2011.g. novembris Nr.3 - Jelgavas 1. ģimnāzija

More documents

Recommendations

Info

10 Absolventi Santa Logina Nedēļa latvāņu dzimtenē jeb ar bitēm nekad neko nevar zināt Kā katru vasaru daudzu gadu garumā, arī šogad baltu filoloģijas otrā kursa valodnieki turpināja jau Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna 1900. gada vasarā iesākto tradīciju vākt latviešu valodas izlokšņu materiālu. Pēc K. Mīlenbaha domām, šādam ceļojumam bija pienācis pēdējais laiks, jo pret izloksnēm „sabiedrojušās skolas, grāmatas un māju iepirkšana”. Patiešām, līdz ar skolu rašanos un literārās valodas izplatīšanos, skoloto cilvēku skaita pieaugumu un dzimtbūšanas atcelšanu, kā rezultātā cilvēki no sādžu tipa dzīvesvietām pārcēlās uz viensētām, izlokšņu valoda tapa apdraudēta. Abu izcilo valodnieku iesākto darbu jau vairāk nekā gadsimtu turpina valodnieki visā Latvijā. Arī Latvijas Universitātes studenti dialektoloģijas prakses ietvaros šovasar devās piecu dienu ilgā ekspedīcijā uz Latgales laukiem ar mērķi noskaidrot robežu, kur beidzas augšzemnieku dialekta nesēliskās izloksnes un sākas sēliskās. Izrādās, padomju laika ekspedīcijās iegūtie rezultāti atšķiras no mūsdienu situācijas, tāpēc pasniedzēji ņēma talkā studentus, lai noskaidrotu patieso situāciju. Šobrīd tiek arī rakstīta grāmata, kurā būs atrodamas ziņas par divu gadu ekspedīciju rezultātiem. Piedalījos ekspedīcijā no 25. līdz 29. jūlijam. Mana grupa (kopā astoņi cilvēki — trīs pasniedzēji un piecas studentes) devās uz Barkavas pagastu, kas atrodas pie pašas Vidzemes–Latgales robežas netālu no Varakļāniem. Pirmās dienas vakarā tūlīt pēc iekārtošanās kopmītnēs, vārītiem kartupeļiem un tikko lasītu gaileņu mērces vakariņās un pirmajām norādēm par gaidāmo darbu devāmies iepazīt apkārtni. Pirmā ekskursija bija uz lielāko Latvijas ezeru — Lubānas ezeru — ar mērķi nopeldēties. Taču liela bija meiteņu vilšanās, kad pat pēc vairāk nekā pusstundas ilga brauciena cauri gandrīz trīsmetrīgām latvāņu audzēm, vēlāk purvam ceļa abās pusēs neizdevās atrast vietu, kas būtu piemērota peldei purvainās vides dēļ. Nopriecājušās par burvīgo saulrietu un sapratušas, ka skaistums šeit ir nešķirams no mežonības, devāmies atpakaļ uz kopmītnēm, lai gatavotos pirmajai īstajai prakses dienai. Mūsu galvenais uzdevums prakses laikā bija atrast teicējus, kas dzimuši un mūžu nodzīvojuši Barkavā, turklāt svarīgi, lai viņu dzimta šeit būtu dzīvojusi vismaz trijās paaudzēs — tikai šādi teicēji var sniegt patiesas ziņas par valodu. No vietējās novadpētnieces, kas interesējas arī par Barkavas dzimtām, noskaidrojām, ka Teiču purva Siksalā kopā ar dēlu dzīvo kāda sieviete, kas atbilst mūsu kritērijiem, tāpēc devāmies turp. Kā izrādījās, mūsu pirmā teicēja dzīvo vecticībnieku mājā brīnišķīgā vietā ar pasakainu skatu uz ezeru un mežiem. Lai gan sākotnēji viņa nevēlējās ar mums runāt, kā bijusī skolotāja un aktrise atmaiga, redzot tik daudz jauniešu. Tā kā kopš vīra nāves viņa bija izvairījusies no cilvēkiem jau ilgu laiku, jutāmies gandarīti, ka atdevām viņai dzīvesprieku. Varētu šķist, ka dzīve purva vidū ir garlaicīga, taču šī teicēja šķita ar dzīvi apmierināta. Viņai ir savs dārziņš, kur auga pat arbūzi, tikām arī pie āboliem un upenēm. Viņas stāsti par čūsku kāzām ezera krastā pavasaros un bagātīgajiem mežiem un skudru tūkstoši zem kājām uz mirkli lika sajusties kā brīnumu pasakās. Neaizmirstams ir arī piedzīvojums šīs teicējas sētā. Tā kā intervējām viņu pagalmā laikā, kad draudīgi lietus mākoņi mijās ar svelmainiem saules stariem, šķiet, teicējas bitēm radās iebildumi pret astoņiem
