Raksti II - LLU FundamentÄlÄ bibliotÄka - Latvijas LauksaimniecÄ«bas ...

More documents

Recommendations

Info

SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES RAKSTI <strong>II</strong>I pieejamību palielinājās līdz ar sabiedrības attīstību, kā rezultātā veidojās arvien lielāka sociālā nevienlīdzība. (Macionis, Gerber, 2009) Ar veselības aprūpes pieejamības problēmām saskaras praktiski visās valstīs, atšķirība ir tikai izpausmes veidos. Mazattīstītajās valstīs, kurās pārsvarā ir zemi ienākumi, piemēram, Āfrikas valstīs, viena no lielākajām problēmām ir jaundzimušo mirstība - daudzi bērni nomirst, nesasniedzot gada vecumu. Šo situāciju veido nabadzība - antisanitārie dzīves apstākļi, ēdiena trūkums, medicīnas personāla un tehnoloģiju neesamība. Savukārt, augsti attīstītajās valstīs veselības aprūpes pieejamībai sarežģījumus rada industrializācija un lielā atšķirība starp sociālajām grupām un to pieejai finansiālajiem resursiem. (Henslin, 2007) Veselības aprūpes pieejamību raksturo trīs aspekti: finansiālā pieejamība – cilvēku iespējas izmantot veselības aprūpes pakalpojumus atkarībā no viņu iespējām atvēlēt tam finansiālos resursus no ģimenes naudas līdzekļiem; ģeogrāfiskā pieejamība – iespējas nokļūt līdz ārstniecības iestādei, t.i., attālums līdz tai un reālās transporta iespējas; kā arī organizatoriskā un administratīvā pieejamība – iespēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus (ārsta esamība, potenciālais gaidīšanas laiks rindās un iestāžu darba laiks) un dažādi administratīvie šķēršļi (norīkojumu nepieciešamība u.c.). (Karaškēvica Sk. int. 15.04.2011). Kā otrs veselības aprūpes parametrs ir kvalitāte. To var interpretēt dažādos veidos, tomēr lielākoties indivīdi sabiedrībā to saista tieši ar piedāvāto produkciju un pakalpojumiem. Mūsdienās kvalitāte kļuvusi par vienu no galvenajiem kritērijiem, patērētājiem izvēloties noteiktus pakalpojumus vai produkciju. Kvalitāti var novērtēt vairākos veidos, kā, piemēram, pēc estētiskās vides - kā klients jūtas noteiktajā vidē, kur pakalpojums tiek piedāvāts, pēc apkalpošanas līmeņa, pēc standartu atbilstības noteiktajā sfērā u.c. (Montgomery, 1996) Šo kvalitātes novērtēšanas veidu ietekmējošie faktori: personāls, kuram ir jāpauž ieinteresētība uzņēmuma attīstībā; organizācijai pieejamie finansiālie resursi; prasības, kuras ir jāīsteno; informācijas pieejamība; tehnoloģiskās iekārtas; konkurenti u.c. Viena no iespējām, kā sakārtot organizācijas iekšējos procesus - ieviest efektīvu kvalitātes vadības sistēmu, ko pašlaik īsteno Rīgas Dzemdību nams. Jēdziens „kvalitātes vadības sistēma” sevī ietver vairākus elementus. Tādus, kā organizatorisko struktūru, procedūras un līdzekļus kvalitātes pārvaldības īstenošanai, kas padara uzņēmuma darbību efektīvu, ļauj ietaupīt finansiālos resursus, veido organizācijas tēlu, piesaista jaunus klientus un ir veids, kā esošos klientus noturēt. Kā jebkurai organizācijai, arī Rīgas Dzemdību namam ir svarīgi paaugstināt savu konkurētspēju, nodrošinot teicamu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Tādēļ šī pētījuma mērķis bija noskaidrot Rīgas Dzemdību nama klientu viedokli par veselības aprūpes pieejamību un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Hipotēzes: Rīgas Dzemdību nama klienti uzskata, ka veselības aprūpes pieejamība nav pietiekama. Rīgas Dzemdību nama klienti uzskata, ka pakalpojumu kvalitātei – mūsdienīga aprīkojuma nodrošināšanā un personāla attieksmes jomā -nepieciešami uzlabojumi. Pētījuma metodes Darba ietvaros izmantotas šādas pētīšanas metodes: empīriskās - dokumentu analīze, aptaujas metode – kontentanalīze, anketēšana. Pētījuma veikšanai tika izvēlēts pastarpinātais izplatīšanas veids - izmantojot interneta resursus. Aptaujas anketas izplatīšanai tika izmantoti 3 portāli – www.mammam.lv, www.maminuklubs.lv, www.calis.lv. Empīriskais pētījums veikts 2011. gada martā, tika aizpildītas 250 anketas un izanalizēti 250 komentāri. Rezultāti Apkopojot informāciju par respondentu dzīvesvietām, izriet, ka visvairāk klientu ir no Rīgas - 80% un Rīgas rajona - 6%, Salaspils -3%, Ķekavas -2%, Ogres -2%. Pie citām 30
SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES RAKSTI <strong>II</strong>I pilsētām tika uzskaitītas tādas kā Ventspils, Bauska, Sigulda, Jelgava, Ādaži, Ikšķile, Limbaži. Šis jautājums atspoguļo, ka pēc ģeogrāfiskās pieejamības organizācijas novietojums ir piemērots Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem. Pirmā jautājuma mērķis bija noskaidrot, kuru nodaļu pakalpojumus klienti ir izmantojuši visvairāk (skat.1. tabulu). Lielākā daļa respondentu bija izmantojuši 7. nodaļas pakalpojumus- 43%, 2. nodaļas -27% un 1. nodaļas -25%, bet vismazāk - 3. nodaļas (5%). Dažas no klientēm izmantoja pakalpojumus vairākkārtīgi – 14, kas norāda, ka piedāvāto pakalpojumu kvalitāte šos indivīdus apmierināja. 1.tabula. Klientu attieksme pret nodaļas darbību Table 1. Customer attitude to department activity 1. nodaļa 2. nodaļa 3. nodaļa 7. nodaļa + +/- - + +/- - + +/- - + +/- - 53 12 3 47 22 5 6 4 2 71 21 12 0.823 0.703 0.667 0.798. Apskatot iegūtos datus, var secināt, ka visvairāk negatīvā vērtējuma ir septītajai nodaļai, bet tas ir izskaidrojams ar to, ka skaitliski šīs nodaļas pakalpojumus ir izmantojuši vislielākais skaits respondentu, tādējādi ir arī visvairāk pozitīvo vērtējumu. Iegūtos rezultātus var pārveidot koeficientos, pieņemot, ka (+) ir 1, (+/-) ir 0 un (-) ir -1, šos skaitļus sareizina ar dotajiem un tad, saskaitot „+” un „-”, iegūst summu. Iegūto skaitli izdala ar kopskaitu (+,-,+/- summu). Piemēram, 53*1=53, 12*0, (-3)*(-1)=3, iegūtie skaitļi tiek saskaitīti – 53+0+3=56 un iegūto skaitli izdala ar 53+12+3=68, kopsummā iegūst 0.823. Šādus aprēķinus veic ar katras nodaļas rādītājiem, un jo skaitlis tuvāks 1, jo pozitīvāks nodaļas vērtējums, tātad var secināt, ka vispozitīvāk tiek vērtēta 1. nodaļa un tai seko 7. nodaļa. Jautājumā, vai tika slēgts līgums ar konkrētu vecmāti vai ārstu, pētījuma autori vēlējās noskaidrot, vai klientiem šis pakalpojums ir finansiāli pieejams. Lielākoties tika izvēlēta atbilde, ka netika slēgts, jo nebija pieejami papildus finansiālie resursi - 39% respondentu. Līgumu neslēdza, jo nebija nepieciešams, 38% respondentu, un 23% slēdza pārsvarā ar vecmāti. Visbiežāk tika minēts, ka līgums tika noslēgts ar tādām vecmātēm, kā – I. Veismane, A. Lakša, S. Raituma, R. Ramanovska, G. Freimane. Šajā jautājumā iegūtie dati atspoguļo to, ka daļai klientu nav pieejami paaugstinātas maksas pakalpojumi. Tas ir izskaidrojums gan ar pakalpojuma cenu, kas ir paaugstinātas maksas pakalpojums (aptuveni 300 lati), gan kopējo ekonomisko situāciju valstī. Šajā jautājumā parādās arī teorētiskajā daļā apskatītais A. Džonsona (A. Johnson) un C. H. Stoskopfa (C. H. Stoskopf) pieejamības, kvalitātes un izmaksu trīsstūris, kad viens no trijiem elementiem tiek automātiski izslēgts (skat.1.att.). Izmaksas Kvalitāte Pieejamība 1. att. Veselības aprūpes parametri Avots: (Johnson, 2010) Image 1. Health care characteristics Source: (Johnson, 2010) 31
Page 1 and 2: LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 3 and 4: SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES RAKS
Page 29: SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES RAKS
Page 81 and 82:
SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES RAKS
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
show all

Raksti II - LLU FundamentÄlÄ bibliotÄka - Latvijas LauksaimniecÄ«bas ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Raksti II - LLU FundamentÄlÄ bibliotÄka - Latvijas LauksaimniecÄ«bas ...