiskajā 

konferencē “ Migrācija Eiropā : politiėu un zinātnieku dialogs”. Nolasīts un publicēts referāts. 

• Makarevičs V. 2004. 18.-22. jūlijs (Groningena) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “12th 

European Conference an Personality”. Posters, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 2004. 1.-2. jūnijs (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “ 

Drošība un tautas attīstība”. Nolasīts un publicēts referāts. 

• Makarevičs V. 2004. 6. februāris (Rīga) piedalīšanās Latvijas Universitātes 62. konferencē 

(Pedagoăijas sekcija). 

• Makarevičs V. 2004..29.janvāris (Rīga) piedalīšanās Latvijas Universitātes 62.konferencē 

(Psiholoăijas sekcijā). Nolasīts referāts. 

• Makarevičs V. 2003. 9. maijs (ŠauĜi) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Teacher 

education in XXI century: Changing and perspectives.” Nolasīts un publicēts referāts. 

• Makarevičs V. 2003. 23.-24. aprīlis (Liepāja) piedalīšanās starptautiskajā konferencē: 

“Pedagoăija: teorija un prakse” . Nolasīts un publicēts referāts. 

• Makarevičs V. 2002. 6. decembris (ViĦa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Personības 

attīstība un garīgā veselība”. Nolasīts referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana. 

• `Makarevičs V. 2002. 22.-25. augusts (Tartu) piedalīšanās 5. starptautiskajā Baltijas 

psihologu konferencē. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 2002. 15.-18. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 3.starptautiskajā konferencē 

“Person. Color. Nature. Music.” Nolasīts un publicēts referāts. 

• Vakarevičs V. 2001. 26.-27. oktobris (ViĜĦa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

“Austrumlietuvas tautas mazākumu attīstībā” . Nolasīts referāts. 

431

• Makarevičs V. 2001. 5..maijs. (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Tautas 

atmiĦa un kultūra”. Nolasīts referāts. 

• Makarevičs V. 2000.g. 30. novembris - 2.decembrim. (ŠauĜi) piedalīšanās starptautiskajā 

konferencē “Disabled Children in the Context of Changes in the Educational System”. Nolasīts 

referāts. 

• Makarevičs V. 2000. 6.-9. oktobris (Rīga) Piedalīšanās 2.starptautiskajā Baltijas psihologu 

konferencē “New Developments in Psychology in the Baltics: Theory and Practice” . 

• Makarevičs V. 2000. 18.-20. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 2. starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. Nolasīts un publicēts referāts “Tolerance as a 

Psychological Phenomenon”. 

• Makarevičs V. 2000. 4.-7. maijs (Klaipeda) piedalīšanās ATEE starptautiskajā pavasara 

universitātē “Today's reforms for tomorrow's school's” Nolasīts un publicēts referāts. 

• Makarevičs V. 2000. 27.-28. aprīlis. (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē. 

Sekcijas vadīšana, nolasīts referāts. 

• Makarevičs V. 2000. 2.-3. marts (Rēzekne) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

“Integration problems of the Baltic Region Countries on their was to the European Union” 

Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 1999. 29. novembris (Visaginas) piedalīšanās Visaginas zinātniskajā 

konferencē Lietuvā “Mācību stunda. Sistēma. Analīze.” Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 1999. 20. oktobris (Daugavpils) piedalīšanās zinātniskajā seminārā “DPU – 

laiks. Skolotājs”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 1999. 6. maijs (Daugavpils) piedalīšanās zinātniskajā seminārā “XX gs. 

psiholoăija: problēmas un to risināšanas perspektīvas” . Darbs semināra orgkomitejā, nolasīts 

referāts. 

• Makarevičs V. 1999. 26.-27. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē. 

Nolasīts referāts. 

• Makarevičs V. 1998. 5. maijs (Riga) piedalīšanās republikas zinātniskajā konferencē 

“Skolotājs Latvijas skolā”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 1998. 29.-30. aprīlis (Rīga) piedalīšanās Baltijas valstu konferencē “Sākam 

mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 1998. 27.-28. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē 

Daugavpils (Latvija). Nolasīts referāts. 

• Makarevičs V. 1998. 22. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU Mākslu katedras rīkotajā 

starptautiskajā zinātniskajā seminārā. Nolasūts referāts. 

• Makarevičs V. 1997. 11.-12 .novembris (Minska) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

“Пути развития общеобразовательной школы”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

• Makarevičs V. 1997. 21.-24 jūnijs (Rīga) piedalīšanās Vasaras psiholoăiskā universitāte. 

Uzstāšanās par simboliem mākslā. 

2. PUBLIKĀCIJAS 

STARPTAUTISKI RECENZĒTI IDEVUMI EIROPAS MĒROGĀ 

Makarevich, V.(2007) The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the Researcher. 

Spring University,2. Klaipeda University, Klaipeda. 163-169 p.p. 

Makarevičs, V., Dombrovskis, V.(2006) Migration und Toleranc. Migration in Europa: 

Soziologische und psihologische forschungen. Kiev, 159-176 ss. 

432

Makarevičs, V. (2005) Psychological Basis of the Tolerance Pedagogy. :Personal.Color.Natur. 

Music.Scientific Articles of the Fourth International Conference, Daugavpils,.May 18-.21,2005. 

Daugavpils University, 134-145 lpp. 

Макаревич, B. (2004) Толерантность и проблема психологической безопасности. Drošība 

un tautas attīstība. Starptautiskās zinātniskās konferences (2004.g. 1.-2.jūnijs) rakstu krājums. 