svešiniekiem viņu medus ceļu priekšā, tāpēc tās sāka uzbrukt. Divas no mums saņēma bišu dzēlienus kā piemiņu no šīs jaukās pēcpusdienas. Tās pašas dienas vakarā apmeklējām Varakļānu pili un baznīcu. Latgalē jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka šeit liela nozīme ir reliģijai, tāpēc iespējams atrast ļoti daudz baznīcu. Ja vēl nav būts katoļu baznīcā, tad noteikti iesaku kādreiz tādu apmeklēt. Salīdzinot ar luterāņu baznīcām, tās ir daudz greznākas. Katolicisms jau pamatā iemieso lielu spēku, tāpēc skaidrs, ka tas izpaužas arī ārēji. Trešajā dienā turpinājās teicēju meklējumi. Izrādās, īstu teicēju, kas Barkavā būtu nodzīvojuši visu mūžu, nav nemaz tik daudz. Turklāt liela daļa barkaviešu nemaz nerunā latgaliski, pat ja tur dzimuši. Kā noskaidrojām intervijās, to lielā mērā ietekmējis Vidzemes tuvums — latgalieši, sevišķi skolas gados, tikuši apsmieti par savu dīvaino valodu. Kāda Barkavas izcelsmes rakstniece, ar kuru gan sarunājāmies literārajā valodā, jo izloksnē viņa runājusi tikai bērnībā ar vecākiem un šobrīd to darīt būtu grūti, atzina, ka viņas meita vispār nerunā latgaliski. No viņas arī uzzinājām, ka viņas bērnībā Lubānas ezers bijis krietni lielāks, nekā tas ir tagad, tāpēc bijis grūti sagādāt pārtiku. Padomju gados izraktie kanāli ierobežojuši ezeru, un pirmajos gados pēc ezera atkāpšanās zeme bijusi ļoti auglīga. Savukārt pašā Barkavas centrā dzīvojoša teicēja pastāstīja, ka dzimusi tieši Kārļa Ulmaņa apvērsuma dienas rītā, kad visās baznīcās zvanījuši zvani. No šīs teicējas uzzinājām arī daudz interesanta par kara laiku, viņas ģimeni. Izrādās, viņas tēvs bijis slavens muzikants, kas muzicēšanu apguvis pašmācības ceļā, braukājis pa kāzām ne tikai Latgalē, bet arī Kurzemē. Interesanti, ka vietējie prot parādīt, kur beidzas Latgale un sākas Vidzeme. Rīdzinieki noteikti pabrauktu garām grāvim, kas ne ar ko neatšķiras citu vidū, taču tuvākās apkaimes iedzīvotājiem tas ir ļoti svarīgs. Grāvis atdala latgaliešus no vidzemniekiem, katoļus no luterāņiem, līdz ar to atdala divas dažādu tradīciju pasaules, kas bijušas šķirtas vairākus gadsimtus. Arī mūsdienu Latvijas sabiedrību šķeļ vairāki grāvji, taču situācija ir citāda — tā ir galvenokārt mūsu pašu, nevis kādu politisku spēku vaina, ka nespējam objektīvi analizēt situāciju un pieņemt lēmumus. Daugava nedrīkst šķirt latviešus — pārāk ilgi jau esam bijuši atdalīti, dzīvojuši katrs savu dzīvi. Nedēļas laikā nosvinējām arī divas vārdadienas, jo mūsu grupā bija gan Anna, gan Edmunds. Netrūka ne toršu, ne apsveikumu, ne pārdomu par dzīvi, ne melnā humora par pasniedzējas atstāšanu kapos un bišu dzēlienu kūri kā jaunības saglabāšanas noslēpumu. Pa ceļam uz mājām aizbraucām arī līdz Gaiziņam. Šeit arī beidzās mūsu interesantā prakses nedēļa, kuras laikā aptaujājām septiņpadsmit teicēju. Guvu daudz pozitīvu emociju un atmiņu. Tā bija arī lieliska iespēja tuvāk iepazīt kursa meitenes, ar kurām dažkārt ikdienā izdodas parunāt vien dažas minūtes. Turklāt līdz šim lielākā daļa no mums Latgalē nebija bijusi, nemaz nerunājot par komunicēšanu ar latgaliešiem. Latgale ir skaista vieta ar īpašu vēsturi. Tā ir mūsu mīļās Latvijas daļa, kas, manuprāt, daudziem joprojām šķiet sveša. Tāpat kā mēs bieži dodamies braucienos uz Rīgu, Kurzemi vai Vidzemi, ir jāiepazīst arī šī Latvijas daļa. Tas ir tā vērts! √ (Santa Logina Jelgavas 1.ģimnāzijas absolvente – Latvijas Universitātes studente) Absolventi ārzemēs Laure Mangule Dzīvoju šeit jau otro gadu un varu teikt, ka es mīlu Londonu (Jelgavas 1.ģimnāzijas absolventes Elīnas Mangules pieredze) Pēc skolas beigšanas Jelgavā sāku mācīties ainavu arhitektūru. Bet pēc laika es sapratu, ka tas nav domāts man. Pēdējā matemātikas lekcijā man ienāca prātā doties uz Londonu. Aizgāju mājās, sazvanīju savu draudzeni Renāti, kas jau sen bija nolēmusi Londonā strādāt un mācīties par frizieri. Nodomāju, ka varētu doties viņai līdz un iestāties kādā skolā, mācīties interjera dizainu. Bet, protams, tam visam bija nepieciešami līdzekļi. Sākumā devos uz mazāku pilsētu Veikfīldu. Tur dzīvoja sena paziņa, kas man palīdzēja atrast darbu, atvērt bankas kontu, izveidot national insurance un atļāva arī dzīvot pie sevis. Drīz vien biju sakrājusi pietiekoši daudz naudas, lai aizlidotu līdz Latvijai, no visiem atvadītos un ar divām 11
Page 1 and 2: Avīzē lasiet : Veltījumi Latvij
Page 3 and 4: Aktuāli Alīna Brazauska Daudz lai
Page 5 and 6: Interesanti Laure Mangule Nesen pie
Page 7 and 8: Absolventi ārzemēs Paula Makarova
Page 9: Kādi bija tavi pienākumi mājās?
Page 13 and 14: Intervija Monika Maido Vai tas ir t
Page 15 and 16: 8. decembris 16:00 Latvijas Nacion

2011.g. novembris Nr.3 - Jelgavas 1. ģimnāzija

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?