Raksti II - LLU Fundamentālā bibliotēka - Latvijas Lauksaimniecības ...

SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES RAKSTI III
EIROPAS SAVIENĪBAS UN VALSTS FINANSĒJUMA SNIEGTO
IESPĒJU IZMANTOŠANA ZS „BANDENIEKI”
THE USE OF OPPORTUNITIES PROVIDED BY THE EUROPEAN
UNION AND GOVERNMENTAL FUNDINGS FOR THE FARM
BANDENIEKI
Solveiga Tiļuga, sollveiga@gmail.com
Dr.agr., Asoc.prof. Jānis Ābele, janis.abele@llu.lv
Abstract
With the help of sociological research methods, the article analyses the opportunities provided by the European
Union and governmental funding for the development of the farm Bandenieki, The farm Bandenieki was founded
in 1921 when, as a result of the Agrarian Reform, it was allocated 17 hectares of land. In 1939, in accordance with
the criteria of those times, the farm had reached an important stage of its development. A further farm
development was interrupted by the land nationalisation in 1940, the World War II and the collectivisation.
After the Agrarian Reform of 1991, the farm land was repossessed, and the growth gradually resumed. By 2010,
the farm had 58 beef cattle, including 32 dairy cows with the average milk yield of 8,200 kg of milk. A great role
in the expansion of the farm was taken not only by its skilful management, but also by efficient attraction of the
EU funding: For example, by 2010, seven project activities were implemented.
However, the implementation of the project was hampered by the stipulation that a farmer must have the
prescribed amount of money at his/her disposal because the project costs are reimbursed by the EU only after its
successful implementation.
In conclusion, the authors of the article, having looked at the agricultural risks and farming methods, recommend
that a concept of “smart farming” be introduced.
Key words: farm development history, project management, farm modernisation, agricultural risks, creativity, EU
funding for agriculture
Ievads
Pētījums veikts Projektu vadības maģistra darba „Eiropas Savienības finansējuma
sniegto iespēju izmantošana ZS „Bandenieki”” ietvaros.
Projektu vadība šodien ir viena no aktuālākajām jomām sabiedrībā. Arvien vairāk masu
mēdiju ziņās, ikdienā un jebkurā nozarē notiek saskarsme ar projektu pasākumu norisēm,
panākumiem un kļūdām. Mainoties sabiedrībai, mainās arī izpratne par iespējām, kuras sniedz
projektu realizācija, gan dzīves kvalitātes uzlabošanā, gan ražošanas efektivitātes
paaugstināšanā, gan inovāciju ieviešanā.
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā pavērās jauna projektu vadības koncepcija.
Sabiedrībai radās iespēja iepazīt projektu vadības nepieciešamību, lai varētu izmantot Eiropas
Savienības fondu līdzekļus.
Pievienošanās Eiropas Savienības kopējam tirgum diktē virkni noteikumu un notikumu,
kuri skar arī lauksaimniecības produktu ražotājus. Līdz ar to daudzējādā ziņā mainās
saimnieciskās darbības prasības. Nevienlīdzīgas konkurences palielināšanās rada draudus
produkcijas realizācijas iespējām, kas savukārt ietekmē lauku un tur dzīvojošo cilvēku dzīves
līmeni. Lai mazinātu dažādu reģionu atšķirības un sekmētu videi draudzīgu, augstākas
produktivitātes veicinošu, saimniekošanas iespēju izmantošanu, Eiropas Savienība un Latvijas
Valsts piedāvā dažādas lauksaimnieku atbalsta iespējas, gan apmācības, gan tiešo maksājumu
un subsīdiju programmas, gan Lauku attīstības u.c. pasākumus. Lai sašaurinātu izzināmo
finansiālo atbalstu izmantošanas loku, darba autore pievērsīsies galvenokārt vienas, vidēja
lieluma piensaimniecības saimnieciskās darbības un Eiropas Savienības un valsts finansiālā
atbalsta apgūšanas pētīšanai.
Lielākā daļa Latvijas lauku saimniecību ir ģimenes bizness. Latvijas lauksaimnieki ir
nozīmīgi vietējai nodarbinātībai daudzos lauku reģionos, viņi ir arī galvenie nodrošinātāji ar
lauksaimniecības produktiem. Tāpat viņi ir pirmais posms pārtikas ķēdē, tikai dažreiz novedot
36