Daugavpils, 141-149 lpp. 

Makarevičs, V. (2003) Толерантностъ как проявление культуры учителя ХХ1 века. Teacher 

Education the 21 Century : changes and perspectives. Šiauliai, 173-179 lpp. 

Makarevičs, V., Stičinskis, J. (2002) The Method for Research of Tolerant Statements. 

Scientifical articles of the 3-rd international conference “Person. Color. Nature. Music” may 

15-18, 2002, Daugavpils University, pp.12-20. 

Makarevičs, V. (2000) Tolerance as a Psychological Phenomenon: Raising the Problemю 

Scientifical articles of the second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 

18-20, 2000, Daugavpils Pedagogical University, pp. 33-40. 

Dombrovskis, V., Makarevičs, V., Maslova, M. (2000) Tolerance and its manifestations with the 

secondary school pupils in the process of intergroup perception. Proceedings of the Association 

for Teacher Education in Europe Spring University: Today's reforms for tomorrow’s school's, 

Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas,. 70-75. p.p. 

ZINĀTNISKIE RAKSTI BALTIJĀ 

Makarevičs, V. (2006) Psiholoăiskā drošība un tolerance. Sociālo zinātĦu vēstnesis, 2006, 

Nr.1.Daugavpils, 87-111 lpp. 

Makarevičius, V. (2004) Ontogenetic peculiarities in the devolopment of creative imagination 

Ugdymo psichologija 2004 m.N.1,.p.p.39-47. 

Makarevičs, V. (2003) Tolerance un demokrātiskā izglītība. Pedagoăija: teorija un prakse. 

Rakstu krājums, 1 daĜa, Liepāja, 166-175 lpp. 

Makarevich, V., Maslova, M. (2002). Personality Corelates of Tolerance. Psychology in the 

Baltics: At the Crossroads. Abstracts from the 5-th International Baltic Psychology 

Conferece.August 22-25, 2002 in Tartu, Estonia. Tartu , pp. 38 

ZINĀTNISKIE RAKSTI LATVIJĀ 

Makarevičs, V. (2008) Skolotāja-pētnieka identitātes veidošana. Sabiedrība, 

integrācija,iIzglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2008.g. 22.-23. februāris. 

Rēzekne, 63-70 lpp. 

Makarevičs, V. (2004) Personības tolerances korelācija Pedagoăija : Izglītības zinātnes un 

pedagoăija mūsdienu pasaulē. Rīga, Latvijas Universitāte, 43-50 lpp. 

433

Makarevičs, V. (2001) Tolerance as a psychological Problem. Tolerance u citas psiholoăiskās un 

pedagoăiskās problēmas. Daugavpils, 2001. lpp. 29-38 

Makarevičs, V. (2001) Modern psychology, it’s problems and prospects. Tolerance un citas 

psiholoăiskās un pedagoăiskās problēmas, Daugavpils, 2001. lpp. 94-96 

Makarevičs, V. (2000) Psiholoăija skolā: no priekšmeta ar problēmām līdz problēmām bagātam 

priekšmetam Skolotājs, Nr. 6 2000, 33.-34.lpp. 

Макаревич, В. (1999) Краткое введение в психоанализ. психоанализ. Краткое введение в 

психоанализ, 1-133 с. 

Макаревич, В. (1999) Мальчик из города N. Краткое введение в психоанализ. Даугавпилс, 

134-143 с. 

Макаревич, В. (1999) Приоткритая дверь в глубины бессознателъного. Краткое введение в 

психоанализ. Даугавпилс, 144-179 с. 

Макаревич, В. (1997) Приоткрытая дверь в глубины бессознательного. Даугавпилс, 45 с. 

Макаревич, В. (1996) Психология развития: предмет и задачи. Даугавпилс, 19 с. 

Макаревич, В. (1996) Исторический обзор основных теорий психического и личностного 

развития человека. Даугавпилс, 34 с. 

Макаревич, В. (1996) Методология исследовательской и диагностической работы в 

психологии. Даугавпилс, 25 с. 

Кокина,И., Макаревич, В. (1993) Психология развития человека. Даугавпилс, 104 с. 

PROJEKTI 

EIROPAS PROJEKTI 

Leonardo da Vinci projekts Nr. 2004-ISL /04/B/F/PP-164001. Adult screening instrument on 

the internet dyslexic; motivational strategies. Sadarbībā ar Islandes, Dānijas, Francijas, 

Rumānijas partneriem) (2004-2007.g.). 14 400EUR. Koordinators Latvijā. 

Aktivitātes projektā. 

Makarevičs, V.(2007) Grāmatas „Motivational interview strategies for people with dyslexia” 

tulkošana latviešu un krievu valodā 

Makarevičs, V., Iliško. D. (2006) Piedalīšanās seminārā Aarhusā (Dānijā) 2006.g. 27.septembrī. 

Pētījuma rezultatus prezentācija 

Makarevičs, V. Kravale M. (2006) Testa tulkošana. Eksperimenta organizēšana. Datu apstrāde. 

Makarevičs, V. (2006) Semināra organizācija Daugavpilī. 16.-18. maijs. 

Makarevičs, V. , Maslova M.(2006) Piedalīšanās seminārā Parīzē. 26.-27. maijs. 

434

Makarevičs, V. (2004) Piedalīšanās seminārā Rejkjavikā 5.-6. novembris. 

