Raksti II - LLU Fundamentālā bibliotēka - Latvijas Lauksaimniecības ...

SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES RAKSTI III
projekta iesniedzējs pielāgojas tā ierēdņa viedoklim, kurš pieņem un reģistrē projekta
iesniegumu, dokumentu.
Projekta vērtētājs (Lauku atbalsta dienesta(LAD) ierēdnis) ir tiesīgs lūgt rakstisku
paskaidrojumu no Projekta iesniedzēja, projekta precizēšanai vai nepilnību novēršanai. Izpētot
saimniecības projektu dokumentāciju ir konstatēts viens gadījums Lauku saimniecības
modernizācijas projektā „Smalcinātāja iegāde”, kad ir pieprasīta papildus informācija par
konkrēto tehniku.
Projektu dzīves cikla termiņu nosacījumi. Realizējot Lauku attīstības programmas(LAP)
projektu pasākumus, laika ierobežojumi aktivitātēm noteikti Ministru kabineta(MK)
noteikumos. Projekta iesniedzējam ir tiesības šos termiņus saīsināt un ārkārtas gadījumos, lūgt
pagarināt termiņu, kurš attiecas uz projekta realizācijas laiku.
Izpētot saimniecības projektu dokumentāciju, konstatēts viens termiņu neievērošanas gadījums
Eiropas standartu sasniegšanas projektā preces piegādātāja vainas dēļ. Situāciju risina,
rakstiskā veidā lūdzot, administrējošai iestādei termiņa pagarinājumu.
Cilvēku resursi: Par projekta realizāciju atbildīgs saimniecības vadītājs, kurš koordinē
projekta norisi un nepieciešamības gadījumā piesaista citus ģimenes locekļus. Pastarpināti
projekta realizācijā piedalās preču piegādātāji un uzraugošās iestādes LAD ierēdņi, pie Eiropas
Standartu sasniegšanas projektiem arī PVD(Pārtikas veterinārā dienesta) ierēdņi.
Finansu pieejamība: Finansu pietiekamība ir atkarīga no saimniecības finansiālā stāvokļa, bet
finansu izlietošanas iespējas ierobežo MK noteikumos iestrādātās normas. Projekta
realizētājam ir stingri jāievēro Projekta iesniegumā noteiktais finansu apjoms. Ja naudas
līdzekļu izlietojums ir lielāks par paredzēto, tad uz starpības summu ELFLA līdzfinansējuma
daļa neattiecas.
ZS „Bandenieki” attīstības perspektīva
Lai varētu pilnvērtīgi spriest par saimniecības perspektīvu un iespējām ir labi jāizprot
saimniecības darbība, saimniecībā pastāvošie riski, saimniecības stiprās un vājās puses.
Lai labāk izpētītu saimniecībā esošo situāciju, uzzinātu par projektu vadību, apzinātu riskus un
perspektīvas autore izmanto maģistrantūras studiju procesā veikto daļēji strukturēto, eksperta
interviju. Lai varētu veiksmīgi saimniekot lauksaimniekiem ir jābūt speciālām zināšanām
vismaz 27 dažādās zinātnēs. 10
Kā eksperts izvēlēta saimniecības īpašnieka māte, kura ir galvenā padomdevēja un
saimniecības universālpilnvaras īpašniece, diplomēta LLA agronome un, ar Latvijas
Republikas nozīmes atzītiem panākumiem, koordinē saimniecības saimniecisko darbību 17
gadus. Jautāta par riskiem, intervējamā apmulst un sadusmojās, jo uzskata, ka saimniecības
vadīšana nav nekāda izpletņlēkšana vai spekulēšana biržā un zemnieki pēc savas būtības ir
pietiekami piesardzīgi, lai izvairītos no visa, kas ir saistīts ar risku. Un, lai izsakoties latviski un
izdomājot par ko īsti grib runāt, jo viņiem saimniecībā nekādu gumiju ar ko lekt nav.
Izpētot sīkāk literatūrā pieejamās vārda „risks” definīciju un to menedžmenta iespējas,
iegūst vienkāršu un tīri latvisku, dziļi uzrunājošu jēdziena skaidrojumu, piemēram, termins:
„Ekonomisko risku vadīšana – lauksaimniecisko vai mežsaimniecisko (lauku uzņēmēja)
zināšanas, spējas un prasmes izvēlēties un pielietot tādus pasākumus un ekonomiskos
instrumentus, kuri viņam ļautu maksimāli izmantot risku pozitīvās iespējas un minimizēt
draudus jeb zaudējumus.” 11
Ļoti gudri izskaidrots un neizbrīna fakts, ka pat cilvēki ar augstāko izglītību risku
terminos apmaldās. Ja paanalizē konkrēto definīciju pēc būtības, tad riski un to menedžments,
nav nekāds bubulis, bet ietver sevī pavisam normālu un katram latvietim saprotamu jēdzienu
kā „tālredzīgas saimniekošanas iespēju, notikumu un to seku apzināšana un pārvaldīšana”, jeb
īsāk „tālredzīga saimniekošana”.
Tikai pēc pamatīgas izskaidrošanas interviju bija iespējams turpināt.
10 Riski…, 2005
11 Terminoloģija, 2011
42