LATVIJAS PROJEKTI 

Makarevičs, V. (2007) IZM projekts Karjeras attīstības atbalsts reăionālajā universitātē 

ilgtspējīgas attīstības un nodarbinātības veicināšanai (vad. doc. E.Olehnoviča). Pētnieks. 

Makarevičs, V. (2006) IZM projekts Uz ilgspējību orientēta ptnieka identitāte maăistra studiju 

programmās psiholoăijā un pedagoăijā Daugavpils Universitātē (vad. prof. Pipere A.). Pētnieks. 

Makarevičs, V. (2003-2005) LZP grants :Tolerance kroskulturālā kontekstā. Projekta vadītājs. 

Makarevičs, V. (1998-2002) LZP grants: :Tolerances sociāli psiholoăiskās problēmas 

pedagoăiskais process. Projekta vadītājs. 


• Novadīti 65 maăistra darbi 

• Lekciju un semināru vadīšana 

Psiholoăijas teoriju vēsture 

Psihoanalītisko teoriju apskats 

Attīstības psiholoăija 

Pedagoăiskā psiholoăija 

Mākslas psiholoăijas problēmas 

Tēla psiholoăija 

Projektīvie testi 

Mākslas psiholoăija 

Personības izaugsmes tehnoloăijas 

• Studiju kursu programmu izstrādāšana 

Psiholoăijas bakalaura akadēmiskajā programmā 

Attīstības psiholoăija 

Pedagoăiskā psiholoăija 

Juridiskā psiholoăija 

Tēla psiholoăija 

Projektīvie testi 

CITAS AKTIVITĀTĒS 

Makarevičs, V. (2007) Iepazīšanās ar profesionālās izglītības sistēmu Norveăija. 2.-8. jūlijs. 

Makarevičs, V. (2006) Iepazīšanās ar profesionālās izglītības sistēmu Vacijā un Holandē. 3.-9. 

jūlijs. 

Makarevičs, V. (2001) Rakstu krājuma “Tolerance un citas psiholoăiskās un pedagoăiskās 

problēmas” redaktors. 

435 

ValērijsMakarevičs

VIJA GUSEVA 

436 


Darba vietas adrese: 

Parādes iela 1- 204 

Daugavpils, LV5400 

Tel.Nr. 26063433 

E-pasts: v.guseva@e-apollo.lv, vija.guseva@du.lv 

Dzimusi Valmierā 04.04.1960. 


2002.g.-2006.g.Studijas pedagoăijas doktorantūrā, Daugavpils Universitāte 

1999.g. Izglītības zinātĦu maăistra grāds pedagoăijā, LatvijasUniversitāte 

1996.g.-1999.g.Studijas pedagoăijas maăistrantūrā, Speciālās pedagoăijas apakšnozarē, Latvijas 


1987.-Diploms specialitātē: Pirmsskolas izglītības inspektore, Pedagoăijas un psiholoăijas 

pasniedzēja pedagoăiskajā skolā 

1982.g.-1987.g.Studijas ěeĦingradas Hercena v.n. Valsts pedagoăiskajā institūtā, Pirmsskolas 

izglītības fakultātē 

1978.g.-atestāts Dobeles R. Eihes vidusskolā 


2001.g.-DU Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedras lektore 

1993.g.-2001.g. Aizkraukles specializētā pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte”, tiflopedagogs 

1983.g.-1993.g. Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestāde “Zīlīte”, audzinātāja-metodiėe 

1980.g.-1983.g. Strenču pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde, vadītāja 

1978.g.-1980.g. Strenču pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde, audzinātāja 


Konferences 

Guseva, V. 2007. gads 17.-21. oktobris (Daugavpils Universitāte, Latvija), 5. Starptautiskā 

konference “Person. Color. Nature. Music”, prezentācija: „Skolēnu ar īpašām vajadzībām 

iekĜaušanas vispārizglītojošajās skolās principi” 

Guseva,V. 2007. gads 30.maijs- 2.jūnijs (Debrecena, Ungārija), 5.Starptautiskā JTET konference 

“Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” posteris: „Process and Experience of Differentiating 

Primary School Learners with Special Needs in Daugavpils Schools” 

Guseva V. 2006. gads 31.maijs- 3.jūnijs (Helsinki, Somja) 4. Starptautiskā JTET konference 

“Sustainable Development. Culture. Education” posteris: „Princciples of Efficient Inclusion of 

Children with Special Needs in Primary School of General Education” 

Guseva V. 2005.gads novembris (ViĜĦa, Lietuva) Starptautiska conference “Education Policy 

Transformations” prezentācija: “Informal Education of Youth and Inclusive Environment”.

Guseva V. 2005. gads 31.maijs-3.jūnijs (Vechta, Vācija) 3. Starptautiskā JTET konference 

“Sustainable Development. Culture. Education” posteris: . “The Formation of Tolerant 

Orientation and its Components in Relation to Peers with Functional Disturbances”. 

Guseva V. 2004.gads 14.-16.aprīlis (Tallina, Igaunija) 2. Starptautiskā JTET konference 

“Sustainable Development. Culture. Education” prezentācija: „Eingliederung und Toleranz als 

Mittel in der Arbeit der Grundschullehrer” 

Publikācijas 

Guseva,V. (2007) Principles of Efficient Inclusion of Children with Special Needs in Primary 

School of General Education. Scientific articles of the 5th International Conference “Person. 

Color. Nature. Music”, Daugavpils University, ISBN-978-9984-14-367-5, 116-125 pp. 

Guseva V., Altāne J., Iliško D., (2006) Redefining an Attitude towards Marginalized Groups in 

Latvia. At-Risk Population. Sociolinguistic and Educational Issues. Dominant Publishers and 

Distributors. NEW DELHI-11OOO2 (ed. By Smita Sinha & Abha Gupta) 167 – 178 pp. 

Kravale M., Guseva V.(2006) Informal Education of Youth and Inclusive Environment. Acta 

Paedagogica Vilnensia.Vilnius University Publishing House.40-46 

Guseva V. (2005) The Formation of Tolerant Orientation and its Components in Relation to 

Peers with Functional Disturbances. 3. strptautiskā JTET (JORNAL OF TEACHER 

EDUCATION AND TRAINING) konference. Sustainable development. Culture and education. – 

Vechta, Vācija. CD 377.- 386. 

Guseva V., Altāne J., (2004) Bērnu ar īpašām vajadzībām sociāli pedagoăiskā adaptācija 

integrācijas procesā. PROCEEDINGS OF THE INTERNATIONAL SCIENTIFIC 

CONFERENCE. Jelgava, Latvija. 104. – 109. lpp. 

Guseva V., (2003) Teachers’ perspective on the integration of visually impaired children in the 

primary grades of general education schools. 1 . strptautiskā JTET (JOURNAL OF TEACHER 

EDUCATION AND TRAINING) konference. Sustainable development. Culture and education 

.Daugavpils, Latvija. 124.- 134 lpp. 

Līdzdalība projektos 

Guseva V. No 2005.gada ES Comenius programmas INCLUES projekta “Ėompetents 

iekĜaujošas klases skolotājs un viĦa sagatavošana darbam iekĜaujošā klasē” (organizētāji- IAC) 

sadarbības partnere 



Audzināšanas teorija un metodika 

Sociālā pedagoăija 

Speciālā pedagoăija 

Ieskats Portidžas mācību sistēmā 

437


2006. gads Daugavpils universitātes Ētikas komisijas locekle 


2006.gads VIKNVA (Vispārējās izglītības novērtēšanas valsts aăentūra) Skolu akreditācijas 

eksperte 

1998. gads Latvijas Portidžas mācību sistēmas konsultante 

438 

Vija Guseva

439 


Anastasija Antropa Dzimusi 1940.gada 1.oktobrī Krāslavas rajona Izvaltas 

pagastā, dzīvo KauĦas ielā 72 dz.55, Daugavpils, LV 5404, 

tālr.254-32985 

Darba vieta 

Izglītība un akadēmiskie grādi 

Augstākā 

1958.-1963. 

1993. 

Ėīmijas maăistre 

1993. 

Pedagoăijas maăistre 

Darba pieredze 

1963.-1967. 

Daugavpils Universitāte, Ėīmijas un ăeogrāfijas katedra – 

lektore. 

Adrese: Vienības iela 13, Daugavpils, LV 5401 

Daugavpils Centra ăimnāzija – ėīmijas skolotāja. 

SaskaĦas pamatskola - ėīmijas skolotāja. 

Daugavpils Pedagoăiskā institūta Bioloăijas un ėīmijas 

fakultātes studente, specialitāte: bioloăija, ėīmija un 

lauksaimniecības pamati, kvalifikācija – bioloăijas, ėīmijas 

un lauksaimniecības pamatu vidusskolas skolotāja. 

Ar LU Ėīmijas fakultātes Domes lēmumu piešėirts ėīmijas 

maăistra grāds (neorganiskās ėīmijas virziens). 

Ar DPU Mācību padomes lēmumu piešėirts Pedagoăijas 

maăistra grāds ėīmijas mācīšanas metodikas apakšnozarē. 

DPI Bioloăijas un ėīmijas fakultātes Ėīmijas katedra – vec. 

laborante 

1967.-1981. DPI Bioloăijas un ėīmijas fakultātes Ėīmijas katedra – 

asistente 

1981.-1992. DPI Bioloăijas un ėīmijas fakultātes Ėīmijas katedra – 

vecākā pasniedzēja 

No 1992.gada DPU Bioloăijas un ėīmijas fakultātes Ėīmijas katedra – 

lektore 

Publicētie darbi 

3 mācību publikācijas 9 citas publikācijas 

6 metodiskie raksti 10 programmas 

Akadēmiskie kursi 

Vispārīgā ėīmija 

Analītiskā ėīmija 

Ėīmijas mācīšanās metodika 

Neorganiskā sintēze 

Bioėīmija 

Stehiometrija 

Laboratorijas darbu tehnika 

Alternatīvās darba formas ėīmijā 

NotekūdeĦu attīrīšanas un atkritumu pārstrāde 

Zinātniskās intereses 

Skolas ėīmijas kursa ėīmiskā eksperimenta pilnveides ceĜi


200_.gada __.__________ 

440 

un līdzekĜi. 

Laboratorijas darbu tehnika skolas ėīmijas kursā. 

1.Pieredzes apmaiĦas brauciens uz Vehtas pedagoăisko 

augstskolu un iepazīšanās ar ėīmijas mācību procesu 

Vācijas un Nīderlandes skolās (2001.g.). 

2. Tālākizglītības kursi „Pamatskolas mācību priekšmetu 

bilingvālās apguves metodika” – LR Izglītības un Zinātnes 

Ministrija – Pedagogu Izglītības Atbalsta Centrs (36.st.) 

Apl. Nr. 01-65-28, 2002.g. 

3. Profesionālās meistarības pilnveides kursi „Vispārējās 

vidējās izglītības standarta ėīmijā prasību īstenošanas ceĜi 

un līdzekĜi”, Apl.Nr. 703, 2004.g. 25.-29.okt. 

/A.Antropa/

441 


GATIS OZOLIĥŠ 

050572-11726 

dzimis 1972.g. 5. maijā, ĒrgĜos, 

dzīvo Vienības ielā 38 -7, Daugavpilī 

tel. 9119783, e-pasts: gatis@dau.lv 

SVEŠVALODAS: 

Krievu – pilnā apjomā, vācu un angĜu valodas – lasīt un rakstīt prasme, elementāras sarunvalodas 

iemaĦas. 

IZGLĪTĪBA UN 

ZINĀTNISKIE GRĀDI: 

1998.-2001.g. Doktorantūra (DU) 

1994.-1996.g. Maăistrantūra DPU HF kultūras vēsture; 

maăistra grāds kultūras vēsturē 

augstākā 

1990.-1994.g. DPU Humanitārā fakultāte, latviešu valodas 

un literatūras un Latvijas kultūras vēstures 

skolotājs, bakalaura grāds Latvijas kultūras 

vēsturē 

vidējā 

1979.-1990.g. ĒrgĜu vidusskola 

DARBA PIEREDZE: 

2001. 01. 11. – 

30. 06. 2005. katedras vadītājs DU Humanitārā fakultāte, Latviešu 

literatūras un kultūras katedrā 

1997.g. lektors DU Humanitārā fakultāte, Latviešu 

literatūras un kultūras katedrā 

1994.g. asistents DPU Humanitārā fakultāte, Latviešu 

literatūras un kultūras katedra 

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS: 

NOZĪMĪGĀKĀS ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS: 

1. Totēmisms un pasaka//Letonica. 11. Humanitāro zinātĦu žurnāls. Literatūra. Folklora. 

Māksla. – Rīga: LFMI, 2004. – 63. – 75. lpp.

442 

2. Dzīvnieku patrons, dēms un prototēmisms//Platforma II. Latvijas Universitātes 

filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu 

krājums. – Rīga: Zinātne, 2004. 

3. Totemoloăija: vēsture, saturs un problemātika//Humanitāro ZinātĦu Vēstnesis 6. – 

Daugavpils: DU HF, 2004. – 7. – 27. lpp. 

4. Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti//Humanitāro zinātĦu vēstnesis. 2003. 

N. 3. – 7. – 16. pp. 

5. Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu folklorā//Platforma. 

Latvijas Universitātes filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un 

bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. – Rīga: Zinātne, 2003. 73. – 87. pp. 

6. Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās//Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Rakstu 

krājums, 7. – Liepāja: LiePA, 2002. - 280. – 292. pp. 

7. Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās//Valoda un literatūra kultūras apritē. 650. sēj. – 

Rīga: LU, 2002. – 250. -259. pp. 

8. Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)//AtmiĦa kultūrvēsturiskā kontekstā. 

Starptautiskas konferences materiāli 1. – Daugavpils: DU Saule, 2002.- 94. – 101.pp. 

9. Latviešu folkloras totēmi: antropoloăiska un socioloăiskā tradīcija//Literatūra un kultūra: 

process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 4.–Daugavpils: DU: Saule, 

2002.- 9 .- 16. pp. 

10. Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā//Letonica. Humanitāro zinātĦu žurnāls. 

Literatūra. Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, 2002. – 55. – 75. pp 

PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCĒS UN 

SEMINĀROS (2000 – 2005): 

Baltistika kā sava un svešā filoloăija. Waršava Marts 10, 2005. 

ZiĦojums: Radniecības struktūra un simboli latviešu precību rituāla tautasdziesmās. 

Humanitārās zinātnes jaunajā Eiropā. KauĦa, Janvāris 13 – 14, 2005. 

ZiĦojums: Problem of Totemism in Folklore. 

DU HF XV zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 27 - 28, 2005. 

ZiĦojums: Radniecības simbolika dabas kodā (daži latviešu tautasdziesmu piemēri). 

Kultūras krustpunkti. Rīga Novembris 12, 2004. 

ZiĦojums: Totēmisms austrāliešu tradicionālajās kultūrās. 

Barondiena 2004. Rīga Oktobris 29, 2004 

ZiĦojums: Dabas sugas sociālā funkcija latviešu tautasdziesmās. 

DU HF XIV zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 29 - 30, 2004. 

ZiĦojums: Totēmisma rituālā teorija. 

Globalizācija un kultūra. Daugavpils Decembris 4 – 5, 2003. 

ZiĦojums: Totēmisma lokālie un globālie aspekti. 

Barondiena 2003. Rīga Oktobris 31, 2003. 

ZiĦojums: Totēmisms un pasaka.

Latvijas Universitātes 61. zinātniskā konference. „LU Filoloăijas fakultātes jauno zinātnieku 

konference”. Rīga, Marts 7, 2003. 

ZiĦojums: Totēmisma socioloăiskā teorija. 

„Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. Liepāja Marts 1, 2003. 

ZiĦojums: Totēmiskā mīta metamorfozes latviešu folklorā. 

DU HF XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 30-31, 2003. 

ZiĦojums: Latviešu tautasdziesmu pagalma mītiskie aspekti. 

X starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. Daugavpils, Aprīlis 5-6, 2002. 

ZiĦojums: Pagalms latviešu tautasdziesmās. 

„20. gs. kultūras paradigmas”. Daugavpils, Marts 15-16, 2002. 

ZiĦojums: Totēmisma definīcijas problēma XX. gs. kultūrā. 

„Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. Liepāja, Februāris 22, 2002. 

ZiĦojums: Triksters latviešu dzīvnieku pasakās. 

Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. „Valoda un literatūra kultūras kontekstā”. Rīga, 

Februāris 15, 2002. 

ZiĦojums: Etioloăijas elementi latviešu dzīvnieku pasakās. 

Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. „Latviešu literatūra, folklora, māksla un 

pasaules konteksts”. Rīga, Februāris 12, 2002. 

ZiĦojums: Totēmisma definīcijas problēma. 

DU HF XII zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 30-31, 2002 

ZiĦojums: Gudriniece Lapsa un citi zvēri (trikstera cikls). 

„AtmiĦa kultūrvēsturiskajā kontekstā”. Daugavpils, Maijs 10-11, 2001. 

ZiĦojums: Ko atceras totēmiskajos mītos? 

IX starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. Daugavpils, Aprīlis 5-7, 2001. 

ZiĦojums: Māja latviešu tautas pasakās. Iespējamie totēmisma relikti. 

„Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. Liepāja Marts 2001.g. 27. februārī. 

ZiĦojums: Totēmiskais sencis latviešu tautas pasakās. 

Latvijas Universitātes 59. zinātniskā konference. „Valoda un literatūra kultūras kontekstā”.Rīga, 

Februāris 8, 2001. 

ZiĦojums: Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās. 

DU HF XI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, Janvāris 25-26, 2001. 

ZiĦojums: Antropomorfiskie totēmiskie palīgi latviešu tautas pasakās. 

„Mīts kultūrā”. Zinātniska konference. Daugavpils, Maijs 5, 2000. 

ZiĦojums: Mīts par Kurbadu. 

DU HF X zinātniskie lasījumi. Daugavpils, Janvāris 27-29, 2000. 

ZiĦojums: Augu totēmi latviešu folklorā. 

SAĥEMTIE ZINĀTNISKIE GRANTI UN STIPENDIJAS: 

LZA Doktorantūras grants 01.07.-01.10. 2001. 

Ernst-Moritz-Arndt Universitaet Greifswald Grants 07. – 13. 08. 2005. 

PEDAGOĂISKĀ DARBĪBA: 


Docētie studiju kursi bakalaura studiju programmā: 

443 

• Pasaules kultūras vēsture

444 

• Latvijas kultūras vēsture 

• Filosofiskā doma Latvijā 

• Grāmatniecība Latvijā 

• Baltu mītoloăija 

• Mītu analīze (mīts un rituāls) 

• Totēmisms 

• Kultūras antropoloăija 

• Folklora 

Docētie studiju kursi maăistra studiju programmā: 

• Kultūras filosofija 

• Mītu poētika 

• Folklora un literatūra 

Docētie studiju kursi tālākizglītības studiju programmā: 

• Baltu mītoloăija 

• Latvieši mītoloăija 

ORGANIZATORISKAIS DARBS: 

• Rīcības komitejas vadītājs zinātniskai konferencei „Mīts kultūrā” (Daugavpils, 2000.g. 5. 

maijs). 

• DU Revīzijas komisijas vadītājs (no 2004. gada aprīĜa). 

23. 08. 2005. G. OzoliĦš

445 

Vārds Uzvārds Baiba Felce 

Dzimšanas gads, datums, 

vieta 

Izglītība 

(kad un ko beidzis (-usi)) 

Darbības gadi universitātē, 

zinātniskie vai akadēmiskie 

grādi, ieĦemanie amati 

Pētniecības virzieni (tai skaitā 

aizstāvētās disertācijas, aizst. 

datums, vieta, disertācijas 

nosauk.) 

Publikācijas 

( monogrāfijas, daiĜdarbi, 

zinātniskie un zinātniskimetodiskie 

darbi) 

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS 

22.03.62. 

ěaudonas pagasts 

Augstākā 

1980. – 1985.g. – P. Stučkas Latvijas valsts 

universitāti; 

1995. – 2000.g. –studēja doktorantūrā DU 

1985. – 1988.g. – DPI Filosofijas un 

politekonomikas katedras 

laborante; 

kopš 1991.g. – DPU EN Socioloăijas, 

filosofijas un ekonomikas 

katedras asistente 

1998. – 2001.g. – DPU EN Ekonomikas un 

sociālo zinātĦu katedras 

asistente 

kopš 2001.g. – DU SZF Socioloăijas katedras 

lektore 

kopš 2004.g. – Izglītības zin. maă. pedagoăijā 

Virz: - saruna kā mūsdienu komunikācijas 

priekšnosacījums; 

- filosofijas (ētikas un estētikas) mācīšana 

metodoloăijas pilnveide – 

līdzdarbošanās Latvijas, Dānijas un 

Anglijas kopprojekta ietvaros (TEMPUS 

un CIVICS) 

- izstrādāti akadēmiskie kursi filosofijas vēsturē, ētikā 

un estētikā, mākslas fenomenoloăijā. 

1. Pasaules uzkata pilnveidošana estētikas kursā// 

Atjaunotnes ideoloăija un studentu pasaules uzskata 

veidošana. – 74. – 76 lpp., DPI, 1989.g. 

2. Dzīvības un nāves jautājuma apjēgsme mūsdienu 

ekoloăiskas situācijas kontekstā // Starpt. konf. 

Rakstu krājums “Kultūra, ekoloăija, pedagoăija”. – 

Daugavpils, 1993. 

3. Atrast jēgu // LDAB DPU organizācijas 

informatīvais biĜetens. – DPU Nr.4., 17. – 18.lpp. 

4. K.Raudive par daiĜumu un patiesību.//Raksti II sēj. – 

Rēzekne. 1998. 38. – 43. lpp. 

5. Taisnīga attieksme katram pret sevi // Sāksim 

mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi. 

Sākumskolas skolotāju konf. materiāli. – DPU, 17 –

Stažēšanās ārvalstīs, 

starptautiskā sadarbība ar 

zinātni saistītos jautājumus 

Darbība ar zinātni saistītās 

sabiedriskās organizācijās 

(kur, kad, kāds pienākums 

tika veikts) 

Apbalvojumi, prēmijas, goda 

nosaukumi u.c. 

446 

18 lpp., 1998.g. 

6. Philosophie in der Schulen Lettland // Europa Forum 

Philosophie Bulletin34. – 1996., s.7 – 10 

7. Informationen aus Lettland // Europa Forum 

Philosophie. Bulletin 37. – 1997., s.18 –20. 

8. Mājai sava dienasgrāmata // Mans Mazais. – 99/10 

16. –17. lpp. 

9. Ētisko vērtību iedzīvināšanas pamatmehānisms // 

DPU EN pasniedzēju un studentu zinātniski 

metodiskās konferences “Akadēmiskās izglītības 

problēmas universitātē” rakstu krājums. – 


10. Domātprieks. Integrēts mācību metodisks līdzeklis. – 

(Autoru kolektīvs), R., Filosofiskās Izglītības Centrs, 

2001. 

11. Nenotveramā netveramība// starpt. konf. „Eksistence 

un komunikācija: S.Kirkegoram -190”. – R., 2003. 

12. Bēgt vai emigrēt?// Literatūra un kultūra: process, 

mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu 

krājums.V.– Daugavpils: Saule, 2004.- 17. – 19. lpp. 

13. Sapratnes iztēle un izvēle// Literatūra un kultūra: 

process, mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un 

kultūra. Zinātnisko rakstu krājums.VI. – Daugavpils: 

Saule 2005. 74. – 79. lpp. 

1995.g. - iesaistījusies Starptautiskajā 

Filosofijas Profesoru 

Asociācijas darbībā ( AIPP) 

- piedalījās AIPP reăionālajā 

kongresā (ViĜĦā); 

- IV Starptautiskajā simpozijā 

( Leipcigā); 

1997.g. - AIPP kongresā ( Rīgā) 

1998.g. Rīgā tiek nodibināts Filosofijas Izglītības Centrs 

(FIC). Ir viena no līdzautorēm, organizatorēm un 

dalībniecēm. 

Kopš 1996.g. piedalās kursa “Filosofija bērniem” 

ieviešana Latvijā. Šai sakarā iegūts “International 

Council for Philosopical Inquiry with Children” 

sertifikāts 

_______________ B. Felce

447 


Vārds Uzvārds Ainārs Felcis 

Dzimšanas gads, datums, 

vieta 

Izglītība 

(kad un ko beidzis (-usi)) 

Darbības gadi universitātē, 

zinātniskie vai akadēmiskie 

grādi, ieĦemanie amati 

Pētniecības virzieni (tai skaitā 

aizstāvētās disertācijas, aizst. 

datums, vieta disertācijas 

nosauk.) 

Publikācijas 

( monogrāfijas, daiĜdarbi, 

zinātniskie un zinātniskimetodiskie 

darbi) 

08.02.58. 

Kuldīga 

Augstākā 

1980. – 1985.g. – P. Stučkas Latvijas valsts 

universitāti; 

1989. – 1992. g. – LU doktorants 

1985. – 1989.g. – DPI Filosofijas un 

politekonomikas katedras 

asistents; 

kopš 1992.g. – DPU EN Socioloăijas, filosofijas 

un ekonomikas katedras lektors 

1998. – 2001.g. – DPU EN Ekonomikas un sociālo 

zinātĦu katedras lektors 

kopš 2001.g. – DU SZF Socioloăijas katedras lektors 

kopš 2004.g. – Izglītības zin.maă. pedagoăijā 

Virz.: - dialektiskais un vēsturiskais materiālisms; 

- filosofijas vēsture, kultūras teorija 

- (kopš 1997.g.) turpmākizglītības kursi 

pedagoăiskajiem darbiniekiem; 

- (kopš 2000.g.) ētikas un estētikas pamati 

- Tiek veikts pētījums promocijas darbam 

“Atsvešināšanās jēdziena izveide un vieta 

eksistenciālisma filosofijā” 

- izstrādāti akadēmiskie kursi filosofijas vēsturē 

3 gadu ciklam, kultūras teorijā, ētikā un 

estētikā, sociālajā antropoloăijā. 

1. Vērtību sistēma un pasaules uzskats. Problēmas 

filosofiskais aspekts // Atjaunotnes ideoloăija un studentu 

pasaules uzskata veidošana. – DPI, 1989.g., 71.-74. lpp. 

2. Ekoloăija un ētika. Īss ieskats problēmas vēsturē // 

Starptautiskās konferences. “ Kultūra, ekoloăija, 

pedagoăijas process” rakstu krājums. – Daugavpils, 

1993.g. 

3. Dzīvnieku “tiesības” kā tikumības problēma // LDAB 

DPU organizācijas informatīvais biĜetens Nr.6. – DPU, 

1993., 9. –11.lpp. 

4. K. Raudive par kultūras un civilizācijas konfliktu// Raksti 

II sēj.. – Rēzekne, RA, 1998.g., 43.-48.lpp. 

5. Gabriels Marsels un patiesās esamības meklējumi// 

Latvijas LZA Vēstis. 52.sēj. – 1998.g., 53.-60.lpp. 

6. HēgeĜa atsvešināšanās teorija un mūsdienas // DPU

Stažēšanās ārvalstīs, 

starptautiskā sadarbība ar 

zinātni saistītos jautājumus 

Darbība ar zinātni saistītās 

sabiedriskās organizācijās 

(kur, kad, kāds pienākums 

tika veikts) 

Apbalvojumi, prēmijas, goda 

nosaukumi u.c. 

448 

Zinātniskie raksti. HF X Zinātniskie lasījumi. – DPU, 

2000.g., 43.-50.lpp. 

7. Eksistence un subjektīvais domātājs //DPU EN 

pasniedzēju un studentu zinātniski metodiskās 

konferences 

“ Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē “rakstu 

8. krājums. – Daugavpils, Saule, DPU, 2001. 11. – 13. lpp. 

9. Filosofija un politika // HF Zinātniskie lasījumi. – 


10. Kinorealitāte un realitāte // Homo Aestheticus: no 

mākslas filosofijas līdz ikdiens dzīves estētikai. – Rīga, 

Tapals, 2001.- 267.–279.lpp. 

11. Kinorealitāte un realitāte savas realitātes 

meklējumos//AtmiĦa kultūrvēsturiskā kontekstā. – 

Daugavpils, Saule, 2002. – 81. - 89 lpp. 

12. Trimdas metafizika // Literatūra un kultūra: process, 

mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums. V – 

Daugavpils, Saule, 2004.- 11.-17. lpp. 

13. Atsvešinājums un mūsdienu pasaules apjēgums // 

Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. 

Globalizācija un kultūra. Zinātnisko rakstu krājums. VI – 

Daugavpils, Saule, 2005. – 19. – 24. lpp. 

1994.g. - iesaistījies Starptautiskajā Filosofijas 

Profesoru Asociācijas darbībā ( AIPP) 

1994.g. – piedalījās AIPP kongresā Vācijā 

1995.g. - piedalījās AIPP reăionālajā kongresā 

(ViĜĦā); 

1997.g. - AIPP kongresā ( Rīgā) 

Kopš 1998.g.- darbojas dibinātajā Filosofiskās izglītības 

centrā(FIC), kas darbojās “International 

Council for Philosophical Inquiry with 

Children” paspārnē. 

Kopš 1998.g.- piedalās “Sorosa fonds –Latvija” 

programmas “ PārmaiĦas izglītībā” 

projektā “ Lasīšana un rakstīšana 

kritiskās domāšanas attīstīšanai”. 

1996.g. – iegūts “International Council for Philosopical 

Inquiry with Children” sertifikāts 

_____________ A.Felcis

BORISS VOLKOVIČS 

Dzimšanas datums: 16.11.1936. 

449 


(CURRICULUM VITAE) 

Darba vietas adrese: Parādes iela, 1, Daugavpils Universitāte; Daugavpils, LV 5400, Tālr.: 54- 

28629. 

Mājas adrese: Viestura iela, 88/92 – 9, Daugavpils, LV 5403. Tālr.: 5420287 

Mob. tālr.: 6739059, e-mail: boriss@dau.lv; boris@apollo.lv 

Izglītība: 

1993 –Daugavpils Pedagoăiskā Universitāte, maăistra grāds vēsturē 

1955. gadā beidzu Daugavpils 3. vidusskolu. 

1955. – 1960. g. – Daugavpils Pedagoăiskais institūts, ieguvu vēstures un krievu valodas 5. – 7. 

kl. skolotāja kvalifikāciju 

Nodarbošanās: 1959 Krievu un aizrobežu literatūras katedras laborants 

1962 Marksisma ĜeĦinisma vecākais laborants 

1964 Marksisma ĜeĦinisma katedras kabineta vadītājs 

1967 Filozofijas un politekonomijas katedras pasniedzējs 

1971 – 1991 Filozofijas un politekonomijas katedras vecākais 

pasniedzējs 

1991 – 1996 Socioloăijas, filozofijas un ekonomikas katedras 

vecākais pasniedzējs (lektors) 

Kopš 1996 Ekonomikas un sociālo zinātĦu (socioloăijas) katedras lektors 


- 1993 – 2005. g. - vairāk nekā 45, t.sk. dažās grāmatas (Евреи в Даугавпилсе 

(Даугавпилс, 1993;līdzaut.), 

- Страницы истории еврейского народа (Даугавпилс, 1995; līdzaut.), 

- Еврейские организации в Даугавпилсе (Даугавпилс, 1998), 

- Из истории еврейской культуры в Латвии (1918 – 1940) в двух частях. – 

Даугавпилс, 2002. 


Reliăijas Vēsture; Ebreju Vēsture un Kultūra Latvijā; Sporta Vēsture Latvijā 

Akadēmiskie kursi: 

Reliăijas Vēsture 

Loăika 

Sporta Vēsture 

Reliăijas psiholoăija 

Reliăijas socioloăija

SPORTA SKOLOTĀJS - Daugavpils Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?